Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 175/14

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“PASAS DE MÁLAGA”

EK Nr.: ES-PDO-0005-0849-24.01.2011

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Pasas de Málaga”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

3.2.   Apraksts par produktu, kuru apzīmē ar 1. punktā norādīto nosaukumu:

Definīcija

Tradicionālās “Pasas de Málaga” (“Malagas rozīnes”) iegūst, saulē žāvējot nogatavojušās Vitis vinífera L. šķirnes “Moscatel de Alejandría”, ko sauc arī par “Moscatel Gordo” jeb “Moscatel de Málaga”, vīnogas.

Fizikālās īpašības

Ķīmiskās īpašības

Rozīņu mitruma saturs ir mazāks par 35 %. Cukuru saturs ir lielāks par 50 % no masas.

Organoleptiskās īpašības

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Nogatavojušās Vitis vinífera L. šķirnes “Moscatel de Alejandría”, ko sauc arī par “Moscatel Gordo” jeb “Moscatel de Málaga”, vīnogas.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Neattiecas.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Ražošana un iepakošana jāveic 4. punktā norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Ražošanas process sākas ar veselu vīnogu novākšanu vai savākšanu, kas nekad nenotiek agrāk par fenoloģisko fāzi “novākšanas gatavība” (Baggiolini, 1952), izvairoties no bojātām vai jebkādas slimības skartām ogām un no ogām, kuras pirms savākšanas nokritušas uz zemes.

Nākamais posms ir vīnogu žāvēšana, novietojot ķekarus tiešā saules gaismā. Mākslīga žāvēšana ar žāvētājiem ir aizliegta. Žāvēšana ir roku darbs. Lauksaimniekam katru dienu jāgroza žāvēšanai izliktie ķekari, lai tie žūtu vienmērīgi no visām pusēm.

Kad ķekari ir izžāvēti, no tiem var atdalīt ogas. Šo darbu dēvē par “picado” (“knābāšana”). To veic ar rokām, izmantojot šķēres, kuru izmēri un forma ir īpaši pielāgoti izžāvētajiem ķekariem tā, lai atdalīto ogu kvalitāte nemazinātos. Šo procesu var veikt arī mehāniski ražotnēs.

Kad rozīnes ir gatavas – vai nu atdalītas, vai ķekaros – process turpinās rozīņu ražotnēs, kur pirms iepakotu rozīņu laišanas tirgū veic šādus darbus:

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

Neattiecas.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Uz aizsargātā produkta iepakojuma vienību marķējuma obligāti norādāma šāda informācija:

Produkta komercnosaukums, neto svars un derīguma termiņš jānorāda vienā redzeslaukā.

Jebkurā gadījumā obligātajām norādēm jābūt viegli saprotamām un izceltām tādā vietā un veidā, ka tās ir viegli saredzamas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Šīs norādes nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar citām norādēm vai attēliem.

Uz visām iepakojuma vienībām jābūt marķējumam ar cilmes vietas nosaukuma logotipu un norādēm “Denominación de Origen Protegida” un “Pasas de Málaga”, kā arī katras iepakojuma vienības unikālam kodam.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Atrašanās vieta:

Valsts: SPĀNIJA

Autonomais apgabals: ANDALŪZIJA

Province: MALAGA

Malagas provincē ir dažādi vīnkopības apgabali, kas izkaisīti visās četrās debespusēs. Divos no šiem apgabaliem vīnogas tradicionāli audzē galvenokārt rozīņu izgatavošanai. Galvenā apgabala robežas sakrīt ar Axarquía dabas reģiona robežām, kas atrodas Malagas provinces austrumu daļā, uz austrumiem no galvaspilsētas. Otrs apgabals atrodas Malagas piekrastes galējos rietumos. ACVN noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ietver šādas pašvaldības.

Pašvaldības:

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Saiknes starp vīnogulāju audzēšanu un ģeogrāfisko apgabalu pastāv izsenis un nav pārtrūkušas līdz pat mūsdienām. Jau Plīnijs Vecākais I gadsimtā savā darbā “Dabas vēsture” piemin Malagas vīna dārzus. Nasridu dinastijas laikā (no XIII līdz XV gadsimtam) tika īpaši veicināta lauksaimniecība, jo sevišķi rozīņu gatavošana no vīnogām. Līdz XIX gadsimta beigām vīnkopība piedzīvoja uzplaukumu, bet pēc tam nelabvēlīga tirdzniecības un fitosanitāro apstākļu sakritība, galvenokārt filoksēras (Viteus vitifoli, Fich) izplatīšanās, izraisīja nozares sabrukumu, un mūsdienās vīnkopībai atvēlētās platības veido zemesgabali, kas izkaisīti provinces visās četrās debespusēs. Divos no šiem apgabaliem vīnogas tradicionāli audzē galvenokārt rozīņu gatavošanai. Šiem diviem rozīņu ražošanas apgabaliem kopīgs ir to izvietojums provinces dienvidos pie Vidusjūras, tādējādi tie atrodas provinces Vidusjūras klimata subtropu joslā. Savukārt stāvais reljefs ir Malagas provinces ģeogrāfiskā stāvokļa otra raksturīgā iezīme. Lai gan mūsdienās vīna dārzi, kuru ražu izmanto rozīņu gatavošanai, vairs neaizņem tik lielas platības kā laikā pirms filoksēras izplatīšanās, vīnkopībai tomēr ir svarīga vieta plaša Malagas provinces apgabala ekonomikā un sociokulturālajā vidē. Ar vīnkopību vairāk nekā 35 provinces pašvaldībās nodarbojas vairāk nekā 1 800 lauksaimnieki, un tai atvēlēti 2 200 ha zemes.

Ģeogrāfiskā apgabala īpatnības lielā mērā ietekmē ar nosaukumu “Pasas de Málaga” zināmā galaprodukta kvalitātes īpašības. Viena no šīm īpatnībām ir ģeogrāfiskā apgabala stāvais reljefs, kas veido ainavu, kurā pakalni mijas ar upju ielejām un nogāžu slīpums pārsniedz 30 %. Teritorija, ko ziemeļos norobežo augsta kalnu grēda un dienvidos – Vidusjūra, ir aizu un upju ieleju virkne, kas veido ainavu, kuras raksturīga iezīme ir izteiktas nogāzes, tā ka Axarquía izskatās pēc pakalna, kas nosliecas uz jūru. Manilvas apgabala vīna dārzu raksturīga iezīme ir to tuvums jūrai, un reljefs ir līdzenāks nekā Axarquía apgabalā.

Augsni teritorijā galvenokārt veido slāneklis. Tā ir nabadzīga, sekla un ar vāju ūdensietilpību. Ražošanas apgabalā valda Vidusjūras subtropu klimats, ko raksturo maiga ziema, sausuma periods vasarā, maz nokrišņu un daudz saulainu stundu (pēdējā desmitgadē vidēji 2 974).

5.2.   Produkta specifika:

Izmērs ir viena no visaugstāk vērtētajām un izcilākajām “Pasas de Málaga” iezīmēm. Šīs rozīnes uzskata par lielām. Tās noteikti pārspēj citus tās pašas grupas produktus, piemēram, sultanīnas, korintes un Kalifornijas ‧Thompson Seedless‧ rozīnes.

Rozīnes saglabā muskata garšu, kas raksturīga vīnogām, no kurām tās izgatavo, un tieši šo muskata vīnogu šķirni OIV izmanto par piemēru šādas muskata garšas raksturošanai.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Saikne starp ģeogrāfisko izcelsmi un produkta īpašo kvalitāti tieši izriet no ražošanas apstākļiem. No vienas puses, orogrāfiskās īpatnības veicina vīnogu ķekaru dabīgu žāvēšanu saulē. Šī žāvēšanas sistēma ļauj saglabāt miziņas biezumu un, koncentrējot aromātu, pastiprina muskata garšu. No otras puses, sausais un karstais laiks vīnogu novākšanas periodā veicina nogatavošanos un tādējādi sausnas un cukuru uzkrāšanos ogās. Tas ir ļoti svarīgi turpmākā žāvēšanas procesa sekmīgai norisei un savukārt ļauj rozīņu mīkstumam saglabāt tam raksturīgo elastīgumu un sulīgumu. Saulaino stundu daudzums ļauj rozīnēm atrasties saulē īsāku laiku, tāpēc rozīnes saglabā ogām raksturīgo skābenumu.

Sarežģītie audzēšanas apstākļi ir veicinājuši to, ka laika gaitā ‧Moscatel de Alejandría‧ kļuvusi par visizplatītāko šķirni, jo tai piemīt agronomiskās īpašības, kas vajadzīgas, lai pielāgotos šai konkrētajai videi. Šķirnei piemīt ģenētiskais potenciāls, kas ļauj attīstīt izcilas raksturīgās iezīmes, piemēram, ogu izmēru, miziņas biezumu, mīkstuma īpašības, muskata aromātu un lielu nešķīstošu cietvielu (šķiedrvielu) saturu, galvenokārt kauliņos.

Sarežģītais reljefs padarījis rozīņu izgatavošanu par tīri amatniecisku procesu, kad tādus darbus kā vīnogu novākšanu, ķekaru izlikšanu saulē un grozīšanu un ogu atlasi veic ar rokām, un tādējādi kvalitāte produkta apstrādes procesā izvirzās priekšplānā. Tāpat notiek arī ogu atdalīšana (darbs, ko sauc “picado”), tāpēc Pasas de Málaga bieži vien ir ar kātiņu.

Žāvēšana ir dabisks un ļoti sens amatniecisks produktu konservēšanas paņēmiens, kad produkta bojāšanos novērš, atbrīvojot to no liekā ūdens daudzuma. Tikai nozarē gūtā pieredze un zinātība ļauj iegūt delikāto mitruma līdzsvaru, kas šim produktam piešķir dažas no visatzinīgāk vērtētajām organoleptiskajām īpašībām, kuras raksturotas šajā specifikācijā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://www.juntadeandalucia.es/agriculturaypesca/portal/export/sites/default/comun/galerias/galeriaDescargas/cap/industrias-agroalimentarias/denominacion-de-origen/Pliegos/PliegoPasas.pdf

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.