Saistību atruna. Šis kopsavilkums ir saistošs tikai Komisijas dienestiem, kas iesaistīti tā sagatavošanā, un neskar Komisijas turpmāko lēmumu galīgo redakciju.

Vispārīga informācija

Publiskais iepirkums skar jautājumu par to, kā publiskās iestādes tērē nodokļu maksātāju naudu ar lēmumiem par publisko iepirkumu un ieguldījumiem. Publisko iepirkumu uzskata par galveno valsts politikas virzītājspēku. Ekonomikas izteiksmē publiskais iepirkums ietekmē būtisku pasaules tirdzniecības plūsmas daļu. Publisko iestāžu iepirktās preces un pakalpojumi veido aptuveni 17 % no ES IKP. Publiskais iepirkums ietekmē vismaz 22 galvenos preču un pakalpojumu tirgus, kuros klienti ir tikai vai lielākoties publiskā iepirkuma veicēji vai kuriem publiskās iestādes ir svarīgi klienti. Kopumā to uzņēmumu apgrozījums, kuri darbojas šajos iepirkuma tirgos, var pārsniegt 25 % no ES IKP un veidot 31 miljonu darba vietu.

Sarunās ar trešām valstīm ES ir atbalstījusi vērienīgu starptautiskā publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu. Tomēr ES uzņēmumiem ir jāsastopas ar nelīdzvērtīgiem konkurences apstākļiem, jo daudzi tirdzniecības partneri nevēlas turpināt atvērt iepirkuma tirgu starptautiskajai konkurencei — tas ievērojami ierobežo ES uzņēmumu darbības iespējas.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šis ietekmes novērtējuma ziņojums ir sagatavots, ņemot vērā viedokļus, ko paudušas visdažādākās ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstis, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmumi un NVO. Lai tos izzinātu, Komisija sarīkoja apspriešanu internetā un publisku uzklausīšanu un izmantoja citus konsultāciju mehānismus. Interneta apspriešanā respondenti kopumā atbalstīja Eiropas Komisijas iniciatīvu un piekrita sastopamo problēmu raksturojumam, taču atklājas atšķirīgi viedokļi par to, kādus risinājumus izvēlēties. Ievērojams ieinteresēto personu vairākums šķiet atbalstām likumdošanas iniciatīvu, tomēr būtisks mazākums dod priekšroku scenārijam "nekas nemainās". Atšķiras arī viedokļi par to, kādam būtu jābūt likumdošanas risinājumam. Lai gan ir liels atbalsts likumdošanas scenārijam ar pieeju A[1], ievērojams skaits respondentu ir par labu alternatīvai pieejai, kas nav ne A, ne B[2]. Ir vērts piezīmēt, ka arī pieeja B, kas gan ir vismazāk atbalstītais likumdošanas risinājums, ir saņēmusi atbalstu no ievērojama skaita respondentu.

1.           Problēmas formulējums

1.1.        Publiskā iepirkuma tirgu ierobežotā atvērtība pasaules mērogos

Publiskais iepirkums nav ietverts VVTT un VVPT, kas regulē pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecību. Rūpnieciski attīstītās valstis, tostarp ES un 14 citas valstis (ieskaitot ASV, Japānu, Kanādu un Koreju), ir kļuvušas par PTO Nolīguma par valsts iepirkumu (GPA) pusēm. GPA puses apņemas savus tirgus savstarpēji atvērt dažu publisko iestāžu veiktiem dažu veidu iepirkumiem, kas pārsniedz konkrētas vērtības. ES un citas valstis, piemēram, Koreja vai Čīle, ir arī apņēmušās atvērt savu publiskā iepirkuma tirgu, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN) ārpus PTO.

Eiropas Savienību tieši skar publiskā iepirkuma atvēršana visā pasaulē, bet patiesībā tikai 25 % no konkurētspējīgajiem publiskā iepirkuma tirgiem ir pieņemtas starptautiskas saistības vai nu ar GPA, vai BTN. Lai gan GPA/BTN nodrošina ES eksportu tikai EUR 5 miljardu apmērā (0,4 % no visa ES eksporta), publiskā iepirkuma atvēršana ietekmē vēl EUR 5 miljardus iepirkuma tirgos bez saistībām, kopumā ietekmējot starptautisko tirdzniecību rūpniecības nozarēs, kas darbojas 22 izraudzītos tirgos, kuru apgrozījums sasniedz 25 % no ES IKP un aptuveni 31 miljonu darba vietu. Kopumā vairāk nekā 50 % no konkurētspējīgajiem publiskā iepirkuma tirgiem ir slēgti, ieviešot protekcionistiskus pasākumus, piemēram, cenu preferenču mehānismus vai vietējā satura prasības. Turklāt kādi 25 % ir faktiski atvērti, bet jebkurā brīdī tos var aizvērt. Tas nozīmē, ka ES paliek neizmantots eksports aptuveni EUR 12 miljardu apmērā. Turklāt ES līdz šim nav nolīgumu par publisko iepirkumu ar tādām valstīm kā Ķīna vai Indija, lai gan pašlaik tā ar abām šīm valstīm risina sarunas par tirgus piekļuves saistībām.

Publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu ir traucējusi spēcīga valstu politika, ko rūpnieciski attīstītās valstīs nosaka iekšzemes spiediens, bet jaunietekmes valstīs — tehnoloģiskās izaugsmes vajadzība.

1.2.        ES trūkst iespēju sarunās veicināt iepirkuma globalizāciju

ES ir uzņēmusies plašas saistības savā publiskā iepirkuma tirgū, salīdzinot ar citām GPA pusēm. Rezultātā pašreizējam stāvoklis apmierina vairāku GPA pušu stratēģiskās ekonomiskās intereses. Bez tam, tā kā GPA neietilpst daudzpusējās tirdzniecības sarunās, tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā sarunās var iemainīt tikai pret tirgus piekļuvi publiskā iepirkuma jomā (nevis pret zemākiem tarifiem, piemēram). Turklāt tas, ka vairāku augsta profila līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas tādu veidu iepirkumos, uz kuriem neattiecas saistības, veicina uzskatu, ka ES publiskā iepirkuma tirgus ir atvērts tādā līmeni, kas pārsniedz ES starptautiskās saistības.

1.3.        Dažas dalībvalstis nosaka iekšējus pasākumus, lai regulētu piekļuvi to publiskajam iepirkumam

Šajā sakarā vairākas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai regulētu piekļuvi to publiskā iepirkuma tirgum. Citas ir neoficiāli informējušas Komisiju par plāniem ieviest tādus pasākumus. Tā kā trešo valstu piegādātāju piekļuve ES iepirkuma tirgum un tās regulēšana nepārprotami ietilpst ES ekskluzīvā kompetencē kopīgās tirdzniecības politikas ietvaros, dalībvalstīm nav tiesību šajā jomā pieņemt pašām savus tiesību aktus.

Tā kā trūkst ES vadlīniju vai tiesību aktu par ārvalstu pretendentu piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum, praksē vērojams, ka līgumslēdzējas iestādes Eiropas Savienībā apmulst, cenšoties izprast ES starptautisko saistību darbības apmērus publiskā iepirkuma jomā. 28 % no visiem paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu satur kļūdainu novērtējumu par GPA darbības jomu, radot nepareizu priekšstatu ārzemju pretendentiem.

1.4.        Vispārējas problēmas

Kopumā lielākā daļa publiskā iepirkuma tirgu trešās valstīs vēl joprojām ES uzņēmumiem ir slēgta. ES uzņēmumiem tiek liegta piekļuve potenciālam eksportam aptuveni EUR 12 miljardu apmērā. Ja trešās valstis spētu atcelt protekcionistiskos pasākumus tikai tajās nozarēs, kurās tām pašām ir aktīvas stratēģiskās intereses, tās dotu piekļuvi ES eksportam līdz EUR 4 miljardu apmērā. Tas ietekmē ES uzņēmumu spēju radīt apjomradītus ietaupījumus. Turklāt ES uzņēmumus, kuri piegādā preces un pakalpojumus 25 % no iepirkuma tirgiem, kas faktiski ir atklāti, jebkurā brīdī var skart protekcionistiski pasākumi.

Pašreizējā protekcionisma politika var izkropļot lēmumus par ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un varētu arī izraisīt darba vietu mākslīgu novirzīšanu ārpus ES. To pašu varētu teikt par tehnoloģiju nodošanu, ko veic rūpniecības politikas iemeslu dēļ (piemēram, Ķīnas "pašmāju inovācijas" politika), nevis tikai komerciālu iemeslu dēļ. Vidējā termiņā piekļuves problēmas var pat pārsviesties uz tām nozarēm, kurās ES pietiek konkurētspējas, lai apietu esošos šķēršļus (piemēram, medikamentiem).

ES uzņēmumi, preces un pakalpojumi nesaņem vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Nozaru aspektā Ķīnas celtniecības uzņēmumiem un Japānas dzelzceļiem ir bijusi iespēja pārdot ES līgumslēdzējām iestādēm, bet pārdošana pretējā virzienā nav iespējama. Vairākos gadījumos valsts atbalstīti uzņēmumi (piemēram, no Krievijas un Ķīnas) ir varējuši iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus.

1.5.        Subsidiaritātes analīze

Šās iniciatīvas kontekstā subsidiaritātes jautājums nerodas, jo noteikumi un sarunas par piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum ietilpst kopīgās tirdzniecības politikas jomā, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 207. pantu. Tāpēc jebkura darbība, kas nosaka pamatu starptautiska tirdzniecības nolīguma īstenošanai, ir jāveic ES līmenī.

2.           Mērķi

Godīga konkurence un piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem ir galvenie līdzekļi ekonomikas izaugsmei un darba vietu radīšanai, it īpaši saistībā ar neseno ekonomisko krīzi. Ņemot vērā minēto, šī likumdošanas iniciatīva varētu izraisīt publiskā iepirkuma tirgu plašāku atvēršanu trešās valstīs, lai uzlabotu uzņēmējdarbības iespējas ES uzņēmumiem.

Šajā procesā tiek uzskatīts, ka šī iniciatīva palielinās ES uzņēmumu konkurētspēju gan Eiropas Savienībā, gan starptautiski, veicinās MVU internacionalizāciju globalizētā ekonomikā un palielinās nodarbinātību un sekmēs inovācijas Eiropas Savienībā. Ietekmes novērtējumā šie vispārīgie mērķi ir izteikti kā īpašie mērķi un darbības mērķi. Īpašie mērķi ir šādi: sekmēt ES preču un pakalpojumu eksportu publiskā iepirkuma tirgos ārpus ES, sniegt ES lielāku ietekmi starptautiskajās sarunās par iepirkumu, palielināt tiesisko noteiktību attiecībā uz trešo valstu piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum un nodrošināt, ka tiek ievērotas publiskā iepirkuma saistības pret ES, kas ietilpst tās starptautiskajos nolīgumos.

3.           Politiskie risinājumi

3.1.        Bāzes scenārijs "Nekas nemainās” (1. variants)

Bāzes scenārijā redzams, kā problēmas, kas ir aprakstītas problēmas definīcijā, bez turpmākas ES rīcības, visticamāk, varētu pastiprināties. Saskaņā ar šo scenāriju ES neuzsāktu nekādas jaunas darbības, pašreizējais ES tiesiskais regulējums un attiecīgā prakse saglabātos, un ES turpinātu sarunas par papildu piekļuvi tirgum (Ķīnas pievienošanās GPA, BTN ar Indiju un Japānu, divpusēja iepirkuma atvēršana ar ASV) un ļoti lielā mērā paļautos uz pašreizējām tirgus atvēršanas saistībām, ko nodrošina GPA vai BTN, kā arī tām, kas varētu tikt nodrošinātas nākotnē. Tomēr patiesībā pastāv ievērojamas neskaidrības par to, kādā apjomā un tempā tiks panākts progress pašreizējās GPA tirgus piekļuves sarunās, un par notiekošo divpusējo sarunu iznākumu.

3.2.        Scenārijs bez likumdošanas (2. variants)

3.2.1.     Ieteikuma tiesības un strīdu izšķiršanas/pārkāpumu mehānisms (2.A variants)

Saskaņā ar šo variantu Komisija skaidrojošos dokumentos precizētu ES starptautisko saistību darbības jomu un sniegtu norādījumus par to, kā izpildīt pašreizējos instrumentus, piemēram, Direktīvas 2004/17/EK 58. un 59. pantu (iepirkums, ko veic līgumslēdzēji enerģētikas, ūdensapgādes un transporta jomā). Komisija arī apsvērtu iespējas aktīvāk izmantot tādus spēkā esošos instrumentus kā saistību nepildīšanas procedūra un pašreizējie PTO/BTN strīdu izšķiršanas mehānismi, ja tirdzniecības partneri pārkāpj savas saistības.

3.2.2.     Notiekošo sarunu pastiprināšana (2.B variants)

Šajā variantā ES sistemātiski mudinātu tirdzniecības partnerus pievienoties GPA, pieprasītu iekļaut nodaļas par publisko iepirkumu visos BTN (un atjaunotu muitas savienību ar Turciju, iekļaujot iepirkuma nodaļu), sāktu jaunas sarunas un paplašinātu spēkā esošo BTN iepirkuma nodaļas (ar Čīli, Meksiku).

3.3.        Likumdošanas iespēja ar uzraudzību, ko veic Eiropas Komisija (3. variants)

Šī likumdošanas iespēja definētu un regulētu piekļuvi publiskajam iepirkumam, kuru aptver vai neaptver ES starptautiskās saistības, un izveidotu "iepirkuma izcelsmes noteikumus" (IIN), lai identificētu preču un pakalpojumu izcelsmi. Atsaucoties uz NVO paustajām bažām, tā arī piešķirtu pilnīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem no vismazāk attīstītajām valstīm. Papildus šiem likumdevējas politikas galvenajiem elementiem var izdalīt trīs alternatīvas pieejas, kas aprakstītas 3.A, 3.B un 3.C variantā.

3.3.1.     Pieeja, kas balstīta uz vispārēju piekļuves ierobežojumu ES līmenī iepirkumam, kuru neaptver starptautiskās saistības (3.A variants)

Saskaņā ar pirmo pieeju principā būtu jāprasa, lai dalībvalstu līgumslēdzēji izslēgtu trešo valstu preces, pakalpojumus un uzņēmumus, kurus neaptver ES starptautiskās saistības. Tomēr, lai novērstu šķēršļus tādu preču un pakalpojumu iepirkumam, kas nav pieejami ES un/vai ir vajadzīgi ārkārtas gadījumos un/vai sevišķi svarīgu vispārības interešu gadījumos, iniciatīva izveidotu likuma izņēmumus attiecībā uz pienākumu izslēgt un dotu Komisijai iespēju piešķirt papildu atkāpes, izmantojot atbrīvojumus, ja to prasa īpaši apstākļi.

3.3.2.     Pieeja, kas balstīta uz atsevišķiem ES iepirkuma iestāžu lēmumiem un Komisijas virzītu mehānismu gadījumā, kad iepirkumu neaptver starptautiskās saistības (3.B variants)

3.3.2.1.  Dalībvalstu līmenī — atsevišķi iepirkuma veicēju lēmumi Eiropas Komisijas uzraudzībā (3.B1)

Attiecībā uz starptautisko saistību neaptverto iepirkumu ES līgumslēdzējiem būtu iespēja vai nu pieņemt, vai izslēgt no iepirkuma procedūras preces vai pakalpojumu sniedzējus, kuru izcelsme ir trešās valstīs. Pirms lēmuma izslēgt ārvalstu piedāvājumus būtu jāiesniedz paziņojums Komisijai (ar paziņojumu par līgumu). Tas ļautu Komisijai pārraudzīt situāciju un nodrošinātu konsekvenci visā ES.

3.3.2.2.  ES līmenī — Komisijas virzītais mehānisms (3.B2)

ES līmenī, pamatojoties uz konstatētām tirgus piekļuves grūtībām un/vai īpašām sūdzībām, Komisija pieņemtu lēmumu sākt izmeklēšanu par protekcionistiskiem pasākumiem un citiem tirdzniecības šķēršļiem, kas ES piegādātājiem vai piedāvājumiem noteikti trešās valstīs. Tad Komisija varētu 1) uzaicināt attiecīgos tirdzniecības partnerus sākt sarunas, lai likvidētu esošos tirdzniecības šķēršļus, un/vai sniegt savstarpējas tirgus piekļuves saistības, lai nodrošinātu piekļuvi otras puses publiskā iepirkuma tirgiem, un 2) pieņemt ierobežojošus pasākumus pret šo trešo valstu izcelsmes piedāvājumiem, ja attiecīgais tirdzniecības partneris atsakās sākt sarunas.

3.3.3.     3.C variants. Iespēja līgumslēdzējiem pieņemt uzņēmumus, preces un pakalpojumus, uz ko neattiecas ES starptautiskās saistības, ja tiek nosūtīts paziņojums Komisijai un Komisija nosaka piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum

Šāda iespēja dotu līgumslēdzējiem iespēju ar Komisijas piekrišanu pieņemt uzņēmumus, preces un pakalpojumus, kas negūst labumu no starptautiskām tirgus piekļuves saistībām. Pirmām kārtām būtu vajadzīgs, lai tie paziņojumā par līgumu būtu pauduši vēlmi pieņemt šos uzņēmumus, preces un pakalpojumus. Ja tie būtu jau faktiski saņēmuši šādu preču un pakalpojumu piedāvājumus, tad tiem būtu jāpaziņo Komisijai. Komisija pieņemtu lēmumu 6–8 nedēļās, pamatojoties uz "reālu savstarpību".

3.4.        Likumdošanas pieeja bez Eiropas Komisijas veiktas uzraudzības (58. panta attiecināšana uz direktīvu darbības jomu kopumā)

Lai lieki neapkrautu līgumslēdzējas iestādes ar nepieciešamību informēt Komisiju, 58. un 59. panta noteikumi tiktu attiecināti uz pakalpojumiem, būvdarbiem, publisko tiesību subjektiem, valdības iestādēm un pašvaldībām. Norādījumi par šo pantu piemērošanu tiktu sniegti skaidrojošos dokumentos (kā paredzēts 2. variantā). Visbeidzot, šī iniciatīva izmantotu tos pašus pamata elementus, ko 3. variants.

3.5.        5. variants. „Pērciet Eiropas preci”

Lai vienādotu konkurences apstākļus ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, ASV un Ķīnu, ES varētu radīt cenu preferenču sistēmu 25 % robežās, lai dotu pretsparu pašreizējiem principiem "pērciet amerikāņu preci" un "pērciet Ķīnas preci" iepirkumā, ko neaptver starptautiskās saistības. Tomēr, šādi rīkojoties, ES izrādītu netiešu piekrišanu tādam cenu preferenču mehānismam visā pasaulē, pret kuru tā dedzīgi iebilst. Tāpēc šis variants būtu atmetams no paša sākuma un nav analizējams.

3.6.        6. variants. Labot negodīgus "nepamatoti lētus piedāvājumus" (papildu risinājums)

Iepriekš minētos risinājumus varētu papildināt ar variantu, kura mērķis būtu novērst problēmas, kas rodas, ja piegādātāji no dažām trešām valstīm piedāvā (ļoti) zemas cenas, jo saņem subsīdijas vai gūst labumu no citādas negodīgas konkurences prakses.

4.           Ietekmes novērtējums

Katra risinājuma ietekmi novērtē, ņemot vērā 9 kritēriju virkni, ieskaitot ietekmi uz tirdzniecības plūsmām, tirdzniecības partneru ietekmi starptautiskajās sarunās un ietekmi uz administratīvo slogu.

Šī ietekme ir jāsamēro ar iespējamo eksporta pieaugumu EUR 4 miljardu apmērā (kas ir aptuveni 60 000 darba vietu), ja 12 lielākie tirdzniecības partneri ārpus ES atvērs tos iepirkuma tirgus, kuros tiem ir attiecīgas aktīvas intereses ES. Lai noteiktu katra varianta efektivitāti, izmaksas par katru no tiem tiks salīdzinātas ar šo kritēriju. Novērtējot katra varianta izmaksas un ieguvumus, ir jāņem vērā arī tirdzniecības partneru pretdarbības iespēja.

Paredzams, ka 1. variants (bāzes scenārijs) un 2.B variants (turpmākas sarunas) radīs EUR 1 miljarda papildu eksportu (12 000–18 000 darba vietu).

Saskaņā ar 2.A variantu (juridisks precizējums un pieejamo mehānismu pastiprināta izmantošana) Direktīvā 2004/17/EK (58. panta 2. punktā) noteikto pašreizējo ierobežojumu plašāka izmantošana varētu radīt vislielāko efektu noteikumu izskaidrošanas un juridiskās skaidrības ziņā. Norādījumi par to, kāda ir darbības joma iepirkumam, par kuru ir vai nav uzņemtas starptautiskās saistības, tiešām uzlabo tiesiskās noteiktības līmeni, iepirkuma procedūru gaitā noraidot ārvalstu preču un pakalpojumu piedāvājumus. 2.A variantam nav paredzama būtiska ietekme uz citiem kritērijiem.

3.A variantam (vispārējs piekļuves ierobežojums starptautisko saistību neaptvertajam iepirkumam ES līmenī) būtu ievērojami jāuzlabo juridiskā noteiktība, jo tādējādi varētu izvairīties no problēmām, ko rada simetrisku savstarpības klauzulu nepareiza īstenošana. Lielākā daļa attiecīgo iepirkuma tirgu spētu piemērot ierobežojumus, bet degvielas, farmācijas izstrādājumu, medicīnas iekārtu un datoru iepirkumā, iespējams, tiktu piemēroti atbrīvojumi. Iespējamā ietekme uz tirdzniecības plūsmām ir tālejoša, jo šis variants varētu aizkavēt preču un pakalpojumu importu līdz EUR 4 miljardu apmērā. Šim risinājumam varētu būt liels pretdarbības efekts (EUR 1 miljards) un nozīmīgs sviras efekts. Ietekme uz valsts finansēm un administratīvo slogu paliktu ļoti ierobežota.

Saskaņā ar 3.B variantu (individuāli līgumslēdzēji Eiropas Komisijas uzraudzībā var izslēgt piedāvājumu no trešām valstīm (3.B1), un Komisijas virzīts instruments, kas veiktu izmeklēšanu par ES preču, pakalpojumu un uzņēmumu tirgus piekļuves nosacījumiem trešās valstīs (3.B2)), varētu iegūt lielāku tiesisko noteiktību, jo Komisijai būtu pēdējais vārds attiecībā uz iespējamiem diskriminējošiem pasākumiem. Šis risinājums attiektos uz visām attiecīgajām ekonomikas nozarēm. Iniciatīva faktiski varētu izraisīt tirgus atvēršanu papildu eksportam EUR 4 miljardu vērtībā un radīt 60 000 darba vietu. Šā varianta sviras potenciāls būtu mazliet labāks nekā 3.A variantā, pateicoties iespējai par mērķi noteikt trešo valstu aktīvās intereses saskaņā ar 3.B2 variantu. Pretdarbības risks šajā variantā būtu ierobežots, jo ES iepirkumu tirgus slēgšana būtu ierobežota un virzīta uz noteiktu mērķi. Ietekme uz valsts finansēm būtu ierobežota, taču administratīvais slogs līgumslēdzējām iestādēm, uzņēmumiem un pat Eiropas Komisijai būtu relatīvi liels, jo būtu 6–8 nedēļu paziņošanas sistēma.

3.C un 4. variants radītu līdzīgu ietekmi kā 3.A variants. Tomēr 3.C variants radītu vislielāko administratīvo slogu (paziņojumi, nevis atbrīvojumi) un 4. variants neuzlabotu starptautisko saistību ievērošanu tik, cik 3.A vai 3.B variants.

6. variants (labot negodīgus nepamatoti lētus piedāvājumus) būtu kā papildinājums citiem variantiem un ietekmētu tikai ārvalstu piedāvājumus. Ietekme uz administratīvo slogu un valsts finansēm būtu neliela, bet atkarīga no gadījumu skaita. Tomēr pastāv pretdarbības risks, jo uzņēmumi, kas būs izslēgti nepamatoti lēta piedāvājuma dēļ, visticamāk, būs valsts uzņēmumi.

5.           Risinājumu salīdzinājums

Ierosinātie politikas varianti ir salīdzināti, pamatojoties uz to ietekmi uz mērķiem, kas jāsasniedz, un pamatojoties uz to efektivitāti.

1. variants neatbilst noteiktajiem mērķiem un tāpēc ir jāuzskata tikai par bāzes scenāriju, ar kuru salīdzināt citus politikas variantus. 2. variantam būs tikai ierobežots ieguldījums noteikto mērķu sasniegšanā (attiecībā uz tiesiskās noteiktības uzlabošanu un piekļuvi trešo valstu tirgiem) un arī vismazāk priekšrocību efektivitātes, lietderības un saskaņotības ziņā. 3.A, 3.C un 4. variants atbilst noteiktajiem mērķiem, bet nav efektīvi, jo tie var radīt izmaksas pretdarbības dēļ, kā arī problēmas ES uzņēmumu piegādes ķēdēs ASV un Ķīnā. 3.C variants rada ievērojamu administratīvo slogu. Neviens no variantiem, izņemot 6. variantu, nevar faktiski vērsties pret nepamatoti lētiem valsts atbalstītu uzņēmumu, preču un pakalpojumu piedāvājumiem. Domājams, ka 3.B variants atbilstu visiem mērķiem un sasniegtu tos vislielākajā mērā. Tas arī ir saņēmis visvairāk punktu efektivitātes, lietderības un saskaņotības ziņā salīdzinājumā ar pārējiem politikas risinājumiem. Līdz ar to ir ieteicams izmantot 3.B variantu un to papildināt ar 6. un 2.B variantu.

6.           Uzraudzība un vērtēšana

Komisija uzraudzīs, kā dalībvalstis un to līgumslēdzējas iestādes pilda pienākumus, kas noteikti ārējā iepirkuma iniciatīvā. Iniciatīva ierosina rādītāju kopumu, pēc kura konstatēt katra īpašā mērķa sasniegšanu, proti, uzraugot:

· ar iepirkumu saistītu papildu eksportu,

· nozaru skaitu (no 22 atlasītajām), kurām tirgi ārzemēs ir atvērti, salīdzinot ar pašreizējo skaitu,

· tirdzniecības plūsmu paplašināšanos iepirkuma jomā,

· Eiropas Komisijas sākto izmeklēšanu skaitu,

· tirdzniecības šķēršļu atcelšanu ES piegādātājiem iepirkuma jomā konkrētās trešajās valstīs,

· izmaiņas valstu tiesību aktos, kas atspoguļo starptautiskās saistības publiskā iepirkuma jomā.

[1]               Pieeja A: ES iepirkuma veicējiem principā būtu pienākums izslēgt trešo valstu preces, pakalpojumus un uzņēmumus, kurus neaptver ES starptautiskās saistības.

[2]               Pieeja B: ES iepirkuma veicējiem, par to paziņojot Komisijai, būtu iespēja izlemt izslēgt trešo valstu preces, pakalpojumus un uzņēmumus, kurus neaptver ES starptautiskās saistības. Pie tam Komisijai tiktu uzticēts īpašs instruments, ar ko veikt izmeklēšanu par tirgus piekļuves nosacījumiem attiecībā pret ES precēm, pakalpojumiem un uzņēmumiem, un noteikt ierobežojošus pasākumus precēm un pakalpojumiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, ja ES precēm, pakalpojumiem un uzņēmumiem nav pietiekamas piekļuves šo valstu publiskā iepirkuma tirgum.