PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vienotais tirgus ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Integrācija un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ir neatņemama sastāvdaļa, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, panāktu ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi un pārvarētu finanšu krīzi un no tās izrietošo valsts parāda krīzi, kuras aizsākās 2008. gadā.

Tā kā kapitāla tirgi ir globāli, finanšu pārskatu un revīzijas noteikumu saskaņošana pasaules līmenī ir būtiska, lai nodrošinātu kapitāla tirgu netraucētu darbību, kā arī lai ES īstenotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu. Savu reģionālo finanšu pārskatu standartu ieviešana ļautu saskaņot ES līmeņa tiesību aktus, bet vienlaikus veicinātu reģionālo sadrumstalotību pasaules līmenī, tāpēc 2002. gadā ES nolēma pieņemt starptautiskos grāmatvedības standartus (SFPS).

Tā kā aizvien vairāk valstu pieņem SFPS un pāriet uz tiem, Eiropai būs jāpalielina sava ietekme starptautisko standartu noteikšanas procesā, lai tā darītu zināmu savu nostāju. Lai tā tiktu sadzirdēta un uzklausīta, Savienībai jārīkojas vienoti. EFRAG[1], kas ir Eiropas Komisijas tehniskais konsultants grāmatvedības lietās, ir pamazām uzņēmusies lomu sniegt iepriekšēju, tehnisku un ticamu informāciju Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) standartu noteikšanas procesa vajadzībām.

Gan starptautisko standartu noteicējorganizācijai, gan organizācijai, kas pārstāv Eiropas intereses, ir jābūt neatkarīgām, ar pietiekamām darbības spējām un īpašajām zināšanām, lai sagatavotu kvalitatīvus standartus un dotu ieguldījumu sagatavošanas procesā, un tām jābūt stabilam finanšu nodrošinājumam, lai tās spētu ilgtermiņā īstenot savas funkcijas.

Šajā nolūkā 2009. gadā Eiropas Parlaments un Padome izveidoja Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā[2]. Šī programma beigsies 2013. gada 31. decembrī. Šīs regulas mērķis ir pagarināt minēto programmu nākamajai finanšu shēmai (2014.-2020. gads) un ļaut minētajā periodā veikt tiešus ieguldījumus programmas finansējuma saņēmēju finansēšanā no Savienības budžeta.

Sākotnējie finansējuma saņēmēji bija uzraudzības komitejas[3], Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonds (IASCF), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB). Lēmumā bija paredzēta arī iespēja ietvert jaunu finansējuma saņēmēju vai aizstāt iepriekšēju saņēmēju.

2010. gadā tika izveidotas Eiropas uzraudzības iestādes, un cita starpā tās pārņēma arī iepriekšējo uzraudzības komiteju pienākumus. Tāpēc šīs regulas mērķis ir ietvert Savienības līdzfinansējumā atlikušos finansējuma saņēmējus, proti, SFPS fondu (IASCF juridiskais pēctecis), EFRAG un PIOB.

1.1.        Finanšu pārskati: SFPS fonds

Krīze, kas finanšu tirgos aizsākās 2007. gadā, ir uzsvērusi pārredzamības lielo nozīmi, tāpēc svarīgu vietu politiskajā dienaskārtībā ieņēma grāmatvedības standartu jautājums. Kļuva skaidrs, ka veicinoša uzņēmējdarbības vide un līdzvērtīgi konkurences nosacījumi pasaules mērogā būtu jāapvieno ar pārredzamību un salīdzināmību, kas sekmē globālā kapitāla tirgus darbību. Vadošajām personām visā pasaulē radās izpratne par to, cik nozīmīgi ir vienoti, kvalitatīvi, pasaules mēroga grāmatvedības standarti[4].

Eiropas Savienība uzņēmās iniciatīvu, kad tā nolēma pieņemt starptautiskos grāmatvedības standartus (SFPS un SFPIK), nosakot to Savienības tiesību aktos. Saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002 (SGS regula) ES biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem, sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, ir jāizmanto Savienībā pieņemtie starptautiskie grāmatvedības standarti. Dalībvalstis drīkst pieprasīt vai atļaut to izmantošanu gada pārskatu sagatavošanai un/vai pieprasīt vai atļaut, lai šos standartus izmantotu biržas sarakstā neiekļauti uzņēmumi.

To Eiropas uzņēmumu finanšu pārskatus, kas izmanto Savienībā pieņemtos SFPS, bez pārrēķina pieņem vairākos kapitāla tirgos visā pasaulē, tostarp ASV, Austrālijā un Japānā. Tā kā aizvien vairāk valstu pieņem SFPS vai tuvinās tiem, notiek stabila virzība uz mērķi izmantot vienu kopīgu, visā pasaulē atzītu starptautisku grāmatvedības standartu.

Starptautiskos grāmatvedības standartus (SFPS un SFPIK) izstrādā IASB un SFPS Interpretācijas komiteja. SFPS fonds ir visas šīs organizācijas aptveroša struktūra, un rūpējas par to netraucētu darbību un pienācīgu finansēšanu. Organizācijai, kas izstrādā kvalitatīvus grāmatvedības standartus, ir jābūt neatkarīgai, un tai jābūt pietiekamiem resursiem, lai pieņemtu darbā visspējīgākos darbiniekus. Šajā nolūkā ilgtermiņā tai ir jābūt drošai, neitrālai, droši ticamai un aprēķināmai finansējuma bāzei.

Papildus finansējumam arī SFPS fonda pārvaldībai ir jāatbalsta šādas organizācijas uzticama un pienācīga darbība. Fonda pārvaldība pēdējos gados ir uzlabota, jo īpaši izveidojot Uzraudzības padomi. Minētā padome tika izveidota, lai nodrošinātu pārskatatbildību un to, ka šī organizācija pietiekami pārstāv sabiedrības intereses. Standartu konsultatīvās padomes efektivitāte ir tikusi uzlabota, un ir izveidota Procesa pareizas norises pārraudzības komiteja. Būs vajadzīgs papildu darbs, lai nodrošinātu, ka SFPS fonds nostiprinās kā augstas kvalitātes standartu noteicējs, šādā veidā atspoguļojot kapitāla tirgu globālo raksturu.

Šajā nolūkā ar Lēmumu Nr. 716/2009 Eiropas Savienība ir parādījusi, ka tā ir apņēmības pilna sniegt SFPS fondam (IASCF) nepieciešamo finansiālo atbalstu stabilas līdzfinansējuma shēmas veidā. Savienība līdz ar vairākām atsevišķām dalībvalstīm sāka piedalīties SFPS fonda budžeta veidošanā proporcionāli savam nozīmīgumam globālajos kapitāla tirgos. ES ieguldījums SFPS fonda budžetā 2011. finanšu gadā bija EUR 4 229 165,14 (17 % no fonda kopējiem attiecināmajiem izdevumiem minētajā gadā).

Saskaņā ar Uzraudzības padomes galīgo ziņojumu par SFPS fonda pārvaldību[5], kas publicēts 2012. gada 9. februārī, dalība Uzraudzības padomē tiks piesaistīta finansiālam ieguldījumam SFPS fonda budžetā. Tāpēc, ja Eiropa vēlas saglabāt savu pašreizējo pozīciju starptautiskajā finanšu pārskatu arēnā, ir svarīgi, lai ES turpinātu nodrošināt ieguldījumu SFPS fonda budžetā atbilstoši savai ekonomiskajai ietekmei pasaulē.

1.2.        Finanšu pārskati: Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG)

EFRAG tika izveidota 2001. gadā kā privāta organizācija, lai nodrošinātu Eiropas Komisijai tehniskās zināšanas finanšu pārskatu jautājumos. Sākotnēji EFRAG galvenokārt konsultēja Komisiju par to, vai starptautisks grāmatvedības standarts, ko paredzēts pieņemt Savienībā, atbilst apstiprināšanas tehniskajiem kritērijiem[6]. EFRAG pamazām ir uzņēmusies lomu proaktīvi ietekmēt IASB tās standartu noteikšanas darbā. Tā sniedz ieguldījumu, sagatavojot komentāru vēstules par standartu projektiem, un ieguldījumu agrīnā posmā, publicējot apspriešanās dokumentus par aktuāliem grāmatvedības jautājumiem. EFRAG komentāru vēstules tiek lasītas un citētas visā pasaulē.

Sākotnēji pārstāvniecība un balsstiesības EFRAG pārvaldības struktūrās (piemēram, Ģenerālajā asamblejā un Uzraudzības padomē) bija piesaistītas finansiālajam ieguldījumam EFRAG budžetā. Struktūra, kas ir atbildīga par galveno tehnisko darbu, proti, TEG (tehnisko ekspertu grupa), vienmēr ir bijusi neatkarīga.

2008. gadā EFRAG pārvaldība tika pamatīgi reformēta, lai ņemtu vērā, ka pieaug tās loma sabiedriskajā politikā, proti, tā ka tā kļūst par platformu vienota Eiropas grāmatvedības viedokļa paušanai. Šādas rīcības mērķis bija nodrošināt labāku publisko pārraudzību un pārskatatbildību.

Tika ieviestas divas svarīgas izmaiņas:

· Plānošanas un resursu komitejas (PRC) izveidošana, kuras uzmanības centrā ir agrīns proaktīvs darbs un kurā piedalās valsts standartu noteikšanas iestādes; kā arī

· Uzraudzības padomes lomas nostiprināšana. Tās locekļi vairs nav finansējošo organizāciju pārstāvji, bet tos ieceļ privātpersonas statusā. Padomes locekļi pārstāv dažādas ieinteresētās personas – sagatavotājus (tostarp MVU), lietotājus un finanšu iestādes; vai arī tiem ir darba pieredze sabiedriskajā politikā; un visu Padomes locekļu uzdevums ir darboties sabiedrības interesēs. Četri no 17 Uzraudzības padomes locekļiem ir tā sauktie sabiedriskās politikas locekļi: viņiem ir pieredze sabiedriskās politikas veidošanā, un tos ieceļ Komisija.

TEG joprojām ir atbildīga par būtiskāko EFRAG tehnisko darbu. Jebkuru EFRAG nostāju attiecībā uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir jāapspriež un jāapstiprina TEG, kas darbojas kā neatkarīga tehnisko ekspertu komiteja. EFRAG priekšsēdētājs pilda priekšsēdētāja pienākumus TEG sapulcēs, un EFRAG ir pašai savs sekretariāts (kura darbinieki ir grāmatvedības speciālisti). TEG darba lielāko daļu veido Komisijas konsultēšana apstiprināšanas jautājumos un komentāru vēstuļu sagatavošana IASB.

Lielākā daļa EFRAG sanāksmju ir pieejamas sabiedrībai, un Komisijas dienestu pārstāvji kā novērotāji drīkst apmeklēt visas EFRAG sanāksmes.

2008. gada pārvaldības reforma nolūkā sasniegt konkrētu mērķi ļāva EFRAG paplašināt savas proaktīvās darbības sadarbībā ar Eiropas valstu standartu noteicējām iestādēm. Izmantojot tuvākajā laikā paredzētās turpmākās pārvaldības reformas, EFRAG turpinās attīstīt līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tā kļūst par vadošo platformu, kuras uzdevums ir sagatavot augsni “Eiropas vienoto grāmatvedības viedokļa paušanai” un Savienības ieguldījuma sniegšanai IASB. Šajā nolūkā EFRAG veiks savas pārvaldības struktūras visaptverošu pārskatīšanu, pienācīgi ņemot vērā jaunākās tendences starptautisko finanšu pārskatu jomā.

Tā kā pieaug to valstu skaits, kas pieņem SFPS, ES ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu situāciju, kurā tā pakāpeniski zaudēs savu ietekmi un nozīmīgumu IASB. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Eiropas intereses starptautiskā līmenī būtu labi pārstāvētas. Šajā nolūkā ir būtiski, lai “Eiropa paustu vienotu nostāju”, kas vieš uzticību un ir tehniski pamatota.

Lai EFRAG būtu uzticama, neatkarīga un spētu sagatavot augstākās kvalitātes dokumentus, šajā nolūkā nodarbinot viszinošākos ekspertus, ir nepieciešams drošs, ilgtermiņa un diversificēts finansējums. Turklāt visas Eiropas viedoklis tiek pārstāvēts tikai tad, ja līdz ar lielajām dalībvalstīm EFRAG mazāko dalībvalstu vārdā līdzfinansē Komisija.

2010.-2013. gada finansēšanas programma tika sagatavota nolūkā nodrošināt drošu ilgtermiņa finansējumu. Pamatojoties uz ES 2009. gada 16. septembra finansēšanas lēmumu, ES finansējums EFRAG 2011. finanšu gadā bija EUR 2 288 160 (43 % no EFRAG kopējā budžeta minētajā gadā).

Minētās programmas mērķi ir ilgtermiņa mērķi, tādēļ patlaban, kad pagājuši tikai divi finansēšanas gadi, ir grūti izdarīt secinājumus. Līdz šim gūtā finansēšanas pieredze liecina, ka programmas galvenie mērķi ir izpildīti. Cita starpā tā ir ļāvusi EFRAG paplašināt savu darbību un iesaistīties proaktīvā darbā, ļāvusi sazināties ar ieinteresētajām personām un apkopot to viedokļus informatīvos pasākumus un ļāvusi palielināt savu neatkarību, pati maksājot priekšsēdētājam algu. Sīkākai informācijai par līdzšinējo pieredzi lūdzam skatīt šim priekšlikumam pievienoto Komisijas dienestu ex ante novērtējumu.

1.3.        Revīzija: Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB)

Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) ir Spānijas bezpeļņas fonds, kas atrodas Madridē. PIOB galvenie partneri ir Uzraudzības grupa (MG), kas ir starptautiskos regulatorus un iestādes pārstāvoša struktūra[7], un Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC), kas ir privāta struktūra, kura pārstāv grāmatvežus un revidentus visā pasaulē[8]. PIOB sastāv no desmit locekļiem, tostarp priekšsēdētāja. Divus no locekļiem nominē Eiropas Komisija.

PIOB locekļi ir personas, ko saskaņā ar saprašanās memorandu uz triju gadu periodu ir nominējusi Uzraudzības grupa. PIOB ir dažādas ieinteresētās personas: likumdevēji (piemēram, Eiropas Parlaments, valstu parlamenti), regulatori un finanšu tirgu uzraudzītāji, tostarp revidentu pārraudzības struktūras, valstu, iestādes, kas nosaka grāmatvedības un revīzijas standartus, revidenti un revīzija kā profesionāla darbība, finanšu pārskatu sagatavotāji (uzņēmumi), finanšu pārskatu izmantotāji (piemēram, ieguldītāji, analītiķi, pētnieki, piegādātāji), akadēmiķi.

PIOB loma ir garantēt, lai, ierosinot, izstrādājot un pieņemot starptautisku standartu revidentiem Starptautiskās Grāmatvežu federācijas satvarā (IFAC), tiktu ievērots pienācīgs process, pārraudzība un pārredzamība. Šo fondu pārvalda Pilnvaroto padome, kurā katrs PIOB loceklis ir pilnvarotais.

Pamatojoties uz ES 2009. gada 16. septembra finansēšanas lēmumu, ES finansējums PIOB 2010. finanšu gadā bija EUR 286 231. Šī summa veidoja 22 % no PIOB kopējām attiecināmajām izmaksām (EUR 1 301 050). No otras puses, ES ieguldījums PIOB 2011. finanšu gadā bija EUR 288 991,78, kas arī ir 22 % no PIOB attiecināmajām izmaksām minētajā gadā (EUR 1 313 599).

PIOB līdzfinansēšanas pieredze līdz šim ir bijusi pozitīva. Eiropas Komisijai ir bijusi iespēja viesoties PIOB mītnē divas reizes (2010. gada martā un 2011. gada aprīlī) un pārbaudīt tā finanšu kontroli. Eiropas Komisija arī apmācīja PIOB personālu ES budžeta procedūru jautājumos. No praktiskā viedokļa darbs, kas saistīts ar darbības piešķīruma pārvaldību 2010. un 2011. finanšu gadam, abām pusēm ir bijis ļoti vērtīgs pieredzes gūšanas ziņā. Tas ir bruģējis ceļu uz efektīvāku turpmāko finanšu ieguldījumu pārvaldību.

ES veiktā PIOB līdzfinansēšana ir kļuvusi par piemēru citiem potenciāliem finansētājiem. Patlaban PIOB līdzfinansēšanu veic tikai IFAC (aptuveni 78 %) un ES (aptuveni 22 %). Eiropas Komisija turpina centienus diversificēt PIOB finansēšanu un nostiprināt tā neatkarību no revīzijas kā profesionālas darbības. Paredzams, ka jau 2013. finanšu gadam līdzekļus PIOB nodrošinās vairākas starptautiskas iestādes. Turklāt Uzraudzības grupa, PIOB un IFAC ir izveidojušas uzdevumgrupu nolūkā izraudzīties un pārliecināt līdzekļu piešķīrēju grupu no visas pasaules, lai šādā veidā nodrošinātu PIOB stabilu un ilgtermiņa finansējumu.

Ja ES samazinātu savu finanšu ieguldījumu no pašreizējā līmeņa (22 % no kopējā budžeta), tas būtu nepareizs signāls laikā, kad PIOB mēģina diversificēt savu finansēšanas struktūru. Tas ir ļoti svarīgi arī, ņemot vērā pašreizējās revīzijas tirgus reformas, kuru mērķis ir palielināt uzņēmumu, starptautisko revīzijas standartu (SRS) noteicējiestāžu, kā arī revīzijas uzraudzītāju neatkarību.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Savā ex ante novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par 2010.-2013. gada programmas izveidošanu[9], Komisija apsvēra finansējuma iespējamās alternatīvas. Programmas mērķi bija nodrošināt stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu un ļaut attiecīgajām organizācijām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Ir nepārprotami noskaidrots, ka Savienības līdzfinansējums ir visefektīvākais un piemērotākais variants minēto mērķu sasniegšanai.

Ex ante novērtējumā, kas pievienots šim priekšlikumam, Komisija secinājusi, ka programma līdz šim ir attaisnojusi cerības, ka tajā nospraustie mērķi ir sasniegti un ka finansēšanu vajadzētu turpināt. Turklāt finansēšanas programma tika izveidota nolūkā sasniegt ilgtermiņa mērķus. Tāpēc ir atbilstoši ierosināt tās turpināšanu nākamajā finanšu shēmā, proti, 2014.‑2020. gadā.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pants.

Atbilstoši Komisijas likumdošanas politikai, kas pieņemta daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, šīs finansēšanas programmas priekšlikums ir regula.

3.2.        Subsidiaritātes princips

Savienības programma sniedz iespēju līdzfinansēt tādu noteiktu struktūru darbību, kuru uzdevums ir daļa no Savienības politikas finanšu pārskatu un revīzijas jomā un kuras atbalsta šo politiku. Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, jo atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 5. pantam tā mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt, darbojoties atsevišķu dalībvalstu līmenī, un sava mēroga un ietekmes dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības mērogā.

3.3.        Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Provizoriskā novērtējumā ir secināts, ka šajā regulā ir paredzēts vienīgi tas, kas vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai. Savienības finansējums ir paredzēts skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko organizāciju skaitam finanšu pakalpojumu jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā jaunā finansēšanas sistēma nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām struktūrām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Savienības vai tās sabiedriskajām interesēm. Finanšu atbalstu piešķirs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES, Euratom) Nr. .../.. par to, kā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Kopējais apjoms, ko 2014.–2020. gadā paredzēts segt no Savienības budžeta, ir EUR 58,01 miljons pašreizējās cenās. Programma ilgs septiņus gadus, un tā ir saskaņota ar 2014.–2020. gada finanšu plāna ilgumu.

2012/0364 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 716/2009/EK[11] tika izveidota Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG), Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonds (SFPS fonds, Starptautisko Grāmatvedības standartu komitejas fonda (IASCF) juridiskais pēctecis) un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) līdz 2013. gada 31. decembrim saņem Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(2)       Krīze finanšu tirgos, kas aizsākās 2008. gadā, ir padarījusi finanšu pārskatu un revīzijas jautājumu par svarīgu Savienības politikas dienaskārtības daļu. Labi funkcionējoša kopīga finanšu pārskatu sistēma ir būtiska iekšējā tirgus darbībai, efektīvai kapitāla tirgu darbībai, kā arī lai ES īstenotu finanšu pakalpojumu integrēto tirgu.

(3)       Pasaules ekonomikas kontekstā ir nepieciešana vienota grāmatvedības valoda. Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) izstrādātie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir pieņemti un tiek izmantoti daudzās pasaules valstīs. Šādi starptautiski grāmatvedības standarti ir jāizstrādā, izmantojot pārredzamu un demokrātiskas kontroles procesu. Lai nodrošinātu Savienības interešu ievērošanu un augstu globālo standartu kvalitāti un atbilstību Savienības tiesību aktiem, ļoti svarīga ir Savienības interešu pienācīga ņemšana vērā minētajā starptautisko standartu noteikšanas procesā.

(4)       Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu[12] SFPS būtu jāiestrādā Savienības tiesībās un tie būtu jāizmanto uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti regulētā tirgū ES, ja SFPS atbilst minētajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ SFPS ir viens no nozīmīgākajiem elementiem iekšējā tirgus darbībā, un tādējādi Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai SFPS izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskā regulējuma prasībām.

(5)       SFPS izdod IASB, un saistītas interpretācijas izdod SFPS interpretācijas komiteja, un tās abas ir struktūras Starptautiskajā finanšu pārskatu standartu fondā. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt piemērotus SFPS fonda finansēšanas pasākumus.

(6)       Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu (EFRAG) 2001. gadā izveidoja finanšu pārskatu procesā iesaistīto emitentu, ieguldītāju un grāmatvedības speciālistu Eiropas organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 EFRAG sniedz Komisijai atzinumus par to, vai IASB izdotais grāmatvedības standarts vai SFPS interpretācijas komitejas sagatavotā apstiprināmā interpretācija atbilst minētajā regulā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Pasaules mērogā EFRAG uzņemas arī “vienotas Eiropas grāmatvedības nostājas paudēja” funkcijas. Pildot minētās funkcijas, EFRAG sniedz IASB informāciju saistībā ar standartu noteikšanas procesu.

(7)       Ņemot vērā EFRAG svarīgo nozīmi attiecībā uz iekšējā tirgus tiesību un politikas virzienu nostiprināšanu un Eiropas interešu pārstāvību standartu izveides procesā starptautiskā mērogā, Savienībai ir jānodrošina EFRAG stabila finansēšana un tādējādi jāpiešķir tai līdzekļi.

(8)       Obligātās revīzijas jomā Uzraudzības grupa – starptautiska struktūra, kas atbildīga par Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) pārvaldības reformas uzraudzību – 2005. gadā izveidoja Sabiedrības interešu uzraudzības padomi (PIOB). PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti starptautiskie revīzijas standarti (SRS), kā arī citas sabiedriskās intereses jomas darbības, ko veic IFAC. Starptautiskos revīzijas standartus var pieņemt piemērošanai Savienībā jo īpaši ar nosacījumu, ka tie ir izstrādāti atbilstošā procesā, ar publisku pārraudzību un pārredzamā veidā, kā noteikts 26. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvā 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas[13]. Arī jaunajos 2011. gada 30. novembra revīzijas priekšlikumos ir paredzēta SRS ieviešana ES[14].

(9)       SRS ieviešana Savienībā un PIOB svarīgais uzdevums nodrošināt šo standartu atbilstību Direktīvas 2006/43/EK prasībām nozīmē, ka Savienība ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šādu standartu izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst iekšējā tirgus tiesiskajam regulējumam. Arī grozītajā 26. panta 3. punktā (kā norādīts priekšlikuma par direktīvu[15] 1. pantā) nepārprotami tiek atzīta PIOB loma. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt piemērotus PIOB finansēšanas pasākumus.

(10)     Struktūras, kas darbojas grāmatvedības un revīzijas jomā, ir ļoti atkarīgas no finansējuma, un tām ir svarīga loma Savienībā, kas ir ļoti svarīgi iekšējā tirgus funkcionēšanai. Ar Lēmumu Nr. 716/2009/EK ierosinātie finansējuma saņēmēji ir tikuši līdzfinansēti, izmantojot darbības piešķīrumus no Savienības budžeta. Tas ir ļāvis tiem palielināt savu neatkarību no privātā sektora un ­ad-hoc finansējuma, tādējādi nostiprinot spējas un darbības ticamību.

(11)     Pieredze rāda, ka Savienības līdzfinansējums nodrošina šiem finansējuma saņēmējiem skaidru, stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, veicinot to spējas neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Tāpēc, izmantojot Savienības līdzekļus, būtu jāturpina nodrošināt pietiekams finansējums saistībā ar starptautisko grāmatvedības un revīzijas standartu noteikšanu, jo īpaši SFPS fondam, EFRAG un PIOB.

(12)     Vienlaikus ar SFPS fonda un EFRAG finansējuma modeļa maiņu patlaban šajās struktūrās ir notikušas pārvaldības reformas, kuru mērķis bija nodrošināt, lai to struktūra un procedūras ļautu tām neatkarīgi, efektīvi, pārredzami un demokrātiski atbildīgi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Saistībā ar SFPS fondu 2009. gadā tika izveidota Uzraudzības padome, lai nodrošinātu publisko pārskatatbildību un pārraudzību, ir uzlabota Standartu konsultatīvās padomes efektivitāte, ir uzlabota pārredzamība un ietekmes novērtējumu loma ir oficiāli noteikta kā IASB pienācīgā procesa daļa.

(13)     Visam programmas laikam būtu jāparedz finansējums, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts [17.] punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu XX/YY/201Z nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un finanšu pareizu pārvaldību.

(14)     2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES, Euratom) Nr. .../.. par to, kā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[16], kas aizsargā Savienības finanšu intereses, ir jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo slogu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(15)     Sagaidāms, ka līdzfinansēšanas programma, ko paredzēts izveidot ar šo regulu, palīdzēs nodrošināt uzņēmumu grāmatvedības salīdzināmību un pārredzamību visā ES, palīdzēs pasaules mērogā saskaņot finanšu pārskatu standartus, veicinot SFPS starptautisku atzīšanu, un palīdzēs veicināt konverģenci un kvalitatīvu starptautisko standartu izmantošanu revīzijām visās dalībvalstīs. Šī programma veicina arī stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, stiprinot finanšu pakalpojumu un kapitāla vienoto tirgu, kā arī palīdz īstenot stratēģijas ārējo dimensiju.

(16)     Ar šo regulu būtu jāparedz iespēja līdzfinansēt konkrētas struktūras, kuru darbības mērķis attiecas un atbalsta Savienības politiku standartu izstrādes, standartu apstiprināšanas vai standartu noteikšanas procesu uzraudzības jomā, kura ir saistīta ar finanšu parskatiem un revīziju.

(17)     Savienības finansējumu ierosina skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko struktūru skaitam finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā finansēšanas sistēma nodrošinātu stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām struktūrām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Savienību vai sabiedriskajām interesēm.

(18)     Finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES, Euratom) Nr. .../.. par to, kā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Ar šo regulu izveidotā līdzfinansēšanas programma aizstāj iepriekšējo finansējuma saņēmēju līdzfinansēšanas programmu. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Lēmums Nr. 716/2009/EK.

(19)     Lai veicinātu Savienības intereses finanšu pārskatu un revīzijas jomā un lai elastīgi pielāgotos iespējamām pārvaldības un institucionālajām izmaiņām šajās jomā, pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz jaunu programmas finansējuma saņēmēju izraudzīšanos saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jāpiešķir Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot priekšdarbus, attiecīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)     Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets un darbības joma

1.           Ar šo laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim tiek izveidota Savienības programma (“Programma”), lai atbalstītu to struktūru darbības, kas palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus saistībā ar finanšu pārskatiem un revīzijām.

2.           Programma aptver šādas darbības: standartu izstrāde vai standartu izstrādes veicināšanas darbības, standartu piemērošanas, izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai standartu noteikšanas procesa pārraudzības darbības, veicinot Savienības politikas virzienu īstenošanu jomā.

2. pants Mērķi

1.           Programmas mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgus darbībai, atbalstot pārskatāmu un neatkarīgu starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi.

2.           Šā mērķa sasniegšanu vērtēs, ņemot vērā to dalībvalstu skaitu, kuras lieto starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS) un starptautiskos revīzijas standartus (SRS)

3. pants Programmas līdzekļu saņēmēji

1.           Saskaņā ar Programmu finansējuma saņēmēji ir šādi:

(a)        finansējuma saņēmēji finanšu pārskatu jomā:

– Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG);

– Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonds (SFPS fonds);

(b)        finansējuma saņēmējs revīzijas jomā: Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB).

2.           Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9. pantu, lai izraudzītos jaunus Programmas finansējuma saņēmējus un attiecīgi grozītu 1. pantu.

3.           Jebkurš jauns finansējuma saņēmējs ir bezpeļņas juridiska persona, kuras darbības mērķis iekļaujas Savienības politikā finanšu pārskatu un revīzijas jomā un atbalsta to un kura ir viena no 1. punktā uzskaitīto finansējuma saņēmēju tiešs pēctecis.

4. pants Piešķīrumu piešķiršana

Saskaņā ar Programmu sniegto finansējumu nodrošina kā darbības piešķīrumus.

5. pants Pārredzamība

Ikviens Programmas finansējuma līdzekļu saņēmējs nozīmīgā vietā, piemēram, tīmekļa vietnē, publikācijā vai gada pārskatā, norāda, ka ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības budžeta.

6. pants Finanšu noteikumi

Finansējums, kas paredzēts šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, ir EUR 58 010 000 pašreizējās cenās.

7. pants Programmas īstenošana

1.           Komisija īsteno Programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

2.           Lai īstenotu programmu, Komisija pieņem gada darba programmas. Tajās nosaka sasniedzamos mērķus, paredzētos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās iekļauj arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz katrai darbībai piešķirto summu un indikatīvu īstenošanas grafiku. Tajās iekļauj piešķīrumu prioritātes, būtiskos novērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi.

8. pants Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, šajā nolūkā veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus piešķīrumu saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri šīs Programmas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar piešķīruma līgumu vai piešķīruma lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot panta pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, piešķīrumu nolīgumos, piešķīrumu lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

9. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Komisija ir pilnvarota pieņemt 3. panta 2. punktā paredzētos deleģētos aktus 7 gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā vienlaikus par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.           Saskaņā ar 3. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

10. pants Novērtēšana

1.           Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Programmas beigām iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu. Šajā ziņojumā novērtē vismaz Programmas vispārējo piemērotību un saskanību, tās izpildes efektivitāti un finansējuma saņēmēju darba programmas efektivitāti – kopumā un atsevišķi – attiecībā uz 2. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

2.           Ziņojumu nosūta informācijai arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

11. pants Atcelšana

Lēmumu Nr. 716/2009/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

12. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pārskatu un revīzijas jomā 2014.–2020. gadā

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[17]

Politikas joma: 12 Iekšējais tirgus

Darbība: finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgi

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[18]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Veicināt SFPS vispārīgu pieņemšanu.

Nodrošināt ES ietekmi uz SFPS veidošanu.

Veicināt revīzijas standartu noteicējiestāžu publiskās pārraudzības neatkarību.

1.4.2.     Konkrētie mērķi(s) un attiecīgā(s) ABM/ABB darbība(s)

Konkrētais mērķis: uzlabot apstākļus iekšējā tirgus darbībai, atbalstot pārskatāmu un neatkarīgu starptautisko finanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi.

Attiecīgā(s) ABM/ABB darbība(s)

12.03 Finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgi

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Palielināt finansējuma saņēmēju (SFPS fonds, EFRAG, PIOB) finansiālo neatkarību.

Nodrošināt EFRAG nepieciešamos resursus, lai tā varētu veikt uzdevumus Eiropas sabiedrisko interešu labā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Rezultāta rādītājs || Jaunākais zināmais rezultāts || Mērķis

To valstu skaits, kuras lieto SFPS || 2012. gadā aptuveni 120 valstis ir lietojušas SFPS || Līdz 2020. gadam palielināt šo valstu skaitu

ES apstiprināto standartu procentuālais daudzums salīdzinājumā ar IASB līdz 2020. gadam izdoto standartu skaitu || Līdz 2012. gada 29. oktobrim ES bija apstiprināti 89 % standartu (124 no 139 standartiem) || Līdz 2020. gadam – 100 %

To ES valstu skaits, kuras lieto SRS || Līdz 2012. gada beigām 20 dalībvalstis ir pilnībā apstiprinājušas precizētos SRS || Vēlākais 2020. gadā visās dalībvalstīs pieņemt un ieviest augstas kvalitātes SRS

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Finanšu pārskatu un revīzijas jomā darbojošos finansējuma saņēmēju neatkarības (arī šķietamās neatkarības) palielināšana, lai tie pietiekami labi varētu veikt savus ar sabiedrības interesēm saistītos uzdevumus.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt uzņēmumu grāmatvedības salīdzināmību un pārredzamību visā ES un pasaulē, tādējādi veicinot ES un globālo kapitāla tirgu netraucētu darbību.

ES ir lielākā jurisdikcija, kurā piemēro SFPS (Regula Nr. 1606/2002). ES interesēs ir padarīt starptautiskos grāmatvedības standartus (SFPS) par grāmatvedības valodu visā pasaulē un nodrošināt ES dalību SFPS fonda publiskajā pārraudzībā (kur dalība uzraudzības struktūrā tiks piesaistīta ieguldījumam finansējumā).

Turklāt ir būtiski, lai Eiropa standartu izstrādē nodrošinātu ievērojamu, pamatotu un neatkarīgu iepriekšēju ieguldījumu. Par šādām darbībām ir atbildīga EFRAG.

ES var pieņemt Starptautiskos revīzijas standartus (SRS), pamatojoties uz Direktīvu 2006/43. Tāpēc ES ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šie standarti būtu kvalitatīvi un lai to pieņemšanas pienācīgajam procesam PIOB veiktu neatkarīgu publisko pārraudzību.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Patlaban īstenotā finansēšana līdz šim ir attaisnojusi cerības.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Eiropas Komisija aktīvi piedalās finansējuma saņēmēju pārvaldības reformās.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01.01.2014. līdz 31.12.2020.

– ¨  Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[19]

X Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām;

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[20] ;

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus;

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē.

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

SFPS fonda gadījumā – starpposma un nobeiguma ziņojumi

EFRAG gadījumā – nobeiguma ziņojumi un Komisijas dienestu dalība visās EFRAG komitejās

PIOB gadījumā – nobeiguma ziņojumi un regulāra Uzraudzības grupas informēšana

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Pastāv risks, ka darbības mērķi netiks sasniegti, ja finansējuma saņēmēju darbības rezultātu kvalitāte neatbildīs gada priekšlikumā aprakstītajiem sākotnējiem mērķiem.

Pastāv risks, ka varētu tikt apdraudētas ES finansiālās intereses/reputācija, ja Komisijas dienestiem neizdodas atklāt neattiecināmus izdevumus.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Darbības mērķu nesasniegšanas risks.

– Saņēmējiem jāiesniedz gada pārskats saskaņā ar katras programmas konkrētajiem mērķiem un atbilstīgi pamatnostādnēm 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

– Visas atbildīgās operatīvās vienības MARKT ĢD regulāri sazinās ar saņēmējiem un it īpaši piedalās visās EFRAG komitejās.

ES finansiālo interešu apdraudējuma risks.

– Piešķīrumu saistību un maksājumu kontrolei MARKT ĢD izmanto pastiprinātu finanšu ķēdi, un tā ietver attiecīgu pamatojošu dokumentu, tostarp starpziņojumu un nobeiguma ziņojumu, grāmatvedības revīziju un īpašu, ĢD pieprasītu dokumentu dokumentāras pārbaudes. Šīs kontroles dokumentē ar kontrolsarakstiem, kurus sistemātiski aizpilda visas attiecīgajos finanšu darījumos iesaistītās personas (OIA, OVA, OVA2, FIA, FVA, FVA2, AO), tostarp kontroles, ko īsteno ĢD finanšu nodaļa, kas nodarbojas ar finanšu un juridiskiem jautājumiem, lai apstiprinātu apmaksu.

– ĢD finanšu nodaļa sistemātiski veic katra finansējuma saņēmēja pārbaudes uz vietas, rūpīgi pārbaudot darījumu izlasi nolūkā novērtēt finansējuma saņēmēja finanšu un iekšējās kontroles sistēmu un sniegt AO papildu apliecinājumu, ka ES finansiālās intereses ir pietiekami aizsargātas.

Maksimālajam kļūdu procentam nevajadzētu pārsniegt 2 %.

Šādu pārbaužu izmaksas būtu aptuveni 0,5 pilnslodzes ekvivalents jeb EUR 63 500 gadā.

Pārbaudes ļaut pārliecināties, ka 100 % no gadā piešķirtajiem līdzekļiem tiek tērēti atbilstīgi un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Nostiprinātas finanšu ķēdes ar darbības un finanšu ex-ante pārbaudi.

Regulāra līdzekļu saņēmēju grāmatojumu, gada pārskatu un revīzijas apliecinājumu analīze.

Regulāras revīzijas uz vietas, lai pārbaudītu budžeta sistēmas un kontroles.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas[21]

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs Apraksts || Dif./nedif. ([22]) || no EBTA[23] valstīm || no kandidātvalstīm[24] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1 || 12.0301 Standarti finanšu pārskatu un revīzijas jomā[25] || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav norādītas

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR pašreizējās cenās (līdz 3 zīmēm aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Skaits: 1 || Pozīcija – gudra un iekļaujoša izaugsme

|| MARKT ĢD || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || 2021 || KOPĀ

|| Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

|| 12.0301 SFPS fonds || Saistības || (1) || 4,335 || 4,422 || 4,510 || 4,600 || 4,692 || 4,786 || 4,882 || 0 || 32,227

|| Maksājumi || (2) || 3,251 || 4,400 || 4,488 || 4,578 || 4,669 || 4,763 || 4,858 || 1,220 || 31,007

|| 12.0301 EFRAG || Saistības || (1a) || 3,162 || 3,225 || 3,290 || 3,356 || 3,423 || 3,491 || 3,561 || 0 || 23,508

|| Maksājumi || (2a) || 2,372 || 3,209 || 3,274 || 3,339 || 3,406 || 3,474 || 3,543 || 0,891 || 22,617

|| 12.0301 PIOB || Saistības || (1a) || 0,306 || 0,312 || 0,318 || 0,325 || 0,331 || 0,338 || 0,345 || 0 || 2,275

|| Maksājumi[26] || (2a) || 0,000 || 0,306 || 0,312 || 0,318 || 0,325 || 0,331 || 0,338 || 0,345 || 1,930

|| Administratīvās aprporiācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu[27] piešķīrumiem || || || || || || || || ||

|| Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || || 0

|| KOPĀ – apropriācijas MARKT ĢD || Saistības || =1+1a+3 || 7,803 || 7,959 || 8,118 || 8,281 || 8,446 || 8,615 || 8,788 || 0 || 58,010

|| Maksājumi || =2+2a+3 || 5,623 || 7,915 || 8,074 || 8,235 || 8,400 || 8,568 || 8,739 || 2,456 || 55,554

KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 7,803 || 7,959 || 8,118 || 8,281 || 8,446 || 8,615 || 8,788 || 0 || 58,010

Maksājumi || (5) || 5,623 || 7,915 || 8,074 || 8,235 || 8,400 || 8,568 || 8,739 || 2,456 || 55,554

KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas <1> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 7,803 || 7,959 || 8,118 || 8,281 || 8,446 || 8,615 || 8,788 || 0 || 58,010

Maksājumi || =5+ 6 || 5,623 || 7,915 || 8,074 || 8,235 || 8,400 || 8,568 || 8,739 || 2,456 || 55,554

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 7,803 || 7,959 || 8,118 || 8,281 || 8,446 || 8,615 || 8,788 || 0 || 58,010

Maksājumi || =5+ 6 || 5,623 || 7,915 || 8,074 || 8,235 || 8,400 || 8,568 || 8,739 || 2,456 || 55,554

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

MARKT ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0.548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 3,836

Ÿ Citi administratīvie izdevumi || 0.025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,175

KOPĀ — MARKT ĢD || Apropriācijas || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 4,011

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību kopsumma = maksājumu kopsumma) || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 4,011

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

KOPĀ – Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 8,376 || 8,532 || 8,691 || 8,854 || 9,019 || 9,188 || 9,361 || 62,021

Maksājumi || 6,196 || 8,488 || 8,647 || 8,808 || 8,973 || 9,141 || 9,312 || 59,565

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā: nav norādīts (darbības piešķīrumi)

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– X Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 0,548 || 3,836

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,025 || 0,175

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 4,011

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[28] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma – Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 0,573 || 4,011

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā

Paredzamais apjoms izsakāms pilnslodzes ekvivalenta vienībās (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 4,125 || 4,125 || 4,125 || 4,125 || 4,125 || 4,125 || 4,125

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[29]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,375 || 0,375 || 0,375 || 0,375 || 0,375 || 0,375 || 0,375

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy[30] || - Galvenā mītne[31] || || || || || || ||

- Delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE – netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 4,5 || 4,5 || 4,5 || 4,5 || 4,5 || 4,5 || 4,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || 5 AD un 6 AST ierēdņi (proporcionāli izskatāmo lietu skaitam). Uzdevumi: iniciēšanas uzdevumi, pārbaudes veicēja uzdevumi, kontaktu uzturēšana ar finansējuma saņēmēju, uzraudzība.

Ārštata darbinieki || 1 līgumdarbinieks (proporcionāli izskatāmo lietu skaitam). Uzdevumi: reģistrēšana, atbalsts plānošanas un komandējumu sagatavošanas darbā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst priekšlikumam jaunai 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmai

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[32].

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Kopā

SFPS Fonds ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (finansējuma saņēmējs līdzfinansē vidēji 87 %) || 24,873 || 27,576 || 30,278 || 32,977 || 35,674 || 38,370 || 41,064 || 230,813

EFRAG ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (finansējuma saņēmējs līdzfinansē vidēji 60 %) || 4,338 || 4,675 || 4,910 || 5,044 || 5,277 || 5,409 || 5,439 || 35,093

PIOB ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (finansējuma saņēmējs līdzfinansē vidēji 78 %) || 1,084 || 1,106 || 1,128 || 1,151 || 1,174 || 1,197 || 1,221 || 8,061

KOPĀ – Līdzfinansējuma apropriācijas || 30,295 || 33,357 || 36,316 || 39,172 || 42,126 || 44,976 || 47,724 || 273,967

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

[1]               Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa.

[2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā, OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.

[3]               CEBS, CEIOPS, CESR.

[4]               Atkārtoti aicinājumi kopš 2009. gada Londonas deklarācijas, pēdējoreiz Loskabosā, 2012. gadā.

[5]                http://www.iosco.org/monitoring_board/pdf/Final%20Report%20on%20the%20Review%20of%20the%20IFRS%20Foundation's%20Governance.pdf

[6]               EFRAG faktiski ir organizācija, kas minēta SGS regulas 10. apsvērumā.

[7]               MG locekļi ir Eiropas Komisija, Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO), Banku uzraudzības Bāzeles komiteja (BCBS), Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācija (IAIS), Finanšu stabilitātes padome (FSP), Starptautiskais neatkarīgu revīzijas regulatoru forums (IFIAR) un Pasaules Banka.

[8]               PIOB pārrauga IFAC no sabiedrības interešu viedokļa. Var uzskatīt, ka netieši PIOB partneri ir šādas trīs neatkarīgas komitejas: Starptautiskā Revīzijas un apdrošināšanas standartu padome (IAASB), Starptautiskā Ētikas standartu padome grāmatvežiem (IESBA) un Starptautiskā Grāmatvedības izglītības standartu padome (IAESB).

[9]               COM (2009) 14 galīgā redakcija.

[10]             OV C , , … lpp.

[11]             OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.

[12]             OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

[13]             OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

[14]             Grozītais 26. panta teksts, kā norādīts 1. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, COM(2011) 778 galīgā redakcija; un 20. pants priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās, COM(2011) 779 galīgā redakcija.

[15]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, COM(2011) 778 galīgā redakcija.

[16]             [...]

[17]             ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[18]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[19]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[20]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[21]             Uz turpmāk norādīto budžeta pozīciju 12.0301 attiecas jauna nomenklatūra, kas paredzēta 2014.–2020. gada DFS. 2007.–2013. gada DFS šī budžeta pozīcija atbilst budžeta pozīcijai 12.0401.

[22]             Dif. – diferencētās apropriācijas / nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[23]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[24]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[25]                    Budžeta pozīcija ir indikatīva un var būt grozīta saskaņā ar ikgadējo procedūru.

[26]             Nauda PIOB tiks izmaksāta vienā maksājumā nākamā gada laikā; priekšapmaksa netiks veikta.

[27]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[28]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[29]             CA — līgumdarbinieks; INT – aģentūras personāls ("Intérimaire"); JED – jaunākie eksperti delegācijās,; LA – vietējie darbinieki; SNE – valstu norīkotie eksperti.

[30]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[31]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[32]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.