Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē /* COM/2012/0256 final - 2012/0132 (NLE) */

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojoties uz attiecīgo Padomes pilnvarojumu[1], Eiropas Komisija risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku, lai atjaunotu protokolu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2012. gada 10. februārī tika parafēts jauns protokols. Jaunais protokols attiecas uz 3 gadu ilgu laikposmu, kas sākas ar tā parakstīšanas dienu.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir saglabāt zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Gvinejas-Bisavas ūdeņos saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisija cita starpā pamatojās uz ex post novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti, un saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās Zinātniskās komitejas atzinumu.

Vispārīgais mērķis ir turpināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

Konkrētāk, šajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

1. 3700 BRT garneļu saldētājtraleriem;

2. 3500 BRT zivju un galvkāju saldētājtraleriem;

3. 28 tunzivju seineri/ kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām;

4. 12 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šo jauno protokolu.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Uzsākot sarunas, ar ieinteresētajām personām notika apspriedes Tāljūras flotes reģionālajā konsultatīvajā padomē, kurā pulcējas zivsaimniecības nozares un vides un attīstības NVO pārstāvji. Tehnisko sanāksmju laikā notikušas apspriedes arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajā apspriedēs secināts, ka zvejas protokolu ar Gvineju-Bisavu ir lietderīgi saglabāt.

3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta paralēli ar procedūrām, kas attiecas uz lēmumu, ko Padome ar Parlamenta piekrišanu pieņem par paša protokola noslēgšanu, un Padomes regulu par zvejas iespēju iedalīšanu ES dalībvalstīm.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Protokola finansiālais ieguldījums — EUR 9 200 000 par visu laikposmu — pamatojas uz: a) ne vairāk par 40 zvejas atļaujām tunzivju zvejas kuģiem, bet traleriem — ne vairāk par 7200 BRT pret EUR 6 200 000 lielu finansiālo ieguldījumu un b) atbalstu EUR 3 000 000 apmērā zivsaimniecības nozares politikas attīstībai Gvinejas-Bisavas Republikā. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā.

5. priekšlikuma ELEMENTI

2012/0132 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts starp abām pusēm spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Padome 2008. gada 17. martā pieņēma Padomes Regulu (EK) Nr. 241/2008 par to, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku[2].

(2) Pašreiz spēkā esošā partnerattiecību nolīgumam pievienotā protokola termiņš beidzas 2012. gada 15. jūnijs.

(3) Savienība risināja sarunas ar Gvinejas-Bisavas Republiku (turpmāk “Gvineja-Bisava”) par jaunu protokolu, ar kuru Savienības kuģiem nodrošina zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zveju ir Gvinejas-Bisavas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(4) Šo sarunu rezultātā 2012. gada 10. februārī ir ticis parafēts jaunais protokols.

(5) Lai garantētu Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, ar jaunā protokola 18. pantu paredzēts, ka protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

(6) Nolīgums būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, līdz tiek pabeigtas tā noslēgšanai vajadzīgās procedūras,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt protokolu, kurš saskaņots starp Eiropas Savienību un Gvinejas-Bisavas Republiku un kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts abu pušu noslēgtajā spēkā esošajā Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PROTOKOLS,

ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas 3 gadu laikposmā ir šādas —

– vēžveidīgie un bentiskās sugas:

(a) garneļu saldētājtraleri: 3700 BRT gadā;

(b) zivju un galvkāju saldētājtraleri: 3500 BRT gadā;

– tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā):

(a) tunzivju saldētājseineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 28 kuģi;

(b) tunzivju zvejai ar makšķerēm un āķu jedām: 12 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 7. un 9. panta noteikumiem.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums par šā protokola 1. pantā minēto laikposmu ir EUR 9 200 000 gadā.

2. Finansiālo ieguldījumu veido:

(a) ikgadēja summa EUR 6 200 000 apmērā, ko piešķir par piekļuvi zvejas resursiem Gvinejas-Bisavas EEZ, un

(b) īpaša summa EUR 3 000 000 gadā, kas paredzēta Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozares politikas atbalstam.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 7., 9., 14., 15. un 17. pantam.

4. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā vēlākais 30 dienu laikā pēc protokola stāšanās spēkā un par turpmākajiem gadiem — vēlākais protokola spēkā stāšanās gadadienā.

5. Gvinejas-Bisavas iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

6. Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas-Bisavas Centrālajā bankā, un konta rekvizītus Valsts zivsaimniecības sekretariāts paziņo reizi gadā.

3. pants Atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšana Gvinejas-Bisavas ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

(a) gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

(b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā prioritātes, ko Gvineja-Bisava izvirzījusi valsts zivsaimniecības politikā vai citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības ieviešanu vai ietekmē to;

2. Visus ierosinātos grozījumus nozares daudzgadu programmā Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Apvienotās komitejas uzdevums ir uzraudzīt nozares daudzgadu programmas īstenošanu. Ja vajadzīgs, abas Puses turpina šo uzraudzību arī pēc šā protokola darbības termiņa beigām, līdz 2. panta 2 punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma īpašā summa ir pilnībā izmantota.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas šajos ūdeņos veic zvejas darbības, un uz zvejas resursu un jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Gvineja-Bisava sadarbojas, lai uzraudzītu zvejas resursu un zvejniecību stāvokli Gvinejas-Bisavas EEZ.

3. Abas Puses apņemas veicināt Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejas (CECAF) ieteikumu ievērošanu, kā arī apakšreģiona mēroga sadarbību atbildīgā zvejas pārvaldībā, jo īpaši Apakšreģionālajā zvejniecības komisijā (CSRP).

4. Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās veiktu jaunus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanā.

5. pants Apvienotā zinātniskā komiteja

1. Apvienoto zinātnisko komiteju veido zinātnieki, ko norīko abas Puses vienādā skaitā. Ar abu Pušu lēmumu dalības loku Apvienotajā zinātniskajā komitejā var paplašināt, iekļaujot tajā novērotājus — reģionālo, piemēram, CECAF, zvejas pārvaldības struktūru pārstāvjus.

2. Apvienotā zinātniskā komiteja pulcējas sanāksmē vismaz reizi gadā saskaņā ar Zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. panta 1. punktu. Parastā kārtā sanāksmes notiek pārmaiņus Gvinejā-Bisavā un Eiropas Savienībā. Pēc vienas Puses lūguma var tikt sasauktas arī citas sanāksmes. Sanāksmes pārmaiņus vada abas Puses.

3. Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

(a) uzkrāt datus par to valsts un ārvalstu flotu zvejas piepūli un nozveju, kuras darbojas Gvinejas-Bisavas EEZ un zvejo tās sugas, uz kurām attiecas šis protokols;

(b) ierosināt, uzraudzīt un analizēt krājumu novērtēšanas nolūkā veiktos ikgadējos apsekojumus, veicinot krājumu novērtēšanas procesu un ļaujot noteikt zvejas iespējas un izraudzīties tādas izmantošanas iespējas, kas nodrošina zvejas resursu un to ekosistēmu saglabāšanu;

(d) pēc savas iniciatīvas vai pēc Apvienotās komitejas vai vienas Puses pieprasījuma sniegt zinātnisku atzinumu par pārvaldības pasākumiem, kādi tiek uzskatīti par vajadzīgiem to krājumu un tās zvejas ilgtspējīgai izmantošanai, uz kuriem attiecas šis protokols.

6. pants Gvinejas-Bisavas noteikta zvejas apgabala slēgšana

1. Ja Gvineja-Bisava, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu, pieņem lēmumu par zvejas apgabala slēgturēšanukā pasākumu resursu saglabāšanai, Apvienotā komiteja pulcējas sanāksmē, lai izvērtētu šā lēmuma pamatotību, novērtētu šīs apgabala slēgturēšanasietekmi uz ES kuģu darbību saskaņā ar šo protokolu un lemtu par iespējamiem korektīviem pasākumiem.

2. Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, Apvienotā komiteja vienojas par tā finansiālā ieguldījuma proporcionālu samazinājumu, kurš ES jāmaksā saskaņā ar nolīgumu, un — ja vajadzīgs — par kompensāciju kuģu īpašniekiem.

3. Jebkāds lēmums par zvejas apgabala slēgturēšanu, ko Gvineja-Bisava pieņem pēc zinātniska atzinuma saņemšanas, tiks nediskriminējoši piemērots visiem kuģiem normētajā zvejniecībā, ieskaitot Gvinejas-Bisavas kuģus un kuģus, kas peld ar kādas trešās valsts karogu.

7. pants Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

Protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc Apvienotajā komitejā panāktas kopīgas vienošanās var tikt pārskatītas, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu. Tādā gadījumā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu pielāgo samērīgi un proporcionāli laikam, izdarot vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

8. pants Izpētes zveja

1. Izpētes zvejas reisu mērķis ir noskaidrot jaunas zvejas tehnisko iespējamību un jaunu zvejniecību ekonomisko rentabilitāti.

2. Eiropas Komisija paziņo Gvinejas-Bisavas iestādēm par izpētes zvejas licenču pieprasījumiem, pamatojoties uz tehnisku dokumentāciju, norādot:

– kuģa tehniskos parametrus,

– kuģa virsnieku pieredzi attiecīgā zvejā,

– priekšlikumu reisa tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni, utt.).

3. Izpētes zvejas reisu ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Tās izdod par maksu, ko nosaka Gvineja-Bisava.

4. Visu reisa laiku uz kuģa ir karoga valsts zinātniskais novērotājs un Gvinejas-Bisavas izraudzīts novērotājs.

5. Nozveju, kas atļauta saskaņā ar izpētes zveju, nosaka Gvineja-Bisava. Nozveja, kas gūta saskaņā ar izpētes zveju un tās reisa laikā, pieder kuģa īpašniekam. Zivis, kuru lielums neatbilst noteikumiem un kuru zveju neatļauj spēkā esošie Gvinejas-Bisavas tiesību akti, nedrīkst paturēt uz kuģa vai laist tirgū.

6. Sīki izklāstītus reisa rezultātus analizēšanai paziņo Apvienotajai komitejai un Apvienotajai zinātniskajai komitejai.

9. pants Jaunas zvejas iespējas

Ja Eiropas Savienības zvejas kuģi vēlas iesaistīties zvejā, kas nav paredzēta šā protokola 1. pantā, Puses apspriežas ar Apvienoto zinātnisko komiteju. Puses vienojas par nosacījumiem, ko piemēro jaunajai zvejniecībai, un izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

10. pants Eiropas Savienības uzņēmēju ekonomiskā integrēšanās Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē

1. Puses apņemas veicināt Eiropas Savienības uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē kopumā, it īpaši Eiropas kuģu fraktēšanu vai kopuzņēmumu izveidi.

2. Puses sadarbojas, lai informētu Eiropas privātuzņēmējus par tirdznieciskajām un rūpnieciskajām iespējām, jo īpaši tiešo ieguldījumu jomā Gvinejas-Bisavas zivsaimniecības nozarē kopumā.

3. Šim mērķim Gvineja-Bisava varētu piešķirt atvieglojumus uzņēmējiem, kas iesaistās šādos ieguldījumos.

4. Puses nolemj līdz 2012. gada beigām izveidot darba grupu, kurā tiks aicināti ekonomikas dalībnieki, lai identificētu kavēkļus uzņēmēju tiešajiem ieguldījumiem zivsaimniecības nozarē un noteiktu pasākumus to novēršanai. Darba grupa centīsies ierosināt iespējamus finansēšanas veidus noteikto darbību īstenošanai.

11. pants Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Gvineja-Bisava un ES apņemas pēc iespējas drīzāk izveidot datorizētas sistēmas, kuras vajadzīgas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem par nolīguma īstenošanu.

2. Dokumentu elektroniskā formātā vienmēr uzskata par līdzvērtīgu dokumentam papīra formā.

3. Gvineja-Bisava un ES nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

12. pants Datu konfidencialitāte

Gvineja-Bisava apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos datus attiecībā uz ES kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem.

13. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Eiropas Savienības zvejas kuģu darbības Gvinejas-Bisavas ūdeņos nosaka Gvinejā-Bisavā piemērojamie tiesību akti, izņemot ja Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

2. Gvinejas-Bisavas iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

14. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pārskatīt vai apturēt, ja:

(a) sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas EEZ;

(b) ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

(c) Eiropas Savienība ir konstatējusi, ka Gvinejā-Bisavā ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi un demokrātijas principi, kas izklāstīti Kotonū nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība patur tiesības pilnībā vai daļēji apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja:

(a) pēc Apvienotās komitejas veiktā novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem, un/vai ja

(b) finansiālais ieguldījums nav izmantots.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus un zvejas darbības var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši 6 mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

4. Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas atļaujas var tikt apturētas, kamēr ir apturēta finansiālā ieguldījuma maksāšana saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Zvejas darbību atsākšanas gadījumā šo zvejas atļauju derīguma termiņu pagarina par laikposmu, kas atbilst zvejas darbību apturēšanas ilgumam.

15. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas un pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā aptur, ja ir izpildīti viens vai vairāki šādi nosacījumi:

(a) sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Gvinejas-Bisavas EEZ;

(b) ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, un viena no Pusēm pieprasa šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus;

(c) ja viena no Pusēm ir konstatējusi, ka ir pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi un demokrātijas principi, kas paredzēti Kotonū nolīguma 9. pantā;

(d) ja Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālā ieguldījuma maksājumu šā protokola 14. pantā neparedzētu iemeslu dēļ;

(e) ja ir radušās domstarpības, kuras abas Puses nevar atrisināt Apvienotajā komitejā;

(f) ja viena no Pusēm neievēro šajā protokolā izklāstītos noteikumus.

2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse attiecīgu rakstisku paziņojumu par šādu nodomu iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā šāda apturēšana stājas spēkā. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ piemēro nekavējoties pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

16. pants Darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 3 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 18. pantu, ja vien saskaņā ar 17. pantu nav nosūtīts paziņojums par darbības izbeigšanu.

17. pants Protokola darbības izbeigšana

1. Šā protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

18. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

19. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

I PIELIKUMS

Eiropas Savienības KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI GVINEJAS-BISAVAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. Kompetentās iestādes norīkošana

1. Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienību (ES) vai Gvineju-Bisavu kā kompetento iestādi šajā pielikumā ir —

i. attiecībā uz ES — atsauces uz Eiropas Komisiju, kas vajadzības gadījumā rīkojas ar ES delegācijas starpniecību;

ii. attiecībā uz Gvineju-Bisavu — valdības zivsaimniecības departaments.

2. Valsts EEZ

Pirms protokola stāšanās spēkā Gvineja-Bisava paziņo ES savas EEZ ģeogrāfiskās koordinātas, kā arī bāzes līnijas.

3. Vietējā aģenta iecelšana

Izņemot tunzivju zvejas kuģus, visus ES kuģi, kas saņēmuši zvejas atļauju saskaņā ar šo protokolu, pārstāv aģents, kas rezidē Gvinejā-Bisavā.

4. Bankas konti

Pirms protokola stāšanās spēkā Gvineja-Bisava paziņo ES tā bankas konta(-u) rekvizītus, uz kuru(-iem) saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, ko maksā ES zvejas kuģi. Bankas komisijas maksu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

Zvejas atļaujas

1. Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā paredzētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts ES zvejas kuģu reģistrā un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu veicot zvejas darbības Gvinejā-Bisavā.

2. Zvejas atļaujas pieprasīšana

2.1 Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, vismaz 20 dienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma ES iesniedz Gvinejai-Bisavai zvejas atļaujas pieprasījumu, izmantojot šā pielikuma papildinājumā pievienoto veidlapu.

2.2 Katram pirmajam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i. pierādījumu par to, ka ir nokārtota vienotās likmes maksa par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu;

ii. attiecīgā gadījumā — informāciju par kuģa vietējā aģenta vārdu, uzvārdu un adresi;

iii. traleriem — pierādījumu par to, ka ir nokārtots vienotās likmes finansējuma avansa maksājums saistībā ar novērotāja uzturēšanu;

iv. traleriem — karoga valsts izdotu apliecinājumu par kuģa tilpību;

v. traleriem — Gvinejas-Bisavas izdotu atbilstības apliecinājumu pēc kuģa tehniskās inspekcijas;

vi. visus citus dokumentus, kas konkrēti paredzēti nolīgumā.

2.3 Ja atjauno tāda kuģa zvejas atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotās likmes maksa un, ja vajadzīgs, vienotās likmes finansējuma maksājums saistībā ar novērotāja uzturēšanu.

3. Vienotas likmes maksas avansa maksājums

3.1 Vienotas likmes maksu nosaka, pamatojoties uz gada likmi, kura noteikta šā pielikuma papildinājumā pievienotajās tehnisko datu lapās. Tajā iekļauti visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumu sniegšanu.

3.2 Ja zvejas atļaujas derīguma termiņš ir īsāks par gadu, vienotas likmes maksas summu pielāgo pieprasītā derīguma termiņa ilgumam. Ja vajadzīgs, to palielina par summu, kas atbilst trijiem vai sešiem mēnešiem saskaņā ar apjomiem, kas noteikti attiecīgajās tehnisko datu lapās.

4. Provizorisks zvejottiesīgo kuģu saraksts

4.1 Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, Gvineja-Bisava nekavējoties izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem katrai kuģu kategorijai. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

4.2 ES nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai aģentam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Gvineja-Bisava var iesniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un nosūtīt kopiju ES.

5. Zvejas atļaujas izdošana

5.1 Gvineja-Bisava izdod ES zvejas atļauju 20 dienu laikā pēc pilnas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

5.2 Ja zvejas atļauju atjauno protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

5.3 ES nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai aģentam. ES pārstāvniecības slēgšanas gadījumā Gvineja-Bisava var izdot zvejas atļauju tieši kuģa īpašniekam vai viņa aģentam un nosūtīt kopiju ES.

6. Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, Gvineja-Bisava nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES, un šis saraksts aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7. Zvejas atļaujas derīguma termiņš

7.1 Zvejas atļaujas tiek sagatavotas trijiem mēnešiem, sešiem mēnešiem vai vienam gadam.

7.2 Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro gada periodu:

i. pirmajā protokola piemērošanas gadā tas ir laikposms no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii. pēc tam — katrs pilns kalendāra gads;

iii. pēdējā protokola piemērošanas gadā — laikposms no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

7.3 Triju mēnešu vai sešu mēnešu derīguma termiņš sākas katra mēneša pirmajā datumā. Zvejas atļaujas derīguma termiņš tomēr nedrīkst būt ilgāks par tās izdošanas gada 31. decembri.

8. Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

8.1 Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

8.2 Tomēr tunzivju zvejas kuģiem un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti iepriekš minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskais saraksts.

9. Zvejas atļaujas nodošana

9.1 Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

9.2 Tomēr nepārvaramas varas apstākļu gadījumā un pēc ES lūguma zvejas atļauju aizstāj ar jaunu atļauju, kura izdota citam kuģim, kas ir līdzīgs aizstājamajam kuģim.

9.3 Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis atdod aizstājamo zvejas atļauju Gvinejai-Bisavai, savukārt Gvineja-Bisava pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājējatļauju. Tiklīdz ir ir atdota aizstājamā atļauja, tūlīt izdod aizstājējatļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam . Aizstājējatļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

9.4 Traleriem —ja aizstājējam kuģim reģistrētā bruto tilpība (BRT) ir lielāka par aizstājamā kuģa BRT, papildmaksu aprēķina proporcionāli bruto tilpības starpībai un atbilstošajam laikam. Šo papildmaksu kuģa īpašnieks pārkskaita zvejas atļaujas nodošanas brīdī.

9.5 Gvineja-Bisava nekavējoties atjaunina zvejottiesīgo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

10. Apgādes kuģi

10.1 Pēc ES pieprasījuma Gvineja-Bisava atļauj ES kuģiem, kuri ir saņēmuši zvejas atļauju, izmantot apgādes kuģu atbalstu. Apgādes kuģi peld ar ES dalībvalsts karogu vai pieder ES kuģniecības sabiedrībai, tie nedrīkst būt aprīkoti zivju zvejai.

10.2 Gvineja-Bisava sagatavo atļauto apgādes kuģu sarakstu un nekavējoties nosūta to par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un ES.

10.3 Apgādes kuģiem jābūt šādas darbības veikšanai vajadzīgajai atļaujai, kas izdota saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

11. Tehniskā inspekcija (traleri)

11.1 Reizi gadā vai pēc kuģa reģistrētās bruto tilpības maiņas, vai kad citu zvejas rīku izmantošana ir par iemeslu zvejas kategorijas maiņai, visi ES traleri ierodas kādā no Gvinejas-Bisavas ostām, lai tur izietu tehnisko inspekciju saskaņā ar spēkā esošajiem Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem.

11.2 Tehniskās inspekcijas mērķis ir pārbaudīt kuģa un uz kuģa esošo zvejas rīku tehniskās īpašības, kā arī noteikumus par Gvinejas-Bisavas jūrnieku uzņemšanu uz kuģa.

11.3 Tehnisko inspekciju Gvineja-Bisava obligāti veic ne vēlāk kā 48 stundas pēc tralera ierašanāsostā.

11.4 Pēc tehniskās inspekcijas pabeigšanas Gvineja-Bisava nekavējoties izdod kuģa kapteinim atbilstības apliecību un tās kopiju iesniedz ES.

11.5 Atbilstības apliecības derīguma termiņš ir 1 gads. Tomēr, ja zvejas kategoriju maina, pārejot uz garneļu zveju, vajadzīga jauna atbilstības apliecība. Turklāt jauna atbilstības apliecība vajadzīga arī tad, ja kuģis atstāj Gvinejas-Bisavas EEZ uz laiku, kas pārsniedz 45 dienas.

11.6 Atbilstības apliecībai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

11.7 Ar tehnisko inspekciju saistītās izmaksas sedz kuģa īpašnieks, un tās ir vienlīdzīgas ar summu, kas noteikta Gvinejas-Bisavas tiesību aktos. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt summas, ko par tiem pašiem pakalpojumiem maksā Gvinejas-Bisavas kuģi vai kuģi, kas peld ar kādas trešās valsts karogu.

III NODAĻA

Tehniskie pasākumi

1. Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma papildinājumā.

2. Tunzivju zvejas kuģi un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām ievēro visus ieteikumus, ko pieņēmusi ICCAT.

IV NODAĻA

Nozvejas datu paziņošana

1. Zvejas žurnāls

1.1 Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša ES kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma papildinājumā. Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

1.2 Kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru galveno sugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

1.3 Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

1.4 Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem sākumburtiem, un to paraksta kapteinis.

1.5 Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2. Ziņošana par nozveju

2.1 Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Gvinejai-Bisavai zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2.2 Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i. ieejot Gvinejas-Bisavas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Gvinejas-Bisavas pārstāvim, kas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu;

ii. izejot no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Gvinejas-Bisavas ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 14 dienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zvejas zonas nosūta:

(a) pa pastu uz Gvineju-Bisavu,

(b) vai pa faksu uz Gvinejas-Bisavas paziņoto numuru,

2.3 Tiklīdz Gvineja-Bisava spēj saņemt nozvejas ziņojumus pa elektronisko pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Gvinejai-Bisavai uz tās paziņoto elektroniskā pasta adresi. Gvineja-Bisava nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes elektronisko pastu.

2.4 Kapteinis nosūta ES visu zvejas žurnālu kopijas. Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i. IRD (Institut de recherche pour le développement);

ii. IEO (Instituto Español de Oceanografia);

iii. INIAP (Instituto Nacional de Desenvolvimento das Pescas).

2.5 Ja kuģis atgriežas Gvinejas-Bisavas zonā tā zvejas atļaujas derīguma termiņā, jāsagatavo jauns darbības un nozvejas ziņojums.

2.6 Ja netiek ievēroti šās nodaļas noteikumi, Gvineja-Bisava var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo nozvejas ziņojumu iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā saistībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Gvineja-Bisava var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Gvineja-Bisava nekavējoties informē ES par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3. Pāreja uz elektronisku sistēmu

No 2013. gada 1. janvāra ES kuģi datus par zvejas darbībām saskaņā ar nolīgumu reģistrēs un paziņos Gvinejai-Bisavai elektroniski saskaņā ar šā pielikuma papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

4. Galīgais paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

4.1 Saskaņā ar iepriekš minēto zinātnisko institūtu apstiprinātajiem nozvejas ziņojumiem ES katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras par kuģi jānomaksā saistībā ar iepriekšējā kalendārā gada zvejas sezonu.

4.2 ES šo galīgo paziņojumu par maksām Gvinejai-Bisavai un kuģa īpašniekam sniedz līdz tā gada 15. jūnijam, kurš ir nākamais pēc tā, kurā attiecīgā nozveja veikta.

4.3 Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotas likmes maksu, kas nokārtota par zvejas atļaujas saņemšanu, kuģa īpašnieks atlikumu nekavējoties pārskaita Gvinejai-Bisavai. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par paredzēto vienotas likmes maksu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

1. ES kuģa kapteinis, kurš vēlas izkraut nozveju Gvinejas-Bisavas ostā vai pārkraut citā kuģī Gvinejas-Bisavas zonā gūto nozveju, vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņo Gvinejai-Bisavai:

(a) tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

(b) izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas ostu;

(d) katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu);

(e) saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī.

2. Veicot pārkraušanu citā kuģī, kapteinim jāpārliecinās, ka saņēmējkuģim ir atļauja, ko šādas darbības veikšanai izdevušas kompetentās iestādes.

3. Pārkraušana citā kuģī veicama kādas Gvinejas-Bisavas ostas baseinā. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

4. Šo noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot attiecīgās sankcijas, kas paredzētas Gvinejas-Bisavas tiesību aktos.

VI NODAĻA

Satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1. Kuģa atrašanās vietas ziņojumi un VMS sistēma

1.1 Atrodoties Gvinejas-Bisavas zonā, zvejas atļauju saņēmušiem ES kuģiem jābūt aprīkotiem ar satelītnovērošanas sistēmu (Vessel Monitoring System — VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (Fisheries Monitoring Center — FMC).

1.2 Katrā atrašanās vietas ziņojumā

i. iekļauj datus par:

(a) kuģa identifikāciju;

(b) pēdējo kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

(d) kuģa ātrumu un kursu;

ii. ziņojumu sagatavo šā pielikuma papildinājumā norādītajā formātā.

1.3 Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Gvinejas-Bisavas zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Gvinejas-Bisavas zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

1.4 Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un. vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumus reģistrē drošā veidā un glabā trīs gadus.

2. Kuģa datu pārraidīšana VMS sistēmas nedarbošanās gadījumā

2.1 Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

2.2 Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Jā šā termiņa laikā sistēma nav salabota, kuģim vairs nebūs atļauts zvejot Gvinejas-Bisavas zonā.

2.3 Kuģi, kuri zvejo Gvinejas-Bisavas zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus nosūta karoga valsts FMC pa elektronisko pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus 1.2. punktā uzskaitītos datus.

3. Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Gvinejas-Bisavas FMC

3.1 Tiklīdz Gvineja-Bisava būs izveidojusi darboties spējīgu FMC, karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Gvinejas-Bisavas FMC. Karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

3.2 Atrašanās vietas ziņojumus pārsūta starp karoga valsts un Gvinejas-Bisavas FMC, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

3.3 Gvinejas-Bisavas FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un ES par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par to, ka attiecīgais kuģis nav paziņojis par savu iziešanu no zonas.

4. Sakaru sistēmas traucējumi

4.1 Gvineja-Bisava nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC un nekavējoties informē ES par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Visu iespējamo domstarpību atrisināšanai sasauc Apvienoto komiteju.

4.2 Kapteinis ir atbildīgs par visām kuģa VMS sistēmas manipulācijām, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par visiem pārkāpumiem piemēro Gvinejas-Bisavas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5. Atrašanās vietas ziņojumu biežuma pārskatīšana

5.1 Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Gvineja-Bisava var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī ES) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Gvinejai-Bisavai šāds dokumentārais pierādījums ir jānosūta karoga valsts FMC un ES. Karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Gvinejai-Bisavai atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu. Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo karoga valsts FMC un ES par izmeklēšanas procedūras pabeigšanu.

5.2 Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Gvineja-Bisava informē karoga valsts FMC un ES par turpmāko iespējamo uzraudzību.

VII NODAĻA

Kontrole

1. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1.1 Par katru zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa ieiešanu Gvinejas-Bisavas zvejas zonā un iziešanu no tās Gvinejai-Bisavai paziņo 24 stundas pirms ieiešanas vai iziešanas. Tunzivju zvejas kuģiem un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām šo termiņu samazina līdz 6 stundām.

1.2 Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i. plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii. katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

iii. produktu sagatavošanas veidu.

1.3 Paziņojumu nosūta pa elektronisko pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio, izmantojot Gvinejas-Bisavas norādīto elektroniskā pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Gvineja-Bisava nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un ES visas nosūtīšanai izmantojamās elektroniskā pasta adreses, izsaukuma numura vai frekvences izmaiņas.

1.4 Ja konstatē, ka kuģis zvejo Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2. Inspekcijas

2.1 Gvinejas-Bisavas ūdeņos zvejojošo Eiropas Savienības kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas darbību inspekciju un kontroli atbildīgās Gvinejas-Bisavas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

2.2 Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, kā to prasa viņu pienākumu izpilde.

2.3 Pēc katras veiktās inspekcijas darbības kuģa kapteinim iesniedz inspekcijas ziņojumu.

VIII NODAĻA

Pārkāpumi

1. Pārkāpumu noformēšana

1.1 Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

1.2 Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2. Kuģa aizturēšana un informatīva sanāksme

2.1 Ikvienam pārkāpumu izdarījušam ES kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un — ja kuģis atrodas jūrā — atgriezties Gvinejas-Bisavas ostā, ja Gvinejas-Bisavas spēkā esošie tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

2.2 Gvineja-Bisava ne vēlāk kā 48 stundu laikā paziņo ES par zvejas atļauju saņēmuša ES kuģa aizturēšanu. Šim paziņojumam pievieno pierādījumus par konstatēto pārkāpumu.

2.3 Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā pret kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, Gvineja-Bisava pēc ES pieprasījuma vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts un var iestāties turpmākās sekas. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3. Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

3.1 Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Gvineja-Bisava saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

3.2 Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, tad pirms tā uzsākšanas Gvineja-Bisava un ES uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā četru dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4. Tiesvedības process un drošības nauda

4.1 Ja izlīgumu nav izdevies panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Gvinejas-Bisavas norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Gvineja-Bisava, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atbrīvojama pirms tiesvedības beigām.

4.2 Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

(a) pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

(b) daļēji, t. i., starpību, ja piemērotais naudas sods ir mazāks par drošības naudas summu.

4.3 Gvineja-Bisava informē ES par tiesvedības procesa rezultātiem 8 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

5. Kuģa atbrīvošana

Kuģis un tā kapteinis var atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

IX NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1. Nodarbināmo jūrnieku skaits

1.1 Zvejas atļaujas derīguma termiņa laikā visi ES traleri nodarbina Gvinejas-Bisavas jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

i. četrus jūrniekus, ja kuģa tilpība ir mazāka par 250 BRT;

ii. piecus jūrniekus, ja kuģa tilpība ir no 250 līdz 400 BRT;

ii. sešus jūrniekus, ja kuģa tilpība ir no 400 līdz 650 BRT;

i. septiņus jūrniekus, ja kuģa tilpība ir lielāka par 650 BRT.

1.2 ES kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Gvinejas-Bisavas jūrnieku nodarbināšanai.

2. Brīva jūrnieku izvēle

2.1 Gvineja-Bisava kārto tādu kvalificētu jūrnieku provizorisku sarakstu, kuri jānodarbina uz ES kuģiem.

2.2 Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis brīvi izvēlas no šā saraksta jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Gvinejai-Bisavai par viņu iekļaušanu apkalpē.

3. Darba līgumi

3.1 Darba līgumu sadarbībā ar Gvineju-Bisavu sagatavo kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un jūrnieks, kuru vajadzības gadījumā pārstāv arodbiedrība. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

3.2 Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Gvinejā-Bisavā. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

3.3 Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

3.4 Gvinejas-Bisavas jūrniekiem piešķir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. Jūrnieku darba samaksa

4.1 Gvinejas-Bisavas jūrniekiem algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi un Gvineju-Bisavu.

4.2 Darba alga nevar būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

5. Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu. Jūrnieku aizstāj cits Gvinejas-Bisavas jūrnieks, turklāt neaizkavējot kuģa došanos reisā.

X NODAĻA

Novērotāji

1. Zvejas darbību novērošana

1.1 Tiek novērotas zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu.

1.2 Tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās zvejniecības organizācijas izvēli.

1.3 Pārējie kuģi uzņem Gvinejas-Bisavas norīkotu novērotāju.

2. Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

2.1 Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Gvineja-Bisava informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par laiku, ko novērotājs pavadīs uz katra kuģa. Gvineja-Bisava nekavējoties informē ES un kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

2.2 Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3. Vienotas likmes maksājums

Veicot maksājumus, kuģa īpašnieks par katru kuģi pārskaita Gvinejai-Bisavai vienotas likmes summu EUR 6000 gadā; summu pielāgo atkarībā no izraudzīto kuģu zvejas atļaujas derīguma termiņa.

4. Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Gvineja-Bisava.

5. Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

5.1 Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieks vai viņa pārstāvis un Gvineja-Bisava.

5.2 Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

5.3 Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

5.4 Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

5.5 Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6. Novērotāja uzdevumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

(a) veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepārtrauktu vai nekavētu zvejas darbību norisi;

(b) saudzīgi izturas pret materiāliem un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

7. Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

7.1 Novērotāju uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

7.2 Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzņemšanas uz kuģa paziņo Gvinejai-Bisavai dienu, laiku un ostu, kurā novērotāju paredzēts uzņemt uz kuģa. Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz iekāpšanas ostai sedz kuģa īpašnieks.

7.3 Ja novērotājs nenokāpj no kuģa Gvinejas-Bisavas ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nogādāšanu Gvinejā-Bisavā.

8. Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

(a) novēro kuģa zvejas darbības;

(b) pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

(d) atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

(e) pārbauda kuģa zvejas žurnālā ierakstītos datus par nozveju Gvinejas-Bisavas zonā;

(f) pārbauda piezvejas procentuālo daudzumu, pamatojoties uz to, kas katrai kategorijai noteikts tehniskajās lapās, un novērtē izmetumu apjomu;

(g) vismaz reizi nedēļā pārraida pa radio nozvejas datus, tostarp uz kuģa esošās nozvejas un piezvejas datus.

9. Novērotāja ziņojums

9.1 Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

9.2 Novērotājs ziņojumu iesniedz Gvinejai-Bisavai. Nozvejas un izmetumu datus paziņo Gvinejas-Bisavas zinātniskajam institūtam (CIPA), kas pēc apstrādes un analīzes tos iesniedz Apvienotajai zinātniskajai komitejai.

Papildinājumi

1 — Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

2 — Nozvejas un zvejas piepūles statistikas datu lapa

3 — Tunzivju zvejas žurnāls

4 — Zvejas darbību elektroniska paziņošana

5 — VMS ziņojumi Gvinejai-Bisavai

6 — Tehnisko datu lapas atkarībā no kategorijas

1. papildinājums

Zvejas licences

pieprasījuma

veidlapa

Aizpilda atļaujas izdevēja iestāde || Piezīmes

Valstspiederība:… Licences numurs ……………………………… Parakstīšanas datums ……………………….. Izdošanas datums: ………………….. || ……………………………………………….. ……………………………………………….. ……………………………………………….. ………………………………………………...

PIEPRASĪJUMA IESNIEDZĒJS

Uzņēmuma nosaukums:.........................................................................................................................................................

Uzņēmumu reģistra numurs:.................................................................................................................................................

Atbildīgās personas vārds un uzvārds:..............................................................................................................................

Dzimšanas datums un vieta:.................................................................................................................................................

Nodarbošanās:.......................................................................................................................................................................

Adrese:....................................................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................................................................

Darbinieku skaits:...................................................................................................................................................................

Aģenta vārds un uzvārds un adrese:..................................................................................................................................

KUĢIS

Kuģa tips:........................................................................... Reģistrācijas numurs:..............................................................

Jaunais vārds:.................................................................... Vecais vārds:............................................................................

Kuģa būves laiks un vieta:...................................................................................................................................................

Sākotnējā valstspiederība:....................................................................................................................................................

Garums:................................................... Platums:......................................................... Sānaugstums:...............................

Bruto tilpība:.......................................... Neto tilpība:..................................................

Korpusa materiāls:.................................................................................................................................................................

Galvenā dzinēja marka:............................................ Tips:.................................. Jauda, ZS:...............................................

Dzenskrūve: fiksēta soļa ¨ maināma soļa ¨ grozāma ¨

Ātrums:....................................................................................................................................................................................

Izsaukuma signāls:............................................................ Frekvence:................................................................................

Dziļuma mērīšanas, kuģošanas un datu pārraides ierīces:

Radiolokators ¨ Hidrolokators ¨ Tīkla lote ¨

VHF ¨ SSB ¨ Satelītnavigācija ¨ Citas:.......................................

Apkalpes locekļu skaits:.......................................................................................................................................................

NOZVEJAS SAGLABĀŠANA

Ledus ¨ Ledus un dzesināšana ¨

Sasaldēšana: sālījumā ¨ sausā veidā ¨ atvēsinātā jūras ūdenī ¨

Kopējā dzesēšanas jauda:.....................................................................................................................................................

Saldēšanas jauda diennaktī (tonnās):.................................................................................................................................

Kravas telpu tilpība:...............................................................................................................................................................

ZVEJAS VEIDS

A. Bentisko sugu zveja

Piekrastes bentiskās sugas ¨ Dziļūdens bentiskās sugas ¨

Traļa tips:

galvkāju tralis ¨ garneļu tralis ¨ zivju tralis ¨

Traļa garums:............................................................ Augšējās virves garums:..................................................

Linuma acu izmērs āmī:..........................................................................................................................................

Linuma acu izmērs traļa spārnveida daļā:............................................................................................................

Tralēšanas ātrums:.................................................................................................................................................

B. Jūras pelaģisko sugu (tunzivju) zveja

Ar makšķerēm ¨ Makšķeru skaits ¨

Ar zvejas vadiem ¨.......................................................... Zvejas rīka garums:............... Zvejas rīka augstums:

Tvertņu skaits:...................................................................... Ietilpība (tonnās):..................................................

C. Zveja ar āķu jedām un murdiem:

Pie ūdens virsmas ¨ pie grunts ¨

Āķu jedas garums:................................................................ Āķu skaits:.............................................................

Āķu jedu skaits:......................................................................................................................................................

Murdu skaits:..........................................................................................................................................................

KRASTĀ IZVIETOTĀS IEKĀRTAS

Adrese un atļaujas numurs:..................................................................................................................................................

..................................................................................................................................................................................................

Uzņēmuma nosaukums:.........................................................................................................................................................

Uzņēmējdarbība:.....................................................................................................................................................................

Zivju vairumtirdzniecība pašmāju vajadzībām ¨ Eksports ¨

Vairumtirgotāja apliecības tips un numurs:........................................................................................................................

Apstrādes un saglabāšanas iekārtu apraksts:

..................................................................................................................................................................................................

Darbinieku skaits:...................................................................................................................................................................

N.B Apstiprinošu atbildi atzīmēt ar krustiņu attiecīgajā ailītē.

Tehniskas piezīmes

Ministrijas apstiprinājums

2. papildinājums

ZIVSAIMNIECĪBAS MINISTRIJA NOZVEJAS UN ZVEJAS PIEPŪLES STATISTIKAS DATU LAPA Mēnesis: Gads:

Kuģa vārds: || || || Dzinēja jauda: || || || Zvejas paņēmiens: ||

Valstspiederība: || || || Bruto tilpība (tonnās): || || || Izkraušanas osta ||

Datums || Zvejas zona || Zvejas rīkuiemetienu skaits || Zvejā pavadīto stundu skaits || Zivju sugas

Ģeogrāfiskais garums || Ģeogrāfiskais platums || || || || || || || || Kopā

1/ || || || || || || || || || || || ||

2/ || || || || || || || || || || || ||

3/ || || || || || || || || || || || ||

4/ || || || || || || || || || || || ||

5/ || || || || || || || || || || || ||

6/ || || || || || || || || || || || ||

7/ || || || || || || || || || || || ||

8/ || || || || || || || || || || || ||

9/ || || || || || || || || || || || ||

10/ || || || || || || || || || || || ||

11/ || || || || || || || || || || || ||

12/ || || || || || || || || || || || ||

13/ || || || || || || || || || || || ||

14/ || || || || || || || || || || || ||

15/ || || || || || || || || || || || ||

16/ || || || || || || || || || || || ||

17/ || || || || || || || || || || || ||

18/ || || || || || || || || || || || ||

19/ || || || || || || || || || || || ||

20/ || || || || || || || || || || || ||

21/ || || || || || || || || || || || ||

22/ || || || || || || || || || || || ||

23/ || || || || || || || || || || || ||

24/ || || || || || || || || || || || ||

25/ || || || || || || || || || || || ||

26/ || || || || || || || || || || || ||

27/ || || || || || || || || || || || ||

28/ || || || || || || || || || || || ||

29/ || || || || || || || || || || || ||

30/ || || || || || || || || || || || ||

KOPĀ || || || || || || || || || ||

3. papildinājums || Zvejas paņēmiens || ||

TUNZIVJU ZVEJAS ŽURNĀLS || || Āķu jeda || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || Riņķvads || ||

Kuģa nosaukums: Karoga valsts: Reģistrācijas numurs: Īpašnieks: Adrese || Reģistrētā bruto tilpība: …. Kapacitāte (t): Kapteinis: ………………………………………… Komandas locekļu skaits: ……………….. Ziņojuma datums: …………………………………. Ziņojuma sniedzējs: …………………………………. || || || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || || Tralis || || || || ||

Kuģa atiešana || || || || || || || || || Citādi || || || || ||

Kuģa atgriešanās || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || ||

Dienu skaits jūrā: || || ……… || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || ……………. .…………….. || Zvejas reiss Nr.: || || ……………………………… ||

|| || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Datums || Rajons || || || Nozveja || Izmantotā ēsma ||

Diena/ mēnesis || Iemetiena nr. || Z/D platums || A/R garums || Ūdens virsmas temperatūra (°C) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Zilā tunzivs jeb dienvidu tunzivs Thunnus maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || Lielacu tunzivs Thunnus obesus || Garspuru tunzivs Thunnus alalunga || Zobenzivs Xiphias gladius || Svītrainais marlīns Tetrapturus audax || Melnais marlīns Makaira indica || Buriniekzivis Istiophorus spp. || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || Dažādi || Dienas kopējā nozveja || Saira || Dienvidatlantijas kalmārs || Dzīvā ēsma || Citas: ||

|| || || || || || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || Skaits || kg || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Izkrāvumi (kg) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

4. papildinājums

Zvejas darbību elektroniska paziņošana

Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas

1. Visiem ES kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šo protokolu, jābūt aprīkotiem ar elektronisku reģistrācijas un ziņošanas sistēmu, kas turpmāk saukta par ERS (ERS — Electronic Reporting System) un kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Gvinejas-Bisavas ūdeņos, darbojas un spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par zvejas darbībām, kas turpmāk saukti par ERS datiem. ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kuram ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts uzsākt zvejas darbību Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

2. Karoga ES dalībvalsts un Gvineja-Bisava nodrošina, ka to Zvejas uzraudzības centra (FMC) rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā, kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm, un ERS datu elektroniskai uzglabāšanai vismaz [3] gadus. Jebkāds minētā formāta grozījums vai atjauninājums ir jāidentificē un jādatē, un tas stāsies spēkā pēc 6 mēnešiem.

3. ERS datu pārraidīšanai izmanto elektroniskus saziņas līdzekļus, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija.

4. Puses nodrošina, ka ERS dati tiek reģistrēti pēc kārtas.

5. Karoga dalībvalsts un Gvineja-Bisava nodrošina, ka to FMC paziņo viens otram noderīgus kontaktpersonu vārdus, elektroniskās adreses, kā arī tālruņa un faksa numurus. Turpmākus šo datu grozījumus paziņo nekavējoties.

ERS datu nosūtīšana

6. Visi ES kuģi, kas zvejo saskaņā ar šo protokolu:

(a) kārto elektronisku zvejas žurnālu par katru dienu, kad tie uzturas Gvinejas-Bisavas ūdeņos; katras sugas identificēšanai izmanto FAO trīsburtu kodu un norāda dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

(b) neskarot VII nodaļā paredzētos noteikumus, ik reizi, kad tie ieiet Gvinejas-Bisavas ūdeņos vai iziet no tiem, nosūta datus par nozvejotiem daudzumiem, kas atrodas uz kuģa, atsevišķi par katru sugu, kas norādītas zvejas atļaujā;

(c) reģistrē Gvinejas-Bisavas ūdeņos veikto nozveju pa sugām un par katru zvejas rīku iemetienu, norādot nozvejotos daudzumus un izmetumus. Par sugām, kas uzskaitītas zvejas atļaujā, kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju;

(d) neskarot VII nodaļā paredzētos noteikumus, reģistrē pa sugām pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(e) elektroniski pārraida ERS datus savas karoga valsts FMC līdz plkst. 23.59 pēc UTC.

7. Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datus pareizību.

8. Karoga dalībvalsts nodrošina, ka tās FMC nekavējoties pārraida ERS datus Gvinejas-Bisavas FMC saskaņā ar 2. punktā noteiktajām procedūrām un noteiktajā formātā.

9. Gvinejas-Bisavas FMC:

a) ievēro konfidencialitāti attiecībā pret visiem ERS datiem;

b) pārraida ERS datus kuģa karoga valsts FMC ne vēlāk kā 48 stundas pēc katras pārkraušanas un/vai izkraušanas darbības beigām.

Tehniskas kļūmes

10. ES kuģa karoga valsts nodrošina, ka kapteinis, īpašnieks vai tā pārstāvis tiek nekavējoties informēts par katru tehnisku kļūmi, kas atgadās tās ERS sistēmas darbībā, ar kuru aprīkots kuģis.

11. Ja ERS sistēmas darbībā atgadījusies kļūme, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka ERS sistēma tiek salabota vai aizstāta ar citu [viena mēneša] laikā pēc atgadījušās kļūmes.

12. Katrs ES kuģis, kas veic zvejas darbības un kam ERS sistēmā ir kļūme, katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraida ERS datus savas karoga valsts FMC, izmantojot jebkuru citu elektronisku saziņas līdzekli.

ERS datu nesaņemšana

13. Gvinejas-Bisavas FMC nekavējoties paziņo kompetentam karoga valsts FMC un ES par jebkādu pārtraukumu tāda ES kuģa ERS datu pārraidē, kurš zvejo saskaņā ar šo protokolu.

14. Tiklīdz šis paziņojum ir saņemts, karoga valsts FMC nekavējoties noskaidro iemeslus, kuru dēļ ERS dati nav tikuši pārraidīti, un veic attiecīgus pasākumus problēmas atrisināšanai. Karoga valsts FMC nekavējoties informē Gvinejas-Bisavas FMC un ES par noskaidrotajiem cēloņiem un attiecīgajiem pasākumiem stāvokļa labošanai.

15. Trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC nekavējoties nosūta Gvinejas-Bisavas FMC.

16. Ja Gvinejas-Bisavas FMC nedarbojas, Eiropas Savienība paziņo Gvinejai-Bisavai apstiprinātos ikmēneša datus par Eiropas kuģiem, kas zvejojuši Gvinejas-Bisavas ūdeņos.

5. papildinājums

VMS ziņojumi Gvinejai-Bisavai

Datu elemenst || Lauka kods || Obligāti vai fakultatīvi || Piezīmes

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: norāda ieraksta sākumu

Saņēmēja adrese || AD || O || Ziņojuma dati: informācijas saņēmējas valsts ISO trīsburtu kods

Sūtītājs || FR || O || Ziņojuma dati: informācijas sūtītājas valsts ISO trīsburtu kods

Ieraksta numurs || RN || F || Ziņojuma dati: ieraksta kārtas numurs konkrētajā gadā

Ieraksta datums || RD || F || Ziņojuma dati: pārraides datums

Ieraksta laiks || RT || F || Ziņojuma dati: pārraides laiks

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips — „ENT”, „POS” vai „EXI”

Kuģa vārds || NA || F || Kuģa vārds

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || F || Kuģa dati: kuģa borta numurs

Radio izsaukuma signāls || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Kapteinis || MA || O || Kuģa kapteiņa vārds un uzvārds

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || O || Kuģa dati: Puses piešķirts unikāls kuģa numurs — karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs

Ģeogrāfiskais platums (decimāldaļskaitļos) || LT || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 99.999 (WGS-84)

Ģeogrāfiskais garums (decimāldaļskaitļos) || LG || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: atrašanās vieta ± 999 999 (WGS-84)

Ātrums || SP || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa ātrums decimālmezglos

Kurss || CO || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa kurss 360° skalā

Datums || DA || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Formatējums

Datus pārraida pēc šāda parauga:

– divas diagonālas svītras (//) un burti "SR" norāda ziņojuma sākumu,

– datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo kodu,

– datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),

– datu elementus atdala ar atstarpi,

– burti "ER" un divas diagonālas svītras (//) norāda ieraksta beigas.

6. papildinājums

1. DATU LAPA — 1. ZVEJAS KATEGORIJA ZIVJU UN GALVKĀJU SALDĒTĀJTRALERI

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki:

2.1 Atļauts izmantot parastos durvju traļus un citus selektīvos zvejas rīkus. 2.2 Atļauts zvejot no izliekamiem blokiem. 2.3 Jebkura veida zvejas rīkos ir aizliegts izmantot jebkādus paņēmienus vai ierīces, kas nosprosto linuma acis vai mazina zvejas rīku selektivitāti. Tomēr, lai mazinātu nolietojumu un novērstu bojājumus, grunts traļa āmja apakšpusē izņēmuma kārtā drīkst piestiprināt aizsargapvalku no linuma vai no cita materiāla. Šādu apvalku pie traļa āmja piestiprina tikai ar priekšējām un sānu malām. Traļa augšpusē aizsargapvalku izmantot ir atļauts, ja vien tas sastāv no vienlaidus linuma gabala, kurš izgatavots no tāda paša materiāla kā āmis un kuram minimālais acs izmērs izstieptā veidā ir 300 mm. 2.4 Neatkarīgi no tā, vai āmja linuma aukla ir no vienas vai no vairākām kārtām, aizliegts āmī veidot dubultkārtas linumu.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4. Piezveja

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. 4.1 Beidzoties zvejas reisam, uz zivju traleriem esošās vēžveidīgo un galvkāju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, abos gadījumos nedrīkst būt lielāks par 9 % 4.2 Beidzoties zvejas reisam, uz galvkāju traleriem esošās vēžveidīgo piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, nedrīkst būt lielāks par 9 %. 4.3 Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. 4.4 Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

5.1 Atļautā tilpība (BRT) || 3500 BRT gadā;

5.2 Maksas (EUR) par BRT || EUR 256/BRT tonna/ gadā Licencēm, kas izdotas uz trim un sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli atbilstoši to ilgumam, pieskaitot attiecīgi [4] % vai [2,5] %.

2. DATU LAPA. — 2. ZVEJAS KATEGORIJA GARNEĻU TRALERI

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4. Piezveja

Saskaņā ar Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. 4.1 Beidzoties zvejas reisam, uz garneļu traleriem esošās galvkāju un zivju piezvejas daudzums attiecībā pret kopējo nozveju, kas gūta Gvinejas-Bisavas zvejas zonā, abos gadījumos nedrīkst būt lielāks par 50 % 4.2 Ja atļautais piezvejas daudzums ir pārsniegts, sankcijas piemēro atbilstīgi Gvinejas-Bisavas tiesību aktiem. 4.3 Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu, noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

5.1 Atļautā tilpība (BRT) || 3700 BRT gadā;

5.2 Maksas (EUR) par BRT || EUR 344/BRT tonna gadā Licencēm, kas izdotas uz trim un sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli atbilstoši to ilgumam, pieskaitot attiecīgi [4] % vai [2,5] %.

3. DATU LAPA — 3. ZVEJAS KATEGORIJA KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM

1. Zvejas zona

1.1 Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°. 1.2 Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm ir atļauts zvejot dzīvo ēsmu, kuru izmanto zvejas darbībās, kas norisinās Gvinejas-Bisavas zvejas zonā.

2. Atļautais zvejas rīks

2.1 Makšķeres 2.2 Riņķvadi ar dzīvo ēsmu: 16 mm

3. Piezveja:

3.1 Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts. 3.2 Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu.

4. Atļautā tilpība/ Maksas

4.1 Papildmaksa par nozvejas tonnu || EUR 25 par tonnu

4.2 Ikgadējā maksa || EUR 550 par 22 tonnām vienam kuģim

4.3 Zvejottiesīgo kuģu skaits || 12 kuģi

4. DATU LAPA. — 4. ZVEJAS KATEGORIJA TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI UN KUĢI ZVEJAI AR ĀĶU JEDĀM

1. Zvejas zona

Sākot no 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas un ietverot Gvinejas-Bisavas un Senegālas kopīgi pārvaldīto apgabalu, uz ziemeļiem, līdz azimuts ir 268°.

2. Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi + dreifējošas āķu jedas

3. Piezveja:

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) zvejot ir aizliegts. Smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus) zvejot ir aizliegts. Abas Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai šo sarakstu atjauninātu, pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumu.

4. Atļautā tilpība/ Maksas

4.1 Papildmaksa par nozvejas tonnu || EUR 35 par tonnu

4.2 Ikgadējā maksa || EUR 3500 par 100 tonnām vienam kuģim

4.3 Zvejottiesīgo kuģu skaits || 28 kuģi

Reisa definīcija

Eiropas kuģa reisa ilgums šā papildinājumā nozīmē ir:

– laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

– laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

– laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas-Bisavas zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Gvinejā-Bisavā.

[1] Pilnvarojumu 2011. gada 20. oktobrī pieņēma Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome.

[2] OV L 75, 18.3.2008., 49. lpp.

52012PC0256