PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Neskarot vienotā tirgus aizvien plašāku integrāciju, transportlīdzekļu reģistrēšanas problēmas joprojām ir biežs šķērslis iekšējā tirgū kā uzņēmumiem, tā pilsoņiem. Transportlīdzekļu reģistrēšanas problēmas tika minētas Komisijas sagatavotā sarakstā kā viens no 20 galvenajiem jautājumiem, kas jārisina saistībā ar vienoto tirgu. 2010. gada Ziņojumā par ES pilsonību "Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai"[1] Komisija norādīja, ka transportlīdzekļu reģistrācijas problēmas ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras pilsoņi, atbilstoši Savienības tiesību aktiem izmantojot savas tiesības ikdienas dzīvē, un paziņoja, ka darbībās šādu šķēršļu novēršanai paredzēts arī vienkāršot formalitātes un nosacījumus citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu reģistrēšanai (ziņojuma par ES pilsonību 6. darbība).

Pienākums uzņemošajā dalībvalstī reģistrēt mehānisko transportlīdzekli, kas reģistrēts izcelsmes valstī, jau daudzus gadus ir pamats sūdzībām un tiesā ierosinātām lietām. Pilsoņi un uzņēmumi, kas nopērk mehānisko transportlīdzekli citā valstī un pārvieto to uz valsti, kurā atrodas to pastāvīgā dzīvesvieta, saskaras ar sarežģītām un apgrūtinošām reģistrācijas procedūrām un laikietilpīgu papildu dokumentu kārtošanu.

Tā rezultātā transportlīdzekļu reģistrēšanas problēmām ir negatīva ietekme uz preču brīvu apriti, kas ir viena no pamatbrīvībām un Eiropas Savienības stūrakmens. Tas tika uzsvērts Ziņojumā "EIROPA 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[2] norādot, ka uzņēmumi un pilsoņi katru dienu saskaras ar realitāti – neraugoties uz to, ka pastāv vienotais tirgus, joprojām saglabājas šķēršļi pārrobežu darbībai.

Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa ar administratīvo slogu saistītiem jautājumiem savā 2011. gada 11. marta atzinumā atbalstīja iespējamo Komisijas iniciatīvu vienkāršot reģistrācijas nosacījumus un formalitātes. Turklāt grupa aicināja valsts iestādes censties iespējami drīz uzlabot reģistrācijas procesu, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamo dokumentu savstarpēju atzīšanu, un atturēties no apgrūtinošiem pieprasījumiem iesniegt papildu dokumentus.

Visām dalībvalstīm ir mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas sistēmas. Tās sniedz administratīvu atļauju izmantot transportlīdzekli ceļu satiksmē, reģistrējot transportlīdzeklis tiek identificēts un tam tiek piešķirts reģistrācijas numurs. Reģistrācijas datus izmanto transportlīdzekļu aplikšanai ar nodokli. Noslēdzot reģistrācijas procedūru, dalībvalstis izsniedz reģistrācijas apliecību, kas apliecina, ka transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī. Reģistrācijas apliecībā norāda arī tās personas vārdu un adresi, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts (reģistrācijas apliecības turētājs var nebūt mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks).

Tomēr, ja mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts vienā dalībvalstī un tiek regulāri izmantots citā dalībvalstī, bieži rodas divas galvenās problēmas:

(1) Pilsoņiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, pārrobežu darba ņēmējiem, transportlīdzekļu nomas uzņēmumiem un personām, kas izmanto citā dalībvalstī līzingā iegādātu transportlīdzekli, bieži ir pienākums to reģistrēt tās dalībvalsts teritorijā, kurā atrodas to dzīvesvieta vai kurā transportlīdzeklis tiek izmantots – kaut arī tas jau ir reģistrēts citā dalībvalstī. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad reģistrācijas apliecības turētājs nomaina dzīvesvietu un pārceļas uz pastāvīgu dzīvi citā dalībvalstī, līdzi ņemot savu mehānisko transportlīdzekli. Katrā ziņā tā ir apnicīga problēma tiem pilsoņiem, kas vienu gada daļu dzīvo vienā dalībvalstī un otru daļu – citā, kā arī personām, kuras regulāri šķērso robežu un kuras savas dzīvesvietas dalībvalstī izmanto transportlīdzekli, ko viņu darba devējs ir reģistrējis citā dalībvalstī. Šajā gadījumā mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts vienā dalībvalstī, bet otra dalībvalsts prasa, lai to reģistrētu arī transportlīdzekļa turētājs. Līzinga uzņēmumi tāpat saskaras ar reģistrācijas problēmām – vismaz tādos gadījumos, kad tie ir reģistrācijas apliecības turētāji, un transportlīdzekli izmanto persona, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Visbeidzot, transportlīdzekļu nomas uzņēmumiem, kas vēlas uz nelielu laikposmu sava autoparka daļu pārvietot uz citu dalībvalsti, lai pielāgotos sezonas rakstura pieprasījumam, ir pienākums attiecīgos transportlīdzekļus reģistrēt minētajā dalībvalstī.

(2) Formalitātes, lai pārreģistrētu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti pārvietotu mehānisko transportlīdzekli, bieži ir ļoti apgrūtinošas un laikietilpīgas. Ja mehānisko transportlīdzekli uz ilgāku laikposmu pārvieto uz citu dalībvalsti, tas saistīts ar jaunu dokumentu noformēšanu saņēmējā dalībvalstī un parasti arī ar papildu dokumentu kārtošanu, lai pārtrauktu transportlīdzekļa reģistrāciju izcelsmes dalībvalstī. Papildu slogu pamatā rada apstāklis, ka saņēmējas dalībvalsts reģistrēšanas iestāžu rīcībā ir maz vai vispār nav informācijas par mehānisko transportlīdzekli, izņemot tos datus, kas atrodami reģistrācijas apliecībā. Ja transportlīdzekli vajadzētu pārreģistrēt tajā pašā dalībvalstī, reģistrēšanas iestādes varētu paļauties uz informāciju, kas atrodama to valsts datubāzēs.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma kopsavilkums un ietekmes novērtējums, kura projektu izvērtēja Eiropas Komisijas Ietekmes novērtēšanas padome un sniedza atzinumu 2011. gada 16. decembrī. Ietekmes novērtējuma galīgā redakcija tika atbilstīgi labota.

Šā priekšlikuma rezultātā tiktu panākta ļoti būtiska administratīvo procedūru vienkāršošana uzņēmumiem, pilsoņiem un reģistrēšanas iestādēm. Administratīvā sloga samazinājums atbilstu ietaupījumiem vismaz 1,445 miljonu euro apmērā gadā.

No 2011. gada marta līdz maijam notika sabiedriskā apspriešana ar ieinteresētajām personām, ko veica ar IPM (Jūsu balss Eiropā) starpniecību, izmantojot īpaši pielāgotas aptaujas lapas pilsoņiem, ekonomikas dalībniekiem un valsts iestādēm. Sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums ir atrodams ietekmes novērtējuma 1. pielikumā un pieejams arī Eiropas tīmekļa vietnē[3]. Ir izpildīti visi Komisijas minimālie standarti. 2011. gada 21. jūnijā notika konference, lai iepazīstinātu ar sabiedriskās apspriešanas iepriekšējiem rezultātiem un nodrošinātu papildu forumu pārrunām un informācijas apmaiņai starp dažādām iesaistītajām personām un jo īpaši tām valsts iestādēm, kas dalībvalstīs ir atbildīgas par reģistrāciju.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1         Priekšlikuma mērķi

Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, novēršot administratīvos šķēršļus saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrācijas procedūru, kas šobrīd kavē preču brīvu apriti.

Šīs iniciatīvas konkrētie mērķi ir saskaņot, vienādot un vienkāršot procedūras citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrācijai pilsoņiem, darba ņēmējiem, darba devējiem, transportlīdzekļu nomas un līzinga uzņēmumiem un reģistrēšanas iestādēm. Turklāt šīs iniciatīvas mērķis ir samazināt administratīvo slogu visiem iesaistītajiem dalībniekiem, netraucējot ceļu satiksmes drošībai vai noziegumu un krāpšanas novēršanai.

Ar šo iniciatīvu sasniedzamie darbības mērķi ir šādi:

– noteikt, kurā dalībvalstī ir reģistrējams pārvietots mehāniskais transportlīdzeklis;

– samazināt pārreģistrācijas procedūrām nepieciešamo laiku;

– samazināt administratīvo slogu pilsoņiem un uzņēmumiem, samazinot to dokumentu skaitu, kas nepieciešami pārreģistrācijas procedūrā, un atvieglojot datu apmaiņu starp valstu reģistrēšanas iestādēm.

3.2.        Juridiskais pamats – tiesību akta forma

Pastāvošās problēmas un administratīvo noteikumu atšķirības valstu līmenī saistībā ar citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrāciju kavē šo transportlīdzekļu brīvu apriti ES. Tādēļ ES ir tiesības veikt pasākumus (juridiskais pamats ir LESD 114. pants), lai nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz citā dalībvalstī nopirktiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt šis priekšlikums būs labvēlīgs arī pilsoņiem, kas mehānisko transportlīdzekli pārvieto uz citu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti, pilsoņiem, kas izmanto nodarbinātības dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļu nomas uzņēmumiem (un mazākā mērā līzinga uzņēmumiem), kuri saskaras ar šķēršļiem šo transportlīdzekļu pārrobežu izmantošanā to reģistrācijas prasību dēļ, kas jāizpilda šiem uzņēmumiem vai viņu klientiem.

Ierosinātais tiesību akts ir regula šādu iemeslu dēļ. Regula ir tieši piemērojama dalībvalstīs un tai nav nepieciešama transponēšana dažādos valstu tiesību aktos. Tā kā ierosinātais leģislatīvais akts tiktu piemērots tikai pārrobežu situācijās ES, regula nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienkāršošanu iekšējā tirgū. Turklāt regula ir efektīvāks rīks elektroniskās informācijas apmaiņas nodrošināšanā starp valstu reģistrēšanas iestādēm. Visbeidzot, ja tiesību akts ir regula, nepastāv risks, ka dalībvalstis "uzlabos" noteikumus.

3.3         Priekšlikuma saturs

1. pantā tiek apstiprināts princips, ka dalībvalstis ir tiesīgas konkrētas transportlīdzekļu kategorijas atbrīvot no reģistrācijas. Apstāklis, ka mehāniskais transportlīdzeklis ir ticis reģistrēts vienā dalībvalstī, nenozīmē to, ka pastāv pienākums to pašu mehānisko transportlīdzekli reģistrēt tajā dalībvalstī, uz kuru tas pārvietots. Tāpat 1. pantā skaidri norādīts, ka šis priekšlikums neattiecas uz trešā valstī reģistrētiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt priekšlikums ir veidots tā, lai neietvertu to mehānisko transportlīdzekļu reģistrāciju, kas ir reģistrēti tajā pašā dalībvalstī. Uz mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrāciju tajā pašā dalībvalstī joprojām attiecas attiecīgās dalībvalsts noteikumi un tos neskars šis priekšlikums. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstis saglabā tiesības uzlikt nodokļus mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

2. pantā ir minētas definīcijas, kas atbilst Savienības tiesību aktos, jo īpaši 1999. gada 29. aprīļa Direktīvā 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem[4] noteiktajām definīcijām. Minēto direktīvu piemēro mehāniskajiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Pamatdirektīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai[5], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. marta Direktīva 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK[6], un to nepiemēro lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem. Tomēr saskaņā ar nesen pieņemtu Tiesas spriedumu[7] Direktīva 1999/37/EK nenodrošina visaptverošu saskaņošanu.

3. pantā noteikts, ka dalībvalsts var pieprasīt citā dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa, kas atrodas tās teritorijā, reģistrāciju tikai tad, ja reģistrācijas apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētās dalībvalsts teritorijā. 3. pantā ir ierosināti vairāki kritēriji pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai. Fiziskām personām, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, ierosinātie kritēriji atbilst tiem, kas noteikti 7. pantā Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvā 83/182/EEK par nodokļu atbrīvojumiem, ko Kopienā piemēro dažu transportlīdzekļu pagaidu ievešanai no vienas dalībvalsts citā[8]. Uzņēmumiem ierosinātie kritēriji ir saistīti ar reģistrācijas vietu vai uzņēmējdarbības vietu, kas nozīmē, ka gadījumā, kad automobiļi, kas uz uzņēmuma vārda reģistrēti dalībvalstī, kur uzņēmums reģistrēts, un ko izmanto darba ņēmējs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, šī dalībvalsts nevar prasīt, lai šādus transportlīdzekļus reģistrētu tās teritorijā. Tas ļauj izvairīties no nepieciešamības, ka tai dalībvalstij, kurā atrodas darba ņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta, būtu jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, lai noteiktu, vai uzņēmuma automobiļi tiek izmantoti galvenokārt privātām vai darba vajadzībām, un vai mājās strādājošas personas, kas pārvietojas ar automobili, to izmanto darba vai privātām vajadzībām.

4. pantā ir ietverts skaidrs un vienkāršs noteikums: ja reģistrācijas apliecības turētājs pārceļ savu pastāvīgo dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, viņam sešu mēnešu laikā pēc ierašanās attiecīgajā dalībvalstī būtu jālūdz reģistrēt viņa transportlīdzekli. Minētajā laikposmā dalībvalsts, kurā viņš ieradies, nedrīkst ierobežot transportlīdzekļa izmantošanu. 4. pantā ir paredzēta arī būtiska reģistrācijas procedūru vienkāršošana attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti citā dalībvalstī. Tajā piemēro Tiesas pastāvīgo judikatūru par preču brīvu apriti, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jāveicina tirdzniecība ES teritorijā, atzīstot citā dalībvalstī izdotus pierādījumus, piemēram, lai pierādītu, ka attiecīgajā dalībvalstī reģistrētam mehāniskajam transportlīdzeklim ir sekmīgi veikta tehniskā apskate. Tāpat Tiesa norādīja, ka šīs informācijas par reģistrāciju un tehnisko apskati savstarpējas atzīšanas princips būtu jāpapildina ar dalībvalstu iestāžu sadarbību attiecībā uz jebkādiem trūkstošiem datiem[9]. 4. pantā jau tiek paredzēts veikt šo sadarbību elektroniski, kad transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādei informācija būtu jāmeklē tās dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrā, kurā transportlīdzeklis ticis reģistrēts, meklēšanā izmantojot 7. pantā un II pielikumā minēto lietojumprogrammu. Šis administratīvās sadarbības princips, izmantojot elektroniskos līdzekļus, darbojas arī pretējā virzienā: kad dalībvalsts reģistrē citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, 4. pants nosaka pienākumu transportlīdzekļa galamērķa dalībvalsts reģistrēšanas iestādei informēt iepriekšējās reģistrācijas dalībvalsti. Visbeidzot, šā priekšlikuma 4. pants konkrētos gadījumos ļauj veikt papildu kontroles attiecībā uz transportlīdzekli.

5. pantā ir precīzi definēts, kādos gadījumos reģistrēšanas iestādes ir tiesīgas atteikt citā dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa reģistrāciju. 5. panta galvenais mērķis ir novērst krāpšanu un nodrošināt ceļu satiksmes drošību, jo citā dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa pārreģistrācija dažkārt tiek izmantota, lai legalizētu zagtus transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu dokumentus. Zagtus transportlīdzekļus bieži pārdod, izmainot to identitāti, piemēram, "klonējot" (t.i. prakse, kad transportlīdzekli nozog un tā īsto identifikācijas marķējumu dzēš un izmaina, lai nozagtā transportlīdzekļa identitāte atbilstu cita – ceļu satiksmē likumīgi izmantota – transportlīdzekļa identitātei, tādējādi ar vienu un to pašu transportlīdzekļa numuru apritē atrodas divi transportlīdzekļi) vai "uztaisot dubultnieku" ("car ringing") (t.i. prakse, kad nozagta transportlīdzekļa identitāti samaina ar smagi bojāta transportlīdzekļa identitāti). Šādus gadījumus var novērst, tikai pateicoties ciešai sadarbībai starp reģistrēšanas iestādēm. Tādēļ šim pantam vajadzētu veicināt arī šādu tiesību aktu īstenošanu:

· Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem[10]. Šī direktīva uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu nolietoto transportlīdzekļu nogādāšanu licencētos apstrādes punktos. Atbilstoši direktīvai dalībvalstīm jāievieš sistēma, saskaņā ar kuru nolietota transportlīdzekļa reģistrācijas atcelšanas nosacījums ir likvidācijas sertifikāta uzrādīšana. Šo sertifikātu izsniedz transportlīdzekļa turētājam un/vai īpašniekam, kad nolietoto transportlīdzekli nogādā apstrādes punktā.

· Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmums 2004/919/EK par cīņu pret noziegumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem un kam ir pārrobežu sekas[11], kura mērķis ir panākt uzlabotu sadarbību Eiropas Savienībā nolūkā novērst un apkarot pārrobežu noziegumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem, turklāt īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļu zādzību saistībai ar transportlīdzekļu nelegālo tirdzniecību. Lēmums nosaka pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt, ka tās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu un to zādzības. Lēmums nosaka pienākumu valstu tiesībaizsardzības iestādēm informēt transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes par to, vai ir zināms, ka transportlīdzeklis, kas ir reģistrēšanas procesā, ir zagts. Lēmuma mērķis ir arī novērst transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu: katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tās kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu transportlīdzekļa īpašnieka vai transportlīdzekļa turētāja reģistrācijas dokumentus, ja transportlīdzeklis ir stipri bojāts negadījumā (neatgūstami gājis bojā). Reģistrācijas dokuments ir jāatjauno arī tad, ja tiesībaizsardzības iestādei pārbaudes laikā rodas aizdomas, ka ir izdarīts pārkāpums attiecībā uz transportlīdzekļa identifikācijas marķējumiem, piemēram, transportlīdzekļa identifikācijas numuru.

6. pants nodrošina, ka, saskaņojot noteikumu par transportlīdzekļu pagaidu reģistrāciju, tiek atvieglota lietotu transportlīdzekļu tirdzniecība ES teritorijā. Šādi noteikumi galvenokārt ir nepieciešami personām, kas nopirkušas transportlīdzekli citā dalībvalstī, lai tās varētu ar šo transportlīdzekli aizbraukt līdz savai dalībvalstij un tur reģistrētu transportlīdzekli. Ja kādā dalībvalstī reģistrēts mehāniskais transportlīdzeklis tiek pārdots personai, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, iespējams, pārdevējs pārreģistrēs mehānisko transportlīdzekli tajā brīdī, kad tas tiks pārdots. Iespējams, pārdevējs neļaus pircējam braukt ar mehānisko transportlīdzekli, kam ir pārdevēja reģistrācijas numurs. Tādēļ ir nepieciešama pagaidu reģistrācijas sistēma, lai uzlabotu lietotu mehānisko transportlīdzekļu tirgus darbību un ar pagaidu risinājumu aptvertu laikposmu starp reģistrāciju pirmajā dalībvalstī un jauno reģistrāciju otrajā dalībvalstī. Pagaidu reģistrācijas sistēma arī ļauj reģistrēšanas iestādēm nodrošināt to reģistros ievadīto reģistrācijas datu kvalitāti, lai var viegli veikt to apmaiņu, izmantojot 7. pantā minēto lietojumprogrammu. 6. pantā ierosināts ierobežot pagaidu reģistrācijas derīguma termiņu līdz 30 dienām, lai tas atbilstu 15. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību[12]. Direktīvas 2009/103/EK 15. pantā noteikts apdrošināšanas segums transportlīdzekļiem, ko nosūta no vienas dalībvalsts uz otru, norādot, ka šādos gadījumos par riska dalībvalsti uzskata galamērķa dalībvalsti trīsdesmit dienas uzreiz pēc dienas, kurā pircējs ir akceptējis piegādi, pat ja transportlīdzeklis nav oficiāli reģistrēts galamērķa dalībvalstī. Gadījumā, ja transportlīdzeklis ir iesaistīts negadījumā minētajā laika posmā, un tas nav bijis apdrošināts, par kompensāciju atbildīgā iestāde galamērķa dalībvalstī ir atbildīga par Direktīvas 2009/103/EK 10. pantā paredzēto kompensāciju.

Priekšlikuma 7. pantā paredzēta transportlīdzekļu reģistrācijas datu elektroniska apmaiņa starp dalībvalstīm, ja transportlīdzeklis ir jāpārreģistrē. 7. pants ļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kopējās procedūras un specifikācijas lietojumprogrammai, tostarp datu, ar kuriem veic apmaiņu, formātu, valstu elektronisko reģistru elektroniskas aplūkošanas tehniskās procedūras, piekļuves procedūras un drošības mehānismus. Transportlīdzekļu reģistrācijas datu elektroniskajai apmaiņai starp dalībvalstīm būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas sadarbspējas satvaru (EIF)[13].

8. panta mērķis ir atvieglot uzņēmumiem lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību ES teritorijā, saskaņojot noteikumu par mehānisko transportlīdzekļu "profesionālo reģistrāciju". Šobrīd profesionālās reģistrācijas shēmas pastāv lielākajā daļā dalībvalstu, lai dotu iespēju mazumtirgotājiem īslaicīgi braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa sabiedriskās lietošanas ceļiem, neuzliekot pienākumu tos oficiāli reģistrēt. Profesionālās reģistrācijas shēmas parasti ir paredzētas ražotājiem, montētājiem, izplatītājiem un tirgotājiem attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas atrodas viņu īpašumā vai kas paredzēti testa braucieniem. Lielākā daļa dalībvalstu neizdod profesionālās reģistrācijas apliecības, kurās ietverta mehāniskā transportlīdzekļa identifikācija. Parasti tās izsniedz cita veida dokumentu, kas apliecina saistību starp reģistrācijas numura zīmēm un to turētāju, un/vai īpašniekam tiek izvirzīta prasība uzturēt reģistrācijas žurnālu, kurā reģistrē braucienus, kas veikti, izmantojot attiecīgo reģistrācijas numura zīmi. Tomēr prakse rāda, ka pārējās dalībvalstis neatzīst profesionālo reģistrāciju – parasti tādēļ, ka transportlīdzeklim nav oficiālas reģistrācijas apliecības, tādēļ lielākā daļa profesionālo izplatītāju un tirgotāju atturas izmantot profesionālo reģistrāciju ārpus savas valsts teritorijas. 8. panta mērķis ir likvidēt šos šķēršļus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā ES teritorijā, izveidojot vienotu sistēmu, kurā "profesionālā reģistrācija", kas piešķirta ražotājiem, montētājiem, izplatītājiem un tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, tiktu atzīta arī pārējās dalībvalstīs. 8. pants ļauj Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu profesionālās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības formātu un paraugu.

9. pantā ir noteikts pienākums dalībvalstīm paziņot Komisijai to transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāžu nosaukumu un kontaktinformāciju, kuras to teritorijā ir atbildīgas par oficiālo transportlīdzekļu reģistru pārvaldīšanu un par šīs regulas piemērošanu. Komisija tad savā tīmekļa vietnē publicēs transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāžu sarakstu un tā atjauninājumus. Turklāt 9. pantā ir noteikts pienākums transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm nodrošināt, ka sabiedrībai ir viegli pieejama informācija par transportlīdzekļu reģistrēšanu attiecīgās iestādes dalībvalstī, iestādes nosaukums un kontaktinformācija.

10. un 11. pantā Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt grozījumus I un II pielikumā, lai pielāgotos tehnikas attīstībai, jo īpaši, lai ņemtu vērā Direktīvas 1999/37/EK attiecīgos grozījumus vai grozījumus citos Savienības tiesību aktos, kas nepastarpināti ir svarīgi I un II pielikuma atjaunināšanai. Tāpat šajos pantos Komisijai tiek deleģētas pilnvaras paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro uzņēmumiem, kuri izmanto profesionālās transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības, lai izpildītu prasības attiecībā uz labu reputāciju un nepieciešamo profesionālo kompetenci, un noteikt profesionālo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību derīguma termiņu.

– Attiecībā uz transportlīdzekļa datiem I pielikumam vajadzētu atbilst saskaņotās reģistrācijas apliecības saturam, kas noteikta Direktīvā 1999/37/EK. Tā kā pārreģistrācijai nav nepieciešami nedz iepriekšējās reģistrācijas apliecības turētāja personas dati, nedz jebkuras citas apliecībā minētas personas (piem., īpašnieka, lietotāja utt.) dati, šie dati netiek saglabāti I pielikumā, lai arī tie ir obligāta informācijas daļa, kura paredzēta saskaņotajā reģistrācijas apliecībā, kas noteikta Direktīvā 1999/37/EK. Tomēr nevar izslēgt iespējamas turpmākas izmaiņas, piemēram, atbilstības sertifikātā, kas kalpo par pamatu pirmajai reģistrācijai. Šādas izmaiņas varētu būt rezultāts grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Pamatdirektīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai. Pilnvaru deleģēšanai vajadzētu ļaut Komisijai pielāgot I pielikumu šādiem grozījumiem.

– II pielikums nepārprotami attiecas uz lietojumprogrammu, kam, iespējams, turpmāk būs vajadzīgi vairāki tehniski atjauninājumi, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstības tendences informācijas tehnoloģiju jomā. Pilnvaru deleģēšanai vajadzētu ļaut Komisijai attiecīgi pielāgot II pielikumu.

– Pilnvaru deleģēšanai vajadzētu ļaut Komisijai paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro uzņēmumiem, kuri izmanto profesionālās transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības, lai izpildītu prasības attiecībā uz labu reputāciju un nepieciešamo profesionālo kompetenci, kā noteikts 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tāpat tai vajadzētu ļaut Komisijai noteikt profesionālo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību derīguma termiņu.

12. pantā ir noteikta komiteju procedūra 7. un 8. panta īstenošanai, t.i., īstenošanas akti attiecībā uz 7. pantā minētās lietojumprogrammas kopējām procedūrām un specifikācijām, tostarp datu, ar kuriem veic apmaiņu, formātu, valstu elektronisko reģistru elektroniskas aplūkošanas tehniskās procedūras, piekļuves procedūras un drošības mehānismus, kā arī īstenošanas akti, ar ko nosaka profesionālās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības formātu un paraugu. Šie īstenošanas akti būtu vispārēji, tādējādi pārbaudes procedūra būtu jāpiemēro saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[14].

13. pantā paredzēta šīs regulas izvērtēšana, kuras rezultātam vajadzētu būt ziņojumam, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Izvērtējumā vajadzētu noteikt iespējamās problēmas un nepilnības saistībā ar regulu, un tas varētu būt atskaites punkts turpmākām darbībām, tostarp iespējamam priekšlikumam regulas grozīšanai, jo īpaši ņemot vērā administratīvo procedūru iespējamo turpmāko vienkāršošanu pilsoņiem un uzņēmumiem un vienotā tirgus labāku integrāciju attiecībā uz lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

14. pantā noteikts, ka regulu sāks piemērot no dienas, kad būs pagājis viens gads pēc tās stāšanās spēkā.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Šā priekšlikuma ietekme uz budžetu ir aprakstīta priekšlikumam pievienotajā finanšu pārskatā. Šim priekšlikumam ir nepieciešamas tikai administratīvās apropriācijas. Tas neparedz darbības apropriāciju izmantošanu.

2012/0082 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko vienkāršo citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanu vienotajā tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[15],

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Visām dalībvalstīm ir mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas sistēmas, kas ir administratīvas atļaujas piešķiršana transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē, transportlīdzekli identificējot un piešķirot tam reģistrācijas numuru. Tomēr daudzi no valstu noteikumiem par transportlīdzekļu reģistrāciju ir savstarpēji pretrunīgi, sarežģīti un apgrūtinoši. Tā rezultātā problēmas transportlīdzekļu reģistrēšanā rada šķēršļus iekšējā tirgū un apgrūtina citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti Savienībā.

(2)       2010. gada Ziņojumā par ES pilsonību "Likvidējot šķēršļus ES pilsoņu tiesību īstenošanai"[16] transportlīdzekļu reģistrācijas problēmas ir norādītas kā viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras pilsoņi, atbilstoši Savienības tiesību aktiem izmantojot savas tiesības ikdienas dzīvē. Minētajā ziņojumā Komisija uzsvēra nepieciešamību novērst šo šķērsli, vienkāršojot formalitātes un nosacījumus citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu reģistrācijai.

(3)       Padomes Direktīva 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem[17] saskaņo reģistrācijas apliecības formu un saturu, lai atvieglotu tās izpratni un tādējādi uzlabotu dalībvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu brīvu kustību pa ceļiem citu dalībvalstu teritorijā. Saskaņā ar minēto direktīvu, reģistrācijas apliecība, ko izsniegusi kāda dalībvalsts, būtu jāatzīst pārējās dalībvalstīs, lai transportlīdzekli identificētu starptautiskajā satiksmē vai pārreģistrētu citā dalībvalstī. Tomēr Direktīvā 1999/37/EK nav noteikts, kuras dalībvalsts kompetencē ir reģistrācija un kādas piemērojamās formalitātes un procedūras. Tātad, lai novērstu šķēršļus mehānisko transportlīdzekļu brīvai apritei iekšējā tirgū, nepieciešams ieviest atsevišķus saskaņotus noteikumus, kas nosaka, kurā dalībvalstī transportlīdzekļi ir jāreģistrē, kā arī vienkāršotas procedūras citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu pārreģistrācijai.

(4)       Dalībvalstu tiesību akti bieži nosaka, ka uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, un pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir to teritorijā, ir jāreģistrē šajā dalībvalstī transportlīdzeklis, ko citā dalībvalstī ir reģistrējusi trešā persona, kura veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad dalībvalstī, kas pieprasa reģistrāciju, transportlīdzeklis pārsvarā netiek pastāvīgi izmantots un nav arī nolūka to šādi izmantot. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, kurā dalībvalstī mehāniskais transportlīdzeklis būtu jāreģistrē, ja tās lietotājs ir persona, kura veic uzņēmējdarbību vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā uzņēmējdarbību veic transportlīdzekļa īpašnieks vai kurā atrodas viņa pastāvīgā dzīvesvieta. Minētajos apstākļos ir lietderīgi, ka dalībvalstis savstarpēji atzītu citā valstī derīgu reģistrāciju.

(5)       Citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu reģistrēšanu kavē apgrūtinošās reģistrācijas formalitātes dalībvalstīs, jo īpaši pienākums veikt šo transportlīdzekļu papildu pārbaudes, lai novērtētu to vispārējo stāvokli pirms reģistrācijas vai lai to identificētu. Tādēļ ir nepieciešams samazināt šīs formalitātes, lai nodrošinātu mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti un samazinātu administratīvo slogu pilsoņiem, uzņēmumiem un reģistrēšanas iestādēm. Jo īpaši attiecībā uz pilsoņiem vai uzņēmumiem, kas iegādājas citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekli, ir lietderīgi noteikt vienkāršotu reģistrācijas procedūru, kura atzītu citas dalībvalsts izdotus dokumentus un veiktas tehniskās apskates, un kurā tiktu organizēta administratīvā sadarbība starp kompetentajām iestādēm, lai apmainītos ar trūkstošajiem datiem.

(6)       Šajā regulā būtu jāņem vērā Padomes Lēmums 2004/919/EK (2004. gada 22. decembris) par cīņu pret noziegumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem un kam ir pārrobežu sekas[18], kura mērķis ir panākt uzlabotu sadarbību Savienībā nolūkā novērst un apkarot pārrobežu noziegumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem. Saskaņā ar minēto lēmumu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tās kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu un to zādzību. Tādēļ šai regulai vajadzētu atļaut dalībvalstīm atteikt citā dalībvalstī reģistrēta mehāniskā transportlīdzekļa reģistrēšanu gadījumā, ja ir noticis noziegums, kas ir saistīts ar transportlīdzekļiem, tostarp transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu ļaunprātīga izmantošana un to zādzība.

(7)       Šai regulai vajadzētu censties samazināt administratīvo slogu pilsoņiem, uzņēmumiem un reģistrēšanas iestādēm, jo īpaši izmantojot transportlīdzekļu reģistrācijas datu elektronisko apmaiņu. Tādēļ, lai administratīvi vienkāršotu reģistrācijas formalitātes, nepieciešams, lai dalībvalstis viena otrai piešķir tiesības piekļūt to transportlīdzekļu reģistrācijas datiem nolūkā uzlabot informācijas apmaiņu un paātrināt reģistrācijas procedūras.

(8)       Piemērojot šo regulu, uz personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti[19]. Personas datu apstrādei, ko šīs regulas kontekstā veic Komisija, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[20].

(9)       Vienā dalībvalstī reģistrēta mehāniskā transportlīdzekļa pārvietošanai uz citu dalībvalsti, ņemot vērā tā reģistrēšanu minētajā citā dalībvalstī, ir nepieciešama plaši pieejama pagaidu reģistrācija, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību un uzticamu transportlīdzekļa reģistrācijas datu pārraidi elektroniski. Tādēļ nepieciešams izveidot sistēmu, kas nodrošinātu mehānisko transportlīdzekļu pagaidu reģistrāciju.

(10)     Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošana uz citu dalībvalsti, ko veic uzņēmumi, kas ir mehānisko transportlīdzekļu izplatītāji vai kas sniedz mehānisko transportlīdzekļu testu vai remonta vai apkopes pakalpojumus, parasti tiek veikta ar attiecīgās valsts piešķirtiem profesionālajiem reģistrācijas numuriem. Tomēr šie profesionālie reģistrācijas numuri bieži netiek atzīti citā dalībvalstī, tādējādi jo īpaši pierobežas reģionos tiek kavēta to uzņēmumu pārrobežas profesionālā darbība, kuri nodarbojas ar lietotu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecību. Attiecīgi nepieciešams ieviest sistēmu, kura ļautu uzņēmumiem, kas ir mehānisko transportlīdzekļu izplatītāji vai kas sniedz mehānisko transportlīdzekļu testu, remonta un apkopes pakalpojumus, pārvietot šos transportlīdzekļus uz citu dalībvalsti, izmantojot profesionālo reģistrācijas numuru.

(11)     Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, samazināt reģistrācijas formalitātes, lai nodrošinātu citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti, un samazināt administratīvo slogu pilsoņiem, uzņēmumiem un reģistrēšanas iestādēm ‑ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs pretrunīgu valstu noteikumu dēļ, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)     Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem.

(13)     Lai panāktu, ka dalībvalstis apmainās ar informāciju, izmantojot sadarbspējīgus tehniskos līdzekļus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I un II pielikuma grozīšanu, lai pielāgotos tehnikas attīstībai, jo īpaši, lai ņemtu vērā Direktīvas 1999/37/EK attiecīgos grozījumus vai grozījumus citos Savienības tiesību aktos, kas nepastarpināti ir svarīgi šīs regulas I un II pielikuma atjaunināšanai, attiecībā uz nosacījumiem, kas būtu jāievēro tiem uzņēmumiem, kuri izmanto profesionālās transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības, lai izpildītu prasības attiecībā uz labu reputāciju un nepieciešamo profesionālo kompetenci, un attiecībā uz šo profesionālo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību derīguma termiņu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(14)     Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai noteiktu kopējās procedūras un specifikācijas lietojumprogrammai, kas vajadzīga transportlīdzekļu reģistrācijas datu elektroniskai apmaiņai, tostarp datu, ar kuriem veic apmaiņu, formātu, valstu elektronisko reģistru elektroniskas aplūkošanas tehniskās procedūras, piekļuves procedūras un drošības mehānismus, un lai noteiktu profesionālās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības formātu un paraugu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[21],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Darbības joma

1.           Šo regulu piemēro šādiem transportlīdzekļiem:

(a) visiem transportlīdzekļiem vai piekabēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK[22] 3. pantā;

(b) visiem divriteņu un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam ir sapāroti vai citādi riteņi un kas paredzēti braukšanai pa autoceļiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2022/24/EK[23].

2.           Šo regulu nepiemēro tādu transportlīdzekļu reģistrēšanai, kas reģistrēti trešā valstī.

3.           Šī regula neskar dalībvalstu tiesības atbrīvot transportlīdzekļus no reģistrācijas saskaņā ar Direktīvu 1999/37/EK.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.           “reģistrācija” ir administratīvas atļaujas piešķiršana transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē, transportlīdzekli identificējot un piešķirot tam sērijas numuru, ko dēvē par reģistrācijas numuru;

2.           “citā dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kam ir derīga citā dalībvalstī izdota reģistrācijas apliecība;

3.           "reģistrācijas apliecības turētājs": ir persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī;

4.           “profesionālā transportlīdzekļu reģistrācija” ir administratīvas atļaujas piešķiršana transportlīdzekļu izmantošanai ceļu satiksmē, transportlīdzekļus identificējot un piešķirot tiem sērijas numuru, ko dēvē par profesionālo reģistrācijas numuru un ko var izmantot dažādi transportlīdzekļi.

3. pants Citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu reģistrācijas vieta

1.           Dalībvalsts var pieprasīt citā dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa, kas atrodas tās teritorijā, reģistrāciju tikai tad, reģistrācijas apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētās dalībvalsts teritorijā.

2.           Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas reģistrācijas apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta, ir viena no turpmāk minētajām:

(a) uzņēmējsabiedrībai vai citai struktūrai, kam ir vai nav juridiskas personas statuss, – dalībvalsts, kurā atrodas galvenā pārvalde;

(b) uzņēmējsabiedrības vai citas struktūras filiālei, pārstāvniecībai vai citam uzņēmumam – dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, pārstāvniecība vai cits uzņēmums;

(c) fiziskai personai, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, – dalībvalsts, kurā atrodas personas galvenā uzņēmējdarbības vieta;

(d) pārējām fiziskajām personām:

i)        vieta, kur persona parasti dzīvo, t.i., vismaz 185 dienas katru kalendāro gadu, personīgu un profesionālu saistību dēļ vai, ja personai nav profesionālu saistību, privātu saistību dēļ, kas nosaka ciešu saikni ar vietu, kurā tā dzīvo;

ii)       personai, kuras profesionālās un personīgās saistības ir dažādās vietās un kurai tādēļ nākas pārmaiņus uzturēties dažādās vietās divās vai vairākās dalībvalstīs, par pastāvīgo dzīvesvietu tomēr uzskata vietu, ar kuru ir personīgas saistības, ja persona tur regulāri atgriežas.

Punkta ii) apakšpunktā minēto nosacījumu neievēro, ja persona dalībvalstī atrodas, lai noteiktu laiku veiktu kādu uzdevumu. Mācības universitātē vai skolā neuzskata par pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

4. pants Citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekļu reģistrācijas procedūra

1.           Ja reģistrācijas apliecības turētājs pārceļ savu pastāvīgo dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, viņš sešu mēnešu laikā pēc ierašanās attiecīgajā dalībvalstī lūdz reģistrēt citā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekli.

Pirmajā daļā minētajā laikposmā transportlīdzekļa izmantošana netiek ierobežota.

2.           Lūgumu reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli iesniedz transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādei un tam pievieno reģistrācijas apliecības būtiskās daļas saskaņā ar Direktīvas 1999/37/EK 5. panta 2. punktu vai jebkādu citu pierādījumu par to, ka iepriekš transportlīdzeklis ir bijis reģistrēts citā dalībvalstī.

3.           Saņemot lūgumu reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde saskaņā ar 7. pantu nekavējoties savāc informāciju par I pielikumā minētajām datu vienībām no tās dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, un pārceļ šos datus savā reģistrā.

4.           Pirms reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes tā fiziskas pārbaudes var veikt tikai vienā no šādiem gadījumiem:

(a) ja informācija, ko pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis reģistrēšanas procesā, nav atrodama tās dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrā, kurā transportlīdzeklim vajadzētu būt reģistrētam;

(b) ja informācija, ko pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis reģistrēšanas procesā, atšķiras no informācijas, kas atrodama tās dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrā, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts;

(c) ja transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis ir apstiprināts atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK 23. vai 24. pantam vai atbilstoši Direktīvas 2002/24/EK 15. pantam, nav līdzvērtīgi pašu iestāžu noteikumiem;

(d) ja ir nepieciešama tehniskā apskate transportlīdzekļa īpašnieku maiņas gadījumā vai smagi bojātiem transportlīdzekļiem.

5.           Kad citā dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis ir reģistrēts, attiecīgā transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde saskaņā ar 7. pantu nekavējoties paziņo par to transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādei tajā dalībvalstī, kas bija transportlīdzekļa pēdējās reģistrācijas valsts.

5. pants Atteikums reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli

1.           Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes var atteikt reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli tikai kādā no šādiem gadījumiem:

(a) ja nav izpildīti 4. panta 2. punktā minētie nosacījumi;

(b) attiecīgā gadījumā – ja nav nomaksāti nodokļi vai nodevas, ko minētā dalībvalsts noteikusi par 4. pantā minēto reģistrāciju;

(c) ja 4. panta 4. punktā minētās fiziskās pārbaudes nav veiksmīgi izturētas;

(d) ja saskaņā ar 7. pantu savāktā informācija liecina par kādu no šādiem apstākļiem:

i)        transportlīdzeklis ir smagi bojāts, nozagts vai likvidēts;

ii)       transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti ir zagti, ja vien reģistrācijas apliecības turētājs nevar nepārprotami pierādīt savas īpašumtiesības uz transportlīdzekli;

iii)      ir beidzies obligātās transportlīdzekļa tehniskās apskates pases derīguma termiņš.

2.           Katru lēmumu par atteikumu reģistrēt citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, ko pieņem transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde, pienācīgi pamato. Iesaistītā persona viena mēneša laikā no negatīva lēmuma saņemšanas brīža var lūgt kompetento transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādi pārskatīt savu lēmumu. Minētajā lūgumā norāda šādas pārskatīšanas pamatojumu. Viena mēneša laikā no minētā lūguma saņemšanas brīža kompetentā transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde apstiprina vai atceļ savu lēmumu.

6. pants Pagaidu reģistrācija pārvietošanai uz citu dalībvalsti

1.           Ikviena persona, kas nopirkusi transportlīdzekli citā dalībvalstī, kurā minētajam transportlīdzeklim nav reģistrācijas apliecības, var lūgt transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādei izsniegt transportlīdzekļa pagaidu reģistrācijas apliecību, ņemot vērā transportlīdzekļa pārvietošanu uz citu dalībvalsti. Pagaidu reģistrācijas apliecība ir derīga 30 dienas.

2.           Saņemot lūgumu izsniegt 1. punktā minēto pagaidu reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde saskaņā ar 7. pantu nekavējoties savāc informāciju par I pielikumā minētajām datu vienībām no tās dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, un pārceļ šos datus savā reģistrā.

3.           Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes var atteikties izsniegt 1. punktā minēto pagaidu reģistrācijas apliecību vienā no šādiem gadījumiem:

(a) attiecīgā gadījumā – ja nav nomaksāti nodokļi vai nodevas, ko minētā dalībvalsts noteikusi par pagaidu reģistrāciju;

(b) ja saskaņā ar 7. pantu savāktā informācija vai valsts oficiālo transportlīdzekļu reģistros pieejamajā informācija liecina par kādu no šādiem apstākļiem:

i)        transportlīdzeklis ir smagi bojāts, nozagts vai likvidēts;

ii)       transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti ir zagti, ja vien reģistrācijas apliecības turētājs nevar nepārprotami pierādīt savas īpašumtiesības uz transportlīdzekli;

iii)      ir beidzies obligātās transportlīdzekļa tehniskās apskates pases derīguma termiņš.

7. pants Transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņa

1.           Lai reģistrētu citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes nodrošina pārējo dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta oficiālajos transportlīdzekļu reģistros par I pielikumā minētajām datu vienībām.

2.           Panta 1. punkta nolūkos transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes izmanto II pielikumā minēto lietojumprogrammu.

Tikai transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm ir tieša piekļuve uzglabātajiem datiem, kas ir gatavi izguvei, izmantojot lietojumprogrammu. Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu, ka:

(a) nepiederošas personas iegūst piekļuvi datu apstrādes iekārtām;

(b) nepiederošas personas nolasa, kopē, groza vai dzēš informāciju;

(c) notiek neatļauta informācijas apskate vai pārsūtīšana;

(d) notiek neatļauta informācijas nolasīšana vai kopēšana pārsūtīšanas laikā.

3.           Dalībvalstu transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un šīs direktīvas 28. pantā minētās dalībvalsts neatkarīgās valsts iestādes uzraudzībā.

Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes izmanto saskaņā ar šo regulu pārsūtīto informāciju tikai citā dalībvalstī reģistrēta transportlīdzekļa reģistrēšanas nolūkos.

Ja starp transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm notiek informācijas apmaiņa saskaņā ar šo regulu, informāciju sniegušo reģistrēšanas iestādi, ja tā pieprasa, informē par to, kā sniegtā informācija tiks izmantota un kādas ir turpmākās veiktās darbības.

Informāciju sniegusī transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde gādā par to, lai sniedzamā informācija ir pareiza, un novērtē, vai tā ir nepieciešama un atbilstoša tam nolūkam, kam tā sniegta. Tā ievēro visus attiecīgos noteikumus par personas datu aizsardzību.

Ja kļūst acīmredzams, ka ir sniegta kļūdaina informācija vai informācija, kuru nedrīkstēja sniegt, nekavējoties informē transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādi, kas saņem informāciju. Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde, kas saņem informāciju, izdzēš vai izlabo saņemto informāciju.

4.           Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu kopējās procedūras un specifikācijas 2. punktā minētajai lietojumprogrammai, tostarp datu, ar kuriem veic apmaiņu, formātu, valstu elektronisko reģistru elektroniskās aplūkošanas tehniskās procedūras, piekļuves procedūras un drošības mehānismus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā.

8. pants Profesionālā transportlīdzekļu reģistrācija

1.           Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāde var izsniegt vienu vai vairākas profesionālās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ikvienam uzņēmumam, kas atbilst šādiem kritērijiem:

(a) tas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā;

(b) tas ir transportlīdzekļu izplatītājs vai sniedz transportlīdzekļu remonta, apkopes vai testu pakalpojumus;

(c) tam ir laba reputācija un nepieciešamā profesionālā kompetence.

2.           Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes nodrošina, ka par katru profesionālo transportlīdzekļa reģistrāciju I pielikumā minētie dati tiek ievadīti to reģistrā.

3.           Transportlīdzekļus, kam ir profesionālā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, var izmantot tikai tad, ja tie nerada tiešu un tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai. Minētos transportlīdzekļus nedrīkst izmantot personu vai preču komercpārvadājumos.

4.           Dalībvalstis nedrīkst ar reģistrāciju saistītu iemeslu dēļ kavēt tādu transportlīdzekļu brīvu apriti, kam ir profesionālā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

5.           Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu profesionālās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības formātu un paraugu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 12. panta 2. punktā.

9. pants Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes

1.           Dalībvalstis paziņo Komisijai transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāžu nosaukumu un kontaktinformāciju, kuras to teritorijā ir atbildīgas par oficiālo transportlīdzekļu reģistru pārvaldīšanu un šīs regulas piemērošanu.

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē transportlīdzekļu reģistrēšanas iestāžu sarakstu un tā atjauninājumus.

2.           Transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādes nodrošina, ka sabiedrībai ir viegli pieejama šāda informācija:

(a) informācija par transportlīdzekļu reģistrēšanu attiecīgās iestādes dalībvalstī;

(b) iestādes nosaukums un kontaktinformācija, lai ar to varētu tieši sazināties.

10. pants Deleģētie akti

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu attiecībā uz:

1.           šīs regulas I un II pielikuma grozījumiem, lai pielāgotos tehnikas attīstībai, jo īpaši, lai ņemtu vērā Direktīvas 1999/37/EK attiecīgos grozījumus vai grozījumus citos Savienības tiesību aktos, kas nepastarpināti ir svarīgi šīs regulas I un II pielikuma atjaunināšanai;

2.           nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumiem, lai nodrošinātu 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības;         

3.           Regulas 8. panta 1. punktā minēto profesionālo transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību derīguma termiņu.

11. pants Deleģēšanas īstenošana

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās datuma.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants  Komiteju procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.           Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

13. pants Novērtēšana

[Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas novērtējuma ziņojumu. Ja nepieciešams, Komisija iesniedz atbilstīgus priekšlikumus šīs regulas grozīšanai un saskaņošanai ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ņemot vērā administratīvo procedūru pilsoņiem un uzņēmumiem iespējamo turpmāko vienkāršošanu.

14. pants Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no xxxx [jānorāda datums: viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 4.4.2012

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Datu kopums 7. panta 1. punktā minēto transportlīdzekļa reģistrācijas datu automātiskai meklēšanai

Postenis || Direktīvas 1999/37/EK saskaņotie kodi

1. Reģistrācijas valsts || --

2. Reģistrācijas numurs || (A)

3. Transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datums || (B)

4. Reģistrācijas apliecības identifikācijas numurs (i) || --

5. Reģistrācijas apliecības izdevējas iestādes nosaukums || --

6. Transportlīdzeklis: marka || (D.1)

7. Transportlīdzeklis: veids - variants (ja pieejams); - versija (ja pieejama) || (D.2)

8. Transportlīdzeklis: tirdzniecības apraksts (i) || (D.3)

9. Transportlīdzekļa agregāta numurs || (E)

10. Masa: transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā pilnā masa, izņemot motociklus || (F.1)

11. Masa: transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā pilnā masa reģistrācijas dalībvalstī || (F.2)

12. Pašmasa ekspluatācijā esošajam transportlīdzeklim ar virsbūvi, kā arī ar sakabes ierīci visu kategoriju ekspluatācijā esošajiem transportlīdzekļiem, ko izmanto vilkšanai, izņemot M1 || (G)

13. Derīguma termiņš, ja nav neierobežots || (H)

14. Reģistrācijas datums, uz ko attiecas apliecība || (I)

15. Tipa apstiprinājuma numurs (ja ir pieejams) || (K)

16. Asu skaits || (L)

17. Garenbāze (mm) || (M)

18. Transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kg, tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas sadalījums pa asīm: 1. ass (kg) || (N.1)

19. Transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kg, tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas sadalījums pa asīm: 2. ass (kg), ja vajadzīgs || (N.2)

20. Transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kg, tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas sadalījums pa asīm: 3. ass (kg), ja vajadzīgs || (N.3)

21. Transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kg, tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas sadalījums pa asīm: 4. ass (kg), ja vajadzīgs || (N.4)

22. Transportlīdzekļiem, kuru kopējā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kg, tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas sadalījums pa asīm: 5. ass (kg), ja vajadzīgs || (N.5)

23. Tehniski pieļaujamā maksimālā piekabes vilces masa: nobremzēta (kg) || (O.1)

24. Tehniski pieļaujamā maksimālā piekabes vilces masa: nebremzēta (kg) || (O.2)

25. Motors: darba tilpums (cm3) || (P.1)

26. Motors: maksimālā lietderīgā jauda (kW) (ja ir pieejama) || (P.2)

27. Motors: degvielas vai enerģijas avota veids || (P.3)

28. Motors: nominālais apgriezienu skaits (min -1) || (P.4)

29. Motora identifikācijas numurs || (P.5)

30. Jaudas/svara attiecība (kW/kg) (tikai motocikliem) || (Q)

31. Transportlīdzekļa krāsa || (R)

32. Sēdvietu skaits: sēdvietu skaits, ieskaitot vadītāja sēdekli || (S.1)

33. Sēdvietu skaits: stāvvietu skaits (vajadzības gadījumā) || (S.2)

34. Maksimālais ātrums (km/h) || (T)

35. Trokšņu līmenis: stāvot (dB (A)) || (U.1)

36. Trokšņu līmenis: motora apgriezienu skaits (min -1) || (U.2)

37. Trokšņu līmenis: braucot (dB (A)) || (U.3)

38. Izplūdes gāzu emisija: CO (g/km vai g/kWh) || (V.1)

39. Izplūdes gāzu emisija: HC (g/km vai g/kWh) || (V.2)

40. Izplūdes gāzu emisija: NOx (g/km vai G/kWh) || (V.3)

41. Izplūdes gāzu emisija: HC + NOx (g/km) || (V.4)

42. Izplūdes gāzu emisija: makrodaļiņu emisija dīzeļmotoriem (g/km vai g/kWh) || (V.5)

43. Izplūdes gāzu emisija: koriģētais absorbcijas koeficients dīzeļmotoriem (min -1) || (V.6)

44. Izplūdes gāzu emisija: CO2 (g/km) || (V.7)

45. Izplūdes gāzu emisija: kopējais degvielas patēriņš (l/100 km) || (V.8)

46. Izplūdes gāzu emisija: EK tipa apstiprinājuma vides kategorijas norāde; atsauce uz variantu, ko piemēro atbilstoši Direktīvai 70/220/EEK vai Direktīvai 88/77/EEK || (V.9)

47. Degvielas tvertnes tilpums (litros) || (W)

48. Pēdējās tehniskās apskates datums || --

49. Nākamās tehniskās apskates datums || --

50. Nobraukums (ja zināms) || --

51. Transportlīdzeklis likvidēts (jā/nē) || --

52. Likvidācijas sertifikāta izsniegšanas datums[24] || --

53. Iestāde vai uzņēmums, kas izsniedzis likvidācijas sertifikātu || --

54. Likvidācijas iemesls || --

55. Transportlīdzeklis nozagts (jā/nē) || --

56. Nozagta reģistrācijas apliecība un/vai numura zīmes (jā/nē) || --

57. Neaktīva reģistrācija || --

58. Pārtraukta reģistrācija || --

59. Reģistrācijas numura maiņa || --

60. Noteikta tehniskā apskate pēc ceļu satiksmes negadījumā nodarītiem smagiem bojājumiem || --

61. Noteikti papildu testi, ja izmainīts vai pārveidots kāds no posteņiem no 9. līdz 47. ||

II PIELIKUMS

7. pantā minētās lietojumprogrammas izmantošana

1.           Informācijas apmaiņa notiek, izmantojot sadarbspējīgus elektroniskos līdzekļus, neveicot datu apmaiņu ar citu datubāžu iesaistīšanu. Šī informācijas apmaiņa notiek ekonomiski izdevīgā un drošā veidā, un garantē pārraidīto datu drošību un aizsardzību, ciktāl tas iespējams, izmantojot esošās lietojumprogrammas.

2.           Šīs regulas nolūkos lietojumprogramma darbojas tiešsaistes apmaiņas režīmā reālajā laikā un/vai pakešapmaiņas režīmā. Pakešapmaiņas režīms dod iespēju vienā ziņojumā apmainīties ar vairākām atbildēm vai pieprasījumiem.

3.           Katra dalībvalsts sedz izmaksas, ko tai rada 1. punktā minētās lietojumprogrammas pārvaldīšana, izmantošana un uzturēšana.

4.           Reģistrēšanas iestādes, izmantojot 1. un 2. punktā minētās automatizētās procedūras, par I pielikumā minētajiem datu posteņiem informāciju izgūst no vienas dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu elektroniskajiem transportlīdzekļu reģistriem.

5.           Lietojumprogramma nodrošina drošu komunikāciju ar citām dalībvalstīm un, izmantojot XML, nodrošina komunikāciju ar dalībvalstu uzstādītajām aizmugursistēmām. Ziņojumapmaiņa starp dalībvalstīm notiek, nosūtot ziņojumus tieši saņēmējam.

7.           XML sūtījumus tīklā sūta šifrēti.

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko vienkāršo citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanu vienotajā tirgū

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[25]

2. sadaļa. Uzņēmējdarbība — 02 03. nodaļa. Preču iekšējais tirgus un nozaru politika

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, ko plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1.: pastāvīgi pārskatīt spēkā esošo iekšējā tirgus acquis un vajadzības gadījumā ierosināt jaunus leģislatīvus vai neleģislatīvus pasākumus

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Šīs iniciatīvas sagaidāmais mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, novēršot administratīvos šķēršļus saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrācijas procedūru, kas šobrīd kavē mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti. Šim priekšlikumam vajadzētu saskaņot, vienādot un vienkāršot procedūras citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrācijai kā pilsoņiem, tā darba ņēmējiem, darba devējiem, transportlīdzekļu nomas un līzinga uzņēmumiem un reģistrēšanas iestādēm. Turklāt šim priekšlikumam vajadzētu samazināt administratīvo slogu visiem iesaistītajiem dalībniekiem, netraucējot ceļu satiksmes drošībai vai noziegumu un krāpšanas novēršanai.

Šim priekšlikumam būs ietekme uz pilsoņiem, kas pārvietojas no vienas valsts uz citu, vai personām, kurām pieder brīvdienu māja citā dalībvalstī, un personām, kuras dzīvo vienā dalībvalstī un izmanto mehānisko transportlīdzekli, ko viņu darba devējs ir reģistrējis citā dalībvalstī. Pilsoņi ir arī galvenā pircēju grupa lietotu transportlīdzekļu tirgū ES teritorijā. Šis priekšlikums tieši skar arī lietotu transportlīdzekļu tirgotājus, kā arī līzinga un transportlīdzekļu nomas uzņēmumus. Visbeidzot, šim priekšlikumam būs ietekme uz transportlīdzekļu reģistrēšanas iestādēm. Konkrētā ietekme sīkāk aprakstīta pievienotajā ietekmes novērtējumā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- Sūdzību skaits;

- SOLVIT (iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīklā) izskatīto lietu skaits;

- tiesā izskatīto lietu skaits;

- Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības centriem iesniegto pieprasījumu skaits;

- pārreģistrāciju un reģistrācijas atcelšanu skaits;

- sabiedriskā apspriešana jo īpaši par administratīvajiem slogiem;

- pētījumi, kas konkrēti adresēti šai jomai;

- pētījumi, kas konkrēti adresēti valstu reģistrēšanas iestādēm;

- EUCARIS statistika.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Vajadzības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir uzlabot vienotā tirgus darbību, novēršot administratīvos šķēršļus saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrācijas procedūru, kas šobrīd kavē mehānisko transportlīdzekļu brīvu apriti.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Automobiļu reģistrācijas pārrobežu aspekti joprojām rada problēmas iekšējā tirgū. Piemēram, Tiesa ir taisījusi 17 spriedumus un rīkojumus par šķēršļiem, ko kopš 2000. gada jautājumi saistībā ar automobiļu reģistrāciju ir radījuši preču un pakalpojumu brīva apritei un personu pārvietošanās brīvībai. Administratīvo noteikumu atšķirības valstu līmenī saistībā ar citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārreģistrāciju kavē šo transportlīdzekļu brīvu apriti ES. Tādēļ ES ir tiesības veikt pasākumus, pamatojoties uz LESD 114. pantu, lai nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz citā dalībvalstī nopirktiem lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pasākumus par labu pilsoņiem, kas mehānisko transportlīdzekli pārvieto uz citu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsti, pilsoņiem, kas izmanto nodarbinātības dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļu nomas uzņēmumiem (un mazākā mērā līzinga uzņēmumiem), kuri saskaras ar šķēršļiem šo transportlīdzekļu pārrobežu izmantošanā to reģistrācijas prasību dēļ, kas jāizpilda šiem uzņēmumiem vai viņu klientiem. Tomēr, lai ievērotu subsidiaritātes principu, šis priekšlikums neskar pārreģistrāciju tajā pašā dalībvalstī vai mehāniskā transportlīdzekļa pārvietošanu tajā pašā dalībvalstī.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Komisija ne tikai sāka pienākumu neizpildes procedūras, bet arī publicēja skaidrojošus paziņojumus, kuros apkopoja ES tiesību aktus par šo jautājumu. Tomēr ES tiesību un Tiesas judikatūra par šo jautājumu turpina attīstīties, tādēļ lielākā daļa skaidrojošo paziņojumu par automobiļu reģistrāciju visai ātri noveco, tostarp 2007. gadā publicētais ziņojums. Turklāt skaidrojošs paziņojums nav saistošs un līdz šim nav kalpojis par efektīvu vadlīniju vai piespiedu līdzekli dalībvalstīm. Vēl vairāk – lai arī Komisija tikko ir sniegusi šos dažādos skaidrojošus paziņojumus, nevar apgalvot, ka tie būtu ievērojami samazinājuši problēmu skaitu. Valstu reģistrēšanas iestādes zina – vai tām vajadzētu zināt –, ka ir pieejami jaunākie skaidrojošie paziņojumi, bet valsts noteikumu un skaidrojoša paziņojuma kolīzijas gadījumā parasti piemēro valsts tiesību aktus. Nav norāžu par to, ka pilsoņi un uzņēmumi būtu informēti par paziņojumu esamību, un nav reāli cerēt, ka paziņojums, kurā uzsvērti ES tiesību un Tiesas judikatūras galvenie elementi, tiem varētu noderēt noteikumu kolīzijas gadījumā.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šī iniciatīva pilnībā atbilst 1999. gada 29. aprīļa Direktīvai 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvai 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvai 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumam 2004/919/EK par cīņu pret noziegumiem, kas ir saistīti ar transportlīdzekļiem un kam ir pārrobežu sekas, Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumam 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību un Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumam 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši – apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi

Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Šā priekšlikuma 13. pantā paredzēta šīs regulas novērtēšana, kuras rezultātam vajadzētu būt ziņojumam, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei četrus gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Novērtējumā vajadzētu noteikt iespējamās problēmas un nepilnības saistībā ar regulu, un tas varētu būt atskaites punkts turpmākām darbībām, tostarp iespējamam priekšlikumam regulas grozīšanai, jo īpaši ņemot vērā administratīvo procedūru pilsoņiem un uzņēmumiem iespējamo turpmāko vienkāršošanu un vienotā tirgus labāku integrāciju attiecībā uz lietotiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Finanšu riski nav konstatējami.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Paredzētās kontroles metodes ir noteiktas Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Komisijai ir jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātas summas, kā arī, ja atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorija…...….] || Dif./nedif. ([26]) || no EBTA valstīm[27] || no kandidātvalstīm[28] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai || [XX.YY.YY.YY] || Dif./nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai ||

|| ENTR DĢ || || || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || KOPĀ

|| Ÿ Darbības apropriācijas || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| KOPĀ — ENTR ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Maksājumi || =2+2a +3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” ||

|| ENTR ĢD || || || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || KOPĀ

|| Ÿ Cilvēkresursi || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 1.0

|| Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.5

|| KOPĀ — ENTR ĢD || Apropriācijas || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

|| KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

|| KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

|| Maksājumi || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 1.0

Pārējie administratīvie izdevumi || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.1 || 0.5

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[29] || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Pārējie administratīvie izdevumi || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

Starpsumma — Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 0.3 || 1.5

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || 2014.g. || 2015.g. || 2016.g. || 2017.g. || 2018.g.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| 02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2

|| FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5

|| XX 01 01 02 (Delegācijas) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[30] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| XX 01 04 yy[31] || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| 0 || 0 || 0 || 0 || 0 ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

|| KOPĀ || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2 || 0.2

|| FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5 || FTE = 1.5

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Pārvaldīt regulas īstenošanu, cita starpā sagatavojot īstenošanas aktus un, iespējams, deleģētos aktus un sākot izvērtējumu.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

[1]               COM (2010) 603, 27.10.2010.

[2]               COM (2010) 2020, 3.3.2010.

[3]               http://ec.europa.eu/enterprise/policies/single-market-goods/free-movement-non-harmonised-sectors/car-registration/view_contributions_en.htm

[4]               OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.

[5]               OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[6]               OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[7]               Tiesas 2011. gada 6. oktobra spriedums, Philippe Bonnarde pret Agence de Services et de Paiement, Lieta C-443/10.

[8]               OV L 105, 23.4.1983., 59. lpp.

[9]               2007. gada 20. septembra Spriedums, Eiropas Kopienu Komisija pret Nīderlandes Karalisti, Lieta C-297/05.

[10]             OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

[11]             OV L 389, 30.12.2004., 28. lpp.

[12]             OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.

[13]             COM (2010) 744, 16.12.2010.

[14]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[15]             OV C…, …, … lpp.

[16]             COM (2010) 603, 27.10.2010.

[17]             OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp.

[18]             OV L 389, 30.12.2004., 28. lpp.

[19]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[20]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[21]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[22]             OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[23]             OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp.

[24]             Kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.), ar grozījumiem.

[25]             ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[26]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[27]             EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[28]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[29]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[30]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[31]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).