PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Sarunas saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu, kas attiecībā uz mājputnu gaļu noslēdzās 2007. gadā (OV L 138, 30.5.2007.), aptvēra mājputnu gaļas tarifa apakšpozīcijas pozīcijā 0210, kā arī vienu mājputnu gaļas izstrādājumu apakšpozīciju — 1602 32 19 — EK grafikā CXL: termiski apstrādāti izstrādājumi, kas satur vairāk nekā 57 % putnu gaļas. Tika nolemts, ka sarunas tikai par mājputnu gaļas izstrādājumu tarifa apakšpozīciju 1602 32 19 pietiekami novērš iespējamo aizstāšanas ietekmi. Turpmākie importa dati tomēr liecināja par mājputnu gaļas izstrādājumu importa krasu pieplūdumu tarifa apakšpozīcijā 1602 32 30: izstrādājumi ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 57 %. Tas vedināja domāt, ka eksportētāji izmanto relatīvo plaisu ES aizsardzības līmenī, aizstājot mājputnu izstrādājumus, kas satur vairāk nekā 57 % putnu gaļas, ar izstrādājumiem, kuros tās ir mazāk nekā 57 %, saskaņā ar tarifa apakšpozīciju 1602 32 30. Nākotnē bija gaidāma salīdzināma aizstāšanas ietekme citās tarifa pozīcijas 1602 apakšpozīcijās. Lai vispārēji risinātu šo aizstāšanas ietekmi, kas skar ES mājputnu nozari, Komisija pieprasīja Padomes atļauju no jauna risināt sarunas par koncesijām attiecībā uz mājputnu gaļu, uz ko attiecas KN 16. nodaļa.

2009. gada 25. maijā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu (COM priekšlikums 8615/09 WTO 72 AGRI 166), lai no jauna pārrunātu koncesijas attiecībā uz mājputnu gaļas tarifa pozīcijām saskaņā ar KN 16. nodaļu.

2009. gada 16. jūnijā pārējiem PTO dalībniekiem tika izsūtīts paziņojums par ES nodomu grozīt koncesijas attiecībā uz apakšpozīcijām 1602 20 10, 1602 32 11, 1602 32 30, 1602 32 90, 1602 39 21, 1602 39 29, 1602 39 40 un 1602 39 80, kas iekļautas Eiropas Kopienu grafikā CXL.

Komisija noturēja sarunas, apspriežoties ar Tirdzniecības politikas komiteju, atbilstīgi Padomes izdotajiem norādījumiem par sarunām.

Komisija ir risinājusi sarunas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku un Taizemes Karalisti, kas abas ir galvenie piegādātāji un/vai kam ir būtiskas intereses vairākās attiecīgajās tarifa pozīcijās.

Komisija ir risinājusi sarunas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku, kas ir galvenais piegādātājs produktiem ar HS kodiem 1602 32 11 (gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk), 1602 32 30 (gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 57 %) un 1602 32 90 (gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara), un ar Taizemes Karalisti, kas ir galvenais piegādātājs produktiem ar HS kodiem 1602 39 21 (gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk), 1602 39 29 (gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski apstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk), 1602 39 40 (gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski apstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu vairāk par 25 %, bet mazāk par 57 % no svara) un 1602 39 80 (gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski apstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara) un kam ir būtiskas intereses piegādāt produktus ar HS kodu 1602 32 30 (gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu vairāk par 25 % no svara, bet mazāk par 57 %) un 1602 32 90 (gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara).

Sarunu rezultātā tika sagatavoti nolīgumi vēstuļu apmaiņas veidā, kas parafēti ar Taizemes Karalisti 2011. gada 22. novembrī un ar Brazīlijas Federatīvo Republiku 2011. gada 7. decembrī.

Nolīgumi tika apspriesti, balstoties uz tajā laikā spēkā esošajiem kombinētās nomenklatūras kodiem.

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1006/2011 izklāstītajā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma jaunākajā redakcijā, kas publicēta OV L 282 2011. gada 28. oktobrī, tarifa apakšpozīcijas 1602 39 40 un 1602 39 80 ir apvienotas jaunā tarifa apakšpozīcijā 1602 39 85. Tādēļ ir lietderīgi šo jauno situāciju atspoguļot šajā īstenošanas regulā.

Autonomā muitas nodokļa likmes tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas sarunas, patlaban ir noteiktas zemākas nekā jaunās līgtās nodokļu likmes, kas izriet no koncesiju izmaiņām saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu. Tomēr saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu autonomos muitas nodokļus piemēro, ja tie ir zemāki par līgtajiem nodokļiem.

Tāpēc kopējā muitas tarifā noteiktā nodokļa autonomā likme šajā īstenošanas regulā būtu jāpalielina līdz līgtā nodokļa likmei.

2.           IETEKME UZ BUDŽETU

Sk. finanšu pārskatu pielikumā.

2012/0054 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko īsteno nolīgumus, ko pēc sarunām saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu ir noslēgusi ES, un ar ko groza un papildina Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 tika izveidota preču nomenklatūra, turpmāk — "kombinētā nomenklatūra", un noteiktas kopējā muitas tarifa līgtās nodokļu likmes.

(2) Ar Lēmumu [..] par Eiropas Savienības un Brazīlijas Federatīvās Republikas un Eiropas Savienības un Taizemes Karalistes nolīgumu noslēgšanu Padome Savienības vārdā ir noslēgusi iepriekš minētos nolīgumus, lai pabeigtu sarunas, kas sāktas saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu.

(3) Nolīgumi tika apspriesti, pamatojoties uz tajā laikā spēkā esošajiem kombinētās nomenklatūras kodiem.

(4) Komisijas Regulā (ES) Nr. 1006/2011 izklāstītajā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma jaunākajā redakcijā, kas publicēta OV L 282 2011. gada 28. oktobrī, tarifa apakšpozīcijas 1602 39 40 un 1602 39 80 ir apvienotas jaunā tarifa apakšpozīcijā 1602 39 85. Šās regulas pielikums atspoguļo šo jauno situāciju.

(5) Autonomā muitas nodokļa likmes tarifa apakšpozīcijās, uz kurām attiecas sarunas, patlaban ir noteiktas zemākas nekā jaunās līgtās nodokļu likmes, kas izriet no grozījumiem koncesijās saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu. Tomēr saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu autonomos muitas nodokļus piemēro, ja tie ir zemāki par līgtajiem nodokļiem.

(6) Tāpēc kopējā muitas tarifā noteiktā autonomā nodokļa likme būtu jāpalielina līdz līgtā nodokļa likmei.

(7) Būtu attiecīgi jāgroza Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums un autonomās un līgtās nodokļu likmes būtu jānosaka noteiktajā līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otro daļu (Muitas nodokļu grafiku) groza, norādot nodokļus, kas iekļauti šās regulas pielikumā.

Autonomie nodokļi tiek noteikti vienā līmenī ar līgtajiem nodokļiem.

2. pants

Regulas (EEK) Nr. 2658/87 trešās daļas III sadaļas 7. pielikumu (PTO tarifu kvotas, ko atklāj Kopienas kompetentās iestādes) groza, pievienojot tarifa kvotas un papildinot ar apjomiem un nodokļiem, kas doti šās regulas pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā [..][1].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Neskarot noteikumus par kombinētās nomenklatūras interpretāciju, preču apraksts ir jāuzskata tikai par informatīvu, jo šā pielikuma kontekstā koncesijas ir noteiktas, izmantojot kombinētās nomenklatūras (KN) kodus, kas bija spēkā šās regulas pieņemšanas laikā.

Otrā daļa Muitas nodokļu grafiks

KN kods || Apraksts || Nodokļa likme (autonomā un līgtā)

1602 32 11 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || 2765 EUR/t

1602 32 30 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 57 % || 2765 EUR/t

1602 32 90 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara || 2765 EUR/t

1602 39 21 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || 2765 EUR/t

1602 39 29 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski apstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || 2765 EUR/t

1602 39 85 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 57 % no svara || 2765 EUR/t

|| ||

Trešā daļa Tarifa pielikumi

KN kods || Apraksts || Maksājuma likme

1602 32 11 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || Atklāj tarifa kvotu 16 140 t, no kurām 15 800 t piešķir Brazīlijai. Kvotas likme: 630 EUR/t

1602 32 30 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % no svara vai vairāk, bet mazāk par 57 % || Atklāj tarifa kvotu 79 705 t, no kurām 62 905 t piešķir Brazīlijai un 14 000 t piešķir Taizemei. Kvotas likme: 10,9 %

1602 32 90 || Gatavi izstrādājumi no vistas gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara || Atklāj tarifa kvotu 2865 t, no kurām 295 t piešķir Brazīlijai un 2100 t piešķir Taizemei. Kvotas likme: 10,9 %

1602 39 21 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski neapstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || Atklāj tarifa kvotu 10 t Taizemei. Kvotas likme: 630 EUR/t

1602 39 29 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, termiski apstrādāti, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 57 % no svara vai vairāk || Atklāj tarifa kvotu 13 720 t, no kurām 13 500 t piešķir Taizemei. Kvotas likme: 10,9 %

ex 1602 39 85 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu 25 % vai vairāk, bet mazāk par 57 % no svara || Atklāj tarifa kvotu 748 t, no kurām 600 t piešķir Taizemei. Kvotas likme: 10,9 %

ex 1602 39 85 || Gatavi izstrādājumi no pīļu, zosu, pērļu vistiņu gaļas, ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu mazāk par 25 % no svara || Atklāj tarifa kvotu 725 t, no kurām 600 t piešķir Taizemei. Kvotas likme: 10,9 %

Visām iepriekš minētajām tarifa pozīcijām un kvotām piemēro ES PTO grafika precīzo tarifa aprakstu.

FINANŠU PĀRSKATS || Fichefin/11/ 1163357 DDG/GM/nh 6.146.2011.1

|| DATUMS: 06/10/2011

1. || BUDŽETA POZĪCIJA: 12. nodaļa – muitas nodokļi un citi nodokļi || APROPRIĀCIJAS DB2012: 19 171,2 M€

2. || NOSAUKUMS: Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko īsteno nolīgumus, ko pēc sarunām saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu ir noslēgusi ES, un ar ko groza un papildina Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumu

3. || JURIDISKAIS PAMATS: Līgums par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 207. un 218. pants.

4. || MĒRĶI: Īstenot importa nolīgumus starp ES un Brazīliju un Taizemi, lai risinātu importa aizstāšanas ietekmi, kas skar ES mājputnu nozari.

5. || FINANSIĀLĀS SEKAS || 12 MĒNEŠU PERIODS (miljonos euro) || KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS (2011.) (miljonos euro) || NĀKAMAIS FINANŠU GADS (2012.) (miljonos euro)

5.0 || IZDEVUMI -               KO SEDZ NO EK BUDŽETA KOMPENSĀCIJAS/ INTERVENCES PASĀKUMI) -               VALSTU IESTĀDES -               CITI || - || - || -

5.1 || IEŅĒMUMI -               EK PAŠU RESURSI (ATSKAITĪJUMI/MUITAS NODOKĻI) -               VALSTS || - || - || −1,4

|| || 2013 || 2014 || 2015

5.0.1 || PAREDZĒTIE IZDEVUMI || || ||

5.1.1 || PAREDZĒTIE IEŅĒMUMI || - || - || -

5.2 || APRĒĶINA METODE: -

6.0 || VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? || JĀ NĒ

6.1 || VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVEDUMUS? || JĀ NĒ

6.2 || VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? || JĀ NĒ

6.3 || VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? || JĀ NĒ

PIEZĪMES: Pēc sarunām saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu ar Brazīliju un Taizemi, kas sākās 2009. gada vidū, pasākuma mērķis ir īstenot importa nolīgumu starp ES un Brazīliju un Taizemi*, lai risinātu importa aizstāšanas ietekmi, kas skar ES mājputnu nozari. Nolīguma īstenošanā ietilpst: - ārpuskvotu likmju palielinājums 7 apstrādātu mājputnu gaļas produktu tarifa pozīcijās un - tarifa kvotu atklāšana tām pašām 7 apstrādātu mājputnu gaļas produktu tarifa pozīcijām Brazīlijai, Taizemei un citām valstīm. Kvotas importa apjoms ir līdzīgs apjomam, kas tika importēts pirms šā nolīguma. Nav ietekmes uz iekšējā tirgus līdzsvaru, kas varētu radīt vajadzības pēc tirgus instrumentiem. Ja tiks importēts viss kvotas apjoms saskaņā ar šo regulas projektu, var lēst, ka pasākums varētu samazināt pašu resursus par neto summu aptuveni EUR 1,4 miljonu apmērā pēc dalībvalstu iekasēšanas izmaksu 25 % atskaitīšanas. * Finanšu pārskats par nolīguma noslēgšanu: Nr. 1163256/2011.

[1]               Regulas spēkā stāšanās dienai jābūt tai pašai, kad stājas spēkā abi nolīgumi. Lai nodrošinātu abu nolīgumu stāšanos spēkā vienā dienā, nolīgumos paredzēto paziņojumu par to, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, nesniedz, iekams Savienība nav saņēmusi visus paziņojumus no Taizemes un Brazīlijas. Tad abus Savienības paziņojumus sniedz vienā dienā.