KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Atbalsts ciešākai sadarbībai un reģionālai integrācijai Magribā: Alžīrijā, Lībijā, Mauritānijā, Marokā un Tunisijā

I.            Ievads

1.           Magribas reģiona tautas ir bijušas 2011. gada vēsturisko notikumu degpunktā. Magribas valstīs vairāk nekā jebkurā citā arābu pasaules reģionā ir iesācies ilgs pārmaiņu un reformu process. Eiropas Savienība ir lielā mērā ieinteresēta, lai šāds demokratizācijas un modernizācijas process būtu sekmīgs.

2.           Turklāt pagājušā gada laikā Magribas reģiona valstis ir no jauna izrādījušas vēlmi ciešāk sadarboties savā starpā. Šī kustība – kura pašlaik ir tikai iedīglī un kurai vēl jāpārtop visaptverošos pasākumos – pamatojas uz atziņu, ka labklājības, stabilitātes un demokrātiskas pārveides mērķus valsts līmeni nevar pilnībā sasniegt, ja nepastāv dziļākas attiecības starp Magribas reģiona valstīm.

3.           Šā paziņojuma galvenais mērķis ir noteikt veidus, kā Eiropas Savienība varētu atbalstīt Magribas valstu ciešāku sadarbību, balstoties uz savu plašo pieredzi un ņemot vērā savas intereses šajā reģionā kā piecu attiecīgo valstu kaimiņš un būtiska partnere. Ar to Eiropas Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (Augstā pārstāve) vēlas veicināt Magribas partneru pašreizējos centienus stiprināt sadarbību Magribas mērogā un vēlas piedalīties šajā procesā. Spēcīgāka un vienotāka Magriba palīdzēs rast risinājumu kopīgiem problemātiskajiem jautājumiem, piemēram, nestabilitātei Sāhelā, energoapgādes drošībai, nepieciešamībai radīt darba vietas un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Šī ir vēsturiska iespēja padziļināt mūsu partnerattiecības.

4.           Šis paziņojums ir daļa no ES vispārējās atbildes uz pārmaiņām dienvidu kaimiņreģionā. Ar tajā izklāstītajiem priekšlikumiem ir paredzēts papildināt, nevis aizstāt to pasākumu klāstu, ko ES izstrādāja paziņojumos[1], kurus Eiropas Komisija un Augstā pārstāve pieņēma 2011. gadā un ar kuriem tika izveidota Partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai un noteikta atjaunota pieeja Eiropas Kaimiņattiecību politikai. Abos minētajos paziņojumos ir uzsvērts, cik svarīga ir ciešāka dienvidu–dienvidu (un apakšreģionāla) integrācija kā papildinājums citām divpusējām un reģionālām iniciatīvām. Šis paziņojums balstās arī uz „Pārmaiņu programmu” – Eiropas Komisijas pārskatīto politiku ārējās palīdzības finansējuma izmantošanai uz rezultātiem vērstā veidā[2].

5.           Priekšlikumi saskan ar ES solījumu pozitīvi atsaukties uz reformu iniciatīvām, kas tiek uzsāktas kaimiņreģionu partnervalstīs un ir izstrādātas, apspriežoties ar tām. Daudzi turpmāk uzskaitītie pasākumi ir jauni. Dažos gadījumos tiek dota atsauce arī uz esošām reģionālām iniciatīvām, ja integrācijas centienus varētu stiprināt, izmantojot esošos līdzekļus, raugoties no Magribas perspektīvas, kā arī uz divpusējiem pasākumiem, ja tie veicina reģiona plašāku kohēziju.

6.           Vienlaikus paziņojumā arī ir mēģināts atspoguļot svarīgās attiecības, kas izvērstas starp Magribas un Subsahāras Āfrikas valstīm, no vienas puses, un starp ES un Subsahāras Āfriku, no otras puses. Šajā sakarībā ES atbalsts integrācijai Magribā būtu skaidri jāskata kopainā ar ES plašākām attiecībām Āfrikas kontinentā, kā izklāstīts Kopīgajā Āfrikas un ES stratēģijā[3]. Tas jo īpaši ietver tematisku Miera un drošības partnerību, kurā Magribas reģiona valstis vai nu piedalās tieši, vai arī tai cieši seko. Paziņojumā arī tiek ņemta vērā Mauritānijas īpašā divējādā būtība, kam par iemeslu ir tās ģeogrāfiskais izvietojums krustcelēs starp arābu Magribu un Subsahāras Āfriku.

7.           Stimulam veikt pārmaiņas un lēmumiem par to, kā integrāciju varētu panākt vislabāk, jānāk vienīgi no pašām Magribas valstīm. Tāpēc šajā paziņojumā izklāstītais piedāvājums tiek pausts solidaritātes un partnerības garā laikā, kas ir būtiski svarīgs Magribā notiekošajām debatēm par apakšreģionālā līmeņa integrācijas gaitu un apmēru. Tomēr, kaut arī šeit paustie priekšlikumi varētu nest labumu Magribas reģiona iedzīvotājiem kopumā, tie varētu būt noderīgi arī tad, ja tos izstrādātu uz ierobežotāka divpusēja pamata vai asimetriskā veidā visā reģionā.

II.          Uzdevumi, ar kuriem saskaras Magribas reģions

8.           Magriba ir reģions ar ļoti bagātīgu attīstības potenciālu. Atrodoties starp Subsahāras Āfriku un Eiropas Savienību, no vienas puses, un Vidusjūras austrumu reģionu, no otras puses, tai ir priekšrocības, ko dod piekļuve gan Atlantijas, gan Vidusjūras piekrastei un potenciāliem sauszemes maršrutiem. Tai ir arī ievērojami dabas un cilvēku resursi, kā arī kopīgas kultūras un valodas saiknes.

9.           Tomēr Magriba joprojām ir viens no vismazāk integrētajiem reģioniem pasaulē. Tā rezultātā tās attīstības potenciāls kopumā netiek izmantots. Ekonomikas ziņā Magribas neintegrētības izmaksas tiek dažādi lēstas robežās no 1 līdz 2 % no IKP. Taču integrācijas trūkuma reālās sekas neizpaužas ekonomikas izaugsmē vien, tās ietekmē drošību un reģiona cilvēku attīstību plašākā izpratnē.

10.         Uzdevumi, ar kādiem saskaras reģions, ir labi pamatoti. Starp tiem ir turpmāk minētie.

Demokrātiskas reformas

(a) Visās Magribas reģiona valstīs notiek politiskās reformas procesi. Politikas jomā sabiedrība liek lielas cerības uz piedalīšanos sabiedrības dzīvē, atbildību, piekļuvi informācijai, vārda brīvību un piekļuvi tiesu iestādēm. Pilsoniskā sabiedrība ir kļuvusi nobriedušāka un spēj labāk pildīt savu lomu kā vietējās pārvaldes likumīgs partneris, veidojot integrētākas sabiedrības. Uzlabota vēlēšanu kārtība ir palielinājusi atbildību reģionā. Parlamentiem piemīt potenciāls veidoties par būtiskiem procesu dalībniekiem, tas pats attiecināms uz dažādām politiskajām partijām/kustībām, kas pašlaik ir radušās. Tajā pašā laikā institūcijas, kas nepieciešamas, lai aizsargātu demokrātiskās vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, ir vājas. Šādā vidē demokrātisko reformu konsolidēšanas un veicināšanas uzdevums, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesību normas, joprojām ir ļoti grūts.

Sociāli ekonomiskās reformas

(b) Izaugsme Magribā joprojām ir pārāk niecīga, lai spētu mēroties ar lielo iedzīvotāju pieplūdumu darba tirgū, mazinātu nabadzību un bezdarbu (kas 2011. gadā bija robežās no 10 % līdz 18 % Alžīrijā, Marokā un Tunisijā un vairāk nekā 30 % Mauritānijā). UNDP 2011. gada ziņojumā par Arābu attīstības uzdevumiem (Arab Development Challenges Report) tiek lēsts, ka, pat konservatīvā scenārijā (proti, saglabājoties pašreizējiem bezdarba rādītājiem un darbaspēka līdzdalības rādītājiem), Magribas valstīm līdz 2015. gadam nepieciešams radīt 1,8 miljonus darbavietu, bet līdz 2030. gadam – 7,8 miljonus. Turklāt, neradot pietiekamas nodarbinātības iespējas, nabadzība varētu pieaugt, ja netiks izmantots jauniešu cilvēkkapitāls. Nepanākot lielāku izaugsmi un trūkstot efektīvai politikai, kas veicina nodarbinātību (tostarp ieguldījumiem cilvēkkapitālā un pienācīgas nodarbinātības veicināšanai), jauniešu vidū saglabāsies augsts bezdarba līmenis un neoficiālais sektors joprojām būs nozīmīga reālās ekonomikas sastāvdaļa. Savukārt šie faktori arī turpmāk radīs būtisku risku turpmākai sociālajai stabilitātei un pārejas procesam uz demokrātiju.

(c) Izaugsmei lauksaimniecības jomā daudzās Magribas valstīs ir traucējušas strukturālas problēmas, piemēram, nelieli ieguldījumi, ūdens pieejamība, zemes noplicināšanās, klimata pārmaiņas un slikta piekļuve pamata pakalpojumiem. Lauksaimniecības nozarē uzdevums ir ražot vairāk un labāk, proti, celt lauksaimniecības ražīgumu, virzīties uz ilgtspējīgas ražošanas metodēm un uzlabot dzīves apstākļus lauku apvidos, pamatojoties uz ilgtermiņa stratēģijām.

(d) Pašlaik patiesi dažādotas ekonomikas attīstība, balstoties uz spraiga privātā sektora izveidi, nebūt nav panākta. Magriba līdz šim nav spējusi izveidot reģionālus patēriņa tirgus, izmantot apjomradītus ietaupījumus un pilnībā izmantot priekšrocības, ko rada tuvums Eiropai un lieliem starpkontinentāliem jūrasceļiem, lai attīstītu reģionālus ražošanas sakarus, kļūtu par daļu no globālās pievienotās vērtības ķēdes un tādējādi kļūtu pievilcīgāka ieguldītājiem. Pārāk bieži noslēgtā ekonomika ir ļāvusi dažiem izredzētiem vietējiem uzņēmumiem gūt labumu no izdevīguma meklēšanas un nostiprināt savu monopola varu. Turklāt par būtisku šķērsli ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai ir atzīta korupcija.

(e) Neraugoties uz būtiskiem sasniegumiem dažās jomās, jo īpaši saistībā ar izglītību un dzīves vidējo ilgumu, sociālās un cilvēku attīstības kontekstā būtiskai iedzīvotāju daļai joprojām trūkst pienācīga darba, sociālās aizsardzības vai sociālo tiesību[4]. Turklāt vairumā Magribas valstu joprojām pastāv būtiskas iekšējās sociālās atšķirības, un bagātība koncentrējas atsevišķos apvidos. Tā rezultātā Magribas reģiona valstis, pamatā izņemot Lībiju, joprojām ir emigrācijas valstis, no kurām emigranti dodas galvenokārt Eiropas virzienā. Tās ir arī tranzītvalstis nelikumīgai migrācijai uz Eiropu. Ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi tad, ja jaunākā paaudze būs labi izglītota un spēs piedalīties savas valsts sociālajā un ekonomikas dzīvē. Labi izglītoti iedzīvotāji ir stabilitātes pamats un var veicināt demokrātiskas sabiedrības veidošanos. Augstākās izglītības iestādes ir demokrātiskās pārejas procesa būtiski dalībnieki, jo tās ir atbildīgas par jaunas vadītāju un izglītības darbinieku paaudzes apmācību. Turklāt pēc Arābu pavasara īpašu nozīmi ir ieguvis jautājums par kultūras politikas reformu.

Globālie draudi

(f) Terorisma un starptautiskās noziedzības jautājumi rada īpašas bažas reģionā un aiz tā robežām plašākā dienvidu kaimiņreģionā, kā arī Sāhelā. Al Qaida islāma Magribā (AQMI) ir sapulcinājusi teroristu tīklu, jo īpaši Magribā un Mali. Pēc Lībijas konflikta situācija ir pasliktinājusies, jo ir pieaugusi ieroču, cilvēku un narkotiku tirdzniecība un reģionā atrodas džihādistu kaujinieki, kas piedalījās konfliktā, padarot Sāhelas un Sahāras reģionu par nestabilu zonu. Tas arī veicināja tuaregu sacelšanos Mali ziemeļos, kas ļāva AQMI savu ietekmi izvērst vēl plašāk. Lai sasniegtu mērķus, kurus ES izvirzījusi savā stratēģijā attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā[5] (kas aptver Alžīriju, Mauritāniju, Mali un Nigēru, bet kuras īstenošanā uzsvars tiek likts uz trim pēdējām valstīm), būs svarīgi cieši sadarboties ar Magribas valstīm, kuras pašas tieši skar vai kurām ir loma Sahāras un Sāhelas zonā.

Vide un klimata pārmaiņas

(g) Magriba ir zona, kas saskaras ar daudzām problēmām vides un dabas resursu izmantošanas jomā. Nepieciešama valsts un reģionāla mēroga darbība, lai risinātu vides jautājumus, tostarp saistībā ar gaisu, ūdeni, jūras vidi, augsni un bioloģisko daudzveidību. Turklāt Magribas valstis ir ļoti neaizsargātas pret klimata pārmaiņām un jau izjūt to sekas, kas potenciāli var smagi izpausties būtiskās ekonomikas nozarēs (piemēram, lauksaimniecībā, tūrismā, attiecībā uz pārtikas cenām). Tajā pašā laikā šis reģions piedāvā unikālas iespējas virzīties uz tādu metožu attīstību, kurās ir zems oglekļa patēriņš, jo īpaši liekot lielāku uzsvaru uz atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti, tostarp izmantojot pārrobežu projektus un politiku. Tas savukārt veicinātu darbavietu radīšanu un ieguldījumu piesaisti reģionam.

III.         Arābu Magribas savienība, Savienība Vidusjūrai, 5+5 – elastīga un pragmatiska pieeja

11.         ES ir apņēmības pilna padziļināt divpusējās attiecības ar Magribas valstīm. Tajā pašā laikā tā uzskata, ka ir nepieciešams atdzīvināt dažādas jau esošās reģionālas organizācijas un struktūras, lai risinātu kopīgos uzdevumus. ES ir gatava pastiprināt atbalstu, kā arī panākt sinerģiju un stiprināt koordināciju ar esošām divpusējā līmeņa iniciatīvām.

12.         Ierosinātā gaidāmā Arābu Magribas savienības (AMU) augstākā līmeņa sanāksme būs svarīgs notikums, lai radītu jaunu stimulu Magribas integrācijai. Eiropas Komisija un Augstā pārstāve atzinīgi vērtē dialogu, kāds līdz šim izvērsts ar AMU, un ir apņēmības pilnas to stiprināt un attīstīt jaunas sadarbības jomas, jo īpaši balstoties uz jau sākto tehnisko darbu kopā ar AMU.

13.         Dažus starptautiskus satvarus var izmantot, lai veicinātu plašāku un labāku sadarbību starp Magribas valstīm, kā arī ar to ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. Savienība Vidusjūrai (UfM) var izmantot savu elastīgumu, lai veicinātu apakšreģionālos sadarbības projektus, no kuriem labumu gūst Magribas valstis. Piecu ES Vidusjūras dienvidu reģiona valstu un piecu Magribas valstu grupa (tā sauktā “5+5 grupa”[6]) ir vērtīgs veidojums, jo tā iedibina sadarbību starp attiecīgajām valstīm, pamatojoties uz kopīgām interesēm un kopīgiem mērķiem, kuru sasniegšanu dažos gadījumos var atbalstīt ES, piemēram, finansējot priekšizpēti vai projektu sagatavošanu. Satvaru ciešai sadarbībai ar Magribu rada arī Pays du champ iniciatīva, kura aptver Alžīriju, Mali, Mauritāniju un Nigēru un kuras mērķis ir līdz ar ES stratēģiju attiecībā uz Sāhelas reģionu pievērsties Sahāras-Sāhelas dimensijai.

14.         Jāņem vērā arī Āfrikas kontinentālā dimensija – Magribas reģions arī turpmāk būs iesaistīts starpreģionālās un kontinentālās iniciatīvās Kopīgās Āfrikas un ES stratēģijas ietvaros, jo īpaši ar Panāfrikas programmu, ja tā tiks izveidota.

IV.         Virzoties uz sadarbību un integrāciju Magribā; iespējams ES ieguldījums

15.         Labumu no Magribas ciešākas integrācijas gūtu ne tikai piecu attiecīgo valstu pilsoņi. Labumu gūtu arī to kaimiņi, tostarp Eiropas Savienība. Eiropas Savienībai stabilitātes un labklājības zonas izveide Magribā, balstoties uz demokrātisku atbildību un tiesiskumu, ir būtisks mūsu divpusējo attiecību mērķis, un to var stiprināt vienīgi ar reģionālu pieeju. Labums no lielākas stabilitātes, integrētākiem tirgiem, ciešākiem tiešiem personiskiem kontaktiem un padziļinātas apmaiņas intelektuālajā, ekonomikas un kultūras jomā būtu jūtams abos Vidusjūras krastos.

Šajā kontekstā ES varētu sniegt atbalstu vairākām iniciatīvām turpmāk uzskaitītajās jomās, izmantojot dažādus instrumentus, sākot no pastiprināta politiskā dialoga līdz tehniskai palīdzībai un konkrētiem projektiem.

A.           Demokrātiskas reformas

16.         ES jau tagad atbalsta demokrātiskās reformas Magribas valstīs, ņemot vērā notikumu īpašo gaitu katrā attiecīgajā valstī. Papildus šīm darbībām ES var

Ø sniegt atbalstu reģionālām un apakšreģionālām iniciatīvām, kas vērstas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju un tīklu stiprināšanu, lai veicinātu lielāku iesaistīšanos demokrātiskajā pārvaldībā, pārskatatbildībā un politiskajā dialogā[7]. To var panākt, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, tostarp mehānismu pilsoniskās sabiedrības atbalstam Dienvidu kaimiņreģionā, Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un programmu “Nevalstiskās struktūras un vietējās varas iestādes”. Tas var ietvert apakšreģionālu iniciatīvu, piemēram, Magribas Sociālā foruma, Forum Syndical Maghrébin, pilsoniskās sabiedrības tīklu, utt. organizēšanu un atbalstīšanu;

Ø sniegt atbalstu lielākai sadarbībai un apmaiņai starp Magribas un ES dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu;

Ø turpināt sniegt atbalstu Magribas partnervalstu centieniem modernizēt savas tieslietu sistēmas, tostarp, uzlabot piekļuvi tiesu iestādēm, nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un tiesiskuma ievērošanu;

Ø izmantojot vienādranga sadarbību ar ES vietējām iestādēm, stiprināt vietējo iestāžu institucionālās spējas vietējās pārvaldības un lēmumu pieņemšanas, kā arī pakalpojumu sniegšanas jomā, konkrēti attiecībā uz pārredzamību, decentralizētām reformām un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem;

Ø sākt jaunu programmu, lai Magribā stiprinātu plašsaziņas līdzekļu un kultūras lomu demokratizācijā, atbalstā vārda brīvībai un konfliktu risināšanā. Starp pasākumiem šajā programmā priekšroka tiks dota vienādranga sadarbībai apakšreģionālā līmenī, lai sniegtu atbalstu valsts plašsaziņas līdzekļu pārveidei par publiskiem uz pakalpojumiem vērstiem plašsaziņas līdzekļiem.

B.           Globālie draudi

17.         Magribas valstis ir pirmām kārtām atbildīgas par cīņu pret terorismu un nelikumīgu tirdzniecību. Labas sekmes šajā jomā ir atkarīgas no ciešas koordinācijas, tādēļ ES atbalsta visus centienus veicināt spēcīgāku sadarbību starp visām Magribas valstīm šajā sakarā. Ilgstošie, neatrisinātie konflikti, kā arī pastāvīgā spriedze, ko radījuši nesenākie konflikti rada potenciālus papildu draudus drošībai un šķēršļus turpmākai integrācijai. No ES viedokļa raugoties, nestabilitāte Sahāras/Sāhelas reģionā var apdraudēt arī pašas ES drošību, tādēļ arī ES nepieciešams padziļināt dialogu, plašāk izvēršot sadarbības pasākumus ar reģiona valstīm. Turklāt ir jāpastiprina pasākumi, lai mazinātu ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolmateriālu (CBRN) nelikumīgas tirdzniecības ietekmi.

18.         Šajā kontekstā ES var

Ø nodibināt regulārus kontaktus starp ES Militāro štābu, ES Izlūkdatu analīzes centru, Eiropolu un Magribas valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu labāku informācijas apmaiņu;

Ø attiecīgā gadījumā sniegt tehniskus padomus Magribas valstu kompetentajām iestādēm un struktūrām, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu un nelikumīgu tirdzniecību;

Ø piedalīties “5+5” ietvaros rīkotos pasākumos, kuros galvenā uzmanība veltīta drošības jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu to izstrādē, jo īpaši, ja tie ietver civilo un militāro dalību gaisa, jūras un sauszemes robežu pārvaldībā;

Ø sniegt atbalstu Magribas valstu tiesnešu, policijas un militāro izglītības iestādēm / mācību centriem to mācību programmu izstrādē, kurās var piedalīties reģionālie un Āfrikas dalībnieki, attiecīgā gadījumā sniedzot tehniskus padomus;

Ø sniegt atbalstu spēju veidošanas pasākumiem, tehniskai apmaiņai un labas prakses apmaiņai ar ES, lai pievērstos apstākļiem, kas veicina terorisma izplatīšanos, un veicinātu sabiedrības pretestību pret kūdīšanu, vervēšanu un vardarbīgu radikalizēšanos, īpaši jaunatnes vidū;

Ø pastiprināt pasākumus ES izcilības centru CBRN riska mazināšanas iniciatīvas ietvaros;

Ø saskaņā ar 2011. gada kopīgo paziņojumu[8] sniegt atbalstu centieniem atrisināt konfliktus un panākt izlīgumu, īpaši ar uzticības veidošanas pasākumiem, ja attiecīgās puses to lūdz.

C.           Atbalsts integrējošai ekonomikas attīstībai

19.         Strukturālās problēmas – augsts bezdarba līmenis, vājas izglītības, mācību un darba tirgus institūcijas, vājš privātais sektors un zems tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas līmenis – ir savstarpēji saistītas. Ja nebūs konkurētspējīga privātā sektora, netiks radīts daudz kvalitatīvu darbavietu. Ja netiks veikti pasākumi, lai reformētu izglītības un nodarbinātības politiku, privātais sektors nespēs izvērsties, bet, ja nebūs atvērtas un integrētas ekonomikas, konkurence joprojām būs niecīga, tirgi netiks izmantoti un nebūs ieguldījumu, kas vajadzīgi darbavietu radīšanai[9].

Grūtības saistībā ar darbavietām

20.         Izglītībai un mācībām ir būtiska nozīme darbavietu radīšanas un nodarbināmības ziņā. Magribā valstu izglītības sistēmās nepieciešams likt lielāku uzsvaru uz nodarbināmību, īpaši veicinot kvalitatīvāku arodizglītību un apmācību (VET) un šādu iespēju intensīvāku izmantošanu. Vienlaikus augstākās izglītības sistēmu modernizācijas procesā arī turpmāk galvenā uzmanība jāpievērš to kvalitātes uzlabošanai un atbilstībai darba tirgus vajadzībām. Paralēli uz pieprasījumu attiecīgie darba tirgus pasākumi būtu jāpapildina ar efektīvu sociālo dialogu.

21.         Valstu izglītības un nodarbinātības politiku var lietderīgi papildināt reģionālas iniciatīvas. Šajā kontekstā ES var

Ø sniegt atbalstu kontaktu veidošanai visas Magribas mērogā starp attiecīgiem izglītības/ nodarbinātības jomas partneriem (izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem);

Ø palīdzēt stiprināt tehnisko apmaiņu VET un nodarbinātības jautājumos Magribas reģionā, iesaistot valsts nodarbinātības dienestus;

Ø izskatīt, cik lietderīga atsevišķos jautājumos ir tehniskā apmaiņa Magribas formātā Marrākešas pasākumu satvarā, galveno uzmanību veltot nodarbinātībai, nodarbināmībai un pienācīgam darbam;

Ø arī turpmāk sniegt atbalstu augstākās izglītības sistēmu modernizēšanai Magribas valstīs, izmantojot Tempus, Erasmus Mundus un tām sekojošās programmas. Šie instrumenti arī turpmāk tiks izmantoti, lai veicinātu partnervalstu augstākās izglītības sistēmu brīvprātīgu konverģenci ar attīstības tendencēm ES Boloņas procesa ietvaros.

Privātā sektora attīstība

22.         Magribas valstu privātā sektora pārstāvji par galvenajām prasībām privātā sektora attīstībai ir atzinuši prasmju attīstību, ražošanas kvalitāti, piekļuvi finansējumam, piekļuvi tirgiem (gan reģiona iekšienē, gan ārpus tā), lauku attīstību un lauksaimniecības un pārtikas nozares attīstību, bet par vissvarīgākajām prasībām ir atzītas regulējuma pārskatāmība un tiesiskā noteiktība.

23.         Valdībām ir jārada vide uzņēmējdarbībai, inovācijai un MVU attīstībai, jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem ekonomikas dalībniekiem un jāmazina valsts pārvaldes efektivitātes trūkums un korupcija. Šajā sakarībā īpaši svarīga ir taisnīga un vienkārša piekļuve publiskā iepirkuma tirgum. Uzņēmēju tīkli, tirdzniecības palātas un citas ieinteresētās personas var radīt iespējas vienādranga atbalstam, kā arī mehānismus patērētāju un piegādātāju apzināšanai. Īpašu uzmanību nepieciešams veltīt uzņēmējdarbības veicināšanai sieviešu vidū.

24.         Magribas valstis būs ES būtiskas partneres jaunajā Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kurai ir spēcīga starptautiskās sadarbības dimensija. Tās būs iesaistītas ES un Vidusjūras partnervalstu kopīgas pētniecības un inovācijas programmas izstrādē. Magribas valstis izvērsīs partnerības ar ES, īstenojot zinātnes politikas dialogus, kopīgas pētniecības iniciatīvas, lai risinātu kopīgus sociālus uzdevumus saistībā ar ūdeni, pārtikas nodrošinājumu, veselību, vidi, enerģētiku, kā arī attīstot pētniecības un inovācijas spējas.

25.         Izvēršot tālāk esošos palīdzības pasākumus reģionā, kas vērsti uz atbalstu privātā sektora attīstībai, ES var

Ø sniegt atbalstu kontaktu veidošanai starp Magribas uzņēmējiem, tostarp izmantojot to valsts asociāciju starpniecību un rīkojot pasākumus;

Ø sniegt atbalstu tīkla veidošanā, sniedzot padomus Magribas uzņēmumiem, kas plāno veikt ieguldījumus citās Magribas valstīs (uzņēmējdarbības plānu izstrādē, zināšanas par vietējiem tiesību aktiem utt.)

Ø sniegt tehnisku atbalstu Magribas bankām, kas vēlas paplašināt darbību reģiona mērogā (piemēram, maksājumu sistēmas);

Ø ar jaunās Eiropas Kaimiņattiecību programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (ENPARD) starpniecību sniegt atbalstu partnervalstīm tādas politikas pieņemšanā, lai panāktu spēcīgāku un integrētāku izaugsmi lauku apvidos un lauksaimniecības un pārtikas nozarē;

Ø veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, tostarp veicot darbaudzināšanu, atvieglojot piekļuvi finansējumam, un atbalstot valsts palīdzību jaunu uzņēmumu veidošanai;

Ø sniegt apmācību darba vietā un konsultēšanu mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) citās partnervalstīs jauniem profesionāļiem/jauniem uzņēmējiem, kas vēlas veidot savus uzņēmumu, lai veicinātu sekmīgu uzņēmumu veidošanu un uzņēmējdarbības ideju izvēršanu, attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniedzēju spējas;

Ø pēc lēmuma pieņemšanas palielināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citu Eiropas finanšu iestāžu aizdošanas spējas var būt pieejama plašāka palīdzība MVU attīstībai. Jo īpaši šajā jomā varētu paredzēt sadarbību ar veidojamo Magribas Attīstības banku;

Ø paplašināt Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, kas jau darbojas reģionā, aptverot arī tās partnervalstis, kuras tīkls vēl neaptver[10], un integrēt Eiropas sadarbības platformās kopas un citus uzņēmumu tīklus.

26.         Īpaši svarīgu devumu cilvēku, sociālās un ekonomiskās attīstības ilgtspējā var sniegt kultūra.

Magribas reģionā ES var

Ø sniegt atbalstu kultūras nozares attīstībai, kam ir būtiska loma reģiona ilgtspējīgā attīstībā, veicinot kultūras politikas reformu un stiprinot kultūras politikas veidotāju spējas un atbalstot ieguldījumu, privātā sektora un kultūras darbinieku uzņēmējdarbības spēju veicināšanu, īpaši Magribas mērogā.

Tirdzniecība

27.         Spēcīgāka reģionālā tirdzniecības integrācija starp Magribas valstīm līdz ar dziļas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Magribas partneriem un ES būtu savstarpēji izdevīga. ES uzņēmumi un ieguldītāji varētu gūt labumu no lielākas tirgus attīstības un integrācijas, ne tikai atverot plašākus eksporta tirgus, bet arī integrējot reģionu savos ražošanas tīklos. Likvidējot esošās tirdzniecības barjeras, atverot robežas (tostarp robežu starp Alžīriju un Maroku) un integrējot reģionu globālajās piedāvājuma ķēdēs un ražošanas tīklos, varētu arī atraisīt būtisku ekonomisko potenciālu. Tomēr šāda turpmāka attīstība ir atkarīga no partnervalstu politiskās gribas.

28.         Lai veicinātu ciešāku tirdzniecības un ekonomikas integrāciju Magribā, ES, sniedzot atbalstu, galveno uzmanību pievērš dienvidu – dienvidu tirdzniecības integrācijas dažādošanai un stiprināšanai, kā arī ieguldījumu veicināšanai. Divpusējā līmenī ES līdz šim galveno uzmanību pievērsusi tām valstīm, kurām vēl jāpievienojas PTO (Alžīrijai un Lībijai), un tām valstīm, kuras virzās uz dziļas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu izveidi (Marokai un Tunisijai). Veidojot šādu nolīgumu tīklu starp ES un Magribu, kā arī starp pašiem Magribas partneriem, galu galā tiktu dots ieguldījums, lai īstenotu nākotnes redzējumu par ekonomikas kopienu starp ES un tās EKP partnerēm.

29.         Izvēršot tālāk ES un Magribas valstu esošās tirdzniecības attiecības, ES var

Ø vēl vairāk atbalstīt reģionālo ražošanas sakaru veidošanu, papildus gaidīto jauno, eksportētājiem pielāgoto noteikumu veicināšanai (kas ir īpaši svarīgi tekstilnozarēm, tomēr būtiski arī nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību) izmantojot izcelsmes kumulācijas iespējas starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu zonas loceklēm iespējas un vairojot izpratni par šādām iespējām;

Ø turpināt sniegt atbalstu un tehniskās zināšanas, lai papildinātu tirdzniecības un ekonomikas integrācijas procesu Arābu Magribas savienības un Agadiras nolīguma ietvaros;

Ø atbalstīt Magribas partneru iniciatīvas, lai vairotu izpratni par tirdzniecības un ieguldījumu nosacījumiem, piemēram, izmantojot Eiropas un Vidusjūras tirdzniecības un ieguldījumu fonda mehānismu, lai mazinātu ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus un uzlabotu un atjauninātu muitas procedūras un līdzekļus, lai veicinātu tirdzniecību reģiona iekšienē;

Ø veicināt rūpniecības ražojumu tirdzniecību, pabeidzot sagatavošanos sarunu sākšanai ar katru no Magribas valstīm par nolīgumu par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (ACAA);

Ø stiprināt sadarbību ar Magribas uzņēmēju aprindām, lai ļautu uzņēmējiem labāk paust savas intereses un bažas attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu iniciatīvām reģionā; pirmais solis šajā virzienā varētu būt ES Magribas uzņēmējdarbības foruma izveide.

D.          Infrastruktūras un tīklu nozares

30.         Efektīvai reģionālai tirdzniecības un ekonomikas integrācijai nepieciešami reģionāli infrastruktūras sakari un materiāli tehniskais nodrošinājums, kā arī rosinoša vide tirgotājiem. Infrastruktūras iniciatīvām jābūt vienotām ar reformām nolūkā veicināt tirdzniecības atvieglošanu, labāku un taisnīgāku reglamentējošo sistēmu un arī liberalizēt un integrēt reģionālās pakalpojumu nozares (transporta un telekomunikāciju pakalpojumus, utt.)

Transports

31.         Transporta jomā prioritāte joprojām ir Magribas reģiona tīkla attīstība. Šis tīkls iekļautos topošajā Vidusjūras reģiona transporta tīklā, kas tiek izstrādāts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības (EuroMed) ietvaros. Tādējādi tas būs nepieciešamais pamats tirdzniecības attīstībai reģiona iekšienē un sniegs daudzus savienojumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem abos Vidusjūras krastos. Robežas atvēršanai starp Alžīriju un Maroku būtu izšķirīga nozīme Magribas sauszemes maģistrāļu izbūves pabeigšanā, un tādējādi attīstītos tirdzniecība un tiešie personiskie kontakti.

32.         Lai paātrinātu transporta tīklu izstrādes gaitu, neaizstājami ir koordinēti pasākumi, ko veic reģionālie un apakšreģionālie tīkli un struktūras, piemēram, EuroMed, Vidusjūras rietumu reģiona transporta ministru grupa (GTMO 5+5), AMU, UfM, kā arī finanšu iestādes.

33.         Aviācijas nozarē ir izvērsta ciešāka integrācija ar ES kaimiņiem nolūkā izveidot plašāku Eiropas Kopējo aviācijas telpu (ECAA). Magribas valstīm ir piedāvāts arī veidot kopīgu Vidusjūras gaisa telpu.

34.         ES var

Ø sniegt atbalstu pētījumu un bankām pieņemamu projektu, kā arī tehniskās palīdzības programmu sagatavošanā un veicināt ciešāku sadarbību starp attiecīgajiem procesa dalībniekiem saistībā ar Magribas reģiona tīkla, ES un Magribas jūras satiksmes maršrutu un kopīgās Vidusjūras gaisa telpas attīstību;

Ø veicināt jūras satiksmes maršrutu attīstību saskaņā ar Jūras transporta maģistrāļu koncepciju, lai vēl vairāk uzlabotu transporta sakarus starp ES un Magribas valstīm un Magribas reģiona iekšienē, panākot Eiropas transporta tīkla un Magribas reģiona tīkla labāku savienojamību;

Ø attīstīt ECAA, vedot sarunas par gaisa pakalpojumu nolīgumu ar dažām Magribas valstīm tāpat, kā tas jau ir ticis veikts ar Maroku.

Ø arī turpmāk izmantot Kaimiņattiecību ieguldījumu fondu papildu finansējuma izmantošanai, lai segtu reģiona ieguldījumu vajadzības transporta infrastruktūras jomā, īpaši izmantojot tehnisko palīdzību un finansējumu, lai pabeigtu Magribas sauszemes maģistrāļu trūkstošo posmu izbūvi, jo īpaši robežšķērsošanas vietas;

Ø arī turpmāk sniegt atbalstu sadarbspējīgu intelektisku transporta sistēmu izmantošanai, izstrādei un izvēršanai;

Ø mudināt Eiropas aģentūras, kas iesaistītas transporta nozarē, to pilnvaru ietvaros sniegt tehnisko atbalstu, kā tas jau notiek aviācijas nozarē, tostarp palielinot pieredzes apmaiņu starp Magribas valstīm.

Informācijas sabiedrība / tīklu nozares

35.         Kaut arī Arābu revolūciju laikā tika plaši izmantoti populāri informācijas rīki, Magriba ir reģions, kurā piekļuve internetam joprojām ir robežās no 5,5 % līdz 34 % Lībijā/Tunisijā (kas joprojām ir zems rādītājs salīdzinājumā ar starptautiskiem standartiem). IKT infrastruktūru un regulējuma trūkums neļauj valstīm pilnībā izmantot informācijas sabiedrības radītās iespējas un IKT produktivitātes potenciālu. Turklāt telekomunikāciju pakalpojumu liberalizācijas kavēšanās var radīt nopietnus šķēršļus turpmākai reģionālajai tirdzniecības integrācijai.

36.         ES var

Ø sniegt tehnisku palīdzību, pievēršoties Magribas konkrētām vajadzībām regulējuma tuvināšanas jomā, šai nolūkā veicot labākās prakses apmaiņu;

Ø atbalstīt sadarbību starp ES un Magribas regulējošām iestādēm;

Ø sniegt atbalstu pētījumiem par elektroniskās komunikācijas un e-darījumu regulējuma pārskatīšanas ekonomisko un juridisko ietekmi, raugoties no valsts un reģionālās perspektīvas;

Ø apsvērt pasākumus nolūkā uzlabot reģionālos savienojumus un atbalstīt pētniecības spēju veidošanu un reģionālās elektroniskās infrastruktūras izstrādi un izmantošanu.

Enerģētika

37.         ES un Magriba jau izsenis ir partneres enerģētikas nozarē (naftas un gāzes tirdzniecība, cauruļvadi, ogļūdeņražu attīstība, piemēram, Alžīrijā un Lībijā, elektroenerģijas sinhronizēti starpsavienojumi, elektroenerģijas plūsmas uz Maroku). Balstoties uz šo sadarbību, tagad paveras reāla iespēja attīstīt integrētu enerģētikas telpu, izmantojot padziļinātu partnerību, sākot ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, lielāku energoefektivitāti un integrēta elektroenerģijas tirgus attīstību, no kā labumu gūs gan Magriba, gan ES. Šāda telpa varētu veicināt plašāku mērķu sasniegšanu – panākt Magribas iekšējās tirdzniecības un ES un Magribas / Vidusjūras tirdzniecības pieaugumu. Tas varētu arī palīdzēt sasniegt pašas ES mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu attīstīšanu pēc 2020. gada[11]. Lielapjoma ieguldījumi atjaunojamos energoresursos, tostarp Magribas mēroga rezerves elektroenerģijas ražošanas spējās turklāt vairotu energoapgādes drošību. Turklāt šādi ieguldījumi palīdzētu rosināt jaunu un vairāk darba vietu radīšanu, cita starpā attīstot vietējās atjaunojamo resursu nozares, pētniecību un inovāciju, starptautisko konkurētspēju, gaisa kvalitātes un veselības jomas. Tie arī veicinātu pasākumus, kas vērsti uz risinājumiem klimata pārmaiņu jomā, un zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju īstenošanu. Magribas enerģētikas tirgus, kurā arvien vairāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, pakāpeniski samazinātu importa izmaksas enerģijas importētājiem un radītu papildu iespējas ogļūdeņražu ražotājiem izmantot savas rezerves.

38.         Magriba kā apakšreģions varētu kļūt par pirmrindnieci Vidusjūras reģionā, vienlaikus saglabājot saskanību ar plašākām pieejām (piemēram, Savienību Vidusjūrai, Vidusjūras reģiona saules enerģijas izmantošanas plānu u.c.) Šajā kontekstā var paredzēt vairākus konkrētus soļus, lai līdz 2020.-2025. gadam izveidotu Vidusjūras rietumu reģiona elektroenerģijas zonu:

Ø pamatojoties uz kopīgiem tehniskiem noteikumiem, reģionālās sadarbības struktūras (MEDREG regulētājiem un MED-TSO pārvades sistēmu operatoriem) ir gatavas vēl vairāk palīdzēt kopīgu tīkla kodeksu izstrādē, kurus varētu izmēģinājuma kārtā izmantot Magribā;

Ø būtu jānosaka pakāpeniski soļi tirgus integrācijas virzienā, jo īpaši balstoties uz Alžīras ceļvedi. Tas ietver tādus elementus kā divpusēju jaudas sadalījumu līdz 2014. gadam, pamatojoties uz kopīgiem principiem, koordinētu jaudas sadalījumu līdz 2016. gadam, reģionālās elektroenerģijas tirdzniecības platformas izveidi līdz 2016.-2020. gadam, utt.

Ø var sniegt lielāku atbalstu enerģētikas nozares reformām, tostarp reģionālai sadarbībai un reģionālām organizācijām (piemēram, enerģētikas regulatoru izveidei Marokā un Tunisijā līdz 2014. gadam, Lībijā līdz 2016. gadam, un funkcionāli neatkarīgu pārvades sistēmu operatoru izveidei Magribas valstīs līdz 2015. gadam, utt.);

Ø būtu jāpastiprina sadarbība atjaunojamo energoresursu jomā, tostarp ciešāk iesaistot partnervalstis ES atjaunojamo energoresursu politikas diskusijās un instrumentos. Tā būtu jābalsta uz esošajām Kaimiņattiecību ieguldījumu fonda (NIF) un Eiropas attīstības finanšu iestāžu atbalsta darbībām, izmantojot dotācijas, tehnisko palīdzību un riska kapitāla darījumus. Varētu izsludināt kopīgus uzaicinājumus iesniegt inovācijas projektu priekšlikumus. Var vienoties par ieguldījumu un tirdzniecības principiem atjaunojamo energoresursu jomā;

Ø Mauritānijā, tāpat kā citās Subsahāras valstīs, var izmantot iniciatīvu „Ilgtspējīga enerģija visiem” (SE4ALL), lai sniegtu atbalstu sadarbībai enerģētikas jomā, izmantojot attiecīgus finanšu instrumentus.

39.         Reģiona 2020. gada perspektīvām elektroenerģijas jomā nepieciešami būtiski ieguldījumi ražošanas spējās (lielākoties attiecībā uz parastajiem energoresursiem, tomēr arvien lielākā mērā arī uz atjaunojamiem) un tīkla infrastruktūrās. Radot jaunas iespējas elektroenerģijas pārvadei reģionā, rodas papildu stimuls pabeigt Vidusjūras rietumu reģiona elektroenerģijas tīkla izveidi divos koridoros (Alžīrija-Maroka-Spānija-Francija un Alžīrija/Lībija-Tunisija-Itālija).

40          Tehniskās īstenošanas iespēju izpēte jau ir veikta, taču jauno savienojumu regulējuma un finansējuma modelim būs nepieciešams pievērst īpašu uzmanību un, iespējams, tam būs nepieciešams īpašs tiesiskais regulējums (starpvaldību nolīgums). Ir nepieciešama koridoru pieeja, un būs vajadzīgi būtiski koordinācijas pasākumi. Līdz ar to ES ierosina, attiecīgajām valstīm kopīgi vienojoties, iecelt īpašu koordinatoru.

41.         Turklāt

Ø lai saglabātu jauno stimulu, kas tika dots Enerģētikas ministru sanāksmē Alžīrā 2010. gada jūnijā, tiek ierosināts ik gadu rīkot ES un Magribas Enerģētikas padomi, un nākamā sanāksme notiktu 2013. gada pirmajā pusgadā;

Ø ES ierosina sākt padziļinātu tehnisko dialogu ar visām ieinteresētajām personām, lai apspriestu visus secīgos soļus tirgus integrācijas virzienā; 2013. gadā varētu sarīkot Elektroenerģijas forumu līdzīgi kā Florences forumu ES;

Ø reģionālās integrācijas tehnisko darbu veic reģionālās iestādes, piemēram, MEDREG un MED-TSO; to varētu papildināt un atbalstīt ar īpašu tehniskās palīdzības projektu, kas tiktu sākts 2013. gadā (pienesuma elektroenerģijas forumam organizēšana un sagatavošana, atbalsts tehniskajam darbam, īpaši uzdevumi MEDREG un MED-TSO attiecībā uz Magribu, materiāli tehniskais atbalsts ikgadējām ministru sanāksmēm, utt.).

E.           Vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība

Vide un klimata pārmaiņas

42.         ES jau tagad sniedz atbalstu Magribas valstīm un citām Vidusjūras dienvidu reģiona partnerēm, lai stiprinātu vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām, veicot dažādus divpusējus pasākumus, kā arī īstenojot “Apvārsnis 2020” iniciatīvu Vidusjūras attīrīšanai.

43.         Magribas mērogā ES var

Ø saskaņā ar Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi kopā ar Magribu izstrādāt turpmākus pasākumus saistībā ar zaļo ekonomiku, piemēram, stiprinot esošā ES finansētā projekta par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem apakšreģionālo vai transnacionālo komponentu;

Ø arī turpmāk izmantot Kaimiņattiecību ieguldījumu fondu papildu finansējuma mobilizēšanai, lai segtu reģiona ieguldījumu vajadzības, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un izstrādātu ar vidi saistītas infrastruktūras projektus;

Ø saņemot UfM sekretariāta un attiecīgu starptautisku finanšu iestāžu atbalstu un iesaistot Magribas valstis, vēl vairāk iesaistīties apakšreģionālo vai pārreģionālo ieguldījumu projektu īstenošanā, vai tādu valsts projektu īstenošanā, kuri ietilpst satvaros vai iniciatīvās, par kurām panākta vienošanās, jo īpaši “Apvārsnis 2020” iniciatīvā Vidusjūras attīrīšanai;

Ø integrētas Vidusjūras reģiona jūrniecības politikas ietvaros Magribas valstis varētu vēl vairāk mudināt izstrādāt apakšreģionālas vai transnacionālas iniciatīvas, lai risinātu tādus ar jūrniecību saistītus, transversālus jautājumus kā jūras novērošana un drošība, jūras maģistrāles; jūras zinātība vai telpiskā plānošana nolūkā atraisīt jūras nozaru izaugsmes potenciālu;

Ø stiprināt ES un Magribas valstu sadarbību jūras dzīvo resursu saglabāšanas jomā, īpaši Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ietvaros. Šāda sadarbība varētu veicināt zinātnisku paņēmienu izstrādi, lai labāk novērtētu krājumus un ilgtspējīgi pārvaldītu resursus;

Ø atbalstīt Magribas partnervalstis, lai stiprinātu spējas izstrādāt un īstenot politiku un stratēģijas klimata pārmaiņu jomā, atbalstītu tādu tehnoloģiju attīstību, kurās ir zems oglekļa patēriņš, stiprinātu noturību pret klimata pārmaiņām un veicinātu piekļuvi informācijai;

Ø ES un Vidusjūras dienvidu reģiona politiskā dialoga par klimata pārmaiņām stiprināšanas sakarībā Komisija arī turpmāk mudinās izstrādāt izmēģinājuma projektus valstīs, kuras ir ieinteresētas testēt tā sauktā Jaunā tirgus mehānisma īstenošanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar ANO Klimata pārmaiņu pamatkonvencijas sarunām Durbanā. Komisija jau tagad Pasaules Bankas partnerības tirgus gatavībai un Oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas partnerības ietvaros ir apņēmusies palīdzēt sagatavot tam pamatu; ja būs attiecīgi apstākļi, šo un līdzīgu iniciatīvu rezultātā varētu tapt divpusēji nolīgumi ar Magribas valstīm, kas ļautu izmantot nozaru ieguvumus, kas panākti papildus būtiskajai "pašu rīcībai" elektroenerģijas ražošanas nozarē. Mērķis būtu atbalstīt ieguldījumus atjaunojamos energoavotos un energoefektivitātē un mazināt oglekļa emisiju sekas enerģētikas nozarē. Komisija attiecīgi sāks apspriešanos par šādām iecerēm ar trešo valstu partneriem. Ja būs atbilstīgi apstākļi, kredītiem būs pietiekama absorbcijas spēja un mūsu partneri izrādīs interesi, Komisija sagatavos lūgumus sniegt tai sarunu pilnvaras.

Civilā aizsardzība

44.         Magribas reģions ir īpaši neaizsargāts pret dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, kas var būtiski kaitēt reģiona centieniem panākt ilgtspējīgu attīstību. Ņemot vērā to tuvumu un kopīgo neaizsargātību pret klimata izraisītām sekām, Magribas valstis daudz iegūtu no klimata pārmaiņu ziņā noturīgas attīstības stratēģijām un ciešas sadarbības reģionālā līmenī un ar ES, jo dabas un cilvēku izraisītas katastrofas neapstājas pie robežām. Civilā aizsardzība ir būtisks instruments, ar kura palīdzību veidot labu sadarbību un veicināt solidaritāti valstu starpā.

45.         Vidusjūras reģionā pastāv Riska atlass un efektīvs valstu korespondentu tīkls civilās aizsardzības jomā, tomēr Magriba varētu gūt labumu no pastiprinātas sadarbības, lai palielinātu tās spējas novērst katastrofas, pielāgoties, sagatavoties un reaģēt uz tām un veicinātu reģiona ekonomisko, sociālo un politisko stabilitāti.  Balstoties uz esošo sadarbību šajā jomā (tostarp Programmu, lai novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavotos tām un reaģētu uz tām, Dienvidu programmu) ES var

Ø veicināt reģionālas pieejas izstrādi kopā ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām katastrofu pārvaldībai, vairāk pamatojoties uz novēršanu un gatavību, nevis uz reaģēšanu;

Ø veicināt pastiprinātu starpreģionālu sadarbību Magribā, izmantojot valstu korespondentu tīklu civilās aizsardzības jomā, lai nodrošinātu koordinētu reaģēšanu uz katastrofām;

Ø palīdzēt izstrādāt Riska atlasu attiecībā uz riskiem, kas nav iekļauti pirmajā redakcijā un kas īpaši varētu skart Magribas reģionu;

Ø palīdzēt veikt analīzi par pieaugošajiem klimata izraisītajiem riskiem un attiecīgus profilaktiskus pielāgošanās pasākumus;

Ø palīdzēt veidot spējas un vairot izpratni par katastrofu novēršanu un gatavību tām un sniegt tehnisko palīdzību iniciatīvu izstrādē, piemēram valsts platformu izveidē katastrofu riska mazināšanai un civilās aizsardzības stratēģiju izstrādē, lai stiprinātu valstu iekšējās spējas un ad hoc novēršanas struktūras.

F.           Migrācija un mobilitāte

46.         Migrācijai un mobilitātei ir būtiska loma ES attiecībās ar Magribas valstīm. Abas puses šajā jomā saskaras ar būtiskām un lielā mērā līdzīgām grūtībām. Tās abas ir ieinteresētas labāk organizēt likumīgo migrāciju, cīnīties pret nelikumīgo migrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību, labāk veicināt starptautisko aizsardzību reģionā un gūt maksimālo labumu, kādu migrācija var sniegt attīstībai.

47.         Savas vispārējās pieejas migrācijai un mobilitātei ietvaros ES ir apņēmusies stiprināt sadarbību migrācijas jautājumos un veicināt pilsoņu mobilitāti drošos apstākļos. Uz to pamatojoties, ES savā 2011. gada maija paziņojumā[12] piedāvāja uzsākt dialogus par migrāciju, mobilitāti un drošību ar dažām Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm nolūkā stiprināt attiecības ar ikvienu no tām atbilstoši to vajadzībām, gribai un spējām virzīt uz priekšu sadarbību šajā jomā. Tā rezultātā šādi dialogi ir oficiāli uzsākti ar Maroku un Tunisiju nolūkā vistuvākajā nākotnē noslēgt Mobilitātes partnerības.

48.         Turklāt ir arī vērā ņemamas iespējas stiprināt ES atbalstu Magribas reģiona iekšējai sadarbībai un sadarbībai starp Magribu un Subsahāras Āfriku migrācijas un mobilitātes jomā. Konkrētāk, ES var

Ø veikt turpmākus pasākumus, lai pilnībā īstenotu esošās ministru deklarācijas un rīcības plānus migrācijas un attīstības jomā starp visiem attiecīgajiem procesa dalībniekiem, jo īpaši Eiropas un Āfrikas Migrācijas un Attīstības procesā (“Rabātas procesā”) un Āfrikas un ES Migrācijas, mobilitātes un nodarbinātības partnerībā;

Ø sniegt atbalstu likumīgās migrācijas shēmām Magribas valstu starpā, kā arī starp Magribas un Subsahāras valstīm;

Ø sistemātiskāk izmantot mobilitātes veicināšanas iespējas, ko piedāvā ES Vīzu kodekss, tostarp tādām kategorijām kā jaunieši, studenti vai pilsoniskā sabiedrība; vairot izpratni, veicot informācijas apmaiņu par esošajiem vīzu režīmiem;

Ø veicināt reģionālo sadarbību robežu uzraudzības un cīņas pret nelikumīgo migrāciju jomā Magribā un Subsahāras reģionā, tostarp veicot informācijas koplietošanu reģionālā līmenī, kopīgu riska analīzi, kopīgu robežu pārvaldību un uzraudzību un policijas sadarbību, tostarp attiecībā uz cilvēku un narkotiku tirdzniecību;

Ø veicināt sadarbību starp reģiona valstīm atpakaļuzņemšanas jautājumos gan attiecībā uz atpakaļuzņemšanu Magribas valstu starpā, gan no Magribas valstīm Subsahāras valstīs, pilnībā ievērojot migrantu pamattiesības;

Ø arī turpmāk sniegt palīdzību Magribas valstīm patvēruma un starptautiskās aizsardzības jomā, veicot spēju attīstīšanas pasākumus Ziemeļāfrikas reģionālās aizsardzības programmas ietvaros vai apsverot iespējamos pārvietošanas variantus;

Ø vajadzības gadījumā sniegt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar ES konsulāro palīdzību un aizsardzību, kā arī veidot kopīgu izpratni šajā jomā, kas kļūst arvien svarīgāka gan ES dalībvalstīm, gan Magribas valstīm.

Secinājums

49.         Izklāstītie priekšlikumi pierāda ES atbalstu un tiešo ieinteresētību Magribas ciešākā integrācijā. Integrācijas panākumi būs pirmām kārtām atkarīgi no partnervalstu iekšējiem centieniem. ES un Magribas valstu divpusējo attiecību stiprināšana var sniegt atbalstu šim mērķim, lai arī netieši, panākot normu, regulējuma un politikas lielāku konverģenci. Tomēr, lai radītu reālu stimulu šajā jomā. nepieciešami centieni visas Magribas mērogā.

50.         Eiropas Komisija un Augstā pārstāve cerīgi gaida šo priekšlikumu apspriešanu ar ES dalībvalstīm un citām ES iestādēm, lai nodrošinātu integrētu pieeju. Tās apspriedīsies par šiem priekšlikumiem arī ar Eiropas un Magribas ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

51.         Eiropas Komisija un Augstā pārstāve ierosina sākt augsta līmeņa dialogu par šiem priekšlikumiem starp ES un Arābu Magribas savienību. Tās arī aicina citas Eiropas iestādes, piemēram, Eiropas Parlamentu, iesaistīties šajā dialogā ar Magribas pusi. Tās arī ierosina panākt, ka šiem jautājumiem pievēršas regulārajos politiskajos dialogos, kas notiek ar Magribas valstīm. Tās vērsīsies arī pie ieinteresētajām personām nevalstiskajā sektorā, piemēram, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumu pārstāvjiem. Veicot šādu apmaiņu, Eiropas Komisija un Augstā pārstāve cer dot būtisku un nepārtrauktu ieguldījumu debašu izvēršanā par Magribas integrāciju.

[1]               “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu” (8.3.11.) un “Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs – Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana” (25.5.11.)

[2]               “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” (13.10.2011.)

[3]               “Āfrikas un ES Stratēģiskā partnerība. Āfrikas un ES kopīgā stratēģija", ES un Āfrikas Augstākā līmeņa sanāksme Lisabonā, 2007. g., atsauces Nr. 16344/07.

[4]               Skatīt UNDP, The Arab Development Challenges Report 2011.

[5]               Eiropas Savienības Stratēģija attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā, 2011. gada 31. marts.

[6]               Vidusjūras reģiona rietumu daļas forumu veido Alžīrija, Francija, Itālija, Lībija, Malta, Maroka, Mauritānija, Portugāle, Spānija un Tunisija.

[7]               Saskaņā ar paziņojumu “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā”, Brisele, 12.9.2012., COM(2012) 492 final, un ES Padomes 2012. gada 15. oktobra secinājumiem.

[8]               Skat.1. zemsvītras piezīmi.

[9]               Skat. arī: Regional Trade Facilitation and Infrastructure Study for Maghreb Countries, 2012. gada 20. jūnijs, Pasaules Banka.

[10]             Tunisija ir vienīgā valsts Magribas reģionā, kuru jau aptver Eiropas Biznesa atbalsta tīkls.

[11]             “Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem – būtiska Eiropas enerģijas tirgus sastāvdaļa”, COM (2012) 271, 6.6.2012.

[12]             “Dialogs par migrāciju, mobilitāti un drošību ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm”, 24.5.2011., COM (2011) 292 galīgā redakcija.