KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI,

Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā

1.           ES un Klusā okeāna valstis

Pateicoties Klusā okeāna valstu pieaugošajai ģeostratēģiskajai nozīmei un vispārējai izpratnei par Klusā okeāna salu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, šis reģions ir kļuvis par ārējās politikas neatliekamu prioritāti gan ES, gan daudziem tā stratēģiskajiem partneriem, piemēram, ASV, Japānai, Ķīnai, Krievijai un Indijai. Arī citi divpusējie partneri un daudzpusējās institūcijas nostiprina savu klātbūtni šajā reģionā.

Vairums ES dalībvalstu paļaujas uz ES, lai veicinātu un īstenotu ārējās politikas intereses šajā reģionā. ES ir iesaistījusies pastāvīgā politikas dialogā valstu un reģionālā līmenī, turklāt tā ir ietekmīga līdzekļu devēja un partnere Klusā okeāna reģionā.

ES partnerības Klusā okeāna reģionā ietver 15 neatkarīgas salu valstis[1], 4 aizjūras zemes un teritorijas (AZT)[2], Klusā okeāna salu forumu (PIF), kā arī Austrāliju un Jaunzēlandi, kas ir foruma galvenās dalībnieces un līdzīgi domājošas partneres.

ES kā pasaules procesu dalībniece cenšas atjaunināt un pastiprināt tās partnerības ārpus līdzekļu devēja-saņēmēja attiecībām. ES 2006. gada Stratēģija Klusā okeāna reģionam[3] bija pirmais solis šajā virzienā. Tā rezultātā ES un PIF ir uzlabojušas savu politikas dialogu ministru līmenī.

ES būtu jāpalielina attīstības politikas ietekme saskaņā ar ES Pārmaiņu programmu[4] un kā otrajai lielākajai līdzekļu devējai reģionā pēc Austrālijas jānostiprina sava pozīcija[5]. Tas ļaus ES uzlabot šīs partnerības politisko dimensiju, iesaistoties efektīvākā dialogā ar Klusā okeāna valstīm gan individuāli, gan reģionālā un daudzpusējā līmenī, lai pastiprinātu sadarbību cilvēktiesību, demokrātijas, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības jomā un lai visā pasaulē nodrošinātu pilnīgu atbilstību ANO hartai un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Pamatojoties uz Kotonū nolīgumu[6] un pieredzi, kas gūta, īstenojot ES stratēģiju Klusā okeāna reģionam, šajā kopīgajā paziņojumā uzmanība ir pievērsta ES attiecību ar šo reģionu attīstības aspektiem un ieteikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu Klusā okeāna valstu un ES sadarbības efektivitāti, ievērojot šādus galvenos mērķus:

· veicināt saskaņotību starp attīstību, rīcību klimata jomā un citām ES politikas jomām, piemēram, tirdzniecību, vidi, zivsaimniecību, pētniecību, no vienas puses, un cilvēktiesībām un demokrātijas atbalstu, no otras puses;

· pielāgot un uzlabot ES Oficiālās attīstības palīdzības (OAP) īstenošanas metodes un palielināt finansējumu klimata pārmaiņu novēršanai Klusā okeāna reģionā, lai paaugstinātu vispārējo pievienoto vērtību, rezultātus, ietekmi un efektivitāti;

· sekmēt Klusā reģiona AZT sekmīgu reģionālo integrāciju un uzlabot šo valstu spēju veicināt ES vērtības un kļūt par katalizatoriem, lai panāktu ietverošu un ilgtspējīgu izaugsmi cilvēkkapitāla attīstībai šajā reģionā;

· kopā ar Klusā okeāna valstīm ANO un citos starptautiskos forumos izstrādāt pozitīvu darba kārtību attiecībā uz kopīgu interešu jautājumiem;

· apvienot spēkus ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai risinātu svarīgus cilvēktiesību jautājumus un palīdzētu nostiprināt demokrātijas procesus visā reģionā.

ANO ietvaros veikto kopīgo pasākumu rezultāti, pastiprinātā politikas sadarbība un turpmāk minēto politikas priekšlikumu īstenošana būtu jāiekļauj ar Klusā okeāna valstīm, teritorijām un reģionu īstenotās ES attīstības sadarbības plānošanas ciklā 2014.-2020. gadam, tādējādi ļaujot atjaunināt ES saistību stratēģiju attiecībā uz Klusā okeāna reģionu.

2.           Klusā okeāna reģiona specifika

2.1.        Mazs, plašs, daudzveidīgs un neaizsargāts reģions

Klusā okeāna salu valstis un teritorijas (PICTS) par mājām sauc 10 miljoni cilvēku, kuri apdzīvo 552 000 km² lielu sauszemes teritoriju, ko aptver 30 miljonu km² plaša ekskluzīva ekonomikas zona; šī ir no ES vistālāk esošā pasaules daļa.

Lielākā daļa PICTS ir mazās salu valstis, 10 no kurām ierindojamas starp 15 mazākajām tautsaimniecībām, savukārt 3 ir atolu valstis, kuru ģeogrāfiskais augstums knapi pārsniedz jūras līmeni un nelielās iedzīvotāju kopas ir izkliedētas plašos attālumos. Šo valstu dabas resursi, finanšu resursi, institucionālie resursi un cilvēkresursi ir ierobežoti, kvalificēto darbinieku migrācijas līmenis ir augsts un pakalpojumu sniegšanas un preču importa izmaksas ir ļoti lielas. Daudzu PICTS tautsaimniecība ir lielā mēra atkarīga no ienākumiem, kas gūti no dabas resursu eksporta, piemēram, no ārvalstu kuģiem pārdotajām zvejas licencēm. Dominē publiskais sektors, tomēr dažās valstīs pārvaldība joprojām ir vāja, privātā sektora piekļuve finansējumam ir ierobežota un ir ļoti grūti panākt apjomradītus ietaupījumus. Izolācijas un ierobežoto tirdzniecības iespēju dēļ šīs valstis atrodas pasaules ekonomikas perifērijā. Atkarība no atbalsta un sadrumstalotība daudzās PICTS rada ievērojamas problēmas attīstības jomā.

Austrumtimora, kas atgūstas no konflikta un ir tikai daļēji integrēta PIF institucionālajā struktūrā, pašlaik plāno pievienoties Dienvidaustrumu valstu (ASEAN) asociācijai un saskaras ar līdzīgiem strukturālajiem ierobežojumiem kā daudzas jaunattīstības valstis. Klusā okeāna AZT attīstības līmenis līdzinās ES vidējam līmenim, turklāt tās cenšas pilnvērtīgāk integrēties šajā reģionā.

Papua-Jaungvineja un Fidži kopā aizņem 88,6 % no sauszemes platības, šīs valstis veido 70 % no iekšzemes kopprodukta un tajās dzīvo 74,5 % no visiem PICTS iedzīvotājiem. Lai gan Fidži, kur konstitucionālā kārtība nav spēkā jau kopš 2006. gada, lēnām pāriet uz demokrātiju, Papua-Jaungvineja plāno ieguldīt tās pārvaldībā, lai pilnībā izmantotu plašos dabas resursus, cilvēkresursus un uzņēmējdarbības sektoru, kas strauji attīstās, lai arī tajā dominē ārvalstu uzņēmumi.

2.2.        Sasniegumi attīstības jomā un klimata pārmaiņu ietekme

Klusā okeāna valstu patiesā bagātība ir tās unikālā bioloģiskā daudzveidība un bagātās ekosistēmas, kas iedzīvotājiem nodrošina būtisku labumu. Austrumu Melanēzijas salas, Jaunkaledonija un Polinēzija-Mikronēzija ir svarīgi bioloģiskās daudzveidības avoti.

Tomēr okeāna resursiem kaitē piesārņojums, pārmērīga izmantošana, biotopu pārmaiņas un invazīvas sugas. Tropu mežus apdraud atmežošana un vides degradācija.

Visam reģionam ir raksturīga neaizsargātība pret dabas katastrofām, kas var radīt ievērojamus cilvēkresursu un materiālos zaudējumus.

Demogrāfiskais spiediens arvien vairāk ietekmē vides un sociālo jomu. Iedzīvotājiem, kuru skaits strauji pieaug un kuri vecuma ziņā ir samērā jauni, ir nepieciešama izglītība, darbavietas un iespējas gūt ienākumus. Lai gan kvalificēto darbinieku migrācija ir svarīgs attīstības ierobežojums, naudas pārvedumi veido ievērojamu daļu no daudzu Klusā okeāna valstu ekonomikām. Plašas Klusā okeāna salu iedzīvotāju kopienas dzīvo Austrālijā, Jaunzēlandē vai citās valstīs.

Demokrātijas principi un cilvēktiesības tiek ievērotas lielākajā reģiona daļā; izņēmums ir Fidži, kur 2006. gadā notika apvērsums. Tomēr Klusā okeāna valstīs nav pietiekamā mērā ratificētas cilvēktiesību konvencijas, turklāt pastāv augsts ar dzimumu saistītās vardarbības līmenis un zems sieviešu īpatsvars atbildīgos amatos.

Klusā okeāna valstis lēnām atgūstas no globālās krīzes, cita starpā pateicoties nepārtrauktajai un spēcīgajai Āzijas reģiona izaugsmei. Privātā sektora izturētspēja joprojām ir vāja. Ekonomiskā izaugsme 2010. gadā bija vidēji 0,8 %, un paredzams, ka 2011. gadā tā sasniegs 1,7 % un saglabāsies zemā līmenī arī 2012. gadā, izņemot resursu ziņā bagātajās valstīs (Papua-Jaungvinejā, Zālamana salās un Nauru) un Vanuatu. Paredzams, ka palielināsies tūrisms un atjaunosies naudas pārvedumu plūsmas. Galvenais izaugsmes apdraudējums ir inflācija, ko izraisa degvielas un pārtikas preču augstās cenas. Tā kā Austrumtimorā ir pieauguši valsts izdevumi, ko finansē ar ieņēmumiem no naftas produktu tirdzniecības, 2010. gadā IKP palielinājās par 9,5 %, un paredzams, ka 2011. un 2012. gadā šis rādītājs pieaugs vēl vairāk. Tomēr makroekonomiskā stabilitāte joprojām būs problēma lielākajā daļā Klusā okeāna valstu, un īpaši svarīgs jautājums ir parāda līmeņa ilgtspēja.

Lai gan Papua-Jaungvineja neievēro Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), citas Klusā okeāna valstis ir uz pareizā ceļa, lai samazinātu bērnu mirstību, savukārt dažāds progress ir sasniegts citu mērķu īstenošanā. Austrumtimorā ir panākti dažādi rezultāti TAM jomā, piemēram, ievērojams progress sasniegts nabadzības samazināšanas jomā, tomēr veselības rādītāji un standarti ir ļoti zemi, jo liela iedzīvotāju daļa cieš no pārtikas nepietiekamības.

Piekļuve enerģijai ir būtisks ierobežojums. Klusā okeāna mazās salu valstis ir ļoti atkarīgas no importētajiem naftas produktiem, jo tie ir galvenais enerģijas avots. Nestabilas starptautiskās cenas un jūras pārvedumu un transporta izmaksas uzliek lielu slogu valstu budžetiem un palielina sabiedrisko pakalpojumu nodrošinātāju un uzņēmumu izdevumus, tādējādi paaugstinot pārtikas preču un elektroenerģijas cenas. Atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas ir nodrošinājušas alternatīvu risinājumu enerģijas ražošanai. Tomēr enerģijas piegādes (pieejamības un piekļuves) un pieprasījuma (cenu pieejamības) izmaiņas rada arvien lielāku draudu Klusā okeāna iedzīvotāju energoapgādes drošībai. Šajā saistībā 2009. gadā tika izstrādāta "Rīcības programma saistībā ar energoapgādes drošību Klusā okeāna reģionā" (FAESP). Tikai apmēram 30 % iedzīvotāju, kuri ir koncentrēti pilsētās, ir nodrošināta piekļuve elektrībai; šis rādītājs ir robežās no 25 % atsevišķās valstīs (Papua-Jaungvineja, Zālamana salas un Vanuatu) līdz 95 % citās valstīs (Kuka salas, Guama, Nauru, Niue, Ziemeļu Marianas salas, Samoa, Tonga, Tokelau un Tuvalu).

Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas Klusā okeāna reģionu jau vairākas desmitgades, turklāt ir palielinājies dabas katastrofu, piemēram, tropisko ciklonu un plūdu, biežums un intensitāte. Jūras līmeņa celšanās, jūras ūdens ieplūde un krasta erozija samazina mājokļiem piemērotās zemes platības, apdraud infrastruktūru, kaitē lauksaimniecībai, samazina saldūdens krājumus un negatīvi ietekmē lauksaimniecību. Piekļuve tīram ūdenim un sanitārijas pakalpojumiem joprojām ir svarīga problēma lielākajā daļā PICTS, kas rada nopietnus slimības draudus, jo īpaši sievietēm, bērniem un attālākajās salās dzīvojošajām kopienām. Ūdens temperatūru paaugstināšanās un okeānu paskābināšanās vēl vairāk apdraud jau tā izpostītās ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, jo īpaši koraļļu rifus, tādējādi palielinot to neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņas ietekmē lielo salu iekšzemes teritorijas, kā rezultātā sausums, zemes nogruvumi un plūdi kļūst arvien intensīvāki. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp uz ekosistēmām balstītas pieejas, var palīdzēt uzlabot pakalpojumu sniegšanu, piekļuvi atjaunojamiem energoresursiem un sagatavotību dabas katastrofām. Tas var kalpot arī par svarīgu attīstības virzītājspēku visās Klusā okeāna valstīs. Katastrofu riska samazināšanas un ekosistēmas aizsardzības risinājumos tiek ņemti vērā dabas aspekti. Turklāt pielāgošanās pasākumi, kas nav tieši saistīti ar klimata pārmaiņām, var palīdzēt sagatavoties katastrofām.

Papua-Jaungvinejai joprojām ir ievērojami pirmatnējo lietus mežu resursi, tomēr to apjomi strauji samazinās vairāku iemeslu, tostarp tā sauktās nelegālās mežizstrādes, dēļ. Papua-Jaungvineja varētu palīdzēt samazināt pasaules klimata pārmaiņu ietekmi, pārejot uz ilgtspējīgu mežizstrādi un uzlabojot mežu pārvaldību un tiesību aktus zemes izmantošanas jomā.

Klimata pārmaiņas izraisa dažāda veida savstarpēji saistītu ietekmi, tostarp ietekmi uz drošības un dzimumu jautājumiem. ANO Drošības padome ir norādījusi, ka teritoriju zaudēšana jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ, jo īpaši mazās, zema reljefa salu valstīs, var ietekmēt drošību[7]. ES ir uzsvērusi, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē drošību, jo tās darbojas kā "draudu vairotājs", kas pastiprina spriedzi saistībā ar zemes, ūdens, pārtikas un enerģijas cenām, kā arī rada migrācijas spiedienu un pārtuksnešošanos[8]. No otras puses, ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas var dažādi ietekmēt sievietes un vīriešus, Klusā okeāna valstu ministri apstiprināja nepieciešamību vairāk ņemt vērā sieviešu zināšanas, pieredzi un prioritātes, lai izveidotu efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas. Atzīstot, ka dzimumu nevienlīdzība un cilvēktiesību pārkāpumi mazina valstu spējas risināt klimata pārmaiņu jautājumus, ministri aicināja Klusā okeāna valstu valdības izpildīt to saistības šajā jomā[9].

Klimata pārmaiņu ietekme, kas, paredzams, palielināsies, apdraud sasniegumus attīstības jomā, kā arī taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, un apgrūtina TAM īstenošanu Klusā okeāna reģionā. Vairākas valstis varētu kļūt neapdzīvotas vai vispār pazust, izraisot migrāciju un iedzīvotāju pārvietošanos.

2.3.        Veidi, kā risināt attīstības problēmas Klusā okeāna reģionā

Klusā okeāna salu iedzīvotāji jau vairākus gadsimtus cīnās ar strukturālajām pārmaiņām. Laika gaitā ir rasti valstu mēroga risinājumi, un PICTS bieži vien ir apvienojušas spēkus reģionālā līmenī, lai risinātu tādus jautājumus kā politiskā sadarbība, finanses, attīstība, tirdzniecība, zivsaimniecība, drošība, tiesībaizsardzība, cilvēktiesības, vide, enerģētika, sociālās un kultūras lietas, transports, infrastruktūra, pētniecība, telekomunikācijas utt.

Turklāt PICTS izskata ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus. Piemēram, lai pielāgotos jūras līmeņa paaugstināšanās ietekmei, tās ir atjaunojušas mangrovju audzes, aizsargājušas koraļļu rifus, uzcēlušas jūras vaļņus, ūdenskrātuves un atsāļošanas iekārtas, izveidojušas jaunus kultūraugus, veicinājušas kultūraugu diversifikāciju vai pārvietojušas infrastruktūru un iedzīvotājus. Atsevišķas valstis savu pielāgošanās pasākumu kopumā iekļauj arī migrāciju. Tiek īstenota ievērojama reģionālā sadarbība. Piemēram, Mikronēzijas valstis un teritorijas piedalās programmā Micronesia Challenge, lai līdz 2020. gadam saglabātu 30 % no piekrastes ūdeņiem un 20 % no mežu zemes. Turklāt ir izveidotas visaptverošas reģionālās programmas klimata pārmaiņu risināšanai un katastrofu riska samazināšanai un pārvaldībai.

Reģionā darbojas arvien lielāks, tomēr joprojām salīdzinoši neliels skaits līdzekļu devēju un attīstības partneru. Austrālija un Jaunzēlande ir PIF dalībnieces un vissvarīgākās divpusējās līdzekļu devējas. Āzijas Attīstības banka ir galvenā divpusējā partnere. Arī ASV līgumi ir vispāratzīts instruments Klusā okeāna ziemeļu daļā. Taivāna, Japāna un Koreja palielina atbalsta apjomus. Ķīnai ir arvien lielāka loma Klusā okeāna reģionā. Arī citi divpusējie un daudzpusējie partneri palielina savu ieguldījumu.

Klusā okeāna reģiona līderi ir izstrādājuši "Kērnsas līgumu" par attīstības koordinēšanas pastiprināšanu (2009. gads), lai līdzekļu devējiem palīdzētu samazināt atbalsta sadrumstalotību, atvieglotu atbalsta administrēšanu un uzlabotu tā efektivitāti, palielinot valstu sistēmu izmantošanu un daudzgadu finansēšanas saistības, apvienojot finanšu līdzekļus, deleģējot atbalsta sniegšanu un veicot uz sadarbību balstītu analītisko darbu. Kopā ar attīstības partneriem PIF sekretariāts ir koordinējis ceļveža izstrādi, lai pastiprinātu valsts izdevumu pārvaldību, publisko iepirkumu, pārskatatbildību un foruma valstu uzraudzības sistēmas un lai plaši izmantotu valstu sistēmas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) novirzīšanai, tostarp izmantojot budžeta atbalstu, ja tiek izpildīti atbilstības kritēriji.

Klusā okeāna reģiona līderi 2011. gadā apstiprināja, ka klimata pārmaiņas ir pats lielākais drauds šim reģionam un uzsvēra, cik nepieciešams ir finansējums pielāgošanās pasākumiem. Lai uzlabotu valstu piekļuvi klimata pārmaiņu risināšanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī šo līdzekļu pārvaldību, PIF valstu ekonomikas ministri ierosināja, ka finansēšanas metodes būtu jābalsta uz atbalsta efektivitātes principiem un klimata pārmaiņu aspekts būtu jāiekļauj valstu budžetos un attīstības plānos, lai kā visefektīvāko atbalsta īstenošanas instrumentu pēc iespējas vairāk izmantotu valstu sistēmas, jo īpaši budžeta atbalstu.

3.           ES un Klusā okeāna reģiona sadarbības veicināšana attīstības un klimata jomā

Ārējās darbības jomā ES ir pieejami dažādi politikas pasākumi un instrumenti, kas ir ļoti atbilstoši Klusā okeāna reģionam. ES vajadzētu par pamatu izmantot ES delegāciju un centrālo dienestu darbinieku tīklu, lai paustu vienotu viedokli reģionā un efektīvāk veicinātu ES vērtības un kopējos Klusā okeāna reģiona un ES mērķus un intereses daudzpusējos forumos, starptautiskās sarunās vai attiecībās ar citiem dalībniekiem. Koordinētas ES līmeņa iniciatīvas, kas atbilst Klusā okeāna reģiona prioritātēm, palielinātu ES ārējās darbības pievienoto vērtību šajā reģionā.

Komisijas paziņojumos par ES Pārmaiņu programmu[10] un par budžeta atbalsta nākotni[11] ir ierosināta uzlabota politikas programma, lai ES attīstības sadarbību padarītu efektīvāku un mērķtiecīgāku, veicinot valstu sistēmu un budžeta atbalsta lielāku izmantošanu, kā arī politikas dialogu, kura mērķis ir uzlabot rezultātus un īstenot labu pārvaldību.

Attīstības un klimata pārmaiņu palīdzība Klusā okeāna valstīm un AZT no ES budžeta un Eiropas Attīstības fonda (EAF) ir ievērojami palielinājusies, laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam sasniedzot apmēram 785 miljonus euro[12].

Strukturālie ierobežojumi, ar ko saskaras PICTS, padara šīs valstis par unikālām attīstības atbalsta saņēmējām, tādējādi ES atbalsts ir īpaši svarīgs šim reģionam un ES tas nozīmē vairākas savstarpēji saistītas problēmas:

· palielināt finansiālās saistības reģionā, uzlabojot pašreizējo OAP līmeni un papildinot to ar klimata jautājumiem paredzēto līdzekļu taisnīgu daļu, par ko tika paziņots starptautiskajās sarunās, kā arī piesaistot ieguldījumu finansējumu no citiem avotiem;

· padziļināt politisko dialogu un pielāgot atbalsta sniegšanas sistēmas, lai, ņemot vērā Klusā okeāna reģiona partneru ierobežojumus un īpatnības, efektīvāk atbalstītu reformas un veicinātu palielinātās finansiālās palīdzības piemērotu apgūšanu;

· pastiprināt koordinēšanu un samazināt atbalsta sadrumstalotību Klusā okeāna reģionā;

· uzlabot koordinēšanu ANO ietvaros, jo īpaši klimata pārmaiņu jomā;

· nodrošināt, ka papildus attīstības politikai arī citas politikas jomas turpina veicināt atjaunoto Klusā okeāna reģiona un ES attīstības partnerību, lai ekonomikas izaugsme tiek nodrošināta vienlaikus ar labu pārvaldību, ilgtspēju un dalītu atbildību par kopīgiem jautājumiem.

3.1.        Palielinātas finansiālās saistības

Komisijas pārvaldītie ES līdzekļi ir ierobežoti atbilstoši Klusā okeāna valstu vajadzībām. Ir nepieciešams ES dalībvalstu divpusējs finansiāls ieguldījums, kas jo īpaši vērsts uz klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz Kopīgo deklarāciju par klimata pārmaiņām[13], Komisija un FIP sekretariāts uzsāka kopīgu iniciatīvu[14]. Sadarbībā ar Klusā okeāna valstīm un ES dalībvalstīm tiek sagatavots rīcības plāns, lai īstenotu kopīgās iniciatīvas mērķus, lai ES varētu koordinētā veidā iesaistīties Klusā okeāna reģionā un lai apvienotu OAP un klimata pārmaiņu risināšanai paredzētos papildu fondus, tostarp, aktivizējot ieguldījumu finansējumu.

Papildus ieguldījumam ar klimata pārmaiņu novēršanu saistītās darbībās un iestāžu attīstībā, ES ģeogrāfiskās un tematiskās programmas ļauj PICTS piekļūt klimata pārmaiņu risināšanai paredzētā finansējuma papildu avotiem (Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds, uzņēmējdarbības nozare, oglekļa dioksīda emisiju tirgus …).

Plānošana un politikas dialogs joprojām būs galvenais instruments sadarbības prioritāšu definēšanai. ES sadarbībā ar citiem līdzekļu devējiem būtu jāturpina atbalstīt PICTS centieni uzlabot valstu attīstības plānus un nozaru politiku, lai turpinātu uz rezultātiem vērstu attīstību un stratēģijas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to samazināšanu, vienlaikus nodrošinot palielinātās palīdzības labu pārvaldību un ilgtspējīgas metodes.

3.2.        Klusā okeāna reģionam piemērotas atbalsta sniegšanas metodes

ES pārmaiņu programmā ir ierosināts ES sadarbību lielākā mērā īstenot maksimāli trīs nozarēs, lai panāktu vislabākos rezultātus un vislielāko ietekmi. Lai gan lielāku salu valstu gadījumā piemēroti būtu izmantot divas vai trīs koncentrācijas nozares, lielākajā daļā mazo salu valstu koncentrācija būtu jāierobežo līdz vienai nozarei.

Ņemot vērā strukturālos ierobežojumus, ar ko saskaras PICTS, ir nepieciešams pielāgot atbalsta sniegšanas metodes, ierobežojot tādas projektu pieejas, kas pārslogo mazās administrācijas.

Nozaru programmas un budžeta atbalsts ir vairāk piemērots, lai sniegtu noturīgus rezultātus, jo tie ir pielāgoti valstu attīstības plāniem un nozaru stratēģijām un palīdz uzlabot pakalpojumu sniegšanu, kā arī iestāžu, politikas un regulējuma rezultātus, izmantojot politikas dialogu un regulāru snieguma novērtēšanu. Nosakot kvalitatīvus valstu attīstības plānus un nozaru stratēģijas, valsts finanšu pārvaldības nostiprināšana un noturīgas makroekonomikas sistēmas ievērošana ir veicinājusi budžeta atbalsta īstenošanu Jaunkaledonijā, Pitkērnā, Samoa, Zālamana salās, Tongā, Tuvalu un Vanuatu.

ES finansēto reģionālo sadarbību Klusā okeāna reģionā atbalsta efektīvas reģionālās organizācijas, kuras saņem politisko palīdzību no dalībvalstīm un ir finansiāli un tehniski labi nodrošinātas. ES tāpat kā citi līdzekļu devēji, izmantojot ieguldījumu līgumus, pielāgojas šo organizāciju stratēģiskajām darba programmām un efektīvām, uz rezultātiem orientētām uzraudzības sistēmām.

Ja atbilstības prasības attiecībā uz citām metodēm netiks izpildītas, ES palīdzību trupinās sniegt, izmantojot projektus, un, lai atbalstītu iniciatīvas, ko veic pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumu apvienības, tiks izmantoti atsevišķi infrastruktūras projekti utt.

3.3.        Kapacitātes un efektivitātes pastiprināšana

Uzlabojot nozaru politiku un valsts līdzekļu uzraudzības sistēmas vai klimata pārmaiņas integrējot attīstības stratēģijās, daudzu Klusā okeāna valstu administrācijas saskaras ar kapacitātes ierobežojumiem. Šo problēmu risināšanā svarīga loma ir reģionālajām organizācijām. ES būtu vēl vairāk jāatbalsta reģionālās organizācijas, lai to dalībniekiem palīdzētu izstrādāt, plānot un īstenot politikas pasākumus, kā arī pārvaldīt un īstenot atbalstu, jo īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās tām. Turklāt ES un Klusā okeāna valstu partnerības būtu jāmudina nodot konkrētas zināšanas un veicināt institucionālo attīstību.

3.4.        Uzlabota koordinēšana ES ietvaros un ar citiem partneriem

Ņemot vērā dalībvalstu ierobežoto klātbūtni Klusā okeāna reģionā, vieglāk ir izpētīt iespējas veikt ES līmeņa kopīgu plānošanu un apvienot līdzekļus, kas paredzēti attīstībai un klimata pārmaiņu novēršanai. Attiecībā uz koordinēšanu ar partneriem ārpus ES ar Austrāliju un Jaunzēlandi ir izveidota visaptveroša un arvien intensīvāka koordinēšanas sistēma, kas ietver darba dalīšanu un abpusēji deleģētu sadarbību. Tādējādi visefektīvākajā veidā tiek izmantotas salīdzinošās priekšrocības un izstrādāts modelis, kurā var piedalīties citi partneri ārpus ES. Austrālija ir pirmā līdzekļu devēja ārpus Eiropas, ar kuru ES ir noslēgusi nolīgumu par deleģētu sadarbību atbalsta jomā, kas ļauj Austrālijas Starptautiskās attīstības aģentūrai (AusAID) un Komisijai izmantot abu pušu zināšanas un sasniegt ievērojamus rezultātus atbalsta jomā.

3.5.        Klimata pārmaiņu jautājumu uzlabota koordinēšana ANO ietvaros

Klusā okeāna valstu un ES sadarbība klimata pārmaiņu jomā, kas kopš kopīgās deklarācijas (2008. gads) un kopīgās iniciatīvas (2010. gads) ir arvien pastiprinājusies, ir ļāvusi ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros izveidot kopīgu pieeju attiecībā uz Klusā okeāna salu valstīm, Mazo salu valstu aliansi (AOSIS) un mazo salu jaunattīstības valstīm. Izmantojot reģionālās iestādes, Klusā okeāna salām un ES būtu jāturpina veicināt kopīgu nostāju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.

Sarunās par UNFCCC, kas norisinājās Durbanā, vismazāk attīstītās valstis (VAV), AOSIS un ES pauda kopīgu vēlmi sasniegt vērienīgus rezultātus un šo mērķi atspoguļoja kopīgā paziņojumā. ES būtu jāturpina nostiprināt aliansi ar VAV un AOSIS, lai mudinātu citus sarunu partnerus palielināt pūliņus saistībā ar klimata pārmaiņu samazināšanu un pielāgošanos tām.

4.           Saskaņotākas ES politikas veicināšana Klusā okeāna reģionā

Pamatojoties uz Kotonū nolīgumu un pieredzi, kas gūta Klusā okeāna reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanā, ES strādā pie tā, lai izveidotu integrētāku ārējās darbības politiku un instrumentu kopumu šim reģionam, kā arī saskaņotāku politikas programmu, ņemot vērā 2014.-2020. gada plānošanas ciklu.

Sadarbība tirdzniecības, zivsaimniecības, pētniecības un augstākās izglītības jomā var dot ievērojamu ieguldījumu turpmākās ES politikas saskaņotības nodrošināšanai šajā reģionā.

· Ļoti svarīga ir ES un Klusā okeāna reģiona sadarbība tirdzniecības jomā. Pamatojoties uz Partnerattiecību pagaidu nolīgumu, kas noslēgts ar Papua-Jaungvineju un Fidži, kā arī uz tirgus piekļuves piedāvājumiem no citām valstīm, ES turpinās darbu, lai ar visām šā reģiona valstīm noslēgtu visaptverošu tirdzniecības un attīstības nolīgumu, jo Klusā okeāna ĀKK līderi lielu prioritāti ir piešķīruši sekmīgam EPN sarunu iznākumam 2012. gadā. Alternatīvā gadījumā Klusā okeāna ĀKK valstis varētu pievienoties Partnerattiecību pagaidu nolīgumam, kas skaidri paredz šādu iespēju.

· ES un Klusā okeāna reģiona valstu sadarbība zivsaimniecības jomā pamatojas uz būtisku EAF finansēto atbalstu, kā arī uz trim divpusējiem partnerības nolīgumiem un daudzpusēju sadarbību zivsaimniecības jomā, kas tiek īstenota Klusā okeāna rietumu un centrālā reģiona valstu Zivsaimniecības komisijas ietvaros. ES pastiprina savus pūliņus, lai atbalstītu ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares izveidi un apkarotu nelegālu, nedeklarētu un nereglamentētu zveju. Būtu jāveicina ES un Klusā okeāna valstu kopīgais darbs zivsaimniecības labas pārvaldības jomā, kas tiek veikts Klusā okeāna rietumu un centrālā reģiona valstu Zivsaimniecības komisijas ietvaros. Varētu apsvērt iespēju izveidot Klusā okeāna reģionam paredzētu visaptverošu zivsaimniecības jomas stratēģiju, ko īstenotu, efektīvi izmantojot ES instrumentus (zivsaimniecības, attīstības, vides un pētniecības jomā).

· Izmantojot pētniecības pamatprogrammu, ES uzlabo savu pētniecības kapacitāti Klusā okeāna reģiona jautājumos, tādējādi atbalstot Klusā okeāna valstu pētniecības iniciatīvas un veicinot sadarbību starp ES un Klusā okeāna valstu partneriem pētniecības jomā.

· Arī programma Erasmus Mundus paredz sadarbības iespējas augstākās izglītības jomā.

ES turpina šim reģionam paredzētajā politikas pasākumu kopumā integrēt tādus aspektus kā cilvēktiesības, atbalsts demokrātijai un laba pārvaldība.

· ES pastiprina sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai visā reģionā atbalstītu cilvēktiesību jomas konvenciju un Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtu ratificēšanu un īstenošanu. ES īpašu uzmanību pievērš tam, lai risinātu tādus jautājumus kā ar dzimumu saistīta vardarbība un ļoti zemais sieviešu īpatsvars atbildīgos amatos Klusā okeāna valstīs.

· ES turpina vajadzības gadījumos izmantot vēlēšanu novērošanas misijas un apvieno centienus ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai izstrādātu koordinētu stratēģiju demokrātijas atjaunošanai Fidži, kā arī lai atbalstītu izlīgšanas procesus un konfliktu novēršanas iniciatīvas šajā reģionā.

· ES turpinās atbalstīt PICTS, lai pastiprinātu pārvaldības sistēmas, tostarp vides un resursu pārvaldības jomā, cita starpā veicinot atbilstību Starptautiskajai ieguves rūpniecības pārskatāmības iniciatīvai.

Lai politikas pasākumu kopumā spēcīgāk integrētu klimata pārmaiņu novēršanas pasākumus, ES izstrādās arī visaptverošu stratēģiju klimata jomas diplomātijai Klusā okeāna reģionā, kas būs paredzēta ES dalībniekiem, dalībvalstīm un valstu diplomātiskajiem dienestiem, lai visos politiskajos līmeņos risinātu klimata pārmaiņu jautājumu, veicinātu un atbalstītu klimata jomas darbību īstenošanu un risinātu jautājumu par saiknēm starp klimata pārmaiņām un starptautisko drošību Klusā okeāna reģionā.

5.           Rīcības ieteikumi

ES gan politiskā ziņā, gan kā ietekmīga attīstības partnere ir uzņēmusies saistības attiecībā uz Klusā okeāna reģionu. Vidē, kur resursi kļūst arvien ierobežotāki, būtiski svarīgi ir veicināt efektivitāti, koncentrējoties uz ES intervences jomām, kam ir liela ietekme un pievienotā vērtība, un izmantojot atbalsta efektīvas piešķiršanas mehānismus.

(1) Regulārs politikas dialogs starp ES un PICTS, Klusā okeāna reģionālajām iestādēm un līdzīgi domājošiem partneriem varētu veicināt kopīgas nostājas izveidi, lai nodrošinātu, ka pasaules līmenī tiek ievērota ANO harta un rezolūcijas, veicinātu konfliktu ilgtspējīgu un miermīlīgu atrisināšanu visā pasaulē un uzlabotu sadarbību attīstības un klimata pārmaiņu jomā, jo īpaši UNFCCC sarunu ietvaros.

(2) Līdz 2012. gadam visas Klusā okeāna valstis papildus EAF piešķīrumiem par 2008.-2013. gadu būs saņēmušas ES atbalstu klimata pārmaiņu samazināšanai un dažas valstis – finansējumu no TAM iniciatīvas. Plānojot ES attīstības sadarbību laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, EĀDD un Komisijas dienesti iesniegs ES dalībvalstīm risinājumus saistībā ar kopīgu plānošanu Klusā okeāna reģionā, kā arī ES mēroga mehānismu, kas ļautu apvienot ES un divpusējos resursus un papildu atbalstu klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās pasākumiem.

(3) Sniedzot ES atbalstu klimata pārmaiņu samazināšanai šajā reģionā, jo īpaši Papua-Jaungvinejā un Zālamana salās, būtu jāveicina sinerģijas starp tādām iniciatīvām kā "Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība" (FLEGT) un "Atmežošanas un mežu degradācijas radīto emisiju samazināšana" (REDD).

(4) ES palīdzība PICTS būtu jāīsteno, izmantojot vispiemērotāko metodi, tostarp budžeta atbalstu vai dažādu atbalsta sniegšanas metožu apvienojumu, kas jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Komisijas ierosinātajās jaunajās pamatnostādnēs par ES budžeta atbalstu tiks ņemtas vērā mazo salu jaunattīstības valstu (SIDS) un AZT vajadzības un īpatnības.

(5) ES būtu jāveicina atbalsta efektivitātes principi saskaņā ar Busanas augsta līmeņa forumā izdarītajiem secinājumiem un solījumiem, tostarp attiecībā uz darba dalīšanu un kopīgu plānošanu, kā arī jāizmanto deleģētā sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem Klusā okeāna reģionā. ES būtu jāmēģina iesaistīties dialogā ar citiem līdzekļu devējiem nozaru līmenī, izmantojot kopīgas programmas partnervalstu politikas atbalstam, kā arī vienotus rādītājus, izmaksu kritērijus, pārskatus un politikas dialogu ar partnervalstu valdībām.

(6) Pamatojoties uz PIF valstu ekonomikas ministru norādēm un saskaņā ar Kērnsas līgumu, ES būtu jācenšas kopā ar citiem partneriem izstrādāt metodi, lai uzlabotu Klusā okeāna salu piekļuvi klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētajam finansējumam un šo līdzekļu pārvaldību, kā arī lai uzsāktu šīs metodes izmēģinājuma posmu ar mērķi to pielietot visā reģionā.

(7) ES būtu jāsadarbojas ar citiem līdzekļu devējiem ar TAM saistītās nozarēs, kuras ir jo īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, piemēram, ūdensapgāde, sanitārija un atjaunojamie energoresursi. ES būtu jāveicina iniciatīvas šajās nozarēs, lai sekmētu videi draudzīgu izaugsmi, tostarp izmantojot Klusā okeāna reģiona infrastruktūras mehānismu.

(8) Lai nepārslogotu Klusā okeāna reģiona partneru kapacitātes, ES būtu jāveicina kopīgas misijas ar citiem partneriem, ko koordinētu ar PICTS un reģionālo organizāciju palīdzību.

(9) ES būtu jāatbalsta Klusā okeāna AZT centieni sadarboties ar kaimiņvalstīm, tostarp ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu jomā.

(10) Lai maksimāli palielinātu Klusā okeāna reģionā darbojošos ES delegāciju efektivitāti, Augstā pārstāve un Komisija izvērtēs atbildības pārdalīšanas iespējas un ietekmi, pamatojoties uz ģeogrāfisko tuvumu Klusā okeāna partnervalstīm.

(11) ES būtu jāturpina šajā sadarbībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību, vietējās iestādes, privāto sektoru un pētnieku aprindas, atbalstot reģionālo tīklu un Klusā okeāna valstu un ES partnerību izveidi, kā arī veicinot sabiedrības interešu ievērošanu un debates Eiropā par kopīgu interešu jautājumiem, kas ir svarīgi Klusā okeāna salu valstīm un teritorijām un to iedzīvotājiem.

[1]               Kuka salas (nav balsstiesību ANO), Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Fidži, Kiribati, Māršala salas, Nauru, Niue (nav balsstiesību ANO), Palau, Papua-Jaungvineja, Samoa, Zālamana salas, Austrumtimora, Tonga, Tuvalu un Vanuatu.

[2]               Francijas Polinēzija, Jaunkaledonija, Pitkērna un Volisa un Futuna.

[3]               Secinājumi par ES Stratēģiju Klusā okeāna reģionam (2743. Vispārējo lietu padome – 17.7.2006.).

[4]               Komisijas paziņojums "ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma"; COM(2011) 637, 13.10.2011.

[5]               Skatīt ESAO DCD-DAC "Pārskats par attīstības atbalstu – statistika pa reģioniem – Okeānija – 2011. gada izdevums".

[6]               Ar Kotonū nolīgumu, kas būs spēkā līdz 2020. gadam, regulē politisko, attīstības sadarbības un tirdzniecības partnerību starp ES un 79 valstīm Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs – tā sauktajās ĀKK valstīs.

[7]               ANO Drošības padome ir uzsākusi apspriedes par tēmu "Starptautiskā miera un drošības uzturēšana: klimata pārmaiņu ietekme" (2011. gada jūlijs) – http://www.un.org/News/Press/docs/2011/sc10332.doc.htm

[8]               Secinājumi par ES "klimata diplomātiju" (3106. Ārlietu padome – 18.7.2011.).

[9]               Ministru darba seminārs par klimata pārmaiņām, kas notika vienlaikus ar Klusā okeāna valstu ceturto Sieviešu ministru sanāksmi (2011. gada jūlijā).

[10]             ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma; COM(2011) 637, 13.10.2011.

[11]             Trešām valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotne; COM(2011) 638, 13.10.2011.

[12]             Apmēram 730 miljoni euro no 10. EAF (no tiem 70 miljoni euro AZT) un apmēram 56 miljoni euro no ES budžeta.

[13]             http://www.gcca.eu/usr//Joint-Declaration-PIFS-EU-2008.pdf

[14]             http://www.gcca.eu/usr//Protocole-d-entente-Signe-a-Strasbourg.pdf