23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 434/181

—

ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (16395/1/2011),

—

ņemot vērā projektu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (16396/2011),

—

ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7–0182/2012),

—

ņemot vērā tirdzniecības sadaļu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses,

—

ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 15. novembra rezolūciju par vispārējām partnerattiecībām un kopēju stratēģiju attiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku (1), 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku (2) un 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā (4), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai (5), 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām (6) un 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par jaunu virzienu noteikšanu sadarbībai ar Latīņameriku attīstības jomā (7),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā (8), 2010 gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (9), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (10) un 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” (11),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku (12) un 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu (13),

—

ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) rezolūcijas un jo īpaši 2011. gada 18. un 19. maijā Montevideo, Urugvajā notikušajā piektajā kārtējā plenārsēdē pieņemtās rezolūcijas par Eiropas Savienības un Latīņamerikas tirdzniecības attiecību perspektīvām un par nodarbinātības aizsardzības un darba vietu radīšanas stratēģijām, jo īpaši sievietēm un jauniešiem, kā arī par Eiropas Savienības un Latīņamerikas attiecībām drošības un aizsardzības jomā,

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 15. marta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu pilnvarām par asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālamerikas valstīm, no otras puses (14),

—

ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas Latīņamerikas un Karību jūras reģiona un Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sešās augstākā līmeņa sanāksmēs, kuras notika Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā), Vīnē (2006. gada 12. un 13. maijā), Limā (2008. gada 16. un 17. maijā) un Madridē (2010. gada 17. un 18. maijā),

—

ņemot vērā Reglamenta 81. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas starpposma ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A7–0360/2012),

A.

tā kā asociācijas nolīgums (AN) starp ES un Centrālameriku (CA) ir nozīmīgs precedents kā pirmais divpusējais reģionālais AN, kuru ES ir parakstījusi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

B.

tā kā ES un Latīņamerikas abu reģionu stratēģiskās partnerības galvenie mērķi ir reģionālā, sociālā, ekonomiskā un kultūras integrācija, noslēdzot apakšreģionālos un divpusējos asociācijas nolīgumus;

C.

tā kā, lai partnerības attiecību pilnveidošana starp ES un Latīņameriku būtu savstarpēji izdevīga un radītu ieguvumus abām pusēm, ir svarīgi, lai politiskā dialoga pamatā būtu demokrātijas, tiesiskuma un visu sabiedrības locekļu pilnīgu cilvēktiesību ievērošana;

D.

tā kā 2010. gada maija Madrides augstākā līmeņa sanāksme panāca visu dažu pēdējo gadu laikā iesaldēto sarunu atsākšanos ar Latīņameriku, pabeidzot sarunas pie šā asociācijas nolīguma (AN);

E.

tā kā ES un Latīņamerikas attiecību pilnveidošana ir abpusēji izdevīga un sniedz ieguvumus visām ES dalībvalstīm;

F.

tā kā Parlaments 2007. gada 11. oktobra rezolūcijā par sieviešu slepkavībām Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā (15) pauda bažas par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm;

G.

tā kā ES Centrālamerikā ir lielākā ieguldītāja un otrā lielākā tās tirdzniecības partnere, kā arī galvenā attīstības palīdzības sniedzēja;

H.

tā kā šā nolīguma pamatā ir demokrātijas, tiesiskuma un abu reģionu iedzīvotāju cilvēktiesību un pilsonisko un politisko tiesību ievērošana;

I.

tā kā nolīgumā ir iekļauta cilvēktiesību klauzula, kurā abām parakstītājām pusēm ir noteikta prasība pienācīgi uzraudzīt cilvēktiesību ievērošanu un nodrošināt to praktiskas piemērošanas garantēšanu;

J.

tā kā Centrālamerikas reģionam ir raksturīgi ievērojamas nabadzības, sociālās atstumtības un sociālās un vides neaizsargātības apstākļi,

K.

tā kā AN ir politiska un ekonomiska asociācija starp ES un šā reģiona atšķirīgajām valstīm, ņemot vērā asimetriju un nevienlīdzību, kāda pastāv gan starp abiem reģioniem, gan starp dažādām Centrālamerikas valstīm,

L.

tā kā AN mērķim cita starpā ir jābūt ilgtspējīgas attīstības, sociālās kohēzijas un reģionālās integrācijas veicināšanai,

M.

tā kā ES sadarbība varētu sniegt ieguldījumu tādu risinājumu meklēšanā, kuru mērķis ir drošības panākšana reģionā, kas ir ļoti problemātisks jautājums Centrālamerikā;

N.

tā kā AN atbilst Savienības mērķim ar tirdzniecības palīdzību veicināt reģionālo integrāciju, kā norādīts Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises” (COM(2010)0612), un atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” tirdzniecība tajā iekļauta kā konkurētspējas, attīstības un darba vietu radīšanas virzītājspēks;

O.

tā kā AN tirdzniecības sadaļas ietekme kvalitatīvi un kvantitatīvi paplašinās to preču un pakalpojumu klāstu, uz kurām attieksies brīvās tirdzniecības zona, un izveidos juridiskās drošības un noteiktības sistēmu, kas sekmēs preču, pakalpojumu un ieguldījumu plūsmu;

P.

tā kā ir paredzams, ka AN tirdzniecības sadaļa konkrētās nozarēs sekmēs tūlītēju vai pakāpenisku muitas tarifu maksājumu samazināšanos, pamatojoties uz asimetrisku pieeju, lai izveidotu abu reģionu brīvās tirdzniecības zonu, kas darbosies stabilā un paredzamā režīmā, kurš veicinās produktīvus ieguldījumus, plašāku Centrālamerikas reģiona iekļaušanu pasaules tirdzniecībā, efektīvu resursu pārvaldību un lielāku konkurētspēju;

Q.

tā kā viens no AN galvenajiem mērķiem ir veicināt lielāku reģionālo integrāciju un stabilitāti Centrālamerikā, un šis mērķis tiks sasniegts, ja šā nolīguma valstis (tostarp Panama) paudīs skaidru politisko gribu un apņemsies pārvarēt grūtības un turpināt dinamisku integrāciju, pieņemot efektīvus, līdzvērtīgus un piemērotus pasākumus, lai radītu abpusēji izdevīgu sinerģiju un stiprinātu AN noteikumus, tādējādi sekmējot ekonomisko, politisko un sociālo attīstību;

R.

tā kā sistēmas izveidošana juridiskās noteiktības stiprināšanai pozitīvi ietekmēs abas puses, sekmējot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas palielināšanos un nozaru un ģeogrāfisko diversifikāciju; tā kā lielākais ieguvums Savienībai būs ietaupījumi, kas radīsies no muitas tarifu pakāpeniskas samazināšanas vai atcelšanas un tirdzniecības veicināšanas, kā arī ieguldījumiem abpusējas stabilitātes un uzticības atmosfērā, uzsverot abu reģionu apņemšanos ievērot un pildīt starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kurus noteikusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) un Starptautiskā Darba organizācija (SDO); tā kā Centrālamerikai tas nozīmēs lielāku dalību starptautiskā līmenī, stratēģisku partnerību ar stabilu tirgu, diversifikācijas iespēju un produktīvu ilgtermiņa ieguldījumu piesaistīšanu;

S.

tā kā AN tirdzniecības sadaļā ir asimetrija, kas cita starpā ir izteikta abos reģionos atšķirīgu pārejas periodu aprēķināšanā un izveidē, sniedzot iespēju pielāgot ražošanas struktūras jaunajiem ekonomiskajiem un tirdzniecības apstākļiem, kas radīsies tā īstenošanas rezultātā;

T.

tā kā demokrātisko principu, cilvēka pamattiesību un tiesiskuma ievērošana pārējo principu vidū stiprinās abu pušu iekšpolitiku un ārpolitiku; tā kā tiek uzsvērts, ka ir svarīgi iekļaut īpašu sadaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kurā iekļautas atsauces uz starptautiskiem standartiem un nolīgumiem darba, vides un pārvaldības jomā, saskaņā ar tādas ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības mērķi, kas samazina atšķirības starp nolīguma pusēm un pušu iekšienē, tādā veidā radot svarīgu precedentu turpmākajām sarunām; tā kā tiek sagaidīts, ka tirdzniecība sekmēs ekonomikas attīstību, videi draudzīgu izaugsmi un sociālo kohēziju; tā kā tiek atzinīgi vērtēta institucionālo un pārraudzības mehānismu, piemēram, Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas un Pilsoniskās sabiedrības dialoga foruma, iekļaušana;

U.

tā kā tie uzsvērta abu reģionu apņemšanās attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un intelektuālā īpašuma ievērošanu atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

V.

tā kā visas Centrālamerikas valstis izmanto “Vispārējo preferenču sistēmu plus” (VPS +), kuru pārtrauks piemērot 2013. gada 31. decembrī; tā kā no jaunās VPS shēmas tiks izslēgtas pilnīgi visas valstis, kurās saskaņā ar Pasaules Bankas definīciju ir vidēji augsts ienākumu līmenis, kas nozīmētu, ka Kostarika un Panama zaudētu savas tiesības gūt labumu no šīs sistēmas; tā kā VPS ir vienpusēja, īslaicīga un pārskatāma, tā aptver šaurāku preču klāstu un neattiecas uz lielāko daļu lauksaimniecības produktu, tā kā AN uzlabos visu Centrālamerikas valstu tirdzniecības stāvokli, izveidojot jaunu, plašāku, drošāku un abpusēji izdevīgu tiesisko sistēmu; tā kā tiek atzinīgi vērtēts, ka šī jaunā sistēma veicinās preču un pakalpojumu apmaiņas pakāpenisku liberalizāciju, publisko iepirkumu un sekmēs ieguldījumus,

1.

prasa Padomei un Komisijai ņemt vērā šādus ieteikumus:

a)

uzsver, ka vajadzētu veicināt AN izstrādi, noslēgšanu un ratifikāciju;

b)

norāda, ka Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2006. gada maijā Vīnē, Eiropas Savienības un vairāku Centrālamerikas valstu un valdību vadītāji nolēma sākt sarunas par asociācijas nolīgumu abu reģionu starpā un ka šīs sarunas tika oficiāli atklātas 2007. gada oktobrī;

c)

norāda, ka Panama, kura sākotnēji piedalījās sarunās novērotājas statusā, 2010. gada janvārī lūdza atļauju tām pievienoties un ka tās iekļaušanu Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja 2010. gada 10. martā;

d)

atgādina, ka 2010. gada maijā tika veiksmīgi pabeigtas sarunas un ka pēc AN teksta juridiskās pārskatīšanas to 2011. gada 22. martā parafēja un 2012. gada 28. jūnijā parakstīja Tegusigalpā;

e)

atgādina, ka 2010. gada maijā noslēgtajā AN ir trīs galvenie pīlāri, proti, politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība;

f)

uzsver, ka šī ir pirmā vispusīgā reģionu partnerība, kuru panāca ES nelokāmā politiskā griba, un tā ir izšķirošs ieguldījums Centrālamerikas integrācijā un daudzos veidos ievērojami pārsniedz brīvas tirdzniecības jautājumu robežas;

g)

uzsver, ka šā AN ar CA ir loģisks turpinājums ES politikai, kas atbalsta miera veicināšanu, stabilitāti un demokrātiju šajā reģionā un kas tika aizsākta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ar būtisku politisko apņemšanos, kuras rezultātā tika noslēgti vairāki miera līgumi un Kontadoras process;

h)

atzinīgi vērtē jaunās izcilās iespējas, ko asociācijas nolīgumā paredzētais politiskais dialogs paver abu reģionu attiecībām saistībā ar dialogu starp valdībām, parlamentiem un pilsonisko sabiedrību, kas ir kvalitatīvs solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējo Sanhosē dialoga procesu, kas tika uzsākts 1984. gadā;

i)

uzsver AN parlamentāro dimensiju, Eiropas Parlamenta un Centrālamerikas valstu parlamentu deputātiem izveidojot Asociācijas parlamentāro komiteju, kura tiks informēta par Asociācijas padomes lēmumiem un var sniegt ieteikumus un apkopot informāciju par nolīguma piemērošanas norisi;

j)

uzver, ka vajadzētu nodrošināt optimālu AN īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, kurus Parlaments ir uzsvēris šajā rezolūcijā, kā arī noteikumiem, ar kuriem tiek īstenots AN, un atbalstīt Asociācijas parlamentārās komitejas darbību;

k)

uzsver, ka ar Centrālameriku noslēgtajā AN ir iekļauti vairāki svarīgi elementi ES ārpolitikas mērķu sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, tostarp jo īpaši cilvēktiesību un demokrātijas attīstība un nostiprināšana, ilgtspējīga ekonomika un attīstība sociālajā un vides aizsardzības jomā;

l)

norāda, ka AN 1. pantā ir ietverta atsauce uz demokrātisko principu, cilvēka pamattiesību un tiesiskuma principa kā nolīguma būtisku elementu ievērošanu, un to, ka tiktu pieņemti pasākumi, kuru rezultātā varētu tikt apturēts nolīgums, ja kāda no pusēm tos neievēro, tomēr uzskata, ka ir jāizveido īpaši mehānismi, kas garantētu nolīguma cilvēktiesību klauzulas ievērošanu un izpildi;

m)

ierosina Komisijai katru gadu sagatavot ziņojumu Eiropas Parlamentam, uzraugot AN izpildi kopumā, tostarp aspektus, kas saistīti ar demokrātiskajiem principiem un cilvēktiesību aizsardzību;

n)

uzsver, ka AN ar CA ir ideāla iespēja apvienot spēkus kā vienlīdzīgiem partneriem, lai cīnītos pret sociālo nevienlīdzību un nabadzību, veicinātu iekļaujošu attīstību un risinātu pastāvošās sociālās, ekonomiskās un politiskās problēmas;

o)

atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot daudzpusēju sadarbību, kuras pamatā ir stingra kopīgo vērtību, principu un mērķu aizsardzība un apņemšanās efektīvi stāties pretim globālajām problēmām;

p)

atzīmē, ka jaunais AN paver jaunas un interesantas iespējas dialogam par cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību saskaņā ar Reģionālo drošības stratēģiju, ko apstiprināja Centrālamerikas valstu prezidenti; atzinīgi vērtē apņemšanos koordinēt pūliņus cīņā pret narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, organizēto noziedzību un korupciju;

q)

uzskata, ka ir jāveicina pienācīga pilsoniskās sabiedrības līdzdalība gan ES, gan CA, sekmējot aktīvu līdzdalību nozaru forumos, komitejās un apakškomitejās; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka savu darbību ir sākusi ES un Centrālamerikas Pilsoniskās sabiedrības kopīgā konsultatīvā komiteja;

r)

uzsver, ka sociālā kohēzija ir prioritārs mērķis reģionālās sadarbības politikā; uzsver, ka sociālā kohēzija ir iespējama vienīgi tad, ja samazina nabadzību, nevienlīdzību, sociālo atstumtību un jebkura veida diskrimināciju, nodrošinot pienācīgu izglītību, tostarp profesionālo izglītību; uzsver, ka pēdējo gadu laikā nav pietiekami samazināta sociālā nevienlīdzība un ka sabiedrības drošība rada lielas bažas Centrālamerikā;

s)

uzsver iespējas, kādas sniedz šis AN sociālās kohēzijas uzlabošanas un ilgspējīgas attīstības ziņā, kas ir galvenie elementi ekonomiskās izaugsmes, sociālās stabilitātes un demokrātisko centienu stiprināšanai;

t)

atzīmē, ka ir pausta apņemšanās sadarboties, modernizējot valsts un publiskās iestādes, uzlabojot nodokļu iekasēšanas sistēmas un pārredzamību, apkarojot korupciju un nesodāmību, stiprinot tiesību sistēmu un veicinot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

u)

uzsver abu reģionu panākto vienošanos vides aizsardzības jomā, kuras mērķi ir apkārtējās vides kvalitātes uzlabošana, ilgtspējīga attīstība, sadarbība dabas katastrofu pārvarēšanā, cīņa pret klimata pārmaiņām, atmežošanu un pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

v)

uzsver, ka vajadzētu veicināt abu reģionu ekonomisko un tirdzniecības attiecību uzlabošanu un stiprināšanu un ražošanas struktūru integrāciju ar mērķi gūt maksimālus ieguvumus no AN piemērošanas, tādā veidā sekmējot līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas radīs jaunas ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, kuras dotu iespēju īstenot plašāku Centrālamerikas iekšējo integrāciju, kā arī tās ārējo integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā;

w)

īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt AN noteikto nosacījumu ievērošanu, cenšoties panākt lielāku sinerģiju starp abiem reģioniem, taču neapdraudot vispārējās intereses, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kā arī ES prioritātes ekonomikas un tirdzniecības jomā;

x)

turklāt izceļ nepieciešamību veicināt sadarbību ar atbilstošiem tehniskiem un finanšu līdzekļiem abu reģionu stratēģiskajās nozarēs, jo īpaši tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā, un zinātnisko un tehnisko sadarbību tādās jomās kā institucionālo spēju veidošana, standartu saskaņošana, muitas procedūras un statistika, intelektuālais īpašums, pakalpojumu sniegšana, publiskais iepirkums, elektroniskā komercija, rūpnieciskā attīstība, ilgtspējīga resursu pārvaldība, sanitārās un fitosanitārās normas, atbalsts MVU un diversifikācija; atzīt modernizācijas un tehnoloģiskās inovācijas nozīmi un izmantot šo AN kā instrumentu tās sasniegšanai;

y)

aicina organizēt un veicināt ikgadēju abu reģionu pilsoniskās sabiedrības dialoga forumu; iesaka aicināt iesaistīties privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, izmantojot uzņēmumu sociālās atbildības politiku, kas ļauj tiem saglabāt labas attiecības un veicina lielāku ilgtspējīgu ekonomikas attīstību Centrālamerikā;

z)

iesaka veicināt darbības abu reģionu ieinteresēto pušu izpratnes palielināšanai par AN un sekmēt tirdzniecības gadatirgu organizēšanu abos reģionos, lai radītu iespējas veidot kontaktus un noslēgt sadarbības nolīgumus, jo īpaši MVU starpā;

aa)

uzsver nepieciešamību atbalstīt konkurētspējīgu ražošanas struktūru, kas rada pievienoto vērtību, izveidi CA; turklāt uzsver nepieciešamību ierosināt izveidot gan Latīņamerikas reģionos, gan visās ES dalībvalstīs reģionālās tirdzniecības skolas, kuru mērķis būtu MVU spēju palielināšana, nodrošinot apmācības programmas par priekšnoteikumiem lauksaimniecības produktu, preču un pakalpojumu tirdzniecībai ar partnerības reģionu;

ab)

uzsver, ka šis AN veicina ES ārpolitikas mērķu sasniegšanu, kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā; norāda, ka demokrātijas principu, cilvēka pamattiesību un tiesiskuma ievērošana ir šā nolīguma pamatelementi;

ac)

uzsver, ka pašreizējos pagaidu tirdzniecības noteikumus, kuru pamatā ir vienpusēja vispārēju preferenču sistēma, pakāpeniski nomainīs abpusējs saskaņots režīms pakāpeniskai preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai, un publisko līgumu slēgšanai, kā arī ieguldījumu veicināšanai, kas radīs paredzamu juridiskās noteiktības un drošības klimatu, veicinot savstarpēju uzticēšanos, kam ir būtiska nozīme tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā;

ad)

uzsver, ka reģionālās sadarbības politikas prioritārs mērķis ir sociālā kohēzija un ka primārais mērķis ir nabadzības, nevienlīdzības, sociālās atstumtības un jebkura veida diskriminācijas samazināšana;

ae)

norāda, ka AN ar Centrālameriku efektīvi veicina reģionālo, sociālo un politisko integrāciju un galvenā ES un Latīņamerikas abu reģionu stratēģiskās partnerības mērķa sasniegšanu;

af)

mudina Asociācijas padomi veikt vispārēju AN novērtējumu piecus gadus pēc tā īstenošanas un vajadzības gadījumā šo nolīgumu pārskatīt, pamatojoties uz iepriekš minētajā novērtējumā iekļautajām atziņām un konstatēto ietekmi;

2.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.