7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/21

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. nodaļas IV sadaļu par personu brīvu apriti,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Eiropas redzējums pasažieriem: paziņojums par pasažieru tiesībām visos transporta veidos” (COM(2011)0898),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2012. gada 23. maija atzinumu (1),

—

ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūciju par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrību bankrota gadījumā (2),

—

ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) (3),

—

ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 29. marta rezolūciju par gaisa transporta pasažieru tiesību ievērošanu un piemērošanu (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A7-0287/2012),

A.

tā kā kopš laika, kad Komisijas 2001. gada Baltajā grāmatā tika izvirzīti attiecīgie mērķi, ir izveidots visaptverošs ES pasažieru tiesību noteikumu kopums visiem transporta veidiem, proti, attiecībā uz gaisa, dzelzceļa, ūdens transportu un autotransportu, ar ko paredz pasažieru aizsardzības pamatnoteikumus, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus pārvadātājiem;

B.

tā kā tomēr visi pārvadātāji vēl pilnībā un pareizi nepiemēro daļu no šīm patērētāju tiesībām un visas dalībvalstu iestādes neveic to saskaņotu uzraudzību vai pareizu piemērošanu; tā kā daži no pašreizējiem noteikumiem nenodrošina skaidrību par pasažieru tiesībām un pakalpojumu sniedzēju atbildību un tāpēc ir jāpārskata; tā kā turklāt pasažieriem trūkst informācijas par savām tiesībām un par sagaidāmo pakalpojuma kvalitāti un viņu likumīgo prasību iesniegšana un īstenošana nereti ir sarežģīta;

C.

tā kā šo novērtējumu apstiprina arī referenta veiktā EP deputātu un ierēdņu aptauja;

D.

tā kā Komisija ar savu jaunāko paziņojumu un citām jaunām iniciatīvām (pārskatīt Regulu (EK) Nr. 261/2004 par gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām un Direktīvu 90/314/EEK par kompleksajiem ceļojumiem) cenšas precizēt un nostiprināt pasažieru tiesības visos transporta veidos;

E.

tā kā būtu jāgādā, lai pārāk daudz birokrātijas neattiektos uz nelieliem autobusu satiksmes pārvadātājiem lauku apvidos, kuri bieži nodrošina sabiedrībai svarīgu pakalpojumu izolētos apgabalos;

F.

tā kā ir svarīgi līdzsvarot vajadzību nodrošināt pasažieru tiesības uz lauku autobusu pakalpojumiem un vienlaikus panākt, lai to sniegšana nebūtu pārāk smags slogs un neizveidotos situācija, ka šādi pakalpojumi nākotnē vairs nav pieejami;

G.

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 169. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir paredzēts nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

H.

tā kā aktuāla problēma vēl arvien ir cenu pārredzamība tiem patērētājiem, kuri iegādājas biļetes internetā,

1.

atbalsta Komisijas nodomu stingrāk īstenot pašreizējos noteikumus par pasažieru tiesībām un vajadzības gadījumā tos uzlabot un atzinīgi vērtē tās paziņojumu kā noderīgu pārskatu par līdz šim paveikto;

2.

uzsver, ka pasažieriem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, un ar to ievērošanu pasažieri gan attiecībā uz sevi, gan citiem pasažieriem palīdz nodrošināt, ka pirms un pēc lidojuma, kā arī tā laikā viss norisinās droši un netraucēti;

3.

uzskata, ka kopīgie kritēriji (nediskriminācija, vienlīdzīga attieksme, fiziska un IKT pieejamība, prasības attiecībā uz pieejamību visiem lietotājiem, pārvadājuma līguma izpilde, precīza un pieejama informācija, ko savlaicīgi sniedz pirms un pēc pārvadājuma un tā laikā, un tūlītēja un pienācīga palīdzība brauciena traucējumu gadījumā un iespējama kompensācija) kopā ar 10 konkrētajām pasažieru tiesībām, ko Komisija norādījusi savā paziņojumā, atbilst galvenajām tiesībām dažādos transporta veidos un veido stabilu pamatu tiesiski izpildāmas hartas par pasažieru tiesībām izstrādei;

4.

norāda, ka arī turpmāk par prioritāti ir jāuzskata priekšnoteikumu radīšana drošumam un drošībai, attiecinot to gan uz transporta tehniskā aprīkojuma drošumu, gan pasažieru fizisko drošību;

5.

iesaka Komisijai iekļaut pasažieru tiesību sarakstā tiesības uz pakalpojumu kvalitātes obligāto standartu, kas jāievēro pārvadātājiem, un precīzi definēt šādu standartu;

6.

norāda uz to, ka nepieciešamas jaunas Komisijas iniciatīvas par pasažieru tiesībām, lai risinātu to, kā pietrūkst pašlaik spēkā esošajos sadrumstalotajos noteikumos, proti, savstarpeji saistītu transporta ķēdi visiem pasažieriem visos transporta veidos; nākotnē veicot ES pasažieru tiesību noteikumu (gaisa, dzelzceļa, ūdens un sauszemes transportā) pārskatīšanu, par svarīgāko uzskatāma dažādo tiesību aktu šajās četrās jomās konverģences uzlabošana un atbilstīgi veicami grozījumi;

7.

aicina Komisiju rūpīgi pārskatīt un pārraudzīt visaptverošu noteikumu īstenošanu, ar kuriem novērš neskaidrības un pārpratumus attiecībā uz pasažieru tiesībām un pakalpojumu sniedzēju pienākumiem;

8.

jo īpaši uzskata, ka kavēšanās un atcelšanas definīciju dēļ nedrīkst rasties nekādas atšķirības dažādiem pārvadājumu veidiem piemērojamās tiesībās;

9.

apzinās, ka atsevišķās transporta nozarēs pastāv strukturālas atšķirības un ka tas jāņem vērā, izstrādājot ikvienu vienotu regulējumu pasažieru tiesību jomā; atzīst, ka patlaban vēl nav iespējams izstrādāt šādu vienotu regulējumu, jo nav vēl stājušies spēkā noteikumi par pasažieru tiesībām ūdens un autobusu transportā, kaut arī šāda vienota regulējuma izstrādei jābūt vidēja termiņa mērķim; tomēr uzskata, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, lai visas pasažieru tiesības, tostarp tiesības uz kompensāciju, naudas atmaksu un informāciju, iekļautu vienā tiesiskā regulējumā, ar ko paredzētu nosacījumus dažādu transporta veidu godīgai konkurencei;

10.

tāpēc aicina Komisiju šobrīd izstrādāt pamatnostādnes tiesību piemērošanai un īstenošanai visos transporta veidos tā, lai no tā neizrietētu ne tiesību aktu standartizācija, ne arī pasažieru tiesību vājināšana, šajās pamatnostādnēs atzīstot katra transporta veida atšķirīgās prasības un kopīgos aspektus;

11.

iesaka Komisijai sagatavot vienoto modeli (CFR) pasažieru tiesībām, kurā iekļautu principus, definīcijas un paraugnoteikumus pasažieru tiesībām visos transporta veidos, lai tādējādi veidotu pamatu turpmākai pasažieru tiesību konsolidācijai; pasažieru tiesību vienotais modelis būtu jāizstrādā, par paraugu ņemot vienoto modeli Eiropas līgumtiesību jomā;

12.

uzskata, ka pasažieru tiesības un pasažieru apkalpošana ir jāpielāgo ceļošanas ieradumu izmaiņām, un šajā sakarībā vērš īpašu uzmanību uz jaunajiem uzdevumiem, kurus pasažieriem un ceļojumu nodrošinātājiem rada ceļošana ar vairākiem transporta veidiem un ar to saistītās informācijas un rezervēšanas sistēmas; uzsver, ka ir jāpielāgo ceļotāju tiesības un pārvadātāju pienākumi, cita starpā kompleksu ceļojumu jomā (5), lai atspoguļotu pašreizējo stāvokli, un aicina Komisiju steidzami nākt klajā ar pārskatītu priekšlikumu, lai drīzumā novērstu pašreizējos trūkumus attiecībā uz noteikumu darbības jomu, kompleksu ceļojumu pārdošanu tiešsaistē un ceļotājiem nelabvēlīgiem noteikumiem līgumos;

13.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina risināt pasažieru tiesību jautājumi divpusējos un starptautiskos nolīgumos attiecībā uz visiem transporta veidiem, lai uzlabotu pasažieru aizsardzību ārpus ES robežām;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpināt tās informēšanas kampaņu par pasažieru tiesībām līdz 2014. gadam; ierosina iesaistīt kampaņā dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestādes un ceļojumu aģentūras, jo tās var sniegt vērtīgu ieguldījumu pasažieru izglītošanas darbā par viņu tiesībām (piemēram, sagatavojot informatīvus materiālus ceļojumu aģentūrām un tīmekļa vietnēm); vienlaikus uzsver, ka svarīgākajai informācijai, tajā skaitā par pasažieru tiesībām un, iespējams, pārvadātāju darbības pārskatiem, ir jābūt pieejamai no viena avota, lai pasažieriem atvieglotu informācijas iegūšanu; aicina līdzīgas kampaņas uzsākt arī valsts iestādes, valstu patērētāju aizsardzības centrus un organizācijas, kas pārstāv visus pasažierus;

15.

aicina visiem transporta veidiem kopīgo tiesību sarakstu plaši izplatīt, sniedzot to saprotamā veidā un visās ES oficiālajās valodās;

16.

norāda, ka brauciens ir līgums starp pakalpojuma sniedzēju un patērētāju, kas var izpausties dažādos veidos, un ka patērētājam jāzina visa informācija par šo līgumu brīdī, kad tas tiek sastādīts, bet visas turpmākās izmaiņas visām iesaistītajām personām jāpaziņo savlaicīgi; uzskata, ka šajā līgumā būtu jāietver informācija par svarīgākajiem brauciena aspektiem un pasažieru tiesībām problēmu gadījumā;

17.

aicina pārvadātājus un citus attiecīgos pakalpojumu sniedzējus veltīt lielākas pūles, lai labāk informētu pasažierus, jo īpaši par pārrobežu pārvadājumiem; uzskata, ka informācijai jābūt viegli saprotamai, precīzai, pilnīgai, vienkārši pieejamai visiem un pieejamai dažādos formātos un attiecīgājā valsts valodā(-s), kā arī angļu valodā, un tajā jāiekļauj dati par attiecīgajām tīmekļa vietnēm un viedtālruņu lietojumprogrammām, kā arī pasta adresēm sūdzību un sūdzību veidlapu nosūtīšanai;

18.

turklāt aicina pasažierus informēt par viņu tiesībām tādā pašā veidā, kā viņus informē par pienākumiem;

19.

uzsver, ka pasažieru un citu ieinteresēto personu (piemēram, pārvadātāju, infrastruktūras pārvaldītāju, personu, kuras pavada pasažierus ar invaliditāti) tiesības un pienākumi, kā arī visa pirms brauciena sniedzamā ceļojuma informācija (tostarp tīmekļa vietnes), rezervēšanas sistēmas, reālā laika ceļojumu informācija un tiešsaistes pakalpojumi ir pasažieriem jānodrošina tādos formātos, kas pieejami cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām;

20.

aicina pārvadātājus sniegt informāciju par pasažieru tiesībām uz brauciena biļetes, jo īpaši norādot kontaktus, kur vērsties pēc palīdzības;

21.

uzsver, ka kombinētu biļešu gadījumā ir jāsniedz precīza informācija par pārvadātāju atbildību bagāžas bojājuma gadījumā brauciena laikā, par dažādiem atļautajiem bagāžas apjomiem, par kompensāciju un noteikumiem starp pārvadātājiem kavējumu gadījumā, kā arī par atbilstošu brauciena turpinājumu kavējumu un nokavētas pārsēšanās gadījumā, ieskaitot bruaciena turpinājumu ar citu transporta veidu;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas piedāvāto jauno viedtālruņu lietojumprogrammu, kas sniedz informāciju par pasažieru tiesībām vairākās valodās un pasažieriem pieejamā veidā; aicina dalībvalstis un transporta uzņēmumus veicināt līdzīgu modernu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu (tostarp SMS un sociālo tīklu, video formātā sniegtu zīmju valodas pakalpojumu un teksta pakalpojumu izmantošanu, lai nodrošinātu tādu lietotāju integrāciju, kuri ir nedzirdīgi, ar dzirdes un runas traucējumiem); aicina līdzīgas iniciatīvas uzsākt arī valsts iestādes, patērētāju aizsardzības organizācijas un organizācijas, kas pārstāv visu pasažieru intereses; turklāt aicina Komisiju vienmēr ņemt vērā vecāka gadagājuma cilvēku situāciju, kuri ceļojumu laikā ne vienmēr izmanto mūsdienu tehnoloģijas; turklāt uzskata, ka būtu jāapsver iespēja nodrošināt bezmaksas interneta pieejamību lidostās, stacijās un citās lielākajās vietās, no kurienes cilvēki dodas ceļā, lai šos pakalpojumus varētu izmantot pilnīgāk;

23.

mudina Komisiju visos transporta veidos veicināt tādu jaunu tehnoloģiju lietošanu, kuras var piemērot atkārtoti izmantojamu iekāpšanas karšu izsniegšanai, apstiprināšanai un uzrādīšanai ar elektroniskām ierīcēm, lai paātrinātu iekāpšanas procedūru un padarītu ceļošanu videi draudzīgāku;

24.

ierosina izbraukšanas un iebraukšanas vietās (lidostās, stacijās, autoostās un ostās) izveidot ar pienācīgu darbinieku skaitu apgādātus informācijas centrus un palīdzības dienestus, kuri ir pieejami fiziski un caur IKT un kuru darbinieki ir pienācīgi apmācīti, lai spētu atbildēt personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, šādi nodrošinot daudzveidīgāku palīdzību pasažieriem individuālu vai kolektīvu ceļojumu traucējumu gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot pasažieriem ar bērniem un personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām; iesaka nodrošināt tāda pienācīgi apmācīta personāla pieejamību, kas spēj ātri pieņemt lēmumus par maršruta maiņu un atkārtotu rezervēšanu, palīdzēt gadījumos, kad ir nozaudēta, aizkavēta vai bojāta bagāža, un izskatīt kompensācijas vai atmaksas pieprasījumus; mazās dzelzceļa stacijās un autoostās, kā arī tādās izbraukšanas vietās, kur darbinieku nav, jānodrošina alternatīvi risinājumi, piemēram, jānorāda informācijas tālruņa numurs vai tīmekļa vietne;

25.

uzskata, ka visiem transporta uzņēmumiem ir jānodrošina pieejama un efektīva palīdzība pa tālruni visiem pasažieriem pēc brauciena rezervēšanas; šādai palīdzībai jāparedz informācijas un alternatīvu priekšlikumu sniegšana traucējumu gadījumā, un maksa par to attiecībā uz gaisa, jūras un dzelzceļa transportu nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt maksu par vietējo zvanu;

26.

uzskata, ka pasažieri pienācīgi jāinformē, kad tie iegādājas biļetes virsrezervējuma gadījumā;

27.

aicina Komisiju atjaunināt visus informācijas avotus (Komisijas tīmekļa vietni, dokumentus un brošūras) par pasažieru tiesībām dažādos transporta veidos, ņemot vērā jaunākos juridiskos lēmumus, jo īpaši Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus;

28.

aicina Komisiju attiecināt pienākumu ziņot par pakalpojuma standartu, kas jau ir noteikts attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem, arī uz citu transporta veidu pārvadājumiem, ņemot vērā to attiecīgo specifiku; uzskata, ka salīdzināmo datu publicēšana var būt noderīga gan patērētāju informētības, gan pārvadātaju reklāmas mērķiem;

29.

aicina Komisiju uzdot dalībvalstīm apkopot statistikas datus par pasažieru tiesību pārkāpumiem un visu sūdzību risināšanu, kā arī par kavējumu skaitu un ilgumu un pazaudēto, aizkavēto vai bojāto bagāžu; aicina Komisiju analizēt šos dalībvalstu sniegtos statistikas datus, publicēt rezultātus un izveidot datu bāzi informācijas apmaiņai; turklāt aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un valstu kontroles iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus šajā jomā;

30.

uzskata, ka daudzu transporta uzņēmumu tīmekļa vietnes vēl arvien ir diezgan neskaidras un var maldināt patērētājus biļešu iegādes procesā; lūdz Komisiju panākt, lai tiek nodrošināta spēkā esošo tiesību aktu par cenu pārredzamību un negodīgu komercpraksi efektīva īstenošana atbilstīgi Direktīvām 2011/83/ES un 2005/29/EK, kā arī apsvērt sankciju sistēmas ieviešanu, kas būtu jāpiemēro, ja tiek konstatēti ES tiesību aktu par cenu pārredzamību pārkāpumi;

31.

aicina Komisiju nodrošināt, ka jo īpaši datorizētajās rezervācijas sistēmās, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 80/2009, obligātās darbības izmaksas ir iekļautas cenā un patiesās izvēles iespējas ir rezervējamas un tiek publicētas kopā ar visu nepieciešamo informāciju un maksām par papildu pakalpojumiem (piemēram, maksāšanas ar kredītkarti vai bagāžas apstrādes maksas), lai nodrošinātu to, ka īsi pirms maksāšanas netiek pievienotas papildu izmaksas un ka pasažieri var skaidri nošķirt obligātās darbības izmaksas, kas iekļautas cenā, un rezervējamās izvēles iespējas;

32.

aicina Komisiju nodrošināt stingrāku tīmekļa vietņu uzraudzību un ziņot dalībvalstu izpildiestādēm par spēkā esošo noteikumu nepareizu piemērošanu, lai panāktu to īstenošanu;

33.

aicina Komisiju sadarbībā ar valsts iestādēm apsvērt iespēju īstenot redzējumu par saskaņota vairākveidu pasažieru transporta pakalpojumu saturu, turklāt tā, lai visos transporta veidos braukšanas pamatmaksā būtu iekļauti visi cenas elementi;

34.

uzskata, ka pakalpojumu pamatkopumam, kas jāietver pamatcenā, būtu jāsedz vismaz visas darbības izmaksas, kuras obligāti nepieciešamas pasažieru pārvadāšanai (tostarp izmaksas, kas saistītas ar pārvadātāja juridiskajām saistībām, piemēram, drošību, drošumu un pasažieru tiesībām), un visus aspektus, kuri ir būtiski ceļošanai no pasažiera viedokļa (piemēram, biļešu un iekāpšanas karšu nodrošināšana vai bagāžas minimuma un personīgo mantu pārvadāšana), kā arī visas ar maksāšanu saistītās izmaksas (piemēram, kredītkaršu komisijas maksas);

35.

aicina Komisiju risināt jautājumus saistībā ar netaisnīgu noteikumu izplatīšanos aviācijas uzņēmumu līgumos, piemēram, prasību par to, ka pasažieriem, kuri iegādājušies biļetes abos virzienos, jāizmanto turpceļa biļete, lai varētu izmantot arī atpakaļceļa biļeti, un ka viņiem jāizmanto visas ceļojuma biļetes secīgā kārtībā;

36.

aicina Komisiju nodrošināt, lai biļetes un pārredzama cena būtu pieejama visiem bez diskriminācijas un neatkarīgi no patērētāja valstspiederības vai ceļojumu aģentūras atrašanās vietas un lai tiktu detalizētāk izmeklēta cenu diskriminācija pret pasažieriem, pamatojoties uz viņu mītnes valsti, un, ja to konstatē, tā tiktu pilnībā novērsta;

37.

aicina Komisiju risināt pārredzamības un neitralitātes jautājumus arī attiecībā uz tiem izplatīšanas kanāliem, kuri attīstījušies no jauna un uz kuriem neattiecas Regula (EK) Nr. 80/2009 par datorizētām rezervēšanas sistēmām;

38.

atkārtoti aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai ieviestu vienotus standartus attiecībā uz rokas bagāžu, tādējādi aizsargājot pasažierus pret pārmērīgiem ierobežojumiem un ļaujot viņiem ņemt līdzi gaisa kuģa salonā saprātīgu rokas bagāžas daudzumu, ieskaitot lidostu veikalos veiktos pirkumus;

39.

mudina Komisiju ātrāk iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kurā pārskatīta Direktīva 90/314/EEK par kompleksajiem ceļojumiem, lai nodrošinātu, ka patērētājiem un uzņēmumiem šajā nozarē ir skaidrs tiesiskais regulējums gan standarta, gan ārkārtas situācijā; tomēr uzsver, ka šīs pārskatīšanas gaitā Komisijai jāapsver iespēja paredzēt, ka viens tiesību akts attiecas uz visām personām, kas piedāvā tūrisma pakalpojumus, jo patērētājam sniegto pakalpojumu kvalitāte un godīga konkurence ir vissvarīgākais faktors;

40.

sagaida, ka Komisija, pārskatot direktīvu par kompleksajiem ceļojumuiem, pilnībā izvērtēs e-komercijas un digitālo tirgu ietekmi uz patērētāju uzvedību Eiropas tūrisma nozarē; uzskata, ka Komisijai jāpastiprina centieni uzlabot tūristiem sniegtās informācijas kvalitāti un saturu un ka tai jābūt patērētājiem viegli pieejamai un uzticamai;

41.

konstatē, ka Eiropas Savienībā visos transporta veidos vēl joprojām nepiemēro vai dažādi piemēro ES tiesību aktus par pasažieru tiesībām un tas kavē brīvu apriti iekšējā tirgū, jo ietekmē iedzīvotāju uzticēšanos ceļojumu laikā, kā arī traucē godīgu konkurenci starp pārvadātājiem;

42.

mudina Komisiju sniegt skaidru noteikumu kopumu valstu kontroles iestāžu izveidei, lai veicinātu pārredzamāku un vieglāku pasažieru piekļuvi šīm iestādēm;

43.

uzskata par nepieciešamu dažādu transporta veidu valstu kontroles iestāžu apvienošanu, lai panāktu pasažieru tiesību konsekventu īstenošanu;

44.

aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstu kontroles iestāžu ciešāku sadarbību, vienveidīgāku darba metožu izmantošanu un intensīvāku informācijas apmaiņu valstu un ES mērogā, lai attīstītu sadarbības tīklu un panāktu īstenošanu, un izmantot visas savas pilnvaras, tostarp nepieciešamības gadījumā pārkāpumu procedūru, lai mudinātu vienveidīgāk īstenot attiecīgos ES tiesību aktus;

45.

atgādina, ka visu dalībvalstu kontroles iestāžu vienota darba metode nodrošinās saskaņotu pasažieru tiesību īstenošanu visās dalībvalstīs;

46.

aicina dalībvalstis izmantot pienācīgus līdzekļus, lai nodrošinātu tiesību efektīvu īstenošanu un sadarbību ar citu dalībvalstu izpildstruktūrām; uzsver vienotu, efektīvu, preventīvu un samērīgu sankciju un kompensācijas shēmu nozīmību līdzvērtīgu konkurences apstākļu izveidē un spēcīgu ekonomisko stimulu radīšanā, lai visas iesaistītās personas ievērotu pasažieru tiesību jomā paredzētos noteikumus;

47.

aicina Komisiju izmantot tās ietekmi, lai dalībvalstu izpildstruktūrām izveidotu vienotu sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas darbotos kā centrāla elektroniskas sūdzību izskatīšanas starpniekiestāde; uzskata, ka šai centrālajai iestādei būtu jākonsultē pasažieri, kas iesniedz sūdzības, un laika taupīšanas un izmaksu samazināšanas nolūkā jāpārsūta iesniegtās sūdzības attiecīgajai dalībvalsts izpildiestādei; iesaka minētajai centrālajai iestādei informēšanas un konsultēšanas vajadzībām izveidot standartizētu e-pasta adresi un uzziņu dienestu, kas būtu bez maksas pieejams visā ES;

48.

aicina Komisiju popularizēt pamanostādnes ātrai sūdzību izskatīšanai, izmantojot vienkāršotas procedūras;

49.

aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm un apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izstrādāt īpašu standartizētu ES mēroga sūdzību veidlapu katram transporta veidam, kurai jābūt tulkotai visās ES dalībvalstu oficiālajās valodās un pieejamai visiem pasažieriem, tostarp akliem cilvēkiem, un pieejamai dažādos veidos, rezervēšanas posmā, visos terminālos un tiešsaistē; aicina Komisiju ierosināt noteikt maksimālo termiņu attiecībā uz visiem transporta veidiem, kas attiektos gan uz pasažieriem, kuri iesniedz sūdzības, un pārvadātājiem, gan arī dalībvalstu izpildiestādēm, kuras izskata sūdzības;

50.

aicina Komisiju nodrošināt, lai visiem pasažieriem par nepaaugstinātu samaksu, izmantojot visus saziņas veidus, ko var izmantot rezervēšanas veikšanai, būtu iespēja sazināties ar pārvadātāju, jo īpaši lai saņemtu informāciju vai iesniegtu sūdzību;

51.

uzskata, ka kontaktinformācijai par garantijas pakalpojumiem, ko sniedz pārvadātāji, piemēram, informācijai par pasažieri un sūdzību izskatīšanas dienestiem, vajadzētu būt skaidri norādītai uz biļetes tādā pašā veidā kā visai obligātajai informācijai par transporta pakalpojumu, piemēram, cenai un ceļojuma noteikumu un nosacījumu kopsavilkumam;

52.

mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm apzināt un novērst strukturālos un procesuālos trūkumus dalībvalstu sūdzību izskatīšanas iestāžu darbā un nodrošināt, ka tiesību aktus īsteno saistībā ar plānotajiem ES pasākumiem alternatīvas strīdu izšķiršanas jomā un ka ir izveidots efektīvs kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka pasažieri var izmantot savas tiesības uz fiziski un finansiāli pieejamu un noderīgu Eiropas mēroga sistēmu, ar nosacījumu, ka strīda pusēm arī turpmāk ir iespējaa vērsties tiesā; mudina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu izveidot un pilnveidot labi reglamentētus starpniecības instrumentus, ko izpildiestādes un citas neatkarīgas struktūras izmantotu, lai risinātu konfliktus, kas radušies starp pasažieriem un pakalpojumu sniedzējiem visās transporta jomās;

53.

atzinīgi vērtē arvien plašāku mobilo lietojumprogrammu izmantošanu pamatpakalpojumos, jo īpaši gaisa transportā, piemēram, iegādājoties biļetes un reģistrējoties, un mudina nozari ātrāk izstrādāt līdzīgus instrumentus sūdzību izskatīšanai un trūkstošās bagāžas pārvaldībai;

54.

uzsver nepieciešamību skaidrāk definēt atbilstīgos jēdzienus, jo īpaši jēdzienu „ārkārtas apstākļi”, attiecībā uz visiem transporta veidiem, jo tas ļautu pārvadātājiem konsekventāk piemērot noteikumus, nodrošinātu pasažieriem izmantojamu instrumentu viņu tiesību aizstāvībai un mazinātu atšķirības, kas patlaban pastāv saistībā ar attiecīgo normu piemērošanu dažādās dalībvalstīs, kā arī ar kompensēšanas noteikumu juridisku apstrīdēšanu; aicina Komisiju izstrādāt vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus, iesaistot ieinteresētās personas transporta nozarē un ņemot vērā atbilstīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus; uzsver, ka norāda, ka tehnisku kļūdu nevar uzskatīt par ārkārtas apstākli un ka par to ir atbildīgs pārvadātājs; uzsver, ka pārvadātājiem nav jāatbild par traucējumu, kas nav radies viņu vainas dēļ, ja viņi ir veikuši visus pienācīgos pasākumus šādas iespējamības novēršanai;

55.

uzskata, ka pašreizējais patērētāju aizsardzības līmenis aviosabiedrības bankrota vai maksātnespējas gadījumā ir nepietiekams un ka brīvprātīgās apdrošināšanas polises nevar aizstāt ar likumu noteiktas tiesības; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ietverti piemēroti pasākumi pasažieru aizsardzībai aviosabiedrības maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai aviosabiedrības darbības licences anulēšanas gadījumā, un tie attiektos uz tādām jomām kā pasažieru repatriāciju paŗvadātāja darbības pārtraukšanas gadījumā, obligātu aviosabiedrību apdrošināšanu vai garantiju fonda izveidi; šajā sakarībā vērš uzmanību uz Parlamenta 2009. gada 25. novembra rezolūciju par kompensācijām pasažieriem aviosabiedrību bankrota gadījumā; prasa, lai Komisija strādātu starptautiska nolīguma noslēgšanas, ar kuru noteikumus par šādu rīcību attiecinātu arī uz trešo valstu aviosabiedrībām;

56.

atgādina dalībvalstīm par to saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 regulāri novērtēt aviosabiedrību finansiālo stāvokli un veikt pasākumus, kas paredzēti gadījumiem, ja aviosabiedrības neievēro minētos nosacījumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt aviosabiedrības darbības licenci; mudina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstu iestādes ievēro šīs saistības;

57.

mudina Komisiju ierosināt saistības pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas dažādos transporta veidos, paredzēt galīgo garantiju, kas aptvers pakalpojumu sniedzēju atbildību maksātnespējas, bankrota vai darbības licences anulēšanas gadījumā;

58.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 261/2004. šajā sakarībā aicina Komisiju, izvērtējot likumdošanas priekšlikuma ietekmi, pārbaudīt arī to, kāda ietekme būs spriedumam Sturgeon lietā (6);

59.

lūdz Komisiju noskaidrot jautājumu par atbildību saistībā ar bagāžas bojājumiem, jo īpaši attiecībā uz pārvietošanās palīglīdzekļiem vai palīgierīcēm, kuru aizstāšanas izmaksas bieži pārsniedz starptautiskajos tiesību aktos paredzēto maksimālo atlīdzības summu; uzstāj, ka pilnībā ir jākompensē jebkādi bojājumi, ko personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personu ar invaliditāti pārvietošanās palīglīdzekļiem radījuši pārvadātāji/ pakalpojumu sniedzēji, jo minētie palīglīdzekļi ir ļoti nozīmīgi šo personu integritātes, cieņas un neatkarības nodrošināšanai, un tādēļ nekādā ziņā nav pielīdzināmi bagāžai;

60.

aicina dalībvalstis precizēt to izpildiestāžu kompetenci attiecībā uz tādu sūdzību izskatīšanu, kas ir saistītas ar noklīdušu bagāžu jūras un gaisa pārvadājumos.

61.

uzskata, ka gadījumā, ja bagāža ir nozaudēta, nav laicīgi piegādāta vai bojāta, aviosabiedrībām jābūt pirmajai instancei, kas kompensē zaudējumus pasažieriem, ar kuriem tās noslēgušas līgumu, bet vēlākā posmā aviosabiedrībām jābūt tiesībām pieprasīt izmaksu atlīdzību no lidostām vai pakalpojumu sniedzējiem, ja tās nav atbildīgas par nodarīto kaitējumu;

62.

aicina pārvadātājus pievērst īpašu vērību pasažieru drošuma un drošības aspektam, tostarp gan transportlīdzekļu tehniskajai drošībai, gan pasažieru fiziskajai drošībai un pienācīgi apmācīt savu personālu, lai tas spētu rīkoties ārkārtas situācijās, tostarp sazināties ar personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti; uzsver, ka šāda apmācība jāveic sadarbībā ar organizācijām, kas pārstāv personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkus ar invaliditāti;

63.

aicina Komisiju sadarbībā ar pārvadātājiem pārskatīt drošības standartus attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; lai paredzētu konkrētus standartus, kas būtu piemērojami dažādām transporta nozarēm, galvenokārt gaisa transportam (7);

64.

aicina pārvadātājus kopā ar nozares pārstāvjiem, pakalpojumu sniedzējiem un organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar invaliditāti, izstrādāt saprotamas un standartizētas paziņošanas procedūras un, ja iespējams, izveidot saskaņotas paziņošanas sistēmas, lai atvieglotu ceļošanu, jo īpaši ceļošanu ar vairākiem transporta veidiem, personām ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām un novērstu ierobežojumus, ar kuriem šīs personas var saskarties, un dotu šīm personām iespēju iepriekš pieteikties palīdzības saņemšanai, nemaksājot par to papildus, lai tādā veidā pārvadātāji varētu pielāgoties konkrētām prasībām un līdz ar to pildīt savu pienākumu sniegt palīdzību;

65.

uzskata, ka ir būtiski noteikt obligātos standartus palīdzības sniegšanai cilvēkiem ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām visos transporta veidos, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju visā ES;

66.

aicina Komisiju izstrādāt saskaņotus obligātos noteikumus visiem transporta veidiem par obligāto aprūpes līmeni, kas jānodrošina ilgstošas kavēšanās laikā transporta galastacijā/stacijās vai transportlīdzeklī/vilcienā/kuģī/lidmašīnā; cilvēkiem ar invaliditāti jābūt pieejamai izmitināšanas vai alternatīva transporta sistēmai, un viņiem jāsniedz atbilstīga palīdzība;

67.

norāda, ka pieejamībai ir tieša ietekme uz gados vecāku cilvēku veselību un sociālās dzīves kvalitāti, jo viņi bieži saskaras ar mobilitātes, jušanas vai garīga rakstura traucējumiem, kas ietekmē viņu spēju ceļot un turpināt būt aktīviem sabiedrības locekļiem;

68.

aicina Komisiju izstrādāt vispārēju standartu kopumu attiecībā uz transporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību, tostarp attiecībā uz tādiem aspektiem kā biļešu izsniegšana, reālā laika ceļošanas informācija un tiešsaistes pakalpojumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu un neierobežotu piekļuvi produktiem un pakalpojumiem transporta nozarē;

69.

uzsver, ka transporta infrastruktūrai jābūt tādai, lai nodrošinātu pasažieriem ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām nediskriminējošu piekļuvi, nodrošinot pieejamus formātus (piemēram, Braila rakstā, viegli lasāmu), visiem transporta veidiem un saistītajiem pakalpojumiem, šādi nodrošinot atbilstību prasībai par pieejamībuvisiem, tostarp, mainot vienu transporta veidu uz citu, un visos ceļojuma posmos, sākot no iespējas rezervēt biļeti, piekļūt platformai, iekļūt transportlīdzeklī un vajadzības gadījumā iesniegt sūdzību;

70.

uzskata — lai gan palīdzības kvalitāte ir ļoti uzlabojusies, vēl joprojām pastāv pārāk daudz arhitektonisko šķēršļu, kas cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām liedz pilnībā izmantot pakalpojumus, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu (lidmašīnu, vilcienu, tālsatiksmes autobusu utt.) pieejamību; uzskata, ka pārvadātājiem ir jāuzlabo cilvēkiem ar invaliditāti un ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniegtās palīdzības kvalitāte un jāapmāca to personāls, lai tas apzinātos minēto personu grupu vajadzības un spētu tās apmierināt; uzsver, ka šāda apmācība jāveic sadarbībā ar organizācijām, kas pārstāv personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personas ar invaliditāti;

71.

mudina pārvadātājus ņemt vērā personu ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības, izstrādājot ikvienu jaunu pakalpojumu, jo īpaši jaunos maksājumu veidus, piemēram, izamntojot viedtālruņus un viedkartes;

72.

vēlas izskaust aizskarošo un/vai diskriminējošo praksi, ko piekopj daži pārvadātāji, kuri pieprasa, lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām brauktu līdzi pavadonis; uzsver, ka pārvadātājs nedrīkst regulāri pieprasīt, lai šādus pasažierus pavadītu vēl kāda persona; attiecībā uz gadījumiem, kad pasažieriem ar invaliditāti, kuriem nav pavadītāja, ir liegta iekāpšana, pamatojoties uz drošības noteikumiem, vērš uzmanību uz Bobiņī Augstākās tiesas 2012. gada 13. janvāra spriedumu;

73.

uzskata, ka gadījumos, kad personai ar invaliditāti ir jāceļo cita cilvēka pavadībā, šim pavadonim vajadzētu ceļot bez maksas, jo pasažierim pavadonis ir nepieciešams, lai viņš varētu ceļot;

74.

uzsver, ka šajā sakarībā visos apstākļos šiem cilvēkiem ir jāgarantē tiesības izmantot pārvietošanās ierīces, kā arī pārvietoties kopā ar kvalificētu suni–pavadoni vai speciāli apmācītu suni;

75.

uzskata, ka ceļojuma pārtraukšanas gadījumā cilvēkiem ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām informācija par kavēšanos vai reisa atcelšanu, viesnīcu, alternatīviem transporta veidiem, atlīdzības shēmām, ceļojuma turpināšanas vai maršruta pārplānošanas iespējām jādara zināma viņiem pieejamos veidos;

76.

pieprasa, lai visās ES lidostās, kas gadā apkalpo vairāk par vienu miljonu pasažieru, cilvēkiem ar smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama telpa pārģēbšanai un tualete (tā sauktās „pārģērbšanās vietas”), tās tiktu nodrošinātas bez maksas;

77.

atzīst, ka, stājoties spēkā ūdens (8) un autobusu (9) pārvadājumu regulām, attiecīgi 2012. gada decembrī un 2013. gada martā, ES būs izveidojusi pasaulē pirmo integrēto pasažieru tiesību zonu attiecībā uz visiem pārvadājumu veidiem; norāda, ka tagad visām dalībvalstīm būs saskaņoti un pilnībā jāīsteno attiecīgie ES tiesību akti, lai pārveidotu Savienības pasažieru pārvadājumu politikas stratēģiju no atsevišķu transporta veidu stratēģijas uz vairākveidu pārvadājumu stratēģiju;

78.

aicina Komisiju izstrādāt jaunus saziņas veidus, kas aptvertu pasažierus pārstāvošās struktūras, pārvadātājus un ieinteresētās personas transporta jomā, lai praksē sekmētu vairākveidu pārvadājumu stratēģiju;

79.

aicina dalībvalstis, piemērojot regulas par dzelzceļa un autobusu satiksmi, visiem līdzekļiem atturēties no atbrīvojumu piešķiršanas, jo tikai tā var mazināt problēmas, kuras vairākveidu pārvadājumos rodas no pasažieru tiesību aizsardzības viedokļa;

80.

uzsver, ka vairākveidu pārvadājumu sistēma būtu jāveicina, paredzot iespēju pārvadāt velosipēdus, riteņkrēslus un bērnu ratiņus visos transporta veidos un pakalpojumos, tostarp pārrobežu un tālsatiksmes maršrutos, kā arī ātrvilcienos;

81.

aicina Komisiju izveidot dažādus transporta veidus pārstāvošu ieinteresēto personu grupu, lai tā sniegtu padomus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo regulu piemērošanu;

82.

aicina nozari izveidot skaidru infrastruktūru, kurai ikviens var piekļūt ar IKT palīdzību, lai iegādātos „tranzīta biļetes” (t. i., viens pārvadājuma līgums vairākiem viena transporta veida posmiem) un integrētās biļetes (t. i., pārvadājuma līgums vairākveidu pārvadājumu ķēdei), īpašu uzmanību pievēršot viedkartēm; šajā saistībā norāda uz Dzelzceļa regulu, kurai atbilstīgi datorizētā informācija par braucieniem un rezervēšanas sistēmas ir jāpielāgo kopējiem standartiem, lai ar ceļošanu saistītu informāciju un biļešu pārdošanas pakalpojumus varētu organizēt visas ES mērogā;

83.

mudina Komisiju turpināt centienus izveidot Eiropas vairākveidu satiksmes plānošanas sistēmu, ko uzskata par būtisku elementu intelektisku transporta sistēmu (ITS) ieviešanā, lai sniegtu pasažieriem informāciju par nokļūšanu no viena galapunkta uz citu, tostarp gan par izmaksām, gan par ceļojuma ilgumu, un aicina dalībvalstis kopā ar Komisiju novērst pašreizējos šķēršļus saistībā ar sabiedriskā transporta datu pieejamību un datu pārsūtīšanu, neskarot attiecīgos datu aizsardzības pasākumus;

84.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.