20.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 239/18

Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris
Uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārvietošana

P7_TA(2012)0019

Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārvietošanu (2011/2046(INI))

2013/C 239 E/03

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu „Uzņēmējdarbības tiesību modernizācija un korporatīvās pārvaldes uzlabošana Eiropas Savienībā — attīstības plāns” (COM(2003)0284),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu — par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku — 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

—

ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (1),

—

ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (3),

—

ņemot vērā Tiesas nolēmumus Daily Mail  (4), Centros  (5), Überseering  (6), Inspire Art  (7), SEVIC Systems  (8), Cadbury Schweppes  (9) un Cartesio  (10) lietā,

—

ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par pašreizējo un paredzamo attīstību uzņēmējdarbības tiesību jomā (11),

—

ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par Eiropas slēgto sabiedrību un 14. uzņēmējdarbības tiesību direktīvu attiecībā uz sabiedrības atrašanās vietas mainīšanu (12),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu (13),

—

ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu (14),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 23. novembra rezolūciju par Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā ietvertajiem civiltiesību, komerctiesību, ģimenes tiesību un starptautisko privāttiesību aspektiem (15),

—

ņemot vērā Reglamenta 42. un 48. pantu,

—

ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0008/2012),

A.

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. un 54. pantā visām sabiedrībām un uzņēmumiem tiek garantēta brīvība veikt uzņēmējdarbību; tā kā uzņēmumu pārrobežu migrācija ir viens no izšķirošajiem iekšējā tirgus izveides pabeigšanas elementiem; tā kā ir jānorāda uz konsekvences trūkumu dalībvalstu tiesību aktos, kas reglamentē reģistrēta uzņēmuma juridiskās vai faktiskās mītnesvietas pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu vienotā tirgus ietvaros un ar to saistītās procedūras, kā arī ar šādu pārcelšanu saistīto risku nodarbinātības ziņā, administratīvajām grūtībām, attiecīgajām izmaksām, sociālo ietekmi un juridiskās noteiktības trūkumu;

B.

tā kā vairākums dalībnieku, kuri piedalījušies sabiedriskajā apspriešanā, kas noslēdzās 2004. gada 15. aprīlī, iestājas par to, lai pieņemtu uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanu;

C.

tā kā, ņemot vērā atšķirīgās prasības, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz uzņēmumu pārcelšanu ārpus valsts, Tiesas nolēmums Cartesio lietā apstiprina, ka ir vajadzīgs saskaņots regulējums uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanai;

D.

tā kā Tiesa, pieņemot spriedumu Cartesio lietā, nav sniegusi vajadzīgos paskaidrojumus par uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanu, kā to sagaidīja Komisija savā 2007. gadā veiktajā ietekmes novērtējumā (16);

E.

tā kā saskaņā ar Līgumu tieši likumdevējiem, nevis Tiesai ir jānodrošina vajadzīgie pasākumi, lai uzņēmumi varētu brīvi pārcelt savu mītnesvietu;

F.

tā kā uzņēmumu mobilitāti joprojām ietekmē liels administratīvais slogs, kā arī sociālās un ar nodokļiem saistītās izmaksas, kas izskaidrojams ar Komisijas 2007. gada ietekmes novērtējumā teikto, ka samērīgāks risinājums būtu „neveikt nekādas darbības”, jo nebūs vajadzīga turpmāka ES rīcība (17);

G.

tā kā Komisijas 2007. gada ietekmes novērtējumā nav aplūkota ietekme uz sociālo un nodarbinātības politiku, izņemot darba ņēmēju iesaistīšanu;

H.

tā kā nevajadzētu pieļaut pastkastes firmu un fiktīvu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu ar mērķi apiet juridiskos, sociālos un fiskālos noteikumus;

I.

tā kā uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanai ir jābūt fiskāli neitrālai;

J.

tā kā mītnesvietas pārcelšanas gadījumā ir jāsaglabā attiecīgās sabiedrības vai uzņēmuma juridiskās personas statuss, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību;

K.

tā kā šāda pārcelšana nedrīkst ietekmēt ieinteresēto personu (mazākuma akcionāru, darbinieku un kreditoru) tiesības, kas viņiem bijušas pirms pārcelšanas;

L.

tā kā pārcelšanas procedūrai vajadzētu piemērot stingrus noteikumus attiecībā uz pārredzamību un ieinteresēto personu informēšanu pirms šādas pārcelšanas;

M.

tā kā darbinieku tiesībām iesaistīties uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanas procesā ir ļoti svarīga nozīme;

N.

tā kā ir jānodrošina uzņēmējdarbības tiesību direktīvu dažādajās tiesību normās ietverto darbinieku iesaistīšanas procedūru saskaņotība,

1.

prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. panta 1. punktu un 2. punkta g) apakšpunktu, steidzami iesniegt priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu mītnesvietas pārrobežu pārcelšanu, ievērojot pielikumā iekļautos sīki izstrādātos ieteikumus;

2.

apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips;

3.

uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1)  OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.

(3)  OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(4)  Lieta 81/87 Daily Mail, [1988], Recueil, 5483.

(5)  Lieta C-212/97 Centros, [1999], Recueil, I-1459.

(6)  Lieta C-208/00 Überseering, [2002], Recueil, I-9919.

(7)  Lieta C-167/01 Inspire Art, [2003], Recueil, I-10155.

(8)  Lieta C-411/03 SEVIC Systems, [2005], Krājums, I-10805.

(9)  Lieta C-196/04 Cadbury Schweppes, [2006], Krājums, I-7995.

(10)  Lieta C-210/06 Cartesio, [2008], Krājums, I-9641.

(11)  OV C 303 E, 13.12.2006., 114. lpp.

(12)  OV C 263 E, 16.10.2008., 671. lpp.

(13)  OV C 76 E, 25.3.2010., 11. lpp.

(14)  OV C 87 E, 1.4.2010., 5. lpp.

(15)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0426.

(16)  Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas par juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu ietekmes novērtējums, SEC (2007)1707, 3.5.2. punkts, 24. un 25. lpp.

(17)  Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas par juridiskās adreses pārrobežu pārcelšanu ietekmes novērtējums, SEC (2007)1707, 6.2.4. punkts, 39. lpp.

Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris
PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par pieņemamās direktīvas darbības jomu)

Šī direktīva būtu jāpiemēro kapitālsabiedrībām Direktīvas 2005/56/EK 2. panta 1. punkta nozīmē.

Tās darbības jomai vajadzētu nodrošināt pieņemamu risinājumu tam, kā nošķirt uzņēmuma juridisko adresi un administratīvās mītnes atrašanās vietu.

2. ieteikums (par pārrobežu pārcelšanas sekām)

Ar šo direktīvu vajadzētu atļaut uzņēmumiem izmantot savas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pārcelties uz uzņēmēju dalībvalsti, nezaudējot juridiskās personas statusu, bet pārveidojot savu uzņēmumu par tādu, kura darbību reglamentē uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti, neparedzot tā likvidāciju.

Veicot pārcelšanu, nedrīkstētu apiet juridiskos, sociālos un fiskālos noteikumus.

Pārcelšanai būtu jānotiek dienā, kad uzņēmums ticis reģistrēts uzņēmējā dalībvalstī. No uzņēmuma reģistrācijas dienas uzņēmējā dalībvalstī tam piemēro šīs dalībvalsts tiesību aktus.

Pārcelšana nedrīkstētu ietekmēt uzņēmuma tiesiskās attiecības ar trešām personām.

Pārcelšanai vajadzētu jbūt fiskāli neitrālai saskaņā ar Direktīvas 90/434/EEK (1) noteikumiem.

3. ieteikums (par pārredzamības un informēšanas prasībām pirms lēmuma pieņemšanas par pārcelšanu)

Uzņēmuma vadībai vai valdei, plānojot pārcelšanu, būtu jāsagatavo ziņojums un pārcelšanas plāns. Pirms pieņemt lēmumu par pārcelšanu un pārcelšanas plāna sagatavošanu, vadībai būtu jāinformē darbinieku pārstāvji vai, ja tādu nav, paši darbinieki par ierosināto pārcelšanu Direktīvas 2002/14/EK 4. panta nozīmē (2) un jāapspriežas ar viņiem.

Šis ziņojums ir būtu jāiesniedz akcionāriem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, pašiem darbiniekiem.

Ziņojumā būtu jāaplūko un jāpamato pārcelšanas ekonomiskie, tiesiskie un sociālie aspekti un jāizskaidro sekas, ko pārcelšana radīs akcionāriem, kreditoriem un darbiniekiem, kuri var iepazīties ar šo ziņojumu noteiktā laikposmā, kas nav īsāks par vienu mēnesi vai ilgāks par trim mēnešiem, pirms uzņēmuma akcionāru pilnsapulces, kurā apstiprinās pārcelšanu.

Pārcelšanas plānā būtu jānorāda:

a)

uzņēmuma juridiskais statuss, nosaukums un juridiskā adrese piederības dalībvalstī;

b)

uzņēmuma juridiskais statuss, nosaukums un juridiskā adrese uzņēmējā dalībvalstī;

c)

dibināšanas memorands un statūti, kas uzņēmumam paredzēti uzņēmējā dalībvalstī;

d)

paredzētais pārcelšanas grafiks;

e)

diena, no kuras, veicot grāmatvedības uzskaiti, tiks uzskatīts, ka uzņēmums, kurš plāno pārcelt savu mītnesvietu, savus darījumus veic uzņēmējā dalībvalstī;

f)

detalizēta informācija par uzņēmuma centrālās administrācijas vai galvenās uzņēmējdarbības vietas pārcelšanu;

g)

uzņēmuma akcionāriem, darbiniekiem un kreditoriem garantētās tiesības vai attiecīgie ierosinātie pasākumi un adrese, pēc kuras visu šo informāciju var saņemt bez maksas;

h)

ja uzņēmumu vada, pamatojoties uz darbinieku līdzdalību, un ja uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos šāda sistēma nav paredzēta, informācija par procedūrām, ar kuru palīdzību nosaka darbinieku līdzdalību.

Šis ziņojums un pārcelšanas plāns būtu jāiesniedz izskatīšanai uzņēmuma akcionāriem un darbinieku pārstāvjiem pienācīgi ilgu laiku pirms uzņēmuma akcionāru pilnsapulces.

Pārcelšanas plāns būtu jāpublisko saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK (3) noteikumiem.

4. ieteikums (par akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu)

Akcionāru pilnsapulcē būtu jāapstiprina pārcelšanas priekšlikums, ievērojot formalitātes un ar tādu balsu vairākumu, kas nepieciešams dibināšanas memoranda un statūtu grozīšanai saskaņā ar šim uzņēmumam piemērojamiem tiesību aktiem piederības dalībvalstī.

Ja uzņēmumu vada, pamatojoties uz darbinieku līdzdalību, akcionāru sapulcē var atrunāt, ka pārcelšanas pabeigšana ir atkarīga no tā, vai tiks skaidri apstiprināta darbinieku līdzdalības kārtība.

Dalībvalstīm būtu jāvar pieņemt noteikumi, kas nodrošina to mazākuma akcionāru pienācīgu aizsardzību, kuri iebilst pret pārcelšanu, piemēram, viņu tiesības aiziet no darba šajā uzņēmumā saskaņā ar attiecīgā uzņēmuma piederības dalībvalsts tiesību aktiem.

5. ieteikums (par pārcelšanas likumības pārbaudi)

Piederības dalībvalstij būtu jāpārbauda pārcelšanas procedūras likumība, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.

Piederības dalībvalsts izraudzītajai kompetentajai iestādei būtu jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka pirms pārcelšanas ir veiktas visas vajadzīgās darbības un formalitātes.

Šis dokuments, dibināšanas memoranda un statūtu kopija, kas paredzēti uzņēmumam uzņēmējā dalībvalstī, un pārcelšanas priekšlikuma kopija pienācīgā termiņā būtu jāiesniedz iestādei, kura ir atbildīga par uzņēmuma reģistrāciju uzņēmējā dalībvalstī. Ar šiem dokumentiem vajadzētu pietikt, lai uzņēmumu reģistrētu uzņēmējā dalībvalstī. Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai reģistrācijas iestādei būtu jāpārbauda, vai ir izpildīti būtiskie un formālie pārcelšanas nosacījumi, tostarp uzņēmējas dalībvalsts prasības attiecībā uz šāda uzņēmuma izveidi.

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei nekavējoties būtu jāinformē attiecīgā piederības dalībvalsts iestāde par uzņēmuma reģistrāciju. Pēc šīs informācijas saņemšanas, piederības dalībvalsts iestādei būtu jāizslēdz uzņēmums no sava reģistra.

Lai aizsargātu trešās personas, attiecīgi būtu jāpublisko uzņēmuma reģistrēšana uzņēmējā dalībvalstī un izslēgšana no reģistra izcelsmes dalībvalstī.

6. ieteikums (par aizsardzības pasākumiem)

Mītnesvietas pārrobežu pārcelšana ir būtu jāaizliedz uzņēmumiem, pret kuriem ir uzsākta likvidācijas, maksātnespējas, maksājumu pārtraukšanas vai tamlīdzīga procedūra.

Turpinoties tiesas procesam vai administratīvajai tiesvedībai, kas uzsākta pirms uzņēmuma mītnesvietas pārcelšanas, būtu jāuzskata, ka uzņēmuma juridiskā adrese joprojām atrodas piederības dalībvalstī. Būtu jānodrošina pašreizējo kreditoru tiesības uz drošības iemaksu.

7. ieteikums (par darbinieku tiesībām)

Pārcelšanas gaitā būtu jānodrošina darbinieku līdzdalības tiesības. Parasti līdzdalības tiesības būtu jāreglamentē saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem.

Uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktus nedrīkstētu piemērot tad, ja tie:

a)

nenodrošina vismaz tādu pašu līdzdalības pakāpi, kāda nodrošināta piederības dalībvalstī, vai

b)

neparedz darbiniekiem uzņēmuma filiālēs, kas atrodas citās dalībvalstīs, tādas pašas iespējas īstenot līdzdalības tiesības kā pirms uzņēmuma pārcelšanas.

Turklāt tiesību normām par darbinieku tiesībām vajadzētu jābūt saskaņā ar acquis.

(1)  Padomes 1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/434/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai (OV L 225, 20.8.1990., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/101/EK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 258, 1.10.2009., 11. lpp.).