15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/1

1.1

EESK uzskata, ka stabila, ilgtspējīga un gudra izaugsme nav iespējama bez atšķirību izlīdzināšanas. Tāpēc stratēģijas “Eiropa 2020” trīskāršais mērķis, proti, “gudra”, “ilgtspējīga” un “iekļaujoša” izaugsme, pēc būtības ir atbilstošs, bet, lai šos mērķus sasniegtu, ir vajadzīgs gan ļoti līdzsvarots makroekonomikas politikas pasākumu kopums un , gan vairāk instrumentu, kas ir arī efektīvāki.

1.2

, stratēģiju gudri īstenot ir īpaši svarīgi. Iesākto stratēģiju ir jāpapildina, jāprecizē un jāpielāgo jaunajiem makroekonomiskajiem apstākļiem. Jātiecas pēc jauna līdzsvara starp atbildību un solidaritāti.

1.3

Lai veiktu vajadzīgos labojumus aizsāktajā virzībā, Savienībai jāapliecina, ka tai ir griba pastiprināt integrāciju un konkrēts priekšstats, kā to darīt. Lai izveidotu Eiropu, kuras ir “vairāk” un kura ir “labāka”, vienlaikus jābagātina arī dalībvalstu un reģionu daudzlīmeņu sadarbības veidi.

1.4

EESK uzskata, ka vēl jāpilnveido pārvaldība, jāpalielina publisko līdzekļu dažādība un apjoms un jāpalīdz dalībvalstīm straujāk veikt strukturālās reformas.

1.5

EESK atzinīgi vērtē pieeju un , kas vērojama stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai paredzētajā regulējumā, piemēram, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) un vienotajā stratēģiskajā satvarā (VSS).

1.6

EESK tomēr uzsver, ka pasākumi stabilitātes, izaugsmes un nodarbinātības uzlabošanai un nabadzības mazināšanai nav pietiekami un pastāvošie instrumenti noteikti ir jāpapildina.

1.7

Skaidri jānosaka, kāds ir atbildības sadalījums starp ES un dalībvalstīm. Svarīgs solis izaugsmes pamatu nostiprināšanā ir, piemēram, Eiropas banku (Eiropas regulējums, uzraudzība, glābšanas pasākumi, noguldījumu garantijas) un projektu obligāciju emisija. Minēto pasākumu īstenošana ir jāpaātrina. Eiropas Centrālās bankas loma būtu jāpastiprina.

1.8

EESK uzskata, ka attīstības politikā ar “” izveidi vien nepietiek. Mērķus var sasniegt ātrāk, palielinot mērķieguldījumus un Eiropas mērogā īstenojot visu ES un vairākas nozares aptverošas vairākdimensiju programmas. Ja daudzās valstīs patlaban vissvarīgāk ir īstenot strukturālas reformas, tad attīstības politikai tās ir jāsekmē.

1.9

“Gudru” un “iekļaujošu” izaugsmi var arī nodrošināt, cenšoties paaugstināt nodarbinātības līmeni un atbalstot , kas aptver daudzus darbības veidus. Lai to panāktu, vienotajā tirgū jāstiprina konkurence vairākās jomās.

1.10

Tomēr kohēzijas politika nedrīkst turpmāk būt vērsta tikai uz uzņēmumu darbības veicināšanu un konkurētspēju. Visiem fondiem un visās programmās vairāk uzmanības jāvelta ES stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem mērķiem, piemēram, darba vietu radīšanai, sociālajiem pakalpojumiem, nabadzības mazināšanai, izglītībai, apmācībai utt.

1.11

EESK uzskata, ka daži laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam izvirzītie priekšlikumi, piemēram, makroreģionu stratēģiju izstrāde ir jāatbalsta ar attiecīgiem instrumentiem.

1.12

Programma “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments”, ja to attiecinātu uz citiem kopējiem ES mērķiem, piesaistot , varētu būt labs ciešākas integrācijas piemērs.

1.13

Lai ES stratēģiju “Eiropa 2020” un kohēzijas politiku varētu saskaņot, ir nepieciešama Eiropas mēroga koncepcija un atbilstoši instrumenti. Eiropas teritoriālās attīstības stratēģijas izstrāde ir jāpaātrina.

1.14

EESK uzskata, ka lēmumu sagatavošanā noteikti daudz vairāk jāiesaista speciālisti un sabiedrība. Tāpēc Komiteja iesaka vienotajā stratēģiskajā satvarā izvirzīt 12. , lai stiprinātu “saziņu un dialogu ar pilsonisko sabiedrību”.

2.1

Pēdējos gados — gan globālo pārmaiņu dēļ, gan Savienības paplašināšanas, krīzes un Eiropas īstenoto krīzes pārvarēšanas pasākumu dēļ — Savienības struktūra ir kļuvusi sarežģītāka, un faktiski tā ir Savienība, kurā palielinājušās arī dalībvalstu interešu atšķirības.

2.2

Iespēja, ka varētu rasties sociāli un politiski konflikti, ir palielinājies, tāpat palielinājusies radikālu politisku spēku ietekme. Jārēķinās ar to, ka, iespējams, vēl desmitgades vidū Eiropas galvenais uzdevums būs ekonomikas, finanšu, sociālās un solidaritātes krīzes pārvarēšana. Vairākās dalībvalstīs ražošana diemžēl būtiski samazinās. Finanšu stabilizācija kavē izaugsmi. Un, ja nebūs izaugsmes, vēlme panākt stabilitāti mazinās solidaritāti.

2.3

Izstrādājot stratēģiju “Eiropa 2020”, šādi apsvērumi netika ievēroti. Tajā ņemta vērā krīze, bet ne tas, ka tā būs dziļa un ilgstoša.

2.4

Eiropas Savienībai vajadzīga gan budžeta konsolidācija, gan efektīva izaugsmes programma. Varam cerēt, ka pieprasījuma samazināšanos, ko izraisa neizbēgamā budžeta konsolidācija, ilgākā termiņā varēs kompensēt, ja izstrādātie konsolidācijas pasākumi būs viedi un līdzsvaroti.

2.5

EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātā daudzgadu finanšu shēma (DFS) laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir samērā pieņemams kompromiss. Ekonomikas attīstību varētu sekmēt, ja izdosies un tos izmantot lietderīgāk un efektīvāk, kā arī novirzīt tieši stratēģijas “Eiropa 2020” un strukturālo reformu īstenošanas mērķiem.

2.6

Priekšlikumā pietiekama uzmanība tomēr nav pievērsta atšķirību mazināšanas problēmām un sociālajai spriedzei. Neapšaubāmi vērienīga finansiālā atbalsta sniegšana valstīm ar būtiskām budžeta stabilitātes problēmām ir izsmēlusi līdzekļu devējvalstu iespējas.

2.7

Kohēzijas politika turpmāk nedrīkst būt vērsta tikai uz uzņēmumu darbības veicināšanu un konkurētspēju. Visiem fondiem un visās programmās vairāk uzmanības jāvelta ES stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem mērķiem, piemēram, darba vietu radīšanai, sociālajiem pakalpojumiem, nabadzības mazināšanai, izglītībai, apmācībai utt.

2.8

Kohēzijas politikas jomā gaidāmas diezgan nozīmīgas pārmaiņas. Uzmanība turpmāk tiks pievērsta makroekonomisko un mikroekonomisko nosacījumu nostiprināšanai un teritoriālajai konverģencei. Tomēr, lai saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” varētu panākt iekļaujošu izaugsmi, ir nepieciešama paradigmas maiņa. .

2.9

Lai izaugsme būtu iekļaujoša un vienlaikus ilgtspējīga, līdztekus parastajiem kritērijiem arvien lielāka nozīme ir arī tādiem nemateriāliem faktoriem (“soft”factors) kā veselības un demogrāfiskais stāvoklis, vides kvalitāte, izglītības un apmācības līmenis un attīstība; vienlaikus palielinās vēlme dzīvot veselīgā vidē. Jaunākajos dokumentos gandrīz nemaz nav aplūkota iespēja, ka ES varētu sniegt šajā jomā nepieciešamo atbalstu.

2.10

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu atvērt darba tirgu, lai novērstu nelabvēlīgās attīstības tendences. Subsīdijas var veicināt gan pieprasījumu, gan piedāvājumu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt pensijas tiesību pārnešanas iespēju un likvidēt dažādus juridiskus, administratīvus un ar nodokļiem saistītus šķēršļus.

3.1

Ar stratēģiju “Eiropa 2020” paredzēts panākt dinamisku attīstību, taču netiek veltītas atbilstošas pūles, lai vienkāršotu iestāžu sistēmu un paaugstinātu tās efektivitāti, kā arī piešķirtu papildu līdzekļus minētā mērķa sasniegšanai.

3.2

Sarežģītos apstākļos galvenais ir pēc iespējas pilnīgāk izmantot intelektuālo potenciālu. Svarīgi ir, lai papildus likumdevējām iestādēm un izpildvaras iestādēm tiktu arī pastāvīgās un/vai pagaidu konsultatīvās un analītiskās izpētes struktūras, kā arī uzraudzības un prognožu izstrādes struktūras. Būtu analizējami, piemēram, šādi aspekti:

3.3

Ļoti svarīgi ir nodrošināt ES darbības pārredzamību un nostiprināt līdzdalības demokrātiju. Interneta forumi būtu jāizmanto daudz vairāk, vai, ja priekšroka dodama personiskai viedokļu apmaiņai, jārīko un/vai jāatbalsta augsta līmeņa un plaša mēroga konferences, un paralēli jārīko debates valstu parlamentos. Būtu jāpilnveido ES īstenotie komunikācijas pasākumi un jāinformē sabiedrība par dažām sarunām, kurās iesaistīta ES, dažos gadījumos nodrošinot ikvienam iespēju tās vērot internetā vai piekļūt informācijai par balsojumu.

3.4

Stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītais trīskāršais mērķis ir ļoti tālejošs. Tomēr, kā EESK uzsvērusi vairākos atzinumos, noteiktais termiņš neatbilst šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, jo īpaši, ja ņemam vērā “vēsturisko” pieredzi, kas bijusi gan negatīva (tā dēvētās pirmās Lisabonas stratēģijas īstenošana), gan arī pozitīva (jau minētie ātri īstenotie un efektīvie pasākumi saistībā ar ekonomikas pārvaldību).

3.5

Procedūru un izpildes ziņā pasākumos un tiesību aktu priekšlikumos, kas plānoti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai, Kohēzijas fonda un struktūrfondu izmantošanai, tikai ņemta vērā pieredze, kura gūta plānošanas periodā līdz 2013. gadam.

3.6

Vienotajā stratēģiskajā satvarā (VSS) definētie principi un tematisko mērķu priekšlikumi dod labu iespēju virzībai uz Eiropu, kuras ir “vairāk” un kura ir “labāka”. Tomēr , lai iespējas pārvērstos realitātē. Lai varētu izstrādāt detalizētus plānus, dažām dalībvalstīm būtu jāmaina pieeja plānošanai.

3.7

Pagājušajās desmitgadēs pirmām kārtām pētniecības un izstrādes jomā, kā arī lielu infrastruktūras projektu īstenošanā (kad tas ir neizbēgami uzdevuma būtības dēļ) ir izveidojusies daudzpusīga Eiropas pieeja, ko var izmantot arī reģionālajā līmenī. ES stratēģijas mērķi, tostarp arī 11 tematiskie mērķi, ir nepilnīgi, jo nepietiekama uzmanība veltīta ekonomikas nozaru politikai un daudzdimensiju teritoriālās attīstības programmām.

3.8

Turpmākajā teritoriālās attīstības stratēģijā varētu izvirzīt mērķus un izveidot instrumentus, kas sekmē arī makroreģionālo saimniecisko un sociālo sadarbību tādās jomās kā:

3.9

Pēdējā desmitgadē pilsētu sistēmu sniegtās iespējas, no vienas puses, un tajās uzkrājusies spriedze, no otras puses, ir kļuvušas arvien lielākas un gandrīz nepārvaldāmas.

3.10

Dažu Eiropas aglomerāciju, polu un ar izcilību saistītu augsti attīstītas darbības centru apvienošana tīklos var būt labi piemēri dinamiskai un atšķirības izlīdzinošai, bet ilgtspējīgai attīstībai.

3.11

Savienotas Eiropas redzējums — kā makroreģionālo stratēģiju daļa —, kas infrastruktūras elementus papildinātu ar politiskai, institucionālai, saimnieciskai un sociālai integrācijai nepieciešamām tematiskām ievirzēm, makrolīmenī ļautu panākt daudz lielāku efektivitāti. Šāda pieeja nebūtu pretrunā ar resursu taisnīgu un līdzsvarotu sadali.

3.12

EESK kādā no iepriekšējiem atzinumiem jau ierosināja paredzēt jaunu Eiropas finanšu satvaru tādu integrētu projektu izstrādei, kuriem ir “”.

3.13

Būtu jāapsver ideja par pilnīgu Eiropas Enerģētikas kopienas izveidi. Iegūstot politisku atbalstu, pasaules mēroga forumos ES varētu runāt “vienā balsī”, turklāt tā efektīvāk varētu aizstāvēt arī saimnieciskos, vides aizsardzības un sociālos aspektus.

3.14

Ja ES līmenī nebūs konceptuālas progresīvas virzības, tiesību aktu priekšlikumu un finanšu satvaru noteikšana 2014.–2020. gadam atkal liks dalībvalstīm meklēt individuālus risinājumus, kuri bieži vien ir mazāk efektīvi.

3.15

EESK vislabāk apliecinātu savu nozīmi, ja tā, pateicoties savam sastāvam, apzināti un arī metodiski pamatoti izmantotu savas zināšanas, kas atspoguļo saikni starp saimnieciskajām interesēm, sabiedriskajām vērtībām un faktoriem, kuri nosaka izaugsmes ilgtspēju.

4.1

Stratēģija “Eiropa 2020” un reglamentējošā sistēma, kas izstrādāta Kohēzijas fonda īstenošanas atbalstam pēc 2014. gada, kā arī vienotais stratēģiskais satvars ir apliecinājums izpratnei par integrētas attīstības sniegtajām .

4.2

EESK tomēr uzskata, ka ar izpratni nepietiek un pasaules mēroga konkurence liek izstrādāt un īstenot konkrētākas un visaptverošākas programmas.

4.3

Stratēģijā “Eiropa 2020” definētās gudras un iekļaujošas izaugsmes galvenais mērķis ekonomikas līmenī ir Savienības ražošanas un uzņemšanas spējas palielināšana, bet mikroekonomikas līmenī, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu nodarbinātības izaugsmi, jānodrošina Savienības iedzīvotāju dzīves kvalitātes pastāvīga un noturīga uzlabošanās.

4.4

Plānojot Eiropas fondu izmantošanu, jāņem vērā, ka pastāv tādas savstarpēji saistāmas un savstarpēji atkarīgas darbības, kuras var apvienot īpašos daudzdimensiju, integrētos klasteros, tādējādi palielinot efektivitāti.

4.4.1

Izvirzot šādus nozīmīgus mērķus, kas aptver vairākas nozares un ietekmē arī Eiropas Savienības konkurētspēju, ļoti svarīgi ir galveno uzmanību pievērst ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ziņā saistītām organizācijām, kas piedalās attīstības procesā vai kuras tas tieši ietekmē.

4.4.2

Plānošanas gaitā jāņem vērā šā procesa skarto (reģionālo un vietējo) (labumu gūstošo) dalībnieku tīkli un .

4.5

Minēto divu savstarpējās atkarības sistēmu analīze un plānošana, kā arī to sniegtais Savienības līmeņa atbalsts sniegs iespēju tām kopīgi ietekmēt izaugsmi.

4.6

Aizgājušajā desmitgadē, lielā mērā pateicoties ES finansētajiem infrastruktūras projektiem, notikušas būtiskas pārmaiņas ražošanas procesu telpiskajā struktūrā Eiropā, mazāk attīstītajos reģionos sekmējot .

4.7

Ekonomikas telpiskās struktūras izveidi nosaka faktori, kurus var nodrošināt mikroekonomikas līmenī un kuri cieši saistīti ar stratēģijā definēto ilgtspējas kritēriju.

4.8

Izšķirīgi ir tādi faktori kā darbaspēka kvalifikācija, vecums un profesionālā izglītība, darba kultūras līmenis kopumā, nodarbinātības palielināšanās un pakalpojumu kvalitāte. Svarīgi nosacījumi ir vietējās sabiedrības veselības stāvoklis, vides kvalitāte un, protams, uzņēmējdarbības un fiziskā infrastruktūra, kā arī loģistikas sistēmu attīstības līmenis.

4.9

Eiropas konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no tādām saskaņotām attīstības tendencēm, kas ļauj savienot makrolīmeni un mikrolīmeni.

4.10

Ja resursus izmanto mērķtiecīgi un efektīvi, to pārorientēšanu var attaisnot šādi faktori:

4.11

Vispārēji ir atzīts, ka Eiropas atbalsts (galvenokārt neatmaksājamās subsīdijas) ekonomikas nozarēm visvairāk nepieciešams inovatīva rakstura darbībai mazos un vidējos uzņēmumos un strukturālu pārmaiņu skartās atpalikušās rūpniecības nozarēs. Tā kā mērķis ir gudra un vienlaikus iekļaujoša vai atšķirības izlīdzinoša izaugsme, saistībā ar ražošanas tīkliem, uzņēmuma jēdziens dažos mazāk attīstītos reģionos vai pašvaldībās var nozīmēt to, ka jāpalielina atbalsts MVU.

4.12

Būtu vērts apsvērt, vai sekmīgu inovācijas ķēžu, klasteru un vietējo ražošanas sistēmu gadījumā nevajadzētu nodrošināt vairāk elastības gan lielajiem uzņēmumiem, kas labi nostiprinājušies kādā teritorijā, gan piegādātājiem un paredzēt vairākveidu, kombinētu finansējumu.

4.13

Daudzdimensiju stratēģijas izstrādes piemēru var ņemt no jomas. Veselības nozares tīkls aptver izglītību par apkārtējo vidi un apmācību, dažādas ar veselību saistītas ražošanas nozares, vides aizsardzības nozari, veselības aprūpi, medicīnas tūrismu, bioloģisko pētniecību, aprīkojuma ražošanu un ar to saistīto augstāko izglītību, eksperimentālus un inovāciju parkus un tajos darbojošos mazos un vidējos uzņēmumus un izpaužas visu minēto jomu mijiedarbībā. Minētajā nozarē palielinās ar vecāka gadagājuma cilvēkiem saistītās ekonomikas nozīme.

4.14

EESK vairākos pētījumos ir analizējusi sociālās ekonomikas kā izšķiroša faktora nozīmi integrējošā izaugsmes politikā.

4.15

Ekonomiskā un finanšu mijiedarbība starp darbībām, ko veic piemērā minētajiem tīkliem līdzīgi tīkli, varētu ievērojami ietekmēt dalībvalstu budžetu pārstrukturēšanu, un tas savukārt var likt mainīties uztverei un attieksmei sabiedrībā.

4.16

Makrolīmeņa pieeja reģionālajai attīstībai sekmētu policentriskas teritoriālās struktūras izveidošanos Eiropā un ļautu nostiprināties, pirmkārt, vajadzīgajai darbību koncentrācijai un, otrkārt, izmantojot dažādu vietējo apstākļu priekšrocības, ļautu veikt tādu darba sadali tīklā, kas atbilstu ilgtspējas redzējumam.