14.3.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/1

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apzinās, ka jautājums par intelektuāli apdāvinātiem bērniem un jauniešiem ir izskatīts relatīvi plaši, vairākus gadu desmitus veicot pētījumus, un par šo tematu pieejams arī ļoti plašs specializētās literatūras klāsts (1). Tomēr, ņemot vērā minētā jautājuma nozīmīgumu, EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis atbalstīt papildu pētījumus un paredzēt atbilstošus pasākumus, kas sekmētu pievēršanos tik atšķirīgajiem audzēkņiem kopumā, tostarp programmas intelektuāli apdāvinātu bērnu un jauniešu potenciāla attīstīšanai iespējami dažādās jomās. Minētā pasākuma mērķis cita starpā būtu arī veicināt nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum Eiropas Savienībā, un, ņemot vērā ekonomikas krīzi, sekmēt īpašu zināšanu novērtēšanu un novērst talantīgu cilvēku aizplūšanu uz citiem pasaules reģioniem.

1.2.

Komiteja ierosina atbalstīt intelektuāli apdāvinātu bērnu un jauniešu spējas dažādos izglītības posmos un veidos, izvairoties no pāragras specializācijas un aicinot mācību iestādes pievērst uzmanību daudzveidībai, kā arī izmantot sadarbību apmācību jomā un neformālo izglītību.

1.3.

Komiteja ierosina atbalstīt izglītošanos un zināšanu apguvi dzīves gaitā, ņemot vērā, ka katra cilvēka intelektuālais potenciāls nav statisks, un dažādos dzīves posmos tas attīstās atšķirīgi.

1.4.

Komiteja aicina turpmāk pievērst lielāku uzmanību darba metodēm un pieredzei ar intelektuāli apdāvinātiem studentiem katrā dalībvalstī, īpaši tādām metodēm, kas sniedz ieguvumus sabiedrībai kopumā, sekmē tās kohēziju, samazina nesekmību skolā un veicina izglītības uzlabošanu atbilstoši stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

1.5.

Komiteja norāda, ka darba vietās ir jāapzina tie darbinieki, sevišķi gados jaunie, kuri spēj un ir ieinteresēti attīstīt gan savu intelektuālo potenciālu, gan dot ieguldījumu inovācijā, un jānodrošina viņiem iespēja turpināt izglītību vēlmēm un interesēm atbilstošā jomā.

1.6.

Komiteja ierosina uzlabot izglītības iestāžu veltīto uzmanību intelektuāli apdāvinātiem bērniem un jauniešiem, ņemot vērā šādus aspektus:

1.7.

Labākas rūpes par intelektuāli apdāvinātiem bērniem un jauniešiem ietver viņu emocionālo izglītību, kurai ir īpaša nozīme pusaudžu vecumā, sociālo prasmju apguvi, un tām jābūt vērstām uz integrācijas atvieglošanu un iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī jāveicina spēja strādāt komandā.

1.8.

Skolēnu apmaiņas programmu un īslaicīgas uzturēšanās citā valstī mehānismi un procedūras jāveido tā, lai tajās varētu piedalīties intelektuāli apdāvināti audzēkņi, it īpaši no nelabvēlīgas sociālās vides.

1.9.

Jāizmanto informācijas un paraugprakses apmaiņas iespējas Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz apdāvinātu skolēnu un studentu apzināšanu un pievēršoties viņiem.

1.10.

Apdāvinātos bērnos un jauniešos jāattīsta uzņēmējdarbības gars, lai veicinātu atbildību un solidaritāti, kas vērsta uz visas sabiedrības ieguvumu.

2.1.

Eiropas Komisijas 2010. gadā pieņemtajā stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei kā viena no trijām pamatprioritātēm iekļauta gudra izaugsme, attīstot uz zināšanām un inovācijām balstītu ekonomiku. Raugoties no minētā skatpunkta, viens no galvenajiem resursiem Eiropas Savienības nākotnes nodrošināšanai ir visu iedzīvotāju izglītība, un cita starpā tā ietver intelektuāli apdāvinātu cilvēku labāku apzināšanu un mācību iestāžu pievēršanos viņiem.

2.2.

ES dalībvalstu pašreizējā izglītības politikā būtiska uzmanība tiek veltīta skolēnu dažādībai, izglītības procesā cenšoties visiem audzēkņiem pievērst vajadzīgo uzmanību, lai viņi iespējami labāk attīstītu savu potenciālu. Veltot pūliņus visiem skolēniem, kuriem ir vajadzīgs īpašs atbalsts izglītības jomā, ir jāpalielina intelektuāli apdāvinātiem audzēkņiem šobrīd paredzētie resursi.

2.3.

Analizējot pašreizējo situāciju ES dalībvalstīs, vērojamas būtiskas atšķirības intelektuāli apdāvinātu audzēkņu apzināšanā, un atšķiras arī viņiem veltītās uzmanības līmenis izglītības iestādēs. Ir jāuzlabo arī mācību prakse un izglītības pasākumi, kas paredzēti šādiem audzēkņiem, un šo aspektu ietekmē pedagogu nepietiekamā apmācība minētajā jomā.

3.1.1.

Starptautiskie pētījumi liecina, ka intelektuāli apdāvināti cilvēki sastopami visās sabiedrības grupās (2). Minēto principu var attiecināt uz ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Sociālajā, politiskajā un izglītības aspektā apdāvinātu cilvēku apzināšanai un pievēršanās viņiem uzmanība tiek veltīta salīdzinoši nesen, bet nākamajos gados šis jautājums neapšaubāmi kļūs nozīmīgāks. Pētījumu rezultāti liecina: lai uzlabotu intelektuāli apdāvinātu audzēkņu apzināšanu un izglītības iestādēs veltītu viņiem lielāku uzmanību, ir jāiesaista visa sabiedrība kopumā, proti, politiķi, pedagogi, zinātnieki un pētnieki, ģimenes un sociālie partneri.

3.1.2.

Specializētajā zinātniskajā literatūrā par šo tematu izmantoti dažādi termini attīstītu spēju raksturošanai: pāragrs briedums (rezultāti konkrētā vecuma grupā pārsniedz gaidīto), talants (īpašas spējas ļoti konkrētās jomās, piemēram, matemātikā, mūzikā u.c.) un, visbeidzot, apdāvinātība vai augsti attīstītas spējas. Pēdējo minēto terminu — apdāvinātību vai augsti attīstītas spējas — šobrīd definē, ņemot vērā šādas raksturīgas iezīmes:

Lai gan parasti augsti attīstītas spējas parasti nozīmē labas sekmes vispārizglītojošajās mācību iestādēs un augstskolās, apdāvināti audzēkņi relatīvi bieži skolā ir nesekmīgi. Apdāvinātība nebūt nav jāuzskata par statisku stāvokli, bet gan par potenciālu, kas ir jāatklāj un jāatzīst sabiedrībā, pievēršot uzmanību, jo pretējā gadījumā to var zaudēt.

3.1.3.

Zinātniskajā literatūrā arī atzīts, ka augsti attīstītām spējām ir daudzdimensionāls raksturs, t.i., tās ir plašas un daudzveidīgas, un tās nevar vērtēt, izmantojot vienīgi intelekta koeficientu, ir jāvērtē arī tādi aspekti kā oriģinalitāte un radoša domāšana, ko bieži vien nosaka un ietekmē ģimenes, sociālie un kultūras aspekti. Dažos gadījumos, piemēram, cilvēkiem, kas sirgst ar autismu vai noteikta veida kustību traucējumiem, augsti attīstītas spējas var būt vienlaicīgi ar invaliditāti.

3.1.4.

Apdāvināti skolēni un cilvēki sastopami visās sabiedrības grupās un slāņos neatkarīgi no dzimuma un sociālā stāvokļa, tomēr praksē apzināšanas procesā parādās aspekti, kuri būtu jāņem vērā, lai tos kompensētu.

3.1.5.

Jāatceras, ka apdāvināti skolēni un jaunieši tāpat kā pārējie skolu audzēkņi veido ļoti daudzveidīgu grupu.

3.1.6.

Var sastapt skolēnus, kuriem, neraugoties uz augsti attīstītām intelektuālām spējām, ir grūtības gūt panākumus mācībās un kuri ietilpst nesekmīgo audzēkņu grupā, piemēram, tādēļ, ka izglītības iestādē trūkst īpašas uzmanības, tās nav vispār, vai arī pastāv adaptācijas problēmas. Nereti var sastapt arī tādus apdāvinātus audzēkņus, kuri tiek atstumti, vienaudžu grupā viņus neatzīst, un arī šis faktors var palielināt nesekmības iespējamību. Apdāvinātu audzēkņu pienācīga apzināšana ir faktors, kas var, un kuram būtu jāpalīdz samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo audzēkņu skaitu un palielināt augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju procentuālo daļu, kas ir viens no “ “Eiropa 2020” — stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” pamatmērķiem izglītībā.

3.2.1.

Lielāka uzmanība apdāvinātiem audzēkņiem ietver dažādus elementus: sākotnējo apzināšanu, psiholoģisko, visaptverošu pedagoģisko un sociālo novērtējumu, lai apstiprinātu vai noraidītu augsti attīstītu spēju esamību, un, visbeidzot, pedagogu reakciju jeb reālu uzmanību, kas šiem audzēkņiem tiek veltīta, izmantojot gan formālo, gan neformālo izglītību.

3.2.2.

Valda uzskats, ka apzināšanas procesos daudzi ļoti spējīgi cilvēki netiek pamanīti. Apzināšanas procesu var veikt pirmsskolas izglītības posma nobeigumā vai uzsākot mācības pamatskolā. Tāpat kā attiecībā uz jebkuru audzēkni ar īpašām prasībām mācību atbalsta jomā, apdāvinātības agrīna noteikšana atvieglo iespēju atbilstošā veidā pievērsties skolēniem un novērst iespējamu nesekmību vai skolas gaitu priekšlaicīgu pārtraukšanu nākotnē. Lai gan apdāvinātības noteikšana ir iespējama dažādos vēlākos izglītības vai dzīves posmos, sākotnējā apzināšana ir īpaši svarīga, tāpat arī to audzēkņu psiholoģi pedagoģiskais novērtējums, kuriem varētu būt augsti attīstītas spējas.

3.2.3.

Parasti fakts, ka audzēknis ir apdāvināts, atklājas tad, kad vecāki vai skolotāji novēro viņu izcelšanos pārējo skolēnu vidū savā vecuma grupā, vai arī gadījumos, kad parādās iezīmes, kas liecina par nespēju iekļauties kolektīvā. Šo sākotnējo apzināšanu, kas speciālistiem pēc tam ir jāapstiprina vai jānoraida, var balstīt uz šādiem rādītājiem:

3.2.4.

Agrīnā vecumā (līdz 4–5 gadiem) audzēkņa spējas, nosakot augstu attīstības līmeni, jāvērtē īpaši piesardzīgi, jo pāragrs garīgais briedums vai ģimenes vide, kas būtiski stimulē sasniegumus skolā, var būt par pamatu pārsteidzīgam attīstības novērtējumam, un tas var izrādīties nestabils un neprecīzs. Šajos gadījumos būtu lietderīgi izstrādāt pārskatus par reizēm, kad intelektuālā apdāvinātība izpaudusies, vai pārbaudīt audzēkņa spējas tad, kad tās tuvinās parastiem rādītājiem.

3.2.5.

Nelabvēlīgā sociālā vidē apdāvinātību bieži vien slēpj grūtības, sociāli ekonomiskās problēmas, kā arī mācību iestāžu zemās prasības, tādēļ spējas neizpaužas tik acīmredzami. Ir svarīgi ņemt vērā šo aspektu un pievērst īpašu uzmanību no nelabvēlīgas vides nākušu bērnu un jauniešu attīstībai, lai varētu viņiem piedāvāt vajadzīgo uzmanību izglītības iestādē, tostarp apzinātu tos, kuri varētu būt apdāvināti.

3.2.6.

Saistībā ar apdāvinātiem audzēkņiem un jauniešiem būtu jāizvairās no zemāk minētajiem uzskatiem un vēlmēm:

3.2.7.

Kad vecāki un skolotāji uzskata, ka bērns vai jaunietis varētu būt ļoti spējīgs, sākotnējā apzināšanā jāizmanto īpaši novērtēšanas instrumenti, un psiholoģiskā un pedagoģiskā novērtēšana jāveic profesionāliem speciālistiem, kuri var sadarboties ar mācību iestādes pedagogiem. Minētajai novērtēšanai jābūt iespējami daudzveidīgai, pilnīgai, un tajā jāiekļauj dažādas jomas (mācību iestāde, sociālā vide, ģimene), kā arī dažādi instrumenti informācijas vākšanai, lai tos varētu izmantot, novērtējot jebkuru audzēkni neatkarīgi no ģimenes apstākļiem un sociālā stāvokļa. Pamatojoties uz plašo un daudzveidīgo novērtējumu, iespējams izstrādāt galīgo ziņojumu, kurā iekļauts psiholoģiskais un pedagoģiskais raksturojums, ar ko apstiprina vai noraida augsti attīstītu spēju esamību.

3.3.1.

Ja augsti attīstītas spējas tiek apstiprinātas, atbilstošu pedagoģisko pieeju šiem bērniem un jauniešiem var sekmēt zemāk norādītie faktori un apstākļi:

3.3.2.

Atsevišķos pedagoģijas modeļos un izglītības sistēmās izmanto dažādas pieejas īpaši spējīgiem audzēkņiem, lai varētu apmierināt viņu vajadzības izglītības jomā. Šajā sakarā izstrādātajiem pasākumiem ir divas atšķirīgas tendences:

3.3.3.

Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstu izglītības sistēmās galvenokārt izmanto iekļaujošo izglītību. Tas nozīmē, ka sākotnējos izglītības posmos visiem audzēkņiem cenšas piedāvāt kopīgu izglītības apguvi mācību iestādes vidē, kurā pievērsta uzmanība daudzveidībai, bet izvairoties no priekšlaicīgas viendabīgu grupu veidošanas. Minētā pieeja ir saderīga ar viendabīgāku grupu veidošanu vēlākos izglītības posmos, kas nav obligāti, vidējās izglītības ieguves nobeigumā vai gatavojoties studiju uzsākšanai augstākajā mācību iestādē. Dažās ES valstīs izmēģina sistēmas īpašu talantu attīstīšanai vai viendabīgāku grupu programmas apdāvinātiem audzēkņiem un/vai audzēkņiem, kuri sasnieguši izcilus akadēmiskos rezultātus. Pašreizējās situācijas analīze liecina par iespējamo tendenci nākotnē, proti, saglabāt iekļaujošo izglītību sākotnējos izglītības posmos un apgūt pieredzi viendabīgu grupu izveidē vēlākajos izglītības posmos vai pēc obligātās izglītības iegūšanas.

3.3.4.

Šādus konkrētus pasākumus ļoti spējīgiem jauniešiem var pieņemt pati izglītības iestādē. Daži no tiem ir vispārīgi parasti un attiecināmi uz visiem audzēkņiem kopumā:

3.3.5.

Ārpus skolas intelektuāli apdāvināti audzēkņi var piedalīties plānotos, bet salīdzinājumā ar mācību procesu mazāk regulētos pasākumos, kas dod iespēju kontaktēties ar apdāvinātiem jauniešiem no citām mācību iestādēm. Šādi ārpusprogrammas pasākumi ir diezgan izplatīti un ļoti daudzveidīgi. Tos var atbalstīt valstis, publiskās iestādes un ES.

3.3.6.

Abi pedagoģiskās pieejas veidi, proti, formālā un neformālā izglītība, viens otru neizslēdz. Mācību procesā vairāk pievēršoties intelektuāli apdāvinātiem jauniešiem, būtu jāņem vērā abi aspekti: gan uzmanība mācību iestādē un pievēršanās mācību grafikam tāpat kā gadījumā ar visiem tiem audzēkņiem, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts, gan papildu uzmanība ārpus mācību programmas, kuru nodrošina mācību iestādē vai ārpus tās.

3.3.7.

Šobrīd ļoti aktuāls jautājums ir būtiski uzlabot rūpes par intelektuāli apdāvinātiem jauniešiem viņu mācību iestādēs; tas nozīmē, ka jāuzlabo pedagogu sākotnējā un pastāvīgā apmācība saistībā ar apdāvinātu jauniešu apzināšanu un viņiem veltāmo uzmanību mācību procesā, ņemot vērā audzēkņu dažādību vispār.

3.3.8.

Jautājums par visu Eiropas Savienības jauniešu, jo īpaši talantīgo, potenciāla atraisīšanu attiecas ne tikai uz izglītības nozari. Ir svarīgi praksē īstenot tādu sociālo un ekonomikas politiku, lai šiem cilvēkiem jau no agrīna vecuma varētu piedāvāt darbu un iespējas un viņi spētu izmantot savu potenciālu. Šajā sakarā ļoti svarīgs Eiropas uzdevums ir novērst un nepieļaut intelektuāli apdāvinātu personu emigrāciju uz citām pasaules valstīm, kurās viņu spējas tiks izmantotas.

4.1.1.

Pēdējo gadu laikā dažādos pētījumos sniegts pārskats par stāvokli augstu intelektuālo spēju jomā Eiropas Savienībā (4). Pētījumi liecina:

4.2.1.

Visās ES valstīs ir privātas profesionāļu un ģimeņu apvienības, kas īsteno ārpusprogrammas izglītības pasākumus, lai sekmētu īpaši apdāvinātu jauniešu spējas. Dažās valstīs ir arī pasākumi, kurus atbalsta attiecīgās izglītības pārvaldes iestādes vai kurus īsteno sadarbībā ar tām.

4.2.2.

Izglītības iestāžu paredzēto pasākumu klāsts intelektuāli apdāvinātiem audzēkņiem ES valstīs:

4.3.1.

Neraugoties uz pašreizējo sarežģīto stāvokli ekonomikas jomā, kas ietekmē arī izglītības sistēmu, un problēmām, ar kurām ikdienas darbā saskaras pedagogi, ir jāuzlabo pedagogu īpašā — gan sākotnējā, gan pastāvīgā apmācība — šajā jomā.

4.3.2.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu topošajiem pedagogiem paredzētajās oficiālajās studiju programmās kā atsevišķs mācību priekšmets vai vispārīgu studiju darbam ar dažādiem audzēkņiem daļa ir iekļauta īpaša apmācība, kā pievērsties audzēkņiem ar augstām intelektuālajām spējām.

4.3.3.

Kas attiecas uz valsts iestāžu organizētu pastāvīgu apmācību pedagogiem, tikai pusē dalībvalstu tā ir iekļauta pedagogu pastāvīgo mācību plānos. Šī pastāvīgā valsts iestāžu organizētā apmācība tiek piedāvāta līdztekus dažu privāto struktūru piedāvātajai apmācībai.

4.3.4.

Rezumējot var teikt, ka stāvokļa analīze ES saistībā ar minēto tematu liecina, ka būtiski uzlabojumi nepieciešami šādās jomās:

Martinez Torres, Mercé. y Guirado, Angel (coords.) Altas capacidades intelectuales. Pautas de actuación, orientación, intervención y evaluación en el período escolar (“Augstas intelektuālās spējas. Rīcība, orientācija, iesaistīšanās un novērtējums skolas apmācību periodā”), Barcelona, Editorial Graó, 2012. gads.

Torrego, Juan Carlos. (coord.), Alumnos con altas capacidades y aprendizaje cooperativo. Un modelo de respuesta educativa, (“Apdāvināti audzēkņi un kopīga apmācība. Izglītības modelis”), Madrid, Fundación SM, 2012. gads.

Pfeiffer, Stephen: Current perspectives on the identification and assessment of gifted students, (“Pašreizējās perspektīvas apdāvinātu studentu apzināšanā un novērtēšanā”), Journal of Psychoeducational assessment, 2011. gads, Wallace, B. un Erikson, G.: Diversity in Gifted Education (“Daudzveidība apdāvinātu audzēkņu apmācībā”). International perspectives on global issues, Ņujorka, Routledge, 2006. gads.

Sternberg, R.J. un Davidson, J.E.: Conceptions of giftedness (“Apdāvinātības koncepcijas”), Cambridge University Press, 2005. gads.

Sternberg, R J. (ed.) Definitions and conceptions of giftedness, (“Apdāvinātības definīcijas un koncepcijas”), Thousand Oaks, Corwin Press, 2004. gads.

“La atención a los alumnos con altas capacidades en la Unión Europea” (“Pievēršanās intelektuāli apdāvinātiem audzēkņiem Eiropas Savienībā”), ikgadējās publikācijas De todo un poco 11. numurs, ikgadējā publikācija Programa de Enriquecimiento Educativo para Alumnos con Altas Capacidades de la Comunidad de Madrid, 21.–29. lpp., Madride, 2009. gads.

“Gifted Learners. A survey of educational policy and provision” (“Apdāvināti audzēkņi. Pārskats par izglītības politiku un prasībām”), Eiropas Aģentūra izglītības attīstībai personām ar īpašam vajadzībām, 2009. gads.

Eurydice (2006), “Specific Educations Measures to promote all Forms of Giftedness at School in Europe”. (“Īpaši pedagoģiski pasākumi, lai sekmētu visu veidu talantus Eiropas skolās”, darba dokuments). Brisele, Eurydice nodaļa.

Monks, F.J., Pflüger, R “Gifted Education in 21 European Countries: Inventory and Perspective” (“Apdāvinātu audzēkņu izglītošana 21 Eiropas valstī: pašreizējais stāvoklis un perspektīvas”), Neimegenas Universitāte, 2005. gads.