15.11.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/31

1.1

Sociālo tīklu individuālā un kolektīvā ietekme, kā arī to turpmākā attīstība un izraisītās sekas liek ES iestādēm par prioritāru uzdevumu uzskatīt tādu saistošu pārvalstisku un nesaistošu pasākumu pieņemšanu, kuri veicina pašregulējumu vai, vēlams, kopregulējumu, ir saskaņā ar “Digitālo programmu” un kuru mērķis ir dinamiskā vienotajā tirgū sekmēt minēto tīklu atbildīgu un gudru izmantošanu un pārvarēt ar tiem saistīto risku radītās problēmas. EESK uzskata, ka vislietderīgāk būtu izmantot “modeļa likumus”, uz ko balstīt visaptverošus globāla mēroga noteikumus, bet, kamēr tādu nav, ir jārod risinājums ES līmenī.

1.2

Ja pieņemtu noteikumus pārejai uz pašregulējumu vai kopregulējumu, tiem jābūt pagaidu noteikumiem, un to piemērošana regulāri jāizvērtē. Ja tos neievēro, ir jāpieņem un jāpiemēro saistošas normas.

1.3

Konkrēti EESK aicina Komisiju digitālo prasmju sekmēšanai rīkot izpratnes veidošanas un izglītošanas kampaņas, kuras galvenokārt paredzētas vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām un kuru mērķis ir novērst un mazināt sociālo tīklu neatbilstīgas izmantošanas nevēlamo ietekmi. Būtu jāizstrādā arī īpaši apmācību pasākumi vecāku izglītošanai par starpniecību un uzraudzību, lai sekmētu ziņošanu par neatļautu saturu tiešsaistē (“hotlines”) [palīdzības līnijas] un lai vecāki arī iesaistītos problēmas risināšanā.

1.4

Turklāt, lai sekmētu minētās iniciatīvas, ir arī jāizplata laba prakse piegādātāju pienākumu ievērošanā, jākontrolē reklāma un jāuzrauga ļoti jaunu lietotāju pārāk agrīna piekļuve. Visi šie pasākumi kopā var palīdzēt izskaust negatīvu attieksmi pret sociālajiem tīkliem, vienlaikus uzsverot to daudzās potenciālās iespējas un sinerģiju. Pastāv arī atkarība no sociālajiem tīkliem, par kuru vajadzētu informēt lietotājus un brīdināt gados jaunāko pusaudžu vecākus, jo šo pusaudžu atkarības risks ir visaugstākais.

1.5

Būtu jāsekmē tiesību uz privātumu aizsardzība, ņemot vērā iejaukšanos privātajā dzīvē darba attiecību un jauno tehnoloģiju, un īpaši sociālo tīklu, izmantošanas kontekstā, sociālajiem partneriem regulējot šo jautājumu attiecīgajos līgumos.

1.6

Visbeidzot EESK atgādina (1), ka tā vēlētos, lai tiktu publicēts ES tiešsaites tiesību kodekss, kurā skaidrā un pieejamā veidā apkopotas ES spēkā esošās digitālo lietotāju tiesības, kas sekmē tīklu atbildīgu lietošanu, ar tiem saistīto traucējumu novēršanu un tādas prakses izskaušanu, kuru var uzskatīt par negodīgu vai kaitīgu, īpaši ļoti kontekstualizētas reklāmas gadījumos.

2.1

Šis pašiniciatīvas atzinums ir izstrādāts ar trīskāršu mērķi:

2.2

Pēdējos gados vērojamais digitālās sabiedrības uzplaukums kopumā, kā arī konkrēti virtuālo kopienu arvien straujākā izplatīšanās rada nepieciešamību pieņemt politikas pasākumus, kas virzīti uz sociālo tīklu atbildīgu izmantošanu un ar tiem saistītu apdraudējumu un problēmu novēršanu un aizsardzību pret tiem.

2.3

Nepārtrauktā evolūcija un telpiskā dimensija, kas sociālajiem tīkliem piemīt kopš to izveides, liek pastāvīgi pārskatīt to koncepciju un pieeju tiem. Tomēr ir iespējams vienoties par dažām to pamatīpašībām un principiem, kas nepieciešami atbilstīgu rīcības jomu apzināšanai.

2.4

Tāpēc var uzskatīt, ka sociālos tīklus kā kompleksos apstākļos notiekošas brīvprātīgas sociālās mijiedarbības līdzekļus uztur dinamiska savstarpēja apmaiņa atvērtā pozitīvas atgriezeniskās saites sistēmā.

2.5

Tādējādi tīklu un to izmantošanas veidu, kā arī lietotāju profilu un satura daudzveidība rada jaunu un progresīvu procesu, kura norises vispārējos noteikumus vajadzētu precīzi definēt, un tāpēc periodiski būtu jāveic attiecīgs darbs “uz vietas”, kā arī darbs ar mērķi vairāk uzzināt par lietotāju iekļaušanos vienā vai vairākos noteiktos tīklos. Tas ļautu arī paredzēt tehnoloģiski neitrālus noteikumus, kas vajadzīgi skatāmajai jomai raksturīgā elastīgā pielāgošanās procesā.

2.6

Savukārt šajā atzinumā ierosinātie pasākumi palīdz sasniegt kopīgo mērķi, kas izvirzīts stratēģijā “Eiropa 2020”, — gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi (COM(2010) 2020 final). Tādējādi sociālo tīklu koncepcija vieno zināšanu sabiedrību un kolektīvos resursus tīmeklī (crowdsourcing), atbalstu lietotāju lielākai aktivitātei un atbildībai un efektīvu virtuālo tirgu vai vēlmi sadarboties un sociālo integrāciju.

2.7

Tomēr ir svarīgi ne tikai uzlabot infrastruktūras, lai nodrošinātu ātru, drošu, nediskriminējošu pieeju visiem bez izņēmuma, vienlaikus sekmējot atbildīgu digitālo pilsoniskumu, bet arī pilsoņiem garantēt tiesību efektīvu izmantošanu digitālā vidē (vārda un informācijas brīvība, personas datu un privātuma aizsardzība, pārredzamības prasības un universāli telefona un funkcionāla interneta pakalpojumi un pakalpojumu kvalitātes minimums) (COM(2010) 245 final/2).

2.8

Sociālo tīklu izmantošanā būtisks elements ir privātums. EESK jau ir paudusi viedokli par priekšlikumu datu aizsardzības regulai, nepārprotami atbalstot iespēju lietotājiem kontrolēt savus personas datus (“tiesības tikt aizmirstam”) un saglabāt privātumu, t.i, piekrišanai visos gadījumos jābūt skaidrai vai nepārprotami paustai, un tā nevar būt netieša.

2.9

Interneta meklētājprogrammām automātiski jānodrošina drošības un privātuma standarti, lai novērstu to profila indeksāciju un lai nodrošinātu īpaši neizpaužamu datu aizsardzību.

2.10

Turklāt nozarē būtu jāuzlabo tirgus pārvaldība, gan attiecībā uz piegādātāju integrāciju, gan tādu konkrētu un saistošu pasākumu ievērošanu, kas skar viņu izmantoto praksi, tostarp arī reklāmas kontroles jomā, gan attiecībā uz pieejamās informācijas izmantošanu vai atbilstošu tirdzniecības nišu radīšanu (piemēram, apdrošināšanas prēmijas risku, kas saistīti ar lietotāju tiesībām sociālajos tīklos, segšanai).

2.11

Tomēr kopīgas atbildības ietvaros lietotājiem būs jāievēro norādes un vadlīnijas, ko attiecīgās iestādes izvirza, lai garantētu sociālo tīklu pārdomātu un atbildīgu izmantošanu (“lietotāju sociālā atbildība”), tādā veidā, lai optimizētu pieejamos resursus un nostiprinātu priekšrocības, ko sniedz informācijas izplatīšana un pārskatāmība apstākļos, kurus raksturo sadarbība, kas papildus katra tīkla galvenajiem mērķiem sekmē zināšanu apguvi un daudzkultūru bagātināšanos. Lai gan dažkārt legalitātes pamatā ir kļūdainais priekšstats, ka lietotājs noteikti ir informēts un apzinīgs, statistikas dati liecina, ka faktiski nosacījumus lasa tikai viens no 1000 lietotājiem.

3.1

Pēdējos gados sociālie tīkli ir strauji izvērsušies, lietotāju skaitam ievērojami palielinoties. 2010. gadā tika lēsts, ka kopējais lietotāju, pārsvarā jauniešu, skaits pasaulē tuvojās 1 000 miljoniem un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija palielinājies par 23 %. Ar datiem par sociālo tīklu koeficientiem katrai valstij var iepazīties īpaši šim nolūkam izstrādātajās sociālo tīklu pasaules kartēs.

3.2

Lietotāju jauniešu procentuālais skaits ir daudz lielāks nekā citu vecuma grupu lietotāju skaits. Saskaņā ar Eurostat datiem Eiropas Savienībā četras piektdaļas interneta lietotāju vecumā no 16 līdz 24 gadiem 2010. gada beigās internetu izmantoja minētajam mērķim, salīdzinājumā ar divām piektdaļām personu vecumā no 25 līdz 54 gadiem un mazāk par vienu piektdaļu personu vecumā no 55 līdz 74 gadiem (Skatīt Komisijas aptauju “Risk and Safety” (Risks un drošība)). EESK pašreiz izstrādā atzinumu par reklāmu, kas vērsta uz bērniem.

3.3

Sociālie tīkli to lietotājiem paver ļoti daudzveidīgas iespējas. Sociālais tīkls dod iespēju sazināties ar draugiem un ģimenes locekļiem tālumā, iegūt jaunus draugus, apmainīties ar multimediju informāciju, sekmēt darba attiecības, iepazīstināt ar projektiem, iepazīstināt ar sevi profesionāli un sociāli, izteikt vai aizstāvēt idejas un intereses u.c. Jaunākajos sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, Pinterest un Tumblr, kuru lietotāju skaits jau ir lielāks nekā YouTube, LinkedIn un Google+ tīklos, minētās iespējas tādās jomās kā attēlu pārraide, datu vizualizācija un video ir vēl plašākas.

3.4

Tomēr lietotāji par īpaši svarīgu uzskata iespēju ar saturu dalīties nekavējoties un plašā personu lokā, galvenokārt ar tādām personām, kuras satiktas ārpus sociālajiem tīkliem (ģimene, draugi, paziņas), vienlaikus sociālos tīklus izmantojot arī tam, lai iegūtu jaunus paziņas.

3.5

Sakarā ar jaunu attiecību modeli jāuzsver ar sociālo tīklu attīstību saistītie pozitīvie aspekti un īpaši to ieguldījums (3):

3.6

Sociālo tīklu izmantošana pieaug vienlaikus ar to piemērošanas jomu paplašināšanos, lietotājiem tīklu darbībā iesaistoties daudzveidīgas motivācijas dēļ, piemēram: komunikācija ģimenē un sabiedrībā, komerciālas un izklaidējošas informācijas apmaiņa, izklaide un brīvais laiks, personīgās un emocionālās attiecības, piekļuve zināšanām un mācību turpināšana, darba un profesionālā vide, pilsoniskā līdzdalība un brīvprātīgā darbība, viedokļu un ideju apspriešana utt.

3.7

Jāņem vērā, ka “interneta kopienas sevi uzskata un liek sevi uztvert kā vidi, kas vienlīdzīga fiziskajai pasaulei, kurā spēles noteikumus attiecīgajā vidē nenosaka lietotājs. Piereģistrējoties lietotājs pieņem līguma noteikumus, kurus paredzējis pakalpojuma sniedzējs, kaut gan pakalpojums šķiet esam bezmaksas. Tomēr darījums pastāv: mēs sniedzam savus personas datus. Piereģistrējoties kādā sociālā tīklā, mēs parasti nepārbaudām juridisko informāciju, nezinām, kas var notikt ar mūsu datiem vai kā ir izveidota vide un kas un ar kādu mērķi var piekļūt mūsu datiem” (El Derecho Fundamental a la Protección de Datos: Guía del Ciudadano.[Pamattiesības uz datu aizsardzību: ceļvedis sabiedrībai]. Spānijas datu aizsardzības aģentūra, 2011. gada janvāris (https://www.agpd.es/portalwebAGPD/index-ides-idphp.php)).

3.8

Tomēr sociālo tīklu lietotājiem ir sajūta, ka virtuālās telpas pieder viņiem, ka tie ir viņi, kas rada un kontrolē to saturu un pievienoto informāciju. Brīvības un ietekmes sajūta, ko sociālie tīkli dod saviem lietotājiem, daudzos gadījumos var traucēt saprast, ka spēles noteikumus paredz citi, kuri viņus kontrolē un kuriem tāpēc ir patiesā vara pār datu nesēju un visu tās saturu, tādējādi nosakot ierobežojumus, kurus uzskata par vajadzīgiem (tostarp attiecībā uz lietotāju vecumu, neradot reālus šķēršļus piekļuvei).

3.9

Vienlaikus tiek sekmēta vienošanās par ētikas kodeksu pieņemšanu, lai aizsargātu sociālo tīklu atbilstošas izmantošanas vērtības saskaņā ar noteiktajiem mērķiem. Tas var būt brīvprātīgs pašregulējums vai attiecīgs kopregulējums veiktās darbības kontrolei.

3.10

Tomēr sociālo tīklu lietotāji ir pakļauti dažādiem riskiem, kas saistīti ar šo tīklu izmantošanu. Daži no šiem riskiem ir vispārēji un raksturīgi jebkuram interneta lietošanas veidam, taču specifiskās ar sociālajiem tīkliem saistītās problēmas ir vēl izteiktākas tādu īpašu aspektu dēļ kā, piemēram, miljoniem iedzīvotāju sniegtu datu koncentrācija, lielākoties tādu jauniešu dalība, kuri nav iepriekš ne apmācīti par pārdomātu un atbildīgu sociālo tīklu izmantošanu, ne brīdināti par tajos sastopamajiem apdraudējumiem (ne vecāki, ne skolotāji parasti nevar nodot attiecīgas zināšanas, kas iegūtas, pamatojoties uz personisko pieredzi). Arī tas, ka trūkst zināšanu par problēmām un izaicinājumiem, kas rodas līdz ar tādas pilnīgi jaunas jomas kā sociālie tīkli attīstību, tīmekļa lietotājiem liek darboties gandrīz eksperimentālos apstākļos.

3.11

Tāpēc uztraukums sabiedrībā ir reakcija, kuru kombinēti izraisījusi tehnoloģija, kas ātri attīstās, un jaunas un vecākiem nepazīstamas sociālo sakaru telpas nepilngadīgajiem. Tāpat vērojama vēlme pēc sensācijas, mītu radīšana un neatbilstoša sabiedrības reakcija (UNICEF ziņojums “Child Safety Online”).

3.12

Dažādi iespējamie apdraudējumi ir: psiholoģiskas traumas, ko rada šādās vietnēs izplatīti apvainojumi, seksuāla uzmākšanās bērniem un jauniešiem (ļaunprātīga izmantošana, iebiedēšana un iedraudzināšana tiešsaistē), atkārtota psiholoģiskā vajāšana no priekšnieka, kolēģu vai padoto darbinieku puses kādā organizācijā (mobbing), iebiedēšana darbavietā, uzņēmumiem iejaucoties darbinieku privātajā dzīvē vai viedu telefonpakalpojumu pārmērīgas izmantošanas dēļ, kailu vai puskailu pusaudžu fotogrāfiju vai videoierakstu izplatīšana, kas var būt pašu pusaudžu vai citu personu izplatītie materiāli (sexting); bērnu seksualizēšana ar sociālo tīklu starpniecību, atklāta prostitūcijas vai eskorta pakalpojumu reklāma; privātuma, reputācijas un personas cieņas atkārtota aizskaršana, uzbrukumi vietnes lietotāju fiziskai un garīgai labklājībai, pamudinājumi uz vardarbību, rasismu un ksenofobiju, totalitāras ideoloģijas, kas ir fašistiska vai popularizē nacismu, izplatīšana, jauniešu pašnāvības, ko, iespējams, izraisījusi konkrētas intīma rakstura informācijas izplatīšana šādos tīklos.

3.13

Juristi brīdina, ka daudzu šādu tīklu vispārīgos lietošanas noteikumos minēts, ka lietotāja radītā satura autortiesības tiek pārnestas no lietotāja uz platformu, un daudzi tīmekļa lietotāji to nezina.

3.14

Norādot uz apdraudējumiem, kas saistīti ar sociālo tīklu nelikumīgu vai kaitējošu, un īpaši ar nepilngadīgajiem saistītu, izmantošanu, jāmin arī tie riski, kas attiecas uz katram lietotājam pašam piemītošo lietošanas veidu un kas var ietekmēt viņa dzīves normālu norisi gan ģimenē, gan darbā un sabiedrībā. Pastāv arī risks saistībā ar maksājumiem tiešsaistē, kas nepilngadīgos varētu mudināt iepirkties.

3.15

Vēl viens apdraudējums ir arī fiktīvas identitātes radīšana krāpšanas, pašapmāna vai fantāzijas nolūkā. Turklāt tīklos ir vieglāk nesaredzēt intīmās, privātās un publiskās jomas atšķirību, un tas sekmē teatrālu uzvedību un narcismu arī gadījumos, kad realitāte netiek pārveidota (Enrique Echeburúa un Paz de Corral). Pārmērīga virtuālā saziņa arī var negatīvi ietekmēt cilvēku savstarpējo attiecību kvalitāti, spēcīgas un tiešas attiecības aizstājot ar daudz vājākām un bieži vien nedrošākām attiecībām. Tādējādi lietotāji var sajusties vientuļi un pat aizstāt reālo dzīvi ar virtuālo dzīvi.

3.16

Izveidojas situācija, kad tīklu lietotāji zaudē modrību un viegli pieņem svešinieku draudzības piedāvājumus un jau pēc dažām sarunās pavadītām stundām nodod viņiem svarīgu, intīmu un privātu informāciju, piemēram, dzīvesvietas adresi, telefona numuru, vecāku vārdus u.c., proti, informāciju, kuru bieži izmanto jautājumos aizmirstas paroles atgūšanai. Tālāk var tikt atklāta arī cita konfidenciāla informācija par darbavietu, nākotnes plāniem, izmantotajām datorprogrammām u.c.

3.17

Tātad, kā tas norādīts attiecīgos pētījumos, sociālo tīklu lietotāji savā draugu lokā pieņem nepazīstamas personas, pamatojoties tikai uz labu profila fotogrāfiju, un pēc īsas sarunas tiešsaistē ir gatavi atklāt visu veidu personisko informāciju. Tā kā lielākā daļa šādu tīklu ir izveidoti, pamatojoties uz to, ka šiem “draugiem” ir neierobežota pieeja katra dalībnieka informācijai un datiem, var secināt, ka jebkuru pazīstamu vai nepazīstamu personu vispārēji un bez atlases pieņemot par draugu, faktiski tiek nodrošināta brīva pieeja visai informācijai, kas pieejama kādā tīklā.

3.18

Tāpēc programmas “Drošāks internets” ietvaros ir svarīgi uzsvērt informācijas kampaņas ar mērķi sniegt padomus par dažādu pakalpojumu lietošanas un privātuma noteikumu izpratni pirms tādu pakalpojumu izmantošanas, par to, cik svarīgi ir labi apsvērt lēmumu par publiskošanu, par paroles izmantošanu, par informācijas, kuru ir vēlēšanās atklāt, analīzi un par to, kā kontrolēt, kurām personām tā būs pieejama, par kontaktu sarakstu un datorvīrusu infekcijas risku. Īpaši ir vajadzīga informācija par pieejamo palīdzību gadījumos, kad kāds ir kļuvis par nelikumīgas rīcības upuri sociālajos tīklos. Tāpat nepieciešamas iniciatīvas attiecīgai pedagogu apmācībai un tādu mācību materiālu izstrādei, kas paredzēti agrīnai pilsoniskai un digitālai izglītībai.

3.19

Tādēļ ir ļoti svarīgi Komisijas programmās sniegt atbalstu lietotāju apvienībām un NVO, kas ir patiesi neatkarīgas no valsts iestādēm un uzņēmējiem un darbojas demokrātiski.

4.1

Pasaules veselības organizācija uzskata: katru ceturto personu skar kāda problēma, kas saistīta ar jauno tehnoloģiju pārmērīgu izmantošanu. Bērni un pusaudži ir visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa, kas saskaras ar šādu atkarību, jo, būdami vispieredzējušākie lietotāji, viņi ir arī vismazāk nobrieduši.

4.2

Šādu atkarību sauc arī par “netoksisku”, “nemateriālu” vai “neķīmisku”. Daži eksperti uzskata, ka šādos gadījumos nevajadzētu runāt par “atkarību” stingrā nozīmē (izmantojot tādus terminus kā “jauna veida atkarība”, “sociālā atkarība”, “nemateriālā atkarība”), bet gan par pārmērīgu vai nepareizu izmantošanu. Savukārt citu ekspertu viedoklis ir tāds, ka termins “atkarība” ir atbilstošs, tāpat kā norādot uz atkarību, piemēram, no darba, iepirkšanās vai dzimumdzīves.

4.3

Virtuālo sociālo tīklu pārmērīga lietošana var sekmēt izolētību, motivācijas trūkumu, intereses trūkumu par citiem tematiem, uzvedības traucējumus un finansiālas problēmas, kā arī mazkustīgu dzīvesveidu un lieko svaru. Tātad atkarības centrālais elements ir nespēja atteikties no ieraduma, kurš nosaka dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka atkarību no sociālajiem tīkliem raksturo nevis attiecīgais rīcības veids, bet gan lietotāja attieksme pret šo atkarību (Alonso-Fernández, 1996. gads; Echeburúa y Corral, 2009. gads).

4.4

Atkarība ietekmē galvenokārt garīgo veselību un izpaužas kā satraukuma, depresijas, apsēstības lēkmes, miega un personības traucējumi un bieži izraisa nežēlību, skandālus, satiksmes un darba negadījumus vai pašsavainošanos.

4.5

Papildus var minēt problēmas, kas tieši ietekmē lietotāju fizisko veselību, proti, tādas fizioloģiskas problēmas kā sāpes mugurā, cīpslu iekaisumi, karpālā kanāla sindroms un redzes traucējumi. Tiek aizmirsts rūpēties par savu izskatu, rodas bezmiegs, mainās ēšanas ieradumi.

4.6

Interneta lietošana vai pārmērīga lietošana ir saistīta ar psihosociālām izmaiņām, piemēram, psiholoģisku ievainojamību, stresa faktoriem un ģimenes un sabiedrības atbalstu. Daži riska faktori ir raksturīgi tieši gados jauniem sociālo tīklu pārmērīgiem lietotājiem.

4.7

Daži trauksmes signāli (negulēšana, svarīgu uzdevumu neveikšana, tuvu cilvēku sūdzības par tīkla izmantošanu, domas, kas vienmēr virzītas uz tīklu, pastāvīga neizdošanās samazināt savienojuma laiku, laika izjūtas zudums u.c.) parādās, pirms aizraušanās kļuvusi par atkarību. Ieklausoties šādos trauksmes signālos, pirms ir par vēlu, un izstrādājot novērtēšanas un diagnostikas instrumentus, var palīdzēt problēmu atklāt agrīnā stadijā un to ārstēt terapeitiski.

4.8

Turklāt tam ir jāveltī publiskie resursi un preventīvi pasākumi (informācijas kampaņas, izglītības programmas, digitālo prasmju apgūšana, atbalsta līdzekļi, izsekojamība un brīdināšana par apdraudējumiem u.c.), īpašu uzmanību pievēršot vismazāk aizsargāto grupu vajadzībām.

4.9

Gadījumos, kad lietotājs ir spiests pārtraukt vai viņam neizdodas iegūt savienojumu, vai savienojums ir lēns, ir novēroti fiziski un psiholoģiski atrautības simptomi — garastāvokļa maiņa, nervozitāte, nepacietība, nomāktība, satraukums (Estévez, Bayón, De la Cruz un Fernández-Liria, 2009. gads; García del Castillo, Terol, Nieto, Lledó, Sánchez, Martín-Aragón u.c., 2008. gads; Yang, Choe, Balty un Lee, 2005. gads).

4.10

Dažas personības īpašības vai emocionālie stāvokļi atsevišķos gadījumos var palielināt psiholoģisko noslieci uz atkarību: impulsivitāte, disforija (garīgā stāvokļa traucējums, kas subjektīvi izpaužas kā diskomforts un ko raksturo biežas garastāvokļa maiņas), neiecietība pret nepatīkamiem fiziskiem (sāpes, bezmiegs, nogurums) un psihiskiem (nepatika, raizes, atbildība) stimuliem un pārspīlēta tieksme pēc spēcīgām emocijām (Estévez, Bayón, De la Cruz un Fernández-Liria, 2009. gads; García del Castillo, Terol, Nieto, Lledó, Sánchez, Martín-Aragón u.c., 2008. gads; Yang, Choe, Balty un Lee, 2005. gads).

4.11

Tomēr dažkārt atkarības pamatā ir personības problēma, piemēram, pārlieka kautrība, zems pašnovērtējums vai neapmierinātība ar savu izskatu, vai arī sava veida neatbilstoša cīņa ar ikdienas grūtībām. Turklāt iepriekšējas problēmas (depresija, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (ADHD), sociofobija vai naidīgums) arī palielina atkarības no interneta apdraudējumu (Estévez, Bayón, De la Cruz un Fernández-Liria, 2009. gads; García del Castillo, Terol, Nieto, Lledó, Sánchez, Martín-Aragón u.c., 2008. gads; Yang, Choe, Balty un Lee, 2005. gads).

4.12

Preventīvos stratēģiskos pasākumos būtiska nozīme ir gan vecāku, gan izglītības iestādes sniegtam atbalstam, kas palīdz iemācīties sociālos tīklus izmantot saprātīgi. Tāpat palīdz vienaudžu grupu atbalsts (draugi, kas ir pieredzējušāki, labāk apzinās apdraudējumus un var palīdzēt saviem vienaudžiem vai gados jaunākiem draugiem tos atpazīt un no tiem izvairīties). Viņi var sniegt aizsardzību tiešsaistē.

4.13

Kopumā ir jāsekmē sociālo tīklu piedāvāto daudzo iespēju pareiza izmantošana, jo tās bieži ietekmē arī svarīgus sociālus jautājumus, piemēram, saistībā ar nodarbinātību un patēriņu (Salcedo Aznal Alejandro, “Sociedad de consumo o redes de consumidores? Esbozo para un análisis social del consumidor actual” [Patērētāju sabiedrība vai patērētāju tīkli? Ievads sociālam pētījumam par mūsdienu patērētāju] (2008. gads)), kuri šajā atzinumā netiek skatīti. Tādēļ ir jāveic vajadzīgās reformas, lai darba tiesību piemērošanā, izmantojot jaunās tehnoloģijas (mobilos telefonus, e-pastu, sociālos tīklus u.c.), nenotiktu nepieņemama iejaukšanās personu privātajā dzīvē. Tādēļ sociālajiem partneriem būtu jānoslēdz līgumi, kuru pamatā ir principi, kas ietverti Eiropas Padomes rekomendācijā par minēto jautājumu.