52012DC0429

KOMISIJAS ZIŅOJUMS par to, kā 2011. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem /* COM/2012/0429 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS

par to, kā 2011. gadā piemērota Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

Priekšvārds

Šis ziņojums, kas sagatavots saskaņā ar 17. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1], attiecas uz 2011. gadu un pamatojas uz statistikas datiem, kas apkopoti pielikumā.

Šie statistikas dati norāda uz pieteikumu, nevis pieprasīto dokumentu skaitu. Praksē pieteikumi var attiekties gan uz atsevišķu dokumentu, gan uz veselu dokumentu kopumu saistībā ar konkrētu procedūru. Pieteikumi par piekļuvi dokumentiem, kas pieteikuma iesniegšanas brīdī bija publiski pieejami, nav iekļauti.

1.           Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana

1.1.        Eiropas Komisija ir iesniegusi divus atšķirīgus Regulas 1049/2001 pārskatīšanas priekšlikumus, kuri joprojām tiek izskatīti starpiestāžu procedūrā. Pirmais priekšlikums, ko Komisija iesniedza 2008. gada 30. aprīlī, ir par regulas pārstrādāšanu un paredz vairākus būtiskus grozījumus, kas precizē Regulas 1049/2001 interpretāciju. Otru priekšlikumu Komisija iesniedza 2011. gada 21. martā, un tā mērķis ir Regulā 1049/2001 ņemt vērā Lisabonas līguma formālās prasības, regulas institucionālo darbības jomu attiecinot uz visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ar dažiem ierobežojumiem attiecībā uz Tiesu, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Investīciju banku.

1.2.        Eiropas Parlaments savu nostāju par abiem priekšlikumiem pieņēma pirmajā lasījumā 2011. gada 15. decembrī, ierosinot 63 grozījumus. Padomes Dānijas prezidentūra apsvēra dažādus variantus, kā likumdošanas procesu virzīt tālāk, lai panāktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas vienošanos.

2.           Reģistri un tīmekļa vietnes

2.1.        Komisijas dokumentu reģistram 2011. gadā tika pievienoti 19 956 jauni dokumenti (skatīt tabulu pielikumā).

2.2.        Saskaņā ar Regulas 1049/2001 17. panta 1. punktu Komisijai gada ziņojumos ir jānorāda tās rīcībā esošo dokumentu skaits, kuri ir “slepeni” regulas 9. panta 1. punkta[2] nozīmē un tāpēc nav iekļauti reģistrā. Komisijas publiskajā reģistrā līdz 2011. gada beigām bija iekļauti COM, C, OV, PV un SEC sērijas dokumenti. Komisija 2011. gadā nesagatavoja un nesaņēma nevienu slepenu dokumentu, kas ietilptu kādā no minētajām dokumentu kategorijām.

2.3.        Nākamajā tabulā sniegti 2011. gada dati par to, kā izmantota EUROPA portālā pieejamā tīmekļa vietne “Pārredzamība un piekļuve dokumentiem”.

|| Apmeklētāju skaits || Apmeklējumu skaits || Atvērtās lapas

Kopā || 41,408 || 46,191 || 425,434

Mēnesī vidēji || 3,451 || 3,849 || 35,453

3.           Sadarbība ar citām iestādēm, uz kurām attiecas šī regula

Starpiestāžu komiteja, kas izveidota saskaņā ar regulas 15. panta 2. punktu, 2011. gadā netika sasaukta. Visas trīs iestādes (Eiropas Parlaments, Padome un Komisija) uzturēja regulārus administratīvā līmeņa sakarus, lai nodrošinātu regulas saskaņotu piemērošanu.

4.           Piekļuves pieteikumu analīze

4.1.        Sākotnējā posma piekļuves pieteikumu dinamika 2011. gadā saglabājās samērā stabila: pieteikumu skaita pieaugums bija ļoti neliels (6447 pieteikumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 6361 2010. gadā) un to atbilžu skaita samazinājums, kuras pamatojas uz Regulu 1049/2001, bija vēl mazāks (6055 atbildes 2011. gadā salīdzinājumā ar 6127 2010. gadā).

4.2.        Atkārtoto pieteikumu skaits samazinājās par gandrīz 9 % (165 jauni atkārtotie pieteikumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 181 pieteikumu 2010. gadā). Kopējais par atkārtotiem pieteikumiem sniegto atbilžu skaits bija ļoti tuvs saņemto pieteikumu skaitam (162 slēgtas lietas 2011. gadā salīdzinājumā ar 150 2010. gadā). No šīm atbildēm 144 (89 %) bija ar atkārtotiem pieteikumiem saistīti lēmumi par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001. To skaits 2011. gadā palielinājās par 18 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad tika pieņemti 122 šādi lēmumi.

4.3.        Visvairāk sākotnējo pieteikumu 2011. gadā saņēma Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD (7,80 %), kam cieši sekoja Konkurences ĢD ar 6,99 % un Veselības un patērētāju ĢD ar 6,96 % no visiem sākotnējiem pieteikumiem. Ir vērts atzīmēt, ka palielinājās interese par jomām, kuras nesen skāra reorganizācija, līdzšinējos divus ģenerāldirektorātus aizstājot ar četriem jauniem, proti, Mobilitātes un transporta ĢD un Transporta ĢD (kādreizējais Transporta un enerģētikas ĢD) un Vides ĢD un Klimata politikas ĢD (kādreizējais Vides ĢD).

Kaut arī ES ārējās attiecības tagad ir nesen izveidotā Eiropas Ārējās darbības dienesta kompetencē, 2011. gadā tas vēl neatspoguļojās Komisijas statistikā, jo vairums attiecīgo pieteikumu saskaņā ar Regulu 1049/2001 joprojām attiecās uz Komisijas reģistriem.

4.4.        Joprojām visaktīvākā pieteikumu iesniedzēju kategorija ir akadēmisko aprindu pārstāvji, no kuriem saņemti 25,73 % sākotnējo pieteikumu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, aktivitātes ziņā nākamie ir juridiskie biroji (11,30 % no pieteikumu kopskaita) un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (NVO, interešu grupas) (8,59 %). Savukārt 34,78 % pieteikumu sociāli profesionālais profils nav noteikts.

4.5.        Arī ģeogrāfiskā ziņā sākotnējo pieteikumu sadalījums saglabājās līdzīgs kā iepriekšējos gados – joprojām līderos ir Beļģija (21,42 %), un no tās saņemto pieteikumu arvien pieaugošais īpatsvars vēl nedaudz palielinājās. Gandrīz vienāds pieteikumu skaits tika saņemts no Itālijas un Vācijas (attiecīgi 12,37 % un 12,27 %). Saņemto pieteikumu skaits no citām dalībvalstīm nepārsniedza 10 %, bet lielākais citu pieteikumu skaits bija no dalībvalstīm ar lielu iedzīvotāju skaitu, proti, Francijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes un Polijas. No 12 “jaunajām” dalībvalstīm saņemto pieteikumu īpatsvars joprojām ir nedaudz mazāks nekā tas, kāds novērots “vecajām” dalībvalstīm.

5.           Piekļuves tiesību izņēmumu piemērošana

5.1.        To pieteikumu īpatsvars, uz kuriem pēc sākotnējā pieteikuma tika atbildēts ar pilnīgu atteikumu, 2011. gadā saglabājās gandrīz identiskā līmenī kā iepriekšējā gadā (12,17 % 2011. gadā un 12,47 % 2010. gadā). No katriem pieciem gadījumiem četros tika atļauta pilnīga piekļuve (80,20 % salīdzinājumā ar 82,16 % 2010. gadā), bet salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz palielinājās to dokumentu īpatsvars, kuru saturs izpausts daļēji (7,63 % salīdzinājumā ar 5,37 % 2010. gadā).

5.2.        To gadījumu skaits, kuros Komisija pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas mainīja tās dienestu nostāju un atļāva pilnībā piekļūt dokumentiem, par kuriem iepriekš bija dots atteikums, saglabājās samērā stabils (14,58 % salīdzinājumā ar 15,57 % 2010. gadā). Savukārt mazāk bija gadījumu, kuros atteikums pilnībā tika atstāts spēkā, bet ievērojami vairāk bija gadījumu, kuros pēc atkārtota pieteikuma tika atļauta plašāka piekļuve.

5.3.        Kaut arī Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība (4. panta 3. punkts) kā atteikuma pamats bija ar nedaudz mazāku īpatsvaru salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (25,73 % salīdzinājumā ar 26,42 % 2010. gadā), tā ir biežāk izmantoto izņēmumu augšgalā, apsteidzot izņēmumu pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķa aizsardzībai (4. panta 2. punkta trešais ievilkums), kura izmantojums pērn kritās par gandrīz 5 procentpunktiem līdz 21,90 % gadījumu (salīdzinājumā ar 26,63 % 2010. gadā).

5.4.        Jāatzīmē augošā tendence attiecībā uz komerciālo interešu aizsardzību (16,83 % salīdzinājumā ar 11,84 % 2010. gadā), kā arī starptautisko attiecību aizsardzību (12,02 % salīdzinājumā ar 9,83 % 2010. gadā).

5.5.        Tāpat kā iepriekšējos gados, visbiežāk norādītais pamatojums, lai atkārtoti atteiktu piekļuvi, bija izmeklēšanas mērķa aizsardzība (32,68 % salīdzinājumā ar 32 % 2010. gadā).

– Komisijas lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība kā pamatojums tika norādīta 19,33 % gadījumu (tieši tikpat bieži kā 2010. gadā), taču šo rādītāju veido palielinājums attiecībā uz gadījumiem, kuros lēmums vēl nebija pieņemts (15,33 % salīdzinājumā ar 11,33 % iepriekšējā gadā), un paralēls samazinājums attiecībā uz gadījumiem saistībā ar iekšējai lietošanai paredzētiem dokumentiem jau pēc lēmuma pieņemšanas (4 % salīdzinājumā ar 8 % 2010. gadā).

– Jāatzīmē, ka ievērojams pieaugums bija vērojams attiecībā uz privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību (20,67 % salīdzinājumā ar 9,33 % 2010. gadā). Savukārt komerciālo interešu aizsardzība kā pamatojums norādīta nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados (14,10 % salīdzinājumā ar 16,67 % 2010. gadā) un tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība – vēl mazāk (1,33 % salīdzinājumā ar 10 % iepriekšējā gadā).

6.           Eiropas Ombudam iesniegtās sūdzības

6.1.        Ombuds 2011. gadā slēdza 17 sūdzību lietas pret Komisiju saistībā ar dokumentu piekļuves pieprasījumu izskatīšanu:

1 lieta slēgta, nekonstatējot nekādas administratīvās kļūmes

1735/2010/MHZ ||

8 lietas slēgtas, izsakot aizrādījumu un/vai citas piezīmes

56/2007/PB || 3196/2007/(BEH)VL || 1633/2008/DK || 1294/2009/TN

271/2010/GG || 1403/2010/GG || 2073/2010/AN || 339/2011/AN

8 lietas slēgtas, neturpinot izskatīšanu

715/2009/ANA || 1861/2009/(JF)AN || 1051/2010/BEH || 1109/2010/VL

1577/2010/GG || 1581/2010/(FS)GG || 2609/2010/BEH || 2691/2010/(VL)GG

6.2.        Gada laikā Ombuds uzsāka 10 jaunas lietas, kurās piekļuve dokumentiem bija sūdzības galvenā vai pakārtotā daļa. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2010. gadā, kad izmeklēšana tika sākta 22 lietās.

7.           Izskatīšana tiesā

Tāpat kā iepriekšējos gados, 2011. gadā tika pieņemta būtiska jauna judikatūra[3].

7.1.        Eiropas Savienības Tiesa pasludināja vienu būtisku spriedumu pārsūdzības lietā My Travel[4]. Tiesa padarīja stingrāku pierādīšanas pienākumu to izņēmumu izmantošanai, kuri vērsti uz lēmumu pieņemšanas procesa un juridisko konsultāciju aizsardzību attiecībā uz iekšējiem dokumentiem ar tiesību aktiem nesaistītos jautājumos, ja lēmums jau pieņemts.

7.2.        Savukārt Vispārējā tiesa pasludināja sešus spriedumus saistībā ar tiesībām piekļūt dokumentiem:

T-362/08 IFAW/Komisija, 13.1.2011. || T-250/08 Batchelor/Komisija, 24.5.2011. || Spriedums apvienotajās lietās T-109/05 un T-444/05 Navigazione Libera del Golfo/Komisija, 24.5.2011.

T-161/04 V. Jordana/Komisija, 7.7.2011. || T-29/08 LPN/Komisija, 9.9.2011. || T-437/08 CDC/Komisija, 15.12.2011.

Batchelor un IFAW II lietu spriedumos Tiesa sniedza nozīmīgus skaidrojumus par to, kā vērtējami dalībvalstu iebildumi pret šo valstu izdotu, bet Komisijas rīcībā esošu dokumentu izpaušanu.

Lietā Navigazione Libera del Golfo Vispārējā tiesa atcēla Komisijas lēmumu, kas pieņemts pirms Tiesas sprieduma lietā Zviedrija/Komisija (IFAW I) un kurā kā dalībvalsts izdota dokumenta neizpaušanas iemesls tika norādīts dalībvalsts iebildums, nesniedzot nekādu citu pamatojumu.

Spriedumā lietā Jordana Tiesa precizēja, ka regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir nedalāma tiesību norma, kas prasa, lai iespējamais kaitējums personas privātajai dzīvei un neaizskaramībai vienmēr tiktu aplūkots un izvērtēts saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un jo īpaši ar Regulu 45/2001.

Spriedumā lietā LPN Tiesa apstiprināja, ka pastāv vispārīgs pieņēmums, ka tikmēr, kamēr norit pārkāpuma procedūra, tās dokumentu izpaušana principā kaitē izmeklēšanas darbību mērķa aizsardzībai.

Visbeidzot, spriedumā lietā CDC Tiesa atzina, ka ar izmeklēšanas mērķa aizsardzību nevar pamatot atteikumu piekļūt dokumentu sarakstam.

Jāpiemin vēl trīs citas lietas, kas ir svītrotas no reģistra, jo prasītāji atsauca savas prasības:

T-88/11 BIA Separations/Komisija || T-14/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-399/07 Basell Polyolefine/Komisija

7.3.        Tiesa nolēma neiztiesāt piecas turpmāk minētās lietas, kas tādējādi ir svītrojamas no reģistra:

T-411/09 Terezakis/Komisija || T-291/10 A. Martin/Komisija || T-395/10 Stichting Corporate Europe Observatory/Komisija

T-120/10 ClientEarth un citi/Komisija || T-449/10 ClientEarth un citi/Komisija ||

7.4.        Pret Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, 2010. gadā tika ierosinātas 15 jaunas lietas.

T-603/11 Ecologistas en Acción-CODA/Komisija || T-545/11 Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe/Komisija || T-534/11 Schenker/Komisija

T-516/11 MasterCard un citi/Komisija || T-480/11 Technion - Israel Institute of Technology and Technion Research & Development/Komisija || T-362/11 Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe/Komisija

T-341/11 Ecologistas en Acción-CODA/Komisija || T-330/11 MasterCard un citi/Komisija || T-278/11 ClientEarth un citi/Komisija

T-211/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-111/11 ClientEarth/Komisija || T-93/11 Stichting Corporate Europe Observatory/Komisija

T-14/11 Timab Industries un CFPR/Komisija || T-88/11 BIA Separations/Komisija || T-447/11 Catinis/Komisija

7.5.        Turklāt Eiropas Savienības Tiesā ir iesniegtas trīs jaunas pārsūdzības prasības pret Vispārējās tiesas rīkojumiem/spriedumiem.

C-208/11 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija || C-554/11 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija || C-135/11 P IFAW Internationaler Tierschutz-Fonds/Komisija

8.           Secinājumi

Pēc deviņu gadu pastāvīga pieauguma Komisijai iesniegto piekļuves pieteikumu skaits 2010. un 2011. gadā ir stabilizējies. Komisija ik gadu saņem teju 6500 pieteikumus, tādējādi tā apstrādā lielo vairumu piekļuves pieteikumu, ko saņem Eiropas Savienības iestādes un struktūras.

Šī pieteikumu apjoma stabilizēšanās, iespējams, liecina par to, ka Eiropas iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju vidū sabiedrības informētība par tiesībām piekļūt dokumentiem ir sasniegusi ievērojamu līmeni. Šī informētība atbilst Lisabonas līguma garam un veicina sabiedrības diskusijas un aktīvāku iesaisti Eiropas politikas veidošanā.

No otras puses, dokumentu saņemšanai arvien mazāk nepieciešams iesniegt pieteikumu, jo Komisija ir pakāpeniski pati strādājusi pie tā, lai vairāk dokumentu un informācijas būtu pieejams publiskajos reģistros un tīmekļa vietnēs.

Attiecībā uz likumdošanas procesu lielā mērā ir panākta aktīva pārredzamība. Ievērojams skaits piekļuves pieteikumu un gandrīz visi atkārtotie pieteikumi attiecas uz Komisijas darbu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzības jomā. Šie pieteikumi ir jāizskata paralēli attiecīgās izmeklēšanas norisei. Šādos gadījumos Komisijai ir jārod pareizais līdzsvars starp to, lai nodrošinātu tās darba pārredzamību un aizsargātu citas tiesības, kas ir paredzētas tiesību aktos un ES tiesu judikatūrā.

PIELIKUMS

Statistikas dati par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu

1.           Reģistrā iekļauto dokumentu skaits

|| COM || C || OV || PV || SEC || Kopā

2011 || 2414 || 14 025 || 131 || 93 || 3293 || 19 956

Sākotnējie pieteikumi

2.           Saņemtie un izskatītie pieteikumi

|| 2009 || 2010 || 2011

Saņemtie pieteikumi || 5401 || 6361 || 6477

Sniegtās atbildes[5] [6] || 6636 || 7148 || 7075

Atbildes, kas sniegtas, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 5055 || 6127 || 6055

3.           Rezultāti

            || 2009 || 2010 || 2011

Skaits || % || Skaits || % || Skaits || %

Sniegta piekļuve || 4258 || 84,23 || 5034 || 82,16 || 4856 || 80,20

Piekļuve atteikta || 589 || 11,65 || 764 || 12,47 || 737 || 12,18

Daļēja piekļuve || 208 || 4,11 || 329 || 5,37 || 462 || 7,62

Kopā || 5055 || 100 || 6127 || 100 || 6055 || 100

Atkārtoti pieteikumi

4.           Saņemtie un izskatītie pieteikumi

|| 2009 || 2010 || 2011

Saņemtie pieteikumi || 140 || 181 || 165

Atbildes uz pieteikumiem || 134 || 152 || 162

Lēmumi par atkārtotiem pieteikumiem, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1049/2001 || 120 || 122 || 144

5.           Rezultāti

|| 2009 || 2010 || 2011

Skaits || % || Skaits || % || Skaits || %

Atstāšana spēkā || 27 || 22,50 || 61 || 50 || 61 || 42,36

Daļēja pārskatīšana || 33 || 27,50 || 42 || 34,43 || 62 || 43,05

Pilnīga pārskatīšana || 60 || 50 || 19 || 15,57 || 21 || 14,58

Kopā || 120 || 100 || 122 || 100 || 144 || 100

(1) Atteikumu sadalījums atkarībā no piemērotā izņēmuma (%)

6.           Sākotnējie pieteikumi

|| 2009 || 2010 || 2011

4.1.a), 1. ievilkums – valsts drošība || 1,36 || 1,94 || 2,40

4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0,54 || 0,14 || 0,39

4.1.a), 3. ievilkums – starptautiskās attiecības || 8,17 || 9,83 || 12,02

4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 2,09 || 2,15 || 1,88

4.1.b) – personu privātā dzīve un neaizskaramība || 6,99 || 9,76 || 8,90

4.2., 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 13,99 || 11,84 || 16,83

4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 9,81 || 7,32 || 6,76

4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķi || 27,61 || 26,63 || 21,90

4.3., 1. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 17,80 || 16,80 || 17,15

4.3., 2. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 7,81 || 9,62 || 8,58

4.5. – dokumentu izdevušās dalībvalsts/trešās personas atteikums || 3,81 || 3,94 || 3,18

Kopā || 100 || 100 || 100

7.           Atkārtoti pieteikumi

|| 2009 || 2010 || 2011

4.1.a), 1. ievilkums – valsts drošība || 2,55 || 2,67 || 1,33

4.1.a), 2. ievilkums – aizsardzība un militārā joma || 0 || 0 || 2,00

4.1.a), 3. ievilkums – starptautiskās attiecības || 4,38 || 6,67 || 4,67

4.1.a), 4. ievilkums – finanšu, monetārā vai ekonomikas politika || 3,28 || 3,33 || 3,34

4.1.b) – privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība || 14,23 || 9,33 || 20,67

4.2., 1. ievilkums – komerciālo interešu aizsardzība || 17,52 || 16,67 || 14,66

4.2., 2. ievilkums – tiesvedības un juridisko konsultāciju aizsardzība || 5,47 || 10 || 1,33

4.2., 3. ievilkums – pārbaužu, izmeklēšanas un revīzijas darbību mērķi || 25,91 || 32 || 32,68

4.3., 1. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums vēl nav pieņemts || 12,77 || 11,33 || 15,33

4.3., 2. daļa – lēmumu pieņemšanas process, lēmums jau pieņemts: atzinumi iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām || 13,87 || 8 || 4,00

4.5. – dalībvalsts atteikums || - || - || -

Kopā || 100 || 100 || 100

Pieteikumu struktūra

8.           Sadalījums pēc pieteikumu iesniedzēju sociāli profesionālās grupas (%)

|| 2009 || 2010 || 2011

Akadēmiskās aprindas || 21,29 || 23,24 || 25,73

Juristi || 10,24 || 10,69 || 11,30

Pilsoniskā sabiedrība (interešu grupas, uzņēmēju organizācijas, NVO u. tml.) || 9,85 || 8,18 || 8,59

Publiskās pārvaldes iestādes (izņemot ES iestādes) || 7,33 || 13,56 || 8,20

Citas ES iestādes || 3,77 || 8,32 || 8,15

Žurnālisti || 2,02 || 3,35 || 3,25

Nav norādīta || 45,5 || 32,68 || 34,78

Kopā || 100 || 100 || 100

9.           Ģeogrāfiskais sadalījums (%)

|| 2009 || 2010 || 2011

Beļģija || 18,26 || 17,95 || 21,42

Itālija || 7,18 || 8,85 || 12,37

Vācija || 16,61 || 16,62 || 12,27

Francija || 8,01 || 9,05 || 8,90

Apvienotā Karaliste || 6,23 || 7,24 || 8,59

Spānija || 6,27 || 6,86 || 7,16

Nīderlande || 5,45 || 4,43 || 4,18

Polija || 2,86 || 2,76 || 2,68

Luksemburga || 1,71 || 1,99 || 2,12

Dānija || 1,63 || 2,02 || 2,11

Zviedrija || 2,13 || 2,18 || 1,81

Somija || 0,78 || 0,81 || 1,57

Austrija || 1,98 || 2,08 || 1,38

Portugāle || 1,61 || 1,16 || 1,15

Grieķija || 1,06 || 1,22 || 1,10

Īrija || 0,72 || 1,49 || 1,02

Ungārija || 0,70 || 0,89 || 0,96

Čehija || 1,11 || 4,23 || 0,93

Bulgārija || 0,56 || 0,69 || 0,93

Rumānija || 0,93 || 1,11 || 0,87

Slovākija || 0,50 || 0,56 || 0,56

Lietuva || 0,35 || 0,31 || 0,42

Slovēnija || 0,39 || 0,52 || 0,31

Kipra || 0,20 || 0,20 || 0,25

Igaunija || 0,17 || 0,09 || 0,19

Latvija || 0,06 || 0,13 || 0,15

Malta || 0,30 || 0,22 || 0,12

Eiropas valstis ārpus ES || 0,83 || 0,50 || 0,40

Ziemeļamerika || 0,37 || 0,11 || 0,23

Austrālija un Jaunzēlande || 0,07 || 0,09 || 0,03

Āfrika || 0,20 || 0,05 || 0,02

Dienvidamerika || 0,09 || 0,05 || 0,02

Āzija || 0,19 || 0,04 || 0,06

Valsts nav norādīta || 10,57 || 3,49 || 3,73

Kopā || 100 || 100 || 100

10.         Tematiskais sadalījums (%)

Ģenerāldirektorāts/dienests || 2009 || 2010 || 2011

SG – Ģenerālsekretariāts || 10,10 || 11,64 || 10,12

TAXUD – Nodokļu politika un muitas savienība || 6,20 || 5,30 || 7,80

COMP – Konkurence || 7,03 || 9,07 || 6,99

SANCO – Veselība un patērētāji || 4,69 || 5,44 || 6,96

ENV – Vide[7] || 8,37 || 4,86 || 6,37

ENER – Enerģētika || - || 2,91 || 5,86

MARKT – Iekšējais tirgus un pakalpojumi || 7,27 || 6,14 || 5,72

ENTR – Uzņēmējdarbība un rūpniecība || 4,55 || 4,48 || 4,84

HOME – Iekšlietas || - || 1,63 || 4,74

TRADE – Tirdzniecība || 2,08 || 3,06 || 3,47

DEVCO – Attīstība un sadarbība – EuropeAid (kādreizējie DEV + AIDCO) || 2,75 || 2,77 || 3,30

MOVE – Mobilitāte un transports || - || 3,13 || 3,02

SJ – Juridiskais dienests || 1,80 || 2,68 || 2,76

AGRI – Lauksaimniecība un lauku attīstība || 4,07 || 3,15 || 2,62

JUST – Tieslietas (kādreizējais JLS)[8] || 7,74 || 6,75 || 2,54

RELEX – Ārējie sakari[9] || 2,25 || 3,29 || 2,39

HR – Cilvēkresursi un drošība + OIB + OIL – Infrastruktūras un loģistikas biroji Briselē un Luksemburgā + PMO – Atalgojuma un individuālo tiesību birojs || 3,15 || 2,29 || 2,34

REGIO – Reģionālā politika || 3,67 || 3,06 || 2,29

CLIMA – Klimata politika || - || 1,21 || 2,22

INFSO – Informācijas sabiedrība || 2,29 || 1,79 || 1,98

EMPL – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība || 3,28 || 2,74 || 1,64

ECFIN – Ekonomikas un finanšu lietas || 1,87 || 2,32 || 1,57

RTD – Pētniecība un inovācija + JRC – Kopīgais pētniecības centrs || 1,74 || 1,82 || 1,27

COMM – Komunikācija || 0,41 || 0,74 || 1,26

EAC – Izglītība un kultūra || 1,44 || 1,13 || 1,05

ELARG – Paplašināšanās || 1,74 || 1,47 || 1,04

BUDG – Budžets || 1,07 || 1,24 || 1,02

MARE – Jūrlietas un zivsaimniecība || 0,79 || 0,66 || 0,95

OP – Publikāciju birojs || 0,19 || 0,19 || 0,37

ECHO – Humānā palīdzība un civilā aizsardzība || 0,24 || 0,28 || 0,33

OLAF – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai || 0,24 || 0,27 || 0,25

EPSO – Eiropas Personāla atlases birojs || 0,26 || 0,14 || 0,23

ESTAT – Eurostat || 0,11 || 0,31 || 0,20

DGT – Tulkošana || 0,13 || 0,36 || 0,14

CAB – Komisāru kabineti || 0,30 || 0,28 || 0,11

BEPA – Eiropas Politikas padomdevēju birojs || 0,06 || 0,03 || 0,11

DIGIT – Informātika || 0,07 || 0,09 || 0,09

IAS – Iekšējā revīzija || 0,02 || 0,09 || 0,05

SCIC – Mutiskā tulkošana || 0,02 || 0,08 || 0,00

TREN[10] || 8,02 || 1,10 || -

Kopā || 100 || 100 || 100

[1]               OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[2]               “Dokumenti, kas izdoti iestādēs vai to dibinātās aģentūrās dalībvalstīs, trešās valstīs vai starptautiskās organizācijās, un kam piešķirts grifs "SEVIŠĶI SLEPENS", "SLEPENS" vai "KONFIDENCIĀLS" saskaņā ar attiecīgās iestādes noteikumiem ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības vai dalībvalstu būtiskas intereses jomās, kuras norādītas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, [saistībā ar] valsts drošību, aizsardzību un militārajiem jautājumiem” (9. panta 1. punkts).

[3]               Sīkāku informāciju par turpmāk minētajiem spriedumiem skatīt http://curia.europa.eu/juris/recherche.jsf?language=lv.

[4]               2011. gada 21. jūlija spriedums lietā C-506/08 P Zviedrija/MyTravel un Komisija.

[5]               Lūdzam ņemt vērā, ka viens pieprasījums var attiekties uz vairākiem dokumentiem, un tādējādi uz to var tikt sniegtas dažādas atbildes.

[6]               Lūdzam ņemt vērā, ka kategorija “Sniegtās atbildes” ietver arī atbildes, uz ko neattiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanas joma, piemēram, atbildes, kas sniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

[7]               Lūdzam ņemt vērā, ka 2010. gadā ENV ĢD sadalīja ENV ĢD un CLIMA ĢD.

[8]               Lūdzam ņemt vērā, ka 2010. gadā JLS ĢD sadalīja JUST ĢD un HOME ĢD.

[9]               Lūdzam ņemt vērā, ka vairumu RELEX ĢD darbību 2011. gada 1. janvārī pārņēma Eiropas Ārējās darbības dienests.

[10]             Lūdzam ņemt vērā, ka 2010. gadā TREN ĢD sadalīja ENER ĢD un MOVE ĢD.