KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta īstenošana — 2011. gads

SATURS

1........... Ievads............................................................................................................................ 4

2........... Īstenošana mikrokredītu sniedzēju līmenī.......................................................................... 4

2.1........ Noslēgtie nolīgumi........................................................................................................... 4

2.2........ Finansētās darbības........................................................................................................ 6

2.3........ Pieņemtie un noraidītie pieteikumi.................................................................................... 9

3........... Ietekme mikrokredītu ņēmēju līmenī.............................................................................. 10

3.1........ Mikroaizdevumu apjoms un tā saņēmēju skaits.............................................................. 10

3.2........ Galīgo saņēmēju veidi................................................................................................... 11

3.3........ Progresa mikrofinansēšanas instrumenta sociālā ietekme un ietekme uz nodarbinātību..... 12

4........... Papildināmība un saskaņotība ar citiem Eiropas Savienības instrumentiem....................... 14

5........... Secinājumi un turpmākās perspektīvas........................................................................... 15

1.           Ievads

Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments (Progresa mikrofinansēšanas instruments) nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai tika izveidots 2010. gada martā ar Lēmumu Nr. 283/2010/ES (turpmāk “lēmums”).

Mikrokredītu sniedzēji ES dalībvalstīs var pieteikties Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantijām vai finansētajiem instrumentiem (parāda, pašu kapitāla (līdzdalība kapitālā) un riska dalīšanas instrumenti), lai tie varētu kļūt par starpniekiem saskaņā ar progresa mikrofinansēšanas instrumentu[1]. Tie savukārt sniedz mikrokredītus (aizdevumi, kas nepārsniedz EUR 25 000) mikrouzņēmumiem vai privātpersonām, jo īpaši bezdarbniekiem, personām, kam draud darba zaudēšanas risks vai sociālā atstumtība, vai kurām ir cita veida grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu. Šādu mikrokredītu piešķiršanas mērķis ir mikrouzņēmumu izveidošana un/vai attīstīšana. Laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam Eiropas Savienība Progresa mikrofinansēšanas instrumentam piešķīra 103 miljonus euro[2], un Eiropas Investīciju banka (EIB) apņēmās pievienot vēl 100 miljonus euro finansētajiem instrumentiem. Kopējā summa 203 miljonu euro apmērā ir sadalīta divās daļās šādā veidā: 25 miljoni euro garantijām un 178 miljoni euro finansētajiem instrumentiem. Progresa mikrofinansēšanas instrumentu īsteno Eiropas Investīciju fonds Komisijas un EIB vārdā.

2011. gads bija Progresa mikrofinansēšanas instrumenta pirmais pilnas darbības gads. Saskaņā ar lēmuma 8. pantu šis ziņojums aptver īstenošanu mikrokredītu sniedzēju līmenī, tostarp tas attiecas uz nolīgumiem, kas noslēgti ar EIF, ģeogrāfisko sadalījumu, finansētajām darbībām un pieņemtajiem un noraidītajiem pieteikumiem. Otrajā ziņojuma daļā analizēta ietekme mikrokredītu ņēmēju līmenī, tostarp atbalsta saņēmēju veidi un sadalījums pa nozarēm, pamatojoties uz pieejamajiem datiem šajā posmā. Ziņojuma pēdējās daļās aplūkota papildināmību starp Progresa mikrofinansēšanas instrumentu un citiem instrumentiem un sniegts ieskats turpmākajās perspektīvās. Šis ziņojums attiecas uz 2011. gadu, taču pēc iespējas ietver arī jaunākos datus.

2.           Īstenošana mikrokredītu sniedzēju līmenī

2.1.        Noslēgtie nolīgumi

Starpnieku veidi

Progresa mikrofinansēšanas instruments ir pieejams plašam starpnieku lokam valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp bankām un citām iestādēm, kas nav bankas, kā arī privātā un publiskā sektora iestādēm. Nozarē ir vērojama liela interese par Progresa mikrofinansēšanas instrumenta ietvaros piedāvātajiem instrumentiem. Līdz 2012. gada martam EIF bija parakstījis 18 nolīgumus ar 16 mikrokredītu sniedzējiem:

· astoņām nebanku iestādēm: microStart (BE), Mikrofond un JOBS MFI (BG), Créasol (FR), Qredits (NL), Inicjatywa Mikro (PL), FAER un Patria Credit (RO);

· septiņām bankām: Central Cooperative Bank (CY), Pancretan Cooperative Bank (EL), Siauliu Bankas (LT), FM Bank (PL), Millennium Bank (PT), Banca Transilvania (RO) un Volksbank Slovenia (SI);

· vienu valsts sektora iestādi: ICREF (ES).

Pateicoties starpnieku dažādībai, instruments plašam uzņēmēju lokam sniedz iespēju piekļūt kredītam (skatīt arī 3.2. punktu).

Mikrokredītu sniedzēji ir pārstāvēti visos teritoriālajos līmeņos. Daži no tiem aptver visu valsti, piemēram, FM Banka Polijā, savukārt citi darbojas reģionālā vai vietējā mērogā. Piemēram, Spānijas ICREF pārsvarā darbojas Mursijas reģionā, savukārt Portugāles Millennium Bank ir aģentūras Lisabonā, Porto, Azoru salās un Madeirā. Beļģijas microStart aktīvi darbojas dažos Briseles rajonos.

Ģeogrāfiskais sadalījums

Lai gan Progresa mikrofinansēšanas instrumenta darbība balstās uz pieprasījumu, tā mērķis ir panākt līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu. Tādēļ EIF tiek prasīts izsniegt garantijas starpniekiem vismaz 12 dalībvalstīs un ievērot pieļaujamo garantiju daudzuma koncentrāciju katrā valstī.

Līdz 2012. gada marta beigām garantijas ir izsniegtas sešās valstīs (BE, EL, NL, PL, PT, RO — sk. 1. tabulu sīkākai informācijai).

Nolīgumi attiecībā uz finansētajiem instrumentiem ir parakstīti deviņās dalībvalstīs: BG, CY, EL, ES, FR, LT, PL, RO un SI. Atbilstoši pārvaldības noteikumiem, ar kuriem reglamentē Progresa mikrofinansēšanas instrumenta finansētos instrumentus, starpnieku darbība vienā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt 10 % no ieguldītāju kopējām saistībām, t.i., pašlaik 17,5 miljonus euro. Rumānija ar trīs nolīgumiem par kopējo summu 16,5 miljoni euro ir vienīgā valsts, kas tuvojas šai robežai.

Progresa mikrofinansēšanas instrumenta darbības ģeogrāfiskais sadalījums (2012. gada marts)

          Parakstīts                 Apstiprināts

2.2.        Finansētās darbības

Garantijas

Saskaņā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumenta garantiju daļu, ko finansē tikai Komisija, EIF var izsniegt portfeļa garantijas mikrokredītu sniedzējiem vai izsniegt pretgarantijas garantijas iestādēm, kuras savukārt sniedz garantijas, lai segtu mikrokredītu sniedzēju mikroaizdevumu portfeļus. Garantijas saņemšana mikrokredītu sniedzējiem ļauj vairāk palīdzēt mērķa grupām, kas tiek uzskatītas par “riskantām”, piemēram, jaunajiem uzņēmējiem, kuriem vēl nav uzņēmējdarbības vēstures, jauniešiem vai personām, kas ietilpst minoritāšu grupā. Tas ir saistīts ar to, ka iespējamas saistību neizpildes gadījumā daļa no aizņēmuma summas tiek segta ar garantiju un līdz ar to tiek atmaksāta, izmantojot Progresa mikrofinansēšanas instrumentu[3]. Pretendenti uz garantijām parasti ir mikrofinansēšanas iestādes, kuru darbība jau ir vērsta uz riska grupām, piemēram, Beļģijas microStart, kura mērķgrupa īpaši ir personas, kas nāk no migrantu vides, vai mikrokredītu sniedzēji, kas vēlas paplašināt savu darbību aizdevumu jomā, iekļaujot riska grupas. Pateicoties Progresa mikrofinansēšanas instrumenta sniegtajām garantijām, Polijas FM Bank apkalpo jaunizveidotus uzņēmumus, kas darbojušies mazāk par 12 mēnešiem.

Citos gadījumos garantiju izmanto, lai mikrokredītu ņēmējiem uzlabotu aizdevuma nosacījumus, proti, sniegtu aizdevumus ar zemāku procentu likmi vai arī mazāk stingrām prasībām attiecībā uz aizdevuma nodrošinājumu. Piemēram, lai saņemtu garantiju, Rumānijas Patria Credit tika pieprasīts samazināt savu procentu likmi par 2,9 procentu punktiem un pieņemt personīgu galvojumu no saviem klientiem iepriekš pieprasītā reālā nodrošinājuma vietā.

Tā kā sākotnējais pieprasījums pēc Progresa mikrofinansēšanas instrumenta garantijām bija mazāks nekā sākotnēji tika prognozēts, garantiju termiņš tika pagarināts no trīs līdz sešiem gadiem. Tādējādi palielinājās interese par garantijām, un 2012. gada martā tika sāktas sešas garantiju darbības.

Finansētie instrumenti

Saskaņā ar finansēto instrumentu daļu, ko līdzfinansē Eiropas Komisija un EIB, ir pieejami šādi četru veidu produkti:

– prioritāri aizdevumi[4],

– subordinēti aizdevumi[5],

– riska dalīšanas aizdevumi[6],

– līdzdalība kapitālā (tiešs vai netiešs kapitāls).

Prioritārie aizdevumi palīdz starpniekiem nodrošināt likviditāti, ko tie savukārt var izmantot, lai līdzekļus aizdotu tālāk mikrokredīta veidā. Atbilstoši sākotnēji paredzētajam šis produkts ar 13 mikrokredītu sniedzējiem, kas izvēlējās prioritāros aizdevumus, līdz šim ir bijis vispopulārākais. Viens no prioritāro aizdevumu popularitātes iemesliem ir, ka tie ir salīdzinoši vienkārši produkti un tos var izmantot ātrāk nekā sarežģītākos subordinētos aizdevumus, riska dalīšanas aizdevumus vai līdzdalību kapitālā.

Subordinētie aizdevumi nodrošina kapitāla prasību atvieglojumu, jo īpaši mazajām bankām, kas vēlas uzlabot savu kapitāla pietiekamību, lai izpildītu juridiskās prasības. Šie instrumenti ļauj vieglāk piesaistīt finansējumu no citiem ieguldītājiem, tādēļ tie rada sviras efektu. Attiecībā uz subordinētajiem aizdevumiem starpniekiem tiek pieprasīts izveidot mikroaizdevumu portfeli, kura vērtība ir vismaz divreiz lielāka nekā saņemtā aizdevuma summa. Līdz 2012. gada martam viens mikrokredītu sniedzējs (Volksbank Slovenia) bija parakstījis nolīgumu par subordinēto aizdevumu.

Riska dalīšanas aizdevumi apvieno prioritāru aizdevumu elementus ar riska dalīšanas portfeli. Attiecībā uz riska dalīšanas aizdevumiem starpniekiem tiek pieprasīts saskaņot izsniegto kredītu summu ar saņemtā aizdevuma summu. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā sviras efekts ir vismaz divreiz lielāks nekā sākotnējā summa. Riska dalīšanas aizdevumus, visticamāk, izvēlēsies bankas, jo īpaši saistībā ar samazināšanas projektiem[7].

Līdzdalība kapitālā var būt tieši ieguldījumi mikrokredītu sniedzēju iestādēs vai netieši ieguldījumi fondā, kas savukārt investē mikrokredītu sniedzēju iestādēs. Tā kā līdzdalība kapitālā palīdz mikrokredītu sniedzējiem piesaistīt vairāk finansējuma, starpnieki ir vajadzīgi, lai izveidotu mikroaizdevuma portfeli, kura vērtība vismaz trīs reizes pārsniedz saņemto kapitāla līdzdalības ieguldījuma summu[8].

Papildināmība starp garantijām un finansētajiem instrumentiem

Pateicoties plašajam produktu klāstam, Progresa mikrofinansēšanas instruments ir noderīgs dažādiem starpniekiem dažādās Eiropas daļās. Turklāt abas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta daļas ir savstarpēji papildināmas. Pirmkārt, tam, ka ir pieejamas gan garantijas, gan finansētie instrumenti, ir pozitīva ietekme uz ģeogrāfisko līdzdalību, jo šos produktus parasti izmanto dažādās valstīs (skatīt 2.1. iedaļu). Otrkārt, gadījumos, kad mikrokredītu sniedzējs ir saņēmis atbalstu no abām instrumenta daļām, produktus izmanto savstarpēji papildinošā veidā. Piemēram, Pancretan Cooperative Bank (EL) i) izmantos saskaņā ar garantiju sniegto riska aizsardzību, lai segtu riskantākos to jauno uzņēmēju portfeļus, kuru uzņēmējdarbības vēsture ir mazāka par trim gadiem, vai tādu jaunu aizņēmēju portfeļus, kuri nevar sniegt pietiekamu nodrošinājumu, un ii) izmantos finansējumu saskaņā ar prioritāru aizdevumu, lai izveidotu atsevišķu portfeli, kas paredzēts esošajiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt mikrokredītiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

1. tabula. Pārskats par progresa mikrofinansēšanas instrumenta darījumiem 2012. gada 31. martā

Dalībvalsts || Starpnieks || Instruments || Atbalstu starpniekam (EUR)

BE || microStart || Garantija || 111 375

BG || Mikrofond || Prioritārs aizdevums || 3 000 000

BG || JOBS MFI || Prioritārs aizdevums || 6 000 000

CY || Cooperative Central Bank || Prioritārs aizdevums || 8 000 000

FR || Créasol || Prioritārs aizdevums || 1 000 000

EL || Pancretan Cooperative Bank || Garantija Prioritārs aizdevums || 803 250 8 750 000

LT || Siauliu Bankas || Prioritārs aizdevums || 5 000 000

NL || Qredits || Garantija || 750 000

PL || FM Bank || Garantija || 1 940 000

PL || Inicjatywa Mikro || Prioritārs aizdevums || 4 000 000

PT || Millenium Bank || Garantija || 309 488

RO || Patria Credit || Garantija Prioritārs aizdevums || 960 000 8 000 000

RO || FAER || Prioritārs aizdevums || 1 000 000

RO || Banca Transilvania || Prioritārs aizdevums || 7 500 000

SI || Volksbank Slovenia || Subordinēts aizdevums || 8 750 000

ES || ICREF || Prioritārs aizdevums || 8 000 000

12 dalībvalstis || 16 mikrokredītu sniedzēji || 18 līgumi || 73 874 068

Finanšu apjomi

Līdz 2012. gada 31. martam EIF ir uzņēmies saistības attiecībā uz mikrokredītu sniedzējiem kopumā par 73,87 miljoniem euro.

Garantiju daļā finanšu saistības ir 4,87 miljoni euro (no kopējās 25 miljonu euro summas, kas pieejama garantijām). Tas ir ievērojami mazāk nekā 8 miljoni euro, kas bija paredzēti līdz 2011. gada beigām. Tomēr EIF apliecināja to, ka pastāv pieaugošs pieprasījums pēc garantijām. Šim apgalvojumam būtu jāīstenojas vairāku papildu nolīgumu noslēgšanā 2012. gadā, tostarp par lielākām summām. Pieprasījuma pieaugums ir saistīts arī ar garantiju termiņa pagarināšanu no trim līdz sešiem gadiem.

Savukārt 69 miljoni euro, kas piešķirti mikrokredītu sniedzējiem saskaņā ar finansēto instrumentu daļu, pārsniedz paredzētos 44 miljonus euro. Tas ir saistīts ar lielu pieprasījumu nozarē un ar EIF pastāvīgajiem centieniem palielināt darījumu skaitu.

Saskaņā ar prioritāro aizdevumu nolīgumiem izmaksa ir sadalītas vairākos maksājumos 18 līdz 24 mēnešu laikposmā. Tādēļ ir paredzēts, ka 2011. gadā parakstītie darījumi pilnībā tiks izmaksāti 2013. gadā. Pirmo maksājumu izmaksā pēc tam, kad mikrokredītu sniedzējs ir izpildījis dažus nosacījumus, piemēram, nosacījumus attiecībā uz operatīvo sagatavotību vai klientu kreditēšanas prakses uzlabošanu. Parasti viena izmaksa nepārsniedz 50 % no kopējās saistību summas. Turpmākie maksājumi tiek veikti tikai tad, kad sasniegti iepriekš paredzētie mikroaizdevumu izveidošanas mērķi.

Līdz 2012. gada martam bija izmaksāts 19,1 miljons euro: 4 miljoni euro Cooperative Central Bank (CY), 4 miljoni euro ICREF (ES), 4 miljoni Patria Credit (RO), 2,5 miljoni euro Siauliu Bankas (LT), 2 miljoni euro JOBS MFI (BG), 1,5 miljoni Mikrofond (BG), 0,89 miljoni euro Inicjatywa Mikro (PL) un 0,24 miljoni euro FAER (RO).

2.3.        Pieņemtie un noraidītie pieteikumi

Lai kļūtu par starpnieku Progresa mikrofinansēšanas instrumenta ietvaros, mikrokredītu sniedzējiem ir jāatsaucas uz uzaicinājumu izteikt ieinteresētību attiecībā uz garantijām vai jāiesniedz pieteikumi tieši EIF attiecībā uz finansētajiem instrumentiem[9]. EIF novērtē priekšlikumus un veic mikrokredītu sniedzēju, kas iesnieguši pieteikumus, uzticamības pārbaudi. Pretendējot uz garantijām, ir vajadzīgs arī Komisijas apstiprinājums. Pēc tam, kad ir saņemts apstiprinājums EIF valdē, EIF un starpnieks vienojas par nolīgumu un to paraksta.

Līdz šim neviens finansējuma pieteikums saskaņā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumentu nav ticis oficiāli noraidīts. Tomēr pēc pirmās saziņas ar EIF vairāki mikrokredītu sniedzēji nolēma pieteikumu neiesniegt. Attiecībā uz garantijām — tādēļ, ka mikrokredītu sniedzēji konstatēja, ka finansētie instrumenti tomēr būtu labāk piemēroti viņu vajadzībām.

Attiecībā uz finansētajiem instrumentiem — pārtraukto darījumu vidū ir prioritārā aizdevuma nolīgumi ar diviem mikrokredītu sniedzējiem, kam Progresa mikrofinansēšanas instrumenta atbalsts vairs nav vajadzīgs. Tiešā līdzdalība kapitālā vienādranga aizdevumu platformā tika pārtraukta, jo bija neskaidrības par tās atbilstību lēmumam. Plašākā skatījumā daži agrīnā posma kontakti nerealizējās konkrētos darījumos, jo pieprasītās summas bija pārāk augstas, mikrokredītu sniedzēju lielums un riska kvalitāte nebija pietiekama vai to aizdošanas prakse bija apšaubāma.

Turklāt vairāki nolīgumi, ko EIF valde ir apstiprinājusi, tomēr vēl nav parakstīti un to nākotne paliek neskaidra. Tas attiecas uz jau 2010. gada decembrī apstiprināto netiešo kapitālieguldījumu fondā, kas darbojas Apvienotajā Karalistē. Ņemot vērā izmaiņas šā starpnieka strukturālajā organizācijā, šķiet, ka tam vairs nav turpmākas intereses noslēgt nolīgumu ar EIF. Sarunas par kādu EIF valdes jau apstiprinātu nolīgumu ar Itālijas aizdevumu sniedzēju ir apturētas, līdz tiks saņemts apstiprinājums par jaunu kapitāla iepludināšanu starpnieka līmenī. Visbeidzot, nav skaidra pretgarantijas nolīguma turpmākā nākotne ar Itālijas garantiju iestādi, jo nesen veiktas izmaiņas šīs valsts tiesību aktos. Šīs izmaiņas kavē konkrētās garantiju iestādes spēju pildīt papildu prasības saskaņā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumentu.

3.           Ietekme mikrokredītu ņēmēju līmenī

3.1.        Mikroaizdevumu apjoms un tā saņēmēju skaits

Mērķi

Attiecībā uz mikrokredītu galīgajiem saņēmējiem — paredzams, ka kopējais budžets 203 miljonu euro apmērā ļaus izsniegt mikrokredītus par summu 500 miljoni euro, t. i., aptuveni 46 000 mikroaizdevumus.

Pamatojoties uz noteikumiem, kas ietverti pašreizējos 18 nolīgumos ar mikrokredītu sniedzējiem, paredzams, ka 73,87 miljoni euro, par kuriem ir uzņemtas saistības 2012. gada martā, (t.i., vairāk nekā viena trešdaļa no kopējā pieejamā budžeta) turpmākajos gados realizēsies mikrokredītu piešķiršanā par summu vairāk nekā 170 miljoni euro. Lai to īstenotu, starpniekiem ir paredzēti vairāki stimuli — nespēja sasniegt noteiktos mikroaizdevuma izveidošanas mērķus, piemēram, prioritārā aizdevuma ietvaros, nozīmēs, ka mikrokredītu sniedzējam aizdevums būs priekšlaicīgi jāatmaksā. Tas būs nepārprotams pamudinājums efektīvā un iedarbīgā veidā aizdot līdzekļus tālāk mikrokredītu ņēmējiem. Līdzīgs stimuls tiek izmantots attiecībā uz garantijām — lai gan garantijas faktiski tiek sniegtas bez maksas, mikrokredītu sniedzējiem ir jāmaksā saistību maksa, ja tie izmaksā mazāk nekā 90 % no noteiktā mikrokredītu apjoma.

Izveidoto mikroaizdevumu apjoms un saņēmēju skaits

2012. gada martā mikrokredītu sniedzēji BE, BG, ES, LT, NL, PL un RO bija izveidojuši mikrokredītu apjomu kopumā par 26,8 miljoniem euro (17,8 miljoni euro saskaņā ar garantijām un 9,1 miljons euro saskaņā ar finansētajiem instrumentiem)[10]. Tas atbilst 15,72 % no apjoma, ko paredzēts sasniegt saskaņā ar 18 nolīgumiem, kas parakstīti līdz 2012. gada martam.

Kvantitatīvā ziņā šie mikrokredītu sniedzēji līdz 2012. gada martam bija izmaksājuši 2933 mikrokredītus (1834 — saskaņā ar garantijām, 1099 — saskaņā ar finansētajiem instrumentiem). Tas atbilst 17,8 % no paredzamās 18 nolīgumu kopējās summas.

Saskaņā ar EIF aplēsēm pašreizējie skaitļi kopumā atbilst klasiskajam mikrokredītu portfeļu izveides modelim divu līdz trīs gadu iekļaušanas periodā pēc katra nolīguma parakstīšanas. Īstenošanas modeļi parasti norāda nelineāru portfeļu izveides procesu ar lēnāku sākumu, kam seko lielāks pieaugums apjoma ziņā. Pēc nolīguma parakstīšanas mikrokredīta sniedzējam ir jāsagatavojas mikroaizdevumu sniegšanas darbību sākšanai, jo īpaši, ja tie uzsāk jauna mikroaizdevumu produkta darbību. Piemēram, pirms var sākt izmaksāt pirmo mikroaizņēmumu, valsts iestādei konkursa rezultātā ir jāizvēlas banka sadarbībai. Šis process var ilgt vairākus mēnešus.

Garantijām parasti ir divu gadu pieejamības periods, un prioritārajiem aizdevumiem ir divus līdz trīs gadus ilgs iekļaušanas periods. Tas nozīmē, ka mikrokredītu sniedzējiem, kas līdz šim jau ir parakstījuši nolīgumus, no 2013. līdz 2015. gadam būtu jāsasniedz noteiktie mērķi attiecībā uz mikrokredītu apjomu un skaitu.

3.2.        Galīgo saņēmēju veidi

Progresa mikrofinansēšanas instrumenta atbalstīto mikrokredītu sniedzēju mērķauditorija ir dažādi galīgie saņēmēji.

Dažu aizdevumu sniedzēju darbība ir vērsta uz pašnodarbinātām personām un/vai mikrouzņēmumiem kopumā, piemēram, Banca Transilvania (RO), kas sevi popularizē kā “uzņēmēju banka”, Cooperative Central Bank (CY), kura piedāvā instrumentu individuālajiem uzņēmējiem, vai Pancretan Cooperative Bank (EL), kas pievērsusies esošiem mikrouzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt finansējumam.

Vairāki mikrokredītu sniedzēji savu darbību saista ar uzņēmējiem lauku rajonos, galveno uzmanību pievēršot lauksaimniecības nozarei. Tas ir īpaši būtiski valstīs, kurās bankas parasti koncentrējas lielajās pilsētās. Tādējādi FAER un Patria Credit novērš būtiskus trūkumus Rumānijā, tāpat kā Mikrofond darbība Bulgārijā. Inicjatywa Mikro (PL) mērķauditorijā ietilpst arī pašnodarbinātās personas, jo īpaši lauksaimniecības produktu ražotāji.

Vairāki mikrokredītu sniedzēji ir paredzējuši sniegt piekļuvi finansējumam jaunajiem uzņēmējiem, kurus parasti uzskata par salīdzinoši augsta riska grupu. FM Banka (PL) koncentrējas uz uzņēmumiem, kuri darbību uzsākuši pirms mazāk nekā 12 mēnešiem. Qredits (NL) ir portfelis, kuram ir Progresa mikrofinansēšanas instrumenta sniegtas garantijas, kas paredzēts jaundibinātu uzņēmumu finansēšanai. Volksbank Slovenia un Pancretan Cooperative Bank (EL) pievērsusies mikrouzņēmumiem, kuri darbojas mazāk par trim gadiem. Pancretan Cooperative Bank mērķgrupā arī ietilpst jauni kredītu ņēmēji, kuriem ir dzīvotspējīgs biznesa plāns, bet kuri nevar sniegt pietiekamu nodrošinājumu.

Visbeidzot, daži Progresa mikrofinansēšanas instrumenta starpnieki pievērsušies īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, jauniešiem un sievietēm (ICREF (ES)). JOBS MFI (BG) sniedz mikrokredītus un mikrolīzingus bezdarbniekiem vai darba meklētājiem, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību. MicroStart (BE) gandrīz visi klienti ir no migrantu vides, savukārt Siauliu Bankas (LT) ir izvirzījusi mērķi finansēt vismaz 50 % sievietes uzņēmējas un mikrouzņēmumus, kuros vai nu pārsvarā ir nodarbinātas sievietes, vai tie pieder tikai sievietēm. Millennium Bank (PT) kā daļu no sava portfeļa ir izveidojusi sadarbību ar asociāciju, kas atbalsta sociāli atstumtus cilvēkus, piemēram, bezpajumtniekus vai bijušos narkomānus un romus. Créasol (FR) mērķauditorija ir bezdarbnieki, kuri bieži vien ir no migrantu vides un vēlas izveidot vai attīstīt savu uzņēmumu, un kuri ir saņēmuši finansējuma atteikumu reģiona bankā.

3.3.        Progresa mikrofinansēšanas instrumenta sociālā ietekme un ietekme uz nodarbinātību

EIF ziņojumi Komisijai par Progresa mikrofinansēšanas instrumenta sociālo ietekmi un ietekmi uz nodarbinātību, pamatojas uz informāciju, ko snieguši instrumenta atbalstītie mikrokredītu sniedzēji. Šāda veida ziņojumi par sociālo ietekmi nav parasta tirgus prakse, un tādēļ nepieciešami daži pielāgojumi iekšējās procedūrās un sistēmās, lai mikrokredītu sniedzēji varētu sniegt ziņas EIF. Sociālais ziņojums pašlaik ir jāiesniedz tikai vienreiz gadā, un tā iesniegšanas termiņš ir katra gada 30. septembris.

2011. gadā līdz minētajam datumam tikai pieci mikrokredītu sniedzēji bija sākuši piešķirt aizdevumus saskaņā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, taču dati par dažiem aspektiem ir pieejami tikai no diviem mikrokredītu sniedzējiem. Dažas problēmas daļēji izskaidro fakts, ka šī bija pirmā reize, kad šāda veida ziņojums bija jāiesniedz. Tādēļ datus par ietekmi uz nodarbinātību un sociālo ietekmi nevar uzskatīt par reprezentatīviem. Tāpat ir pāragri apkopot datus par atbalstu saņēmušo uzņēmumu ilgtspējību.

Darba vietu radīšana un uzņēmumu izveide

Progresa mikrofinansēšanas instrumenta ietekmi uz darba vietu radīšanu var novērtēt, aprēķinot to bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu skaitu, kas sākuši uzņēmējdarbību, izmantojot mikroaizdevumu. Pamatojoties uz microStart (BE) un Mikrofond (BG) sniegto informāciju, tas attiecas uz 27,46% klientu. Turklāt neoficiālie dati liecina, ka dažas no tām personām, kas iepriekš bija nodarbinātas, strādāja tikai uz nepilnu slodzi.

Daži mikrouzņēmumi mikroaizdevumu piešķiršanas laikā jau darbojās; sniegtā informācija liecina, ka gandrīz 60 % atbalstīto uzņēmumu darbojas mazāk nekā vienu gadu. Tādēļ tie pieder pie mikrokredītu ņēmēju grupas, ko uzskata par “riska grupu”. Vairāk nekā trešdaļa atbalstīto uzņēmumu darbojās mazāk nekā sešus mēnešus.

2. tabula. To uzņēmumu darbības ilguma vēsture, kurus atbalstīja Progresa mikrofinansēšanas instrumenta starpnieki (dati 2011. gada septembrī)

|| Līdz diviem gadiem || Līdz vienam gadam || Līdz sešiem mēnešiem

FM Bank || 100 % || 94,39 % || 58,88 %

Mikrofond || 40,93 % || 30,38 % || 13,50 %

microStart || 90,74 % || 85,19 % || 79,63 %

Patria Credit || 90,21 % || 79,02 % || 73,43 %

Qredits || 75,42 % || 55,87 % || 24,39 %

Kopā || 73,01 % || 58,63 % || 34,69 %

Nelabvēlīgā situācijā esošu mērķgrupu iesaiste

Personas ar augstāku izglītības līmeni, iespējams, ir vairāk iesaistītas uzņēmējdarbībā nekā tās, kurām ir zemāks izglītības līmenis[11]. MicroStart un Mikrofond sniegtie dati par savu klientu izglītību tomēr liecina, ka vairāk nekā trim ceturtdaļām no finansētajiem mikrokredītu ņēmējiem bija vai nu pabeigta vidējā izglītība (71 %), vai pamatizglītība (5 %). Šie dati liecina, ka minētie starpnieki arī palīdz cilvēkiem, kas darba tirgū ir nestabilākā stāvoklī.

Attiecībā uz neaizsargātību vecuma dēļ — apmēram 5 % mikrokredītu ņēmēju bija jaunāki par 25 gadiem un 13 % — bija vecāka gadagājuma cilvēki (vairāk nekā 54 gadi). Tomēr arī grupa vecumā no 25 līdz 54 gadiem nekādā ziņā nav viendabīga. Izvērtējot galīgo saņēmēju proporcionālo daudzumu vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem, varētu izdarīt plašākus secinājumus par Progresa mikrofinansēšanas instrumenta potenciālu palīdzēt jauniešiem atrast darbu. Gandrīz 10 % no finansēto mikrouzņēmumu darbiniekiem bija jaunieši vecumā līdz 25 gadiem un 12 % darbinieku bija vecāki par 55 gadiem.

Skaitļi attiecībā uz dzimumu ir ļoti atšķirīgi. Mikrofond, kas darbojas galvenokārt lauku apgabalos Bulgārijā, ir tikai 28 % klienšu sieviešu (rādītājs, kas ir zemāks par valsts vidējo sieviešu uzņēmēju skaitu — 31 %[12]), savukārt microStart, kas darbojas Briselē, klientu lielākā daļa ir sievietes (54 %). Šis skaitlis ir krietni virs valsts vidējā sieviešu uzņēmēju skaita — 29 %.

Attiecībā uz citu neaizsargātu grupu iesaisti 2011. gada septembrī abi mikrokredītu sniedzēji, kuri sniedza ziņas par šo rādītāju, nav finansējuši nevienu uzņēmēju ar invaliditāti. Tomēr Mikrofond ziņo, ka 18,8 % tā klientu nāk no minoritāšu vides, visticamāk, no romu kopienas lauku apgabalos, kuros tā darbojas. Daudzi microStart klientiem nāk no migrantu ģimenēm — 93 % no tiem ir dzimuši ārvalstīs. Tādēļ būtu jāpielāgo modeļi, lai šo aspektu varētu atspoguļot oficiālajā ziņojumā.

Pamatojoties uz informāciju, ko snieguši četri mikrokredītu sniedzēji, aptuveni 1 % finansēto mikrouzņēmumu darbinieku ir personas ar invaliditāti, savukārt 8 % pieder pie minoritāšu grupas.

Ņemot vērā mazo izlases parauga apjomu, ir pāragri izdarīt secinājumus par Progresa mikrofinansēšanas instrumenta radīto sociālo ietekmi un ietekmi uz nodarbinātību. Tomēr mērķa grupas, ko norādījuši mikrokredītu sniedzēji, un pirmās norādes par faktisko ietekmi liecina, ka Progresa mikrofinansēšanas instruments palīdz radīt darba vietas un atbalsta grupas, kas ir nelabvēlīgā situācijā, atbilstīgi politikas mērķim veicināt finansiālo integrāciju.

Uzņēmumu sadalījums pēc nozares un ģeogrāfiskās atrašanās vietas

Kā ziņo pieci mikrokredītu sniedzēji, 2011. gada septembrī to finansētie 1079 mikrokredītu ņēmēji darbojās dažādās nozarēs. Dominējošā nozare ir tirdzniecība, kurā darbojas 28,5 % finansēto mikrouzņēmumu, tai seko lauksaimniecība, kurā darbojas 20 % uzņēmumu.

Procentuāli lielais mikrouzņēmumu daudzums lauksaimniecības nozarē ir skaidrojams ar to, ka izlases paraugā ir iekļauti Patria Credit un Mikrofond, kuri darbojas Rumānijas un Bulgārijas lauku rajonos.

4.           Papildināmība un saskaņotība ar citiem Eiropas Savienības instrumentiem

Mikrokredītu sniedzējiem parasti ir vajadzīgs finansējums, lai izveidotu savu mikroaizdevumu portfeli un riska dalīšanas instrumentus, lai samazinātu portfeļa risku. Tiem ir arī vajadzīgs darbības uzsākšanas finansējums un nefinansiāla tehniskā palīdzība, lai izveidotu vai uzlabotu savas institucionālās spējas.

Pēdējos gados dažādi mikrofinansēšanas atbalsta elementi tikuši sniegti saskaņā ar dažādiem savstarpēji papildināmiem ES instrumentiem.

· Progresa mikrofinansēšanas instruments novērš būtiskus trūkumus portfeļu finansēšanas jomā.

· Garantijas attiecībā uz mikrokredītu portfeļiem jau ir pieejamas Konkurētspējas un inovāciju programmas (CIP) ietvaros. Pašlaik CIP un Progresa mikrofinansēšanas instrumenta garantiju pozīcijas ir savstarpēji papildinošas. Faktiski mikrokredītu garantijas saskaņā ar CIP tiek izsniegtas tikai tad, kad nav iespējams noslēgt nolīgumu Progresa mikrofinansēšanas instrumenta ietvaros ģeogrāfisku iemeslu dēļ (valstis ārpus ES), maksimālās summas lieluma vai portfeļa tīri komerciālā rakstura dēļ. EIF savā tīmekļa vietnē ir publicējusi pamatnostādnes nolīgumu piešķiršanas jomā, kas paredzētas, lai palīdzētu mikrokredītu sniedzējiem pieteikuma iesniegšanas procesā.

· Lai veicinātu ES mikrokredītu sniedzēju attīstību, Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbības (EPPA) ietvaros tika piešķirts ierobežota apmēra darbības uzsākšanas finansējums, kurš paredzēts mikrofinanšu starpnieku spēju veidošanas atbalstam. Microstart un Qredits varēja izmantot papildinošu atbalstu gan saskaņā ar Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, gan EPPA. Tā kā EPPA bija pilotprojekts, pašreizējā finanšu periodā vairs nav pieejams papildu darbības uzsākšanas finansējums. Tomēr iniciatīvas sekmīgie rezultāti ļāva Komisijai iekļaut spēju veidošanas aspektu savā Mikrofinansēšanas atbalsta instrumentā, kas ierosināts saskaņā ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (skatīt arī 5. iedaļu).

· Atbilstīgi JASMINE iniciatīvai, kuras mērķis ir uzlabot mikrokredīta sniedzēju spējas dažādās jomās, piemēram, institucionālajā pārvaldībā, informācijas sistēmās, ziņojumu sniegšanas standartos un riska pārvaldībā, mikrokredītu sniedzēji var saņemt novērtējumu un/vai savas organizācijas reitingu, kam seko konsultācijas un apmācība, kas pielāgota, lai novērstu konstatētos trūkumus. JASMINE palīdz mikrokredītu sniedzējiem sagatavoties tā, lai tie atbilstu turpmākas atbalsta saņemšanas kritērijiem. Vairāki JASMINE atbalsta saņēmēji ir veiksmīgi pieteikušies Progresa mikrofinansēšanas instrumenta atbalstam, piemēram, JOBS MFI (BG), Mikrofond (BG), Créasol (FR), Qredits (NL), Patria Credit (RO) un FAER (RO). Un otrādi — vairāki Progresa mikrofinansēšanas instrumenta starpnieki (piemēram, Qredits un microStart) vēlākā posmā iesnieguši pieteikumus iniciatīvai JASMINE. Tas liecina, ka abas iniciatīvas viena otru savstarpēji papildina[13].

· Progresa mikrofinansēšanas instruments arī papildināšana struktūrfondu pasākumus. Vairākas dalībvalstis izmanto Eiropas Sociālo fondu, lai finansētu uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumus, piemēram, padomdevēja konsultācijas vai apmācības uzņēmējdarbības iesācējiem. Ir zināms, ka šie pakalpojumi palielina jaunizveidotu uzņēmumu ilgtspējas rādītājus pat, ja tie mikrokredīta sniedzējiem ir dārgi pakalpojumi. Tādēļ Progresa mikrofinansēšanas instrumenta atbalstītajiem mikrokredītu sniedzējiem tiek prasīts sadarboties ar organizācijām, kas sniedz šādus pakalpojumus, jo īpaši ar tām, kuras finansē no ESF līdzekļiem.

· Komisija ir sekmējusi savstarpēju mācīšanos šajā jomā, finansējot Prakses kopienu iekļaujošas uzņēmējdarbības jomā (COPIE). Šis ESF pārvaldes iestāžu tīkls ir izstrādājis vairākus instrumentus, kas aptver rīcības plānošanu, kvalitātes pārvaldību, izglītību uzņēmējdarbības jomā, piekļuvi finansējumam un integrētu uzņēmējdarbības atbalstu. Šie instrumenti ir paredzēti, lai palīdzētu politikas veidotājiem uzlabot atbalsta sistēmas, padarot uzņēmējdarbību par īstu iespēju visiem sabiedrības locekļiem, ieskaitot nelabvēlīgā situācijā esošas grupas. Šie instrumenti ir pieejami internetā[14].

· Dažas dalībvalstis un reģioni izmanto daļu no savām struktūrfondu apropriācijām, lai uzlabotu mikrouzņēmēju piekļuvi finansējumam tiešā veidā vai izmantojot līdzdalības fondus, tostarp ar JEREMIE iniciatīvas palīdzību.

5.           Secinājumi un turpmākās perspektīvas

Lai gan Progresa mikrofinansēšanas instruments ir pilnībā darboties spējīgs tikai nedaudz vairāk kā vienu gadu, jau tagad var izdarīt vairākus pozitīvus secinājumus. 18 parakstītie nolīgumi liecina, ka Progresa mikrofinansēšanas instruments atbilst ļoti dažādām mikrokredītu sniedzēju vajadzībām visā ES. Paredzams, ka līdz 2012. gada beigām tiks parakstīti papildu nolīgumi ar mikrokredītu sniedzējiem Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Īrijā, Itālijā, Vācijā un Zviedrijā. Mikrokredītu sniedzēju ziņojumi rāda, ka instrumentam ir bijusi pozitīva ietekme uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Komisija kopā ar EIF izpētīs, kā varētu uzlabot ziņošanas sistēmu par sociālo ietekmi.

Nākamajam finanšu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ir ierosinājusi turpināt atbalstīt mikrofinansēšanas attīstību visā ES saskaņā ar Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu (PSCI)[15]. Tas ļaus pilnveidot veiksmīgu starpniecības modeli, piedāvājot tik pat plašu produktu klāstu, izplatot labāko praksi un uzņemoties vadošu lomu finanšu integrācijā, iekļaujot mazāk pārstāvētus tirgus segmentus. Viena no kritiskām piezīmēm, kas izteiktas attiecībā uz pašreizējo finanšu periodu, ir, ka ES mikrofinansēšanas atbalsts ir sadrumstalots starp vairākām atsevišķām, lai arī savstarpēji papildinošām, programmām. Ierosinātā PSCI cenšas izveidot vienas pieturas aģentūru mikrofinansēšanas atbalstam. Tā arī padarīs pieejamu finansējumu mikrokredītu sniedzēju spēju veidošanai, pamatojoties uz EPPA iniciatīva gūto pieredzi, un ļaus finansēt tehnisku palīdzību mikrokredītu sniedzējiem. Mikrofinansēšanas shēmu finansēšana, spēju veidošanas pasākumi un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi joprojām būs pieejami visā Eiropas Savienībā struktūrfondu (ERAF un ESF) ietvaros, kuri darbojas dalītajā pārvaldībā starp Komisiju un dalībvalsts iestādēm.

[1]               Sīkākai informācijai skatīt 2010. gada īstenošanas ziņojumu, COM(2011) 195.

[2]               Papildus sākotnēji paredzētajiem 100 miljoniem euro ir pievienoti vēl 3 miljoni euro no Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbības (sīkāku informāciju sk. 2010. gada īstenošanas ziņojumā).

[3]               Sīkāku garantiju aprakstu skatīt 2010. gada īstenošanas ziņojumā, COM(2011) 195.

[4]               Gadījumā, ja kredīta ņēmējs bankrotē, prioritāros aizdevumus ir jāatmaksā, pirms citi kredīti saņem jebkādus maksājumus.

[5]               Finansēšana, kas ir pakārtota prioritāriem kreditoriem.

[6]               Prioritārie aizdevumi apvienojumā ar riska līdzdalību mikrokredītu portfelī.

[7]               Paredzams, ka pirmais riska dalīšanas aizdevuma nolīgums tiks parakstīts 2012. gadā.

[8]               Netiešā kapitāla līdzdalības nolīguma noslēgšana paredzēta 2012. gadā ar fondu Apvienotajā Karalistē.

[9]               http://www.eif.org/what_we_do/microfinance/progress/index.htm.

[10]             Šie skaitļi attiecas uz mikroaizdevumu portfeļiem, ko izveidojuši mikrokredītu sniedzēji, pateicoties Progresa mikrofinansēšanas instrumentam.

[11]             Eiropas Komisija, Flash Eurobarometer Nr. 283, "Uzņēmējdarbība ES un ārpus tās". Apsekojums ES, EBTA valstīs, Horvātijā, Turcijā, ASV, Japānā, Dienvidkorejā un Ķīnā, 2010. gada maijā.

[12]             Eiropas Komisijas ziņojums "Vīriešu un sieviešu līdztiesība — 2010", COM(2009) 694, galīgā redakcija.

[13]             Ierosinātajā pēctecī Mikrofinansēšanas atbalsta instrumentā saskaņā ar PSCI (skatīt 5. iedaļu) mikrokredītu sniedzējiem tiks pieprasīts piemērot augstas kvalitātes standartus atbilstīgi “Eiropas Ētikas kodeksam mikrokredītu nodrošināšanai”.

[14]             www.cop-ie.eu.

[15]             COM(2011) 609 galīgā redakcija.