18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/1

—

atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģiju un Atlantijas rīcības plānu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

—

uzsver, ka Komiteja var atbalstīt Atlantijas stratēģiju tikai tad, ja tās pamatā ir plašāka pieeja, kas nepārprotami ietver teritoriālo dimensiju, paredz veidot stingras saiknes starp jūru un sauszemi un palīdz sasniegt pārējos svarīgos ES politikas mērķus, un tāpēc rosina Eiropas Komisiju izvēlēties citu stratēģijas nosaukumu, proti, “Integrēta stratēģija Atlantijas okeāna reģionam”;

—

konstatē, ka projektiem, kas saistīti ar Atlantijas rīcības plānu, būs jāizmanto esošie finansējuma avoti ES līmenī (gan vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondi, gan citi līdzekļi), kā arī citi fondi valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un privātajā sektorā;

—

nepiekrīt ierosinājumam likvidēt Atlantijas forumu, tiklīdz būs pieņemts rīcības plāns, un iesaka Atlantijas forumu saglabāt līdz 2020. gadam, lai tas varētu kontrolēt īstenošanu, pārraudzīt progresu un stimulēt stratēģijas mērķu sasniegšanu;

—

uzsver, ka pārvaldības struktūrai jābūt tādai, kas veicina daudzo ieinteresēto personu un potenciālo dalībnieku iespējami plašu ieguldījumu Atlantijas stratēģijā, un aicina rīcības plāna izstrādē, ieviešanā, novērtēšanā un pārskatīšanā piemērot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju.

Ziņotājs

Paul O’DONOGHUE kgs (IE/ALDE), Kerijas grāfistes padomes un Dienvidrietumu reģionālās pašvaldības loceklis

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde”, COM(2011) 782 final

1.

atzinīgi vērtē priekšlikumu izstrādāt Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģiju un Atlantijas rīcības plānu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

2.

uzskata, ka Atlantijas reģions līdz šim ir cietis no tā, ka trūkst vienota stratēģiska redzējuma par tā turpmāko attīstību, un norāda, ka izskatāmais priekšlikums ir reāla iespēja izstrādāt šādu stratēģisku redzējumu, kura centrā jābūt teritoriālajai kohēzijai un labklājībai;

3.

atbalsta Eiropas stratēģijas izstrādes pamatojumu, jo Atlantijas reģiona problēmas un iespējas nav koncentrētas tikai attiecīgo valstu robežās un tām ir vajadzīga holistiska, integrēta pieeja; tomēr uzsver, ka no rezultātu gūšanas un īstenošanas viedokļa stratēģijai nepieciešama arī reāla pievienotā vērtība;

4.

apzinās, ka Eiropas Komisijas priekšlikums veidots kā jūras baseina stratēģija, kas ir daļa no integrētās jūrlietu politikas (nevis makroreģionāla stratēģija), tomēr uzsver, ka Komiteja var atbalstīt Atlantijas stratēģiju tikai tad, ja tās pamatā ir plašāka pieeja, kas nepārprotami ietver teritoriālo dimensiju, paredz veidot stingras saiknes starp jūru un sauszemi un palīdz sasniegt pārējos svarīgos ES politikas mērķus;

5.

tāpēc rosina Eiropas Komisiju izvēlēties citu stratēģijas nosaukumu, proti, “Integrēta stratēģija Atlantijas okeāna reģionam”, un uzskata, ka, izmantojot Atlantijas reģionā (piemēram, Ziemeļjūras reģionā) gūto pieredzi, būtu jāizstrādā arī citiem Eiropas jūras baseiniem paredzētas stratēģijas;

6.

norāda uz Atlantijas okeāna tālāko reģionu īpašajām vajadzībām un uzskata, ka minētā stratēģija varētu sekmēt ES politikas efektivitāti un saskaņotību attiecīgajos reģionos;

7.

uzstāj, ka Atlantijas stratēģijā un tās rīcības plānā svarīgai prioritātei jābūt nodarbinātībai, ilgtspējīgai izaugsmei un ieguldījumiem un tiem arī jāsekmē jūras vides stāvokļa uzlabošanās;

8.

uzskata, ka attiecībā uz ģeogrāfisko darbības jomu stratēģijai būtu vajadzīga pragmatiska pieeja, kas dotu iespēju reģiona robežas traktēt elastīgi, lai, risinot problēmas, nebūtu jāsaskaras ar mākslīgi noteiktiem ierobežojumiem, taču aicina vēlreiz pārdomāt ģeogrāfiskās darbības jomas paplašināšanu ziemeļu virzienā tā, lai stratēģija būtu saistāma arī ar Islandi;

9.

pauž bažas, ka Atlantijas stratēģijas procesā nav ņemta vērā vērtīgā mācība, kas gūta makroreģionālo un citāda veida pārrobežu stratēģiju izstrādē (1), sevišķi tādos jautājumos kā pārvaldība, politikas veidošana, komunikācija un atbildības uzņemšanās, mērķi un novērtēšana;

10.

uzsver, ka uz Atlantijas forumu gulstas smaga atbildība: apmierināt ieinteresēto personu vēlmes, nodrošināt integrētu līdzdalības procesu rīcības plāna izstrādē un iedibināt saskanīgas sistēmas prioritāro pasākumu un projektu plānošanai un īstenošanai;

11.

neiebilst pret Eiropas Komisijas identificētajām problēmām un iespējām, taču uzskata, ka rīcības plāns jāvirza uz konkrētu rezultātu sasniegšanu un tajā jāpievēršas problēmām, kuras partnerības pieeja ļaus risināt efektīvāk;

12.

uzsver, ka rīcības plāna tematiem jābūt ciešāk saistītiem ar stratēģijas “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvu tematiskajiem mērķiem, taču vienlaikus arī saskaņotiem ar vienotā stratēģiskā satvara (VSS) tematiskajām jomām un ierosinātajām VSS fondu reformām;

13.

kopumā piekrīt tematiskajām jomām, ko izraudzījusies Atlantijas loka komisija (CPMR) (2): 1) piekļuve un transports Atlantijas reģionā, 2) ekonomika un jūrniecības nozares, 3) klimats un vide, 4) pētniecība un inovācija, 5) teritoriju pievilcība;

14.

uzsver zvejas, gliemeņu zvejas un akvakultūras, kā arī pārtikai paredzēto jūras produktu pārstrādes un tirdzniecības ķēdes nozīmi Atlantijas okeāna reģionā un no tās atkarīgo darba vietu skaitu. Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai šajā reģionā noteikti ir jāveicina šīs nozares, kas nodrošina darba vietas, konsolidācija un stiprināšana;

15.

uzskata, ka rīcības plāns jāveido, ņemot vērā vajadzību pēc plānveida pieejas Atlantijas reģiona jūras videi; norāda, ka šādā nolūkā visā reģionā būs saskaņoti jākoordinē jūras teritoriālā plānošana (JTP) un jūras apsaimniekošanas procesi, turklāt būs jāuzlabo jūras un sauszemes plānošanas sistēmu savstarpējā koordinācija;

16.

uzskata, ka Atlantijas okeāna piekrastes reģioniem ir liels potenciāls piesaistīt gan jaunus pastāvīgos iedzīvotājus, gan attīstīt sezonālas aktivitātes, kas galvenokārt ir saistītas ar ūdens sporta veidiem, izklaidi, tūrismu un sportu. Šīm teritorijām ir svarīgi sagatavoties šīs iedzīvotāju plūsmas uzņemšanai, jo tā piekrastes teritorijā var izraisīt spiedienu nekustamā īpašuma, ekonomikas un vides jomā;

17.

uzsver, ka stratēģijas izstrādē jāizmanto sasniegumi, kas gūti iepriekšējos un pašreizējos ES finansētos Atlantijas reģiona projektos, tostarp jāizvērtē, kas ticis finansēts līdz šim un ko var izmantot rīcības plānā; norāda, ka tas var ietekmēt atsevišķas programmas, jo ir jāizvērš tādi projekti, kuri var nodrošināt lielāku un konkrētāku ietekmi;

18.

atbalsta rīcības plāna ārējo dimensiju, lai stratēģiskos mērķus īstenotu kopā ar ieinteresētajām personām Atlantijas okeāna visos krastos;

19.

konstatē, ka projektiem, kas saistīti ar Atlantijas rīcības plānu, būs jāizmanto esošie finansējuma avoti ES līmenī (gan vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondi, gan citi līdzekļi), kā arī citi fondi valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un privātajā sektorā; uzsver, ka šajā saistībā rodas virkne jautājumu par to, kā konkrēti būs gūstams finanšu atbalsts stratēģijas īstenošanai, īpaši tāpēc, ka rīcības plāna izstrāde norit līdztekus dažādu ES finansēšanas programmu plānošanas procesam;

20.

uzsver: lai rīcības plāns sasniegtu rezultātus, tam jābūt skaidri saskaņotam ar pieejamo finansējumu; uzsver, ka tāpēc vēl jo vairāk stratēģijai vajadzīga integrētāka teritoriālā pieeja un ka rīcības plānam tiešāk jāsaskan ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un jāatbilst dažādu ES fondu regulatīvajām prasībām;

21.

ierosina Atlantijas forumam sadarboties ar visu piecu dalībvalstu attiecīgajām vadošajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka Atlantijas stratēģijas prioritātes tiek pietiekami atspoguļotas valstu partnerības nolīgumos un ka starp darbības programmām un rīcības plāna pasākumiem ir pienācīga papildināmība; tomēr pauž bažas, ka stratēģijas iekļaušana integrētajā jūrlietu politikā ierobežos iespējas panākt saskaņotību ar VSS finansētajām programmām, izņemot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);

22.

norāda, ka rīcības plāna izstrādei tāpēc būs jāatbilst fondu principiem un mērķiem — tas īpaši attiecināms uz vienotā stratēģiskā satvara fondiem;

23.

ņemot vērā jau ierosināto stingro tematisko koncentrāciju, kas uzlikta par pienākumu vadošajām iestādēm, neatbalsta nostādni, ka resursi Atlantijas rīcības plānam rezervējami katrā darbības programmā;

24.

tomēr ierosina Atlantijas forumam plānošanas procesā sadarboties ar vadošajām iestādēm, lai apzinātu rīcības plāna pasākumu finansēšanas iespējas un tālab nodrošinātu skaidru atbilstību izraudzītajām attiecīgo programmu tematiskajām prioritātēm un konkrētiem projektu atlases kritērijiem;

25.

uzsver, ka ar atsevišķiem VSS regulējuma elementiem, piemēram, vairāku fondu izmantošanas pieeju, var būt iespējams atbalstīt un īstenot svarīgākos Atlantijas stratēģijas mērķus; turklāt norāda: ja tiktu panākta saskaņa starp stratēģiju un dažām integrētām VSS nostādnēm (piemēram, pilsētvides dimensiju, integrētajiem teritoriālajiem ieguldījumiem vai kopīgajiem rīcības plāniem), tad, to pareizi lietojot, varētu izmantot vietējo pašvaldību pieredzi un speciālās zināšanas, kas palīdzētu sasniegt Atlantijai svarīgākos mērķus;

26.

iesaka gada ziņojumos par attiecīgo programmu īstenošanu iekļaut novērtējumu par to, kā ar VSS saistītās programmas palīdz sasniegt Atlantijas stratēģijas mērķus un īstenot rīcības plānu;

27.

uzskata, ka Atlantijas stratēģijas būtiskāko aspektu realizēšanā izšķirīga nozīme būs turpmākajām teritoriālās sadarbības programmām, un atgādina, ka ierosinātās stratēģijas jomā, patlaban darbojas vairāk nekā 10 teritoriālas sadarbības programmas (pārrobežu, starpvalstu un reģionu sadarbības programmas);

28.

atbalsta Atlantijas reģiona (starpvalstu) programmas turpināšanu ar pastiprinātu finanšu piešķīrumu, kas atbilstu noteiktiem Atlantijas stratēģijas pamatuzdevumiem; tāpat iesaka gādāt par to, lai Atlantijas reģiona programma kalpotu par piemērotu instrumentu konkrētiem uzaicinājumiem saistībā ar Atlantijas stratēģijas “stratēģiskām iniciatīvam” (prioritāriem projektiem), kā arī īstenošanas platformas (sk. 40. un 41. punktu) finansēšanai;

29.

ierosina Atlantijas forumam izmantot programmu INTERACT, lai atbalstītu izpratnes veicināšanas pasākumus, un jau Atlantijas rīcības plāna izstrādes sākumposmā iesaistīt līdzšinējo teritoriālās sadarbības programmu vadošās iestādes;

30.

INTERACT izmantošanai būtu vairāki pozitīvi aspekti:

31.

pauž satraukumu par to, ka nav pietiekamas saskaņas ar visām citām ES programmām un ka tādējādi Atlantijas stratēģijas mērķi un tās attiecīgā rīcības plāna finansēšanas vajadzības 2014.–2020. gada plānošanas periodā negūs pietiekamu atspoguļojumu;

32.

piemēra pēc vērš uzmanību uz programmas LIFE+ (2014–2020) jaunajiem integrētajiem projektiem, kuri domāti ilgākam laikam un plašākām teritorijām, lai varētu labāk īstenot vides un klimata politiku, bet kuri neattiecas uz jūras vidi (3); uzskata to par neizmantotu iespēju veicināt IJP un Atlantijas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

33.

pauž nožēlu arī par to, ka Atlantijas reģions nav ņemts vērā, izraugoties Eiropas komunikāciju tīkla pamattīklus, un aicina piešķirt prioritāti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izmantošanai, lai Atlantijas okeāna reģionā risinātu fundamentālas problēmas, kas saistītas ar piekļuvi un ģeogrāfisko nošķirtību (attiecībā uz transportu, enerģētiku un IKT);

34.

vēlas zināt, kā Atlantijas foruma redzējumā varētu labāk izlietot pārējos pieejamos ES fondus un paplašināt resursu izmantošanu nolūkā sasniegt stratēģijas mērķus; uzskata, ka rīcības plāns būtu veidojams tā, lai tas, piemēram, veicinātu partnerattiecības pētniecības jomā visā Atlantijas okeāna reģionā, tādējādi rodot maksimālu atbalstu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros;

35.

pauž bažas par to, ka nav uzsvērta nepieciešamība piesaistīt privātā sektora finansējumu un plašākā nozīmē iesaistīt privāto sektoru stratēģijas mērķu izpildē; uzskata, ka šī problēma Atlantijas forumam jārisina apspriešanās procesā un ar mērķtiecīgi veidotām informēšanas kampaņām;

36.

norāda: pašreizējā valstu budžeta krīze nozīmē, ka Atlantijas reģionam, lai varētu lietderīgi izmantot esošās iespējas, jāpiesaista starptautiskas investīcijas (tādās nozarēs kā atjaunojamie jūras energoresursi, jūras veltes un akvakultūra, jūras resursi, kuģniecība un ostu attīstība); ierosina par vienu no rīcības plāna pamatelementiem noteikt Atlantijas reģiona popularizēšanu tirgū kā tādu reģionu, kurā ieguldīt līdzekļus un izvērst uzņēmējdarbību;

37.

mudina Atlantijas forumu sadarboties arī ar Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku, lai izvērtētu iespējas ieviest īpaši šim nolūkam domātu finanšu instrumentu, ar kuru veicināt rentablu projektu izstrādi un kurā tiktu izmantotas gan dotācijas, gan aizdevumi, gan kvazikapitāla ieguldījumu instrumenti un riska garantijas instrumenti, un padarīt projektu īstenošanu vienkāršāku un racionālāku;

38.

uzsver: lai Atlantijas stratēģija gūtu panākumus, tai jābūt stingri iestrādātai politiskajās un administratīvajās struktūrās, un tālab vajadzīgi šādi priekšnosacījumi:

39.

uzsver, ka pārvaldības struktūrai jābūt tādai, kas veicina daudzo ieinteresēto personu un potenciālo dalībnieku iespējami plašu ieguldījumu Atlantijas stratēģijā, un aicina rīcības plāna izstrādē, ieviešanā, novērtēšanā un pārskatīšanā piemērot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju;

40.

vienlaikus atzīst, ka Atlantijas stratēģija dos cerēto labumu un sasniegs savus mērķus tikai tad, ja dalībvalstīm visaugstākajā līmenī būs stingra politiskā griba un ja valstis veiks koordinējošus pasākumus visās attiecīgajās politikas jomās; tāpat norāda, ka rīcības plāna sekmes būs atkarīgas no tā, vai vietējās un reģionālās ieinteresētās personas pilnībā iesaistīsies stratēģijā un uzņemsies par to līdzatbildību;

41.

nepiekrīt ierosinājumam likvidēt Atlantijas forumu, tiklīdz būs pieņemts rīcības plāns, un iesaka Atlantijas forumu saglabāt līdz 2020. gadam, lai tas varētu kontrolēt īstenošanu (izmantojot īstenošanas platformu (sk. 27. un 41. punktu)), pārraudzīt progresu un stimulēt stratēģijas mērķu sasniegšanu;

42.

ierosina Atlantijas stratēģijai izveidot šādu pārvaldības modeli: a) Atlantijas forums, kurš nodrošinātu ES līmeņa politisko uzraudzību un kurā kā apakšstruktūra darbotos īstenošanas platforma — stratēģijas kontaktpunkts, veiktspējas stiprināšanas pasākumu iniciatore, padomdevēja projektu izstrādes jautājumos un rīcības plāna īstenošanas virzītāja un stimulētāja; b) valstu un reģionālie koordinācijas dienesti, kas sekmētu politikas saskaņotību un rosinātu ieinteresēto personu un iespējamo projektu veicinātāju iesaisti Atlantijas stratēģijas izvēršanā;

43.

uzsver, ka Atlantijas reģions ir sarežģīta ģeogrāfiska telpa ar ļoti atšķirīgām īpatnībām, kultūras izpausmēm un perspektīvām; uzsver: lai stratēģija gūtu panākumus, visā Atlantijas okeāna reģionā ir jācenšas paplašināt un padziļināt sadarbību; pauž cerību, ka Atlantijas stratēģija, pirmkārt, nodrošinās kopīgu atskaites punktu minētajiem centieniem un, otrkārt, ietvers arī veiktspējas palielināšanas pasākumus nolūkā stiprināt sadarbības ētosu;

44.

uzskata, ka Atlantijas rīcības plānam, tiklīdz tas būs pieņemts, būs nepieciešams informācijas un komunikācijas modulis, lai palielinātu atpazīstamību, veicinātu izpratni par mērķiem, piesaistītu vairāk līdzdalībnieku (sevišķi no privātā sektora) un vēlāk popularizētu stratēģijas sasniegumus;

45.

uzsver, ka viens no iespējamiem līdzekļiem, kas var palīdzēt stratēģijas īstenošanā, ir ETSG regula;

46.

ierosina Eiropas Komisijā izveidot Atlantijas stratēģijas starpdienestu darba grupu, kas nodrošinātu saskaņu ar visām attiecīgajām politikas jomām un atbilstību starp Atlantijas stratēģijas mērķiem un ES programmām un finansējumu; ņemot vērā stratēģijas horizontālo būtību, aicina minētās darba grupas vadību uzticēt Ģenerālsekretariātam;

47.

uzsver, ka rīcības plāna pieņemšanas procesā nepieciešama plašāka izpratne par neatliekamību, un ierosina biežāk rīkot Atlantijas foruma (vadības komitejas un koordinācijas komitejas) sanāksmes, lai noteiktu procesa atskaites punktus un nodrošinātu savlaicīgu rīcību;

48.

ar cerībām gaida konsultatīvo dokumentu, kam 2012. gada otrajā pusē jākļūst par pamatu plašākam, strukturētākam ieinteresēto personu mobilizēšanas un apspriešanās procesam, un mudina Eiropas Komisiju bez liekas kavēšanās paplašināt un padziļināt līdzdalību, lai ieinteresētās personas, tostarp no vietējā un reģionālā līmeņa, justu pietiekamu līdzatbildību par rīcības plānu un lai process patiešām būtu augšupējs un vērsts uz iedzīvotājiem;

49.

pauž bažas, ka ierosinātais tematisko semināru daudzums — viens katrai dalībvalstij — būs nepietiekams, lai iesaistītu ieinteresētās personas un panāktu viņu līdzatbildību par stratēģiju; ierosina saistībā ar Atlantijas stratēģiju īstenot papildu pasākumus, kuru uzdevums būtu vienoties par stratēģisko redzējumu, apspriest pārvaldības aspektus un izvirzīt gan mērķus, gan pārbaudāmus sekmju rādītājus, kā arī precizēt finansējuma aspektus; turklāt iesaka Eiropas Komisijai mobilizēt savas pārstāvniecības dalībvalstīs, lai veicinātu plašāku līdzdalību rīcības plāna procesā;

50.

uzsver, ka ir jāsaīsina laika grafiks, kas ierosināts rīcības plāna pieņemšanai, lai tas būtu pieskaņots attiecīgām 2014.–2020. gada finansēšanas programmu prioritātēm;

51.

iesaka gādāt par to, lai Atlantijas stratēģijas process pirmkārt atbilstu Atlantijas reģiona stratēģiskajam redzējumam, kas nodrošinās atskaites punktu Atlantijas rīcības plānam 2014.–2020. gadā; ierosina, lai rīcības plānā būtu

52.

aicina Atlantijas stratēģiju un tās rīcības plāna novērtēšanas procesu iekļaut makroreģionālās pieejas pievienotās vērtības izvērtēšanā, ko Eiropas Komisija pēc Eiropadomes pieprasījuma veiks 2013. gadā;

53.

ierosina, ka rīcības plāns būtu jāpieņem Atlantijas forumam, un aicina nākamo prezidentvalsti Īriju savas prezidentūras laikā rīcības plāna apstiprināšanai Eiropadomē piešķirt prioritātes statusu, īpašu uzmanību pievēršot tā izpildei, stabilam uzraudzības procesam, pastāvīgai vērtēšanai un regulārai starpposma pārskatīšanai.