29.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/61

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas”

COM(2011) 778 final – 2011/0389 (COD)

un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās”

COM(2011) 779 final – 2011/0359 (COD)

2012/C 191/12

Ziņotājs: Morgan kgs

Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. pantu 2011. gada 13. decembrī un ES Padome 2012. gada 26. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas”

COM(2011) 778 final – 2011/0389(COD).

Eiropas Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu 2011. gada 15. decembrī un ES Padome 2012. gada 26. janvārī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās”

COM(2011) 779 final – 2011/0359(COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 17. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 480. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 25. un 26. aprīlī (26. aprīļa sēdē), ar 110 balsīm par, 18 balsīm pret un 63 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Pēc atzinuma par tematu “Zaļā grāmata “Revīzijas politika – no krīzes gūtā pieredze” ” (1) pieņemšanas EESK cerēja, ka spēkā esošā Revīzijas direktīva 2006/43/EK (2) tiks atjaunināta. Komisija tomēr ierosina atjaunināt minēto direktīvu daļēji, bet attiecībā uz pārējo — izstrādāt regulu.

1.2   Priekšlikumu direktīvai EESK vērtē atzinīgi. Tas atbilst Komitejas viedoklim, kas pausts atzinumā par minēto zaļo grāmatu. EESK atzinīgi vērtē arī daudzus jaunās regulas aspektus.

1.3   Minētajai tiesiskā regulējuma formai ir divi mērķi: panākt būtiskas izmaiņas revīzijas tirgū un ļoti sīki noteikt kārtību, kā veicamas uzņēmējsabiedrību revīzijas, un aprakstīt, kādām jābūt valdes un revīzijas komitejas savstarpējām attiecībām.

1.4   Nav ņemts vērā EESK ieteikums, ka revīzijas reforma būtu jāparedz ieteikumos par korporatīvo pārvaldību. Nav apspriests, kādā veidā pilnvarotajiem revidentiem un revīzijas komitejām būtu jāuzlabo ieinteresēto personu un akcionāru informēšana.

1.5   Komisija ierosina panākt būtiskas izmaiņas revīzijas pakalpojumu tirgū un tāpēc paredzējusi pilnvaroto revidentu obligātu rotāciju pēc sešiem gadiem un strukturālus noteikumus, kuri skars ar revīziju nesaistītus pakalpojumus un kuru mērķis ir mazināt noteiktu uzņēmumu tirgus daļu dažās dalībvalstīs.

1.6   Komiteja nerosināja mainīt stāvokli revīzijas pakalpojumu tirgū, pieņemot regulu, bet gan vēršoties pie valstu konkurences iestādēm. Šīs iestādes spēj veikt pilna apjoma novērtējumus ekonomikas jomā un izstrādāt atbilstīgus risinājumus. Pēdējos mēnešos Apvienotās Karalistes konkurences iestādei uzdots novērtēt stāvokli šajā valstī. Kā uzsvērts Komitejas atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu, EESK vēlētos mudināt arī Vāciju un Spāniju rīkoties līdzīgi. Tomēr Komiteja atzīst, ka izskatāmā regula uzlabos Eiropas sabiedriskas nozīmes struktūru obligātās revīzijas konsekvenci un tas ir vissvarīgākais no finanšu stabilitātes un iekšējā tirgus stiprināšanas viedokļa.

1.7   Minētajā atzinumā EESK neatbalstīja pilnvaroto revidentu obligāto rotāciju, bet ierosināja, ka reizi sešos līdz astoņos gados obligāti būtu jāizsludina jauns konkurss. Pēc jauno priekšlikumu rūpīgas apsvēršanas EESK nav mainījusi šo viedokli, bet atzinīgi vērtē citus regulas aspektus. Tā kā paredzēts, ka galvenā revīzijas partnera rotācija notiks reizi septiņos gados, EESK ierosina jaunu konkursu izsludināt arī reizi setiņos gados.

1.8   Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu Komiteja pauda ļoti skaidru viedokli par pakalpojumiem, kas nav saistīti ar revīziju: klientiem, kuri lūguši veikt obligāto revīziju, pilnvarotie revidenti nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas varētu radīt šo revidentu interešu konfliktu, proti, nav pieļaujams, ka pilnvarotie revidenti pārbauda pašu veikto darbu. Taču būtu jānosaka, ka pilnvarotie revidenti drīkst sniegt visus ar revīziju nesaistītos pakalpojumus tiem klientiem, kas nav lūguši veikt obligāto revīziju. Šādi uzkrātā pieredze būtu noderīga gan klientiem, kas lūguši veikt obligāto revīziju, gan klientiem, kuri nav lūguši veikt šādu revīziju.

1.9   EESK neatbalsta priekšlikumu par uzņēmumiem, kas veic tikai revīziju. Būtu jāatsakās no noteikumiem, kuros paredzēts, ka revīzijas uzņēmumam tiek liegta atļauja sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus. Komisija pauž bažas par draudiem, ko varētu radīt uzņēmumu dominējošais stāvoklis trīs jomās. EESK iesaka Komisijai šos dažus gadījumus regulēt tieši vai uzticēt to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un/vai konkurences iestādēm.

1.10   Kā visos EESK atzinumos, arī šajā ir jāpauž MVU viedoklis. Ja maza vai vidēja uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā, šis uzņēmums ir sabiedriskas nozīmes struktūra un tāpēc uz to attiecas visaptverošie un preskriptīvie regulas noteikumi, kuru īstais mērķis ir regulēt banku revīziju. Regulas 4.1.1. punktā analizēti Londonas biržā kotētie uzņēmumi. Tādā jomā kā pamatkapitāla nodrošināšana maziem uzņēmumiem Londonas birža ir progresīvāka nekā citas ES biržas. Akciju kapitāls ir elastīgāks nekā banku aizdevumi. Puse no Londonas biržā kotētajiem uzņēmumiem, kā arī citās ES biržās kotētie MVU būtu jāatbrīvo no minētās regulas noteikumu ievērošanas vai jāparedz, ka atsevišķi noteikumi tiem nav jāievēro.

1.11   EESK īpaši uzsver, ka 14. panta 2. punkts stingri ierobežo obligātās revīzijas nozīmi, kas tad vairs neatbilst ieinteresēto personu priekšstatiem par revīzijas jēgu, un tāpēc jājautā, kādiem ir jābūt revīzijas uzdevumiem.

1.12   Regulā nav ievērotas arī nozarē spēkā esošās ētikas normas, grāmatvedības principi un kvalitātes standarti un nav norādīts uz attiecīgu standartu izstrādi. Vai Komisijas nevēlas ievērot šo struktūru veikumu?

1.13   Nobeigumā jāatzīmē, ka EESK pilnībā atbalsta pārskatīto direktīvu un arī jaunajā regulā ir daudzi atzinīgi vērtējami aspekti. EESK pauž īpašas bažas par regulas piemērojamību attiecībā uz MVU un iesaka sīkāk izskatīt radikālākus priekšlikumus.

2.   Ievads

2.1   Šis atzinums ir atbilde uz diviem paralēliem Komisijas priekšlikumiem, proti, regulu, lai paaugstinātu sabiedriskas nozīmes struktūru finanšu pārskatu revīzijas kvalitāti, un direktīvu, lai pilnveidotu obligātās revīzijas pakalpojumu vienoto tirgu. Minētie priekšlikumi ir izstrādāti pēc plašas apspriešanās, pamatojoties uz Zaļo grāmatu “Revīzijas politika — no krīzes gūtā pieredze” (3). EESK sniedza pilnīgu atbildi uz minēto zaļo grāmatu, un tāpēc šis atzinums balstās uz jau iepriekš pausto viedokli.

2.2   Revīzijas jomā pašlaik spēkā ir Direktīva 2006/43/EK (4). Komisija ierosina grozīt minēto direktīvu ar jauno direktīvu un ar jauno regulu pilnveidot sabiedriskas nozīmes struktūru revīziju. Tāpēc Direktīvas 2006/43/EK (5) noteikumi par sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju būtu jāsvītro no minētās direktīvas un sabiedriskas nozīmes struktūru obligātā revīzija jāregulē ar jauno regulu.

2.3   Viss, kas EESK būtu sakāms par revīzijas sabiedrisko nozīmi, revīzijas lomu finanšu krīzes laikā, revīzijas pakalpojumu tirgu u.c. jautājumiem, jau ir izklāstīts Komitejas atzinumā par zaļo grāmatu. Šajā atzinumā uzmanība pievērsta sīki izstrādātajiem priekšlikumiem, kas iekļauti jauno tiesību aktu projektos.

3.   EESK viedoklis par direktīvu

3.1   Galvenie grozījumi direktīvā par obligāto revīziju ir šādi:

3.1.1

Saikne starp direktīvu par obligāto revīziju un papildus izstrādātu tiesību aktu par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās.

3.1.2

“Obligātās revīzijas” definīcija, ņemot vērā jauno grāmatvedības direktīvu.

3.1.3

Īpašumtiesību noteikumu grozījumi.

Dalībvalstis vairs nevarēs noteikt, cik daudz kapitāla revīzijas uzņēmumā pienākas pilnvarotiem revidentiem vai revīzijas uzņēmumiem, ar noteikumu, ka uz revīzijas ziņojumu izstrādi ir ietekme tikai pilnvarotiem revidentiem vai attiecīgām revīzijas sabiedrībām. Tomēr dalībvalstīm, ņemot vērā valstī pastāvošos apstākļus, vajadzētu spēt pieņemt lēmumu par to, cik piemērota ir šāda ārēja līdzdalība kapitālā.

3.1.4

Revīzijas uzņēmumu pase.

3.1.5

Pilnvaroto revidentu pase un nosacījumu “atvieglošana” pilnvarotajam revidentam, kuru apstiprina citā dalībvalstī.

3.1.6

Prasības kompetentajām iestādēm sadarboties saistībā ar izglītības prasībām un kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.

3.1.7

Revīzijas standarti un revīzijas ziņojumi.

3.1.8

Jauni noteikumi attiecībā uz kompetentajām iestādēm.

EESK atbalsta dalībvalstu kompetento iestāžu izveidi, lai tās būtu valstu neatkarīgie regulatori un uzraudzītāji, kā arī EVTI partneri dalībvalstīs. Gadījumos, ja kompetentas, neatkarīgas revīzijas uzraudzības iestādes (tai skaitā valsts grāmatvežu un revidentu palātas) dalībvalstīs jau darbojas, EESK tomēr vēlētos, ka minētās iestādes nevis likvidē, bet gan līdzvērtīgi iekļauj jaunajā uzraudzības sistēmā.

3.1.9

Tādu līguma noteikumu aizliegums, kas ietekmē pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanu.

3.1.10

Īpaši noteikumi attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu obligāto revīziju.

3.2   EESK atbalsta visus šos grozījumus. Vairums grozījumu liecina, ka ievērots EESK atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu paustais viedoklis.

4.   EESK viedoklis par regulu

Šī punkta struktūra līdzinās regulas struktūrai. Citēti vai apkopoti svarīgi regulas punkti, un, ja vajadzīgs, tiem pievienotas piezīmes, kas atspoguļo EESK viedokli.

I SADAĻA:   “PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS”

4.1    1.—3. pants — Priekšmets, darbības joma un definīcijas

“Šo regulu piemēro revidentiem, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās, un revidētajām sabiedriskas nozīmes struktūrām, piemēram, noteikumus par revīzijas komiteju, kādai jābūt sabiedriskas nozīmes struktūrā. Tā kā finanšu nozare attīstās un Savienības tiesību aktos tiek izveidotas jaunas finanšu iestāžu kategorijas, sabiedriskas nozīmes struktūras definīcijā jāietver arī ieguldījumu sabiedrības, maksājumu iestādes, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), elektroniskās naudas iestādes un alternatīvu ieguldījumu fondi.”

4.1.1   Noteikts, ka sabiedriskas nozīmes struktūras ir ne tikai kredītiestādes, apdrošināšanas uzņēmumi un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet arī visi uzņēmumi, kuru akcijas kotē publiskās biržās. EESK uzskata, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem minētās regulas prasības ir pārāk augstas. Mazos un vidējos uzņēmumus raksturo to darbinieku skaits, ieņēmumi un bilance. Regulā definējot, kas ir liels uzņēmums, izmantots tāds kritērijs kā kapitāla vērtība tirgū, un EESK ierosina izmantot šo kritēriju, lai noteiktu, kuros MVU ir jāveic obligātā revīzija. Atbrīvojumi vai atkāpes būtu jāparedz uzņēmumiem, kuru kapitāla vērtība tirgū nepārsniedz 120 miljonus euro. Turpmāk dokumentā analizēti Londonas biržā kotētie uzņēmumi. Tirgus vērtības rādītāji būs līdzīgi arī citās ES biržās. Šie apsvērumi attiecas arī uz maziem un vidējiem finanšu uzņēmumiem, kuru darbībai nav sistēmiskas ietekmes.

Uzņēmumu pašu kapitāla daļu kapitalizācija

(Konvertācija £1 = EUR 1,20)

 

Galvenais tirgus: 985 uzņēmumi

Kapitāla vērtība: EUR 2 336 055 miljoni

AIM tirgus:1 122 uzņēmumi

Kapitāla vērtība: EUR 85 107 miljoni

Diapazons (EURm)

Uzņēmumu skaits

Uzņēmumuprocentuālais īpatsvars

Tirgus vērtība %

Uzņēmumu skaits

Uzņēmumuprocentuālais īpatsvars

Tirgus vērtība %

Virs 2 400

116

11,8

86,2

1

0,1

4,2

1 200-2 400

87

8,8

6,4

6

0,5

13,1

600-1 200

91

9,2

3,4

16

1,4

16

300 – 600

106

10,6

2

34

3

15,4

120 – 300

169

17,2

1,4

92

8,2

20,4

60 – 120

101

10,3

0,4

133

11,9

13

30 – 60

79

8

0,2

200

17,4

9,9

12 – 30

88

8,9

0,1

229

20,4

5,3

6 – 12

40

4,1

0

156

13,9

1,5

0 - 6

61

6,1

0

240

21,4

0,9

Pārējie

47

4,7

 

15

1,3

 

> 120

569

57,7

99,4

149

13,2

69,3

< 120

369

37,5

0,6

958

85,4

30,7

< 60

268

27,2

0,2

825

73,5

17,7

< 30

189

19,2

0,1

625

55,7

7,8

Avots:Londonas biržas (London Stock Exchange)tīmekļa vietne / statistika

4.2    4. pants — Lielas sabiedriskas nozīmes struktūras

“a)

10 lielākie akciju emitenti katrā dalībvalstī, rēķinot pēc tirgus kapitāla, un visi akciju emitenti, kuru vidējais kapitāla tirgus trijos iepriekšējos kalendārajos gados ir bijis vairāk nekā EUR 1 000 000 000;

b) un c)

jebkura finanšu nozares struktūra, kuras kopējā bilance bilances iesniegšanas dienā pārsniedz EUR 1 000 000 000.”

4.2.1   Šīs definīcijas ir saistītas ar 10. panta 5. punkta noteikumiem.

II SADAĻA:   “NOSACĪJUMI OBLIGĀTĀS REVĪZIJAS VEIKŠANAI SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS”

I NODAĻA:   “Neatkarība un interešu konfliktu novēršana”

4.3    5. – 8. pants

4.3.1   EESK principā atbalsta minētos četrus pantus.

4.4    9. pants — Revīzijas maksas

“2.   Ja pilnvarotais revidents sniedz revidētajai struktūrai ar finanšu revīziju saistītus pakalpojumus, kas minēti 10. panta 2. punktā, maksas par šiem pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējās revidētās struktūras maksas par obligāto revīziju.

3.   Ja no vienas sabiedriskas nozīmes struktūras, kurai veikta obligātā revīzija, kopējās saņemtās maksas divus gadus pēc kārtas ir 15 % vai vairāk no tā pilnvarotā revidenta, kas veic obligāto revīziju, kopējām saņemtajām gada maksām, šis revidents informē kompetento iestādi par šo situāciju.

Revīzijas komiteja nolemj, vai revīzijas saistībām piemērot kvalitātes kontroles pārbaudi, ko veic cits pilnvarotais revidents, pirms revīzijas ziņojuma pieņemšanas.

Ja no vienas sabiedriskas nozīmes struktūras, kurai veikta obligātā revīzija, kopējās saņemtās maksas divus gadus pēc kārtas ir 15 % vai vairāk no tā pilnvarotā revidenta, kas veic obligāto revīziju, kopējām saņemtajām gada maksām, šis revidents vai uzņēmums informē kompetento iestādi par šo situāciju.”

4.4.1   EESK atbalsta priekšlikumus, kas nodrošina pārredzamību. Taču 2. pantā noteiktais 10 % ierobežojums ir patvaļīgs nosacījums. EESK ierosina ar revīziju saistītos pakalpojumus (skatīt zemāk minēto 10. panta 2. punktu) norādīt revīzijas plānā (skatīt atzinuma 4.16.2. punktu) un to maksu patvaļīgi neierobežot un aprēķināt saistībā ar visu revīziju.

4.5    10. pants — Aizliegums sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus

“1.   Pilnvarotais revidents, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, drīkst sniegt revidētajai struktūrai obligātās revīzijas vai saistītus finanšu revīzijas pakalpojumus.

2.   Ar finanšu revīziju saistīti pakalpojumi ir:

a)

starpperioda finanšu pārskatu revīzija vai pārbaude;

b)

ticamības nodrošināšana paziņojumam par korporatīvo vadību;

c)

ticamības nodrošināšana korporatīvās sabiedriskās atbildības jomā;

d)

ticamības vai apstiprinājuma nodrošināšana par pārskatiem, kuri jāiesniedz finanšu iestāžu regulatoriem;

e)

sertifikācijas nodrošināšana par atbilstību nodokļu prasībām;

f)

jebkādi citi obligātie pienākumi, kas saistīti ar revīzijas darbu.

3.   Pilnvarotais revidents, kas veic obligāto revīziju sabiedriskas nozīmes struktūrās, nedrīkst tieši vai netieši sniegt ar revīziju nesaistītus pakalpojumus revidējamajai struktūrai. Ar revīziju nesaistīti pakalpojumi ir:

a)

pakalpojumi, kas ietver interešu konfliktu visos gadījumos:

i)

ekspertu pakalpojumi, kas nav saistīti ar revīziju, nodokļu konsultācijas, vispārējā vadība un citi konsultāciju pakalpojumi;

ii)

grāmatvedība un grāmatvedības uzskaites un finanšu pārskatu sagatavošana;

iii)

iekšējās kontroles vai riska pārvaldības procedūru izveidošana un ieviešana un ieteikumi par risku;

iv)

novērtēšanas pakalpojumi, kas sniedz atzinumu par godīgumu vai ziņojumus par graudā saņemto atlīdzību;

v)

aktuāra un juridiskie pakalpojumi, tostarp tiesvedība;

vi)

informācijas tehnoloģiju sistēmu projektēšana un realizācija sabiedriskas nozīmes struktūrās;

vii)

piedalīšanās klienta iekšējā revīzijā un ar iekšējās revīzijas darbībām saistītu pakalpojumu sniegšana;

viii)

brokeru vai dīleru, ieguldījumu konsultantu vai ieguldījumu banku pakalpojumi;

b)

pakalpojumi, kas var ietvert interešu konfliktu:

i)

personāla nodaļas pakalpojumi;

ii)

garantijas vēstuļu nosūtīšana ieguldītājiem saistībā ar uzņēmuma vērtspapīru emisiju;

iii)

informācijas tehnoloģiju sistēmu projektēšana un realizācija;

iv)

informācijas pakalpojumi pircējam vai pārdevējam par iespējamo apvienošanos vai iegādi.”

4.5.1   Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK norādīja, ka klientiem, kas lūguši veikt obligāto revīziju, pilnvarotie revidenti nedrīkstu sniegt pakalpojumus, kuri varētu radīt interešu konfliktu. EESK atbalsta regulas mērķi, bet būtu jādebatē par to pakalpojumu būtību, kas minēti 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

4.5.2   Nevar izslēgt iespēju, ka neradīsies tādi apstākļi, kad pilnvarotā revidenta vēlme sniegt klientam, kas lūdzis veikt obligāto revīziju, a) apakšpunkta i)–v) daļā minētos pakalpojumus, būtu viegli saprotama. Ir iespējami neparedzami un pēkšņi notikumi — force majeure; katastrofas notiek arī uzņēmumos. Pakalpojumus, kas minēti b) apakšpunktā, var sniegt pēc pilnvarotā revidenta vai kompetentās iestādes ieskata. Ārkārtējos apstākļos šāda rīcības brīvība būtu jāpieļauj arī a) apakšpunktā minētājos gadījumos.

“5.   Ja vairāk nekā trešā daļa no revīzijas uzņēmuma gada ienākumiem par revīziju ir no lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām un tas ir daļa no uzņēmumu tīkla, kura locekļu gada ienākumi par revīziju kopā pārsniedz EUR 1 500 miljonus Eiropas Savienībā, tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas nedrīkst tieši vai netieši sniegt nevienai sabiedriskas nozīmes struktūrai ar revīziju nesaistītus pakalpojumus;

b)

tas nav tā uzņēmumu tīkla daļa, kas sniedz ar revīziju nesaistītus pakalpojumus Savienībā;

e)

šim revīzijas uzņēmumam tieši vai netieši nepieder vairāk nekā 5 % no revīzijas uzņēmuma kapitāla vai balsstiesībām nevienā struktūrā, kas sniedz 3. punktā minētos pakalpojumus”

4.5.3   EESK saprot, ka minētie noteikumi ir vērsti pret vienu no “lielā četrinieka” uzņēmumiem, kam AK, Vācijas un Spānijas tirgū ir “dominējošs” stāvoklis (katrā valstī ir izveidots atsevišķs uzņēmums), un to mērķis ir turpmāk nepieļaut šāda stāvokļa izveidošanos. Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK ierosināja dominanci tirgū nepieļaut, iesaistot konkurences iestādes. Apvienotajā Karalistē izmeklēšana jau ir sākta. EESK uzskata, ka, gaidot šīs regulas pieņemšanu, Vācijai un Spānijai būtu jārīkojas līdzīgi.

4.5.4   EESK neatbalsta priekšlikumu par uzņēmumiem, kas veic tikai revīziju. Komiteja uzskata, ka šādām pārmaiņām būs negatīva ietekme uz revīzijas uzņēmumu darbinieku prasmēm un obligātās revīzijas kvalitāti. EESK nav mainījusi viedokli, ka pilnvarotie revidenti drīkst sniegt visus ar revīziju nesaistītos pakalpojumus tiem klientiem, kas nav lūguši veikt obligāto revīziju.

4.5.5   Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK norādīja, ka tā atbalsta noteiktu ar revīziju nesaistītu pakalpojumu sniegšanu MVU, kas lūguši veikt obligāto revīziju. Mazi uzņēmumi, sadarbojoties ar vienu konsultantu, iegūs augstāku kvalitāti, labākus pakalpojumus un lielāku vērtību. EESK nostāja nav mainījusies.

4.6    11. pants — Sagatavošanās obligātās revīzijas veikšanai un neatkarības draudu novērtēšana

4.6.1   EESK atbalsta šī panta noteikumus.

II NODAĻA:   “Konfidencialitāte un dienesta noslēpums”

4.7    12. un 13. pants

4.7.1   EESK atbalsta šo pantu noteikumus.

III NODAĻA:   “Obligātās revīzijas veikšana”

4.8    14. pants — Obligātās revīzijas darbības joma

“2.   Neskarot 22. un 23. pantā minētās prasības attiecībā uz ziņojumiem, obligātās revīzijas darbības joma neietver nodrošinājumu par revidētās struktūras dzīvotspēju nākotnē vai pārvaldības vai administratīvās struktūras darbības efektivitāti vai lietderību iepriekš vai turpmāk.”

4.8.1   EESK norāda uz augstāk minēto punktu, tādēļ ka tas stingri ierobežo obligātās revīzijas nozīmi, kas tad vairs neatbilst ieinteresēto personu priekšstatiem par revīzijas jēgu, un tāpēc jājautā, kādiem ir jābūt revīzijas uzdevumiem.

4.9    15. pants — Profesionālais skepticisms

“Pilnvarotais revidents visā revīzijas veikšanas laikā saglabā profesionālo skepticismu. “Profesionālais skepticisms” ir attieksme, kas ietver kritisku pieeju, modrību attiecībā uz apstākļiem, kas var norādīt uz iespējamu nepatiesu informāciju, kas radusies krāpšanas vai kļūdas dēļ, un kritisku revīzijas konstatējumu novērtēšanu.”

4.9.1   Kā norādīts atzinumā par minēto zaļo grāmatu, EESK atbalsta centienus uzsvērt profesionāla skepticisma nozīmi.

4.10    16. – 20. pants

4.10.1   EESK atbalsta starptautisko standartu izmantošanu revīzijā un citus 16.–20. panta noteikumus.

IV NODAĻA:   “Revīzijas ziņojumi”

4.11    21. pants — Obligātās revīzijas rezultāti

“Pilnvarotais revidents vai revīzijas uzņēmums iesniedz obligātās revīzijas rezultātus ar šādiem ziņojumiem:

—

saskaņā ar 22. pantu izveidotu revīzijas ziņojumu;

—

papildu ziņojumu revīzijas komitejai saskaņā ar 23. pantu.”

4.12    22. pants — Revīzijas ziņojums

“2.   Revīzijas ziņojums ir rakstisks. Tajā ietverta vismaz šāda informācija:

k)

norādītas galvenās gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu jomas, kurās iespējams būtiskas nepatiesas informācijas risks, tostarp būtiskas grāmatvedības aplēses vai mērījumu nenoteiktības jomas;

l)

pārskats par revidētās struktūras situāciju, īpaši novērtējums par struktūras spēju ievērot savas saistības tuvākajā nākotnē un attiecīgi turpināt savu darbību;

m)

novērtēta struktūras iekšējā kvalitātes sistēma, tostarp ievērojamas iekšējās kontroles nepilnības, kas atklātas obligātās revīzijas laikā, kā arī grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas sistēma;

o)

norādīts un paskaidrots jebkāds pārskatu sniegšanas noteikumu pārkāpums vai apvienību likumu statūtu pārkāpums, pārskatu sniegšanas politikas lēmumi un citi struktūras pārvaldībai būtiski jautājumi;

q)

[…] Revīzijas uzņēmumam veicot obligāto revīziju, ziņojumā identificē visus revīzijas komandas locekļus un apstiprina, ka visi tās locekļi bijuši pilnībā neatkarīgi un tiem nav tiešu vai netiešu interešu revidētajā struktūrā;

t)

norādīts atzinums, kurā skaidri paskaidrots pilnvarotā revidenta atzinums, vai gada pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu un vai tie ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgo finanšu pārskata sistēmu;

u)

norādīts jebkurš jautājums, ko pilnvarotais revidents īpaši uzsver un kam pievērš uzmanību, bet nesniedz revīzijas atzinumu ar piezīmēm;

4.   Revīzijas ziņojums nav garāks par 4 lappusēm vai 10 000 rakstu zīmēm (bez atstarpēm).”

4.12.1   Minētie revīzijas ziņojumi aizstās revīzijas atzinumus, ko pašlaik ieļauj sabiedriskas nozīmes struktūru publicētajos vadības ziņojumos un gada pārskatos. 2. punkta a) līdz w) apakšpunktā minēti 23 elementi, kas jāiekļauj šāda ziņojuma četrās lappusēs. Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK kritiski vērtēja revīzijas atzinumu bezjēdzīgo un shematisko saturu, kas daudz neatšķiras, ja salīdzina atzinumus par dažādiem uzņēmumiem un atzinumus dažādās nozarēs. Revīzijas ziņojums sniegs labāku priekšstatu, kas, iespējams, nepatiks revidētajām struktūrām.

4.12.2   Regulā izvirzīta prasība norādīt revīzijas komandas dalībniekus. Revīzijā, ko veic lielās sabiedriskas nozīmes struktūrās, varētu būt iesaistīti vairāki simti darbinieku. Par ļoti lielu uzņēmumu sagatavota ziņojuma apmēram un saturam ir jāatšķiras no tāda ziņojuma apmēra un satura, kas sagatavots par 100 reizes mazāku uzņēmumu. Vairākas prasības neatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Regulā šie standarti vispār nav pieminēti.

4.13    23. pants — Papildu ziņojums revīzijas komitejai

“1.   Papildu ziņojumu atklāj revidētās struktūras pilnsapulcē, ja to nolemj revidētās struktūras pārvaldības vai administratīvā struktūra.”

4.13.1   EESK uzskata, ka revidētās struktūras, ļoti iespējams, revīzijas ziņojumu pilnībā neatklās. EESK uzskata, ka tie, ievērojot darbinieku pārstāvības dažādās valstu sistēmas, būtu jāatklāj uzņēmumu sociālajiem partneriem.

“2.   Papildu ziņojumā sīki un skaidri paskaidroti veiktās obligātās revīzijas rezultāti un ietverts vismaz:

f)

norādīti un paskaidroti spriedumi par būtiskām neskaidrībām, kas var radīt šaubas par struktūras spēju turpināt savu darbību;

g)

sīki paskaidrots, vai grāmatvedība, pārskatu sniegšana, visi revidētie dokumenti, gada pārskati vai konsolidētie finanšu pārskati un iespējami citi pārskati ir atbilstoši;

h)

norādīti un sīki paskaidroti visi neatbilstības gadījumi, tostarp mazāk būtiski gadījumi, ja tiek uzskatīts, ka revīzijas komitejai ir svarīgi tos zināt, lai pildītu savus uzdevumus;

i)

piemēroto novērtēšanas metožu novērtējums dažādiem gada pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu punktiem, tostarp jebkādu tajās veikto izmaiņu ietekme;

j)

sīki aprakstītas visas garantijas, garantijas vēstules un atbalsta pasākumi, kas ņemti vērā, veicot novērtējumu uzņēmuma spējai turpināt darbību;

k)

apstiprināta uzskaites pārbaude, kā arī norādītas citas fiziskas pārbaudes;

n)

norādīts, vai iesniegti visi prasītie paskaidrojumi un dokumenti.”

4.13.2   Papildu ziņojuma satura prasības izstrādātas, pamatojoties uz Vācijas revīzijas uzņēmumu izmantoto garo ziņojumu. Paredzēts, ka tā izmantošana visā Eiropas Savienībā uzlabos gan obligātās revīzijas kvalitāti, gan revidētās struktūras reakciju uz revīzijas rezultātiem. EESK atbalsta šāda ziņojuma ieviešanu.

4.14    24. pants — Revīzijas komitejas veiktā obligātās revīzijas pārraudzība; 25. pants — Ziņojums sabiedriskas nozīmes struktūru uzraudzītājiem

4.14.1   Regulas 24. un 25. pants atbilst EESK atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu paustajam viedoklim.

V NODAĻA:   “Pilnvaroto revidentu un revīzijas uzņēmumu atklātības ziņojumi un lietvedība”

4.15    26. – 30. pants

4.15.1   Regulas V nodaļa atbilst EESK atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu paustajam viedoklim.

III SADAĻA:   “PILNVAROTO REVIDENTU VAI REVĪZIJAS UZŅĒMUMU IECELŠANA SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS”

4.16    31. pants — Revīzijas komiteja

“1.   Revīzijas komitejas sastāvā ietilpst revidētās struktūras administratīvās struktūras un/vai uzraudzības struktūras locekļi bez izpildpilnvarām un/vai revidētās struktūras akcionāru pilnsapulcē iecelti locekļi.

Vismaz vienam revīzijas komitejas loceklim ir zināšanas revīzijā un citam loceklim — grāmatvedībā un/vai revīzijā. Komitejas locekļiem kopumā jābūt kompetentiem attiecīgajā nozarē, kurā darbojas revidētā struktūra.

Lielākajai daļai revīzijas komitejas locekļu jābūt neatkarīgiem. Revīzijas komitejas priekšsēdētāju ieceļ tās locekļi, un viņš ir neatkarīgs.”

4.16.1   Minētā regulas panta 1. punkts pilnībā atbilst EESK atzinumā par zaļo grāmatu “Revīzijas politika – no krīzes gūtā pieredze” minētajiem ieteikumiem, ja “komitejas locekļiem kopumā” nenozīmē “visiem komitejas locekļiem”.

4.16.2   Minētā panta 5. punktā noteiktas revīzijas komitejas funkcijas. EESK ierosina noteikt vēl divas funkcijas: apstiprina revīzijas plānu, tostarp ar revīziju saistītu pakalpojumu sniegšanu, un apstiprina attiecīgās izmaksas.

4.17    32. pants — Pilnvaroto revidentu iecelšana

“2.   Revīzijas komiteja iesniedz ieteikumu pilnvaroto revidentu iecelšanai. Ieteikumā ietver vismaz divus revīzijas veikšanas kandidātus, un revīzijas komiteja izsaka atbilstošu pamatojumu par viena izvēli.

3.   Revīzijas komitejas ieteikumu sagatavo saskaņā ar revidētās struktūras izveidotu izvēles procedūru, ievērojot šādus kritērijus:

a)

revidētajai struktūrai ir brīva izvēle uzaicināt pilnvarotos revidentus iesniegt pieteikumus obligāto revīzijas pakalpojumu sniegšanai ar noteikumu, ka vismaz viens no uzaicinātajiem revidentiem nav no tiem uzņēmumiem, kas ir saņēmis vairāk nekā 15 % no kopējām revīzijas maksām no lielajām sabiedriskas nozīmes struktūrām attiecīgajā dalībvalstī iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)

revidētā struktūra var brīvi izvēlēties metodi, lai sazinātos ar uzaicināto(-ajiem) pilnvaroto(-ajiem) revidentu(-iem);

c)

revidētā struktūra sagatavo konkursa dokumentus, ko revidētā struktūra izmanto, lai novērtētu pilnvaroto revidentu pieteikumus;

d)

revidētā struktūra pēc brīvas gribas izveido izvēles procedūru un procedūras gaitā var veikt tiešas apspriedes ar ieinteresētajiem pretendentiem;

f)

revidētā struktūra novērtē pilnvaroto revidentu pieteikumus saskaņā ar konkursa dokumentos iepriekš noteiktiem izvēles kritērijiem;

g)

revidējamā struktūra var pierādīt kompetentajai iestādei, ka izvēles procedūra tikusi veikta godīgā veidā.

5.   Ja administratīvās vai pārvaldības struktūras priekšlikums atšķiras no revīzijas komitejas ieteikuma, priekšlikumā pamatoti iemesli tam, ka nav ievērots revīzijas komitejas ieteikums.

6.   Kredītiestādes vai apdrošināšanas uzņēmuma gadījumā administratīvā vai pārvaldības struktūra iesniedz kompetentajai iestādei savu priekšlikuma projektu.

10.   Lai atvieglotu revidējamās struktūras uzdevumu noorganizēt izvēles procedūru pilnvarotā revidenta iecelšanai, EBI, EAAPI un EVTI izveido pamatnostādnes.”

4.17.1   Lai kāds būtu revīzijas saistību ilgums, minētās pamatnostādnes varētu būt noderīgas lielām sabiedriskas nozīmes struktūrām, bet tās pašreizējā redakcijā ir pārāk preskriptīvas attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzi MVU neievēros a) apakšpunktā noteikto kārtību un revīzijas veikšanu parasti uzticēs maziem vai vidējiem revīzijas uzņēmumiem. MVU uzskatīs, ka tie var brīvi rīkoties saistībā ar b) un d) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. MVU parasti nesagatavos oficiālus konkursa dokumentus, tie bieži nelūgs iesniegt konkurējošus piedāvājumus un uzskatīs, ka tiem nav jāsniedz paskaidrojumi kompetentajām iestādēm. 5. punkts neattiecas uz MVU. Minētie noteikumi nav paredzēti MVU, bet gan bankām. Lai MVU varētu veikt uzņēmējdarbību, tiem nav vajadzīgas pamatnostādnes no visām iestādēm, kas minētas 10. punktā.

4.17.2   Regulā noteikts, ka uzaicinājums iesniegt piedāvājumu jānosūta vismaz vienam mazāk nozīmīgam uzņēmumam. Šāda prasība mazāk nozīmīgiem uzņēmumiem paver iespēju piekļūt lielākiem klientiem, taču šiem mazākajiem uzņēmumiem vēl ir jāatrisina daudzas problēmas, un visiem šiem uzņēmumiem tikai dažos gadījumos pietiktu līdzekļu, lai tie varētu atsaukties uz šādiem uzaicinājumiem.

4.18    33. pants — Revīzijas saistību ilgums

“1.   Sabiedriskas nozīmes struktūra ieceļ pilnvaroto revidentu uz sākotnējo saistību veikšanas laiku, kas nav īsāks par diviem gadiem un ilgāks par pieciem gadiem. Sabiedriskas nozīmes struktūra var atjaunot šo saistību veikšanas laiku tikai vienu reizi. Maksimālais abu saistību periods kopā nepārsniedz 6 gadus. Ja 6 gadu nepārtrauktā saistību periodā ir nozīmēti divi pilnvarotie revidenti, tad katra pilnvarotā revidenta vai revīzijas uzņēmuma maksimālais saistību ilgums nedrīkst pārsniegt 9 gadus.”

4.18.1   Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK neatbalstīja pilnvaroto revidentu obligāto rotāciju, bet ierosināja, ka reizi sešos līdz astoņos gados obligāti būtu jāizsludina jauns konkurss. Pēc jauno priekšlikumu rūpīgas apsvēršanas EESK nav mainījusi šo viedokli, bet atzinīgi vērtē citus regulas aspektus.

4.18.2   Tā kā paredzēts, ka galvenā revīzijas partnera rotācija notiks reizi septiņos gados (skatīt 4. punktu), EESK ierosina jaunu konkursu izsludināt arī reizi septiņos gados. Šajā sakarā jāatbild uz jautājumu, vai būtu arī jānosaka, ka attiecīgo pilnvaroto revidentu pilnvaru termiņš ir septiņi gadi. Daudzās dalībvalstīs pilnvaroto revidentu atkārtoti ieceļ katru gadu, un regulā vajadzētu iekļaut iespēju turpināt šādu praksi. Līdz ar to būtu jānodrošina elastība attiecībā uz septiņu gadu pilnvaru termiņu, bet obligātais jaunais konkurss būtu nepieciešams pēc septiņiem nepārtrauktu pilnvaru gadiem. EESK uzsver, ka, izsludinot jaunu konkursu (tas jādara obligāti), procedūrām jābūt pārredzamām, un, ja to dara kredītiestādes, rezultāts jāapstiprina kompetentajai iestādei.

“4.   Galvenais(-ie) revīzijas partneris(-i), kas ir atbildīgs(-i) par obligātās revīzijas veikšanu, beidz savu dalību, kad ir pagājuši septiņi gadi no tā iecelšanas dienas. Pilnvarotais revidents izveido atbilstošu pakāpeniskās rotācijas mehānismu darbiniekiem, kas visilgāk veic obligāto revīziju.”

4.18.3   Atzinumā par minēto zaļo grāmatu EESK atbalstīja šādu rotāciju, bet pārējo revīzijas komandas locekļu pakāpeniska rotācija būtu jāatstāj pilnvarotā revidenta pārziņā.

4.19    34. pants — Pilnvaroto revidentu atstādināšana un atkāpšanās

IV SADAĻA:   “TO REVIDENTU UN REVĪZIJAS UZŅĒMUMU DARBĪBU UZRAUDZĪBA, KAS VEIC OBLIGĀTO REVĪZIJU SABIEDRISKAS NOZĪMES STRUKTŪRĀS”

I NODAĻA   “Kompetentās iestādes”

4.20    35. – 39. pants

4.20.1   EESK atbalsta noteikumus, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm.

II NODAĻA:   “Kvalitātes nodrošināšana, izmeklēšana, tirgus uzraudzība, ārkārtas pasākumu plānošana un kompetento iestāžu veikto uzdevumu pārredzamība”

4.21    40. – 44. pants

“Kompetento iestāžu uzdevumi ir:

—

veikt kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes veiktajām obligātajām revīzijām;

—

veikt izmeklēšanu, lai atklātu, izlabotu un novērstu nepareizi veiktas obligātās revīzijas;

—

uzraudzīt tirgus attīstību obligātās revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā;

—

periodiski uzraudzīt iespējamus draudus lielu revīzijas uzņēmumu darbības nepārtrauktībai, tostarp riskus, kas rodas no augstas koncentrācijas, un noteikt prasību lieliem revīzijas uzņēmumiem izveidot ārkārtas pasākumu plānus, lai novērstu šādus draudus.”

4.21.1   Priekšlikums, ka kompetentajām iestādēm ir jāsadarbojas ar lielākajiem uzņēmumiem to jurisdikcijā esošajā teritorijā, lai izstrādātu ārkārtas pasākumu plānus, atbilst EESK atzinumā par minēto zaļo grāmatu paustajam viedoklim.

III NODAĻA   “Sadarbība starp kompetentajām iestādēm un attiecības ar Eiropas uzraudzības iestādēm”

4.22    45. – 56. pants

“a)

Regulā noteikta prasība, ka sadarbībai starp kompetentajām iestādēm ES mērogā jānotiek EVTI ietvaros, tādējādi nomainot pašreizējo sadarbības mehānismu ES mērogā, ko pārvaldīja Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūra (EGAOB).

EVTI jāizveido pamatnostādnes attiecībā uz dažādiem jautājumiem, piemēram, revīzijas ziņojuma un papildu ziņojuma revīzijas komitejai saturu un pasniegšanas veidu, revīzijas komitejas pārraudzības darbību un kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu veikšanu.

b)

EVTI pārraudzībā ievieš brīvprātīgu Eiropas revīzijas kvalitātes sertifikāciju, lai uzlabotu visu to revīzijas uzņēmumu redzamību, atzīšanu un reputāciju, kuri spēj veikt augstas kvalitātes revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrās.”

4.22.1   EESK atbalsta šo priekšlikumu.

IV NODAĻA   “Sadarbība ar trešās valsts revidentiem un starptautiskām organizācijām un iestādēm”

4.23    57. – 60. pants

“Kompetentās iestādes un EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm tikai tad, ja atklātajai informācijai piemēro dienesta noslēpuma nodrošinājumu un ir ievēroti datu aizsardzības noteikumi.”

4.23.1   EESK atbalsta priekšlikumus, kas minēti IV nodaļā.

V SADAĻA   “ADMINISTRATĪVĀS SANKCIJAS UN PASĀKUMI”

4.24    61. pants — Administratīvās sankcijas un pasākumi

4.25    62. pants — Pilnvaras piemērot sankcijas

“1.   Šo pantu piemēro tiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kas uzskaitīti pielikumā.

2.   Kompetentās iestādes ir pilnvarotas noteikt vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

b)

publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību un kuru publicē kompetento iestāžu tīmekļa vietnē;

f)

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto labumu vai novērstos zaudējumus — administratīvās finansiālās sankcijas līdz šo ieguvumu vai zaudējumu divkāršai summai;

g)

fiziskas personas gadījumā — administratīvas finansiālas sankcijas līdz EUR 5 000 000;

h)

attiecībā uz juridisku personu — administratīvās finansiālās sankcijas līdz 10 % apmērā no juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā.”

4.26    63. pants — Faktiska sankciju piemērošana

“1.   Nosakot administratīvo sankciju un pasākumu veidu, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās personas finansiālo stāvokli;

d)

gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu.”

4.27    64. pants — Sankciju un pasākumu publicēšana

“Katru administratīvo pasākumu vai sankciju, kas noteikta par šīs regulas pārkāpumu, publicē bez liekas kavēšanās, tostarp vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un par to atbildīgo personu identitāti, ja vien šāda publicēšana būtiski neapdraud finanšu tirgu stabilitāti.”

4.28    65. pants — Pārsūdzība

4.29    66. pants — Ziņošana par pārkāpumiem

4.29.1   Atzinumā par iepriekš minēto zaļo grāmatu EESK rosināja visās dalībvalstīs izveidot profesionālas disciplināras iestādes. EESK atbalsta šos priekšlikumus. Tie patiešām nodrošinās likuma pārkāpēju “nosaukšanu un nokaunināšanu”.

VI SADAĻA:   “DELEĢĒTIE AKTI, ZIŅOJUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI”

4.30    68. – 72. pants

4.30.1   Ir noteikts pārejas režīms attiecībā uz pienākuma veikt revīzijas uzņēmumu obligāto rotāciju, pienākuma organizēt revīzijas uzņēmuma izvēles procedūru, un tādu revīzijas uzņēmumu izveidošanas, kas sniedz tikai revīzijas pakalpojumus, stāšanos spēkā.

4.31    PIELIKUMS: I Pilnvaroto revidentu, revīzijas uzņēmumu vai galveno revīzijas partneru pārkāpumi

Minēti tikai procesuāli un administratīvi pārkāpumi saistībā ar interešu konfliktiem, organizatoriskām vai darbības prasībām, obligātās revīzijas veikšanu, revīzijas ziņojumiem, noteikumiem par informācijas atklāšanu, pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanu sabiedriskas nozīmes struktūrās un kvalitātes nodrošināšanu. Nav skaidrs, kā, ievērojot minētos noteikumus, reaģēs uz revidentu kļūdām (tādām kā nespēja pamanīt nepareizu apiešanos ar klientu līdzekļiem uzņēmumā “JP Morgan”).

4.32    PIELIKUMS: II Sabiedriskas nozīmes struktūru pārkāpumi

Minētie pārkāpumi saistīti ar pilnvaroto revidentu vai revīzijas uzņēmumu iecelšanu.

Briselē, 2012. gada 26. aprīlī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(1)  OV C 248, 25.08.2011., 92. lpp.

(2)  OV L 157, 9.06.2006., 87. lpp.

(3)  COM(2010) 561 final.

(4)  OV L 157, 9.06.2006., 87. lpp.

(5)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

PIELIKUMS

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinumam

Šis nodaļas atzinuma punkts tika grozīts, lai atspoguļotu pilnsapulces apstiprināto grozījumu, kas tomēr saņēma vienu ceturto daļu nodoto balsu (Reglamenta 54. panta 4. punkts):

3.1.8.   punkts

3.1.8    Jauni noteikumi attiecībā uz kompetentajām iestādēm

EESK atbalsta dalībvalstu kompetento iestāžu izveidi, lai tās būtu valstu neatkarīgie regulatori un uzraudzītāji, kā arī EVTI partneri dalībvalstīs. Gadījumos, ja kompetentas, neatkarīgas revīzijas uzraudzības iestādes dalībvalstīs jau darbojas, EESK tomēr vēlētos, ka minētās iestādes nevis likvidē, bet gan iekļauj jaunajā uzraudzības sistēmā.

Balsošanas rezultāts:

Par

:

88

Pret

:

60

Atturas

:

37