22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 216/9

1.

Komisija 2010. gada 15. septembrī pieņēma priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (“Priekšlikums”) (3). Priekšlikuma galvenais mērķis ir ieviest kopīgus noteikumus, lai uzlabotu ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgus drošību un efektivitāti.

2.

Komisija nav konsultējusies ar EDAU, kaut arī tas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 45/2001 (“Regula (EK) Nr. 45/2001”) 28. panta 2. punktā. Tādēļ EDAU pēc savas iniciatīvas ir pieņēmis šo atzinumu, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 45/2001 41. panta 2. punktu.

3.

EDAU apzinās, ka šis padoms tiek sniegts salīdzinoši vēlā likumdošanas procesa posmā. Tomēr tas atzīst par piemērotu un lietderīgu sniegt šo atzinumu. Pirmkārt, tas uzsver Priekšlikuma iespējamo ietekmi uz datu aizsardzību. Otrkārt, šajā atzinumā sniegtā analīze ir tieši saistīta ar esošo tiesību aktu piemērošanu un citiem vēl neiesniegtiem un nākotnē iespējamiem priekšlikumiem ar līdzīgiem noteikumiem, kā izskaidrots šā atzinuma 3.4. punktā.

4.

Sākoties finanšu krīzei, Komisija ierosināja un virzīja esošā finanšu uzraudzības tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai novērstu būtiskus trūkumus, kas apzināti šajā jomā gan konkrētos gadījumos, gan saistībā ar finanšu sistēmu kopumā. Nesen šajā jomā tika pieņemti vairāki tiesību aktu priekšlikumi, lai nostiprinātu esošos uzraudzības mehānismus un uzlabotu koordināciju un sadarbību ES līmenī.

5.

Reforma jo īpaši ieviesa uzlabotu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, ko veido Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (4) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS). EFUS veido valstu finanšu uzraudzītāju tīkls, kuri strādā kopā ar trim jaunām Eiropas Uzraudzības iestādēm, t. i., Eiropas Banku iestādi (5) (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (6) (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) (7). Turklāt Komisija pieņēma vairākas īpašas iniciatīvas reglamentācijas reformas īstenošanai attiecībā uz konkrētām jomām vai finanšu produktiem.

6.

Viens no tiem ir šis priekšlikums, kas pievēršas “ārpusbiržas atvasinājumiem”, t. i., tiem atvasinātajiem produktiem (8), kurus netirgo fondu biržās, bet par kuriem tā vietā privāti vienojas divi darījuma partneri. Tas ievieš pienākumu visiem finansiāliem darījumu partneriem un nefinansiāliem darījumu partneriem, kuri atbilst noteiktiem sliekšņa nosacījumiem, visu standartizēto ārpusbiržas atvasinājumu līgumu tīrvērti veikt ar centrālo darījumu starpnieku (CCP) starpniecību. Turklāt regulas Priekšlikums šiem finansiālajiem un nefinansiālajiem darījumu partneriem paredz pienākumu paziņot reģistrētiem darījumu reģistriem par visiem ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem un jebkuriem to grozījumiem. Priekšlikums arī paredz saskaņotas organizatoriskās un uzraudzības prasības centrālajiem darījumu starpniekiem un organizatoriskās un darbības prasības darījumu reģistriem. Kaut arī valstu kompetentās iestādes saglabā atbildību par centrālo darījumu starpnieku pilnvarošanu un uzraudzību, saskaņā ar regulas Priekšlikumu darījumu reģistru reģistrācija un uzraudzība pilnībā tiek uzticēta EVTI.

7.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts pilnvaro EVTI “pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju” (izcēlums pievienots). Kā tiks papildus paskaidrots turpmāk, šā noteikuma piemērošanas joma un jo īpaši apzīmējuma “tālruņa un datplūsmas dokumentācija” precīza nozīme nav skaidra. Tomēr šķiet iespējams – vai vismaz nav izslēgts – ka attiecīgās tālruņa un datplūsmas dokumentācijas ietver personas datus Direktīvas 95/46/EK un Regulas (EK) Nr. 45/2001 izpratnē un zināmā mērā arī Direktīvas 2002/58/EK izpratnē (pēc grozīšanas ar Direktīvu 2009/136/EK tagad to dēvē par “e-privātuma direktīvu”), t. i., datus, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu tālruņiem un datplūsmām (9). Ciktāl tā ir, jānodrošina, lai tiek pilnībā ievēroti personas datu pareizas un tiesiskas apstrādes nosacījumi, ko paredz minētās direktīvas un regula.

8.

Dati, kas saistīti ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu, var sniegt daudzveidīgu personisko informāciju, piemēram, par to personu identitāti, kuras zvana pa tālruni vai saņem zvanus, par zvanīšanas laiku un ilgumu, izmantoto tīklu, lietotāja ģeogrāfisko atrašanās vietu, ja izmanto pārnēsājamās ierīces utt. Turklāt dažas datplūsmas, kas saistītas ar interneta un e-pasta lietošanu (piemēram, apmeklēto tīmekļa vietņu saraksts), var atklāt svarīgu informāciju par saziņas saturu. Datplūsmas datu apstrāde pārkāpj arī korespondences noslēpumu. Ņemot to visu vērā, Direktīva 2002/58/EK noteica principu, ka datplūsmas ir jādzēš vai jāpadara anonīmas, kad tās vairs nav vajadzīgas vēstules pārsūtīšanas nolūkiem (10). Dalībvalstis savos tiesību aktos var paredzēt izņēmumus īpašām tiesiskām vajadzībām, taču demokrātiskā sabiedrībā tiem ir jābūt nepieciešamiem, atbilstīgiem un samērīgiem, lai nodrošinātu direktīvā norādītos mērķus (11).

9.

EDAU atzīst, ka mērķi, ko Komisija cenšas sasniegt šajā jautājumā, ir leģitīmi. Tas izprot vajadzību pēc iniciatīvām, kuru mērķis ir pastiprināt finanšu tirgu uzraudzību, lai saglabātu to uzticamību un labāk aizsargātu investorus un ekonomiku kopumā. Tomēr izziņas tiesībām, kas tieši saistītas ar datplūsmām, ņemot vērā to iejaukšanās potenciālu, ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes prasībām, t. i., tām jāaprobežojas ar to, kas ir atbilstīgs saņemtā uzdevuma izpildei, un tās nedrīkst pārsniegt nepieciešamības ietvarus (12). Tāpēc šajā ziņā ir būtiski minētās izziņas tiesības nepārprotami formulēt attiecībā uz piemērošanas jomu personiskā un materiālā ziņā, kā arī apstākļiem, kādos tās izmanto, un šādas izmantošanas nosacījumiem. Turklāt ir jāparedz atbilstoši aizsargpasākumi pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

10.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts paredz: “Lai EVTI veiktu savus pienākumus saistībā ar 51.–60., 62. un 63. panta izpildi (t. i., pienākumus saistībā ar darījumu reģistru uzraudzību), tai ir šādas pilnvaras: (..) pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju”. Minētā formulējuma plašuma dēļ šis noteikums vairākos punktos rada šaubas attiecībā uz tā piemērošanu materiālā un personiskā ziņā.

11.

Pirmkārt, nav pilnīgi skaidrs, kā izprast apzīmējumu “tālruņa vai datplūsmas dokumentācija”, tāpēc ir vajadzīgi paskaidrojumi. Šo noteikumu var attiecināt uz tālruņa un datplūsmas dokumentāciju, ko darījumu reģistriem ir pienākums saglabāt savas darbības ietvaros. Regulas Priekšlikuma vairāki noteikumi attiecas uz prasībām darījumu reģistriem glabāt dokumentāciju (13). Taču neviens no šiem noteikumiem neprecizē, vai un kāda tālruņa un datplūsmas dokumentācija darījumu reģistriem ir jāglabā (14). Tādējādi, ja noteikums attiecas uz darījumu reģistru glabāto dokumentāciju, ir būtiski precīzi definēt tālruņa un datplūsmas dokumentācijas kategorijas, kas ir jāglabā un ko EVTI drīkst pieprasīt. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādiem datiem ir jābūt adekvātiem, būtiskiem un ne pārmērīgiem attiecībā uz uzraudzības nolūkiem, kādiem šie dati tiek apstrādāti (15).

12.

Lielāka precizitāte ir vajadzīga tieši šajā gadījumā, ņemot vērā lielos naudassodus un periodiskos soda maksājumus, ko var nākties maksāt darījumu reģistriem un citām iesaistītām personām (arī fiziskām personām attiecībā uz periodiskiem soda maksājumiem) par šā regulas Priekšlikuma pārkāpšanu (sal. ar 55. un 56. pantu). Minētie naudassodi var sasniegt 20 procentu no darījumu reģistra gada ienākumiem vai apgrozījuma iepriekšējā darba gadā, t. i., slieksni, kas ir divreiz augstāks par maksimālo robežvērtību, ko Eiropas konkurences regulēšanas tiesību akti paredz pārkāpumu gadījumā.

13.

Jāpiebilst arī, ka iepriekš citētais 67. panta 4. punkts pilnvaro Komisiju apstiprināt reglamentētus standartus, kas precizē, kāda tieši informācija darījumu reģistriem ir obligāti jānodod EVTI un citu iestāžu rīcībā. Tādējādi šo noteikumu var izmantot, lai papildus precizētu uzskaitvedības prasības darījumu reģistriem un līdz ar to netieši arī pilnvaras, ko EVTI piešķir tālruņa un datplūsmas dokumentācijas novērtēšanai. Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants paredz, ka tiesību akts var pilnvarot Komisiju pieņemt vispārējas nozīmes nenormatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu kāda tiesību akta nebūtiskus elementus. Pēc EDAU domām, precīzas pilnvarojuma robežas attiecībā uz datplūsmas novērtēšanu nav uzskatāmas par regulas nebūtisku elementu. Tāpēc šo pilnvaru būtiskais apjoms ir jānorāda tieši regulas tekstā, un to nedrīkst atlikt uz citiem nākotnē pakārtotiem aktiem.

14.

Līdzīgas šaubas rada arī attiecīgā noteikuma piemērošana personiskajā jomā. Īpaši jāuzsver, ka 61. panta 2. punkta d) apakšpunktā nav norādīti potenciālie adresāti, kas saņems pieprasījumus izsniegt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju. Jo īpaši nav saprotams, vai tiesības pieprasīt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju attieksies tikai uz darījumu reģistriem (16). Tā kā šā noteikuma mērķis ir nodrošināt EVTI iespējas veikt darījumu reģistru uzraudzību, EDAU uzskata, ka minētās tiesības ir stingri jāierobežo tikai ar darījumu reģistriem.

15.

Visbeidzot, EDAU izprot, ka 61. panta 2. punkta d) apakšpunkta mērķis nav atļaut EVTI iegūt tiešu piekļuvi datplūsmām no tālsakaru pakalpojumu sniedzējiem. Tas drīzāk ir loģiski izsecināms, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka Priekšlikums vispār neattiecas uz datiem, kas ir tālsakaru pakalpojumu sniedzēju rīcībā, vai uz prasībām, kas izklāstītas e-privātuma direktīvā, kā iepriekš minēts 8. punktā (17). Tomēr skaidrības nolūkā viņš iesaka pārveidot šo secinājumu saprotamākā veidā 61. panta 2. punktā vai vismaz regulas Priekšlikuma apsvērumā.

16.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta d) apakšpunkts neizklāsta piekļuves pieprasīšanas apstākļus un nosacījumus. Tas arī neparedz būtiskas procesuālās garantijas vai aizsargpasākumus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku. Nākamajos apakšpunktos EDAU sniegs dažus konkrētus ierosinājumus šajā jautājumā.

17.

Uzraudzības iestāžu tiesības pieprasīt piekļuvi tālruņa un datplūsmas dokumentācijai nav nekāds jaunums Eiropas tiesību sistēmā, jo tās jau ir paredzētas daudzās esošās direktīvās un regulās, kas attiecas uz finanšu nozari. Jo īpaši tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvā (20), MIFID direktīvā (21), PVKIU direktīvā (22) un pašreizējā regulā par kredītreitingu aģentūrām (23) – tajās visās ir iekļauti līdzīgi veidoti noteikumi. Tas pats attiecas uz daudziem Komisijas nesen pieņemtiem priekšlikumiem, un, proti, priekšlikumu direktīvai par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (24), regulai, ar kuru groza esošo regulu par kredītreitingu aģentūrām (25), regulai par īsās pozīcijas pārdošanu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu aspektiem (26) un regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību (27).

18.

Attiecībā uz šiem esošajiem un piedāvātajiem tiesiskajiem instrumentiem ir jāievēro atšķirības starp izziņas tiesībām, kas piešķirtas valstu iestādēm, un šo tiesību piešķiršanu ES iestādēm. Vairāki instrumenti nosaka dalībvalstīm pienākumu piešķirt valstu iestādēm tiesības pieprasīt tālruņa un datplūsmas dokumentāciju “saskaņā ar valstu tiesību aktiem” (28). Līdz ar to šā pienākuma faktiskā izpilde ir obligāti jāregulē ar valstu tiesību aktiem, tostarp ar tiem, kas ievieš Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī ar citiem valstu tiesību aktiem, kas paredz papildu procesuālos aizsargpasākumus attiecībā uz valstu uzraudzības un izmeklēšanas iestādēm.

19.

Līdzīgi nosacījumi nav paredzēti instrumentos, kas piešķir tālruņa un datplūsmas dokumentācijas pieprasīšanas tiesības tieši ES iestādēm, piemēram, tādos kā šajā Priekšlikumā par ārpusbiržas atvasinājumiem un iepriekš minētajā priekšlikumā regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (“KRA priekšlikumā”). Tāpēc šajos gadījumos ir spēkā pat vēl stingrāka prasība izskaidrot tiesību instrumentā attiecīgo pilnvaru apjomu personiskā un materiālā jomā un apstākļus un nosacījumus šo pilnvaru izmantošanai, kā arī nodrošināt atbilstošu aizsargpasākumu veikšanu, vēršoties pret ļaunprātīgu izmantošanu.

20.

Šajā jautājumā novērojumiem, kas izteikti atzinumā, kaut arī to mērķis ir sniegt Priekšlikumu par ārpusbiržas atvasinājumiem, ir arī plašāka nozīme. EDAU uzskata, ka šīs piezīmes var nākt par vēlu attiecībā uz tiesību aktiem, kas jau pieņemti vai drīzumā tiks pieņemti. Tomēr viņš aicina iestādes padomāt par vajadzību veikt grozījumus vēl nepieņemtajos priekšlikumos, lai ņemtu vērā šajā atzinumā paustās bažas. Attiecībā uz jau pieņemtajiem dokumentiem EDAU aicina iestādes meklēt iespējas izskaidrot problemātiskos jautājumus, piemēram, vai attiecīgā noteikuma piemērošanas jomu var tieši vai netieši precizēt kādos atvasinātos vai īstenošanas aktos, un, proti, aktos, kur sīkāk definē uzskaitvedības prasības, paskaidrojošos paziņojumos vai citos līdzīgos dokumentos (29). EDAU pauž cerību, ka Komisija laikus apspriedīsies ar viņu par šīm saistītajām procedūrām.

21.

EDAU atzīst par lietderīgu izteikt papildu piezīmes par dažiem citiem Priekšlikuma punktiem saistībā ar fizisku personu tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību.

22.

[Priekšlikuma] 48. apsvērumā ir pareizi norādīts, ka ir būtiski, lai personas datu apstrādē dalībvalstis un EVTI aizsargātu fizisko personu tiesības uz privāto dzīvi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK. EDAU atzinīgi novērtē atsauci uz šo direktīvu minētajā apsvērumā. Taču apsvērumā pausto domu var izteikt saprotamāk, papildus norādot, ka šīs regulas noteikumi neierobežo valstu noteikumus, ar ko īsteno Direktīvu 95/46/EK. Vislabāk būtu šādu atsauci iekļaut arī noteikumu pamattekstā.

23.

Turklāt EDAU norāda, ka EVTI ir Eiropas struktūra, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001 un EDAU uzraudzība. Tāpēc ir ieteicams iekļaut nepārprotamu atsauci uz šo regulu, norādot arī to, ka Priekšlikuma noteikumi minēto regulu neierobežo.

24.

Viens no regulas Priekšlikuma pamatmērķiem ir veicināt ārpusbiržas atvasinājumu tirgus pārredzamību un uzlabot šā tirgus reglamentēto pārraudzību. Ņemot vērā šo mērķi, Priekšlikums uzliek pienākumu finansiālajiem darījumu partneriem un nefinansiālajiem darījumu partneriem, kuri atbilst noteiktām sliekšņa prasībām, paziņot reģistrētam darījumu reģistram datus par katru ārpusbiržas atvasinājumu līgumu, kuru tie noslēguši, un par katru pārjaunošanu vai izbeigšanu (6. pants) (30). Paredzēts, ka darījumu reģistri šo informāciju uzglabās un darīs pieejamu dažādām iestādēm regulēšanas nolūkos (67. pants) (31).

25.

Ja kāda atvasinājuma līguma puse, uz kuru attiecas iepriekš minētie tīrvērtes un ziņošanas pienākumi, ir fiziska persona, informācija par šo fizisko personu ir personas dati Direktīvas 95/46/EK 2. panta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc minēto pienākumu izpilde ir personas datu apstrāde Direktīvas 95/46/EK 2. panta b) apakšpunkta nozīmē. Pat gadījumos, kad darījumu puses nav fiziskas personas, personas datus tomēr var apstrādāt 6. un 67. panta ietvaros, piemēram, attiecībā uz uzņēmumu direktoru vārdiem, uzvārdiem un kontaktinformāciju. Tāpēc šīm operācijām būtu jāpiemēro Direktīvas 95/46/EK (vai attiecīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001) noteikumi.

26.

Datu aizsardzības tiesību aktu pamatprasība ir tāda, ka informācija ir jāapstrādā konkrētiem, saprotamiem un leģitīmiem nolūkiem un ka to nedrīkst papildus apstrādāt veidā, kas nav savienojams ar šiem nolūkiem (32). Turklāt datiem, kurus izmanto šo mērķu sasniegšanai, ir jābūt adekvātiem, būtiskiem un ne pārmērīgiem, salīdzinot ar attiecīgo mērķi. Pēc regulas Priekšlikuma izanalizēšanas EDAU secina, ka sistēma, kuru Priekšlikums paredz izveidot, neatbilst minētajām prasībām.

27.

Attiecībā uz mērķa ierobežojumu jāuzsver, ka Priekšlikums neprecizē ziņošanas sistēmas mērķus un, kas vēl svarīgāk, mērķus, kādiem darījumu reģistru glabātajai informācijai drīkst piekļūt kompetentās iestādes saskaņā ar Priekšlikuma 67. pantu. Ar vispārīgu atsauci uz vajadzību sekmēt ārpusbiržas atvasinājumu tirgus pārredzamību acīmredzami ir par maz, lai būtu ievērots mērķa ierobežojuma princips. Papildu spiedienu uz minēto principu rada regulas Priekšlikuma 20. panta 3. punkts attiecībā uz “Dienesta noslēpumu”, kas pašreizējā redakcijā, šķiet, atļauj izmantot saskaņā ar regulas Priekšlikumu saņemto konfidenciālo informāciju daudziem nesaprotami formulētiem papildu nolūkiem (33).

28.

Turklāt Priekšlikums neprecizē, uz kuriem datiem attieksies dokumentēšana, ziņošana un piekļuve, tostarp jebkuriem identificētu vai identificējamu fizisku personu datiem. Iepriekš minētais 6. un 67. pants pilnvaro Komisiju tālāk precizēt ziņošanas un uzskaitvedības pienākumu saturu atvasinātos aktos. Lai gan EDAU izprot, ka praksē ir nepieciešams izmantot šādu procedūru, tas vēlas uzsvērt, ka tiktāl, ciktāl saskaņā ar iepriekšējiem pantiem apstrādājamā informācija attiecas uz fiziskām personām, galvenie datu aizsardzības noteikumi un garantijas ir jānosaka pamatlikumā.

29.

Visbeidzot, Direktīvas 46/95/EK 6. pants un Regulas (EK) Nr. 45/2001 4. pants paredz, ka personas dati ir jāuzglabā tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams mērķiem, kuriem šie dati ir savākti. EDAU norāda, ka Priekšlikums nenosaka nekādu konkrētu ierobežojošu laikposmu to personas datu saglabāšanai, kas ir potenciāli apstrādājami saskaņā ar regulas Priekšlikuma 6., 27. un 67. pantu. 27. un 67. pantā tikai teikts, ka attiecīgā dokumentācija jāuzglabā vismaz desmit gadus. Taču tas ir tikai minimālais saglabāšanas termiņš, kas acīmredzami neatbilst datu aizsardzības tiesību aktu prasībām.

30.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, EDAU aicina likumdevēju precizēt personiskās informācijas veidu, ko var apstrādāt saskaņā ar šo priekšlikumu, definēt mērķus, kādiem personas datus var apstrādāt dažādas iesaistītās struktūras, un noteikt precīzu, nepieciešamu un samērojamu datu saglabāšanas laikposmu attiecībā uz minēto apstrādi.

31.

Priekšlikuma 61. panta 2. punkta c) apakšpunkts pilnvaro EVTI veikt pārbaudes uz vietas, par to iepriekš paziņojot vai nepaziņojot. Nav saprotams, vai šīs pārbaudes aprobežosies ar darījumu reģistra darba telpām vai attieksies arī uz fizisko personu privātajām telpām vai īpašumiem. 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kas atļauj Komisijai pēc EVTI pieprasījuma uzlikt periodiskus soda maksājumus visām personām, kuras nodarbina darījumu reģistrs vai kas nodarbinātas darījumu reģistra vajadzībām vai saistībā ar to, lai piespiestu tās pakļauties pārbaudei uz vietas, ko EVTI rīko saskaņā ar 61. panta 2. punktu, var (netīši) paredzēt citādi.

32.

Neturpinot šā punkta sīkāku analīzi, EDAU iesaka ierobežot tiesības veikt pārbaudes uz vietām (un saistītās tiesības uzlikt periodiskus soda maksājumus saskaņā ar 56. pantu) tikai ar darījumu reģistru un citu juridisko personu, kas būtiski un nepārprotami saistītas ar to, darba telpām (34). Ja Komisija patiesi paredz atļaut pārbaudes fizisku personu ar darbu nesaistītās telpās, tas ir jādara zināms un jāparedz daudz stingrākas prasības, lai nodrošinātu atbilstību nepieciešamības un proporcionalitātes principiem (jo īpaši attiecībā uz šādu pārbaužu veikšanas pieļaujamajiem apstākļiem un nosacījumiem).

33.

Vairāki regulas Priekšlikuma noteikumi pieļauj plašu datu un informācijas apmaiņu starp EVTI, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm (skatīt 21., 23. un 62. pantu). Datu nosūtīšana trešām valstīm var notikt arī tad, kad atzīts centrālais darījumu starpnieks vai darījumu reģistrs no trešās valsts sniedz pakalpojumus Eiropas Savienībā atzītām struktūrām. Ciktāl apmainītā informācija un dati attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām, piemēro attiecīgi Regulas (EK) Nr. 45/2001 7.–9. pantu un Direktīvas 95/46/EK 25.–26. pantu. Proti, nosūtīt datus uz trešām valstīm drīkst tikai, ja šajās valstīs ir nodrošināts atbilstošs datu aizsardzības līmenis vai ja piemēro kādu no attiecīgajiem izņēmumiem, kas paredzēti datu aizsardzības tiesību aktos. Skaidrības labad tekstā ir jāiekļauj nepārprotama atsauce uz Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvu 95/46/EK, norādot, ka šādai datu nosūtīšanai ir jāatbilst piemērojamajiem noteikumiem, kas attiecīgi paredzēti minētajā regulā vai direktīvā.

34.

Saskaņā ar mērķa ierobežojuma principu (35) EDAU arī iesaka noteikt skaidrus ierobežojumus attiecībā uz personiskās informācijas veidiem, ar ko var apmainīties, un definēt mērķus, kādiem var pieļaut personas datu apmaiņu.

35.

Priekšlikuma 68. pantā ir paredzēti vairāki Komisijas ziņošanas pienākumi attiecībā uz regulas Priekšlikuma dažādu elementu ieviešanu. EDAU iesaka paredzēt arī EVTI pienākumu periodiski ziņot par izziņas tiesību izmantošanu un jo īpaši – tiesībām pieprasīt datus par tālruņa un datplūsmas dokumentāciju. Saistībā ar ziņojuma secinājumiem Komisijai ir jāspēj arī sniegt ieteikumus un vajadzības gadījumā arī priekšlikumus par grozījumiem regulā.

36.

Pašreizējā Priekšlikuma redakcija pilnvaro EVTI “pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju”, lai varētu pildīt pienākumus saistībā ar darījumu reģistru uzraudzību. Lai pilnvaras pieprasīt tālruņa vai datplūsmas dokumentāciju varētu uzskatīt par nepieciešamām un proporcionālām, tās jāierobežo tiktāl, ciktāl tas ir atbilstoši paredzētā mērķa sasniegšanai, un tās nedrīkst pārsniegt nepieciešamības robežas. No pašreizējās redakcijas izriet, ka attiecīgais noteikums neatbilst šīm prasībām, jo ir pārāk plaši formulēts. Proti, nav pietiekami precizēti apstākļi un nosacījumi šo pilnvaru izmantošanai personiskā un materiālā ziņā.

37.

Piezīmes, kas izteiktas šajā atzinumā (kaut arī to mērķis ir ārpusbiržas atvasinājumu Priekšlikuma iztirzāšana) attiecas arī uz esošo tiesību aktu piemērošanu un citiem vēl nepieņemtiem un iespējamiem nākotnes priekšlikumiem ar līdzīgiem noteikumiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumu, kad attiecīgās pilnvaras – kā paredzēts šajā Priekšlikumā – ir uzticētas ES iestādei, nenorādot konkrētus nosacījumus un procedūras, kas izklāstītas valstu tiesību aktos (piemēram, KRA priekšlikumā).

38.

Ņemot vērā iepriekš teikto, EDAU iesaka likumdevējam:

39.

Attiecībā uz citiem Priekšlikuma aspektiem EDAU vēlas atsaukties uz savām piezīmēm, kas izteiktas šā atzinuma 4. iedaļā. Jo īpaši EDAU iesaka likumdevējam: