1.10.2011 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 289/15 |
Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
2011/C 289/10
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
VIENOTS DOKUMENTS
PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006
“VADEHAVSSTUDE”
EK Nr. DK-PGI-0005-0770-25.03.2009
AĢIN ( X ) ACVN ( )
1. Nosaukums:
“Vadehavsstude”
2. Dalībvalsts vai trešā valsts:
Dānija
3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:
3.1. Produkta veids:
1.1. grupa |
Svaiga gaļa (un subprodukti) |
3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):
Produkts ar nosaukumu “Vadehavsstude” ir tādu jaunlopu svaiga gaļa, kuri audzēti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Dzīvnieki pieder pie Dānijas piena govju šķirnes Sortbroget Dansk malkeko (SDM) (Dānijas melnraibās govis), kas pazīstama arī ar nosaukumu Dansk Holstein (Dānijas Holšteinas govis), vai arī izaudzēti no minētās šķirnes un Belgisk Blåhvid (Beļģijas zilās) šķirnes krustojuma. “Vadehavsstude” iegūst vienīgi no kastrētiem vīriešu kārtas īpatņiem, kas dzimuši noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Svaiga gaļa |
: |
veseli liemeņi, pusliemeņi, ceturtdaļliemeņi un izcirtņi. |
Dzīvsvars pirms kaušanas |
: |
200–380 kg. |
Kaušanas vecums |
: |
vismaz 18 mēneši, bet mazāk par 30 mēnešiem. |
Ķermeņa formas indekss |
: |
min. 3,50. |
Ķermeņa krāsas indekss |
: |
3–4. |
Taukaudu daudzums |
: |
3–4. |
Izmantotā skala ķermeņa krāsai un taukaudu daudzumam atbilst Danish Crown kvalitātes skalas minimālajām prasībām attiecībā uz liellopu gaļu.
3.3. Izejvielas:
—
3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):
Ziemas sezonā vismaz 50 % no dzīvniekiem izēdināmās lopbarības jābūt ražotai noteiktajā apgabalā.
Ziemā izēdināmā lopbarība ir zāle un kukurūzas skābbarība.
Dzīvnieki jātur noteiktā ģeogrāfiskā apgabala halofītiskajās pļavās vismaz četrarpus mēnešus gadā.
3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:
Visiem dzīvniekiem ir jābūt dzimušiem un audzētiem noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:
—
3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai:
Visus kautķermeņus marķē ar Vadehav Marsk og Mad logotipu. Lai nodrošinātu izsekojamību, šis logotips jāpiestiprina uz gatavā produkta iepakojuma un kautķermeņiem.
|
|
4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:
Ģeogrāfiskais apgabals ir Vatu jūras reģions (Vadehavsregionen) Dānijas dienvidrietumos. Šajā reģionā ietilpst Rømø, Mandø un Fanø sala. Turklāt reģiona teritorijas kontinentālajā daļā dienvidu robežu veido robeža ar Vāciju. Ziemeļos to norobežo Vatu jūras nacionālā parka ziemeļu robeža, bet austrumos – valsts nozīmes ceļš A11.
5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:
5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika:
Ribe (Ribe), kas izveidojās par tirdzniecības pilsētu, dibināta 710. gadā; arheoloģiskajos izrakumos noskaidrots, kādas preces tur pārdotas. Viena no pirmajām precēm, ko piedāvāja šajā tirgū, bija liellopi. Pārdodamos liellopus audzēja ciematos, kas atradās halofītiskajās pļavās Vatu jūras piekrastē; tas nozīmē, ka vietējie iedzīvotāji liellopus audzējuši jau dzelzs laikmetā. Liellopu pārdošana Ribē turpinājusies visā viduslaiku periodā, un Ribes tirdzniecības pilsētai Vatu jūras reģiona liellopi vairākus gadsimtus bija vissvarīgākā eksportprece.
“Vadehavsstude” produkcija cieši saistīta ar šo ilgo liellopu audzēšanas tradīciju halofītiskajās pļavās. Lauksaimnieku dzīves apstākļi reģionā bieži vien bija grūti. Katru gadu vētru dēļ lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūda. Atkāpjoties jūra atstāja aiz sevis auglīgas dūņas, radot bagātīgus sāļu pļavu veidotu ganību apgabalus, kur vasarā ganījās dzīvnieki, bet ziemā to vajadzībām ieguva lopbarību.
Rakstā “Jordbundsundersøgelser i marsken” (“Sāļo pļavu augsnes izpēte”), kas 1968. gadā publicēts augkopības žurnālā “Tidskrift for planteavl”, autors Lorenss Hansens (Lorens Hansen) pauž interesi par augsnes paraugiem, kas ņemti no minētajām pļavām. Viņš norāda: “Sāļo pļavu augsne ir dabiski bagāta ar nātriju gan augstā māla satura dēļ, gan arī augsnes veidošanās īpatnību dēļ.” Nātrija saturu aramzemju augsnēs var noteikt vienīgi retumis, jo tas ir ļoti zems un nekādi neietekmē augsnes struktūru. Taču sāļo pļavu augsne bieži vien satur ļoti daudz nātrija, kas rodas, kad augsnes veidošanās laikā izgulsnējas jūras sāls.
Savvaļas graudzāles, kas labi pielāgojušās halofītisko pļavu augsnes apstākļiem, ir barības vielām bagātas un izturīgas pret laikapstākļu maiņu. Faktiski šajā ģeogrāfiskajā apgabalā Vatu jūras tuvuma skarbo apstākļu un sāļā ūdens radītā ietekme veido unikālas ganības. Kad zemes platības appludina paisuma ūdeņi, tajās izgulsnējas sāls un minerālvielas. Piekrastē aug galvenokārt šādi augi un zālaugi:
— |
iekšpusē, aizsprosta tuvumā, aug smalka zāle, baltā āboliņa savvaļas pundurformas, vanagnadziņi, zvaguļi, gundegas un armērija, |
— |
lejasdaļā – kermeks, jūrmalas āžloki un nedaudz rupjas zāles, |
— |
piekrastes ārējā/iekšējā daļā – sālsauzene un salikornija. |
5.2. Produkta specifika:
Pētījumā, kurā izmantoti rezultāti, kas iegūti, ar aizsietām acīm degustējot tādu liellopu gaļu, kuri audzēti halofītiskajās pļavās, secināts, ka šī gaļa ir
— |
mīkstāka, |
— |
sulīgāka, |
— |
pēc garšas sāļāka, |
— |
ar labāku konsistenci un |
— |
ar izteiktāku smaržu |
nekā gaļa, ko iegūst no parastos apstākļos audzētiem liellopiem.
Parastā liellopu gaļa salīdzinājumā ar gaļu, kas ražota šajā apgabalā, labāku novērtējumu gūst tikai pēc diviem kritērijiem: taukaudu daudzums un krāsa.
5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām:
Dabas skarbums Vatu jūras reģiona liellopu audzētāju darbu dara grūtu. Reiz šie apstākļi aprakstīti šādi: “Kāda lieta šajā apvidū ir īpaša: lielie ganību apgabali deva daudz zāles, kuru izsalkušie dzīvnieki varēja noganīt un no kuras ieguva sienu, ko tiem izēdināt ziemā. Halofītisko pļavu zāle bija īpaši veselīga, jo pļavas applūda vairākas reizes gadā un tādējādi bagātinājās ar sāli un dabīgajām minerālvielām, ko sanesa jūras ūdens. Daudz teļu dzima iekšzemes fermās, un, pirms tos pārdeva Husumas (Husum) un Hamburgas tirgos, tos dzina nobaroties uz sāļajām pļavām. Bieži vien lielie teļi, kad tos dzina uz pļavām, bija vāji, gandrīz vai slimi, bet pēc vienas ganībās pavadītas vasaras tie bija krietni uzbarojušies un ar labu veselību.”
Vatu jūras reģionā audzētie dzīvnieki jau kopš gadsimtiem pazīstami kā tādi, no kuriem iegūst labu, augstas kvalitātes gaļu ar specifisku sāļu garšu vietējo audzēšanas apstākļu dēļ. Kad jūras ūdens klāj zemi, tas atnes tai sāli un minerālvielas. Dzīvnieki ganās sāļajās pļavās, kur augstais nātrija un kālija saturs zālē ietekmē no tiem iegūtās gaļas garšu un piešķir ar nosaukumu “Vadehavsstude” apzīmētajam produktam tā specifisko kvalitāti un raksturīgo sāļo garšu.
“Vadehavsstude” tirgo kā īpašu Vatu jūras nacionālā parka produktu, un tā nosaukumu izmanto gan vietējie ražotāji, gan tirgotāji.
Tūristu apkalpošanas uzņēmumi, kad tie popularizē Vatu jūras reģionu un nacionālo parku, apraksta “Vadehavsstude” produkciju kā svarīgu, apgabalam raksturīgu iezīmi.
Atsauce uz specifikācijas publikāciju:
http://www.foedevarestyrelsen.dk/SiteCollectionDocuments/25_PDF_word_filer%20til%20download/06kontor/Maerkning/Oprindelsesmaerkning_af_foedevarer/Varespecifikation%20for%20Vadehavsstude.pdf
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.