PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei [COM(2010) 2020] pamatā ir trīs cieši saistītas un savstarpēji papildinošas prioritātes: uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība; tādas ekonomikas veicināšana, kas rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, taupīgi izmanto resursus un ir konkurētspējīga; tādas ekonomikas sekmēšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.

Stratēģijā „Eiropa 2020” publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams šo mērķu sasniegšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un inovācijas nosacījumus uzņēmumiem, kā arī mudinot plašāk izmantot videi nekaitīgu publisko iepirkumu, lai atbalstītu pāreju uz ekonomiku, kurā taupīgi izmanto resursus un rada zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Stratēģijā „Eiropa 2020” arī vienlaikus uzsvērts, ka publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas efektīvāka publiskā sektora līdzekļu izmantošana un ka iepirkuma tirgiem jābūt pieejamiem Savienības mērogā.

Ņemot vērā šos uzdevumus, ir jāpārskata un jāmodernizē spēkā esošie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā, lai tie būtu labāk piemēroti pašreizējam politikas, sociālajam un ekonomikas kontekstam.

Komisija 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” starp savām divpadsmit svarīgākajām prioritārajām darbībām, kas ES iestādēm jāpieņem pirms 2012. gada beigām, ietvēra pārskatītu un modernizētu publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu padarītu elastīgāku un ļautu labāk izmantot publiskus līgumus citu politikas virzienu atbalstam.

Šim priekšlikumam ir divi papildu mērķi:

· palielināt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, lai nodrošinātu labākos iespējamos iepirkuma rezultātus naudas vērtības izteiksmē; tas it sevišķi nozīmē spēkā esošo publiskā iepirkuma noteikumu vienkāršošanu un elastības palielināšanu; racionalizētu, efektīvāku procedūru rezultātā ieguvēji būs visi ekonomikas dalībnieki, un tās atvieglos gan MVU, gan pārrobežu pretendentu līdzdalību;

· ļaut iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu, lai atbalstītu kopējus sabiedriski nozīmīgus mērķus, piemēram, vides aizsardzību, lielāku resursu efektivitāti un energoefektivitāti, cīņu pret klimata pārmaiņām, inovācijas, nodarbinātības un sociālās iekļautības veicināšanu, kā arī labāko iespējamo nosacījumu nodrošināšanu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

· Vispārīgais konteksts

Publiskajam iepirkumam ir nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienības ekonomikas rādītājiem kopumā. Eiropā publiskā sektora iestādes precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem tērē aptuveni 18 % no IKP. Ņemot vērā iepirkumu apjomu, publisko iepirkumu var izmantot kā iedarbīgu mehānismu tāda vienotā tirgus izveidei, kas veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

Pašlaik spēkā esošās publiskā iepirkuma direktīvas, proti, Direktīva 2004/17/EK[1] un Direktīva 2004/18/EK[2], ir panāktas ilgstošā attīstībā, kas aizsākās 1971. gadā, kad tika pieņemta Direktīva 71/305/EEK. Garantējot pārredzamu un nediskriminējošu procedūru izmantošanu, šo direktīvu mērķis ir galvenokārt nodrošināt to, lai vienotā tirgus ekonomikas dalībnieki konkurencē par publiskiem līgumiem varētu pilnībā izmantot pamatbrīvības.

Vispusīgs ekonomikas novērtējums ir parādījis, ka publiskā iepirkuma direktīvas ir lielā mērā sasniegušas savus mērķus. Tās ir nodrošinājušas lielāku pārredzamību un augstāku konkurences līmeni, vienlaikus nodrošinot izmērāmus ietaupījumus zemāku cenu rezultātā.

Ieinteresētās personas tomēr ir pieprasījušas pārskatīt publiskā iepirkuma direktīvas, lai vienkāršotu noteikumus, palielinātu to lietderību un efektivitāti, kā arī lai tās labāk piemērotu pašreizējam politiskajam, sociālajam un ekonomikas kontekstam. Racionalizētu, efektīvāku procedūru ieviešana palielinās elastību līgumslēdzējām iestādēm, nodrošinās labumu visiem ekonomikas dalībniekiem, kā arī atvieglos MVU un pārrobežu pretendentu līdzdalību. Uzlaboti publiskā iepirkuma noteikumi arī ļaus līgumslēdzējām iestādēm labāk izmantot publisko iepirkumu, lai atbalstītu kopējus sabiedriski nozīmīgus mērķus, piemēram, vides aizsardzību, lielāku resursu efektivitāti un energoefektivitāti, klimata pārmaiņu apkarošanu, inovācijas un sociālās iekļaušanas veicināšanu, kā arī labāko iespējamo nosacījumu nodrošināšanu kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Šos virzienus apstiprināja, īstenojot apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kuru Komisija organizēja 2011. gada pavasarī un kurā vairākums ieinteresēto personu atbalstīja priekšlikumu pārskatīt publiskā iepirkuma direktīvas, lai tās labāk pielāgotu jaunajām problēmām, ar ko saskaras gan publisko iepirkumu rīkotāji, gan ekonomikas dalībnieki.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Kopā ar ierosināto jauno sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu direktīvu priekšlikums aizstās Direktīvu 2004/17/EK un Direktīvu 2004/18/EK, kas veido Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma svarīgākos elementus.

Direktīvu papildinās šādi minētā tiesiskā regulējuma elementi:

· Direktīva 2009/81/EK[3], kurā paredzēti konkrēti noteikumi sensitīvam iepirkumam aizsardzības un drošības jomā,

· Direktīva 89/665/EEK[4], kurā paredzēti kopēji standarti valstu pārskatīšanas procedūrām, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību visās ES valstīs gadījumos, kad pretendenti uzskata, ka līgumu slēgšanas tiesības ir piešķirtas negodīgi.

· Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Ar šo iniciatīvu īsteno stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei [COM(2010) 2020] un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Digitālā programma Eiropai” [COM(2010) 245], „Inovācijas savienība” [COM(2010) 546], „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” [COM(2010) 614], „Enerģētika 2020” [COM(2010) 639] un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” [COM(2011) 21]. Tā arī īsteno Vienotā tirgus aktu [COM(2011) 206], it sevišķi tā divpadsmito pamatdarbību, proti, „pārskatīts un modernizēts publisko iepirkumu regulatīvais satvars”. Tā ir Komisijas 2011. gada darba programmā iekļauta stratēģiskā iniciatīva.

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Komisija 2011. gada 27. janvārī publicēja Zaļo grāmatu par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju „Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu”[5], sākot plašu sabiedrisko apspriešanu par tiesību aktu izmaiņu variantiem, lai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu padarītu vieglāku un elastīgāku, kā arī lai ļautu labāk izmantot publiskus līgumus citu politikas virzienu atbalstam. Zaļās grāmatas mērķis bija apzināt vairākas svarīgas jomas, kuras varētu reformēt, un iegūt ieinteresēto personu viedokļus par tiesību aktu izmaiņu konkrētiem variantiem. Starp aplūkotajiem jautājumiem bija nepieciešamība vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas, publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana, lai veicinātu citu politikas mērķu sasniegšanu, MVU piekļuves uzlabošana publiskiem līgumiem un favorītisma, korupcijas un interešu konfliktu apkarošana.

Sabiedriskā apspriešana tika pabeigta 2011. gada 18. aprīlī, un tā izraisīja lielu atsaucību. Kopā tika saņemtas 623 atbildes no ļoti dažādām ieinteresēto personu grupām, tostarp no dalībvalstu centrālajām iestādēm, vietējiem un reģionālajiem publisko iepirkumu rīkotājiem un to apvienībām, uzņēmumiem, nozares apvienībām, akadēmiskām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām (tostarp arodbiedrībām) un atsevišķiem pilsoņiem. Lielākā daļa atbilžu tika saņemta no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas. Mazāk atbilžu tika saņemts no Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Austrijas, Zviedrijas, Spānijas un Dānijas.

Apspriešanas rezultātus apkopoja kopsavilkuma dokumentā[6], ko iesniedza un apsprieda 2011. gada 30. jūnija publiskajā konferencē[7].

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Ļoti liela daļa ieinteresēto personu atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu pārskatīt pašreizējo publiskā iepirkuma politiku. No dažādajiem zaļajā grāmatā apspriestajiem tematiem ieinteresētās personas īpaši uzsvēra vajadzību vienkāršot procedūras un padarīt tās elastīgākas. Piemēram, acīmredzams vairākums visu ieinteresēto personu grupu atbalstīja konkursa procedūras ar sarunām plašāku izmantošanu. Spēcīgu atbalstu saņēma arī pasākumi ar pretendenta izvēli saistītā administratīvā sloga mazināšanai.

Ieinteresētajām personām bija dažādi viedokļi par publiskā iepirkuma stratēģisko izmantošanu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” sabiedriski nozīmīgos mērķus. Daudzas ieinteresētās personas, īpaši uzņēmumi, izrādīja vispārēju nepatiku pret publiskā iepirkuma izmantošanu citu politikas mērķu atbalstam. Citas ieinteresētās personas, it sevišķi pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pauda spēcīgu atbalstu šādai stratēģiskai izmantošanai un atbalstīja Eiropas Savienības publiskā iepirkuma politikas principu plašas izmaiņas.

· Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Papildus zaļās grāmatas apspriešanai Komisija 2010. un 2011. gadā veica vispusīgu novērtējumu attiecībā uz ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti, izmantojot plašu liecību kopumu un jaunu neatkarīgu izpēti. Pētījumos galvenokārt novērtēja iepirkuma procedūru izmaksas un efektivitāti, jautājumus par pārrobežu iepirkumu, MVU piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem un publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu Eiropā.

Novērtējuma konstatējumi nepārprotami parādīja, ka publiskā iepirkuma Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK ir palīdzējušas iedibināt pārredzamības kultūru un uz rezultātiem vērstus iepirkumus, nodrošinot ietaupījumus un iepirkuma rezultātu uzlabojumus, kas gan publisko iepirkumu rīkotājiem, gan piegādātājiem būtiski pārsniedz šo procedūru vadīšanas izmaksas. Novērtējumā arī konstatēts, ka direktīvu īstenošanas un piemērošanas atšķirību dēļ dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi rezultāti. Dalībvalstīs stipri atšķiras procedūru pabeigšanas laiks un publisko iepirkumu rīkotāju izmaksas.

· Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā un tā kopsavilkumā ir sniegts pārskats par dažādajiem variantiem katrai no piecām pamatproblēmu grupām (administratīvā organizācija, darbības joma, procedūras, stratēģiskais iepirkums un piekļuve iepirkuma tirgiem). Pamatojoties uz dažādo variantu priekšrocību un trūkumu analīzi, tika noteikts izvēlēto variantu kopums, kam jāoptimizē sinerģija starp dažādajiem risinājumiem, kuri nodrošina ietaupījumus, jo viens darbības veids neitralizē ar citu darbības veidu saistītās izmaksas (piemēram, procedūras prasību iespējamu paaugstināšanu, ko izraisa stratēģiskās iepirkuma darbības, varētu daļēji neitralizēt ietaupījumi, kuri saistīti ar iepirkuma procedūru uzlaboto struktūru). Šie izvēlētie varianti ir šā priekšlikuma pamatā.

Ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu rūpīgi pārbaudīja Ietekmes novērtējuma padome, kas pieprasīja grozījumus it sevišķi attiecībā uz tiesiskā regulējuma konkrēto risināmo elementu noteikšanu, uz apspriesto variantu aprakstu, uz atlasīto galveno darbību izmaksu un ieguvumu dziļāku analīzi, kā arī uz ieinteresēto personu viedokļu sistēmisku integrēšanu gan problēmu noteikšanā, gan ietekmes analīzes papildināšanai. Šos uzlabojumu ieteikumus ietvēra galīgajā ziņojumā. Ietekmes novērtējuma padomes atzinumi par ziņojumu ir publicēti kopā ar šo priekšlikumu, kā arī ietekmes novērtējuma noslēguma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti

· Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants.

· Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk aprakstītā iemesla dēļ.

Ir apliecinājies, ka, lai publiskā sektora iestāžu iepirkumu jomā nodrošinātu iekšējo tirgu, svarīgs instruments ir tādu publisko iepirkumu procedūru koordinēšana, kuri pārsniedz konkrētas robežvērtības, nodrošinot ekonomikas dalībnieku efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi publiskiem līgumiem visā vienotajā tirgū. Pieredze, kas gūta saistībā ar Direktīvu 2004/17/EK, Direktīvu 2004/18/EK un iepriekšējo paaudžu publiskā iepirkuma direktīvām, ir parādījusi, ka Eiropas mēroga iepirkuma procedūras nodrošina pārredzamību un objektivitāti publiskā iepirkuma jomā, kas savukārt nodrošina nozīmīgus ietaupījumus un uzlabotus iepirkuma rezultātus, no kuriem labumu gūst dalībvalstu iestādes un galu galā Eiropas nodokļu maksātāji.

Šo mērķi nevarētu pietiekamā mērā sasniegt ar dalībvalstu rīcību, kas neizbēgami novestu pie atšķirīgām prasībām un iespējami pretrunīgiem procedūru režīmiem, kuri palielinātu regulējuma sarežģītību un radītu nepamatotus ierobežojumus pārrobežu darbībām.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu.

· Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nepārsniedz nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķi nodrošināt atbilstīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot Eiropas mērogā koordinētu iepirkuma procedūru kopumu. Turklāt priekšlikuma pamatā ir „instrumentu kopuma” pieeja, kas dalībvalstīm nodrošina maksimālu elastību procedūru un instrumentu pielāgošanā savai konkrētajai situācijai.

Salīdzinājumā ar spēkā esošajām publiskā iepirkuma direktīvām ar šo priekšlikumu tiks ievērojami samazināts administratīvais slogs, kas saistīts ar procedūras vadīšanu gan līgumslēdzējām iestādēm, gan ekonomikas dalībniekiem; ja ir paredzētas jaunas prasības (piemēram, stratēģiska iepirkuma kontekstā), tās tiks kompensētas ar ierobežojumu atcelšanu citās jomās.

· Juridisko instrumentu izvēle

Tā kā priekšlikuma pamatā ir LESD 53. panta 1. punkts, 62. un 114. pants, Līgums neatļautu regulas izmantošanu noteikumiem, kas attiecas gan uz preču, gan pakalpojumu iepirkumiem. Tāpēc ierosinātais juridiskais instruments ir direktīva.

Ietekmes novērtējuma procesā atteicās no neleģislatīviem variantiem — sīkāk tas ir paskaidrots ietekmes novērtējumā.

4. Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē budžetu.

5. Papildu informācija

· Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelts spēkā esošs tiesību akts (Direktīva 2004/18/EEK).

· Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums ietver pārskatīšanas klauzulu attiecībā uz robežvērtību lielumu ietekmi uz ekonomiku.

· Transponēšanas pasākumi un skaidrojošie dokumenti

Priekšlikums attiecas uz jomu, kurā Savienības tiesību aktiem ir koordinējošs nolūks, un tam ir nozīmīga ietekme uz daudzām valstu tiesību aktu jomām. Neatkarīgi no koordinācijas mērķa daudzi noteikumi ir pilnībā saskaņoti, un priekšlikums ietver lielu skaitu juridisko saistību. Dalībvalstis papildina Savienības noteikumus ar valstu papildu noteikumiem, lai visa sistēma varētu sākt darboties.

Šajā sakarībā Komisija ir noteikusi vairākus faktorus, kas dalībvalstu paskaidrojumus padara nepieciešamus tāpēc, lai pareizi izprastu gan transponēšanas pasākumus, gan valsts mēroga iepirkuma regulējuma funkcionēšanu kopumā:

– transponēšanas un ieviešanas pasākumi tiek pieņemti dažādos institucionālos līmeņos (valsts/federālā, reģionālā, vietējā);

– papildus dažādiem regulējuma līmeņiem daudzās dalībvalstīs tiek paredzēti noteikumi atkarībā no iesaistītās nozares vai attiecīgā iepirkuma veida;

– vispārīga vai specifiska rakstura administratīvi pasākumi papildina galveno tiesisko regulējumu un reizēm pārklājas ar to.

Tikai dalībvalstis var paskaidrot, kā ar dažādiem pasākumiem ir transponētas Savienības direktīvas publiskā iepirkuma jomā un kā šie pasākumi mijiedarbojas ar citiem.

Šo iemeslu dēļ dokumenti, kas paskaidro saistību starp dažādām šīs direktīvas daļām un valsts transponēšanas pasākumu attiecīgajām daļām, ir jāpaziņo kopā ar transponēšanas pasākumiem, jo īpaši ar atbilstības tabulām, kas ir praktisks valsts pasākumu analīzes instruments.

· Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, un tāpēc tas jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

· Sīkāks priekšlikuma skaidrojums

1) Iepirkuma procedūru vienkāršošana un elastības palielināšana

Ierosinātajā direktīvā paredzēta spēkā esošo publiskā iepirkuma direktīvu procedurālā režīma vienkāršošana un elastības palielināšana. Tāpēc tā ietver turpmāk aprakstītos pasākumus.

Darbības jomas paskaidrošana. Pamatjēdziens „iepirkums”, kas ir arī ierosinātās direktīvas nosaukumā, ir ieviests no jauna, lai labāk noteiktu iepirkuma tiesību aktu darbības jomu un mērķi un lai atvieglotu robežvērtību piemērošanu. Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, ir pārskatītas konkrētu pamatjēdzienu definīcijas, nosakot direktīvas darbības jomu (piemēram, publisko tiesību subjekts, publiski būvdarbu un pakalpojumu līgumi, jaukti līgumi). Tajā pašā laikā priekšlikumā cenšas saglabāt turpināmību to jēdzienu un koncepciju lietošanā, kuras ir izstrādātas gadu gaitā, izmantojot Tiesas judikatūru, un ir labi zināmas praktiķiem. Šajā saistībā jāatzīmē, ka nelielas novirzes no iepriekšējo direktīvu formulējumiem un izklāsta ne vienmēr nozīmē izmaiņas pēc būtības, bet, iespējams, ieviestas tekstu vienkāršošanas nolūkos.

Tiks atcelta tradicionālā nošķiršana starp tā sauktajiem prioritārajiem un neprioritārajiem pakalpojumiem („A” un „B” pakalpojumi). Novērtējuma rezultāti ir parādījuši, ka vairs nav pamatoti iepirkuma tiesību aktus pilnībā piemērot tikai ierobežotai pakalpojumu grupai. Tomēr kļuva arī skaidrs, ka parastais iepirkumu režīms nav piemērots sociālajiem pakalpojumiem, kam ir vajadzīgs īpašs noteikumu kopums (sk. turpmāk).

Instrumentu kopuma pieeja. Dalībvalstu sistēmās būs noteikti divi procedūras pamatveidi — atklāta procedūra un slēgta procedūra. Turklāt dalībvalstis kā standarta procedūru vai kā no konkrētiem nosacījumiem atkarīgu procedūru var paredzēt konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialogu un/vai inovācijas partnerību — jauna veida procedūru inovatīvam iepirkumam (sk. turpmāk).

Tāpat līgumslēdzēju iestāžu rīcībā būs sešu konkrētu iepirkuma paņēmienu un instrumentu kopums, kas paredzēts apvienotam un elektroniskam iepirkumam: vispārīgās vienošanās, dinamiskās iepirkumu sistēmas, elektroniskās izsoles, elektroniskie katalogi, centralizēto iepirkumu struktūras un kopējs iepirkums. Salīdzinājumā ar spēkā esošo direktīvu šie instrumenti ir uzlaboti un paskaidroti, lai atvieglotu e-iepirkumus.

Atvieglots režīms centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm. Saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu priekšlikumā ir paredzēts vienkāršots iepirkuma režīms, kas piemērojams visām līgumslēdzējām iestādēm, kuras atrodas zem centrālās pārvaldes līmeņa, piemēram, vietējām un reģionālajām iestādēm. Šie iepirkumu rīkotāji iepirkuma izsludināšanai var izmantot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Ja izmanto šo iespēju, tiem nav jāpublicē atsevišķs paziņojums par līgumu pirms iepirkuma procedūras sākšanas. Tie var arī elastīgāk noteikt dažus termiņus, savstarpēji vienojoties ar dalībniekiem.

E-iepirkuma veicināšana. Elektronisko saziņas un darījumu apstrādes līdzekļu izmantošana varētu nodrošināt publisko iepirkumu rīkotājiem būtiskus ietaupījumus un uzlabotus iepirkuma rezultātus, vienlaikus mazinot resursu izšķiešanu un kļūdu skaitu. Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm pāriet uz e-iepirkuma izmantošanu, kas piegādātājiem ļautu piedalīties tiešsaistes iepirkuma procedūrās visā iekšējā tirgū. Tāpēc ierosinātajā direktīvā ir paredzēta paziņojumu obligāta nosūtīšana elektroniskā formātā, iepirkuma procedūras dokumentu obligāta pieejamība elektroniski, kā arī ir noteikta pāreja uz pilnībā elektronisku saziņu — it sevišķi uz pieteikumu elektronisko iesniegšanu — visās iepirkuma procedūrās pārejas periodā, kas ir divi gadi. Ar priekšlikumu tiek racionalizētas un uzlabotas dinamiskās iepirkuma sistēmas un elektroniskie katalogi — pilnībā elektroniski iepirkuma instrumenti, kas ir īpaši pielāgoti centralizēto iepirkumu struktūru rīkotajiem apvienotajiem iepirkumiem. E-iepirkuma instruments dotu iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, ko pārsvarā rada publiskā iepirkuma noteikumu nepareiza izpratne vai interpretācija.

Procedūru modernizēšana. Priekšlikumā ir paredzēta elastīgāka un lietotājam ērtāka pieeja konkrētiem svarīgiem iepirkuma procedūru aspektiem. Ir samazināti termiņi dalības pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanai, kas nodrošina ātrākus un racionālākus iepirkumus. Pretendentu atlases un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nošķīrums, kas nereti rada kļūdas un pārpratumus, ir padarīts elastīgāks, ļaujot līgumslēdzējām iestādēm izlemt, kāda secība būtu vispraktiskākā, izskatot atbilstību līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem pirms atbilstības atlases kritērijiem, kā arī ļaujot kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju ņemt vērā līguma izpildei norīkotā personāla organizāciju un kvalitāti.

Ir pārskatīti un paskaidroti kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli. Līgumslēdzējām iestādēm būs tiesības izslēgt ekonomikas dalībniekus, kam ir bijuši būtiski vai pastāvīgi trūkumi iepriekšēju līgumu izpildē. Priekšlikumā ir arī paredzēta „pašattīrīšanās” iespēja: līgumslēdzējas iestādes var pieņemt kandidātus vai pretendentus, neraugoties uz to, ka pastāv izslēgšanas iemesls, ja tie ir īstenojuši atbilstīgus pasākumus jebkādas nelikumīgas rīcības seku novēršanai un efektīvi novērš neatbilstīgas rīcības turpmāku atkārtošanos.

Līgumu grozījumi to darbības laikā ir kļuvuši par aizvien būtiskāku un problemātiskāku jautājumu praktiķiem. Īpašā noteikumā par līgumu grozījumiem ir ietverti risinājumi, kas izstrādāti, izmantojot judikatūru, un nodrošina pragmatisku risinājumu rīcībai neparedzētās situācijās, kurās publiskais līgums ir jāpielāgo tā darbības laikā.

2) Publiskā iepirkuma stratēģiska izmantošana, risinot jaunas problēmas

Ierosinātās direktīvas pamatā ir veicinoša pieeja, kas līgumslēdzējām iestādēm nodrošina vajadzīgos instrumentus, lai sekmētu „Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanu, izmantojot to pirktspēju tādu preču un pakalpojumu iegādei, kuri veicina inovāciju, kuros ņemti vērā vides un klimata pārmaiņu mazināšanas apsvērumi un kuri vienlaikus uzlabo nodarbinātību, sabiedrības veselību un sociālos nosacījumus.

Aprites cikla izmaksas. Priekšlikumā paredzēta iespēja publisko iepirkumu rīkotājiem pamatot savus piešķiršanas lēmumus ar iepērkamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu aprites cikla izmaksām. Aprites cikls ietver preces vai būvdarbu, vai pakalpojuma sniegšanas visus posmus no izejvielas iegūšanas vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai. Vērā ņemamās izmaksas ietver ne tikai tiešus monetārus izdevumus, bet arī ārējās vides izmaksas, ja tās var pārvērst naudas izteiksmē un pārbaudīt. Ja ir izstrādāta kopēja Eiropas Savienības metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, līgumslēdzējām iestādēm ir tā jāizmanto.

Ražošanas process. Līgumslēdzējas iestādes tehniskajās specifikācijās un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos var atsaukties uz visiem faktoriem, kas ir tieši saistīti ar ražošanas procesu, ja vien tie atsaucas uz tādiem ražošanas procesa aspektiem, kas ir cieši saistīti ar pirktās preces vai pakalpojuma īpašo ražošanu vai sniegšanu. Tas neietver prasības, kas nav saistītas ar iepirkumā ietverto preču, būvdarbu vai pakalpojumu ražošanas procesu, piemēram, vispārējas uzņēmuma sociālās atbildības prasības, kuras attiecas uz visu darbuzņēmēja darbību.

Marķējumi. Līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem tiktu izmantoti konkrēti marķējumi, kas apliecina vides, sociālos vai citus raksturlielumus, ar nosacījumu, ka tās pieņem arī līdzvērtīgus marķējumus. Tas, piemēram, attiecas uz Eiropas vai (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai marķējumiem, kas apliecina, ka izstrādājuma ražošanā nav izmantots bērnu darbs. Attiecīgajām sertificēšanas shēmām jāattiecas uz raksturlielumiem, kas saistīti ar līguma priekšmetu, tās jāizstrādā, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, jānosaka atklātā un pārredzamā procedūrā, kā arī tām jābūt pieejamām visām ieinteresētajām personām.

Sankciju piemērošana par obligāto sociālo, darba vai vides tiesību aktu pārkāpumiem. Saskaņā ar ierosināto direktīvu līgumslēdzēja iestāde var izslēgt ekonomikas dalībniekus no procedūras, ja tas konstatē Savienības tiesību aktos paredzēto saistību pārkāpumus sociālo, darba vai vides tiesību jomā vai starptautisko darba tiesību noteikumu pārkāpumus. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm būs pienākums noraidīt pretendentus, ja tie konstatē, ka šo pretendentu līmenis ir ārkārtīgi zems Savienības sociālo, darba vai vides tiesību aktu pārkāpumu dēļ.

Sociālie pakalpojumi. Novērtējums par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un iedarbīgumu parādīja, ka sociālajiem, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem ir īpašas iezīmes, kuru dēļ tie nav piemēroti publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas parasto procedūru piemērošanai. Šos pakalpojumus parasti sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras starp dalībvalstīm atšķirīgu administratīvo, organizatorisko un kultūras apstākļu dēļ. Šiem pakalpojumiem pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija. Tāpēc dalībvalstīm ir būtiska rīcības brīvība, lai organizētu pakalpojumu sniedzēju izvēli. Priekšlikumā to ņem vērā, paredzot īpašu režīmu publiskiem līgumiem šo pakalpojumu jomā un nosakot augstāku robežvērtību EUR 500 000 apmērā, kā arī pieprasot ievērot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipus. Ārvalstu ekonomikas dalībniekiem piešķirto attiecīgo pakalpojumu līgumu vērtības kvantitatīva analīze ir parādījusi, ka par līgumiem, kuru vērtība ir zem šī līmeņa, parasti nav pārrobežu intereses.

Inovācija. Pētniecībai un inovācijām ir svarīgākā nozīme gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā „Eiropa 2020”. Publisko iepirkumu rīkotājiem jānodrošina iespēja iegādāties inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas veicina nākotnes izaugsmi un uzlabo sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Šim mērķim priekšlikumā ir paredzēta inovācijas partnerība — jauna īpaša procedūra jaunu, inovatīvu produktu, būvdarbu un pakalpojumu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt ar noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Turklāt ar priekšlikumu tiek uzlabota un vienkāršota konkursa dialoga procedūra un atvieglots pārrobežu kopējais iepirkums, kas ir svarīgs instruments inovatīviem iepirkumiem.

3) MVU un jaunizveidotu uzņēmumu labāka piekļuve tirgum

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir liels darbvietu radīšanas, izaugsmes un inovācijas potenciāls. Ērta piekļuve iepirkumu tirgiem var viņiem palīdzēt īstenot šo potenciālu, vienlaikus ļaujot līgumslēdzējām iestādēm paplašināt savu piegādātāju bāzi, kam būs pozitīva ietekme, proti, lielāka konkurence par publiskiem līgumiem. Lai padarītu publiskos līgumus pēc iespējas pieejamākus MVU, Komisija 2008. gadā publicēja Eiropas Paraugprakses kodeksu par MVU piekļuves vienkāršošanu publiskā iepirkuma līgumiem[8]. Priekšlikumā šis dokuments ir izmantots kā pamats un ir paredzēti konkrēti pasākumi, lai novērstu šķēršļus MVU piekļuvei tirgum.

Informācijas sniegšanas pienākumu vienkāršošana. Informācijas sniegšanas pienākumu vispārēja vienkāršošana nodrošinās būtiskus ieguvumus MVU. Priekšlikumā paredzēts, ka atlases vajadzībām kā prima-facie liecības ir obligāti jāpieņem pašdeklarācijas. Dokumentāru liecību faktisko nodrošināšanu atvieglos standartizēts dokuments — Eiropas iepirkuma pase, ar ko varēs apliecināt izslēgšanas iemesla neesību.

Obligāts iedalījums daļās. Līgumslēdzējas iestādes tiks aicinātas sadalīt publiskos līgumus viendabīgās vai neviendabīgās daļās, lai tie būtu pieejamāki MVU. Ja tās izvēlas to nedarīt, tām būs pienākums sniegt pamatojumu.

Dalības prasību ierobežojums. Lai izvairītos no nepamatotiem ierobežojumiem MVU dalībai, ierosinātajā direktīvā ir ietverts izsmeļošs saraksts ar iespējamiem nosacījumiem dalībai iepirkuma procedūrās un ir skaidri noteikts, ka šādi nosacījumi ir tikai tādi, „kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir .. iespējas un .. spējas izpildīt piešķiramo līgumu”. Apgrozījuma prasības, kas nereti ir nopietns ierobežojums MVU piekļuvei, ir nepārprotami ierobežotas, nosakot, ka šī prasība nedrīkst pārsniegt paredzamā līguma vērtības trīskāršu apmēru, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Visbeidzot, visi nosacījumi attiecībā uz ekonomikas dalībnieku grupu dalību — kas ir sevišķi svarīgs instruments MVU — ir jāpamato ar objektīviem iemesliem, un tiem jābūt samērīgiem.

Tieši maksājumi apakšuzņēmējiem. Turklāt dalībvalstis var paredzēt, ka apakšuzņēmēji var pieprasīt tiešus maksājumus no līgumslēdzējas iestādes par piegādēm, būvdarbiem un pakalpojumiem, kas piegādāti galvenajam darbuzņēmējam sakarā ar līguma izpildi. Tas nodrošina apakšuzņēmējiem, kas nereti ir MVU, efektīvu veidu, kā aizsargāt savas intereses, proti, ka viņi saņems samaksu.

4) Atbilstīgas procedūras

Iesaistītās finansiālās intereses un cieša valsts un privātā sektora mijiedarbība padara publisko iepirkumu par riska zonu, kurā var rasties tāda neatbilstīga uzņēmējdarbības prakse kā interešu konflikts, favorītisms un korupcija. Priekšlikums uzlabo pašreizējos aizsardzības pasākumus pret šādiem riskiem, un tajā paredzēta papildu aizsardzība.

Interešu konflikti. Priekšlikumā ir īpašs noteikums attiecībā uz interešu konfliktiem, un tas aptver faktiskas vai iespējamas interešu konflikta situācijas vai gadījumus, kad ir aizdomas par interešu konfliktu, kas skar līgumslēdzējas iestādes vai iepirkuma pakalpojumu sniedzēju personālu, kurš iesaistīts procedūrā, un līgumslēdzējas iestādes vadību, kura varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātu, pat ja oficiāli nav tajā iesaistīta.

Nelikumīga rīcība. Priekšlikums ietver īpašu noteikumu pret kandidātu un pretendentu nelikumīgu rīcību, piemēram, mēģinājumiem neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem dalībniekiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu. Šādas personas ir jāizslēdz no procedūras. Šādas nelikumīgas darbības ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem un izraisa nopietnus konkurences izkropļojumus.

Negodīgas priekšrocības. Apspriešanās ar tirgus dalībniekiem līgumslēdzējām iestādēm ir lietderīgs instruments, kā iegūt informāciju par tirgus struktūru, spēju un kapacitāti, vienlaikus informējot tirgus dalībniekus par publisko iepirkumu rīkotāju iepirkuma projektiem un prasībām. Tomēr iepriekšēja saziņa ar tirgus dalībniekiem nedrīkst nodrošināt negodīgas priekšrocības un konkurences izkropļojumus. Tāpēc priekšlikums ietver īpašu noteikumu par aizsardzības pasākumiem pret neatbilstīgu izvēli tādu dalībnieku labā, kas līgumslēdzējai iestādei ir snieguši konsultācijas vai ir bijuši iesaistīti procedūras sagatavošanā.

5) Pārvaldība

Valsts pārraudzības iestādes. Novērtējums ir parādījis, ka ne visas dalībvalstis konsekventi un sistemātiski uzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas apdraud Eiropas Savienības tiesību aktu efektīvu un vienotu piemērošanu. Tāpēc priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalstis norīko vienotu valsts iestādi, kas ir atbildīga par publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli. Tikai vienotā iestāde ar visaptverošiem uzdevumiem nodrošinās pārskatu par galvenajiem īstenošanas sarežģījumiem un varēs ierosināt atbilstīgus strukturālu problēmu novēršanas pasākumus. Šī iestāde varēs nodrošināt tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un par iespējamiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē, tādējādi veicinot risinājumu ātru noteikšanu un iepirkuma procedūru uzlabojumus.

Zināšanu centri. Daudzos gadījumos līgumslēdzēju iestāžu rīcībā nav iekšējās zinātības, lai īstenotu sarežģītus iepirkuma projektus. Administratīvu struktūru atbilstīgs un neatkarīgs profesionālais atbalsts varētu ievērojami uzlabot iepirkumu rezultātus, paplašinot zināšanu bāzi un publisko iepirkumu rīkotāju profesionalitāti, kā arī nodrošinot palīdzību uzņēmumiem, it sevišķi MVU. Tāpēc priekšlikumā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt atbalsta struktūras, kas piedāvā juridiskas un ekonomikas konsultācijas, norādes, apmācību un palīdzību iepirkuma procedūru sagatavošanā un īstenošanā. Valsts līmenī jau ir ieviestas atbalsta struktūras vai mehānismi, taču tie tiek organizēti ļoti atšķirīgi un attiecas uz līgumslēdzēju iestāžu atšķirīgām interešu jomām. Dalībvalstis tādējādi varēs izmantot šos mehānismus, balstīties uz to zinātību un sekmēt to pakalpojumus kā atbilstīgu un modernu instrumentu, kas var nodrošināt noderīgu atbalstu līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem.

Lai pastiprinātu cīņu pret korupciju un favorītismu, līgumslēdzējām iestādēm būs pienākums sūtīt noslēgto līgumu tekstu pārraudzības iestādei, kas tādējādi varēs izskatīt, vai šajos līgumos nav aizdomīgu shēmu, un dot ieinteresētajām personām piekļuvi šiem dokumentiem, ja vien nav apdraudētas likumīgās publiskās vai privātās intereses. Tomēr jānovērš nesamērīga administratīvā sloga radīšana; tāpēc pienākums sūtīt pilnu noslēgto līgumu tekstu jāattiecina tikai uz līgumiem ar lielu vērtību. Ierosinātās robežvērtības nodrošinātu pareizu līdzsvaru starp administratīvā sloga palielināšanu un lielākas pārredzamības nodrošināšanu: nosakot robežvērtību EUR 1 000 000 apmērā piegādes un pakalpojumu līgumiem un EUR 10 000 000 apmērā būvdarbu līgumiem, šis pienākums attiektos uz 10–20 % no visiem Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem iepirkumiem.

Nav paredzams, ka prasības attiecībā uz pārraudzības struktūrām un zināšanu centriem kopumā radīs papildu finansiālu slogu dalībvalstīm. Ja būs gaidāmas nelielas izmaksas saistībā ar pašreizējo mehānismu un struktūru darbības reorganizāciju vai pilnveidošanu, šīs izmaksas neitralizēs izmaksu samazināšanās tādos aspektos kā tiesvedība (gan līgumslēdzējām iestādēm, gan uzņēmumiem), ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu saistītie kavējumi, publiskā iepirkuma noteikumu nepareiza piemērošana vai iepirkuma procedūru nepareiza sagatavošana, kā arī izmaksu samazināšanās saistībā ar to, ka pašlaik konsultācijas līgumslēdzējām iestādēm tiek sniegtas sadrumstaloti un neefektīvi.

Administratīvā sadarbība. Priekšlikumā ir arī paredzēta efektīva sadarbība, kas ļauj valstu pārraudzības struktūrām apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un sadarboties ar Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) starpniecību.

2011/0438 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par publisko iepirkumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem[9],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[11],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem un jo īpaši preču brīvas aprites principam, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un tiesībām sniegt pakalpojumus, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka šie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums ir atvērts konkurencei.

(2) Stratēģijā „Eiropa 2020”[12] publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šim nolūkam pašlaik spēkā esošie publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[13], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[14], ir jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopējo sabiedrisko mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus, lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un ietvertu dažus saistītās vispāratzītas Eiropas Savienības Tiesas judikatūras aspektus.

(3) Arvien pieaugošās atšķirības valstu rīcības veidos nosaka nepieciešamību skaidrāk definēt iepirkuma jēdzienu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav ietvert visus valsts līdzekļu izdevumu veidus, bet gan tikai tos, kuri vērsti uz tiesībām nodrošināt attiecīgos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus. Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē plaši, attiecinot to uz labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav vienmēr vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm. Turklāt darbības finansēšana, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomā.

(4) Tāpat ir jāpaskaidro, kas ir vienots iepirkums, kura gadījumā saistībā ar šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām ir jāņem vērā šajā iepirkumā slēgto līgumu kopējā vērtība un tas ir jāizsludina kā viens iepirkums, kas, iespējams, sadalīts daļās. Vienota iepirkuma jēdziens ietver visas piegādes, būvdarbus un pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētu projektu, piemēram, būvdarbu projektu vai būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopumu. Uz to, ka konkrēts projekts ir vienots projekts, var norādīt līgumslēdzējas iestādes vispārējā iepriekšējā plānošana un koncepcijas izstrāde, tas, ka dažādie iegādātie elementi īsteno vienotu saimniecisku un tehnisku funkciju vai ka tie ir citādi loģiski savstarpēji saistīti, kā arī tiek veikti ierobežotā laikposmā.

(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantu, nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Tādēļ šajā direktīvā precizē to, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju ar līgumiem iegūt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu.

(6) Pat ja interešu konflikts neveicina korumpētu rīcību, faktisks vai iespējams interešu konflikts vai aizdomas par interešu konfliktu var neatbilstīgi ietekmēt publiskā iepirkuma lēmumus, tādējādi izkropļojot konkurenci un apdraudot vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem. Tāpēc jāizstrādā efektīvi mehānismi, lai novērstu, konstatētu un izlabotu interešu konfliktus.

(7) Iepirkuma procedūras dalībnieku nelikumīga rīcība, piemēram, mēģinājumi neatbilstīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vai vienoties ar citiem kandidātiem, lai ietekmētu procedūras rezultātu, var izraisīt Savienības tiesību aktu principu pārkāpumus un nopietnus konkurences izkropļojumus. Tāpēc jāpieprasa ekonomikas dalībniekiem iesniegt apliecinājumu, ka viņi nav iesaistīti šādās nelikumīgās darbībās, un viņi ir jāizslēdz, ja šāds apliecinājums izrādās nepatiess.

(8) Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē[15], it sevišķi apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk „nolīgums”). Nolīguma mērķis ir izveidot tiesību un saistību līdzsvarotu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējas iestādes šajos nolīgumos paredzētos pienākumus pilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(9) Nolīgums attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas nolīgumā un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst nolīgumā noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī robežvērtību periodiska pārskatīšana EUR izteiksmē, lai, izmantojot matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām variācijām attiecībā pret speciālajām aizņēmuma tiesībām.

(10) Rezultāti, kas gūti Novērtējumā par ES publiskā iepirkuma tiesību aktu ietekmi un efektivitāti[16], parādīja, ka būtu jāpārskata konkrētu pakalpojumu izslēgšana no direktīvas pilnīgas piemērošanas. Tāpēc šīs direktīvas pilnīga piemērošana ir paplašināta, ietverot vairākus pakalpojumus (piemēram, viesnīcu un juridiskos pakalpojumus, kuru jomā konstatēja īpaši augstu pārrobežu tirdzniecības īpatsvaru).

(11) Citām pakalpojumu kategorijām pēc to būtības ir ļoti ierobežota pārrobežu dimensija, proti, tie ir zināmi kā cilvēkam paredzēti pakalpojumi, piemēram, konkrēti sociālie, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumi. Šos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms šo pakalpojumu publiskiem līgumiem ar augstāku robežvērtību EUR 500 000 apmērā. Pakalpojumi cilvēkam, kuru vērtība ir mazāka par minēto robežvērtību, parasti neinteresē citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējus, ja vien nav konkrētu norāžu, kas liecina par pretējo, piemēram, Savienības finansējums pārrobežu projektiem. Tādiem pakalpojumiem cilvēkam, kuru vērtība pārsniedz minēto robežvērtību, jāpiemēro Savienības mēroga pārredzamība. Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un šo pakalpojumu jutīgumu, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šīs direktīvas noteikumos ir ņemts vērā minētais obligātais nosacījums, par pienākumu uzliekot tikai pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu ievērošanu un nodrošinot, ka pakalpojumu sniedzēju izvēlei līgumslēdzējas iestādes var piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Eiropas Savienības Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā[17]. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar publisku līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(12) Uz publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst šo darbību jomā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Direktīva [..] par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs[18]. Līgumi, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir saistībā ar pakalpojumiem jūras, piekrastes vai upju transporta jomā, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(13) Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(14) Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.

(15) Daudzos gadījumos ir vajadzīga papildu elastība un it sevišķi plašāka piekļuve iepirkuma procedūrām, kurās iekļautas sarunas, kā ir skaidri paredzēts nolīgumā, kurā sarunas atļautas visās procedūrās. Līgumslēdzējām iestādēm, ja vien attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos nav noteikts citādi, būtu jābūt iespējai brīvi izmantot konkursa procedūru ar sarunām, kā paredzēts šajā direktīvā, dažādās situācijās, kad sagaidāms, ka atklātas vai slēgtas procedūras nedos apmierinošu iepirkuma iznākumu. Šī procedūra ir jāpapildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu. Tas nodrošinās līgumslēdzējām iestādēm lielāku iespēju iegādāties būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir ļoti labi pielāgoti to konkrētajām vajadzībām. Tajā pašā laikā tam būtu jāpalielina pārrobežu tirdzniecība, jo novērtējumā ir atklājies, ka līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā ar iepriekšēju publicēšanu, ir īpaši augsta pārrobežu piedāvājumu iesniegšanas pakāpe.

(16) Tādu pašu iemeslu dēļ līgumslēdzējām iestādēm būtu jābūt iespējai izmantot konkursa dialogu. Pēdējo gadu laikā šīs procedūras izmantošana ir būtiski palielinājusies līgumu vērtības izteiksmē. Šī procedūra ir bijusi lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nevar noteikt veidus, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā novērtēt, ko tirgus var piedāvāt tehnisku, finansiālu vai juridisku risinājumu veidā. Šāda situācija it sevišķi var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs sarežģīts un strukturizēts finansējums.

(17) Pētniecība un inovācija, tostarp ekoinovācija un sociālā inovācija, ir daži no svarīgākajiem turpmākas izaugsmes dzinuļiem un ir gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” centrālie elementi. Publiskā sektora iestādēm būtu maksimāli stratēģiski jāizmanto publiskais iepirkums, lai veicinātu inovāciju. Inovatīvu preču un pakalpojumu iegādei ir svarīga nozīme, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, vienlaikus risinot lielas sociālās problēmas. Šāda iegāde ļauj panākt maksimāli lietderīgu publiskā sektora līdzekļu izmantošanu, kā arī nodrošina plašākus saimnieciskus, vides un sabiedriski nozīmīgus labumus, jo tiek radītas jaunas idejas, kas īstenojas inovatīvos produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šai direktīvai būtu jāveicina inovācijas publiskais iepirkums un jāpalīdz dalībvalstīm sasniegt pamatiniciatīvas „Inovācijas savienība” mērķus. Tāpēc būtu jāparedz īpaša iepirkuma procedūra, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm izveidot ilgtermiņa inovācijas partnerību jaunu, inovatīvu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un turpmākai iegādei ar nosacījumu, ka tos var piegādāt atbilstoši noteiktajiem rezultātu līmeņiem un par noteiktajām izmaksām. Partnerība būtu jāveido tā, lai tā varētu nodrošināt nepieciešamo „tirgus pieprasījumu”, kas veicina inovatīva risinājuma izstrādi, bet neizraisa tirgus noslēgšanu.

(18) Ņemot vērā kaitīgo ietekmi uz konkurenci, sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas būtu jāizmanto tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Šāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad publicēšana vai nu nav iespējama nepārvaramas varas dēļ atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas pastāvošajai judikatūrai, vai uz gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, ir tikai viens ekonomikas dalībnieks, kas var veikt līguma izpildi. Tikai objektīva ekskluzivitātes situācija var pamatot sarunu procedūras izmantošanu bez publicēšanas, ja ekskluzivitātes situāciju nav radījusi līgumslēdzēja iestāde pati turpmākās iepirkuma procedūras nolūkos un ja nav atbilstīgu aizstājēju, kuru pieejamība būtu rūpīgi jāizvērtē.

(19) Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot līgumu izsludināšanu un palielināt iepirkuma procesu efektivitāti un pārredzamību. Iepirkuma procedūrās tiem būtu jākļūst par saziņas un informācijas apmaiņas standarta līdzekļiem. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana arī palīdz ietaupīt laiku. Tādēļ būtu jāparedz minimālo laikposmu samazināšana elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanas gadījumā, tomēr tas jādara ar nosacījumu, ka šie laikposmi atbilst konkrētajam informācijas nosūtīšanas veidam, kas noteikts Savienības līmenī. Turklāt elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi, kas ietver atbilstošas funkcijas, var dot iespēju līgumslēdzējām iestādēm novērst, konstatēt un labot kļūdas, kas rodas iepirkuma procedūru gaitā.

(20) Savienības publisko iepirkumu tirgos vērojama spēcīga tendence, proti, publisko iepirkumu rīkotāji cenšas apvienot pieprasījumu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, tostarp zemākas cenas un darījuma izmaksas, un lai uzlabotu un padarītu profesionālāku iepirkuma pārvaldību. To var panākt, koncentrējot iegādes vai nu pēc iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu skaita vai pēc apmēra un vērtības laika gaitā. Tomēr iegāžu apvienošana un centralizēšana būtu rūpīgi jāuzrauga, lai izvairītos no pirktspējas pārmērīgas koncentrācijas un slepenām norunām un saglabātu pārredzamību un konkurenci, kā arī iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt tirgum.

(21) Vispārīgo vienošanos instruments ir plaši izmantots, un to Eiropā uzskata par efektīvu iepirkuma metodi. Tāpēc tas lielā mērā būtu jāatstāj nemainīts. Tomēr ir jāpaskaidro daži jēdzieni, it sevišķi tas, ar kādiem nosacījumiem vispārīgā vienošanās jāizmanto līgumslēdzējām iestādēm, kas pašas nav vispārīgās vienošanās puses.

(22) Ņemot vērā gūto pieredzi, ir arī jāpielāgo noteikumi, kas reglamentē dinamiskās iepirkumu sistēmas, lai ļautu līgumslēdzējām iestādēm pilnībā izmantot priekšrocības, kuras nodrošina šā instrumenta sniegtās iespējas. Sistēmas ir jāvienkāršo, proti, piemērojot tās kā slēgtas procedūras un tādējādi novēršot vajadzību pēc informatīviem piedāvājumiem, kurus atzīst par vienu no lielākajiem slogiem, kas saistīti ar šīm sistēmām. Tādējādi visiem ekonomikas dalībniekiem, kas iesniedz dalības pieteikumu un atbilst atlases kritērijiem, būtu jāļauj piedalīties iepirkuma procedūrās, kuras īsteno dinamiskajās iepirkumu sistēmās. Šī iegādes metode ļauj līgumslēdzējai iestādei apzināt īpaši plašu pretendentu loku, tādējādi nodrošinot publisko līdzekļu optimālu izmantošanu ar plašas konkurences starpniecību.

(23) Turklāt nemitīgi tiek izstrādātas jaunas elektroniskās iegādes metodes, piemēram, elektroniskie katalogi. Tie palīdz palielināt konkurenci un racionalizēt publisko iepirkumu, it sevišķi ļaujot ietaupīt laiku un naudu. Tomēr būtu jāparedz konkrēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka jaunu metožu izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Gadījumos, kad iepirkuma procedūra ir atsākta saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai kad izmanto dinamisko iepirkumu sistēmu un ir nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz izsekojamības, vienlīdzīgas attieksmes un prognozējamības nodrošināšanu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jāatļauj organizēt iepirkuma procedūras attiecībā uz konkrētām iegādēm, pamatojoties uz iepriekš nosūtītiem elektroniskajiem katalogiem. Saskaņā ar elektronisko saziņas līdzekļu noteikumu prasībām līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizvairās no nepamatotiem ierobežojumiem ekonomikas dalībnieku piekļuvei iepirkuma procedūrām, kurās piedāvājumi jāiesniedz elektronisku katalogu veidā un kurās garantē atbilstību nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem principiem.

(24) Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras atbild par iepirkuma veikšanu vai publisku līgumu/vispārīgo vienošanos slēgšanas tiesību piešķiršanu citu līgumslēdzēju iestāžu uzdevumā. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes palīdz palielināt konkurenci un padarīt publiskos iepirkumus profesionālākus. Tāpēc būtu jāparedz Savienības definīcija attiecībā uz centralizēto iepirkumu struktūrām, kas strādā līgumslēdzējām iestādēm, neliedzot turpināt mazāk institucionalizētus un sistemātiskus kopējos iepirkumus vai iedibināto praksi, proti, tādu pakalpojumu sniedzēju izmantošanu, kas sagatavo un pārvalda iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes vārdā un par tās līdzekļiem. Būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējām iestādēm, kas veic savus iepirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja līgumslēdzēja iestāde īsteno procedūras konkrētas daļas, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar vispārīgo vienošanos vai atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, tai jāturpina būt atbildīgai par tās īstenotajiem posmiem.

(25) Elektroniskie saziņas līdzekļi ir īpaši labi piemēroti, lai atbalstītu centralizētās iegādes prakses un instrumentus, jo piedāvā iespēju atkārtoti izmantot un automātiski apstrādāt datus un pēc iespējas samazināt informācijas un darījuma izmaksas. Tāpēc pirmām kārtām būtu jānosaka, ka centralizēto iepirkumu struktūrām ir obligāti jāizmanto šādi elektroniskie saziņas līdzekļi, vienlaikus veicinot prakšu konverģenci Savienībā. Papildus tam būtu jāparedz vispārējs pienākums izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus visās iepirkuma procedūrās pēc divu gadu pārejas perioda.

(26) Pašlaik gadījumos, kad publisku līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm, pastāv konkrēti juridiska rakstura sarežģījumi, it īpaši saistībā ar pretrunām starp valstu tiesību aktiem. Lai gan Direktīva 2004/18/EK netieši pieļāva pārrobežu kopējo publisko iepirkumu, praksē vairākas valstu tiesību sistēmas ir tieši vai netieši padarījušas pārrobežu kopējo iepirkumu par tiesiski nenoteiktu vai neiespējamu. Līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var būt ieinteresētas sadarbībā un publisku līgumu slēgšanas tiesību kopīgā piešķiršanā, lai gūtu maksimālu labumu no iekšējā tirgus potenciāla, kas nodrošina apjomradītus ietaupījumus un riska un ieguvumu dalīšanu, īpaši tāpēc, ka inovatīvi projekti ir saistīti ar lielāku risku nekā to saprātīgi var uzņemties viena līgumslēdzēja iestāde. Tāpēc, lai sekmētu sadarbību starp līgumslēdzējām iestādēm vienotajā tirgū, būtu jāparedz jauni noteikumi par pārrobežu kopējo iepirkumu, kuri nosaka piemērojamos tiesību aktus. Turklāt līgumslēdzējas iestādes no dažādām valstīm var dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.

(27) Tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei. Šajā nolūkā jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību, lai iegūtu pietiekamu konkurences līmeni. Tādēļ tehniskās specifikācijas būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, ko izraisa prasības, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Tehniskās specifikācijas, kurās nosaka funkcionālās un darbības prasības, parasti ļauj sasniegt minēto mērķi labākā iespējamā veidā un sekmē inovāciju. Ja atsaucas uz Eiropas standartu vai — ja tāda nav — uz valsts standartu, līgumslēdzējām iestādēm ir jāapsver piedāvājumi, kuru pamatā ir līdzvērtīgi pasākumi. Lai apliecinātu līdzvērtību, pretendentiem var prasīt nodrošināt trešo personu apstiprinātas liecības, tomēr būtu jāpieļauj arī citi atbilstīgi pierādījumi, piemēram, būtu jāatļauj arī ražotāja tehniskā dokumentācija, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt šādiem sertifikātiem vai testu ziņojumiem vai ja viņam nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos.

(28) Līgumslēdzējām iestādēm, kas vēlas iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar īpašiem vides, sociālajiem vai citiem raksturlielumiem, būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētiem marķējumiem, piemēram, Eiropas ekomarķējumu, (starptautiskiem)/valstu ekomarķējumiem vai jebkuriem citiem marķējumiem ar nosacījumu, ka uz marķējumu attiecinātās prasības ir saistītas ar līguma priekšmetu, piemēram, ražojuma apraksts un tā noformējums, arī iepakojuma prasības. Turklāt ir svarīgi, lai šīs prasības tiktu izstrādātas un pieņemtas uz objektīvi pārbaudāmu kritēriju pamata, izmantojot procedūru, kurā var piedalīties tādas ieinteresētās personas kā valsts struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un lai marķējums būtu pieejams un iespējams visām ieinteresētajām personām.

(29) Visiem iepirkumiem, ko paredzēts izmantot personām — neatkarīgi no tā, vai plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam — līgumslēdzējām iestādēm ir nepieciešams veidot tehniskās specifikācijas tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus.

(30) Lai mudinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaistīšanos iepirkumu tirgū, līgumslēdzējas iestādes būtu jāaicina sadalīt līgumus daļās un būtu jānosaka tām pienākums sniegt pamatojumu, ja tās to nedara. Ja līgumi ir sadalīti daļās, līgumslēdzējas iestādes, piemēram, lai saglabātu konkurenci vai lai nodrošinātu piegādes drošību, var ierobežot to daļu skaitu, uz kurām ekonomikas dalībnieks var pretendēt; tās var arī ierobežot to daļu skaitu, ko var piešķirt vienam pretendentam.

(31) Pārmērīgi augstas prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo spēju nereti rada nepamatotu ierobežojumu MVU dalībai publiskajā iepirkumā. Tāpēc līgumslēdzēju iestāžu prasības attiecībā uz ekonomikas dalībnieku minimālo apgrozījumu nedrīkstētu pārsniegt paredzamo līguma vērtību trīskāršā apmērā. Tomēr pienācīgi pamatotos apstākļos var piemērot augstākas prasības. Šādi pienācīgi pamatoti apstākļi var būt saistīti ar augstiem riskiem, kas attiecas uz līguma izpildi, vai ar to, ka līguma savlaicīga un pareiza izpilde ir kritiski svarīga, jo tas, piemēram, ir obligāts priekšnoteikums citu līgumu izpildei.

(32) Daudzi ekonomikas dalībnieki un jo īpaši MVU uzskata, ka to dalību publiskajā iepirkumā būtiski ierobežo administratīvie slogi, ko rada nepieciešamība nodrošināt ievērojamu skaitu sertifikātu vai citu dokumentu, kuri saistīti ar izslēgšanas un atlases kritērijiem. Šādu prasību ierobežošana, piemēram, izmantojot pašdeklarācijas, var nodrošināt būtisku vienkāršošanu gan līgumslēdzēju iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku labā. Tomēr būtu jāpieprasa nodrošināt attiecīgās liecības tam pretendentam, kuram ir nolemts piešķirt līguma slēgšanas tiesības, un līgumslēdzējām iestādēm nebūtu jāslēdz līgumi ar pretendentiem, kas to nespēj. Papildu vienkāršojumu var panākt ar tādiem standartizētiem dokumentiem kā Eiropas iepirkuma pase, kura būtu jāatzīst visām līgumslēdzējām iestādēm un kuras izmantošana būtu jāveicina ekonomikas dalībnieku vidū, it sevišķi MVU, kam šādi dokumenti var būtiski samazināt administratīvo slogu.

(33) Komisija nodrošina un pārvalda elektronisku sistēmu — e-Certis — ko valstu iestādes brīvprātīgi atjaunina un pārbauda. e-Certis mērķis ir atvieglot tādu sertifikātu un citu dokumentāru liecību apmaiņu, ko nereti pieprasa līgumslēdzējas iestādes. Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka brīvprātīga atjaunināšana un pārbaudes nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka e-Certis var pilnībā izmantot savu potenciālu vienkāršot un atvieglot dokumentu apmaiņas īpaši mazo un vidējo uzņēmumu labā. Tāpēc pirmajā posmā datu uzturēšana būtu jāpadara par obligātu pienākumu; vēlāk e-Certis izmantošana tiks noteikta kā obligāta.

(34) Publiski līgumi nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir līdzdarbojušies noziedzīgā grupējumā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpšanā, kura kaitē Savienības finansiālajām interesēm, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Nodokļu nemaksāšana vai sociālā nodrošinājuma iemaksu neveikšana būtu jāsoda arī ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī. Turklāt jānodrošina iespēja līgumslēdzējām iestādēm izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas pārkāpuši vides vai sociālās saistības, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citu smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

(35) Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Šie pasākumi it sevišķi var būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saistību saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu īstenošana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks nebūtu jāizslēdz šo iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem būtu jābūt iespējai pieprasīt, lai līgumslēdzējas iestādes izskatītu atbilstības pasākumus, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties iepirkuma procedūrā.

(36) Līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai publiska līguma izpildes laikā tiktu piemēroti vides vadības pasākumi vai shēmas. Vides vadības shēmas — neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar tādiem Savienības instrumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)[19], — var pierādīt, ka ekonomikas dalībniekam ir tehniskā spēja izpildīt līgumu. Ekonomikas dalībnieka apraksts par pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu tādu pašu vides aizsardzības līmeni, būtu jāpieņem kā vides vadības reģistrācijas shēmām alternatīvs apliecinājums, ja attiecīgajam ekonomikas dalībniekam nav piekļuves šādām vides vadības reģistrācijas shēmām vai ja viņam nav iespējas tās saņemt attiecīgajos termiņos.

(37) Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina atbilstību pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka piedāvājumi tiek novērtēti efektīvas konkurences apstākļos, arī ja līgumslēdzējām iestādēm ir vajadzīgi kvalitatīvi būvdarbi, piegādes un pakalpojumi, kas ir optimāli pielāgoti to vajadzībām, piemēram, kad izvēlētie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji ir saistīti ar ražošanas procesu. Tādējādi būtu jānodrošina iespēja līgumslēdzējām iestādēm kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus pieņemt vai nu „saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu”, vai „zemākās izmaksas”, ņemot vērā to, ka zemāko izmaksu gadījumā tie var brīvi noteikt atbilstīgus kvalitātes standartus, izmantojot tehniskās specifikācijas vai līguma izpildes nosacījumus.

(38) Ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas piešķirt līgumu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tām jānosaka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, uz kuru pamata tās novērtēs piedāvājumus ar mērķi noteikt, kurš piedāvājums piedāvā vislabāko rezultātu par maksājamo cenu. Šo kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo šiem kritērijiem jāļauj novērtēt katrā piedāvājumā piedāvāto izpildes līmeni, ņemot vērā līguma priekšmetu, kā noteikts tehniskajās specifikācijās, un novērtēt katra piedāvājuma piedāvātā rezultāta un maksājamās cenas attiecību. Turklāt izvēlētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei neierobežota izvēles brīvība, tiem būtu jānodrošina efektīvas konkurences iespēja un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju.

(39) Ārkārtīgi svarīgi ir pilnībā izmantot publiskā iepirkuma potenciālu, lai sasniegtu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ņemot vērā nozīmīgās atšķirības starp atsevišķām nozarēm un tirgiem, tomēr nebūtu pareizi noteikt vispārējas obligātas prasības attiecībā uz iepirkumu vides, sociālajā un inovācijas jomā. Savienības likumdevēji jau ir noteikuši obligātas iepirkuma prasības, lai sasniegtu konkrētus mērķus autotransporta līdzekļu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/33/EK par „tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu[20]) un biroja iekārtu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 106/2008 par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu[21]). Turklāt ir panākta būtiska virzība aprites cikla izmaksu noteikšanas kopīgās metodikas izstrādē. Tāpēc šķiet pareizi turpināt šādā virzienā, obligātu mērķu un rezultātu noteikšanu atkarībā no konkrētā politikas virziena un apstākļiem attiecīgajā nozarē paredzot nozaru tiesību aktos un aprites cikla izmaksu noteikšanā veicinot Eiropas pieeju pilnveidošanu un piemērošanu, lai vēl vairāk stiprinātu publisko iepirkumu izmantošanu ilgtspējīgas izaugsmes atbalstam.

(40) Šie nozaru pasākumi jāpapildina, veicot publiskā iepirkuma direktīvu pielāgojumus, kas līgumslēdzējām iestādēm to iepirkuma stratēģijā dotu iespēju virzīties uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Tāpēc šajā saistībā ir skaidri jānorāda, ka līgumslēdzējas iestādes var noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un zemākās izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, ar noteikumu, ka izmantojamā metodika ir noteikta objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir pieejama visām ieinteresētajām personām. Aprites cikla izmaksu jēdziens ietver visas izmaksas būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites cikla laikā, proti, gan to iekšējas izmaksas (piemēram, izstrāde, ražošana, izmantošana, apkope un likvidēšanas izmaksas aprites cikla beigās), gan to ārējās izmaksas, ar nosacījumu, ka tās var izteikt naudas izteiksmē un uzraudzīt. Savienības līmenī jāizstrādā kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai attiecībā uz piegāžu vai pakalpojumu konkrētām kategorijām; ja šāda metodika ir izstrādāta, tās izmantošana būtu jāpadara obligāta.

(41) Turklāt tehniskajās specifikācijās un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos līgumslēdzējiem būtu jābūt iespējai atsaukties uz konkrētu ražošanas procesu, pakalpojumu sniegšanas konkrētu veidu vai konkrētu procesu jebkurā citā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā, ar nosacījumu, ka tie ir saistīti ar līguma priekšmetu. Lai publiskajā iepirkumā labāk integrētu sociālos apsvērumus, iepirkumu rīkotājiem var atļaut saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijā iekļaut raksturlielumus, kas saistīti ar to personu darba apstākļiem, kas tieši piedalās attiecīgajā ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas procesā. Minētie raksturlielumi var attiekties tikai uz ražošanas procesā iesaistīto darbinieku veselības aizsardzību vai var būt paredzēti tam, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī nonākušu un mazaizsargātām sabiedrības grupām piederīgu personu, arī personu ar invaliditāti, sociālo integrēšanu, iesaistot tās līguma izpildē. Visiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas ietver minētos raksturlielumus, jebkurā gadījumā jābūt tikai tādiem, kam ir tūlītēja ietekme uz darbiniekiem viņu darba vidē. Tie būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[22] un tādā veidā, kas nerada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir nolīguma vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros Savienība ir viena no pusēm. Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, līgumslēdzējām iestādēm būtu jābūt arī iespējai kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmantot tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kas norīkots attiecīgā līguma izpildei, jo tas var ietekmēt līguma izpildes kvalitāti un rezultātā arī piedāvājuma saimniecisko vērtību.

(42) Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumi, kas šķiet nepamatoti lēti, iespējams, balstās uz tehniski, ekonomiski vai juridiski kļūdainiem pieņēmumiem vai praksi. Lai novērstu iespējamos trūkumus līguma izpildes laikā, būtu jānosaka pienākums līgumslēdzējām iestādēm pieprasīt norādītās cenas paskaidrojumu, ja piedāvājuma cenas ir būtiski zemākas par citu pretendentu pieprasītajām cenām. Ja pretendents nevar sniegt pietiekošu paskaidrojumu, līgumslēdzējai iestādei būtu jābūt tiesībām noraidīt piedāvājumu. Noraidījumam būtu jābūt obligātam gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka nepamatoti zemā pieprasītā cena izriet no neatbilstības Savienības sociālo, darba vai vides tiesību aktu, vai starptautisko darba tiesību noteikumu jomā.

(43) Līguma izpildes nosacījumi atbilst šai direktīvai, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši, ir saistīti ar līguma priekšmetu un ir norādīti paziņojumā par līgumu, iepriekšējā informatīvā paziņojumā, ko izmanto iepirkuma izsludināšanai, vai iepirkuma procedūras dokumentos. To mērķis var jo īpaši būt profesionālā apmācība uz vietas, tādu cilvēku nodarbināšana, kam ir sevišķi grūti integrēties, cīņa pret bezdarbu, vides aizsardzība vai dzīvnieku labturība. Cita starpā var minēt, piemēram, līguma izpildes laikā piemērojamās prasības — pieņemt darbā ilgstošus bezdarbniekus vai īstenot bezdarbnieku vai jauniešu apmācības pasākumus, panākt atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) galvenajām konvencijām, pat ja šīs konvencijas nav pārņemtas valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā tas prasīts valsts tiesību aktos.

(44) Publiskā līguma izpildes laikā ir piemērojami spēkā esošie Savienības un valsts tiesību akti, noteikumi un koplīgumi par nodarbinātības nosacījumiem un darba drošību ar nosacījumu, ka šie noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Pārrobežu situācijās, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, lai izpildītu publisku līgumu, Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[23] ir paredzēti obligātie nosacījumi, kas uzņēmējvalstī ir jāievēro attiecībās ar norīkoto darba ņēmēju. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, tad minēto pienākumu nepildīšanu var uzskatīt par smagu pārkāpumu no ekonomikas dalībnieka puses, kas var novest pie ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(45) Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāpaskaidro nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas iepirkuma procedūras gadījumā, ja rodas grozījumi līguma izpildes laikā. Jauna iepirkuma procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, it sevišķi pušu savstarpējo tiesību un saistību darbības jomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību izplatīšanā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā.

(46) Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

(47) Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu jāaizstāj ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par līgumu netiek atkārtoti uzsākta iepirkuma procedūra. Tomēr izraudzītais pretendents, kas pilda līgumu, var saskarties ar strukturālām izmaiņām līguma izpildes laikā, piemēram, iekšēju reorganizāciju, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādas strukturālas izmaiņas nedrīkstētu automātiski nozīmēt, ka ir vajadzīgas jaunas iepirkuma procedūras visiem publiskiem līgumiem, ko pilda šāds uzņēmums.

(48) Līgumslēdzējām iestādēm pašos atsevišķajos līgumos būtu jābūt iespējai paredzēt līguma izmaiņas, ietverot līguma pārskatīšanas klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā sākotnējā līgumā var paredzēt izmaiņas.

(49) Novērtējums ir parādījis, ka dalībvalstis konsekventi un sistemātiski neuzrauga publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu un darbību. Tas negatīvi ietekmē šajās direktīvās paredzēto noteikumu pareizu īstenošanu, un šāda negatīva ietekme rada būtiskas izmaksas un nenoteiktību. Vairākas dalībvalstis ir norīkojušas valsts centrālo struktūru publiskā iepirkuma jautājumu risināšanai, taču dalībvalstīs būtiski atšķiras šādām struktūrām uzticētie uzdevumi. Skaidrāki, konsekventāki un autoritatīvāki uzraudzības un kontroles mehānismi paplašinātu zināšanas par iepirkuma noteikumu darbību, uzlabotu tiesisko noteiktību uzņēmumiem un līgumslēdzējām iestādēm un veicinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidi. Šādi mehānismi varētu būt instrumenti problēmu konstatēšanai un agrīnai risināšanai, jo īpaši attiecībā uz Savienības līdzfinansētiem projektiem, un strukturālu nepilnību noteikšanai. Ir īpaši svarīgi koordinēt šos mehānismus, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma politikas konsekventu piemērošanu, kontroli un uzraudzību, kā arī iepirkuma politikas rezultātu sistēmisku novērtēšanu visā Savienībā.

(50) Dalībvalstīm būtu jānorīko vienota valsts iestāde, kas ir atbildīga par publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli. Šādas centrālās struktūras rīcībā būtu jābūt tiešai un savlaicīgai informācijai, it sevišķi saistībā ar dažādām problēmām, kas skar publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanu. Tai būtu jāspēj sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti par politikas darbību un iespējamajiem trūkumiem valstu tiesību aktos un praksē un veicināt risinājumu ātru noteikšanu. Lai efektīvi cīnītos pret korupciju un krāpšanu, šai centrālajai struktūrai un sabiedrībai kopumā būtu jābūt iespējai iepazīties ar noslēgto līgumu tekstu. Tāpēc līgumi ar augstu vērtību turpmāk būtu jāsūta pārraudzības struktūrai, nodrošinot iespēju ieinteresētajām personām piekļūt šiem dokumentiem, ja nav apdraudētas likumīgas publiskās vai privātās intereses.

(51) Iespējams, ne visām līgumslēdzējām iestādēm ir iekšējā zinātība, lai risinātu saimnieciski vai tehniski sarežģītus līgumus. Šajā sakarībā atbilstīgs profesionālais atbalsts būtu iedarbīgs uzraudzības un kontroles darbības papildinošs elements. No vienas puses, šo mērķi var sasniegt ar zināšanu apmaiņas instrumentiem (zināšanu centri), kas līgumslēdzējām iestādēm nodrošina tehnisko palīdzību; no otras puses, uzņēmumam, jo īpaši MVU, būtu jāgūst labums no administratīvās palīdzības, it sevišķi tad, ja tas piedalās pārrobežu iepirkuma procedūrās.

(52) Uzraudzības, pārraudzības un atbalsta struktūras vai mehānismi jau darbojas valstu līmenī, un tos, protams, var izmantot, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma uzraudzību, īstenošanu un kontroli un lai līgumslēdzējām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu vajadzīgo atbalstu.

(53) Ir vajadzīga efektīva sadarbība, lai nodrošinātu konsekventas konsultācijas un praksi visās dalībvalstīs un Savienībā. Uzraudzības, īstenošanas, kontroles un tehniskās palīdzības nodrošināšanai norīkotajām struktūrām būtu jābūt iespējai apmainīties ar informāciju un sadarboties; tādā pašā sakarībā katras dalībvalsts norīkotajai valsts iestādei būtu jādarbojas kā noteicošajam kontaktpunktam saziņai ar Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu datu apkopošanu, informācijas apmaiņu un Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu īstenošanas uzraudzību.

(54) Lai ņemtu vērā straujo tehnisko, ekonomisko un regulējuma attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz vairākiem šīs direktīvas nebūtiskiem elementiem. Faktiski, tā kā ir jānodrošina atbilstība starptautiskiem nolīgumiem, Komisija būtu jāpilnvaro grozīt robežvērtību aprēķināšanas metožu tehniskās procedūras, kā arī periodiski pārskatīt pašas robežvērtības un pielāgot V un XI pielikumu; centrālo pārvaldes iestāžu saraksti mainās, jo notiek administratīvas izmaiņas valsts līmenī. Par tām informē Komisiju, kas būtu jāpilnvaro pielāgot I pielikumu; ir iespējamas regulatīvas izmaiņas atsaucēs uz CPV nomenklatūru ES līmenī, un šīs izmaiņas ir jāatspoguļo šīs direktīvas tekstā; elektroniskās saņemšanas ierīču tehniskie dati un raksturlielumi būtu jāatjaunina atbilstīgi tehnoloģijas attīstībai un administratīvajām vajadzībām; Komisija arī jāpilnvaro izstrādāt obligātus tehniskos standartus attiecībā uz elektronisko saziņu, lai nodrošinātu tehnisko formātu, procesu un ziņu nosūtīšanas sadarbspēju tādu iepirkuma procedūru ietvaros, kuras īsteno, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību un administratīvās vajadzības; būtu jāgroza arī Eiropas iepirkuma pases saturs, lai atspoguļotu administratīvās vajadzības un regulējuma izmaiņas gan valstu, gan ES līmenī; saraksts ar Savienības tiesību aktiem, kuros paredzētas kopējas metodikas aprites cikla izmaksu aprēķināšanai, būtu ātri jāpielāgo, lai ietvertu pasākumus, kas pieņemti konkrētās nozarēs. Lai apmierinātu šīs vajadzības, Komisija būtu jāpilnvaro atjaunināt sarakstu ar tiesību aktiem, tostarp aprites cikla metodes.

(55) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(56) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai saistībā ar tādu dokumentu paraugu sagatavošanu kā paziņojumu publicēšanas standarta veidlapas, Eiropas iepirkuma pases standarta veidlapa un kopējs paraugs, ko izmantos pārraudzības struktūras īstenošanas un statistikas ziņojumu sagatavošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[24]. Lai pieņemtu minētos īstenošanas aktus, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo tie nerada nedz finansiālu ietekmi, nedz ietekmē no šīs direktīvas izrietošo saistību būtību un darbības jomu. Gluži pretēji — minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu.

(57) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi — proti, dalībvalstu tiesību aktu, noteikumu un administratīvo noteikumu koordinēšana, piemērojot konkrētas publiskā iepirkuma procedūras, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tāpēc to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts šīs direktīvas attiecīgajā pantā, šī direktīva nepārsniedz minētā mērķa sasniegšanai vajadzīgās darbības.

(58) Tādēļ Direktīva 2004/18/EK būtu jāatceļ.

(59) Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas [datums] kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA. DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA. Darbības joma un definīcijas

1. IEDAĻA. Priekšmets un definīcijas

1. pants. Priekšmets un darbības joma

2. pants. Definīcijas

3. pants. Jaukts iepirkums

2. IEDAĻA. Robežvērtības

4. pants. Robežvērtību lielumi

5. pants. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

6. pants. Robežvērtību pārskatīšana

3. IEDAĻA. Izņēmumi

7. pants. Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

8. pants. Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

9. pants. Līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

10. pants. Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

11. pants. Publiskā sektora iestāžu attiecības

4. IEDAĻA. ĪPAŠAS SITUĀCIJAS

12. pants. Līgumslēdzējas iestādes subsidēti līgumi

13. pants. Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

14. pants. Aizsardzība un drošība

II NODAĻA. Vispārīgi noteikumi

15. pants. Iepirkuma principi

16. pants. Ekonomikas dalībnieki

17. pants. Priviliģēto tiesību līgumi

18. pants. Konfidencialitāte

19. pants. Noteikumi attiecībā uz saziņu

20. pants. Nomenklatūras

21. pants. Interešu konflikti

22. pants. Nelikumīga rīcība

II SADAĻA. NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM

I NODAĻA. Procedūras

23. pants. Nosacījumi, kas saistīti ar Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem

24. pants. Procedūru izvēle

25. pants. Atklāta procedūra

26. pants. Slēgta procedūra

27. pants. Konkursa procedūra ar sarunām

28. pants. Konkursa dialogs

29. pants. Inovācijas partnerība

30. pants. Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas

II NODAĻA. Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

31. pants. Vispārīgās vienošanās

32. pants. Dinamiskās iepirkumu sistēmas

33. pants. Elektroniskās izsoles

34. pants. Elektroniskie katalogi

35. pants. Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

36. pants. Iegādes palīgdarbības

37. pants. Neregulārs kopējais iepirkums

38. pants. Kopējais iepirkums starp līgumslēdzējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm

III NODAĻA. Procedūras norise

1. IEDAĻA. SAGATAVOŠANA

39. pants. Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

40. pants. Tehniskās specifikācijas

41. pants. Marķējumi

42. pants. Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

43. pants. Piedāvājumu varianti

44. pants. Līgumu sadalīšana daļās

45. pants. Termiņu noteikšana

2. IEDAĻA. PUBLICĒŠANA UN PĀRREDZAMĪBA

46. pants. Iepriekšēji informatīvi paziņojumi

47. pants. Paziņojumi par līgumu

48. pants. Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

49. pants. Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

50. pants. Publicēšana attiecīgajā valstī

51. pants. Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

52. pants. Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā; uzaicinājumi apstiprināt ieinteresētību

53. pants. Kandidātu un pretendentu informēšana

3. IEDAĻA. DALĪBNIEKU ATLASE UN LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

54. pants. Vispārīgi principi

1. apakšiedaļa. Kvalifikācijas atlases kritēriji

55. pants. Izslēgšanas iemesli

56. pants. Atlases kritēriji

57. pants. Pašdeklarācijas un citi pierādījumi

58. pants. Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis)

59. pants. Eiropas iepirkuma pase

60. pants. Apliecinājuma dokumenti

61. pants. Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

62. pants. Paļaušanās uz citu subjektu spējām

63. pants. Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

2. apakšiedaļa. Kandidātu, piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

64. pants. To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties

65. pants. Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

3. apakšiedaļa. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

66. pants. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

67. pants. Aprites cikla izmaksas

68. pants. Piešķiršanas ierobežojumi

69. pants. Nepamatoti lēti piedāvājumi

IV NODAĻA. Līgumu izpilde

70. pants. Līgumu izpildes nosacījumi

71. pants. Apakšuzņēmēji

72. pants. Līgumu grozījumi to darbības laikā

73. pants. Līgumu izbeigšana

III SADAĻA. ĪPAŠI IEPIRKUMA REŽĪMI

I NODAĻA. Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

74. pants. Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

75. pants. Paziņojumu publicēšana

76. pants. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

II NODAĻA. Metu konkursu noteikumi

77. pants. Vispārīgie noteikumi

78. pants. Darbības joma

79. pants. Paziņojumi

80. pants. Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi

81. pants. Žūrijas sastāvs

82. pants. Žūrijas lēmumi

IV SADAĻA. PĀRVALDĪBA

83. pants. Izpilde

84. pants. Publiskā pārraudzība

85. pants. Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

86. pants. Valstu ziņošana un līgumslēdzēju iestāžu saraksts

87. pants. Palīdzība līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmumiem

88. pants. Administratīvā sadarbība

V SADAĻA. DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

89. pants. Deleģēšanas īstenošana

90. pants. Steidzamības procedūra

91. pants. Komiteju procedūra

92. pants. Transponēšana

93. pants. Atcelšana

94. pants. Pārskatīšana

95. pants. Stāšanās spēkā

96. pants. Adresāti

PIELIKUMI

I PIELIKUMS.            CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES

II PIELIKUMS.           2. PANTA 8. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

III PIELIKUMS.          4. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ

IV PIELIKUMS.         PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM

V PIELIKUMS.           23. PANTĀ MINĒTO STARPTAUTISKO NOLĪGUMU SARAKSTS

VI PIELIKUMS.         INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS

VII PIELIKUMS.        INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU SPECIFIKĀCIJĀS (33. panta 4. punkts)

VIII PIELIKUMS.       DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

IX PIELIKUMS.         NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

X PIELIKUMS.           Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, piedalīties dialogā vai apstiprināt ieinteresētību (52. pants) saturs

XI PIELIKUMS.         SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 54. PANTA 2. PUNKTĀ, 55. PANTA 3. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ UN 69. PANTA 4. PUNKTĀ

XII PIELIKUMS.        REĢISTRI

XIII PIELIKUMS.       EIROPAS IEPIRKUMA PASES SATURS

XIV PIELIKUMS.       ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI

XV PIELIKUMS.        67. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTO TIESĪBU AKTU SARAKSTS

XVI PIELIKUMS.       74. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

XVII PIELIKUMS.     ATBILSTĪBAS TABULA

I SADAĻA DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI

I NODAĻA Darbības joma un definīcijas

1. iedaļa Priekšmets un definīcijas

1. pants Priekšmets un darbības joma

1. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2. Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana no šo līgumslēdzēju iestāžu izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem — neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti sabiedriskam mērķim vai ne.

Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta.

2. pants Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1) „līgumslēdzējas iestādes” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

(2) „centrālās pārvaldes iestādes” ir I pielikumā uzskaitītās iestādes un — ja attiecīgajā valstī ir izdarīti labojumi un grozījumi — to tiesību pārņēmējas iestādes;

(3) „centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas iestādes” ir visas līgumslēdzējas iestādes, kas nav centrālās pārvaldes iestādes;

(4) „reģionālās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 1 un NUTS 2, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003[25];

(5) „vietējās iestādes” ir visas to administratīvo vienību iestādes, kas ietilpst NUTS 3, un mazāku administratīvo vienību iestādes, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1059/2003;

(6) „publisko tiesību subjekti” ir visas struktūras, kurām piemīt visi turpmāk minētie raksturlielumi:

(a) tās ir nodibinātas konkrētam mērķim apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura; minētajā nolūkā subjektam, kas darbojas normālos tirgus apstākļos ar mērķi gūt peļņu un uzņemas ar savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nav mērķa nodrošināt vispārējās vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

(b) tām ir juridiskas personas statuss;

(c) tās galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētie subjekti; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

(7) „publiski līgumi” ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kuru mērķis ir būvdarbu izpilde, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē;

(8) „publiski būvdarbu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir kāda no šādām darbībām:

(a) tādu būvdarbu izpilde vai projektēšana un izpilde, kas saistīti ar kādu no darbībām saskaņā ar II pielikumu;

(b) būves realizācija vai projektēšana un realizācija;

(c) būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kurai ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektēšanu;

(9) „būve” ir vispārīgās celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

(10) „publiski piegādes līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir preču pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām; publisks piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus;

(11) „publiski pakalpojumu līgumi” ir publiski līgumi, kuru priekšmets ir tādu pakalpojumu sniegšana, kas nav minēti 8. punktā;

(12) „ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publisko tiesību subjekts, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas tirgū piedāvā būvdarbu un/vai būves izpildi, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

(13) „pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

(14) „kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām vai sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas, konkursa dialogā vai inovāciju partnerībā;

(15) „iepirkuma procedūras dokumenti” ir visi dokumenti, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par līgumu, iepriekšējs informatīvs paziņojums, ja to izmanto iepirkuma izsludināšanai, tehniskās specifikācijas, aprakstošais dokuments, ierosinātie līguma nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārīgi piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti;

(16) „centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:

(a) līgumslēdzējām iestādēm paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde,

(b) līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai vispārīgo vienošanos slēgšana par līgumslēdzējām iestādēm paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

(17) „iegādes palīgdarbības” ir darbības, kas ietver konkrēti šāda veida atbalsta sniegšanu iegādes darbībām:

(a) tehniskā infrastruktūra, kas ļauj līgumslēdzējām iestādēm piešķirt tiesības slēgt publiskus līgumus vai slēgt vispārīgās vienošanās par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;

(b) konsultācijas par publiskā iepirkuma procedūru veikšanu;

(c) iepirkuma procedūru sagatavošana un pārvaldība attiecīgās līgumslēdzējas iestādes vārdā un par līgumslēdzējas iestādes līdzekļiem;

(18) „centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams iegādes palīgdarbības;

(19) „iepirkuma pakalpojumu sniedzējs” ir valsts vai privāta struktūra, kas tirgū piedāvā iegādes palīgdarbības;

(20) „rakstisks” vai „rakstiski” nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, ieskaitot informāciju, kas pārraidīta un saglabāta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;

(21) „elektroniskie saziņas līdzekļi” ir elektroniskais aprīkojums tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus;

(22) „aprites cikls” ir visi secīgie un/vai savstarpēji saistītie posmi, tostarp ražošana, transportēšana, izmantošana un apkope, kuri attiecas uz visu preces lietošanas vai būvdarbu veikšanas, vai pakalpojuma sniegšanas gaitu, no izejvielu ieguves vai resursu ražošanas līdz likvidēšanai, nojaukšanai un pabeigšanai;

(23) „metu konkursi” ir tādas procedūras, kas līgumslēdzējai iestādei dod iespēju iegūt plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras un inženiertehniskās projektēšanas vai datu apstrādes jomā.

3. pants Jaukts iepirkums

1. Līgumus, kuru priekšmets ir divi vai vairāki iepirkuma veidi (būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes), piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo attiecīgā līguma galveno priekšmetu.

Jauktu līgumu gadījumā, kuri ietver pakalpojumus III sadaļas I nodaļas nozīmē un citus pakalpojumus vai pakalpojumus un piegādes, galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo pakalpojumu vai piegāžu vērtību.

2. Tādu līgumu gadījumā, kuru priekšmets ir iepirkums, uz ko attiecas šī direktīva, kā arī iepirkums vai citi elementi, uz kuriem neattiecas minētā direktīva vai Direktīva [ar kuru aizstāj 2004/17/EK], vai Direktīva 2009/81/EK[26], to līguma daļu, kas ietver iepirkumu, uz kuru attiecas šī direktīva, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Jauktu līgumu gadījumā, kas ietver publisku līgumu un koncesiju elementus, to līguma daļu, kura ietver publisku līgumu, uz ko attiecas šī direktīva, piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Ja konkrētā līguma dažādās daļas nav objektīvi nošķiramas, šīs direktīvas piemērošanu nosaka, pamatojoties uz minētā līguma galveno priekšmetu.

2. iedaļa Robežvērtības

4. pants Robežvērtību lielumi

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

(a) EUR 5 000 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

(b) EUR 130 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

(c) EUR 200 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes;

(d) EUR 500 000 publiskiem līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVI pielikumā.

5. pants Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķina pamatā ir kopējā izmaksājamā summa, bez PVN, ko aprēķinājusi līgumslēdzēja iestāde, ietverot visas iespējas un visus līguma pārjaunojumus.

Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot paredzamo vērtību.

2. Iepirkuma paredzamās vērtības aprēķinam neizvēlas metodi, kas dod iespēju izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas. Tādēļ vienots iepirkums netiek dalīts, lai panāktu, ka tas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja vien to nepamato objektīvi iemesli.

3. Šis aprēķins ir derīgs brīdī, kad tiek nosūtīts iepirkuma izsludināšanas paziņojumus, vai — ja šāds paziņojums nav paredzēts — brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru, it sevišķi nosakot paredzētā iepirkuma būtiskākās iezīmes.

4. Vispārīgo vienošanos un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuri paredzēti visā vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

5. Inovācijas partnerību gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir to pētniecības un izstrādes darbību maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu maksimālā paredzamā vērtība bez PVN, kurus plānots izstrādāt paredzētās partnerības darbības rezultātā un pēc tam iepirkt.

6. Publiskiem būvdarbu līgumiem paredzamās vērtības aprēķinā ņem vērā gan būvdarbu izmaksas, gan to piegāžu un pakalpojumu kopējo paredzamo vērtību, ko līgumslēdzējas iestādes nodrošinās darbuzņēmējam, ar nosacījumu, ka tie ir vajadzīgi būvdarbu izpildei.

7. Ja ierosināto būvdarbu vai pakalpojumu iegādes rezultātā līgumus var piešķirt vienlaikus, tos sadalot atsevišķās daļās, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

8. Ja priekšlikuma iegādāties līdzīgas piegādes rezultātā līgumus var piešķirt vienlaikus, tos sadalot atsevišķās daļās, piemērojot 4. panta b) un c) punktu, ņem vērā visu šādu daļu kopējo paredzamo vērtību.

Šo direktīvu piemēro katras daļas piešķiršanai, ja daļu kopējā vērtība ir vienāda ar 4. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to.

9. Līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līgumus par atsevišķām daļām, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, ar nosacījumu, ka attiecīgās daļas maksimālā paredzamā vērtība bez PVN nepārsniedz EUR 80 000 piegādēm vai pakalpojumiem vai EUR 1 miljonu būvdarbiem. Tomēr šādi bez direktīvas piemērošanas piešķirto daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu to daļu kopējās vērtības, kurās ir sadalīti ierosinātie būvdarbi, līdzīgu piegāžu ierosinātā iegāde vai pakalpojumu ierosinātā iegāde.

10. Regulāru publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā vai tādu līgumu gadījumā, kurus ir paredzēts pārjaunot noteiktā laikposmā, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

(a) iepriekšējos 12 mēnešos vai iepriekšējā finanšu gadā piešķirto viena veida secīgo līgumu kopējo faktisko vērtību, kas, ja iespējams, koriģēta, lai ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kuras varētu būt radušās 12 mēnešos pēc sākotnējā līguma;

(b) vai to secīgo līgumu kopējo paredzamo vērtību, kuri piešķirti 12 mēnešos pēc pirmās piegādes vai attiecīgajā finanšu gadā, ja tas ir ilgāks par 12 mēnešiem.

11. Lai aprēķinātu paredzamo vērtību publiskiem piegādes līgumiem, kuru priekšmets ir preču nomaksas pirkums, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām, par pamatu ņem šādus datus:

(a) ja publiskiem līgumiem ir noteikts termiņš un ja minētais termiņš ir 12 mēneši vai īsāks, — kopējo paredzamo vērtību visā līguma darbības laikā vai, ja termiņš ir garāks par 12 mēnešiem, — kopējo vērtību, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

(b) beztermiņa publiskiem līgumiem vai līgumiem, kuriem nevar noteikt termiņu, — mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

12. Publiskiem pakalpojumu līgumiem attiecīgā gadījumā paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

(a) apdrošināšanas pakalpojumiem — maksājamām apdrošināšanas prēmijām un citiem atlīdzības veidiem;

(b) banku un citiem finanšu pakalpojumiem — maksām, komisijas maksām, procentiem un citiem atlīdzības veidiem;

(c) projektēšanas līgumiem — maksām, komisijas maksām un citiem atlīdzības veidiem.

13. Ja publiskos pakalpojumu līgumos nav noteikta kopējā cena, paredzamo līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz:

(a) līgumiem ar noteiktu termiņu, ja minētais termiņš ir 48 mēneši vai īsāks, — kopējo vērtību visā līguma darbības laikā;

(b) beztermiņa līgumiem vai līgumiem, kuru termiņš pārsniedz 48 mēnešus, — mēneša vērtību, kas reizināta ar 48.

6. pants Robežvērtību pārskatīšana

1. Sākot no 2014. gada 30. jūnija, Komisija reizi divos gados pārbauda, vai 4. panta a), b) un c) punktā noteiktās robežvērtības atbilst robežvērtībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un vajadzības gadījumā tās pārskata.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, Komisija šīs robežvērtības aprēķina, izmantojot EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam EUR tūkstotim, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SDR.

2. Veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija turklāt pārskata:

(a) direktīvas 12. panta pirmās daļas a) punktā noteikto robežvērtību, pielīdzinot to publiskiem būvdarbu līgumiem piemērojamai pārskatītajai robežvērtībai;

(b) direktīvas 12. panta pirmās daļas b) punktā noteikto robežvērtību, pielīdzinot to pārskatītajai robežvērtībai attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes.

3. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, Komisija reizi divos gados nosaka monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteiktās 4. panta a) , b) un c) punktā minētās robežvērtības, kas pārskatītas saskaņā ar šā panta 1. punktu.

Vienlaikus Komisija nosaka monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteiktās 4. panta d) punktā minētās robežvērtības.

Saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, šādas vērtības noteikšanā izmanto minēto valūtu vidējo dienas kursu, kas atbilstoši piemērojamajai robežvērtībai izteikts EUR valūtā, 24 mēnešus ilgā laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra.

4. Šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības un to vērtības attiecīgo valstu valūtā, kas minētas 3. punktā, pēc pārskatīšanas novembra sākumā Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai pielāgotu 1. punkta otrajā daļā noteikto metodiku jebkurām izmaiņām metodikā, kas noteikta Nolīgumā par valsts iepirkumu, attiecībā uz 4. panta a), b) un c) apakšpunktā minēto robežvērtību pārskatīšanu un attiecībā uz monetārajā savienībā neietilpstošo dalībvalstu valūtās izteikto robežvērtību noteikšanu, kā minēts šā panta 3. punktā.

Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai pārskatītu 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 1. punktu. Komisija arī ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai pārskatītu 12. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6. Ja ir vajadzīgs pārskatīt 4. panta a), b) un c) punktā minētās robežvērtības un 12. panta pirmās daļas a) un b) punktā minētās robežvērtības, bet ierobežota laika dēļ nevar izmantot 89. pantā noteikto procedūru un tādējādi pastāv nenovēršami steidzamības iemesli, saskaņā ar šā panta 5. punkta otro daļu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 90. pantā paredzēto procedūru.

3. iedaļa Izņēmumi

7. pants Līgumi ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, ko saskaņā ar [Direktīvu, ar ko aizstāj Direktīvu 2004/17/EK] piešķir vai rīko līgumslēdzējas iestādes, kuras īsteno vienu vai vairākas no minētās direktīvas [5.–11.] pantā noteiktajām darbībām, un ko piešķir, lai veiktu šādas darbības, kā arī publiskajiem līgumiem, kuri neietilpst minētās direktīvas darbības jomā atbilstīgi tās [15., 20. un 27. pantam].

8. pants Īpaši izņēmumi elektronisko sakaru jomā

Šo direktīvu nepiemēro publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, kuru galvenais mērķis ir ļaut līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt vai ekspluatēt publiskos elektronisko sakaru tīklus vai sniegt sabiedrībai vienu vai vairākus elektronisko sakaru pakalpojumus.

Šajā pantā:

(a) „publiskais sakaru tīkls” ir elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā vai galvenokārt tiek izmantots tādu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai sabiedrībai, kuri nodrošina informācijas pārraidīšanu starp tīkla pieslēgumpunktiem;

(b) „elektronisko sakaru tīkls” ir pārraides sistēmas un attiecīga gadījumā komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas un citi resursi — tostarp tīkla elementi, kas netiek izmantoti, — kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, tostarp satelītu tīklus, fiksētos tīklus (kanālu un pakešu komutācijas tīklus, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, un kabeļtelevīzijas tīklus;

(c) „tīkla pieslēgumpunkts” ir fizisks punkts, kur abonentam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam sakaru tīklam; ja tīklā tiek izmantota komutācija vai maršrutēšana, tad tīkla pieslēgumpunktu identificē ar īpašu tīkla adresi, kas var būt saistīta ar abonenta numuru vai vārdu;

(d) „elektronisko sakaru pakalpojums” ir pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos, ieskaitot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei, bet neiekļaujot pakalpojumus, kuri nodrošina saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, vai kuri saistīti redaktorisku atbildību par šādu saturu; tas neiekļauj informācijas sabiedrības pakalpojumus, kā noteikts Direktīvas 98/34/EK 1. pantā, kas nesastāv pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.

9. pants Līgumi un metu konkursi saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem

Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējām iestādēm ir jāpiešķir vai kuri līgumslēdzējām iestādēm jāorganizē saskaņā ar iepirkuma procedūrām, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām un ko nosaka kāds no turpmāk minētajiem instrumentiem:

(a) starptautisks nolīgums, ko atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar nolīguma parakstītāju valstu piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

(b) starptautisks nolīgums, kas saistīts ar karaspēka izvietošanu un attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

(c) kādas starptautiskas organizācijas īpaša procedūra;

(d) starptautiskas organizācijas vai starptautiskas finanšu iestādes iepirkuma noteikumi par publiskajiem līgumiem un metu konkursiem, ko pilnībā finansē šī organizācija vai iestāde; ja publiskus līgumus un metu konkursus lielā mērā līdzfinansē starptautiska organizācija vai starptautiska finanšu iestāde, puses vienojas, kuras iepirkuma procedūras — kurām jābūt saskaņā ar Līgumu — ir piemērojamas.

Visus pirmās daļas a) punktā minētos nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar 91. pantā minēto Publiskā iepirkuma padomdevēju komiteju.

10. pants Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šī direktīva neattiecas uz šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

(a) par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(b) par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas, vai līgumiem par raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

(c) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

(d) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK[27] nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

(e) saistībā ar darba līgumiem;

(f) par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos.

Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, kas minēti pirmās daļas b) punktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

11. pants Publiskā sektora iestāžu attiecības

1. Līgums, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi citai juridiskai personai, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a) līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

(a) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka pirmās daļas a) punkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

2. Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības.

3. Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) attiecībā uz juridisko personu līgumslēdzējas iestādes kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(b) vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes;

(c) kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a) kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji;

(b) minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;

(c) kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;

(d) kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu.

4. Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtu vienošanos neuzskata par publisku līgumu šīs direktīvas 2. panta 6. punkta nozīmē, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a) ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

(b) līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

(c) atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

(d) līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(e) nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības.

5. Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.

Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajiem līgumiem ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas iepirkuma procedūras.

4. iedaļa Īpašas situācijas

12. pants Līgumslēdzējas iestādes subsidēti līgumi

Šo direktīvu piemēro šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai:

(a) būvdarbu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 5 000 000 vai lielāka, ja minētie līgumi ietver kādu no turpmāk minētajām darbībām:

(i)      inženierceltniecības darbi II pielikuma nozīmē,

(ii)     slimnīcu, sporta, atpūtas un izklaides objektu būvdarbi, skolu un augstākās izglītības iestāžu ēku un administratīvām vajadzībām izmantojamu ēku būvdarbi;

(b) pakalpojumu līgumi, kurus līgumslēdzējas iestādes tieši subsidē vairāk nekā 50 % apmērā un kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 200 000 vai lielāka, un kuri ir saistīti ar būvdarbu līgumu a) punkta nozīmē.

Līgumslēdzējas iestādes, kas sniedz pirmās daļas a) un b) punktā minētās subsīdijas, nodrošina atbilstību šai direktīvai, ja tās pašas nepiešķir subsidēto līgumu slēgšanas tiesības vai ja tās minēto līgumu slēgšanas tiesības piešķir citu subjektu labā vai vārdā.

13. pants Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

1. Šo direktīvu piemēro publiskiem tādu pakalpojumu līgumiem pētniecības un izstrādes pakalpojumu jomā, kuru CPV atsauces numurs ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 vai 73220000-0, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes rīcībā, lai tos izmantotu tās vajadzībām, īstenojot tās darbības,

(b) līgumslēdzēja iestāde pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

Šo direktīvu nepiemēro tādu pakalpojumu līgumiem pētniecības un izstrādes pakalpojumu jomā, kuru CPV atsauces numurs ir no 73000000-2 līdz 73436000-7, izņemot 73200000-4, 73210000-7 vai 73220000-0, ja nav atbilstības vienam no pirmās daļas a) vai b) punktā minētajiem nosacījumiem.

2. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot atsauces numurus, kas minēti 1. punktā, atspoguļotu CPV nomenklatūras izmaiņas, ja šādu grozījumu rezultātā nav jāgroza šīs direktīvas darbības joma.

14. pants Aizsardzība un drošība

1. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantu šo direktīvu piemēro publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un metu konkursiem, ko rīko aizsardzības un drošības jomā, izņemot šādus līgumus:

(a) līgumi, kas ietilpst Direktīvas 2009/81/EK darbības jomā;

(b) līgumi, kam Direktīvu 2009/81/EK nepiemēro saskaņā ar tās 8., 12. un 13. pantu.

2. Šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem un metu konkursiem, kas nav minēti 1. punktā, ciktāl šajā direktīvā paredzētajā iepirkuma procedūrā nevar nodrošināt dalībvalsts būtisko drošības interešu aizsardzību.

II NODAĻA Vispārīgi noteikumi

15. pants Iepirkuma principi

Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar mērķi to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci.

16. pants Ekonomikas dalībnieki

1. Ekonomikas dalībniekus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Attiecībā uz publiskiem pakalpojumu un publiskiem būvdarbu līgumiem, kā arī publiskiem piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrētā līguma izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Ekonomikas dalībnieku grupas var iesniegt piedāvājumus vai pieteikties kā kandidāti. Līgumslēdzējas iestādes neparedz īpašus nosacījumus attiecībā uz šādu grupu dalību iepirkuma procedūrās, ja šādi nosacījumi netiek piemēroti atsevišķiem kandidātiem. Līgumslēdzējas iestādes nepieprasa, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šādām grupām jābūt īpašai juridiskajai formai.

Attiecībā uz līguma izpildi līgumslēdzējas iestādes var grupai noteikt īpašus nosacījumus, ja šādi nosacījumi ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Ar minētajiem nosacījumiem grupai var pieprasīt pieņemt kādu īpašu juridisku formu pēc tam, kad tai ir piešķirtas tiesības slēgt līgumu, ja šādas izmaiņas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu līguma apmierinošu izpildi.

17. pants Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

18. pants Konfidencialitāte

1. Ja šajā direktīvā vai valsts tiesību aktos par piekļuvi informācijai nav norādīts citādi un neskarot pienākumu izsludināt piešķirtos līgumus un informēt kandidātus un pretendentus, kā izklāstīts šīs direktīvas 48. un 53. pantā, līgumslēdzēja iestāde neizpauž ekonomikas dalībnieku sniegto informāciju, ko ekonomikas dalībnieki ir noteikuši kā konfidenciālu un kas ietver, bet ne tikai, tehniskus vai komercdarbības noslēpumus un piedāvājumu konfidenciālos aspektus.

2. Līgumslēdzējas iestādes var ekonomikas dalībniekiem piemērot prasības, kuru mērķis ir aizsargāt tās informācijas konfidencialitāti, ko līgumslēdzējas iestādes nodrošina iepirkuma procedūras gaitā.

19. pants Noteikumi attiecībā uz saziņu

1. Izņemot gadījumus, kad ir obligāti jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi saskaņā ar šīs direktīvas 32., 33., 34. pantu, 35. panta 4. punktu, 49. panta 2. punktu vai 51. pantu, visai saziņai un informācijas apmaiņai līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties kādu no turpmāk minētajiem saziņas līdzekļiem:

(a) elektroniskie līdzekļi saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu;

(b) pasts vai fakss;

(c) tālrunis 6. punktā aprakstītajos gadījumos un apstākļos;

(d) apvienojot iepriekš minētos līdzekļus.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektroniskie saziņas līdzekļi ir obligāti jāizmanto citās situācijās, kas nav šīs direktīvas 32., 33., 34. pantā, 35. panta 4. punktā, 49. panta 2. punktā vai 51. pantā paredzētās situācijas.

2. Izvēlētajiem saziņas līdzekļiem ir jābūt vispārpieejamiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai.

Attiecībā uz visu saziņu, informācijas apmaiņu un glabāšanu līgumslēdzējas iestādes nodrošina datu integritāti un piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitāti. Līgumslēdzējas iestādes piedāvājumus un dalības pieteikumus saturiski pārbauda tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

3. Elektroniskajai saziņai izmantotajiem līdzekļiem, kā arī to tehniskajiem parametriem jābūt nediskriminējošiem, brīvi pieejamiem un savstarpēji izmantojamiem ar vispārlietotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, un tie nedrīkst ierobežot ekonomikas dalībnieku piekļuvi iepirkuma procedūrai. Elektronisko pieteikumu saņemšanas ierīču tehniskie dati un parametri, kas uzskatāmi par atbilstīgiem šā punkta pirmajai daļai, ir noteikti IV pielikumā.

Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumā noteiktos tehniskos datus un parametrus tehniskās attīstības vai administratīvu apsvērumu dēļ.

Lai nodrošinātu tehnisko formātu, kā arī procesa un ziņojumu nosūtīšanas standartu sadarbspēju, īpaši pārrobežu kontekstā, saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu konkrētu tehnisko standartu obligātu izmantošanu vismaz attiecībā uz elektroniskās iesniegšanas, elektronisko katalogu un elektroniskās autentificēšanas līdzekļu izmantošanu.

4. Līgumslēdzējas iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt izmantot līdzekļus, kas nav brīvi pieejami, ar nosacījumu, ka tās piedāvā alternatīvus piekļuves veidus.

Var uzskatīt, ka līgumslēdzējas iestādes piedāvā atbilstīgus alternatīvus piekļuves veidus jebkādā no šādām situācijām:

(a) tās piedāvā neierobežotu, pilnu, tiešu elektronisko piekļuvi šiem rīkiem, sākot no paziņojuma publicēšanas dienas saskaņā ar IX pielikumu vai no dienas, kad ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību; paziņojuma vai uzaicinājuma apstiprināt ieinteresētību tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt minētajiem rīkiem;

(b) tās nodrošina, ka citā dalībvalstī, kas nav līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts, reģistrēti pretendenti var piekļūt iepirkuma procedūrai, izmantojot provizoriskus marķierus, kuri ir pieejami tiešsaistē bez papildu samaksas;

(c) tās atbalsta piedāvājumu elektroniskas iesniegšanas alternatīvu kanālu.

5. Ierīcēm, ko izmanto piedāvājumu elektroniskai nosūtīšanai un saņemšanai un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai, piemēro šādus noteikumus:

(a) visām ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kuras attiecas uz piedāvājumu un dalības pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kā arī kodēšanu un laika reģistrāciju;

(b) ierīces, autentificēšanas metodes un elektroniskie paraksti atbilst IV pielikuma prasībām;

(c) līgumslēdzējas iestādes konkretizē elektronisko saziņas līdzekļu drošības līmeni, kas nodrošināms konkrētās iepirkuma procedūras dažādos posmos; šim līmenim jābūt samērīgam ar saistītajiem riskiem;

(d) ja ir vajadzīgi uzlaboti elektroniskie paraksti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/93/EK[28], līgumslēdzējas iestādes, ja vien paraksts ir derīgs, pieņem parakstus, kuri ir balstīti uz kvalificētu elektronisko sertifikātu, kas minēts Komisijas Lēmumā 2009/767/EK[29] paredzētajā uzticamo sarakstā, un kuri sagatavoti ar drošu parakstu sagatavošanas ierīci vai bez tās, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) tām jānosaka vajadzīgais uzlabotā paraksta formāts, pamatojoties uz Komisijas Lēmumā 2011/130/ES[30] noteiktajiem formātiem, un jāievieš nepieciešamie pasākumi, lai varētu tehniski apstrādāt šos formātus;

(b) ja piedāvājums ir parakstīts, izmantojot kvalificētu sertifikātu, kas ir ietverts uzticamo sarakstā, tās nedrīkst piemērot papildu prasības, kuras varētu traucēt pretendentiem izmantot šos parakstus.

6. Dalības pieteikumu nosūtīšanai piemēro šādus noteikumus:

(a) savu dalību procedūrās par publisku līgumu slēgšanas tiesību iegūšanu var pieteikt rakstiski vai pa tālruni; ja dalību piesaka pa tālruni, pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām jāiesniedz rakstisks apstiprinājums;

(b) līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu, tiktu apstiprināti pa pastu vai elektroniski, ja tas nepieciešams, lai tiem būtu juridisks spēks.

Piemērojot b) apakšpunktu, līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, ka nepieciešami dalības pieteikumi, kuri nosūtīti pa faksu un apstiprināti pa pastu vai elektroniski, un šādas informācijas nosūtīšanas termiņu.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 2 gadus pēc 92. panta 1. punktā paredzētā datuma visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Šo pienākumu nepiemēro, ja elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav visās dalībvalstīs brīvi pieejami 3. punkta nozīmē. Līgumslēdzēju iestāžu, kas piedāvājumu saņemšanai izmanto citus saziņas līdzekļus, pienākums ir iepirkuma procedūras dokumentos pierādīt, ka elektronisko līdzekļu izmantošanai ar ekonomikas dalībniekiem apmaināmās informācijas konkrēto īpatnību dēļ būtu vajadzīgi specializēti rīki vai datņu formāti, kas nav brīvi pieejami visās dalībvalstīs.

Līgumslēdzējām iestādēm ir pamatots iemesls iesniegšanas procesā nepieprasīt elektroniskos saziņas līdzekļus šādos gadījumos:

(a) iepirkuma specifikas dēļ tehnisko specifikāciju aprakstu nevar sniegt, izmantojot datņu formātus, ko parasti atbalsta plaši izmantotas lietojumprogrammas;

(b) lietojumprogrammām, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, piemēro autortiesību licencēšanas shēmu, un līgumslēdzēja iestāde tās nevar piedāvāt lejupielādei vai attālinātai izmantošanai;

(c) lietojumprogrammās, kas atbalsta datņu formātus, kuri ir piemēroti tehnisko specifikāciju aprakstam, izmanto datņu formātus, ko nevar apstrādāt ar citām atvērtām vai lejupielādējamām lietojumprogrammām.

8. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniski apstrādātus datus publiskā iepirkuma procedūrās, lai, izstrādājot atbilstīgus rīkus, novērstu, konstatētu un labotu kļūdas, kas rodas katrā posmā.

20. pants Nomenklatūras

1. Atsaucēs uz nomenklatūrām saistībā ar publisko iepirkumu izmanto „kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas pieņemta ar Regulu (EK) Nr. 2195/2002[31].

2. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai pielāgotu II un XVI pielikumā izmantotos atsauces numurus, ja šajā direktīvā ir jāatspoguļo CPV nomenklatūras izmaiņas un ja to rezultātā nav jāgroza šīs direktīvas darbības joma.

21. pants Interešu konflikti

1. Dalībvalstis paredz noteikumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un nekavējoties izlabotu interešu konfliktus, kas saistīti ar šīs direktīvas darbības jomā ietilpstošo iepirkuma procedūru īstenošanu, tostarp ar procedūras plānošanu un sagatavošanu, iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanu, kandidātu un pretendentu atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Interešu konflikts ietver vismaz jebkuras situācijas, kurās 2. punktā minētajām personu kategorijām ir tieša vai netieša privāta ieinteresētība attiecībā uz iepirkuma procedūras rezultātu, ja var uzskatīt, ka šāda ieinteresētība ietekmē šo personu pienākumu taisnīgu un objektīvu izpildi.

Šā panta vajadzībām „privāta ieinteresētība” ir ģimene, emocionāli apsvērumi, saimnieciskas, politiskas vai citas ar kandidātiem vai pretendentiem kopējas intereses, ietverot pretrunīgu profesionālo ieinteresētību.

2. Noteikumi, kas minēti 1. punktā, attiecas uz interešu konfliktiem, kas skar vismaz šādas personu kategorijas:

(a) līgumslēdzējas iestādes vai iepirkuma pakalpojumu sniedzēju darbinieki, vai citu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kas ir iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā;

(b) līgumslēdzējas iestādes priekšsēdētājs un līgumslēdzējas iestādes lēmējstruktūru locekļi, kas tomēr var ietekmēt procedūras rezultātu, pat ja tie nav iesaistīti iepirkuma procedūras īstenošanā.

3. Dalībvalstis it sevišķi nodrošina, ka:

(a) šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem darbiniekiem ir jāatklāj interešu konflikti, kas saistīti ar kādu no kandidātiem vai pretendentiem, tiklīdz viņi uzzina par šādu konfliktu esību, lai līgumslēdzēja iestāde varētu īstenot koriģējošus pasākumus;

(b) kandidātiem un pretendentiem iepirkuma procedūras sākumā jāiesniedz paziņojums par tādām priviliģētām saistībām ar 2. punkta b) apakšpunktā minētajām personām, kas, visticamāk, minētajām personām radīs interešu konfliktu; līgumslēdzēja iestāde atsevišķā ziņojumā, kas minēts 85. pantā, norāda, vai kandidāts vai pretendents ir iesniedzis šādu paziņojumu.

Interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde veic atbilstīgus pasākumus; šie pasākumi var ietvert konkrētā darbinieka atstādināšanu no iesaistīšanās attiecīgajā iepirkuma procedūrā vai darbinieka pienākumu un atbildības jomu pārkārtošanu. Ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras.

Ja tiek konstatētas šādas priviliģētas saistības, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties informē pārraudzības struktūru, kas norīkota saskaņā ar 84. pantu, un veic atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no neatbilstīgas ietekmes attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesu un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un pretendentiem; ja interešu konfliktu nevar efektīvi izlabot ar citiem līdzekļiem, attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras.

4. Visus pasākumus, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, dokumentē atsevišķā ziņojumā, kas minēts 85. pantā.

22. pants Nelikumīga rīcība

Kandidātiem procedūras sākumā pieprasa iesniegt apliecinājumu, ka tie nav centušies un necentīsies:

(a) neatbilstīgi ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu vai iegūt konfidenciālu informāciju, kas tiem var nodrošināt neatbilstīgas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

(b) slēgt vienošanās ar citiem kandidātiem un pretendentiem, lai izkropļotu konkurenci;

(c) apzināti sniegt maldinošu informāciju, kas var būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

II SADAĻA NOTEIKUMI PAR PUBLISKIEM LĪGUMIEM

I NODAĻA Procedūras

23. pants Nosacījumi, kas saistīti ar Nolīgumu par valsts iepirkumu un citiem starptautiskiem nolīgumiem

1. Ciktāl tas ir paredzēts III, IV un V pielikumā un Nolīguma par valsts iepirkumu Eiropas Savienības 1. pielikuma vispārīgajās piezīmēs, un citos starptautiskos nolīgumos, kuri ir saistoši Savienībai, kā uzskaitīts šīs direktīvas V pielikumā, līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz minēto nolīgumu parakstītājpušu būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem nodrošina attieksmi, kas ir tikpat labvēlīga kā attieksme, kuru nodrošina Savienības būvdarbiem, piegādēm, pakalpojumiem un ekonomikas dalībniekiem. Piemērojot šo direktīvu minēto nolīgumu parakstītājpušu ekonomikas dalībniekiem, līgumslēdzējas iestādes nodrošina atbilstību šiem nolīgumiem.

2. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumā minēto sarakstu, ja tas vajadzīgs, pamatojoties uz jauniem starptautiskiem nolīgumiem vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumiem.

24. pants Procedūru izvēle

1. Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 30. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerības saskaņa ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt arī, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialogu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a) attiecībā uz būvdarbiem, ja būvdarbu līguma priekšmets ir gan projektēšana, gan būvdarbu izpilde 2. panta 8. punkta nozīmē vai ja projekta juridiskās vai finansiālās struktūras noteikšanai ir nepieciešamas sarunas;

(b) attiecībā uz publiskiem būvdarbu līgumiem, kad būvdarbus veic vienīgi pētniecības vai inovācijas, testēšanas vai izstrādes nolūkā un nevis peļņas gūšanas vai pētniecības un izstrādes izmaksu atgūšanas nolūkā;

(c) attiecībā uz pakalpojumiem vai piegādēm, kad tehniskās specifikācijas nevar noteikt pietiekami precīzi ar atsauci uz kādu no standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai tehniskajām atsaucēm VIII pielikuma 2.–5. punkta nozīmē;

(d) gadījumā, ja atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti nepiemēroti vai nepieņemami piedāvājumi 30. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

(e) ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu būtību vai sarežģītību vai ar tiem saistīto risku radītu īpašu apstākļu dēļ līguma slēgšanas tiesības nav iespējams piešķirt bez iepriekšējām sarunām.

Dalībvalstis var izlemt netransponēt savos tiesību aktos konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialoga procedūru un inovācijas partnerības procedūru.

2. Iepirkuma izsludināšanu var veikt kādā no šādiem veidiem:

(a) ar paziņojumu par līgumu saskaņā ar 47. pantu,

(b) ja centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esoša līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības piešķir slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, — ar iepriekšēju informatīvu paziņojumu atbilstoši 46. panta 2. punktam.

Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, ekonomikas dalībniekus, kas izteikuši savu ieinteresētību pēc iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas, pēc tam aicina rakstiski apstiprināt ieinteresētību, izmantojot uzaicinājumu apstiprināt ieinteresētību saskaņā ar 52. pantu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas tikai īpašos gadījumos un apstākļos, kuri tieši minēti 30. pantā.

25. pants Atklāta procedūra

1. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu, atsaucoties uz uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 40 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Piedāvājumam pievieno pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

2. Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmanto iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 1. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 20 dienām, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

(a) iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bijusi iekļauta visa informācija, ko saskaņā ar VI pielikuma B daļas I iedaļu nepieciešams norādīt paziņojumā par līgumu, ciktāl minētā informācija ir pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī;

(b) to publicēšanai nosūta laikposmā no 45 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

3. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestādes atbilstīgi pamato, 1. punkta 2. apakšpunktā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tās var noteikt termiņu, kurš nav mazāks par 20 dienām no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

4. Šā panta 1. punkta otrajā daļā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu līgumslēdzēja iestāde var samazināt par 5 dienām, ja tā pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski saskaņā ar 19. panta 3., 4. un 5. punktu.

26. pants Slēgta procedūra

1. Slēgtās procedūrās ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz paziņojumu par iepirkuma izsludināšanu un sniedzot pieprasīto informāciju, kas nepieciešama kvalifikācijas atlasei.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu — uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību.

2. Piedāvājumu var iesniegt tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas. Saskaņā ar 64. pantu līgumslēdzējas iestādes var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 35 dienas no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

3. Ja līgumslēdzējas iestādes ir publicējušas iepriekšēju informatīvu paziņojumu, ko neizmanto iepirkuma izsludināšanai, piedāvājumu saņemšanas minimālo termiņu, kā noteikts šā panta 2. punkta otrajā daļā, var saīsināt līdz 15 dienām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a) iepriekšējā informatīvajā paziņojumā bijusi iekļauta visa informācija, ko saskaņā ar VI pielikuma B daļas I iedaļu nepieciešams norādīt paziņojumā par līgumu, ciktāl minētā informācija ir pieejama iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanas brīdī;

(b) to publicēšanai nosūta laikposmā no 45 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

4. Centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējai iestādei un atlasītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks. Ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzēja iestāde nosaka termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

5. Šā panta 2. punktā noteikto piedāvājumu saņemšanas termiņu var samazināt par 5 dienām, ja līgumslēdzēja iestāde pieņem piedāvājumus, kas iesniegti elektroniski atbilstīgi 19. panta 3., 4. un 5. punktam.

6. Ja ārkārtas steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējas iestādes pienācīgi pamato, šajā pantā noteiktie termiņi nav praktiski piemērojami, tās var noteikt:

(a) dalības pieteikumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu;

(b) piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas ir vismaz 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

27. pants Konkursa procedūra ar sarunām

1. Konkursa procedūrās ar sarunām ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumus, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un iesniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju.

Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību līgumslēdzējas iestādes apraksta iepirkuma obligātās prasības un norāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, lai ekonomikas dalībnieki varētu noteikt iepirkuma raksturu un darbības jomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai sarunās. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes konkretizē, kurās specifikāciju daļās noteiktas obligātās prasības.

Dalības pieteikuma saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu — uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību; piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Piemēro 26. panta 3.–6. punktu.

2. Tikai tie ekonomikas dalībnieki, ko līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt rakstisku piedāvājumu, kurš būs turpmāko sarunu pamatā. Līgumslēdzējas iestādes var ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā saskaņā ar 64. pantu.

3. Līgumslēdzējas iestādes rīko sarunas ar pretendentiem par to iesniegtajiem piedāvājumiem, lai uzlabotu piedāvājumu saturu tādēļ, lai tie labāk atbilstu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un obligātajām prasībām, kas minētas 1. punkta otrajā daļā.

Sarunu gaitā nemaina šādus elementus:

(a) iepirkuma apraksts;

(b) tehnisko specifikāciju daļa, kurā noteiktas obligātās prasības;

(c) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

4. Sarunu laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem. Tās pievērš īpašu uzmanību tam, lai visi pretendenti, kuru piedāvājumi nav izslēgti saskaņā ar 5. punktu, pietiekamā laikā būtu rakstiski informēti par visām tehnisko specifikāciju izmaiņām, kas nav izmaiņas obligātajās prasībās, un varētu mainīt un atkārtoti iesniegt atbilstoši šīm izmaiņām grozītos piedāvājumus.

Līgumslēdzējas iestādes dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kandidāts, kas piedalās sarunās, ja nav saņemta kandidāta piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet ir jāsniedz, atsaucoties uz konkrētu risinājumu vai citas konfidenciālas informācijas paredzēto atklāšanu.

5. Lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, konkursa procedūra ar sarunām var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos. Paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību vai iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos šo iespēju.

6. Ja līgumslēdzēja iestāde plāno pabeigt sarunas, tā informē atlikušos pretendentus un nosaka vienotu termiņu jebkuru jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai. Tā novērtē piedāvājumus, par kuriem notikušas sarunas, pamatojoties uz sākotnēji norādītajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, un saskaņā ar 66.–69. pantu piešķir līguma slēgšanas tiesības.

28. pants Konkursa dialogs

1. Konkursa dialogā jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu un sniedzot kvalifikācijas atlasei nepieciešamo informāciju.

Dalības pieteikumu saņemšanas minimālais termiņš ir 30 dienas no dienas, kad ir nosūtīts paziņojums par līgumu.

Dialogā var piedalīties tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas. Līgumslēdzējas iestādes var saskaņā ar 64. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 66. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu norāda savas vajadzības un prasības un raksturo šīs vajadzības un prasības paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā. Vienlaikus šajos pašos dokumentos tās arī norāda un raksturo izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus.

3. Līgumslēdzējas iestādes ar kandidātiem, kas atlasīti saskaņā ar attiecīgajiem 54.–65. panta noteikumiem, uzsāk dialogu, kura mērķis ir noteikt un definēt līdzekļus, kuri vislabāk piemēroti līgumslēdzēju iestāžu vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes ar atlasītajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.

Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Proti, tās nesniedz informāciju diskriminējošā veidā, kas kādam pretendentam var dot priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes dalībniekiem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tām paziņojis kandidāts, kas piedalās dialogā, ja nav saņemta kandidāta piekrišana. Šāda piekrišana nav vispārējs atbrīvojums, bet ir jāsniedz, atsaucoties uz konkrētu risinājumu vai citas konfidenciālas informācijas paredzēto atklāšanu.

4. Lai samazinātu dialogā gaitā apspriežamo piedāvājumu skaitu, konkursa dialogs var norisināties secīgos posmos, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kuri norādīti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā. Paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda, vai tā izmantos šo iespēju.

5. Līgumslēdzēja iestāde šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, kas var nodrošināt tās vajadzību apmierināšanu.

6. Pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir paziņojušas par dialoga noslēgšanu un attiecīgi informējušas tā dalībniekus, tās aicina dalībniekus iesniegt galīgos piedāvājumus, kuri pamatojas uz dialoga laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem. Šajos piedāvājumos iekļauj visus projekta realizācijai pieprasītos un vajadzīgos elementus.

7. Līgumslēdzējas iestādes novērtē saņemtos piedāvājumus, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā.

Vajadzības gadījumā, lai galīgi saskaņotu finansiālās saistības vai citus līguma noteikumus, līgumslēdzēja iestāde var apspriest līguma galīgos noteikumus ar pretendentu, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar 66. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar nosacījumu, ka šādas sarunas neizmaina būtiskus piedāvājuma vai publiskā iepirkuma aspektus, tostarp paziņojumā par līgumu vai aprakstošajā dokumentā izklāstītās vajadzības un prasības, un nerada konkurences izkropļojumu vai diskrimināciju.

8. Līgumslēdzējas iestādes var norādīt dialoga dalībniekiem paredzētās godalgas vai maksājumus.

29. pants Inovācijas partnerība

1. Inovācijas partnerībās jebkurš ekonomikas dalībnieks var iesniegt dalības pieteikumu, atsaucoties uz iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, lai izveidotu strukturētu partnerību inovatīvu preču, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un šādi iegūto preču, pakalpojumu vai būvdarbu turpmākai iegādei, ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktajiem rezultātu līmeņiem un izmaksām.

2. Partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, iespējams, līdz preču izstrādei vai pakalpojumu sniegšanai. Tā paredz starpposma mērķus, kas jāsasniedz partnerim, un atlīdzības izmaksāšanu atbilstīgās maksājumu daļās. Pamatojoties uz minētajiem mērķiem, līgumslēdzēja iestāde pēc katra posma var izlemt pārtraukt partnerību un sākt jaunu iepirkuma procedūru attiecībā uz atlikušajiem posmiem ar nosacījumu, ka tā ir ieguvusi attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

3. Līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti konkursa procedūrai ar sarunām, kā noteikts 27. pantā.

Kandidātu atlasē līgumslēdzējas iestādes pievērš īpašu uzmanību kritērijiem, kas attiecas uz pretendentu spēju un pieredzi pētniecības un izstrādes jomā un inovatīvu risinājumu izstrādes spēju. Tās var saskaņā ar 64. pantu ierobežot atbilstīgo kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā.

Tikai tie ekonomikas dalībnieki, kurus līgumslēdzēja iestāde ir uzaicinājusi pēc pieprasītās informācijas novērtēšanas, var iesniegt pētniecības un izstrādes projektus līgumslēdzējas iestādes norādīto vajadzību apmierināšanai, ko nevar izdarīt ar jau pieejamiem risinājumiem. Līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties tikai uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” saskaņā ar 66. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

4. Partnerības uzbūve un jo īpaši tās dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo ierosinātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Izrietošo piegāžu, pakalpojuma vai būvdarbu iegādes līguma vērtība un ilgums nepārsniedz atbilstošus ierobežojumus, ņemot vērā nepieciešamību atgūt izmaksas, tostarp tās, kas radušās, izstrādājot inovatīvo risinājumu, un gūt adekvātu peļņu.

Līgumslēdzējas iestādes neizmanto inovācijas partnerības tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

30. pants Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes publisku līgumu slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas tikai 2.–5. punktā paredzētos gadījumos.

2. Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas var būt paredzēta attiecībā uz publiskiem būvdarbu līgumiem, publiskiem piegādes līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem jebkurā no šiem gadījumiem:

(a) ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai vai saskaņā ar 84. pantu norīkotajai valsts pārraudzības struktūrai pēc pieprasījuma nosūtīts ziņojums;

(b) ja iepirkuma mērķis ir mākslas darba radīšana vai iegūšana;

(c) ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

(i)      nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

(ii)      patentu, autortiesību vai citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības dēļ;

(iii)     citu ekskluzīvu tiesību aizsardzības dēļ;

šis izņēmums ir piemērojams tikai tad, ja nav nevienas saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkumu nerada iepirkuma raksturlielumu mākslīga sašaurināšana;

(d) ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām; apstākļi, uz kuriem atsaucas, lai pamatotu ārkārtēju steidzamību, nekādā gadījumā nedrīkst būt attiecināmi uz līgumslēdzēju iestādi;

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas:

– ir neatbilstīgs vai nepieņemams un

– neattiecas uz līgumu, jo nevar apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos.

Piedāvājumus it sevišķi uzskata par neatbilstīgiem, ja tie neatbilst iepirkuma procedūras dokumentiem vai ja piedāvātās cenas ir aizsargātas pret normāliem konkurences apstākļiem.

Piedāvājumus it sevišķi uzskata par nepieņemamiem šādos gadījumos:

(a) tie ir saņemti novēloti;

(b) tos iesnieguši pretendenti, kuriem nav vajadzīgās kvalifikācijas;

(c) to cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts pirms iepirkuma procedūras sākšanas; budžeta iepriekšēja noteikšana ir jādokumentē rakstiski;

(d) tie ir nepamatoti lēti saskaņā ar 69. pantu.

3. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var paredzēt attiecībā uz publiskiem piegādes līgumiem:

(a) ja attiecīgos produktus ražo tikai pētniecības, eksperimentu, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; šis noteikums neattiecas uz produkcijas ražošanu vairumā, ko veic, lai nodrošinātu saimniecisko dzīvotspēju vai lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

(b) attiecībā uz papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu parasto piegāžu vai iekārtu daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai iekārtu papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējai iestādei vajadzētu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē; šādu līgumu, kā arī atkārtotu līgumu termiņš parasti nepārsniedz trīs gadus;

(c) attiecībā uz piegādēm, kas tiek kotētas un iegādātas preču tirgū vai citos līdzīgos tirgos, piemēram, elektroenerģijas biržā;

(d) attiecībā uz krājumu iepirkumiem saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas izbeidz savu saimniecisko darbību pavisam, vai no likvidatoriem maksātnespējas procesā, vai atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

4. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var paredzēt attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, ja attiecīgais līgums izriet no metu konkursa, kas organizēts saskaņā ar šo direktīvu, un ja tas atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā metu konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; pēdējā minētajā gadījumā visi uzvarētāji jāuzaicina piedalīties sarunās.

5. Sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas var paredzēt attiecībā uz jauniem būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir tiem līdzīgu būvdarbu vai pakalpojumu atkārtojums un kas uzticēti ekonomikas dalībniekam, kuram tās pašas līgumslēdzējas iestādes piešķīra sākotnējo līgumu, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi vai pakalpojumi atbilst pamata projektam, par ko piešķīra sākotnējo līgumu saskaņā ar 24. panta 1. punktu. Pamata projektā norāda būvdarbu vai pakalpojumu iespējamo papildu apmēru un nosacījumus, ar ko saskaņā tiks piešķirtas tiesības veikt šos būvdarbus vai sniegt šos pakalpojumus.

Tiklīdz par pirmo projektu izsludina iepirkuma procedūru, līgumslēdzējas iestādes norāda šādas procedūras piemērošanas iespējamību un, piemērojot 4. pantu, ņem vērā turpmāko būvdarbu vai pakalpojumu kopējās paredzamās izmaksas.

Šo procedūru var izmantot tikai trīs gadus pēc sākotnējā līguma noslēgšanas.

II NODAĻA Elektroniskā un apvienotā iepirkuma paņēmieni un instrumenti

31. pants Vispārīgās vienošanās

1. Līgumslēdzējas iestādes var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzēto daudzumu.

Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets.

2. Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

Minētās procedūras var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kas šim nolūkam ir skaidri noteiktas iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri sākotnēji ir vispārīgās vienošanās puse.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Līgumslēdzējas iestādes neizmanto vispārīgās vienošanās tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

3. Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vienu ekonomikas dalībnieku, tiesības slēgt līgumus, kas pamatojas uz minēto vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumu ierobežojumiem.

Lai piešķirtu tiesības slēgt šādus līgumus, līgumslēdzējas iestādes var rakstiski apspriesties ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku, kas ir vispārīgās vienošanās puse, un pieprasīt papildināt piedāvājumu, ja tas ir nepieciešams.

4. Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt vienā no turpmāk minētajiem diviem veidiem:

(a) saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvus nosacījumus, ar ko saskaņā nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, kas ir vispārīgās vienošanās puse, nodrošinās minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos;

(b) ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu — atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

5. Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā konkursa pamatā ir tie paši noteikumi, ko piemēro vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesību piešķiršanai, un, ja nepieciešams, precizēti noteikumi, kā arī — attiecīgā gadījumā — citi noteikumi, kuri minēti vispārīgās vienošanās specifikācijās, saskaņā ar šādu procedūru:

(a) par katru piešķiramo līgumu līgumslēdzējas iestādes rakstiski apspriežas ar ekonomikas dalībniekiem, kas spēj izpildīt attiecīgo līgumu;

(b) līgumslēdzējas iestādes nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai varētu iesniegt piedāvājumus par katru atsevišķu līgumu, ņemot vērā tādus faktorus kā līguma priekšmeta sarežģītības pakāpe un piedāvājumu iesūtīšanai vajadzīgais laiks;

(c) piedāvājumus iesniedz rakstiski, un tos neatver līdz atbildes sniegšanai noteiktā termiņa beigām;

(d) līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt konkrēto līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri noteikti vispārīgās vienošanās specifikācijās.

32. pants Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1. Bieži izmantotām iegādēm, kādas tās ir parasti pieejamas tirgū un kuru raksturlielumi atbilst līgumslēdzēju iestāžu prasībām, līgumslēdzējas iestādes var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas. Dinamiskā iepirkumu sistēma darbojas kā pilnībā elektronisks process, un tās darbības laikā tā ir pieejama jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem.

2. Lai piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes piemēro slēgtas procedūras noteikumus. Sistēmā pieņem visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem; sistēmā pieņemamo kandidātu skaits nav ierobežots saskaņā ar 64. pantu. Saziņu saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu veic, izmantojot tikai elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 19. panta 2.–6. punktu.

3. Lai piešķirtu tiesības slēgt līgumus saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzējas iestādes:

(a) publicē iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, skaidri norādot, ka ir paredzēta dinamiskā iepirkumu sistēma;

(b) specifikācijās norāda vismaz paredzēto iepirkumu veidu un aptuveno daudzumu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par iepirkumu sistēmu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām;

(c) sistēmas darbības laikā piedāvā neierobežotu un pilnīgu, tiešu piekļuvi specifikācijām un visiem papildu dokumentiem atbilstīgi 51. pantam.

4. Līgumslēdzējas iestādes visiem ekonomikas dalībniekiem visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju iesniegt dalības pieteikumu sistēmā saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzējas iestādes pabeidz šādu pieteikumu novērtēšanu saskaņā ar atlases kritērijiem 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk informē pirmajā daļā minēto ekonomikas dalībnieku par to, vai viņš ir vai nav pieņemts dinamiskajā iepirkumu sistēmā.

5. Līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 52. pantu aicina visus kvalificētos dalībniekus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto dinamiskajā iepirkumu sistēmā ietverto iepirkumu.

Līgumslēdzēji piešķir tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kuri izklāstīti paziņojumā par līgumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu, vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvo paziņojumu — uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizēt uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

6. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma izsludināšanas paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laiku. Tie informē Komisiju par visām darbības laika izmaiņām, izmantojot šādas standarta veidlapas:

(a) ja darbības laiks tiek mainīts, nepārtraucot sistēmas darbību — veidlapu, kura sākotnēji izmantota, lai izsludinātu iepirkumu, kas balstās uz dinamisko iepirkumu sistēmu;

(b) ja sistēmas darbība tiek pārtraukta — paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas minēts 48. pantā.

7. Nedrīkst prasīt samaksu no ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem vai no dinamiskās iepirkumu sistēmas dalībniekiem.

33. pants Elektroniskās izsoles

1. Līgumslēdzējas iestādes var izmantot elektroniskās izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes izmanto daudzkārtēju elektronisko procesu (elektronisko izsoli), kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot vietās, izmantojot automātiskas novērtēšanas metodes.

2. Atklātās un slēgtās procedūrās vai konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes var nolemt, ka pirms publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniskā izsole, ja var precīzi noteikt iepirkuma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var izmantot, no atsākot konkursu starp vispārīgās vienošanās pusēm, kā paredzēts 31. panta 4. punkta b) apakšpunktā, un uzsākot konkursu par 32. pantā minētās dinamiskā iepirkumu sistēmas ietvaros slēdzamajiem līgumiem.

3. Elektroniskās izsoles pamatā var būt kāds no šādiem kritērijiem:

(a) tikai cenas, ja tiesības slēgt līgumu piešķir piedāvājumam, kas piedāvā viszemākās izmaksas;

(b) cenas un/vai specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu jaunās vērtības, ja tiesības slēgt līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

4. Līgumslēdzējas iestādes, kas izlemj rīkot elektronisko izsoli, to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību. Specifikācijās iekļauj vismaz informāciju, kas izklāstīta VII pielikumā.

5. Pirms rīko elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes pilnībā paveic piedāvājumu sākotnējo novērtēšanu atbilstīgi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijam vai kritērijiem un atbilstīgi šo kritēriju noteiktajam svērumam.

Piedāvājumu uzskata par pieņemamu, ja to ir iesniedzis kvalificēts pretendents un ja tas atbilst tehniskajām specifikācijām.

Visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaikus elektroniski uzaicina piedalīties elektroniskajā izsolē — sākot no noteiktā datuma un laika — izmantojot savienojumus saskaņā ar uzaicinājumā ietvertajām norādēm. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nesākas agrāk kā divas darbdienas pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

6. Ja tiesības slēgt līgumu piešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tad uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātus, kas iegūti, vērtējot atbilstoši 66. panta 5. punkta pirmajā daļā paredzētajam svērumam.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts iepirkuma izsludināšanai izmantotajā paziņojumā vai specifikācijās. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr samazina līdz noteiktajai vērtībai.

Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

7. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzējas iestādes tūlīt dara visiem pretendentiem zināmu vismaz pietiekamu informāciju, lai tie jebkurā laikā varētu noskaidrot savu attiecīgo vietu sarindojumā, un, ja tas iepriekš norādīts, var paziņot citu informāciju par citām pieteiktajām cenām vai vērtībām, kā arī paziņot dalībnieku skaitu jebkurā konkrētā izsoles posmā. Tomēr tās nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

8. Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

(a) iepriekš noteiktā datumā un laikā;

(b) ja tās vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo cenas soli, ar nosacījumu, ka tās ir iepriekš noteikušas laiku, kam tās ļaus paiet pēc pēdējā iesnieguma saņemšanas, pirms beigs elektronisko izsoli;

(c) kad ir noslēgušies visi iepriekš noteiktie izsoles posmi.

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas slēgt elektronisko izsoli saskaņā ar c) apakšpunktu, iespējams, saistībā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma datumus.

9. Pēc elektroniskās izsoles beigām līgumslēdzējas iestādes piešķir tiesības slēgt līgumu saskaņā ar 66. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

34. pants Elektroniskie katalogi

1. Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar 19. pantu, tās var pieprasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā.

Dalībvalstis var noteikt, ka elektronisko katalogu izmantošana ir obligāta saistībā ar konkrētiem iepirkuma veidiem.

Piedāvājumiem, kas iesniegti elektroniska kataloga formātā, var pievienot citus dokumentus, kas papildina piedāvājumu.

2. Lai piedalītos konkrētā iepirkuma procedūrā, kandidāti vai pretendenti izveido elektroniskos katalogus saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes norādītajām tehniskajām specifikācijām un formātu.

Turklāt elektroniskie katalogi atbilst elektronisko saziņas līdzekļu prasībām, kā arī visām papildu prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 19. pantu.

3. Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzējas iestādes:

(a) to norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšēju informatīvu paziņojumu;

(b) specifikācijās norāda visu vajadzīgo informāciju saskaņā ar 19. panta 5. punktu par katalogam nepieciešamo formātu, izmantojamo elektronisko aprīkojumu un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām.

4. Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā vispārīgā vienošanās ir noslēgta ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, līgumslēdzējas iestādes var noteikt konkursa atsākšanu attiecībā uz konkrētiem līgumiem, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes izmanto vienu no šādām alternatīvām metodēm:

(a) uzaicina pretendentus atkārtoti iesniegt elektroniskos katalogus, kas pielāgoti konkrētā līguma prasībām;

(b) informē pretendentus, ka tie plāno no jau iesniegtajiem katalogiem apkopot (turpmāk — „izvilkt”) informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, ar nosacījumu, kas šīs metodes izmantošana ir paziņota vispārīgās vienošanās iepirkuma procedūras dokumentos.

5. Ja līgumslēdzējas iestādes atsāk konkursu par konkrētiem līgumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, tās norāda datumu un laiku, kad tās paredzējušas apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu piedāvājumus, kuri pielāgoti konkrēta līguma prasībām, un dod pretendentiem iespēju neatļaut šādu informācijas apkopošanu.

Līgumslēdzējas iestādes nodrošina adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzējas iestādes attiecīgajam pretendentam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt šādi sagatavotā piedāvājuma atbilstību.

6. Līgumslēdzējas iestādes var piešķirt tiesības slēgt līgumus, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, izmantojot „izvilkšanas” metodi, ar nosacījumu, ka pieteikumam dalībai dinamiskajā iepirkumu sistēmā ir pievienots elektroniskais katalogs atbilstīgi līgumslēdzējas iestādes noteiktajām tehniskajām specifikācijām un formātam. Šo katalogu pēc tam aizpilda kandidāti, kad līgumslēdzēja iestāde tos ir informējusi par savu nodomu sagatavot piedāvājumus, izmantojot „izvilkšanas” metodi. „Izvilkšanas” metodi piemēro atbilstīgi 4. punkta b) apakšpunktam un 5. punktam.

35. pants Centralizētās iegādes darbības un centralizēto iepirkumu struktūras

1. Līgumslēdzējas iestādes var iepirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centralizēto iepirkumu struktūrām vai ar to starpniecību.

2. Dalībvalstis līgumslēdzējām iestādēm nodrošina iespēju izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kuras reģistrētas citā dalībvalstī.

3. Līgumslēdzēja iestāde pilda savas saistības saskaņā ar šo direktīvu, ja tā īsteno iepirkumu, izmantojot centralizētās iegādes darbības, ciktāl visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus un to īstenošanu realizē centralizēto iepirkumu struktūra viena pati no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras konkrētus posmus vai izrietošo līgumu izpildi realizē attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, šī līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

4. Visas iepirkuma procedūras, ko īsteno centralizēto iepirkumu struktūra, realizē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 19. pantā noteiktajām prasībām.

5. Līgumslēdzējas iestādes var, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, izvēlēties centralizēto iepirkumu struktūru, kas īsteno centralizētās iegādes darbības, arī ja centralizētā iepirkumu struktūra par to saņem atlīdzību.

6. Centralizētās iepirkumu struktūras nodrošina visu to darījumu dokumentēšanu, ko tās noslēgušas līgumu, vispārīgo vienošanos vai dinamisko iepirkumu sistēmu izpildes laikā, veicot centralizētās iegādes darbības.

36. pants Iegādes palīgdarbības

Iegādes palīgdarbību veicējus izvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām iepirkuma procedūrām.

37. pants Neregulārs kopējais iepirkums

1. Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

2. Ja līgumslēdzēja iestāde viena pati īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šī līgumslēdzēja iestāde vienīgā ir atbildīga par direktīvā noteikto saistību izpildi.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes, katra līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

38. pants Kopējais iepirkums starp līgumslēdzējām iestādēm no dažādām dalībvalstīm

1. Neskarot 11. pantu, līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā aprakstītajām pieejām.

2. Vairākas līgumslēdzējas iestādes kopā var iepirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no citā dalībvalstī izveidotas centralizēto iepirkumu struktūras vai ar tās starpniecību. Šādā gadījumā iepirkuma procedūru īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.

3. Vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm var kopīgi piešķirt publiska līguma slēgšanas tiesības. Tādā gadījumā iesaistītās līgumslēdzējas iestādes slēdz vienošanos, nosakot:

(a) kuras valsts noteikumus piemēro iepirkuma procedūrai;

(b) iepirkuma procedūras iekšējo organizāciju, ietverot procedūras pārvaldību, atbildības jomu dalīšanu, iepērkamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sadalījumu un līgumu slēgšanu.

Nosakot piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes var izvēlēties jebkuras tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas vismaz viena no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm.

4. Ja vairākas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm ir izveidojušas kopēju tiesību subjektu, ieskaitot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006[32] vai citus subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, iesaistītās līgumslēdzējas iestādes ar kopējā tiesību subjekta kompetentās struktūras lēmumu vienojas par piemērojamiem kādas no šo dalībvalstu iepirkuma noteikumiem:

(a) tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējam tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

(b) tās dalībvalsts noteikumi, kurā kopējais tiesību subjekts īsteno savas darbības.

Šādu vienošanos var piemērot vai nu nenoteiktu laiku, ja to nosaka kopējā tiesību subjekta dibināšanas dokumentā, vai var attiecināt tikai uz noteiktu laiku, uz konkrētiem līgumu veidiem vai uz viena vai vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

5. Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai piemērojamos valsts tiesību aktus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a) ja procedūru īsteno vai pārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde citu vārdā, piemēro šīs līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts noteikumus;

(b) ja procedūru neīsteno vai nepārvalda viena iesaistītā līgumslēdzēja iestāde citu vārdā un

(a) ja tā attiecas uz būvdarbu līgumu, līgumslēdzējas iestādes piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā veic lielāko daļu būvdarbu;

(b) ja tā attiecas uz pakalpojumu vai piegādes līgumu, līgumslēdzējas iestādes piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā sniegta lielākā daļa pakalpojumu vai piegāžu;

(c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes piemēro tās līgumslēdzējas iestādes dalībvalsts noteikumus, kas uzņemas lielāko daļu izmaksu.

6. Ja nav vienošanās par piemērojamiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem saskaņā ar 4. punktu, valsts tiesību aktus, kas reglamentē iepirkuma procedūras, kuras īsteno kopēji tiesību subjekti, ko izveidojušas līgumslēdzējas iestādes no dažādām dalībvalstīm, nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a) ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta kompetentā struktūra, piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese;

(b) ja procedūru īsteno vai pārvalda kopējā tiesību subjekta dalībnieks šā tiesību subjekta vārdā, piemēro 5. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētos noteikumus;

(c) ja nav iespējams noteikt piemērojamos valsts tiesību aktus saskaņā ar 5. punkta a) vai b) apakšpunktu, līgumslēdzējas iestādes piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā tiesību subjektam ir reģistrēta juridiskā adrese.

7. Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var piešķirt atsevišķus līgumus saskaņā ar citā dalībvalstī esošas līgumslēdzējas iestādes vai kopīgi ar šādu līgumslēdzēju iestādi noslēgto vispārīgo vienošanos ar nosacījumu, ka vispārīgajā vienošanās ir paredzēti īpaši noteikumi, kas ļauj attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējām iestādēm piešķirt tiesības slēgt atsevišķus līgumus.

8. Lēmumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārrobežu publiskajā iepirkumā piemēro parastos pārbaudes mehānismus, kas pieejami saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

9. Lai nodrošinātu pārbaudes mehānismu efektīvu darbību, dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā tiesību sistēmā pilnībā īsteno to pārskatīšanas struktūru lēmumus Padomes Direktīvas 89/665/EEK[33] nozīmē, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja šādi lēmumi attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm, kuras atrodas to teritorijā un kuras piedalās attiecīgajā pārrobežu publiskā iepirkuma procedūrā.

III NODAĻA Procedūras norise

1. iedaļa Sagatavošana

39. pants Iepriekšējas apspriešanās ar tirgus dalībniekiem

1. Pirms iepirkuma procedūras sākšanas līgumslēdzējas iestādes var rīkot apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai novērtētu tirgus struktūru, spēju un kapacitāti, kā arī lai informētu ekonomikas dalībniekus par saviem iepirkuma plāniem un prasībām.

Šajā nolūkā līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt vai pieņemt konsultācijas no administratīvā atbalsta struktūrām vai no trešām personām, vai tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka šādas konsultācijas neapdraud konkurenci un nav pretrunā nediskriminācijas un pārredzamības principiem.

2. Ja kandidāts vai pretendents, vai uzņēmums, kas saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ir konsultējis līgumslēdzēju iestādi vai ir citādi bijis iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde piemēro atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā kandidāta vai pretendenta dalības dēļ netiek izkropļota konkurence.

Šādi pasākumi ietver visas būtiskas informācijas paziņošanu citiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta vai kura izriet no citu kandidātu vai pretendentu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai. Attiecīgo kandidātu vai pretendentu izslēdz no procedūras tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt atbilstību pienākumam ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci. Piemērotos pasākumus dokumentē atsevišķā ziņojumā, kā noteikts 85. pantā.

40. pants Tehniskās specifikācijas

1. Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

2. Tehniskās specifikācijas garantē visiem ekonomikas dalībniekiem vienādu piekļuvi un nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei publiskā iepirkuma procedūrās.

3. Neskarot obligātos valsts tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izsaka kādā no turpmākajiem veidiem:

(a) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, ietverot vides raksturlielumus, ar nosacījumu, ka šie raksturlielumi ir pietiekami precīzi, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un lai līgumslēdzējas iestādes varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

(b) ar atsauci uz tehniskajām specifikācijām un — hierarhiskā secībā — uz valsts standartiem, kuros pārņemti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, kopējām tehniskajām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas institūciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, uz valsts standartiem, valsts tehniskajiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām attiecībā uz būvdarbu projektēšanu, tāmēšanu un izpildi un piegāžu izmantošanu; katru atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”;

(c) ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, kā minēts a) apakšpunktā, pievienojot tādu atsauci uz b) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, ko uzskata par atbilstošu šādiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām;

(d) ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un ar atsauci uz b) apakšpunktā minētajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4. Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, vai tirdzniecības markas, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem uzņēmumiem vai ražojumiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu. Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var iekļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu saskaņā ar 3. punktu. Tādā gadījumā šādu atsauci papildina ar frāzi „vai līdzvērtīgs”.

5. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tā nenoraida piedāvājumu tikai tāpēc, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes un pakalpojumi neatbilst atsaucē norādītajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 42. pantā minētos pierādījumus, pierāda, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

6. Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida tādu būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko pārņemts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, kopējai tehniskai specifikācijai, starptautiskajam standartam vai tehnisko atsauču sistēmai, kuru izveidojusi Eiropas standartizācijas institūcija, ja minētās specifikācijas nodrošina noteiktos darbības rezultātus vai funkcionālās prasības.

Pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, tostarp 42. pantā minētos, savā piedāvājumā pierāda, ka piedāvātie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

41. pants Marķējumi

1. Ja līgumslēdzējas iestādes nosaka būvdarbu, pakalpojumu vai piegāžu vides, sociālos vai citus raksturlielumus, ko izsaka kā darbības rezultātus vai funkcionālās prasības, kā minēts 40. panta 3. punkta a) apakšpunktā, tās var pieprasīt, lai šiem būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm tiktu izmantoti konkrēti marķējumi, ja izpildīti visi šie nosacījumi:

(a) marķējuma prasības attiecas tikai uz raksturlielumiem, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, un ir atbilstīgas, lai noteiktu to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kuri ir līguma priekšmets;

(b) marķējuma prasības ir sagatavotas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju vai citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

(c) marķējumi ir noteikti atklātā un pārredzamā procedūrā, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, tostarp valdības struktūras, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas,

(d) marķējumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām;

(e) marķējuma kritērijus nosaka trešā persona, kas ir neatkarīga no ekonomikas dalībnieka, kurš piesakās marķējuma saņemšanai.

Līgumslēdzējas iestādes, kas pieprasa īpašu marķējumu, pieņem visus līdzvērtīgos marķējumus, kas atbilst līgumslēdzēju iestāžu norādīto marķējumu prasībām. Attiecībā uz precēm, kam nav marķējuma, līgumslēdzējas iestādes pieņem arī ražotāja tehnisko dokumentāciju vai citus atbilstīgus pierādījumus.

2. Ja marķējums atbilst 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, bet nosaka arī prasības, kas nav saistītas ar līguma priekšmetu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt tehnisko specifikāciju, atsaucoties uz šā marķējuma detalizēto specifikāciju vai — ja vajadzīgs — tās daļām, kuras ir saistītas ar līguma priekšmetu un ir atbilstīgas, lai noteiktu šā priekšmeta raksturlielumus.

42. pants Testa ziņojumi, sertifikācija un citi pierādījumi

1. Līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieki nodrošina testa ziņojumu, ko izsniegusi atzīta struktūra, vai sertifikātu, kuru izdevusi šāda struktūra, lai pierādītu atbilstību tehniskajām specifikācijām.

Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa iesniegt sertifikātus, ko izdevušas atzītas struktūras un kas apstiprina atbilstību konkrētai tehniskajai specifikācijai, tās pieņem arī citu līdzvērtīgu atzītu struktūru sertifikātus.

2. Līgumslēdzējas iestādes pieņem citus atbilstīgus pierādījumus, nevis tos, kas minēti 1. punktā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgais ekonomikas dalībnieks nevar piekļūt 1. punktā minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams tos iegūt attiecīgajos termiņos.

3. „Atzītas struktūras” šā panta 1. punkta nozīmē ir testēšanas un kalibrēšanas laboratorijas un visas sertificēšanas un inspekcijas struktūras, kas akreditētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008[34].

4. Dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina citām dalībvalstīm visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti saskaņā ar 40. panta 6. punktu, 41. pantu un šā panta 1., 2. un 3. punktu, lai pierādītu atbilstību tehniskajām prasībām. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 88. pantu.

43. pants Piedāvājumu varianti

1. Līgumslēdzējas iestādes var atļaut pretendentiem iesniegt piedāvājumu variantus. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai — ja iepirkuma izsludināšanai izmanto iepriekšējo informatīvo paziņojumu — uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai ir atļauts iesniegt piedāvājumu variantus. Bez šādas norādes variantu iesniegšana nav atļauta.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas atļauj variantu iesniegšanu, iepirkuma procedūras dokumentos norāda obligātās prasības, kās jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un visas īpašās variantu iesniegšanas prasības. Tās arī nodrošina, ka izvēlētos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus var lietderīgi piemērot piedāvājumu variantiem, kas atbilst minētajām obligātajām prasībām, kā arī atbilstīgiem piedāvājumiem, kuri nav varianti.

3. Izskata tikai tos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju iestāžu noteiktajām obligātajām prasībām.

Publisku piegādes vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzējas iestādes, kas atļāvušas iesniegt variantus, nenoraida kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, ja tiktu izraudzīts attiecīgais variants, tiktu noslēgts nevis publisks piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums vai tiktu noslēgts nevis publisks pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

44. pants Līgumu sadalīšana daļās

1. Publiskus līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība atbilst 4. pantā paredzētajām robežvērtībām vai pārsniedz tās, bet nav mazāka par EUR 500 000, ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka tos nav lietderīgi sadalīt daļās, tā paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību sniedz tam īpašu pamatojumu.

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt tikai par vienu vai par vairākām daļām.

2. Līgumslēdzējas iestādes var, pat ja ir norādīta iespēja iesniegt piedāvājumu par visām daļām, ierobežot daļu skaitu, kuras var piešķirt vienam pretendentam, ar nosacījumu, ka paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību ir norādīts maksimālais skaits. Līgumslēdzējas iestādes nosaka un iepirkuma procedūras dokumentos norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, kas attiecas uz dažādu daļu piešķiršanu, ja izvēlēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju piemērošana nozīmētu, ka vienam pretendentam var piešķirt tādu daļu skaitu, kas pārsniedz maksimālo skaitu.

3. Ja vienam pretendentam var piešķirt vairāk nekā vienu daļu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt, ka tās vai nu piešķirs vienu līgumu par daļu, vai piešķirs vienu vai vairākus līgumus, kas aptver vairākas vai visas daļas.

Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tās patur tiesības izdarīt šādu izvēli un, ja tā, kuras daļas var sagrupēt vienā līgumā.

Līgumslēdzējas iestādes pirmām kārtām nosaka piedāvājumus, kuri katrā atsevišķā daļā vislabāk atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 66. pantu. Tās var piešķirt līgumu par vairākām daļām pretendentam, kas nav ieguvis pirmo vietu attiecībā uz visām šajā līgumā ietvertajām atsevišķajām daļām, ar nosacījumu, ka atbilstīgi 66. pantam noteiktie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji tiek labāk izpildīti attiecībā uz visām minētajā līgumā ietvertajām daļām. Līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos nosaka metodes, ko tās paredz izmantot šādam salīdzinājumam. Šādas metodes ir pārredzamas, objektīvas un nediskriminējošas.

4. Līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai visi darbuzņēmēji koordinētos saskaņā ar tā ekonomikas dalībnieka norādēm, kuram ir piešķirta daļa, kas ietver visa projekta vai tā atbilstošo daļu koordināciju.

45. pants Termiņu noteikšana

1. Nosakot piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzējas iestādes ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājuma izstrādei nepieciešamo laiku, neskarot 24.–30. pantā paredzētos minimālos termiņus.

2. Ja piedāvājumus var sagatavot tikai pēc attiecīgā objekta apmeklēšanas vai pēc iepirkuma procedūras dokumentācijas pavaddokumentu pārbaudes uz vietas, piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina, lai visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki būtu informēti par visu informāciju, kas vajadzīga piedāvājumu sagatavošanai.

2. iedaļa Publicēšana un pārredzamība

46. pants Iepriekšēji informatīvi paziņojumi

1.           Līgumslēdzējas iestādes var informēt par saviem plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu iespējami drīzāk pēc budžeta gada sākuma. Šajos paziņojumos iekļauj VI pielikuma B daļas I iedaļā izklāstīto informāciju. Tos publicē vai nu Komisija, vai līgumslēdzējas iestādes savā pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu. Ja līgumslēdzējas iestādes paziņojumu publicē pircēja profilā, tās nosūta paziņojumu par publicēšanu pircēja profilā saskaņā ar IX pielikuma 3. punktu.

2.           Slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes var izmantot iepriekšēju informatīvu paziņojumu kā iepirkuma izsludināšanas paziņojumu saskaņā ar 24. panta 2. punktu, ja paziņojums atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(a) tajā precīzi norādītas piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

(b) tajā ir norādīts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai konkursa procedūrā ar sarunām, turpmāk nepublicējot iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, un ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki ir aicināti rakstiski izteikt savu ieinteresētību;

(c) papildus VI pielikuma B daļas I iedaļā norādītajai informācijai tajā ir ietverta arī VI pielikuma B daļas II iedaļā norādītā informācija;

(d) tas ir publicēts ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta 52. panta 1. punktā minēto uzaicinājumu.

Šādus paziņojumus nepublicē pircēja profilā.

47. pants Paziņojumi par līgumu

Visas līgumslēdzējas iestādes paziņojumu par līgumu var izmantot iepirkuma izsludināšanai saistībā ar visām procedūrām. Šādos paziņojumos iekļauj VI pielikuma C daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 49. pantu.

48. pants Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Ne vēlāk kā 48 dienas pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai vispārīgās vienošanās noslēgšanas līgumslēdzējas iestādes informē par iepirkuma procedūras rezultātiem, nosūtot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Šādi paziņojumi ietver VI pielikuma D daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 49. pantu.

2. Ja iepirkums par attiecīgo līgumu izsludināts iepriekšēja informatīva paziņojuma veidā un ja 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepriekšējs informatīvs paziņojums, līgumslēdzēja iestāde neplāno piešķirt turpmākus līgumus, to īpaši norāda paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Saskaņā ar 31. pantu noslēgto vispārīgo vienošanos gadījumā līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma sūtīt paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kura pamatā ir minētā vispārīgā vienošanās.

3. Līgumslēdzējas iestādes 48 dienu laikā pēc katra uz dinamisko iepirkumu sistēmu balstīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem. Līgumslēdzējas iestādes tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Šādā gadījumā tās nosūta apkopotos paziņojumus 48 dienu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

4. Daļu informācijas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu var nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp tiem.

49. pants Paziņojumu publicēšanas veidlapas un kārtība

1. Paziņojumos, kas minēti 46., 47. un 48. pantā, ietver VI pielikumā izklāstīto informāciju, ko sniedz standarta veidlapās, ietverot arī standarta veidlapas labojumiem.

Minētās standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Direktīvas 46., 47. un 48. pantā minētos paziņojumus sagatavo, elektroniski nosūta Komisijai un publicē saskaņā ar IX pielikumu. Paziņojumus publicē ne vēlāk kā piecas dienas pēc to nosūtīšanas. Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Savienība.

3. Paziņojumu, kas minēti 46. panta 2. punktā un 47. pantā, pilnu tekstu publicē kādā no Savienības oficiālajām valodām, ko izvēlējusies līgumslēdzēja iestāde. Autentisks ir tikai šajā valodā publicētais teksts. Katra paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.

4. Komisija nodrošina, ka 46. panta 2. punktā minēto iepriekšējo informatīvo paziņojumu pilno tekstu un kopsavilkumu un 32. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto iepirkuma izsludināšanas paziņojumu, ar kuru izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, pilno tekstu un kopsavilkumu turpina publicēt:

(a) iepriekšēju informatīvu paziņojumu gadījumā — 12 mēnešus vai līdz dienai, kad saņemts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā paredzēts 48. pantā, norādot, ka nākamajā 12 mēnešu laikposmā, uz ko attiecas iepirkuma izsludināšanas paziņojums, turpmākas līgumu slēgšanas tiesības nepiešķirs;

(b) tādu iepirkuma izsludināšanas paziņojumu gadījumā, ar kuriem izveido dinamisko iepirkumu sistēmu, — dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

5. Līgumslēdzējas iestādes nodrošina, ka tās var sniegt pierādījumu par datumu, kuros paziņojums ir nosūtīts.

Komisija nosūta līgumslēdzējai iestādei apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu un nosūtītās informācijas publicēšanu, norādot tajā publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publikācijas apliecinājums.

6. Līgumslēdzējas iestādes var publicēt paziņojumus par tādu publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības, ar nosacījumu, ka minētos paziņojumus elektroniski nosūta Komisijai saskaņā ar IX pielikumā norādīto nosūtīšanas formātu un kārtību.

50. pants Publicēšana attiecīgajā valstī

1. Kamēr 46., 47. un 48. pantā minētie paziņojumi un tajos ietvertā informācija nav publicēta saskaņā ar 49. pantu, attiecīgajā valstī nepublicē ne paziņojumus, ne to saturu.

2. Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos ietvertā informācija neatšķiras no informācijas paziņojumos, kas nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēja profilā, turklāt tajos norāda datumu, kurā paziņojums ir nosūtīts Komisijai vai publicēts pircēja profilā.

3. Iepriekšējus informatīvus paziņojumus nepublicē pircēja profilā, iekams Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā. Tajos norāda šīs nosūtīšanas datumu.

51. pants Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība

1. Līgumslēdzējas iestādes bez maksas nodrošina neierobežotu, pilnu un tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts paziņojums saskaņā ar 49. pantu, vai no dienas, kurā ir nosūtīts uzaicinājums apstiprināt ieinteresētību. Paziņojuma vai uzaicinājuma tekstā norāda interneta adresi, kurā var piekļūt dokumentācijai.

2. Ja pieprasīts laikus, tad līgumslēdzējas iestādes vai kompetentās struktūrvienības sniedz papildu informāciju par specifikācijām un visus pavaddokumentus ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa. Paātrinātas procedūras gadījumā, kā minēts 25. panta 3. punktā un 26. panta 5. punktā, minētais termiņš ir četras dienas.

52. pants Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā; uzaicinājumi apstiprināt ieinteresētību

1. Slēgtās procedūrās, konkursa dialoga procedūrās, inovācijas partnerībās un konkursa procedūrās ar sarunām līgumslēdzējas iestādes vienlaikus rakstiski uzaicina atlasītos kandidātus iesniegt piedāvājumus vai — konkursa dialoga gadījumā — piedalīties dialogā.

Ja iepriekšēju informatīvu paziņojumu izmanto iepirkuma izsludināšanai saskaņā ar 46. panta 2. punktu, līgumslēdzēji vienlaikus rakstiski uzaicina ieinteresētos ekonomikas dalībniekus, lai tie apstiprinātu turpmāku ieinteresētību.

2. Šā panta 1. punktā minētajos uzaicinājumos ietver atsauci uz elektronisko adresi, kurā elektroniski ir tieši pieejamas specifikācijas un citi pavaddokumenti. Turklāt šādos uzaicinājumos iekļauj X pielikumā izklāstīto informāciju.

53. pants Kandidātu un pretendentu informēšana

1. Līgumslēdzējas iestādes pēc iespējas drīz informē visus kandidātus un pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vispārīgās vienošanās noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, tostarp pamatojot visus lēmumus neslēgt vispārīgo vienošanos, nepiešķirt tiesības slēgt līgumu, par ko bijis izsludināts iepirkums, sākt procedūru no jauna vai neīstenot dinamisko iepirkumu sistēmu.

2. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma līgumslēdzēja iestāde iespējami drīzāk — un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas — informē:

(a) katru neizraudzīto kandidātu par viņa dalības pieteikuma noraidīšanas iemesliem,

(b) katru neizraudzīto pretendentu par piedāvājuma noraidīšanas iemesliem, tostarp — attiecībā uz 40. panta 5. un 6. punktā minētajiem gadījumiem — norādot pamatojumu lēmumam par līdzvērtības neesību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām,

(c) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par atlasītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacītajām priekšrocībām, kā arī norāda izraudzītā pretendenta nosaukumu vai vispārīgās vienošanās puses,

(d) katru pretendentu, kurš iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, — par sarunu un dialoga ar pretendentiem norisi un virzību.

3. Līgumslēdzējas iestādes var izlemt neatklāt daļu 1. punktā minētās informācijas par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, vispārīgo vienošanos noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp tiem.

3. iedaļa Dalībnieku atlase un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

54. pants Vispārīgi principi

1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 66.–69. pantā noteiktajiem kritērijiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a) piedāvājums atbilst prasībām, nosacījumiem un kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību un iepirkuma procedūras dokumentos, ņemot vērā 43. pantu;

(b) piedāvājumu ir iesniedzis pretendents, kas nav izslēgts saskaņā ar 21. un 55. pantu un kas atbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde noteikusi saskaņā ar 56. pantu un — attiecīgā gadījumā — nediskriminējošiem noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 64. pantā.

2. Līgumslēdzējas iestādes var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

3. Atklātās procedūrās līgumslēdzējas iestādes var izlemt, ka piedāvājumi ir jāizskata, pirms tiek pārbaudīta atbilstība atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka ir ievēroti šīs iedaļas attiecīgie noteikumi, tostarp noteikums, ka līgumu nepiešķir pretendentam, kas būtu ticis izslēgts saskaņā ar 55. pantu vai kas neatbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajiem atlases kritērijiem saskaņā ar šīs iedaļas 1. apakšiedaļu.

4. Komisija saskaņā ar 89. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā doto sarakstu, kad tas ir nepieciešams jaunu starptautisku nolīgumu noslēgšanas vai spēkā esošo starptautisko nolīgumu grozījumu dēļ.

1. apakšiedaļa Kvalifikācijas atlases kritēriji

55. pants Izslēgšanas iemesli

1. No dalības publiskajā līgumā izslēdz katru kandidātu vai pretendentu, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu vienā vai vairākos šādos noziegumos:

(a) līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI[35] 2. pantā;

(b) korupcija, kā noteikts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas[36], un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI[37] 2. pantā, kā arī korupcija, kā noteikts līgumslēdzējas iestādes vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos;

(c) krāpnieciskas darbības Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību[38] 1. panta nozīmē;

(d) teroristu noziegumi vai ar terorisma darbībām saistīti pārkāpumi, kā noteikts attiecīgi 1. un 3. pantā Pamatlēmumā 2002/475/TI[39], vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt noziegumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;

(e) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, kā noteikts Padomes Direktīvas 91/308/EEK[40] 1. pantā.

Pienākumu izslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības publiskajā līgumā piemēro arī gadījumos, kad tiesas spriedumā, kas stājies spēkā, par vainīgiem ir atzīti uzņēmuma direktori vai jebkuras citas personas, kam ir pārstāvniecības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz kandidātu vai pretendentu.

2. Ekonomikas dalībnieku izslēdz no dalības līgumā, ja līgumslēdzēja iestāde ir saņēmusi informāciju par lēmumu, kas ir spēkā res judicata un kas nosaka, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks nav izpildījis saistības, kuras attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksām saskaņā ar tās valsts tiesību aktu noteikumiem, kurā šis dalībnieks ir reģistrēts, vai saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes valsts tiesību aktu noteikumiem.

3. Līgumslēdzēja iestāde var izslēgt no dalības publiskajā līgumā ekonomikas dalībnieku, ja ir atbilstība vienam no šādiem nosacījumiem:

(a) ja tā ir informēta par jebkādiem Savienības tiesību aktos noteikto saistību pārkāpumiem sociālo un darba tiesību vai vides tiesību jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu pārkāpumiem; atbilstība Savienības tiesību aktiem vai starptautisko tiesību noteikumiem ietver arī līdzvērtīgu atbilstību;

(b) ja ekonomikas dalībniekam ir piemērotas maksātnespējas vai likvidācijas procedūras, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tas ir noslēdzis mierizlīgumu ar kreditoriem, ja tas ir pārtraucis saimniecisko darbību vai nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos;

(c) ja līgumslēdzēja iestāde ar jebkādiem līdzekļiem var pamatot, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā;

(d) ja ekonomikas dalībniekam ir konstatēti būtiski vai pastāvīgi trūkumi saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju līdzīgu līgumu vai līgumiem ar to pašu līgumslēdzēju iestādi.

Lai piemērotu izslēgšanas iemeslu, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, līgumslēdzējas iestādes paredz līguma izpildes novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir objektīvi un izmērāmi kritēriji un kuru piemēro sistēmiski, konsekventi un pārredzami. Izpildes novērtējuma rezultātus paziņo attiecīgajam darbuzņēmējam, kam dod iespēju iebilst pret konstatējumiem un saņemt tiesisku aizsardzību.

4. Visi kandidāti vai pretendenti, kas nonākuši kādā no 1., 2. un 3. punktā minētajām situācijām, var līgumslēdzējai iestādei nodrošināt liecības, kas pierāda viņu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls.

Šajā nolūkā kandidāts vai pretendents pierāda, ka viņš ir kompensējis zaudējumus, ko radījis noziedzīgs nodarījums vai pārkāpums, ir vispusīgi paskaidrojis faktus un apstākļus, aktīvi sadarbojoties ar izmeklēšanas iestādēm, un ir piemērojis konkrētus tehniskus, organizatoriskus un personiskus pasākumus, kas ir atbilstīgi, lai novērstu turpmākus noziedzīgus nodarījumus vai pārkāpumus. Līgumslēdzējas iestādes novērtē kandidātu un pretendentu veiktos pasākumus, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus. Ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka pasākumi ir nepietiekami, tā savu lēmumu pamato.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes un ekonomikas dalībnieki var viegli iegūt informāciju un palīdzību attiecībā uz šā panta piemērošanu ar 88. pantā minētā sadarbības punkta starpniecību.

6. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz informāciju par šajā panta uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 88. pantu.

56. pants Atlases kritēriji

1. Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt dalības nosacījumus, kas attiecas uz:

(a) piemērotību profesionālās darbības veikšanai;

(b) saimniecisko un finansiālo stāvokli;

(c) tehniskām un profesionālām spējām.

Līgumslēdzējām iestādēm nav pienākuma piemērot visus 2., 3. un 4. punktā uzskaitītos nosacījumus, bet tās neparedz citas prasības, kas nav uzskaitītas.

Līgumslēdzēju iestāžu izvirzītie dalības nosacījumi ir tikai tādi, kuri ir atbilstīgi, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un saimnieciskās un tehniskās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un stingri samērīgas ar līguma priekšmetu, ņemot vērā vajadzību nodrošināt īstu konkurenci.

2. Attiecībā uz piemērotību profesionālās darbības veikšanai līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, ka ekonomikas dalībniekiem jābūt reģistrētiem kādā no profesionālajiem vai komercreģistriem, kuri tiek kārtoti reģistrācijas dalībvalstī, kā aprakstīts XII pielikumā.

Publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, ciktāl kandidātiem vai pretendentiem nepieciešama īpaša atļauja vai jābūt kādas īpašas organizācijas biedriem, lai viņi izcelsmes valstī varētu sniegt attiecīgo pakalpojumu, līgumslēdzēja iestāde var prasīt pierādījumus par šādu atļauju vai dalību.

3. Attiecībā uz pienācīgu ekonomisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekamas finansiālās un saimnieciskās spējas. Šajā nolūkā tās var pieprasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu konkrēts gada minimālais apgrozījums, tostarp konkrēts minimālais apgrozījums līguma jomā, un atbilstīga profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Gada minimālais apgrozījums nepārsniedz paredzamo līguma vērtību trīskāršā apmērā, izņemot atbilstīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar īpašiem riskiem, kuri skar būvdarbus, pakalpojumus vai piegādes. Līgumslēdzēja iestāde šādus ārkārtas apstākļus norāda iepirkuma dokumentos.

Ja līgumu dala daļās, šo pantu piemēro attiecībā uz katru atsevišķo daļu. Līgumslēdzēja iestāde tomēr var noteikt minimālo gada apgrozījumu, atsaucoties uz daļu grupām, gadījumā, ja izraudzītajam pretendentam piešķir vairākas daļas, kas jāizpilda vienlaicīgi.

Ja uz vispārīgo vienošanos pamatotus līgumus piešķir pēc konkursa atsākšanas, šā punkta otrajā daļā minēto maksimālo gada apgrozījuma prasību aprēķina, pamatojoties uz to konkrēto līgumu paredzamo maksimālo apmēru, ko pildīs vienlaikus, vai, ja šis apmērs nav zināms — pamatojoties uz vispārīgās vienošanās paredzamo vērtību.

4. Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieku rīcībā būtu vajadzīgie cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu. Līgumslēdzējas iestādes var secināt, ka ekonomikas dalībnieki nepildīs līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka tiem ir konfliktējošas intereses, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

Tādu publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, kuru priekšmets ir piegādes, kam vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, pakalpojumu sniegšana vai būvdarbu izpilde, ekonomikas dalībnieku spēju sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā to prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.

5. Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda vajadzīgos dalības nosacījumus, ko var izteikt kā spēju obligāto līmeni, un atbilstīgos pierādījumus.

57. pants Pašdeklarācijas un citi pierādījumi

1. Līgumslēdzējas iestādes pieņem pašdeklarācijas kā provizorisku apliecinājumu, ka kandidāti un pretendenti atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

(a) tie nav nonākuši kādā no 55. pantā minētajām situācijām, kuru dēļ ekonomikas dalībniekus izslēdz vai viņi var tikt izslēgti;

(b) tie atbilst atlases kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 56. pantu;

(c) attiecīgā gadījumā tie atbilst objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 64. pantu;

(d) pēc pieprasījuma tie nekavējoties varēs nodrošināt apliecinošus dokumentus, ko līgumslēdzējas iestādes ir pieprasījušas saskaņā ar 59., 60. un — attiecīgā gadījumā — 61. un 63. pantu.

2. Līgumslēdzēja iestāde var jebkurā brīdī procedūras laikā pieprasīt kandidātam vai pretendentam iesniegt visus vajadzīgos dokumentus vai to daļu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pienācīgu īstenošanu.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde pieprasa pretendentam, kam tā ir izlēmusi piešķirt līgumu, iesniegt dokumentāciju saskaņā ar 59. un 60. pantu, un — attiecīgā gadījumā — 61. pantu. Līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt ekonomikas dalībniekus papildināt vai paskaidrot sertifikātus un dokumentus, kas iesniegti saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu.

3. Līgumslēdzējas iestādes pieprasa tikai tos apliecinājuma dokumentus, kas minēti 60. un 61. pantā; attiecībā uz 62. pantu ekonomikas dalībnieki var izmantot jebkādus atbilstīgus līdzekļus, lai līgumslēdzējai iestādei pierādītu, ka to rīcība būs vajadzīgie resursi.

Kandidātiem un pretendentiem neprasa atkārtoti iesniegt sertifikātu vai citas dokumentāras liecības, kas ir jau iesniegtas tai pašai līgumslēdzējai iestādei pēdējo četru gadu laikā saistībā ar iepriekš notikušu procedūru un joprojām ir spēkā.

4. Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas saistīta ar 55. pantā uzskaitītajiem izslēgšanas iemesliem, ar 56. pantā aprakstīto pretendentu piemērotību, finansiālo un tehnisko spēju un ar šajā pantā norādīto pierādījumu saturu vai raksturu.

58. pants Sertifikātu tiešsaistes reģistrs (e-Certis)

1. Lai atvieglotu pārrobežu iepirkumus, dalībvalstis nodrošina, ka informācija par sertifikātiem un citām dokumentārām liecībām, kuras ievadītas e-Certis, tiek nemitīgi atjaunināta.

2. Vēlākais pēc diviem gadiem no 92. panta 1. punktā paredzētā datuma e-Certis izmantošana kļūst obligāta, un līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums pieprasīt tādus sertifikātu un dokumentāro liecību veidus, kas ir pieejami e-Certis.

59. pants Eiropas iepirkuma pase

1. Valstu iestādes, ja to pieprasa attiecīgajā dalībvalstī reģistrēts ekonomikas dalībnieks, kas atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, izdod Eiropas iepirkuma pasi. Eiropas iepirkuma pase ietver XIII pielikumā izklāstītos datus, un to sagatavo, pamatojoties uz standarta veidlapu.

Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XIII pielikumu tehnikas attīstības vai administratīvu apsvērumu dēļ. Tā nosaka Eiropas iepirkuma pases standarta veidlapu. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanas procedūru.

2. Ne vēlāk kā 2 gadus pēc 92. panta 1. punktā paredzētā datuma pasi sagatavo tikai elektroniskā formā.

3. Iestāde, kas izdod pasi, attiecīgo informāciju kompetentajām iestādēm pieprasa tieši, izņemot gadījumus, kad to aizliedz valsts noteikumi par personas datu aizsardzību.

4. Visas līgumslēdzējas iestādes atzīst Eiropas iepirkuma pasi kā pieradījumu par atbilstību dalības nosacījumiem, uz kuriem tā attiecas, un to nepamatoti neapšauba. Pasi varētu pamatoti apšaubīt, ja tā izdota pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem.

5. Dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju par Eiropas iepirkuma pases autentiskumu un saturu. Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz šo informāciju saskaņā ar 88. pantu.

60. pants Apliecinājuma dokumenti

1. Līgumslēdzējas iestādes kā pietiekamu apliecinājumu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis nevienā no 55. pantā minētajām situācijām, pieņem šādus dokumentus:

(a) attiecībā uz minētā panta 1. punktu — izrakstu no attiecīgā reģistra, piemēram, sodāmības reģistra, vai, ja šāda izraksta nav, līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi kompetenta tiesu vai administratīvā iestāde izcelsmes valstī vai valstī, kurā ekonomikas dalībnieks ir reģistrēts, un kas pierāda, ka minētās prasības ir izpildītas;

(b) attiecībā uz minētā panta 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu — attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu apliecinājuma dokumentu;

(c) ja attiecīgā valsts neizdod šādus dokumentus vai izziņas vai ja tie neattiecas uz visiem minētā panta 1., 2. punktā un 3. punkta b) apakšpunktā ietvertajiem gadījumiem, tos var aizstāt ar attiecīgu oficiālu deklarāciju, ko izdevis valsts sadarbības punkts, kurš norīkots saskaņā ar 88. pantu.

2. Ekonomikas dalībnieks sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību parasti var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākas XIV pielikuma 1. daļā minētās izziņas.

Ja pamatotu iemeslu dēļ ekonomikas dalībnieks nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās atsauksmes, viņš var apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo stāvokli ar jebkādiem citiem dokumentiem, ja līgumslēdzēja iestāde tos uzskata par piemērotiem.

3. Ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas var apliecināt ar vienu vai vairākiem XIV pielikuma 2. daļā minētajiem dokumentiem, ņemot vērā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojuma raksturu, apmēru vai svarīgumu.

4. Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma sniedz visu informāciju par izslēgšanas iemeslu pamatojumu, dokumentus, kas apliecina pretendentu piemērotību profesionālās darbības veikšanai un finansiālās un tehniskās spējas, kā arī visus citus pierādījumus, kuri minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā.

61. pants Kvalitātes nodrošināšanas standarti un vides vadības standarti

1. Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa sertifikātus, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, tās atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Tās atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus kvalitātes nodrošinājuma pasākumu pierādījumus.

2. Ja līgumslēdzējas iestādes pieprasa, lai tiktu iesniegti sertifikāti, ko sagatavojušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka ekonomikas dalībnieks atbilst konkrētām vides vadības shēmām vai standartiem, tās atsaucas uz Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) vai uz citām vides vadības shēmām, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009[41] 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Līgumslēdzējas iestādes atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. No ekonomikas dalībniekiem, kam nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgajos termiņos, tās pieņem arī citus līdzvērtīgus vides vadības pasākumu pierādījumus.

3. Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri iesniegti, lai pierādītu atbilstību šā panta 1. un 2. punktā minētajiem kvalitātes un vides standartiem.

62. pants Paļaušanās uz citu subjektu spējām

1. Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts saskaņā ar 56. panta 3. punktu, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts saskaņā ar 56. panta 4. punktu, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāds ir tā un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs. Šādā gadījumā ekonomikas dalībnieks pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos. Attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu kopīgi atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 16. pantā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.

2. Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas un uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzējas iestādes var pieprasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai — ja piedāvājumu iesniedz ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 16. pantā, —grupas dalībnieks.

63. pants Apstiprināto ekonomikas dalībnieku oficiālie saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

1. Dalībvalstis var izveidot un uzturēt vai nu apstiprināto darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju oficiālus sarakstus, vai nodrošināt sertifikāciju, ko veic sertifikācijas struktūras, kuras atbilst Eiropas sertificēšanas standartiem VIII pielikuma nozīmē.

Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās sertifikācijas struktūras vai par oficiālajiem sarakstiem atbildīgās struktūras adresi, kurai sūta pieteikumus.

2. Nosacījumus par reģistrāciju šajos 1. punktā minētajos sarakstos un sertifikātu izdošanu sertifikācijas struktūrās dalībvalstis pielāgo šīs apakšiedaļas noteikumiem.

Dalībvalstis minētos nosacījumus pielāgo arī 62. pantam attiecībā uz tādiem reģistrācijas pieteikumiem, kurus iesniedz ekonomikas dalībnieki, kas ietilpst grupā un norāda resursus, kuru pieejamību tiem nodrošina citi grupas uzņēmumi. Minētie ekonomikas dalībnieki šādā gadījumā pierāda iestādei, kas izveidojusi oficiālo sarakstu, ka šie resursi to rīcībā būs visā tā sertifikāta derīguma laikā, kurš apliecina ekonomikas dalībnieku reģistrāciju oficiālajā sarakstā, un ka visā šajā laikā minētie uzņēmumi atbildīs kvalifikācijas atlases prasībām, ko paredz oficiālais saraksts vai sertifikāts, uz kuru ekonomikas dalībnieki atsaucas minētās reģistrēšanas nolūkā.

3. Ekonomikas dalībnieki, kas reģistrēti oficiālajā sarakstā vai kam ir sertifikāts, attiecībā uz katru konkrēto līgumu var iesniegt līgumslēdzējai iestādei kompetentās iestādes izsniegtu reģistrācijas apliecību vai kompetentās sertifikācijas struktūras izsniegtu sertifikātu. Šajos sertifikātos norāda atsauces, kas pamato šo ekonomikas dalībnieku reģistrēšanu sarakstā vai sertificēšanu, un norāda klasifikāciju, kas tiem piešķirta minētajā sarakstā.

4. Apliecināta reģistrācija oficiālos sarakstos, ko veikušas kompetentās iestādes, vai sertifikāts, kuru izdevusi sertifikācijas struktūra, apliecina piemērotību attiecībā uz kvalifikācijas atlases prasībām, kādas paredz saraksts vai sertifikāts.

5. Informācija, ko var izsecināt saistībā ar reģistrāciju oficiālajos sarakstos vai ar sertifikāciju, netiek nepamatoti apšaubīta. Piešķirot līguma slēgšanas tiesības, no reģistrēta ekonomikas operatora var prasīt papildu apliecinājuma dokumentu par sociālās nodrošināšanas iemaksu veikšanu un nodokļu nomaksu.

Citu dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes piemēro 3. punktu un šā punkta pirmo daļu tikai tiem ekonomikas dalībniekiem, kas reģistrēti dalībvalstī, kurā izveidots attiecīgais oficiālais saraksts.

6. Pierādījumu prasības attiecībā uz kvalifikācijas atlases kritērijiem, ko paredz saraksts vai sertifikāts, atbilst 59., 60. un — attiecīgā gadījumā — 61. pantam. Lai oficiālā sarakstā reģistrētu citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekus vai lai tos sertificētu, prasa nodrošināt tikai tādus pierādījumus, kādus prasa attiecīgās valsts ekonomikas dalībniekiem.

Ekonomikas dalībnieki var jebkurā laikā pieprasīt, lai tos reģistrē oficiālā sarakstā vai lai tiem izsniedz sertifikātu. Tos pietiekami īsā laikā informē par sarakstu veidojošās iestādes vai kompetentās sertifikācijas struktūras lēmumu.

7. Citu dalībvalstu ekonomikas dalībniekiem nav pienākuma reģistrēties sarakstā vai saņemt sertifikātu, lai varētu piedalīties publiskajā līgumā. Līgumslēdzējas iestādes atzīst līdzvērtīgus sertifikātus, ko izdevušas citu dalībvalstu struktūras. Tās atzīst arī citus līdzvērtīgus pierādījumus.

8. Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar dokumentiem, kuri iesniegti, lai pierādītu, ka ekonomikas dalībnieki atbilst prasībām, lai tiktu reģistrēti apstiprinātu ekonomikas dalībnieku sarakstā, vai lai pierādītu, ka ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm ir līdzvērtīgi sertifikāti.

2. apakšiedaļa Kandidātu, piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

64. pants To kvalificētu kandidātu skaita samazināšana, kurus uzaicinās piedalīties

1. Slēgtās procedūrās, konkursa procedūrās ar sarunām, konkursa dialoga procedūrās un inovācijas partnerībās līgumslēdzējas iestādes var ierobežot to atlases kritērijiem atbilstīgo kandidātu skaitu, kurus tās uzaicinās iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā, ja vien ir pieejams pietiekams kvalificētu kandidātu skaits.

Paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību līgumslēdzējas iestādes norāda objektīvus un nediskriminējošus kritērijus vai noteikumus, ko tās plāno piemērot, minimālo un, ja nepieciešams, maksimālo kandidātu skaitu, kādu paredzēts uzaicināt.

2. Slēgtā procedūrā minimālais kandidātu skaits ir pieci kandidāti. Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialoga procedūrā un inovācijas partnerībā minimālais kandidātu skaits ir trīs kandidāti. Uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Līgumslēdzējas iestādes uzaicina kandidātu skaitu, kas atbilst vismaz minimālajam skaitam. Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem un obligātajiem spēju līmeņiem, kā minēts 56. panta 5. punktā, ir mazāks par minimālo skaitu, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot kandidātus, kam ir noteiktās spējas. Šīs procedūras ietvaros līgumslēdzēja iestāde neietver citus ekonomikas dalībniekus, kas nav iesnieguši dalības pieteikumus, vai kandidātus, kuriem nav vajadzīgo spēju.

65. pants Piedāvājumu un risinājumu skaita samazināšana

Ja līgumslēdzējas iestādes izmanto iespēju samazināt sarunās apspriežamo piedāvājumu skaitu, kā paredzēts 27. panta 5. punktā, vai apspriežamo risinājumu skaitu, kā paredzēts 28. panta 4. punktā, to dara, piemērojot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, kas norādīti paziņojumā par līgumu, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā. Noslēguma posmā šis skaits ir tāds, lai panāktu īstu konkurenci starp kandidātiem, ar nosacījumu, ka risinājumu vai kvalificētu kandidātu skaits ir pietiekams.

3. apakšiedaļa Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

66. pants Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1. Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

(b) viszemākās izmaksas.

Izmaksas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 67. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzējas iestādes perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu, kā:

(a) kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(b) pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

(c) pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;

(d) pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

3. Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

4. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību. Šie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

5. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, iepirkuma procedūras dokumentos vai — konkursa dialoga gadījumā — aprakstošajā dokumentā norāda kritēriju relatīvo svērumu, ko tā izmantos, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Kritērijiem piešķirto svērumu var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.

Ja svērumu noteikšana nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, līgumslēdzēja iestāde norāda kritērijus, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības.

67. pants Aprites cikla izmaksas

1. Aprites cikla izmaksas aptver, ciktāl attiecināms, šādas preces, pakalpojuma vai būvdarbu aprites cikla izmaksas, kā definēts 2. panta 22. punktā:

(a) iekšējās izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar iegādi, piemēram, ražošanas izmaksas, izmantošanu, piemēram, elektroenerģijas patēriņš un apkopes izmaksas, un aprites cikla beigām, piemēram, savākšanas un otrreizējas pārstrādes izmaksas, un

(b) ārējās vides izmaksas, kas tieši saistītas ar aprites ciklu — ar nosacījumu, ka tās var aprēķināt naudas izteiksmē un pārbaudīt, — un kas var ietvert siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņotāju emisijas izmaksas un citas klimata pārmaiņu mazināšanas izmaksas.

2. Ja līgumslēdzējas iestādes novērtē izmaksas, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tās iepirkuma procedūras dokumentos norāda metodiku, kas izmantota aprites cikla izmaksu aprēķināšanai. Izmantotajai metodikai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a) tā ir izstrādāta, pamatojoties uz zinātnisku informāciju, vai balstās uz citiem objektīvi pārbaudāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

(b) tā ir noteikta atkārtotai vai pastāvīgai izmantošanai;

(c) tā ir pieejama visām ieinteresētajām personām.

Līgumslēdzējas iestādes atļauj ekonomikas dalībniekiem, tostarp ekonomikas dalībniekiem no trešām valstīm, izmantot atšķirīgu metodiku piedāvājumu aprites cikla izmaksu noteikšanai ar nosacījumu, ka ekonomikas dalībnieki pierāda, ka šī metodika atbilst a), b) un c) apakšpunktā noteiktajām prasībām un ir līdzvērtīga līgumslēdzējas iestādes norādītajai metodikai.

3. Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 66. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.

Šādu tiesību aktu un deleģēto aktu saraksts ir ietverts XV pielikumā. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

68. pants Piešķiršanas ierobežojumi

Līgumslēdzējas iestādes nepiešķir līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

(a) pretendents nevar uzrādīt sertifikātus un dokumentus, kas vajadzīgi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu;

(b) pretendenta sniegtā deklarācija saskaņā ar 22. pantu ir nepatiesa;

(c) pretendenta sniegtā deklarācija saskaņā ar 21. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir nepatiesa.

69. pants Nepamatoti lēti piedāvājumi

1. Līgumslēdzējas iestādes pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas;

(b) pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas;

(c) ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi.

2. Līgumslēdzējas iestādes var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz:

(a) to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus;

(b) izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

(c) pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti;

(d) vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XI pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību;

(e) pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

4. Līgumslēdzēja iestāde pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XI pielikumā.

5. Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tā par to informē Komisiju.

6. Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem.

IV nodaļa Līgumu izpilde

70. pants Līgumu izpildes nosacījumi

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi ar noteikumu, ka tie ir norādīti iepirkuma izsludināšanas paziņojumā vai specifikācijās. Minētie nosacījumi var jo īpaši attiekties uz sociālajiem un vides apsvērumiem. Tie var arī ietvert prasību, ka ekonomikas dalībnieki paredz kompensāciju par cenas svārstību izraisīto cenas pieauguma risku (riska ierobežošana), kas var ievērojami ietekmēt līguma izpildi.

71. pants Apakšuzņēmēji

1. Līgumslēdzējas iestādes pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzēja iestāde pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

3. Šā panta 1.–2. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.

72. pants Līgumu grozījumi to darbības laikā

1. Publiska līguma noteikumu būtiskus grozījumus tā darbības laikā uzskata par jaunu piešķiršanu šīs direktīvas nozīmē, un rīko jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu.

2. Līguma grozījumus tā darbības laikā uzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja grozījumi ievērojami maina sākotnēji noslēgto līgumu. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

(a) ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam;

(b) grozījums izmaina līguma saimniecisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam;

(c) grozījums būtiski paplašina līguma darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.

3. Līguma partnera aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.

4. Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 4. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

5. Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, būtiskam grozījumam nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra, ja ir atbilstība šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

(a) grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt;

(b) grozījums nemaina līguma vispārējo būtību;

(c) cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējā līguma vērtības.

Līgumslēdzējas iestādes Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VI pielikuma G daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 49. pantu.

7. Līgumslēdzējas iestādes neizmanto līguma grozījumu iespēju šādos gadījumos:

(a) ja grozījuma nolūks būtu novērst darbuzņēmēja pieļautās nepilnības līguma izpildē vai sekas, ko var novērst, piemērojot līgumsaistību izpildi;

(b) ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies.

73. pants Līgumu izbeigšana

Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm saskaņā nosacījumiem valsts tiesību aktos, ko piemēro attiecībā uz līgumiem, ir iespēja izbeigt publisku līgumu tā darbības laikā, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

(a) vairs nav piemērojami 11. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 11. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;

(b) līguma grozījums ir jauna piešķiršana 72. panta nozīmē;

(c) Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar Līguma 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde ir attiecīgo līgumu piešķīrusi, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.

III sadaļa Īpaši iepirkuma režīmi

I NODAĻA Sociālie un citi īpaši pakalpojumi

74. pants Sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

Šīs direktīvas XVI pielikumā uzskaitītos sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumus piešķir saskaņā ar šo nodaļu, ja līgumu vērtība atbilst 4. panta d) apakšpunktā norādītajai robežvērtībai.

75. pants Paziņojumu publicēšana

1. Līgumslēdzējas iestādes, kas plāno piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, savu nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par līgumu.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas piešķīrušas tiesības slēgt līgumu par 74. pantā minētajiem pakalpojumiem, iepirkuma procedūras rezultātus dara zināmus, publicējot paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

3. Paziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, ietver VI pielikuma H un I daļā minēto informāciju atbilstīgi standarta veidlapām.

Standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus publicē saskaņā ar 49. pantu.

76. pants Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, uz kuriem attiecas šī nodaļa, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka līgumslēdzējas iestādes var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, nepārtrauktību, pieejamību un vispusību, dažādu kategoriju lietotāju īpašās vajadzības, lietotāju iesaistīšanos un iespējas, ka arī inovācijas. Dalībvalstis var arī noteikt, ka pakalpojumu sniedzēju neizvēlas, pamatojoties tikai uz pakalpojuma sniegšanas cenu.

II NODAĻA METU KONKURSU NOTEIKUMI

77. pants Vispārīgie noteikumi

1. Metu konkursu organizēšanas noteikumi atbilst šai nodaļai, un tos paziņo personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2. Dalībnieku piedalīšanās metu konkursos nav ierobežojama:

(a) izdarot norādi uz kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

(b) pamatojot ar to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

78. pants Darbības joma

Šo nodaļu piemēro:

(a) metu konkursiem, ko rīko kā tādas procedūras sastāvdaļu, kas noslēdzas ar publiska pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu;

(b) metu konkursiem, kuros paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem.

Gadījumos, kas minēti a) punktā, 4. pantā minēto robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz publiska pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas vai maksājumus dalībniekiem.

79. pants Paziņojumi

1. Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas rīkot metu konkursu, šo nodomu dara zināmu, publicējot paziņojumu par metu konkursu.

Ja tās vēlas piešķirt turpmāku pakalpojumu līgumu saskaņā ar 30. panta 3. punktu, konkursa paziņojumā to norāda.

2. Līgumslēdzējas iestādes, kas ir sarīkojušas metu konkursu, paziņojumu par konkursa rezultātiem nosūta atbilstīgi 49. pantam, un tām jāspēj pierādīt nosūtīšanas datumu.

Informāciju par konkursa rezultātiem drīkst nepublicēt, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu valsts vai privātu ekonomikas dalībnieku likumīgām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus publicē atbilstīgi 49. panta 2.–6. punktam un 50. pantam. Tie ietver VI pielikuma G daļā izklāstīto informāciju pēc standarta veidlapu parauga.

Standarta veidlapas sagatavo Komisija. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

80. pants Noteikumi par metu konkursu organizēšanu un dalībnieku atlasi

1. Organizējot metu konkursus, līgumslēdzējas iestādes piemēro procedūras, kas ir pielāgotas šīs direktīvas noteikumiem.

2. Ja dalībnieku skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzējas iestādes nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto kandidātu skaitam katrā ziņā ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

81. pants Žūrijas sastāvs

Žūrijā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem nepieciešama īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu jābūt šādai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

82. pants Žūrijas lēmumi

1. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2. Kandidātu iesniegtos plānus un projektus žūrija izskata anonīmi un pamatojoties vienīgi uz kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu.

3. Žūrija projektu secību pēc sarindojuma vietām ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi un kas ir sagatavots atbilstoši katra projekta vērtībai, pievienojot savas piezīmes un jautājumus, par kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4. Kamēr žūrija nav sniegusi atzinumu vai pieņēmusi lēmumu, ir jāievēro anonimitāte.

5. Vajadzības gadījumā kandidātus var uzaicināt sniegt atbildes uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu projektu aspektus.

6. Žūrijas locekļu un kandidātu sarunas protokolē pilnā apjomā.

IV SADAĻA PĀRVALDĪBA

83. pants Izpilde

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/665/EEK dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas pareizu piemērošanu ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem, kuri papildina sistēmu, kas ir ieviesta līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu pārbaudei.

84. pants Publiskā pārraudzība

1. Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām.

Visām līgumslēdzējām iestādēm piemēro šo pārraudzību.

2. Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu.

Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a) mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju publiskajā iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem;

(b) vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu;

(c) informāciju par tādu iepirkumu noteikumu pārkāpumu uzraudzību un kontroli, kas ietekmē Savienības budžetu, saskaņā šā panta 3.–5. punktu;

(d) centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus.

3. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

(a) publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzējas iestādes un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība;

(b) juridiskas konsultācijas līgumslēdzējām iestādēm par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos;

(c) pašiniciatīvas atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

(d) iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā;

(e) valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām;

(f) pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajām līgumslēdzējām iestādēm, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus;

(g) uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Savienība.

Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 89/665/EEK.

Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi.

4. Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība.

Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu.

Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus.

5. Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu saskaņā ar 4. punktu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu.

6. Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par

(a) EUR 1 000 000 publisku piegādes līgumu vai publisku pakalpojumu līgumu gadījumā;

(b) EUR 10 000 000 publisku būvdarbu līgumu gadījumā.

7. Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem.

Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma.

Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai.

8. Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā.

85. pants Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

Par katru līgumu vai vispārīgo vienošanos un dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a) līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un vērtība;

(b) izraudzīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to atlases iemesli;

(c) noraidīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to noraidījuma iemesli;

(d) ja piedāvājums ir atzīts par nepamatoti lētu — piedāvājuma noraidīšanas pamatojums;

(e) izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ atlasīts viņa piedāvājums, kā arī — ja tas ir zināms — cik lielu līguma vai vispārīgās vienošanās daļu izraudzītais pretendents ar apakšuzņēmuma līgumu plāno nodot izpildei trešām personām;

(f) sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas — 30. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras izmantošanu;

(g) vajadzības gadījumā — iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt līgumu vai vispārīgo vienošanos vai neveidot dinamisko iepirkumu sistēmu;

(h) attiecīgā gadījumā — konstatētie interešu konflikti un piemērotie izrietošie pasākumi.

Līgumslēdzējas iestādes dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tās dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Ziņojumu vai tā svarīgākās daļas pēc pieprasījuma nosūta Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai.

86. pants Valstu ziņošana un līgumslēdzēju iestāžu saraksts

1. Saskaņā ar 84. pantu izveidotās vai norīkotās struktūras katru gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī, izmantojot standarta paraugu, nosūta Komisijai īstenošanas un statistikas datu ziņojumu.

2. Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, sniedz vismaz šādu informāciju:

(a) pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centrālās pārvaldes iestādēm, centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un publisko tiesību subjektiem, ietverot centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas iestādes un tādu līgumslēdzēju iestāžu apvienības, kas piešķir publiskus līgumus vai vispārīgās vienošanās, katrai iestādei norādot unikālo identifikācijas numuru, ja šāds numurs ir paredzēts valsts tiesību aktos; šo sarakstu grupē pēc iestādes veida;

(b) pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centralizēto iepirkumu struktūrām;

(c) attiecībā uz visiem līgumiem, kas pārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības:

(a) piešķirto līgumu skaitu un vērtību, norādot to atsevišķi par katru iestādes veidu sadalījumā pēc procedūras un pēc būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem atbilstīgi CVP nomenklatūrai;

(b) ja līgumi noslēgti saskaņā ar sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas, i) punktā minēto informāciju papildus sadala atbilstīgi 30. pantā minētajiem apstākļiem un norāda piešķirto līgumu skaitu un vērtību pēc izraudzītā darbuzņēmēja dalībvalsts vai trešās valsts;

(d) par visiem līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem šī direktīva attiektos, ja to vērtība pārsniegtu robežvērtību — piešķirto līgumu skaitu un vērtību, sadalot pēc iestādes veida.

3. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot I pielikumu, atjauninātu līgumslēdzēju iestāžu sarakstu pēc dalībvalstu paziņojumiem, ja šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai pareizi identificētu līgumslēdzējas iestādes.

Komisija var informatīvā nolūkā periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publisko tiesību subjektu sarakstu, kas tai nosūtīts saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

4. Dalībvalstis Komisijai nodrošina informāciju par savu institucionālo organizāciju saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un izpildi, kā arī par valsts iniciatīvām, kas īstenotas, lai sniegtu norādes par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu vai palīdzību šajā saistībā vai lai reaģētu uz problēmām saistībā ar minēto noteikumu īstenošanu.

5. Komisija sagatavo standarta paraugu, pēc kura sagatavo 1. punktā minēto īstenošanas un statistikas datu gada ziņojumu. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanās procedūru.

87. pants Palīdzība līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmumiem

1. Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējām iestādēm saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katra līgumslēdzēja iestāde var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem.

2. Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā.

3. Ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās citā dalībvalstī, nodrošina īpašas administratīvas palīdzības pieejamību. Šāda palīdzība attiecas vismaz uz administratīvajām prasībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī iespējamiem pienākumiem saistībā ar elektronisko iepirkumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir ērta piekļuve atbilstīgai informācijai par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību un sociālajām un darba tiesību saistībām, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, reģionā vai teritorijā, kurā veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, un ko piemēros objektā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām dalībvalstis var norīkot vienotu struktūru vai vairākas struktūras, vai administratīvas struktūras. Dalībvalstis starp šīm struktūrām nodrošina atbilstīgu koordināciju.

88. pants Administratīvā sadarbība

1. Dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai ar mērķi nodrošināt informācijas apmaiņu par 40., 41., 42., 55., 57., 59., 60., 61., 63. un 69. pantā minētajiem jautājumiem. Tās nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, ar ko tās apmainās.

2. Visu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informācijas apmaiņu īsteno saskaņā ar personas datu aizsardzības tiesību aktiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK[42] un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK[43].

3. Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm, pārraudzības struktūrām un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādu sadarbības punktu koordinēšanu.

4. Informācijas apmaiņa notiek Iekšējā tirgus informācijas sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. xxx/xxxx[44] [priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI regula) COM(2011) 522]. Dalībvalstis iespējami īsākā laikā sniedz citu dalībvalstu pieprasīto informāciju.

V SADAĻA DELEĢĒTĀS PILNVARAS, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

89. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Direktīvas 6., 13., 19., 20., 23., 54., 59., 67. un 86. pantā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt direktīvas 6., 13., 19., 20., 23., 54., 59., 67. un 86. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar šo pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

90. pants Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstoši 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 89. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

91. pants Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Publiskā iepirkuma padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 71/306/EEK[45]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

92. pants Transponēšana

1.           Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.           Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

93. pants Atcelšana

Direktīvu 2004/18/EK atceļ, sākot no 2014. gada 30. jūnija.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XVII pielikumā.

94. pants Pārskatīšana

Komisija pārskata ekonomisko ietekmi uz iekšējo tirgu, kas izriet no 4. pantā noteikto robežvērtību piemērošanas, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 30. jūnijam.

Ja tiek mainīti robežvērtību lielumi, kas piemērojami saskaņā ar nolīgumu, pēc ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteikto robežvērtību grozījumiem.

95. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

96. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 20.12.2011

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS CENTRĀLĀS PĀRVALDES IESTĀDES

Beļģija

1. Services publics fédéraux (ministrijas): || 1. Federale Overheidsdiensten (ministrijas):

SPF Chancellerie du Premier Ministre || FOD Kanselarij van de Eerste Minister

SPF Personnel et Organisation || FOD Kanselarij Personeel en Organisatie

SPF Budget et Contrôle de la Gestion || FOD Budget en Beheerscontrole

SPF Technologie de l’Information et de la Communication (Fedict) || FOD Informatie- en Communicatietechnologie (Fedict)

SPF Affaires étrangères, Commerce extérieur et Coopération au Développement || FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking

SPF Intérieur || FOD Binnenlandse Zaken

SPF Finances || FOD Financiën

SPF Mobilité et Transports || FOD Mobiliteit en Vervoer

SPF Emploi, Travail et Concertation sociale || FOD Werkgelegenheid, Arbeid en sociaal overleg

SPF Sécurité Sociale et Institutions publiques de Sécurité Sociale || FOD Sociale Zekerheid en Openbare Instellingen van sociale Zekerheid

SPF Santé publique, Sécurité de la Chaîne alimentaire et Environnement || FOD Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu

SPF Justice || FOD Justitie

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie || FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie

Ministère de la Défense || Ministerie van Landsverdediging

Service public de programmation Intégration sociale, Lutte contre la pauvreté et Economie sociale || Programmatorische Overheidsdienst Maatschappelijke Integratie, Armoedsbestrijding en sociale Economie

Service public fédéral de Programmation Développement durable || Programmatorische federale Overheidsdienst Duurzame Ontwikkeling

Service public fédéral de Programmation Politique scientifique || Programmatorische federale Overheidsdienst Wetenschapsbeleid

2. Régie des Bâtiments || 2. Regie der Gebouwen

Office national de Sécurité sociale || Rijksdienst voor sociale Zekerheid

Institut national d’Assurance sociales pour travailleurs indépendants || Rijksinstituut voor de sociale Verzekeringen der Zelfstandigen

Institut national d’Assurance Maladie-Invalidité || Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering

Office national des Pensions || Rijksdienst voor Pensioenen

Caisse auxiliaire d’Assurance Maladie-Invalidité || Hulpkas voor Ziekte-en Invaliditeitsverzekering

Fond des Maladies professionnelles || Fonds voor Beroepsziekten

Office national de l’Emploi || Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening

Bulgārija

– Администрация на Народното събрание

– Aдминистрация на Президента

– Администрация на Министерския съвет

– Конституционен съд

– Българска народна банка

– Министерство на външните работи

– Министерство на вътрешните работи

– Министерство на държавната администрация и административната реформа

– Министерство на извънредните ситуации

– Министерство на земеделието и храните

– Министерство на здравеопазването

– Министерство на икономиката и енергетиката

– Министерство на културата

– Министерство на образованието и науката

– Министерство на околната среда и водите

– Министерство на отбраната

– Министерство на правосъдието

– Министерство на регионалното развитие и благоустройството

– Министерство на транспорта

– Министерство на труда и социалната политика

– Министерство на финансите

Valsts aģentūras, valsts komisijas, izpildaģentūras un citas valsts iestādes, kas izveidotas ar likumu vai Ministru padomes dekrētu un kuru funkcijas ir saistītas ar izpildvaras īstenošanu:

– Агенция за ядрено регулиране

– Висшата атестационна комисия

– Държавна комисия за енергийно и водно регулиране

– Държавна комисия по сигурността на информацията

– Комисия за защита на конкуренцията

– Комисия за защита на личните данни

– Комисия за защита от дискриминация

– Комисия за регулиране на съобщенията

– Комисия за финансов надзор

– Патентно ведомство на Република България

– Сметна палата на Република България

– Агенция за приватизация

– Агенция за следприватизационен контрол

– Български институт по метрология

– Държавна агенция ‘Архиви’

– Държавна агенция ‘Държавен резерв и военновременни запаси’

– Държавна агенция ‘Национална сигурност’

– Държавна агенция за бежанците

– Държавна агенция за българите в чужбина

– Държавна агенция за закрила на детето

– Държавна агенция за информационни технологии и съобщения

– Държавна агенция за метрологичен и технически надзор

– Държавна агенция за младежта и спорта

– Държавна агенция по горите

– Държавна агенция по туризма

– Държавна комисия по стоковите борси и тържища

– Институт по публична администрация и европейска интеграция

– Национален статистически институт

– Национална агенция за оценяване и акредитация

– Националната агенция за професионално образование и обучение

– Национална комисия за борба с трафика на хора

– Агенция ‘Митници’

– Агенция за държавна и финансова инспекция

– Агенция за държавни вземания

– Агенция за социално подпомагане

– Агенция за хората с увреждания

– Агенция по вписванията

– Агенция по геодезия, картография и кадастър

– Агенция по енергийна ефективност

– Агенция по заетостта

– Агенция по обществени поръчки

– Българска агенция за инвестиции

– Главна дирекция ‘Гражданска въздухоплавателна администрация’

– Дирекция ‘Материално-техническо осигуряване и социално обслужване’ на Министерство на вътрешните работи

– Дирекция ‘Оперативно издирване’ на Министерство на вътрешните работи

– Дирекция ‘Финансово-ресурсно осигуряване’ на Министерство на вътрешните работи

– Дирекция за национален строителен контрол

– Държавна комисия по хазарта

– Изпълнителна агенция ‘Автомобилна администрация’

– Изпълнителна агенция ‘Борба с градушките’

– Изпълнителна агенция ‘Българска служба за акредитация’

– Изпълнителна агенция ‘Военни клубове и информация’

– Изпълнителна агенция ‘Главна инспекция по труда’

– Изпълнителна агенция ‘Държавна собственост на Министерството на отбраната’

– Изпълнителна агенция ‘Железопътна администрация’

– Изпълнителна агенция ‘Изпитвания и контролни измервания на въоръжение, техника и имущества’

– Изпълнителна агенция ‘Морска администрация’

– Изпълнителна агенция ‘Национален филмов център’

– Изпълнителна агенция ‘Пристанищна администрация’

– Изпълнителна агенция ‘Проучване и поддържане на река Дунав’

– Изпълнителна агенция ‘Социални дейности на Министерството на отбраната’

– Изпълнителна агенция за икономически анализи и прогнози

– Изпълнителна агенция за насърчаване на малките и средни предприятия

– Изпълнителна агенция по лекарствата

– Изпълнителна агенция по лозата и виното

– Изпълнителна агенция по околна среда

– Изпълнителна агенция по почвените ресурси

– Изпълнителна агенция по рибарство и аквакултури

– Изпълнителна агенция по селекция и репродукция в животновъдството

– Изпълнителна агенция по сортоизпитване, апробация и семеконтрол

– Изпълнителна агенция по трансплантация

– Изпълнителна агенция по хидромелиорации

– Комисията за защита на потребителите

– Контролно-техническата инспекция

– Национален център за информация и документация

– Национален център по радиобиология и радиационна защита

– Национална агенция за приходите

– Национална ветеринарномедицинска служба

– Национална служба ‘Полиция’

– Национална служба ‘Пожарна безопасност и защита на населението’

– Национална служба за растителна защита

– Национална служба за съвети в земеделието

– Национална служба по зърното и фуражите

– Служба ‘Военна информация’

– Служба ‘Военна полиция’

– Фонд ‘Републиканска пътна инфраструктура’

– Авиоотряд 28

Čehija

– Ministerstvo dopravy

– Ministerstvo financí

– Ministerstvo kultury

– Ministerstvo obrany

– Ministerstvo pro místní rozvoj

– Ministerstvo práce a sociálních věcí

– Ministerstvo průmyslu a obchodu

– Ministerstvo spravedlnosti

– Ministerstvo školství, mládeže a tělovýchovy

– Ministerstvo vnitra

– Ministerstvo zahraničních věcí

– Ministerstvo zdravotnictví

– Ministerstvo zemědělství

– Ministerstvo životního prostředí

– Poslanecká sněmovna PČR

– Senát PČR

– Kancelář prezidenta

– Český statistický úřad

– Český úřad zeměměřičský a katastrální

– Úřad průmyslového vlastnictví

– Úřad pro ochranu osobních údajů

– Bezpečnostní informační služba

– Národní bezpečnostní úřad

– Česká akademie věd

– Vězeňská služba

– Český báňský úřad

– Úřad pro ochranu hospodářské soutěže

– Správa státních hmotných rezerv

– Státní úřad pro jadernou bezpečnost

– Česká národní banka

– Energetický regulační úřad

– Úřad vlády České republiky

– Ústavní soud

– Nejvyšší soud

– Nejvyšší správní soud

– Nejvyšší státní zastupitelství

– Nejvyšší kontrolní úřad

– Kancelář Veřejného ochránce práv

– Grantová agentura České republiky

– Státní úřad inspekce práce

– Český telekomunikační úřad

Dānija

– Folketinget

Rigsrevisionen

– Statsministeriet

– Udenrigsministeriet

– Beskæftigelsesministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

– Domstolsstyrelsen

– Finansministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

– Forsvarsministeriet

5 styrelser og institutioner (5 aģentūras un iestādes)

– Ministeriet for Sundhed og Forebyggelse

Adskillige styrelser og institutioner, herunder Statens Serum Institut (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Statens Serum institūts)

– Justitsministeriet

Rigspolitichefen, anklagemyndigheden samt 1 direktorat og et antal styrelser (valsts policijas priekšnieks, valsts prokurors, 1 direktorāts un vairākas aģentūras)

– Kirkeministeriet

10 stiftsøvrigheder (10 bīskapijas iestādes)

– Kulturministeriet — Kultūras ministrija

4 styrelser samt et antal statsinstitutioner (4 departamenti un vairākas iestādes)

– Miljøministeriet

5 styrelser (5 aģentūras)

– Ministeriet for Flygtninge, Invandrere og Integration

1 styrelse (1 aģentūra)

– Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri

4 direktoraterog institutioner (4 direktorāti un iestādes)

– Ministeriet for Videnskab, Teknologi og Udvikling

Adskillige styrelser og institutioner, Forskningscenter Risø og Statens uddannelsesbygninger (vairākas aģentūras un iestādes, tostarp Riso Nacionālā laboratorija un Dānijas valsts zinātnes un izglītības iestādes)

– Skatteministeriet

1 styrelse og institutioner (1 aģentūra un vairākas iestādes)

– Velfærdsministeriet

3 styrelser og institutioner (3 aģentūras un vairākas iestādes)

– Transportministeriet

7 styrelser og institutioner, herunder Øresundsbrokonsortiet (7 aģentūras un iestādes, tostarp Øresundsbrokonsortiet)

– Undervisningsministeriet

3 styrelser, 4 undervisningsinstitutioner og 5 andre institutioner (3 aģentūras, 4 izglītības iestādes un 5 citas iestādes)

– Økonomi- og Erhvervsministeriet

Adskilligestyrelser og institutioner (vairākas aģentūras un iestādes)

– Klima- og Energiministeriet

3 styrelse og institutioner (3 aģentūras un iestādes)

Vācija

– Auswärtiges Amt

– Bundeskanzleramt

– Bundesministerium für Arbeit und Soziales

– Bundesministerium für Bildung und Forschung

– Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz

– Bundesministerium der Finanzen

– Bundesministerium des Innern (tikai preces civilām vajadzībām)

– Bundesministerium für Gesundheit

– Bundesministerium für Familie, Senioren, Frauen und Jugend

– Bundesministerium der Justiz

– Bundesministerium für Verkehr, Bau und Stadtentwicklung

– Bundesministerium für Wirtschaft und Technologie

– Bundesministerium für wirtschaftliche Zusammenarbeit und Entwicklung

– Bundesministerium der Verteidigung (izņemot militārās preces)

– Bundesministerium für Umwelt, Naturschutz und Reaktorsicherheit

Igaunija

– Vabariigi Presidendi Kantselei

– Eesti Vabariigi Riigikogu

– Eesti Vabariigi Riigikohus

– Riigikontroll

– Õiguskantsler

– Riigikantselei

– Rahvusarhiiv

– Haridus- ja Teadusministeerium

– Justiitsministeerium

– Kaitseministeerium

– Keskkonnaministeerium

– Kultuuriministeerium

– Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

– Põllumajandusministeerium

– Rahandusministeerium

– Siseministeerium

– Sotsiaalministeerium

– Välisministeerium

– Keeleinspektsioon

– Riigiprokuratuur

– Teabeamet

– Maa-amet

– Keskkonnainspektsioon

– Metsakaitse- ja Metsauuenduskeskus

– Muinsuskaitseamet

– Patendiamet

– Tarbijakaitseamet

– Riigihangete Amet

– Taimetoodangu Inspektsioon

– Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

– Veterinaar- ja Toiduamet

– Konkurentsiamet

– Maksu –ja Tolliamet

– Statistikaamet

– Kaitsepolitseiamet

– Kodakondsus- ja Migratsiooniamet

– Piirivalveamet

– Politseiamet

– Eesti Kohtuekspertiisi Instituut

– Keskkriminaalpolitsei

– Päästeamet

– Andmekaitse Inspektsioon

– Ravimiamet

– Sotsiaalkindlustusamet

– Tööturuamet

– Tervishoiuamet

– Tervisekaitseinspektsioon

– Tööinspektsioon

– Lennuamet

– Maanteeamet

– Veeteede Amet

– Julgestuspolitsei

– Kaitseressursside Amet

– Kaitseväe Logistikakeskus

– Tehnilise Järelevalve Amet

Īrija

– President’s Establishment

– Houses of the Oireachtas — [parlaments]

– Department of theTaoiseach — [premjerministrs]

– Central Statistics Office

– Department of Finance

– Office of the Comptroller and Auditor General

– Office of the Revenue Commissioners

– Office of Public Works

– State Laboratory

– Office of the Attorney General

– Office of the Director of Public Prosecutions

– Valuation Office

– Office of the Commission for Public Service Appointments

– Public Appointments Service

– Office of the Ombudsman

– Chief State Solicitor’s Office

– Department of Justice, Equality and Law Reform

– Courts Service

– Prisons Service

– Office of the Commissioners of Charitable Donations and Bequests

– Department of the Environment, Heritage and Local Government

– Department of Education and Science

– Department of Communications, Energy and Natural Resources

– Department of Agriculture, Fisheries and Food

– Department of Transport

– Department of Health and Children

– Department of Enterprise, Trade and Employment

– Department of Arts, Sports and Tourism

– Department of Defence

– Department of Foreign Affairs

– Department of Social and Family Affairs

– Department of Community, Rural and Gaeltacht — [gēlu valodā runājošo iedzīvotāju reģioni] Affairs

– Arts Council

– National Gallery

Grieķija

– Υπουργείο Εσωτερικών

– Υπουργείο Εξωτερικών

– Υπουργείο Οικονομίας και Οικονομικών

– Υπουργείο Ανάπτυξης

– Υπουργείο Δικαιοσύνης

– Υπουργείο Εθνικής Παιδείας και Θρησκευμάτων

– Υπουργείο Πολιτισμού

– Υπουργείο Υγείας και Κοινωνικής Αλληλεγγύης

– Υπουργείο Περιβάλλοντος, Χωροταξίας και Δημοσίων Έργων

– Υπουργείο Απασχόλησης και Κοινωνικής Προστασίας

– Υπουργείο Μεταφορών και Επικοινωνιών

– Υπουργείο Αγροτικής Ανάπτυξης και Τροφίμων

– Υπουργείο Εμπορικής Ναυτιλίας, Αιγαίου και Νησιωτικής Πολιτικής

– Υπουργείο Μακεδονίας- Θράκης

– Γενική Γραμματεία Επικοινωνίας

– Γενική Γραμματεία Ενημέρωσης

– Γενική Γραμματεία Νέας Γενιάς

– Γενική Γραμματεία Ισότητας

– Γενική Γραμματεία Κοινωνικών Ασφαλίσεων

– Γενική Γραμματεία Απόδημου Ελληνισμού

– Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας

– Γενική Γραμματεία Έρευνας και Τεχνολογίας

– Γενική Γραμματεία Αθλητισμού

– Γενική Γραμματεία Δημοσίων Έργων

– Γενική Γραμματεία Εθνικής Στατιστικής Υπηρεσίας Ελλάδος

– Εθνικό Συμβούλιο Κοινωνικής Φροντίδας

– Οργανισμός Εργατικής Κατοικίας

– Εθνικό Τυπογραφείο

– Γενικό Χημείο του Κράτους

– Ταμείο Εθνικής Οδοποιίας

– Εθνικό Καποδιστριακό Πανεπιστήμιο Αθηνών

– Αριστοτέλειο Πανεπιστήμιο Θεσσαλονίκης

– Δημοκρίτειο Πανεπιστήμιο Θράκης

– Πανεπιστήμιο Αιγαίου

– Πανεπιστήμιο Ιωαννίνων

– Πανεπιστήμιο Πατρών

– Πανεπιστήμιο Μακεδονίας

– Πολυτεχνείο Κρήτης

– Σιβιτανίδειος Δημόσια Σχολή Τεχνών και Επαγγελμάτων

– Αιγινήτειο Νοσοκομείο

– Αρεταίειο Νοσοκομείο

– Εθνικό Κέντρο Δημόσιας Διοίκησης

– Οργανισμός Διαχείρισης Δημοσίου Υλικού

– Οργανισμός Γεωργικών Ασφαλίσεων

– Οργανισμός Σχολικών Κτιρίων

– Γενικό Επιτελείο Στρατού

– Γενικό Επιτελείο Ναυτικού

– Γενικό Επιτελείο Αεροπορίας

– Ελληνική Επιτροπή Ατομικής Ενέργειας

– Γενική Γραμματεία Εκπαίδευσης Ενηλίκων

– Υπουργείο Εθνικής Άμυνας

– Γενική Γραμματεία Εμπορίου

Spānija

– Presidencia de Gobierno

– Ministerio de Asuntos Exteriores y de Cooperación

– Ministerio de Justicia

– Ministerio de Defensa

– Ministerio de Economía y Hacienda

– Ministerio del Interior

– Ministerio de Fomento

– Ministerio de Educación, Política Social y Deportes

– Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

– Ministerio de Trabajo e Inmigración

– Ministerio de la Presidencia

– Ministerio de Administraciones Públicas

– Ministerio de Cultura

– Ministerio de Sanidad y Consumo

– Ministerio de Medio Ambiente y Medio Rural y Marino

– Ministerio de Vivienda

– Ministerio de Ciencia e Innovación

– Ministerio de Igualdad

Francija

1. Ministrijas

– Services du Premier ministre

– Ministère chargé de la santé, de la jeunesse et des sports

– Ministère chargé de l’intérieur, de l’outre-mer et des collectivités territoriales

– Ministère chargé de la justice

– Ministère chargé de la défense

– Ministère chargé des affaires étrangères et européennes

– Ministère chargé de l’éducation nationale

– Ministère chargé de l’économie, des finances et de l’emploi

– Secrétariat d’Etat aux transports

– Secrétariat d’Etat aux entreprises et au commerce extérieur

– Ministère chargé du travail, des relations sociales et de la solidarité

– Ministère chargé de la culture et de la communication

– Ministère chargé du budget, des comptes publics et de la fonction publique

– Ministère chargé de l’agriculture et de la pêche

– Ministère chargé de l’enseignement supérieur et de la recherche

– Ministère chargé de l’écologie, du développement et de l’aménagement durables

– Secrétariat d’Etat à la fonction publique

– Ministère chargé du logement et de la ville

– Secrétariat d’Etat à la coopération et à la francophonie

– Secrétariat d’Etat à l’outre-mer

– Secrétariat d’Etat à la jeunesse, des sports et de la vie associative

– Secrétariat d’Etat aux anciens combattants

– Ministère chargé de l’immigration, de l’intégration, de l’identité nationale et du co-développement

– Secrétariat d’Etat en charge de la prospective et de l’évaluation des politiques publiques

– Secrétariat d’Etat aux affaires européennes,

– Secrétariat d’Etat aux affaires étrangères et aux droits de l’homme

– Secrétariat d’Etat à la consommation et au tourisme

– Secrétariat d’Etat à la politique de la ville

– Secrétariat d’Etat à la solidarité

– Secrétariat d’Etat en charge de l’industrie et de la consommation

– Secrétariat d’Etat en charge de l’emploi

– Secrétariat d’Etat en charge du commerce, de l’artisanat, des PME, du tourisme et des services

– Secrétariat d’Etat en charge de l’écologie

– Secrétariat d’Etat en charge du développement de la région-capitale

– Secrétariat d’Etat en charge de l’aménagement du territoire

2. Institūcijas, neatkarīgas iestādes un jurisdikcijas

– Présidence de la République

– Assemblée Nationale

– Sénat

– Conseil constitutionnel

– Conseil économique et social

– Conseil supérieur de la magistrature

– Agence française contre le dopage

– Autorité de contrôle des assurances et des mutuelles

– Autorité de contrôle des nuisances sonores aéroportuaires

– Autorité de régulation des communications électroniques et des postes

– Autorité de sûreté nucléaire

– Autorité indépendante des marchés financiers

– Comité national d’évaluation des établissements publics à caractère scientifique, culturel et professionnel

– Commission d’accès aux documents administratifs

– Commission consultative du secret de la défense nationale

– Commission nationale des comptes de campagne et des financements politiques

– Commission nationale de contrôle des interceptions de sécurité

– Commission nationale de déontologie de la sécurité

– Commission nationale du débat public

– Commission nationale de l’informatique et des libertés

– Commission des participations et des transferts

– Commission de régulation de l’énergie

– Commission de la sécurité des consommateurs

– Commission des sondages

– Commission de la transparence financière de la vie politique

– Conseil de la concurrence

– Conseil des ventes volontaires de meubles aux enchères publiques

– Conseil supérieur de l’audiovisuel

– Défenseur des enfants

– Haute autorité de lutte contre les discriminations et pour l’égalité

– Haute autorité de santé

– Médiateur de la République

– Cour de justice de la République

– Tribunal des Conflits

– Conseil d’Etat

– Cours administratives d’appel

– Tribunaux administratifs

– Cour des Comptes

– Chambres régionales des Comptes

– Cours et tribunaux de l’ordre judiciaire (Cour de Cassation, Cours d’Appel, Tribunaux d’instance et Tribunaux de grande instance)

3. Valsts sabiedriskās iestādes

– Académie de France à Rome

– Académie de marine

– Académie des sciences d’outre-mer

– Académie des technologies

– Agence centrale des organismes de sécurité sociale (ACOSS)

– Agence de biomédicine

– Agence pour l’enseignement du français à l’étranger

– Agence française de sécurité sanitaire des aliments

– Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travail

– Agence Nationale pour la cohésion sociale et l’égalité des chances

– Agence nationale pour la garantie des droits des mineurs

– Agences de l’eau

– Agence Nationale de l’Accueil des Etrangers et des migrations

– Agence nationale pour l’amélioration des conditions de travail (ANACT

– Agence nationale pour l’amélioration de l’habitat (ANAH)

– Agence Nationale pour la Cohésion Sociale et l’Egalité des Chances

– Agence nationale pour l’indemnisation des français d’outre-mer (ANIFOM)

– Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)

– Bibliothèque publique d’information

– Bibliothèque nationale de France

– Bibliothèque nationale et universitaire de Strasbourg

– Caisse des Dépôts et Consignations

– Caisse nationale des autoroutes (CNA)

– Caisse nationale militaire de sécurité sociale (CNMSS)

– Caisse de garantie du logement locatif social

– Casa de Velasquez

– Centre d’enseignement zootechnique

– Centre d’études de l’emploi

– Centre d’études supérieures de la sécurité sociale

– Centres de formation professionnelle et de promotion agricole

– Centre hospitalier des Quinze-Vingts

– Centre international d’études supérieures en sciences agronomiques (Montpellier Sup Agro)

– Centre des liaisons européennes et internationales de sécurité sociale

– Centre des Monuments Nationaux

– Centre national d’art et de culture Georges Pompidou

– Centre national des arts plastiques

– Centre national de la cinématographie

– Centre National d’Etudes et d’expérimentation du machinisme agricole, du génie rural, des eaux et des forêts (CEMAGREF)

– Centre national du livre

– Centre national de documentation pédagogique

– Centre national des œuvres universitaires et scolaires (CNOUS)

– Centre national professionnel de la propriété forestière

– Centre National de la Recherche Scientifique (C.N.R.S)

– Centres d’éducation populaire et de sport (CREPS)

– Centres régionaux des œuvres universitaires (CROUS)

– Collège de France

– Conservatoire de l’espace littoral et des rivages lacustres

– Conservatoire National des Arts et Métiers

– Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Paris

– Conservatoire national supérieur de musique et de danse de Lyon

– Conservatoire national supérieur d’art dramatique

– Ecole centrale de Lille

– Ecole centrale de Lyon

– École centrale des arts et manufactures

– École française d’archéologie d’Athènes

– École française d’Extrême-Orient

– École française de Rome

– École des hautes études en sciences sociales

– Ecole du Louvre

– École nationale d’administration

– École nationale de l’aviation civile (ENAC)

– École nationale des Chartes

– École nationale d’équitation

– Ecole Nationale du Génie de l’Eau et de l’environnement de Strasbourg

– Écoles nationales d’ingénieurs

– Ecole nationale d’ingénieurs des industries des techniques agricoles et alimentaires de Nantes

– Écoles nationales d’ingénieurs des travaux agricoles

– École nationale de la magistrature

– Écoles nationales de la marine marchande

– École nationale de la santé publique (ENSP)

– École nationale de ski et d’alpinisme

– École nationale supérieure des arts décoratifs

– École nationale supérieure des arts et techniques du théâtre

– École nationale supérieure des arts et industries textiles Roubaix

– Écoles nationales supérieures d’arts et métiers

– École nationale supérieure des beaux-arts

– École nationale supérieure de céramique industrielle

– École nationale supérieure de l’électronique et de ses applications (ENSEA)

– Ecole nationale supérieure du paysage de Versailles

– Ecole Nationale Supérieure des Sciences de l’information et des bibliothécaires

– Ecole nationale supérieure de la sécurité sociale

– Écoles nationales vétérinaires

– École nationale de voile

– Écoles normales supérieures

– École polytechnique

– École technique professionnelle agricole et forestière de Meymac (Corrèze)

– École de sylviculture Crogny (Aube)

– École de viticulture et d’œnologie de la Tour- Blanche (Gironde)

– École de viticulture — Avize (Marne)

– Etablissement national d’enseignement agronomique de Dijon

– Établissement national des invalides de la marine (ENIM)

– Établissement national de bienfaisance Koenigswarter

– Établissement public du musée et du domaine national de Versailles

– Fondation Carnegie

– Fondation Singer-Polignac

– Haras nationaux

– Hôpital national de Saint-Maurice

– Institut des hautes études pour la science et la technologie

– Institut français d’archéologie orientale du Caire

– Institut géographique national

– Institut National de l’origine et de la qualité

– Institut national des hautes études de sécurité

– Institut de veille sanitaire

– Institut National d’enseignement supérieur et de recherche agronomique et agroalimentaire de Rennes

– Institut National d’Etudes Démographiques (I.N.E.D)

– Institut National d’Horticulture

– Institut National de la jeunesse et de l’éducation populaire

– Institut national des jeunes aveugles — Paris

– Institut national des jeunes sourds — Bordeaux

– Institut national des jeunes sourds — Chambéry

– Institut national des jeunes sourds — Metz

– Institut national des jeunes sourds — Paris

– Institut national de physique nucléaire et de physique des particules (I.N.P.N.P.P)

– Institut national de la propriété industrielle

– Institut National de la Recherche Agronomique (I.N.R.A)

– Institut National de la Recherche Pédagogique (I.N.R.P)

– Institut National de la Santé et de la Recherche Médicale (I.N.S.E.R.M)

– Institut national d’histoire de l’art (I.N.H.A.)

– Institut national de recherches archéologiques préventives

– Institut National des Sciences de l’Univers

– Institut National des Sports et de l’Education Physique

– Institut national supérieur de formation et de recherche pour l’éducation des jeunes handicapés et les enseignements inadaptés

– Instituts nationaux polytechniques

– Instituts nationaux des sciences appliquées

– Institut national de recherche en informatique et en automatique (INRIA)

– Institut national de recherche sur les transports et leur sécurité (INRETS)

– Institut de Recherche pour le Développement

– Instituts régionaux d’administration

– Institut des Sciences et des Industries du vivant et de l’environnement (Agro Paris Tech)

– Institut supérieur de mécanique de Paris

– Institut Universitaires de Formation des Maîtres

– Musée de l’armée

– Musée Gustave-Moreau

– Musée national de la marine

– Musée national J.-J.-Henner

– Musée du Louvre

– Musée du Quai Branly

– Muséum National d’Histoire Naturelle

– Musée Auguste-Rodin

– Observatoire de Paris

– Office français de protection des réfugiés et apatrides

– Office National des Anciens Combattants et des Victimes de Guerre (ONAC)

– Office national de la chasse et de la faune sauvage

– Office National de l’eau et des milieux aquatiques

– Office national d’information sur les enseignements et les professions (ONISEP)

– Office universitaire et culturel français pour l’Algérie

– Ordre national de la Légion d’honneur

– Palais de la découverte

– Parcs nationaux

– Universités

4. Citas valsts sabiedriskās struktūras

– Union des groupements d’achats publics (UGAP)

– Agence Nationale pour l’emploi (A.N.P.E)

– Caisse Nationale des Allocations Familiales (CNAF)

– Caisse Nationale d’Assurance Maladie des Travailleurs Salariés (CNAMS)

– Caisse Nationale d’Assurance-Vieillesse des Travailleurs Salariés (CNAVTS)

Itālija

· Iestādes, kas veic iepirkumus:

– Presidenza del Consiglio dei Ministri

– Ministero degli Affari Esteri

– Ministero dell’Interno

– Ministero della Giustizia e Uffici giudiziari (esclusi i giudici di pace)

– Ministero della Difesa

– Ministero dell’Economia e delle Finanze

– Ministero dello Sviluppo Economico

– Ministero delle Politiche Agricole, Alimentari e Forestali

– Ministero dell’Ambiente — Tutela del Territorio e del Mare

– Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti

– Ministero del Lavoro, della Salute e delle Politiche Sociali

– Ministero dell’ Istruzione, Università e Ricerca

– Ministero per i Beni e le Attività culturali, comprensivo delle sue articolazioni periferiche

· Citas valsts sabiedriskās struktūras:

– CONSIP (Concessionaria Servizi Informatici Pubblici)

Kipra

– Προεδρία και Προεδρικό Μέγαρο

– Γραφείο Συντονιστή Εναρμόνισης

– Υπουργικό Συμβούλιο

– Βουλή των Αντιπροσώπων

– Δικαστική Υπηρεσία

– Νομική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

– Ελεγκτική Υπηρεσία της Δημοκρατίας

– Επιτροπή Δημόσιας Υπηρεσίας

– Επιτροπή Εκπαιδευτικής Υπηρεσίας

– Γραφείο Επιτρόπου Διοικήσεως

– Επιτροπή Προστασίας Ανταγωνισμού

– Υπηρεσία Εσωτερικού Ελέγχου

– Γραφείο Προγραμματισμού

– Γενικό Λογιστήριο της Δημοκρατίας

– Γραφείο Επιτρόπου Προστασίας Δεδομένων Προσωπικού Χαρακτήρα

– Γραφείο Εφόρου Δημοσίων Ενισχύσεων

– Αναθεωρητική Αρχή Προσφορών

– Υπηρεσία Εποπτείας και Ανάπτυξης Συνεργατικών Εταιρειών

– Αναθεωρητική Αρχή Προσφύγων

– Υπουργείο Άμυνας

– Υπουργείο Γεωργίας, Φυσικών Πόρων και Περιβάλλοντος

– Τμήμα Γεωργίας

– Κτηνιατρικές Υπηρεσίες

– Τμήμα Δασών

– Τμήμα Αναπτύξεως Υδάτων

– Τμήμα Γεωλογικής Επισκόπησης

– Μετεωρολογική Υπηρεσία

– Τμήμα Αναδασμού

– Υπηρεσία Μεταλλείων

– Ινστιτούτο Γεωργικών Ερευνών

– Τμήμα Αλιείας και Θαλάσσιων Ερευνών

– Υπουργείο Δικαιοσύνης και Δημοσίας Τάξεως

– Αστυνομία

– Πυροσβεστική Υπηρεσία Κύπρου

– Τμήμα Φυλακών

– Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

– Τμήμα Εφόρου Εταιρειών και Επίσημου Παραλήπτη

– Υπουργείο Εργασίας και Κοινωνικών Ασφαλίσεων

– Τμήμα Εργασίας

– Τμήμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων

– Τμήμα Υπηρεσιών Κοινωνικής Ευημερίας

– Κέντρο Παραγωγικότητας Κύπρου

– Ανώτερο Ξενοδοχειακό Ινστιτούτο Κύπρου

– Ανώτερο Τεχνολογικό Ινστιτούτο

– Τμήμα Επιθεώρησης Εργασίας

– Τμήμα Εργασιακών Σχέσεων

– Υπουργείο Εσωτερικών

– Επαρχιακές Διοικήσεις

– Τμήμα Πολεοδομίας και Οικήσεως

– Τμήμα Αρχείου Πληθυσμού και Μεταναστεύσεως

– Τμήμα Κτηματολογίου και Χωρομετρίας

– Γραφείο Τύπου και Πληροφοριών

– Πολιτική Άμυνα

– Υπηρεσία Μέριμνας και Αποκαταστάσεων Εκτοπισθέντων

– Υπηρεσία Ασύλου

– Υπουργείο Εξωτερικών

– Υπουργείο Οικονομικών

– Τελωνεία

– Τμήμα Εσωτερικών Προσόδων

– Στατιστική Υπηρεσία

– Τμήμα Κρατικών Αγορών και Προμηθειών

– Τμήμα Δημόσιας Διοίκησης και Προσωπικού

– Κυβερνητικό Τυπογραφείο

– Τμήμα Υπηρεσιών Πληροφορικής

– Υπουργείο Παιδείας και Πολιτισμού

– Υπουργείο Συγκοινωνιών και Έργων

– Τμήμα Δημοσίων Έργων

– Τμήμα Αρχαιοτήτων

– Τμήμα Πολιτικής Αεροπορίας

– Τμήμα Εμπορικής Ναυτιλίας

– Τμήμα Οδικών Μεταφορών

– Τμήμα Ηλεκτρομηχανολογικών Υπηρεσιών

– Τμήμα Ηλεκτρονικών Επικοινωνιών

– Υπουργείο Υγείας

– Φαρμακευτικές Υπηρεσίες

– Γενικό Χημείο

– Ιατρικές Υπηρεσίες και Υπηρεσίες Δημόσιας Υγείας

– Οδοντιατρικές Υπηρεσίες

– Υπηρεσίες Ψυχικής Υγείας

Latvija

· Ministrijas, īpašo uzdevumu ministriju sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

– Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Ārlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Bērnu un ģimenes lietu ministrija un tās padotībā esošas iestādes

– Ekonomikas ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Finanšu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Kultūras ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Labklājības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Satiksmes ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Tieslietu ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Zemkopības ministrija un tās padotībā esošās iestādes

– Īpašu uzdevumu ministra sekretariāti un to padotībā esošās iestādes

– Satversmes aizsardzības birojs

· Citas valsts iestādes

– Augstākā tiesa

– Centrālā vēlēšanu komisija

– Finanšu un kapitāla tirgus komisija

– Latvijas Banka

– Prokuratūra un tās pārraudzībā esošās iestādes

– Saeimas kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

– Satversmes tiesa

– Valsts kanceleja un tās padotībā esošās iestādes

– Valsts kontrole

– Valsts prezidenta kanceleja

– Tiesībsarga birojs

– Nacionālā radio un televīzijas padome

– Citas valsts iestādes, kuras nav ministriju padotībā

Lietuva

– Prezidentūros kanceliarija

– Seimo kanceliarija

– Seimas [parlaments] priekšā atbildīgās iestādes:

– Lietuvos mokslo taryba;

– Seimo kontrolierių įstaiga;

– Valstybės kontrolė;

– Specialiųjų tyrimų tarnyba;

– Valstybės saugumo departamentas;

– Konkurencijos taryba;

– Lietuvos gyventojų genocido ir rezistencijos tyrimo centras;

– Vertybinių popierių komisija;

– Ryšių reguliavimo tarnyba;

– Nacionalinė sveikatos taryba;

– Etninės kultūros globos taryba;

– Lygių galimybių kontrolieriaus tarnyba;

– Valstybinė kultūros paveldo komisija;

– Vaiko teisių apsaugos kontrolieriaus įstaiga;

– Valstybinė kainų ir energetikos kontrolės komisija;

– Valstybinė lietuvių kalbos komisija;

– Vyriausioji rinkimų komisija;

– Vyriausioji tarnybinės etikos komisija;

– Žurnalistų etikos inspektoriaus tarnyba.

– Vyriausybės kanceliarija

– Vyriausybės [valdība] priekšā atbildīgās iestādes:

– Ginklų fondas;

– Informacinės visuomenės plėtros komitetas;

– Kūno kultūros ir sporto departamentas;

– Lietuvos archyvų departamentas;

– Mokestinių ginčų komisija;

– Statistikos departamentas;

– Tautinių mažumų ir išeivijos departamentas;

– Valstybinė tabako ir alkoholio kontrolės tarnyba;

– Viešųjų pirkimų tarnyba;

– Narkotikų kontrolės departamentas;

– Valstybinė atominės energetikos saugos inspekcija;

– Valstybinė duomenų apsaugos inspekcija;

– Valstybinė lošimų priežiūros komisija;

– Valstybinė maisto ir veterinarijos tarnyba;

– Vyriausioji administracinių ginčų komisija;

– Draudimo priežiūros komisija;

– Lietuvos valstybinis mokslo ir studijų fondas;

– Lietuvių grįžimo į Tėvynę informacijos centras

– Konstitucinis Teismas

– Lietuvos bankas

– Aplinkos ministerija

– Aplinkos ministerija [Vides ministrija] padotībā esosās iestādes:

– Generalinė miškų urėdija;

– Lietuvos geologijos tarnyba;

– Lietuvos hidrometeorologijos tarnyba;

– Lietuvos standartizacijos departamentas;

– Nacionalinis akreditacijos biuras;

– Valstybinė metrologijos tarnyba;

– Valstybinė saugomų teritorijų tarnyba;

– Valstybinė teritorijų planavimo ir statybos inspekcija.

– Finansų ministerija

– Finansų ministerija [Finanšu ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Muitinės departamentas;

– Valstybės dokumentų technologinės apsaugos tarnyba;

– Valstybinė mokesčių inspekcija;

– Finansų ministerijos mokymo centras.

– Krašto apsaugos ministerija

– Krašto apsaugos ministerijos [Valsts Aizsardzības ministrija] padotība esošās iestādes:

– Antrasis operatyvinių tarnybų departamentas;

– Centralizuota finansų ir turto tarnyba;

– Karo prievolės administravimo tarnyba;

– Krašto apsaugos archyvas;

– Krizių valdymo centras;

– Mobilizacijos departamentas;

– Ryšių ir informacinių sistemų tarnyba;

– Infrastruktūros plėtros departamentas;

– Valstybinis pilietinio pasipriešinimo rengimo centras.

– Lietuvos kariuomenė

– Krašto apsaugos sistemos kariniai vienetai ir tarnybos

– Kultūros ministerija

– Kultūros ministerijos [Kultūras ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Kultūros paveldo departamentas;

– Valstybinė kalbos inspekcija.

– Socialinės apsaugos ir darbo ministerija

– Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos [Sociālās aizsardzības un darba ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Garantinio fondo administracija;

– Valstybės vaiko teisių apsaugos ir įvaikinimo tarnyba;

– Lietuvos darbo birža;

– Lietuvos darbo rinkos mokymo tarnyba;

– Trišalės tarybos sekretoriatas;

– Socialinių paslaugų priežiūros departamentas;

– Darbo inspekcija;

– Valstybinio socialinio draudimo fondo valdyba;

– Neįgalumo ir darbingumo nustatymo tarnyba;

– Ginčų komisija;

– Techninės pagalbos neįgaliesiems centras;

– Neįgaliųjų reikalų departamentas.

– Susisiekimo ministerija

– Susisiekimo ministerijos [Transporta un sakaru ministrija] padotība esošās iestādes:

– Lietuvos automobilių kelių direkcija;

– Valstybinė geležinkelio inspekcija;

– Valstybinė kelių transporto inspekcija;

– Pasienio kontrolės punktų direkcija.

– Sveikatos apsaugos ministerija

– Sveikatos apsaugos ministerijos [Veselības ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Valstybinė akreditavimo sveikatos priežiūros veiklai tarnyba;

– Valstybinė ligonių kasa;

– Valstybinė medicininio audito inspekcija;

– Valstybinė vaistų kontrolės tarnyba;

– Valstybinė teismo psichiatrijos ir narkologijos tarnyba;

– Valstybinė visuomenės sveikatos priežiūros tarnyba;

– Farmacijos departamentas;

– Sveikatos apsaugos ministerijos Ekstremalių sveikatai situacijų centras;

– Lietuvos bioetikos komitetas;

– Radiacinės saugos centras.

– Švietimo ir mokslo ministerija

– Švietimo ir mokslo ministerijos [Izglītības un zinātnes ministrija] padotība esošās iestādes:

– Nacionalinis egzaminų centras;

– Studijų kokybės vertinimo centras.

– Teisingumo ministerija

– Teisingumo ministerijos [Tieslietu ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Kalėjimų departamentas;

– Nacionalinė vartotojų teisių apsaugos taryba;

– Europos teisės departamentas

– Ūkio ministerija

– Ūkio ministerijos [Ekonomikas ministrija] padotībā esošās struktūras:

– Įmonių bankroto valdymo departamentas;

– Valstybinė energetikos inspekcija;

– Valstybinė ne maisto produktų inspekcija;

– Valstybinis turizmo departamentas

– Užsienio reikalų ministerija

– Diplomatinės atstovybės ir konsulinės įstaigos užsienyje bei atstovybės prie tarptautinių organizacijų

– Vidaus reikalų ministerija

– Vidaus reikalų ministerijos [Iekšlietu ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Asmens dokumentų išrašymo centras;

– Finansinių nusikaltimų tyrimo tarnyba;

– Gyventojų registro tarnyba;

– Policijos departamentas;

– Priešgaisrinės apsaugos ir gelbėjimo departamentas;

– Turto valdymo ir ūkio departamentas;

– Vadovybės apsaugos departamentas;

– Valstybės sienos apsaugos tarnyba;

– Valstybės tarnybos departamentas;

– Informatikos ir ryšių departamentas;

– Migracijos departamentas;

– Sveikatos priežiūros tarnyba;

– Bendrasis pagalbos centras.

– Žemės ūkio ministerija

– Žemės ūkio ministerijos [Lauksaimniecības ministrija] padotībā esošās iestādes:

– Nacionalinė mokėjimo agentūra;

– Nacionalinė žemės tarnyba;

– Valstybinė augalų apsaugos tarnyba;

– Valstybinė gyvulių veislininkystės priežiūros tarnyba;

– Valstybinė sėklų ir grūdų tarnyba;

– Žuvininkystės departamentas

– Teismai [tiesas]:

– Lietuvos Aukščiausiasis Teismas;

– Lietuvos apeliacinis teismas;

– Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas;

– apygardų teismai;

– apygardų administraciniai teismai;

– apylinkių teismai;

– Nacionalinė teismų administracija

– Generalinė prokuratūra

– Citas centrālās valsts pārvaldes iestādes (institucijos [iestādes], įstaigos [struktūras], tarnybos[aģentūras])

– Aplinkos apsaugos agentūra;

– Valstybinė aplinkos apsaugos inspekcija;

– Aplinkos projektų valdymo agentūra;

– Miško genetinių išteklių, sėklų ir sodmenų tarnyba;

– Miško sanitarinės apsaugos tarnyba;

– Valstybinė miškotvarkos tarnyba;

– Nacionalinis visuomenės sveikatos tyrimų centras;

– Lietuvos AIDS centras;

– Nacionalinis organų transplantacijos biuras;

– Valstybinis patologijos centras;

– Valstybinis psichikos sveikatos centras;

– Lietuvos sveikatos informacijos centras;

– Slaugos darbuotojų tobulinimosi ir specializacijos centras;

– Valstybinis aplinkos sveikatos centras;

– Respublikinis mitybos centras;

– Užkrečiamųjų ligų profilaktikos ir kontrolės centras;

– Trakų visuomenės sveikatos priežiūros ir specialistų tobulinimosi centras;

– Visuomenės sveikatos ugdymo centras;

– Muitinės kriminalinė tarnyba;

– Muitinės informacinių sistemų centras;

– Muitinės laboratorija;

– Muitinės mokymo centras;

– Valstybinis patentų biuras;

– Lietuvos teismo ekspertizės centras;

– Centrinė hipotekos įstaiga;

– Lietuvos metrologijos inspekcija;

– Civilinės aviacijos administracija;

– Lietuvos saugios laivybos administracija;

– Transporto investicijų direkcija;

– Valstybinė vidaus vandenų laivybos inspekcija;

– Pabėgėlių priėmimo centras

Luksemburga

– Ministère d’Etat

– Ministère des Affaires Etrangères et de l’Immigration

– Ministère de l’Agriculture, de la Viticulture et du Développement Rural

– Ministère des Classes moyennes, du Tourisme et du Logement

– Ministère de la Culture, de l’Enseignement Supérieur et de la Recherche

– Ministère de l’Economie et du Commerce extérieur

– Ministère de l’Education nationale et de la Formation professionnelle

– Ministère de l’Egalité des chances

– Ministère de l’Environnement

– Ministère de la Famille et de l’Intégration

– Ministère des Finances

– Ministère de la Fonction publique et de la Réforme administrative

– Ministère de l’Intérieur et de l’Aménagement du territoire

– Ministère de la Justice

– Ministère de la Santé

– Ministère de la Sécurité sociale

– Ministère des Transports

– Ministère du Travail et de l’Emploi

– Ministère des Travaux publics

Ungārija

– Egészségügyi Minisztérium

– Földművelésügyi és Vidékfejlesztési Minisztérium

– Gazdasági és Közlekedési Minisztérium

– Honvédelmi Minisztérium

– Igazságügyi és Rendészeti Minisztérium

– Környezetvédelmi és Vízügyi Minisztérium

– Külügyminisztérium

– Miniszterelnöki Hivatal

– Oktatási és Kulturális Minisztérium

– Önkormányzati és Területfejlesztési Minisztérium

– Pénzügyminisztérium

– Szociális és Munkaügyi Minisztérium

– Központi Szolgáltatási Főigazgatóság

Malta

– Uffiċċju tal-Prim Ministru (Office of the Prime Minister)

– Ministeru għall-Familja u Solidarjeta’ Soċjali (Ministry for the Family and Social Solidarity)

– Ministeru ta’ l-Edukazzjoni Zghazagh u Impjieg (Ministry for Education Youth and Employment)

– Ministeru tal-Finanzi (Ministry of Finance)

– Ministeru tar-Riżorsi u l-Infrastruttura (Ministry for Resources and Infrastructure)

– Ministeru tat-Turiżmu u Kultura (Ministry for Tourism and Culture)

– Ministeru tal-Ġustizzja u l-Intern (Ministry for Justice and Home Affairs)

– Ministeru għall-Affarijiet Rurali u l-Ambjent (Ministry for Rural Affairs and the Environment)

– Ministeru għal Għawdex (Ministry for Gozo)

– Ministeru tas-Saħħa, l-Anzjani u Kura fil-Kommunita’ (Ministry of Health, the Elderly and Community Care)

– Ministeru ta’ l-Affarijiet Barranin (Ministry of Foreign Affairs)

– Ministeru għall-Investimenti, Industrija u Teknologija ta’ Informazzjoni (Ministry for Investment, Industry and Information Technology)

– Ministeru għall-Kompetittivà u Komunikazzjoni (Ministry for Competitiveness and Communications)

– Ministeru għall-Iżvilupp Urban u Toroq (Ministry for Urban Development and Roads)

Nīderlande

– Ministerie van Algemene Zaken

– Bestuursdepartement

– Bureau van de Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid

– Rijksvoorlichtingsdienst

– Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

– Bestuursdepartement

– Centrale Archiefselectiedienst (CAS)

– Algemene Inlichtingen- en Veiligheidsdienst (AIVD)

– Agentschap Basisadministratie Persoonsgegevens en Reisdocumenten (BPR)

– Agentschap Korps Landelijke Politiediensten

– Ministerie van Buitenlandse Zaken

– Directoraat-generaal Regiobeleid en Consulaire Zaken (DGRC)

– Directoraat-generaal Politieke Zaken (DGPZ)

– Directoraat-generaal Internationale Samenwerking (DGIS)

– Directoraat-generaal Europese Samenwerking (DGES)

– Centrum tot Bevordering van de Import uit Ontwikkelingslanden (CBI)

– Centrale diensten ressorterend onder S/PlvS (atbalsta dienesti, kas pakļauti ģenerālsekretāram un ģenerālsekretāra vietniekam)

– Buitenlandse Posten (ieder afzonderlijk)

– Ministerie van Defensie — (Aizsardzības ministrija)

– Bestuursdepartement

– Commando Diensten Centra (CDC)

– Defensie Telematica Organisatie (DTO)

– Centrale directie van de Defensie Vastgoed Dienst

– De afzonderlijke regionale directies van de Defensie Vastgoed Dienst

– Defensie Materieel Organisatie (DMO)

– Landelijk Bevoorradingsbedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

– Logistiek Centrum van de Defensie Materieel Organisatie

– Marinebedrijf van de Defensie Materieel Organisatie

– Defensie Pijpleiding Organisatie (DPO)

– Ministerie van Economische Zaken

– Bestuursdepartement

– Centraal Planbureau (CPB)

– SenterNovem

– Staatstoezicht op de Mijnen (SodM)

– Nederlandse Mededingingsautoriteit (NMa)

– Economische Voorlichtingsdienst (EVD)

– Agentschap Telecom

– Kenniscentrum Professioneel & Innovatief Aanbesteden, Netwerk voor Overheidsopdrachtgevers (PIANOo)

– Regiebureau Inkoop Rijksoverheid

– Octrooicentrum Nederland

– Consumentenautoriteit

– Ministerie van Financiën

– Bestuursdepartement

– Belastingdienst Automatiseringscentrum

– Belastingdienst

– de afzonderlijke Directies der Rijksbelastingen (dažādas Nodokļu un muitas pārvaldes nodaļas visā Nīderlandē)

– Fiscale Inlichtingen- en Opsporingsdienst (incl. Economische Controle dienst (ECD))

– Belastingdienst Opleidingen

– Dienst der Domeinen

– Ministerie van Justitie

– Bestuursdepartement

– Dienst Justitiële Inrichtingen

– Raad voor de Kinderbescherming

– Centraal Justitie Incasso Bureau

– Openbaar Ministerie

– Immigratie en Naturalisatiedienst

– Nederlands Forensisch Instituut

– Dienst Terugkeer & Vertrek

– Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

– Bestuursdepartement

– Dienst Regelingen (DR)

– Agentschap Plantenziektenkundige Dienst (PD)

– Algemene Inspectiedienst (AID)

– Dienst Landelijk Gebied (DLG)

– Voedsel en Waren Autoriteit (VWA)

– Ministerie van Onderwijs, Cultuur en Wetenschappen

– Bestuursdepartement

– Inspectie van het Onderwijs

– Erfgoedinspectie

– Centrale Financiën Instellingen

– Nationaal Archief

– Adviesraad voor Wetenschaps- en Technologiebeleid

– Onderwijsraad

– Raad voor Cultuur

– Ministerie van Sociale Zaken en Werkgelegenheid

– Bestuursdepartement

– Inspectie Werk en Inkomen

– Agentschap SZW

– Ministerie van Verkeer en Waterstaat

– Bestuursdepartement

– Directoraat-Generaal Transport en Luchtvaart

– Directoraat-generaal Personenvervoer

– Directoraat-generaal Water

– Centrale diensten (Central Services)

– Shared services Organisatie Verkeer en Watersaat

– Koninklijke Nederlandse Meteorologisch Instituut KNMI

– Rijkswaterstaat, Bestuur

– De afzonderlijke regionale Diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta reģionālais dienests)

– De afzonderlijke specialistische diensten van Rijkswaterstaat (katrs atsevišķais Būvdarbu un ūdens resursu apsaimniekošanas ģenerāldirektorāta specializētais dienests)

– Adviesdienst Geo-Informatie en ICT

– Adviesdienst Verkeer en Vervoer (AVV)

– Bouwdienst

– Corporate Dienst

– Data ICT Dienst

– Dienst Verkeer en Scheepvaart

– Dienst Weg- en Waterbouwkunde (DWW)

– Rijksinstituut voor Kunst en Zee (RIKZ)

– Rijksinstituut voor Integraal Zoetwaterbeheer en Afvalwaterbehandeling (RIZA)

– Waterdienst

– Inspectie Verkeer en Waterstaat, Hoofddirectie

– Port state Control

– Directie Toezichtontwikkeling Communicatie en Onderzoek (TCO)

– Toezichthouder Beheer Eenheid Lucht

– Toezichthouder Beheer Eenheid Water

– Toezichthouder Beheer Eenheid Land

– Ministerie van Volkshuisvesting, Ruimtelijke Ordening en Milieubeheer

– Bestuursdepartement

– Directoraat-generaal Wonen, Wijken en Integratie

– Directoraat-generaal Ruimte

– Directoraat-general Milieubeheer

– Rijksgebouwendienst

– VROM Inspectie

– Ministerie van Volksgezondheid, Welzijn en Sport

– Bestuursdepartement

– Inspectie Gezondheidsbescherming, Waren en Veterinaire Zaken

– Inspectie Gezondheidszorg

– Inspectie Jeugdhulpverlening en Jeugdbescherming

– Rijksinstituut voor de Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

– Sociaal en Cultureel Planbureau

– Agentschap t.b.v. het College ter Beoordeling van Geneesmiddelen

– Tweede Kamer der Staten-Generaal

– Eerste Kamer der Staten-Generaal

– Raad van State

– Algemene Rekenkamer

– Nationale Ombudsman

– Kanselarij der Nederlandse Orden

– Kabinet der Koningin

– Raad voor de rechtspraak en de Rechtbanken

Austrija

– Bundeskanzleramt

– Bundesministerium für europäische und internationale Angelegenheiten

– Bundesministerium für Finanzen

– Bundesministerium für Gesundheit, Familie und Jugend

– Bundesministerium für Inneres

– Bundesministerium für Justiz

– Bundesministerium für Landesverteidigung

– Bundesministerium für Land- und Forstwirtschaft, Umwelt und Wasserwirtschaft

– Bundesministerium für Soziales und Konsumentenschutz

– Bundesministerium für Unterricht, Kunst und Kultur

– Bundesministerium für Verkehr, Innovation und Technologie

– Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

– Bundesministerium für Wissenschaft und Forschung

– Österreichische Forschungs- und Prüfzentrum Arsenal Gesellschaft m.b.H

– Bundesbeschaffung G.m.b.H

– Bundesrechenzentrum G.m.b.H

Polija

– Kancelaria Prezydenta RP

– Kancelaria Sejmu RP

– Kancelaria Senatu RP

– Kancelaria Prezesa Rady Ministrów

– Sąd Najwyższy

– Naczelny Sąd Administracyjny

– Wojewódzkie sądy administracyjne

– Sądy powszechne — rejonowe, okręgowe i apelacyjne

– Trybunat Konstytucyjny

– Najwyższa Izba Kontroli

– Biuro Rzecznika Praw Obywatelskich

– Biuro Rzecznika Praw Dziecka

– Biuro Ochrony Rządu

– Biuro Bezpieczeństwa Narodowego

– Centralne Biuro Antykorupcyjne

– Ministerstwo Pracy i Polityki Społecznej

– Ministerstwo Finansów

– Ministerstwo Gospodarki

– Ministerstwo Rozwoju Regionalnego

– Ministerstwo Kultury i Dziedzictwa Narodowego

– Ministerstwo Edukacji Narodowej

– Ministerstwo Obrony Narodowej

– Ministerstwo Rolnictwa i Rozwoju Wsi

– Ministerstwo Skarbu Państwa

– Ministerstwo Sprawiedliwości

– Ministerstwo Infrastruktury

– Ministerstwo Nauki i Szkolnictwa Wyższego

– Ministerstwo Środowiska

– Ministerstwo Spraw Wewnętrznych i Administracji

– Ministerstwo Spraw Zagranicznych

– Ministerstwo Zdrowia

– Ministerstwo Sportu i Turystyki

– Urząd Komitetu Integracji Europejskiej

– Urząd Patentowy Rzeczypospolitej Polskiej

– Urząd Regulacji Energetyki

– Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych

– Urząd Transportu Kolejowego

– Urząd Dozoru Technicznego

– Urząd Rejestracji Produktów Leczniczych, Wyrobów Medycznych i Produktów Biobójczych

– Urząd do Spraw Repatriacji i Cudzoziemców

– Urząd Zamówień Publicznych

– Urząd Ochrony Konkurencji i Konsumentów

– Urząd Lotnictwa Cywilnego

– Urząd Komunikacji Elektronicznej

– Wyższy Urząd Górniczy

– Główny Urząd Miar

– Główny Urząd Geodezji i Kartografii

– Główny Urząd Nadzoru Budowlanego

– Główny Urząd Statystyczny

– Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji

– Generalny Inspektor Ochrony Danych Osobowych

– Państwowa Komisja Wyborcza

– Państwowa Inspekcja Pracy

– Rządowe Centrum Legislacji

– Narodowy Fundusz Zdrowia

– Polska Akademia Nauk

– Polskie Centrum Akredytacji

– Polskie Centrum Badań i Certyfikacji

– Polska Organizacja Turystyczna

– Polski Komitet Normalizacyjny

– Zakład Ubezpieczeń Społecznych

– Komisja Nadzoru Finansowego

– Naczelna Dyrekcja Archiwów Państwowych

– Kasa Rolniczego Ubezpieczenia Społecznego

– Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad

– Państwowa Inspekcja Ochrony Roślin i Nasiennictwa

– Komenda Główna Państwowej Straży Pożarnej

– Komenda Główna Policji

– Komenda Główna Straży Granicznej

– Inspekcja Jakości Handlowej Artykułów Rolno-Spożywczych

– Główny Inspektorat Ochrony Środowiska

– Główny Inspektorat Transportu Drogowego

– Główny Inspektorat Farmaceutyczny

– Główny Inspektorat Sanitarny

– Główny Inspektorat Weterynarii

– Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego

– Agencja Wywiadu

– Agencja Mienia Wojskowego

– Wojskowa Agencja Mieszkaniowa

– Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa

– Agencja Rynku Rolnego

– Agencja Nieruchomości Rolnych

– Państwowa Agencja Atomistyki

– Polska Agencja Żeglugi Powietrznej

– Polska Agencja Rozwiązywania Problemów Alkoholowych

– Agencja Rezerw Materiałowych

– Narodowy Bank Polski

– Narodowy Fundusz Ochrony Środowiska i Gospodarki Wodnej

– Państwowy Fundusz Rehabilitacji Osób Niepełnosprawnych

– Instytut Pamięci Narodowej — Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu

– Rada Ochrony Pamięci Walk i Męczeństwa

– Służba Celna Rzeczypospolitej Polskiej

– Państwowe Gospodarstwo Leśne ‘Lasy Państwowe’

– Polska Agencja Rozwoju Przedsiębiorczości

– Urzędy wojewódzkie

– Samodzielne Publiczne Zakłady Opieki Zdrowotnej, jeśli ich organem założycielskim jest minister, centralny organ administracji rządowej lub wojewoda

Portugāle

– Presidência do Conselho de Ministros

– Ministério das Finanças e da Administração Pública

– Ministério da Defesa Nacional

– Ministério dos Negócios Estrangeiros

– Ministério da Administração Interna

– Ministério da Justiça

– Ministério da Economia e da Inovação

– Ministério da Agricultura, Desenvolvimento Rural e Pescas

– Ministério da Educação

– Ministério da Ciência, Tecnologia e do Ensino Superior

– Ministério da Cultura

– Ministério da Saúde

– Ministério do Trabalho e da Solidariedade Social

– Ministério das Obras Públicas, Transportes e Comunicações

– Ministério do Ambiente, do Ordenamento do Território e do Desenvolvimento Regional

– Presidença da Republica

– Tribunal Constitucional

– Tribunal de Contas

– Provedoria de Justiça

Rumānija

– Administraţia Prezidenţială

– Senatul României

– Camera Deputaţilor

– Inalta Curte de Casaţie şi Justiţie

– Curtea Constituţională

– Consiliul Legislativ

– Curtea de Conturi

– Consiliul Superior al Magistraturii

– Parchetul de pe lângă Inalta Curte de Casaţie şi Justiţie

– Secretariatul General al Guvernului

– Cancelaria primului ministru

– Ministerul Afacerilor Externe

– Ministerul Economiei şi Finanţelor

– Ministerul Justiţiei

– Ministerul Apărării

– Ministerul Internelor şi Reformei Administrative

– Ministerul Muncii, Familiei şi Egalităţii de Sanse

– Ministerul pentru Intreprinderi Mici şi Mijlocii, Comerţ, Turism şi Profesii Liberale

– Ministerul Agriculturii şi Dezvoltării Rurale

– Ministerul Transporturilor

– Ministerul Dezvoltării, Lucrărilor Publice şi Locuinţei

– Ministerul Educaţiei Cercetării şi Tineretului

– Ministerul Sănătăţii Publice

– Ministerul Culturii şi Cultelor

– Ministerul Comunicaţiilor şi Tehnologiei Informaţiei

– Ministerul Mediului şi Dezvoltării Durabile

– Serviciul Român de Informaţii

– Serviciul de Informaţii Externe

– Serviciul de Protecţie şi Pază

– Serviciul de Telecomunicaţii Speciale

– Consiliul Naţional al Audiovizualului

– Consiliul Concurenţei (CC)

– Direcţia Naţională Anticorupţie

– Inspectoratul General de Poliţie

– Autoritatea Naţională pentru Reglementarea şi Monitorizarea Achiziţiilor Publice

– Consiliul Naţional de Soluţionare a Contestaţiilor

– Autoritatea Naţională de Reglementare pentru Serviciile Comunitare de Utilităţi Publice(ANRSC)

– Autoritatea Naţională Sanitară Veterinară şi pentru Siguranţa Alimentelor

– Autoritatea Naţională pentru Protecţia Consumatorilor

– Autoritatea Navală Română

– Autoritatea Feroviară Română

– Autoritatea Rutieră Română

– Autoritatea Naţională pentru Protecţia Drepturilor Copilului

– Autoritatea Naţională pentru Persoanele cu Handicap

– Autoritatea Naţională pentru Turism

– Autoritatea Naţională pentru Restituirea Proprietăţilor

– Autoritatea Naţională pentru Tineret

– Autoritatea Naţională pentru Cercetare Stiinţifica

– Autoritatea Naţională pentru Reglementare în Comunicaţii şi Tehnologia Informaţiei

– Autoritatea Naţională pentru Serviciile Societăţii Informaţionale

– Autoritatea Electorală Permanente

– Agenţia pentru Strategii Guvernamentale

– Agenţia Naţională a Medicamentului

– Agenţia Naţională pentru Sport

– Agenţia Naţională pentru Ocuparea Forţei de Muncă

– Agenţia Naţională de Reglementare în Domeniul Energiei

– Agenţia Română pentru Conservarea Energiei

– Agenţia Naţională pentru Resurse Minerale

– Agenţia Română pentru Investiţii Străine

– Agenţia Naţională pentru Intreprinderi Mici şi Mijlocii şi Cooperaţie

– Agenţia Naţională a Funcţionarilor Publici

– Agenţia Naţională de Administrare Fiscală

– Agenţia de Compensare pentru Achiziţii de Tehnică Specială

– Agenţia Naţională Anti-doping

– Agenţia Nucleară

– Agenţia Naţională pentru Protecţia Familiei

– Agenţia Naţională pentru Egalitatea de Sanse între Bărbaţi şi Femei

– Agenţia Naţională pentru Protecţia Mediului

– Agenţia naţională Antidrog

Slovēnija

– Predsednik Republike Slovenije

– Državni zbor Republike Slovenije

– Državni svet Republike Slovenije

– Varuh človekovih pravic

– Ustavno sodišče Republike Slovenije

– Računsko sodišče Republike Slovenije

– Državna revizijska komisja za revizijo postopkov oddaje javnih naročil

– Slovenska akademija znanosti in umetnosti

– Vladne službe

– Ministrstvo za finance

– Ministrstvo za notranje zadeve

– Ministrstvo za zunanje zadeve

– Ministrstvo za obrambo

– Ministrstvo za pravosodje

– Ministrstvo za gospodarstvo

– Ministrstvo za kmetijstvo, gozdarstvo in prehrano

– Ministrstvo za promet

– Ministrstvo za okolje in, prostor

– Ministrstvo za delo, družino in socialne zadeve

– Ministrstvo za zdravje

– Ministrstvo za javno upravo

– Ministrstvo za šolstvo in šport

– Ministrstvo za visoko šolstvo, znanost in tehnologijo

– Ministrstvo za kulturo

– Vrhovno sodišče Republike Slovenije

– višja sodišča

– okrožna sodišča

– okrajna sodišča

– Vrhovno državno tožilstvo Republike Slovenije

– Okrožna državna tožilstva

– Državno pravobranilstvo

– Upravno sodišče Republike Slovenije

– Višje delovno in socialno sodišče

– delovna sodišča

– Davčna uprava Republike Slovenije

– Carinska uprava Republike Slovenije

– Urad Republike Slovenije za preprečevanje pranja denarja

– Urad Republike Slovenije za nadzor prirejanja iger na srečo

– Uprava Republike Slovenije za javna plačila

– Urad Republike Slovenije za nadzor proračuna

– Policija

– Inšpektorat Republike Slovenije za notranje zadeve

– General štab Slovenske vojske

– Uprava Republike Slovenije za zaščito in reševanje

– Inšpektorat Republike Slovenije za obrambo

– Inšpektorat Republike Slovenije za varstvo pred naravnimi in drugimi nesrečami

– Uprava Republike Slovenije za izvrševanje kazenskih sankcij

– Urad Republike Slovenije za varstvo konkurence

– Urad Republike Slovenije za varstvo potrošnikov

– Tržni inšpektorat Republike Slovenije

– Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino

– Inšpektorat Republike Slovenije za elektronske komunikacije, elektronsko podpisovanje in pošto

– Inšpektorat za energetiko in rudarstvo

– Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja

– Inšpektorat Republike Slovenije za kmetijstvo, gozdarstvo in hrano

– Fitosanitarna uprava Republike Slovenije

– Veterinarska uprava Republike Slovenije

– Uprava Republike Slovenije za pomorstvo

– Direkcija Republike Slovenije za caste

– Prometni inšpektorat Republike Slovenije

– Direkcija za vodenje investicij v javno železniško infrastrukturo

– Agencija Republike Slovenije za okolje

– Geodetska uprava Republike Slovenije

– Uprava Republike Slovenije za jedrsko varstvo

– Inšpektorat Republike Slovenije za okolje in prostor

– Inšpektorat Republike Slovenije za delo

– Zdravstveni inšpektorat

– Urad Republike Slovenije za kemikalije

– Uprava Republike Slovenije za varstvo pred sevanji

– Urad Republike Slovenije za meroslovje

– Urad za visoko šolstvo

– Urad Republike Slovenije za mladino

– Inšpektorat Republike Slovenije za šolstvo in šport

– Arhiv Republike Slovenije

– Inšpektorat Republike Slovenije za kulturo in medije

– Kabinet predsednika Vlade Republike Slovenije

– Generalni sekretariat Vlade Republike Slovenije

– Služba vlade za zakonodajo

– Služba vlade za evropske zadeve

– Služba vlade za lokalno samoupravo in regionalno politiko

– Urad vlade za komuniciranje

– Urad za enake možnosti

– Urad za verske skupnosti

– Urad za narodnosti

– Urad za makroekonomske analize in razvoj

– Statistični urad Republike Slovenije

– Slovenska obveščevalno-varnostna agencija

– Protokol Republike Slovenije

– Urad za varovanje tajnih podatkov

– Urad za Slovence v zamejstvu in po svetu

– Služba Vlade Republike Slovenije za razvoj

– Informacijski pooblaščenec

– Državna volilna komisija

Slovākija

Ministrijas un citas centrālās pārvaldes iestādes, kas minētas Likumā Nr. 575/2001 Coll. par valdības un centrālo valsts pārvaldes iestāžu darbības struktūru, šā likuma jaunākajā redakcijā:

– Kancelária Prezidenta Slovenskej republiky

– Národná rada Slovenskej republiky

– Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

– Ministerstvo financií Slovenskej republiky

– Ministerstvo dopravy, pôšt a telekomunikácií Slovenskej republiky

– Ministerstvo pôdohospodárstva Slovenskej republiky

– Ministerstvo výstavby a regionálneho rozvoja Slovenskej republiky

– Ministerstvo vnútra Slovenskej republiky

– Ministerstvo obrany Slovenskej republiky

– Ministerstvo spravodlivosti Slovenskej republiky

– Ministerstvo zahraničných vecí Slovenskej republiky

– Ministerstvo práce, sociálnych vecí a rodiny Slovenskej republiky

– Ministerstvo životného prostredia Slovenskej republiky

– Ministerstvo školstva Slovenskej republiky

– Ministerstvo kultúry Slovenskej republiky

– Ministerstvo zdravotníctva Slovenskej republiky

– Úrad vlády Slovenskej republiky

– Protimonopolný úrad Slovenskej republiky

– Štatistický úrad Slovenskej republiky

– Úrad geodézie, kartografie a katastra Slovenskej republiky

– Úrad jadrového dozoru Slovenskej republiky

– Úrad pre normalizáciu, metrológiu a skúšobníctvo Slovenskej republiky

– Úrad pre verejné obstarávanie

– Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

– Správa štátnych hmotných rezerv Slovenskej republiky

– Národný bezpečnostný úrad

– Ústavný súd Slovenskej republiky

– Najvyšši súd Slovenskej republiky

– Generálna prokuratura Slovenskej republiky

– Najvyšši kontrolný úrad Slovenskej republiky

– Telekomunikačný úrad Slovenskej republiky

– Úrad priemyselného vlastníctva Slovenskej republiky

– Úrad pre finančný trh

– Úrad na ochranu osobn ý ch udajov

– Kancelária verejneho ochranu prav

Somija

– Oikeuskanslerinvirasto — Justitiekanslersämbetet

– Liikenne- Ja Viestintäministeriö — Kommunikationsministeriet

– Ajoneuvohallintokeskus AKE — Fordonsförvaltningscentralen AKE

– Ilmailuhallinto — Luftfartsförvaltningen

– Ilmatieteen laitos — Meteorologiska institutet

– Merenkulkulaitos — Sjöfartsverket

– Merentutkimuslaitos — Havsforskningsinstitutet

– Ratahallintokeskus RHK — Banförvaltningscentralen RHK

– Rautatievirasto — Järnvägsverket

– Tiehallinto — Vägförvaltningen

– Viestintävirasto — Kommunikationsverket

– Maa- Ja Metsätalousministeriö — Jord- Och Skogsbruksministeriet

– Elintarviketurvallisuusvirasto — Livsmedelssäkerhetsverket

– Maanmittauslaitos — Lantmäteriverket

– Maaseutuvirasto — Landsbygdsverket

– Oikeusministeriö — Justitieministeriet

– Tietosuojavaltuutetun toimisto — Dataombudsmannens byrå

– Tuomioistuimet — domstolar

– Korkein oikeus — Högsta domstolen

– Korkein hallinto-oikeus — Högsta förvaltningsdomstolen

– Hovioikeudet — hovrätter

– Käräjäoikeudet — tingsrätter

– Hallinto-oikeudet –förvaltningsdomstolar

– Markkinaoikeus — Marknadsdomstolen

– Työtuomioistuin — Arbetsdomstolen

– Vakuutusoikeus — Försäkringsdomstolen

– Kuluttajariitalautakunta — Konsumenttvistenämnden

– Vankeinhoitolaitos — Fångvårdsväsendet

– HEUNI — Yhdistyneiden Kansakuntien yhteydessä toimiva Euroopan kriminaalipolitiikan instituutti — HEUNI — Europeiska institutet för kriminalpolitik, verksamt i anslutning till Förenta Nationerna

– Konkurssiasiamiehen toimisto — Konkursombudsmannens byrå

– Kuluttajariitalautakunta — Konsumenttvistenämnden

– Oikeushallinnon palvelukeskus — Justitieförvaltningens servicecentral

– Oikeushallinnon tietotekniikkakeskus — Justitieförvaltningens datateknikcentral

– Oikeuspoliittinen tutkimuslaitos (Optula) — Rättspolitiska forskningsinstitutet

– Oikeusrekisterikeskus — Rättsregistercentralen

– Onnettomuustutkintakeskus — Centralen för undersökning av olyckor

– Rikosseuraamusvirasto — Brottspåföljdsverket

– Rikosseuraamusalan koulutuskeskus — Brottspåföljdsområdets utbildningscentral

– Rikoksentorjuntaneuvosto Rådet för brottsförebyggande

– Saamelaiskäräjät — Sametinget

– Valtakunnansyyttäjänvirasto — Riksåklagarämbetet

– Vankeinhoitolaitos — Fångvårdsväsendet

– Opetusministeriö — Undervisningsministeriet

– Opetushallitus — Utbildningsstyrelsen

– Valtion elokuvatarkastamo — Statens filmgranskningsbyrå

– Puolustusministeriö — Försvarsministeriet

– Puolustusvoimat — Försvarsmakten

– Sisäasiainministeriö — Inrikesministeriet

– Väestörekisterikeskus — Befolkningsregistercentralen

– Keskusrikospoliisi — Centralkriminalpolisen

– Liikkuva poliisi — Rörliga polisen

– Rajavartiolaitos — Gränsbevakningsväsendet

– Lääninhallitukset — Länstyrelserna

– Suojelupoliisi — Skyddspolisen

– Poliisiammattikorkeakoulu — Polisyrkeshögskolan

– Poliisin tekniikkakeskus — Polisens teknikcentral

– Poliisin tietohallintokeskus — Polisens datacentral

– Helsingin kihlakunnan poliisilaitos — Polisinrättningen i Helsingfors

– Pelastusopisto — Räddningsverket

– Hätäkeskuslaitos — Nödcentralsverket

– Maahanmuuttovirasto — Migrationsverket

– Sisäasiainhallinnon palvelukeskus — Inrikesförvaltningens servicecentral

– Sosiaali- Ja Terveysministeriö — Social- Och Hälsovårdsministeriet

– Työttömyysturvan muutoksenhakulautakunta — Besvärsnämnden för utkomstskyddsärenden

– Sosiaaliturvan muutoksenhakulautakunta — Besvärsnämnden för socialtrygghet

– Lääkelaitos — Läkemedelsverket

– Terveydenhuollon oikeusturvakeskus — Rättsskyddscentralen för hälsovården

– Säteilyturvakeskus — Strålsäkerhetscentralen

– Kansanterveyslaitos — Folkhälsoinstitutet

– Lääkehoidon kehittämiskeskus ROHTO — Utvecklingscentralen för läkemedelsbe-handling

– Sosiaali- ja terveydenhuollon tuotevalvontakeskus — Social- och hälsovårdens produkttill-synscentral

– Sosiaali- ja terveysalan tutkimus- ja kehittämiskeskus Stakes — Forsknings- och utvecklingscentralen för social- och hälsovården Stakes

– Vakuutusvalvontavirasto — Försäkringsinspektionen

– Työ- Ja Elinkeinoministeriö — Arbets- Och Näringsministeriet

– Kuluttajavirasto — Konsumentverket

– Kilpailuvirasto — Konkurrensverket

– Patentti- ja rekisterihallitus — Patent- och registerstyrelsen

– Valtakunnansovittelijain toimisto — Riksförlikningsmännens byrå

– Valtion turvapaikanhakijoiden vastaanottokeskukset– Statliga förläggningar för asylsökande

– Energiamarkkinavirasto − Energimarknadsverket

– Geologian tutkimuskeskus — Geologiska forskningscentralen

– Huoltovarmuuskeskus — Försörjningsberedskapscentralen

– Kuluttajatutkimuskeskus — Konsumentforskningscentralen

– Matkailun edistämiskeskus (MEK) — Centralen för turistfrämjande

– Mittatekniikan keskus (MIKES) — Mätteknikcentralen

– Tekes — teknologian ja innovaatioiden kehittämiskeskus −Tekes — utvecklingscentralen för teknologi och innovationer

– Turvatekniikan keskus (TUKES) — Säkerhetsteknikcentralen

– Valtion teknillinen tutkimuskeskus (VTT) — Statens tekniska forskningscentral

– Syrjintälautakunta — Nationella diskrimineringsnämnden

– Työneuvosto — Arbetsrådet

– Vähemmistövaltuutetun toimisto — Minoritetsombudsmannens byrå

– Ulkoasiainministeriö — Utrikesministeriet

– Valtioneuvoston Kanslia — Statsrådets Kansli

– Valtiovarainministeriö — Finansministeriet

– Valtiokonttori — Statskontoret

– Verohallinto — Skatteförvaltningen

– Tullilaitos — Tullverket

– Tilastokeskus — Statistikcentralen

– Valtiontaloudellinen tutkimuskeskus — Statens ekonomiska forskiningscentral

– Ympäristöministeriö — Miljöministeriet

– Suomen ympäristökeskus — Finlands miljöcentral

– Asumisen rahoitus- ja kehityskeskus — Finansierings- och utvecklingscentralen för boendet

– Valtiontalouden Tarkastusvirasto — Statens Revisionsverk

Zviedrija

A

– Affärsverket svenska kraftnät

– Akademien för de fria konsterna

– Alkohol- och läkemedelssortiments-nämnden

– Allmänna pensionsfonden

– Allmänna reklamationsnämnden

– Ambassader

– Ansvarsnämnd, statens

– Arbetsdomstolen

– Arbetsförmedlingen

– Arbetsgivarverk, statens

– Arbetslivsinstitutet

– Arbetsmiljöverket

– Arkitekturmuseet

– Arrendenämnder

– Arvsfondsdelegationen

– Arvsfondsdelegationen

B

– Banverket

– Barnombudsmannen

– Beredning för utvärdering av medicinsk metodik, statens

– Bergsstaten

– Biografbyrå, statens

– Biografiskt lexikon, svenskt

– Birgittaskolan

– Blekinge tekniska högskola

– Bokföringsnämnden

– Bolagsverket

– Bostadsnämnd, statens

– Bostadskreditnämnd, statens

– Boverket

– Brottsförebyggande rådet

– Brottsoffermyndigheten

C

– Centrala studiestödsnämnden

D

– Danshögskolan

– Datainspektionen

– Departementen

– Domstolsverket

– Dramatiska institutet

E

– Ekeskolan

– Ekobrottsmyndigheten

– Ekonomistyrningsverket

– Ekonomiska rådet

– Elsäkerhetsverket

– Energimarknadsinspektionen

– Energimyndighet, statens

– EU/FoU-rådet

– Exportkreditnämnden

– Exportråd, Sveriges

F

– Fastighetsmäklarnämnden

– Fastighetsverk, statens

– Fideikommissnämnden

– Finansinspektionen

– Finanspolitiska rådet

– Finsk-svenska gränsälvskommissionen

– Fiskeriverket

– Flygmedicincentrum

– Folkhälsoinstitut, statens

– Fonden för fukt- och mögelskador

– Forskningsrådet för miljö, areella näringar och samhällsbyggande, Formas

– Folke Bernadotte Akademin

– Forskarskattenämnden

– Forskningsrådet för arbetsliv och socialvetenskap

– Fortifikationsverket

– Forum för levande historia

– Försvarets materielverk

– Försvarets radioanstalt

– Försvarets underrättelsenämnd

– Försvarshistoriska museer, statens

– Försvarshögskolan

– Försvarsmakten

– Försäkringskassan

G

– Gentekniknämnden

– Geologiska undersökning

– Geotekniska institut, statens

– Giftinformationscentralen

– Glesbygdsverket

– Grafiska institutet och institutet för högre kommunikation- och reklamutbildning

– Granskningsnämnden för radio och TV

– Granskningsnämnden för försvarsuppfinningar

– Gymnastik- och Idrottshögskolan

– Göteborgs universitet

H

– Handelsflottans kultur- och fritidsråd

– Handelsflottans pensionsanstalt

– Handelssekreterare

– Handelskamrar, auktoriserade

– Handikappombudsmannen

– Handikappråd, statens

– Harpsundsnämnden

– Haverikommission, statens

– Historiska museer, statens

– Hjälpmedelsinstitutet

– Hovrätterna

– Hyresnämnder

– Häktena

– Hälso- och sjukvårdens ansvarsnämnd

– Högskolan Dalarna

– Högskolan i Borås

– Högskolan i Gävle

– Högskolan i Halmstad

– Högskolan i Kalmar

– Högskolan i Karlskrona/Ronneby

– Högskolan i Kristianstad

– Högskolan i Skövde

– Högskolan i Trollhättan/Uddevalla

– Högskolan på Gotland

– Högskolans avskiljandenämnd

– Högskoleverket

– Högsta domstolen

I

– ILO kommittén

– Inspektionen för arbetslöshetsförsäkringen

– Inspektionen för strategiska produkter

– Institut för kommunikationsanalys, statens

– Institut för psykosocial medicin, statens

– Institut för särskilt utbildningsstöd, statens

– Institutet för arbetsmarknadspolitisk utvärdering

– Institutet för rymdfysik

– Institutet för tillväxtpolitiska studier

– Institutionsstyrelse, statens

– Insättningsgarantinämnden

– Integrationsverket

– Internationella programkontoret för utbildningsområdet

J

– Jordbruksverk, statens

– Justitiekanslern

– Jämställdhetsombudsmannen

– Jämställdhetsnämnden

– Järnvägar, statens

– Järnvägsstyrelsen

K

– Kammarkollegiet

– Kammarrätterna

– Karlstads universitet

– Karolinska Institutet

– Kemikalieinspektionen

– Kommerskollegium

– Konjunkturinstitutet

– Konkurrensverket

– Konstfack

– Konsthögskolan

– Konstnärsnämnden

– Konstråd, statens

– Konsulat

– Konsumentverket

– Krigsvetenskapsakademin

– Krigsförsäkringsnämnden

– Kriminaltekniska laboratorium, statens

– Kriminalvården

– Krisberedskapsmyndigheten

– Kristinaskolan

– Kronofogdemyndigheten

– Kulturråd, statens

– Kungl. Biblioteket

– Kungl. Konsthögskolan

– Kungl. Musikhögskolan i Stockholm

– Kungl. Tekniska högskolan

– Kungl. Vitterhets-, historie- och antikvitetsakademien

– Kungl Vetenskapsakademin

– Kustbevakningen

– Kvalitets- och kompetensråd, statens

– Kärnavfallsfondens styrelse

L

– Lagrådet

– Lantbruksuniversitet, Sveriges

– Lantmäteriverket

– Linköpings universitet

– Livrustkammaren, Skoklosters slott och Hallwylska museet

– Livsmedelsverk, statens

– Livsmedelsekonomiska institutet

– Ljud- och bildarkiv, statens

– Lokala säkerhetsnämnderna vid kärnkraftverk

– Lotteriinspektionen

– Luftfartsverket

– Luftfartsstyrelsen

– Luleå tekniska universitet

– Lunds universitet

– Läkemedelsverket

– Läkemedelsförmånsnämnden

– Länsrätterna

– Länsstyrelserna

– Lärarhögskolan i Stockholm

M

– Malmö högskola

– Manillaskolan

– Maritima muséer, statens

– Marknadsdomstolen

– Medlingsinstitutet

– Meteorologiska och hydrologiska institut, Sveriges

– Migrationsverket

– Militärhögskolor

– Mittuniversitetet

– Moderna museet

– Museer för världskultur, statens

– Musikaliska Akademien

– Musiksamlingar, statens

– Myndigheten för handikappolitisk samordning

– Myndigheten för internationella adoptionsfrågor

– Myndigheten för skolutveckling

– Myndigheten för kvalificerad yrkesutbildning

– Myndigheten för nätverk och samarbete inom högre utbildning

– Myndigheten för Sveriges nätuniversitet

– Myndigheten för utländska investeringar i Sverige

– Mälardalens högskola

N

– Nationalmuseum

– Nationellt centrum för flexibelt lärande

– Naturhistoriska riksmuseet

– Naturvårdsverket

– Nordiska Afrikainstitutet

– Notarienämnden

– Nämnd för arbetstagares uppfinningar, statens

– Nämnden för statligt stöd till trossamfund

– Nämnden för styrelserepresentationsfrågor

– Nämnden mot diskriminering

– Nämnden för elektronisk förvaltning

– Nämnden för RH anpassad utbildning

– Nämnden för hemslöjdsfrågor

O

– Oljekrisnämnden

– Ombudsmannen mot diskriminering på grund av sexuell läggning

– Ombudsmannen mot etnisk diskriminering

– Operahögskolan i Stockholm

P

– Patent- och registreringsverket

– Patentbesvärsrätten

– Pensionsverk, statens

– Personregisternämnd statens, SPAR-nämnden

– Pliktverk, Totalförsvarets

– Polarforskningssekretariatet

– Post- och telestyrelsen

– Premiepensionsmyndigheten

– Presstödsnämnden

R

– Radio- och TV–verket

– Rederinämnden

– Regeringskansliet

– Regeringsrätten

– Resegarantinämnden

– Registernämnden

– Revisorsnämnden

– Riksantikvarieämbetet

– Riksarkivet

– Riksbanken

– Riksdagsförvaltningen

– Riksdagens ombudsmän

– Riksdagens revisorer

– Riksgäldskontoret

– Rikshemvärnsrådet

– Rikspolisstyrelsen

– Riksrevisionen

– Rikstrafiken

– Riksutställningar, Stiftelsen

– Riksvärderingsnämnden

– Rymdstyrelsen

– Rådet för Europeiska socialfonden i Sverige

– Räddningsverk, statens

– Rättshjälpsmyndigheten

– Rättshjälpsnämnden

– Rättsmedicinalverket

S

– Samarbetsnämnden för statsbidrag till trossamfund

– Sameskolstyrelsen och sameskolor

– Sametinget

– SIS, Standardiseringen i Sverige

– Sjöfartsverket

– Skatterättsnämnden

– Skatteverket

– Skaderegleringsnämnd, statens

– Skiljenämnden i vissa trygghetsfrågor

– Skogsstyrelsen

– Skogsvårdsstyrelserna

– Skogs och lantbruksakademien

– Skolverk, statens

– Skolväsendets överklagandenämnd

– Smittskyddsinstitutet

– Socialstyrelsen

– Specialpedagogiska institutet

– Specialskolemyndigheten

– Språk- och folkminnesinstitutet

– Sprängämnesinspektionen

– Statistiska centralbyrån

– Statskontoret

– Stockholms universitet

– Stockholms internationella miljöinstitut

– Strålsäkerhetsmyndigheten

– Styrelsen för ackreditering och teknisk kontroll

– Styrelsen för internationellt utvecklingssamarbete, SIDA

– Styrelsen för Samefonden

– Styrelsen för psykologiskt försvar

– Stängselnämnden

– Svenska institutet

– Svenska institutet för europapolitiska studier

– Svenska ESF rådet

– Svenska Unescorådet

– Svenska FAO kommittén

– Svenska Språknämnden

– Svenska Skeppshypotekskassan

– Svenska institutet i Alexandria

– Sveriges författarfond

– Säkerhetspolisen

– Säkerhets- och integritetsskyddsnämnden

– Södertörns högskola

T

– Taltidningsnämnden

– Talboks- och punktskriftsbiblioteket

– Teaterhögskolan i Stockholm

– Tingsrätterna

– Tjänstepensions och grupplivnämnd, statens

– Tjänsteförslagsnämnden för domstolsväsendet

– Totalförsvarets forskningsinstitut

– Totalförsvarets pliktverk

– Tullverket

– Turistdelegationen

U

– Umeå universitet

– Ungdomsstyrelsen

– Uppsala universitet

– Utlandslönenämnd, statens

– Utlänningsnämnden

– Utrikesförvaltningens antagningsnämnd

– Utrikesnämnden

– Utsädeskontroll, statens

V

– Valideringsdelegationen

– Valmyndigheten

– Vatten- och avloppsnämnd, statens

– Vattenöverdomstolen

– Verket för förvaltningsutveckling

– Verket för högskoleservice

– Verket för innovationssystem (VINNOVA)

– Verket för näringslivsutveckling (NUTEK)

– Vetenskapsrådet

– Veterinärmedicinska anstalt, statens

– Veterinära ansvarsnämnden

– Väg- och transportforskningsinstitut, statens

– Vägverket

– Vänerskolan

– Växjö universitet

– Växtsortnämnd, statens

Å

– Åklagarmyndigheten

– Åsbackaskolan

Ö

– Örebro universitet

– Örlogsmannasällskapet

– Östervångsskolan

– Överbefälhavaren

– Överklagandenämnden för högskolan

– Överklagandenämnden för nämndemanna-uppdrag

– Överklagandenämnden för studiestöd

– Överklagandenämnden för totalförsvaret

Apvienotā Karaliste

– Cabinet Office

– Office of the Parliamentary Counsel

– Central Office of Information

– Charity Commission

– Crown Estate Commissioners (Vote Expenditure Only)

– Crown Prosecution Service

– Department for Business, Enterprise and Regulatory Reform

– Competition Commission

– Gas and Electricity Consumers’ Council

– Office of Manpower Economics

– Department for Children, Schools and Families

– Department of Communities and Local Government

– Rent Assessment Panels

– Department for Culture, Media and Sport

– British Library

– British Museum

– Commission for Architecture and the Built Environment

– The Gambling Commission

– Historic Buildings and Monuments Commission for England (English Heritage)

– Imperial War Museum

– Museums, Libraries and Archives Council

– National Gallery

– National Maritime Museum

– National Portrait Gallery

– Natural History Museum

– Science Museum

– Tate Gallery

– Victoria and Albert Museum

– Wallace Collection

– Department for Environment, Food and Rural Affairs

– Agricultural Dwelling House Advisory Committees

– Agricultural Land Tribunals

– Agricultural Wages Board and Committees

– Cattle Breeding Centre

– Countryside Agency

– Plant Variety Rights Office

– Royal Botanic Gardens, Kew

– Royal Commission on Environmental Pollution

– Department of Health

– Dental Practice Board

– National Health Service Strategic Health Authorities

– NHS Trusts

– Prescription Pricing Authority

– Department for Innovation, Universities and Skills

– Higher Education Funding Council for England

– National Weights and Measures Laboratory

– Patent Office

– Department for International Development

– Department of the Procurator General and Treasury Solicitor

– Legal Secretariat to the Law Officers

– Department for Transport

– Maritime and Coastguard Agency

– Department for Work and Pensions

– Disability Living Allowance Advisory Board

– Independent Tribunal Service

– Medical Boards and Examining Medical Officers (War Pensions)

– Occupational Pensions Regulatory Authority

– Regional Medical Service

– Social Security Advisory Committee

– Export Credits Guarantee Department

– Foreign and Commonwealth Office

– Wilton Park Conference Centre

– Government Actuary’s Department

– Government Communications Headquarters

– Home Office

– HM Inspectorate of Constabulary

– House of Commons

– House of Lords

– Ministry of Defence

– Defence Equipment & Support

– Meteorological Office

– Ministry of Justice

– Boundary Commission for England

– Combined Tax Tribunal

– Council on Tribunals

– Court of Appeal — Criminal

– Employment Appeals Tribunal

– Employment Tribunals

– HMCS Regions, Crown, County and Combined Courts (England and Wales)

– Immigration Appellate Authorities

– Immigration Adjudicators

– Immigration Appeals Tribunal

– Lands Tribunal

– Law Commission

– Legal Aid Fund (England and Wales)

– Office of the Social Security Commissioners

– Parole Board and Local Review Committees

– Pensions Appeal Tribunals

– Public Trust Office

– Supreme Court Group (England and Wales)

– Transport Tribunal

– The National Archives

– National Audit Office

– National Savings and Investments

– National School of Government

– Northern Ireland Assembly Commission

– Northern Ireland Court Service

– Coroners Courts

– County Courts

– Court of Appeal and High Court of Justice in Northern Ireland

– Crown Court

– Enforcement of Judgements Office

– Legal Aid Fund

– Magistrates’ Courts

– Pensions Appeals Tribunals

– Northern Ireland, Department for Employment and Learning

– Northern Ireland, Department for Regional Development

– Northern Ireland, Department for Social Development

– Northern Ireland, Department of Agriculture and Rural Development

– Northern Ireland, Department of Culture, Arts and Leisure

– Northern Ireland, Department of Education

– Northern Ireland, Department of Enterprise, Trade and Investment

– Northern Ireland, Department of the Environment

– Northern Ireland, Department of Finance and Personnel

– Northern Ireland, Department of Health, Social Services and Public Safety

– Northern Ireland, Office of the First Minister and Deputy First Minister

– Northern Ireland Office

– Crown Solicitor’s Office

– Department of the Director of Public Prosecutions for Northern Ireland

– Forensic Science Laboratory of Northern Ireland

– Office of the Chief Electoral Officer for Northern Ireland

– Police Service of Northern Ireland

– Probation Board for Northern Ireland

– State Pathologist Service

– Office of Fair Trading

– Office for National Statistics

– National Health Service Central Register

– Office of the Parliamentary Commissioner for Administration and Health Service Commissioners

– Paymaster General’s Office

– Postal Business of the Post Office

– Privy Council Office

– Public Record Office

– HM Revenue and Customs

– The Revenue and Customs Prosecutions Office

– Royal Hospital, Chelsea

– Royal Mint

– Rural Payments Agency

– Scotland, Auditor-General

– Scotland, Crown Office and Procurator Fiscal Service

– Scotland, General Register Office

– Scotland, Queen’s and Lord Treasurer’s Remembrancer

– Scotland, Registers of Scotland

– The Scotland Office

– The Scottish Ministers

– Architecture and Design Scotland

– Crofters Commission

– Deer Commission for Scotland

– Lands Tribunal for Scotland

– National Galleries of Scotland

– National Library of Scotland

– National Museums of Scotland

– Royal Botanic Garden, Edinburgh

– Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Scotland

– Scottish Further and Higher Education Funding Council

– Scottish Law Commission

– Community Health Partnerships

– Special Health Boards

– Health Boards

– The Office of the Accountant of Court

– High Court of Justiciary

– Court of Session

– HM Inspectorate of Constabulary

– Parole Board for Scotland

– Pensions Appeal Tribunals

– Scottish Land Court

– Sheriff Courts

– Scottish Police Services Authority

– Office of the Social Security Commissioners

– The Private Rented Housing Panel and Private Rented Housing Committees

– Keeper of the Records of Scotland

– The Scottish Parliamentary Body Corporate

– HM Treasury

– Office of Government Commerce

– United Kingdom Debt Management Office

– The Wales Office (Office of the Secretary of State for Wales)

– The Welsh Ministers

– Higher Education Funding Council for Wales

– Local Government Boundary Commission for Wales

– The Royal Commission on the Ancient and Historical Monuments of Wales

– Valuation Tribunals (Wales)

– Welsh National Health Service Trusts and Local Health Boards

– Welsh Rent Assessment Panels

II PIELIKUMS 2. PANTA 8. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO DARBĪBU SARAKSTS

Ja interpretācija CPV un NACE nomenklatūrā nesakrīt, tad piemēro CPV nomenklatūru.

NACE Rev. 1 (1) || CPV kods

F IEDAĻA || BŪVNIECĪBA

Daļa || Grupa || Klase || Darbības veids || Piezīmes

45 || || || Būvniecība || Šajā daļā ietilpst: — jaunu ēku būvniecība un būvdarbi, restaurācija un remontdarbi. || 45000000

|| 45.1 || || Būvlaukuma sagatavošana || || 45100000

|| || 45.11 || Būvju demontāža un nojaukšana; grunts pārvietošana || Šajā klasē ietilpst: — būvju un citu konstrukciju demontāža, — būvlaukuma attīrīšana, — grunts noņemšana — norakšanas, būvlaukuma līmeņošanas un iezīmēšanas darbi, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšana utt., — derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošana: — liekās slodzes noņemšana un citi sagatavošanas darbi minerālu nogulu un karjeru vietās. Šajā klasē arī ietilpst: — būvlaukuma drenāža, — lauksaimniecības un meža zemes drenāža. || 45110000

|| || 45.12 || Izmēģinājuma urbšana un urbumu izveidošana || Šajā klasē ietilpst: — izmēģinājuma urbšana, izmēģinājuma urbumu veidošana un grunts paraugu ņemšana celtniecības, ģeofiziskiem, ģeoloģiskiem vai līdzīgiem mērķiem. Šajā klasē neietilpst: — naftas un gāzes ieguves urbumu veidošana, sk. 11.20, — ūdens ieguves urbumu veidošana, sk. 45.25, — šahtu izciršana, sk. 45.25, — naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofiziskā, ģeoloģiskā un seismiskā apsekošana, sk. 74.20. || 45120000

|| 45.2 || || Pabeigti vai atsevišķu kārtu būvdarbi; inženiertehniskie darbi || || 45200000

|| || 45.21 || Vispārīgie ēku būvniecības darbi un inženiertehniskie darbi || Šajā klasē ietilpst: — visu tipu ēku būvniecība, inženiertehnisko būvju būvniecība, — tilti, ieskaitot autoceļu estakādes, viadukti, tuneļi un apakšzemes pārejas, — maģistrālie cauruļvadi, komunikāciju un elektropadeves līnijas, — pilsētas cauruļvadi, pilsētas komunikāciju un elektropadeves līnijas, — citi saistītie darbi pilsētās, — saliekamo konstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumā. Šajā klasē neietilpst: — ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi, sk. 11.20, — tādu pilnīgi saliekamu būvju montāža, ko veido pašražotas konstrukcijas, kuras nav ražotas no betona, sk. 20., 26. un 28. daļu, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, sk. 45.23, — ēku ierīkošanas darbi, sk. 45.3, — ēku apdares darbi, sk. 45.4, — arhitektūras un inženierzinību darbības, sk. 74.20, — būvniecības projektu vadīšana, sk. 74.20. || 45210000 Izņemot: -45213316 45220000 45231000 45232000

|| || 45.22 || Jumta seguma un konstrukciju montāža || Šajā klasē ietilpst: — jumtu montāža, — jumta seguma uzlikšana, — hidroizolācija. || 45261000

|| || 45.23 || Lielceļu, autoceļu, lidlauku un sporta objektu būvniecība || Šajā klasē ietilpst: — lielceļu, ielu, autoceļu un citu satiksmes un kājāmgājēju ceļu būvniecība, — dzelzceļu būvniecība, — lidlauka skrejceļu būvniecība, — stadionu, peldbaseinu, vingrošanas zāļu, tenisa kortu, golfa laukumu un citu sporta laukumu būvdarbi, izņemot ēku būvdarbus, — ceļu un autostāvvietu marķēšana. Šajā klasē neietilpst: — iepriekšēja grunts pārvietošana, sk. 45.11. || 45212212 un DA03 45230000 Izņemot: -45231000 -45232000 -45234115

|| || 45.24 || Hidrotehnisko būvju būvniecība || Šajā klasē ietilpst: — šāda būvniecība — — ūdensceļi, ostu un upju nostiprinājumi, piestātnes, slūžas u. c., — dambji un aizsprosti, — bagarēšana, — zemūdens darbi. || 45240000

|| || 45.25 || Citi būvdarbi, kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas || Šajā klasē ietilpst: — viena veida būvdarbi, kuri ir kopīgi dažādiem būvju veidiem un kuru veikšanai nepieciešamas speciālas iemaņas vai iekārtas, — pamatu likšanas darbi, tostarp pāļu dzīšana, — ūdens ieguves aku urbšana un būvdarbi, šahtu rakšana, — rūpnieciski ražotu tērauda elementu montāža, — tērauda locīšana, — mūrēšanas un akmeņu likšanas darbi, — sastatņu un darba platformu montāža un demontāža, ieskaitot sastatņu un darba platformu nomu, — skursteņu un rūpniecisko kurtuvju būvniecība. Šajā klasē neietilpst: — sastatņu noma bez montāžas un demontāžas, sk. 71.32. || 45250000 45262000

|| 45.3 || || Ēku ierīkošanas darbi || || 45300000

|| || 45.31 || Elektrības vadu instalēšana un montāža || Šajā klasē ietilpst: šādu ietaišu ierīkošana ēkās vai citās būvēs — — elektrības vadu sistēmas un iekārtas, — telekomunikāciju sistēmas, — elektriskās apkures sistēmas, — pastāvīgas antenas, — ugunsdzēsības signalizācija, — apsardzes signalizācijas sistēmas, — lifti un eskalatori, — zibensnovedēji u. c. || 45213316 45310000 Izņemot: -45316000

|| || 45.32 || Izolācijas darbi || Šajā klasē ietilpst: — siltumizolācijas, skaņas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai citās būvēs. Šajā klasē neietilpst: — hidroizolācija, sk. 45.22. || 45320000

|| || 45.33 || Sanitārtehniskie darbi || Šajā klasē ietilpst: — šādu iekārtu uzstādīšana ēkās vai citās būvēs — — — sanitārtehnika un sanitārās iekārtas, — gāzes iekārtas, — apkures, vēdināšanas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtas un cauruļvadi, — ūdens izsmidzināšanas sistēmas. Šajā klasē neietilpst: — elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, sk. 45.31. || 45330000

|| || 45.34 || Pārējās būves un ierīces || Šajā klasē ietilpst: — gaismas un signalizācijas sistēmu ierīkošana uz autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostās, — citur neminēta aprīkojuma un palīgierīču ierīkošana ēkās vai citās būvēs. || 45234115 45316000 45340000

|| 45.4 || || Būvobjekta apdare || || 45400000

|| || 45.41 || Apmetēju darbi || Šajā klasē ietilpst: — ēku vai citu būvju iekšējo vai ārējo virsmu apmešana, ieskaitot apmetumu ar plākšņu vai lokšņu materiāliem. || 45410000

|| || 45.42 || Namdaru darbi || Šajā klasē ietilpst: — no koka vai cita materiāla rūpnieciski izgatavotu durvju, logu, durvju un logu rāmju, iebūvējamo virtuves iekārtu, kāpņu, veikala iekārtu un citu iekārtu iebūvēšana, — iekštelpu apdare (griesti, sienu koka apdare, bīdāmās šķērssienas u. c.). Šajā klasē neietilpst: — parketa un cita veida koka grīdu ierīkošana, sk. 45.43. || 45420000

|| || 45.43 || Grīdu un sienu klājumu ierīkošana || Šajā klasē ietilpst: — šādu materiālu ieklāšana, noklāšana, iekāršana vai montāža ēkās vai citās būvēs — — — sienu vai grīdas keramikas, betona vai akmens flīzes, — parkets un cita veida koka grīda, paklāji un grīdas segumi no linoleja, — tostarp grīdas segumi no gumijas vai plastikāta, — sienu un grīdas segumi no „teraco” betona, marmora, granīta vai slānekļa, — tapetes. || 45430000

|| || 45.44 || Krāsošana un stiklošana || Šajā klasē ietilpst: — iekštelpu un ārējo virsmu krāsošana, — tehniskā aprīkojuma krāsošana, — montāža (stikls, spoguļi u. c.). Šajā klasē neietilpst: — logu likšana, sk. 45.42. || 45440000

|| || 45.45 || Citi būvobjekta apdares darbi || Šajā klasē ietilpst: — privātu peldbaseinu montāža, — ēku virsmas tīrīšana ar ūdens tvaiku, smilšu strūklu un tamlīdzīgā veidā, — citur neminēti apdares un nobeiguma darbi. Šajā klasē neietilpst: — ēku un citu būvju iekštelpu tīrīšana, sk. 74.70. || 45212212 un DA04 45450000

|| 45.5 || || Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma || || 45500000

|| || 45.50 || Būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (ar vadītāju) noma || Šajā klasē neietilpst: — būvkonstrukciju montāžas vai demontāžas iekārtu (bez vadītāja) noma, sk. 71.32. || 45500000

(1) Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.).

III PIELIKUMS 4. PANTA b) PUNKTĀ MINĒTO PREČU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMIEM, KURU SLĒGŠANAS TIESĪBAS LĪGUMSLĒDZĒJAS IESTĀDES PIEŠĶĪRUŠAS AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Vienīgais teksts, kas piemērojams šīs direktīvas vajadzībām, ir Nolīguma par valsts iepirkumu 1. pielikuma 3. punkta teksts, uz ko pamatojas šis informatīvais preču saraksts:

25. nodaļa. || Sāls, sērs, zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements

26. nodaļa. || Rūdas, sārņi un pelni

27. nodaļa. || Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas, minerālvaski izņemot: ex 27.10: īpašas dzinēju degvielas

28. nodaļa. || Ķīmiskie elementi, dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi, izņemot: ex 28.09: sprāgstvielas ex 28.13: sprāgstvielas ex 28.14: asaru gāzi ex 28.28: sprāgstvielas ex 28.32: sprāgstvielas ex 28.39: sprāgstvielas ex 28.50: toksiskas vielas ex 28.51: toksiskas vielas ex 28.54: sprāgstvielas

29. nodaļa. || Organiskie ķīmiskie savienojumi, izņemot: ex 29.03: sprāgstvielas ex 29.04: sprāgstvielas ex 29.07: sprāgstvielas ex 29.08: sprāgstvielas ex 29.11: sprāgstvielas ex 29.12: sprāgstvielas ex 29.13: toksiskas vielas ex 29.14: toksiskas vielas ex 29.15: toksiskas vielas ex 29.21: toksiskas vielas ex 29.22: toksiskas vielas ex 29.23: toksiskas vielas ex 29.26: sprāgstvielas ex 29.27: toksiskas vielas ex 29.29: sprāgstvielas

30. nodaļa. || Farmaceitiskie produkti

31. nodaļa. || Mēslošanas līdzekļi

32. nodaļa. || Miecvielu vai krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; pigmenti un citas krāsvielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes

33. nodaļa. || Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas un ķermeņa kopšanas līdzekļi

34. nodaļa. || Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgie vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un tamlīdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas un zobtehnikas vaski

35. nodaļa. || Albumīni, līmes, fermenti

37. nodaļa. || Foto un kino preces

38. nodaļa. || Dažādi ķīmijas rūpniecības produkti, izņemot: ex 38.19: toksiskas vielas

39. nodaļa. || Mākslīgie sveķi un plastmasas, celulozes esteri un ēteri un to izstrādājumi, izņemot: ex 39.03: sprāgstvielas

40. nodaļa. || Kaučuks, sintētiskais kaučuks, faktiss un tā izstrādājumi, izņemot: ex 40.11: ložu necaurlaidīgas riepas

41. nodaļa. || Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda

42. nodaļa. || Ādas izstrādājumi, zirglietas un iejūgs, ceļojuma piederumi, somas un tamlīdzīgas preces, izstrādājumi no dzīvnieku zarnām (izņemot zīdvērpēja pavedienu)

43. nodaļa. || Kažokādas un mākslīgās kažokādas, to izstrādājumi

44. nodaļa. || Koks un koka izstrādājumi, kokogle

45. nodaļa. || Korķis un korķa izstrādājumi

46. nodaļa. || Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem, pīti trauki un pinumi

47. nodaļa. || Izejvielas papīra ražošanai

48. nodaļa. || Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi

49. nodaļa. || Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni

65. nodaļa. || Galvassegas un to daļas

66. nodaļa. || Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas

67. nodaļa. || Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām vai dūnām; mākslīgie ziedi; izstrādājumi no cilvēku matiem

68. nodaļa. || Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas un tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi

69. nodaļa. || Keramikas izstrādājumi

70. nodaļa. || Stikls un stikla izstrādājumi

71. nodaļa. || Pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija

73. nodaļa. || Dzelzs un tērauds un to izstrādājumi

74. nodaļa. || Varš un tā izstrādājumi

75. nodaļa. || Niķelis un tā izstrādājumi

76. nodaļa. || Alumīnijs un tā izstrādājumi

77. nodaļa. || Magnijs un berilijs un to izstrādājumi

78. nodaļa. || Svins un tā izstrādājumi

79. nodaļa. || Cinks un tā izstrādājumi

80. nodaļa. || Alva un tās izstrādājumi

81. nodaļa. || Pārējie parastie metāli, ko izmanto metalurģijā, un to izstrādājumi

82. nodaļa. || Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas, to daļas, izņemot: ex 82.05: instrumentus ex 82.07: instrumentus, to daļas

83. nodaļa. || Dažādi parasto metālu izstrādājumi

84. nodaļa. || Apkures katli, mehānismi un mehāniskas ierīces, to detaļas, izņemot: ex 84.06: dzinējus ex 84.08: citus dzinējus ex 84.45: mehānismus ex 84.53: automātiskas datu apstrādes mašīnas ex 84.55: to mašīnu daļas, kas minētas pozīcijā Nr. 84.53 ex 84.59: kodolreaktorus

85. nodaļa. || Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, izņemot: ex 85.13: telekomunikāciju iekārtas ex 85.15: raidaparatūru

86. nodaļa. || Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas, dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums, visu veidu satiksmes signalizācijas iekārtas (kas nav elektromehāniskas), izņemot: ex 86.02: elektriskās bruņulokomotīves ex 86.03: citādas bruņulokomotīves ex 86.05: bruņuvagonus ex 86.06: remonta vagonus ex 86.07: vagonus

87. nodaļa. || Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to detaļas, izņemot: ex 87.08: tankus un citus bruņutransporta līdzekļus ex 87.01: traktorus ex 87.02: militāros transportlīdzekļus ex 87.03: tehniskās palīdzības automašīnas ex 87.09: motociklus ex 87.14: piekabes

89. nodaļa. || Kuģi, laivas un peldlīdzekļi, izņemot: ex 89.01A: karakuģus

90. nodaļa. || Optikas, fotogrāfijas, kinematogrāfijas, mērīšanas, kontroles, precīzijas, medicīnas un ķirurģijas instrumenti un aparāti, to detaļas, izņemot: ex 90.05: binokļus ex 90.13: dažādus instrumentus, lāzerus ex 90.14: telemetrus ex 90.28: elektriskos un elektroniskos mērinstrumentus ex 90.11: mikroskopus ex 90.17: medicīnas instrumentus ex 90.18: mehanoterapijas ierīces ex 90.19: ortopēdiskos piederumus ex 90.20: rentgena aparātus

91. nodaļa. || Pulksteņi un to detaļas

92. nodaļa. || Mūzikas instrumenti, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu sastāvdaļas un piederumi

94. nodaļa. || Mēbeles un to sastāvdaļas, gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi, izņemot: ex 94.01A: lidaparātu sēdekļus

95. nodaļa. || Grebumi vai veidņu materiāla izstrādājumi un ražojumi

96. nodaļa. || Slotas, sukas, pūderslotiņas un sieti

98. nodaļa. || Dažādi rūpniecības izstrādājumi

IV PIELIKUMS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKĀS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM

Ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jānodrošina vismaz tas, ka:

(a) var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas precīzu laiku un datumu;

(b) var pienācīgi nodrošināt, ka nevienai personai līdz noteiktajiem termiņiem nav pieejami dokumenti, kas nosūtīti saskaņā ar minētajām prasībām;

(c) ja minētais piekļuves aizliegums ir pārkāpts — var pienācīgi nodrošināt, ka šis pārkāpums ir precīzi konstatējams;

(d) vienīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt dienu, kurā atver saņemtos dokumentus;

(e) iepirkuma procedūras vai konkursa dažādajos posmos piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai, tikai vienlaicīgi rīkojoties pilnvarotajām personām;

(f) pilnvaroto personu vienlaicīga piekļuve iesniegtajiem dokumentiem ir iespējama tikai pēc attiecīgi noteiktās dienas;

(g) saņemtie un saskaņā ar šīm prasībām atvērtie dati ir pieejami tikai tām pilnvarotajām personām, kuras ir tiesīgas ar tiem iepazīties, un

(h) piedāvājumu autentifikācijai jāatbilst šajā pielikumā izklāstītajām prasībām.

V PIELIKUMS 23. PANTĀ MINĒTO STARPTAUTISKO NOLĪGUMU SARAKSTS

Nolīgumi ar šādām valstīm vai valstu grupām:

– Albānija (OV L 107, 28.4.2009.)

– Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (OV L 87, 20.3.2004.)

– CARIFORUM (OV L 289, 30.10.2008.)

– Čīle (OV L352, 30.12.2002.)

– Horvātija (OV L 26, 28.1.2005.)

– Meksika (OV L 276, 28.10.2000., L 157/30.6.2000.)

– Melnkalne (OV L 345, 28.12.2007.)

– Dienvidkoreja (OV L 127, 14.5.2011.)

– Šveice (OV L 300, 31.12.1972.)

VI PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS

A DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR IEPIEKŠĒJĀ INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJA PROFILĀ (kā minēts 46. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir iesaistīts cits kopējā iepirkuma veids.

4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

5. Pircēja profila interneta adrese (URL).

6. Datums, kad nosūtīts paziņojums par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

B DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ IEPRIEKŠĒJOS INFORMATĪVAJOS PAZIŅOJUMOS (kā minēts 46. pantā)

I. INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ VISOS GADĪJUMOS

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

3. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

4. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

6. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

7. Īss iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms.

8. Ja šo paziņojumu neizmanto iepirkuma izsludināšanai — paredzētais(-ie) datums(-i), kad publicēs paziņojumu par līgumu vai paziņojumus par līgumu attiecībā uz līgumu(-iem), kas minēts(-i) šajā iepriekšējā informatīvajā paziņojumā.

9. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

10. Cita būtiska informācija.

11. Norāde, vai uz līgumu attiecas nolīgums.

II. PAPILDU INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, JA AR PAZIŅOJUMU IZLUDINA IEPIRKUMU (46. PANTA 2. PUNKTS)

1. Norāde, ka ieinteresētie ekonomikas dalībnieki paziņo līgumslēdzējai iestādei par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos.

2. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids (slēgta procedūra vai konkursa procedūra ar sarunām, dinamiskā iepirkumu sistēma, konkursa dialogs vai inovāciju partnerība).

3. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

(a) ir paredzēta vispārīgā vienošanās,

(b) ir paredzēta dinamiskā iepirkumu sistēma.

4. Ciktāl tas ir zināms, preču, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņš un līguma darbības ilgums.

5. Ciktāl tas ir zināms, dalības nosacījumi, tostarp:

(a) attiecīgā gadījumā norāde, vai publiskais līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

(b) attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji;

(c) īss atlases kritēriju apraksts.

6. Ciktāl tas ir zināms, to kritēriju īss apraksts, kurus izmantos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā: „zemākās izmaksas” vai „saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

7. Ciktāl tas ir zināms, līguma(-u) paredzamā kopējā vērtība; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

8. Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņi.

9. Adrese, uz kuru jānosūta ieinteresētības apliecinājumi.

10. Valoda vai valodas, kādā(-s) iesniedzamas kandidatūras vai piedāvājumi.

11. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

(a) tiks pieprasīta/tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana,

(b) izmantos elektroniskos pasūtījumus,

(c) izmantos elektroniskos rēķinus,

(d) pieņems elektroniskos maksājumus.

12. Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Eiropas Savienības fondiem.

13. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

C DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMU (kā minēts 47. pantā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

3. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

4. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

6. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā un galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

7. Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts.

8. Līguma(-u) paredzamā kopējā vērtība; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

9. Norāde, vai ir atļauti vai aizliegti piedāvājumu varianti.

10. Piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu piegādes vai sniegšanas termiņi un, ciktāl zināms, līguma darbības ilgums.

(a) Vispārīgās vienošanās gadījumā — norāde par vispārīgās vienošanās plānoto darbības laiku, attiecīgā gadījumā norādot iemeslus, ja darbības laiks pārsniedz četrus gadus; ciktāl iespējams, norāde par piešķiramo līgumu vērtību un periodiskumu, skaitu un — attiecīgā gadījumā — dalībai ierosinātais maksimālais ekonomikas dalībnieku skaits.

(b) Dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā — norāde par sistēmas plānoto darbības ilgumu; ciktāl iespējams, norāde par piešķiramo līgumu vērtību un periodiskumu.

11. Dalības nosacījumi, tostarp:

(a) attiecīgā gadījumā norāde, vai publiskais līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

(b) attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji;

(c) saraksts un īss apraksts par kritērijiem attiecībā uz ekonomikas dalībnieku personisko stāvokli, kas var izraisīt izslēgšanu, un par atlases kritērijiem; standartu minimums, kas, iespējams, nepieciešams; norāde par vajadzīgo informāciju (pašdeklarācijas, dokumentācija).

12. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids; attiecīgā gadījumā — pamatojums paātrinātas procedūras piemērošanai (atklātā procedūrā, slēgtā procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām).

13. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

(a) ir paredzēta vispārīgā vienošanās,

(b) ir paredzēta dinamiskā iepirkumu sistēma,

(c) ir paredzēta elektroniskā izsole (atklātās un slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām).

14. Ja līgums sadalīts daļās — norāde par to, vai piedāvājumu iespējams iesniegt par vienu, par vairākām vai par visām daļām; norāde par to daļu skaita iespējamo ierobežojumu, ko var piešķirt vienam pretendentam. Ja līgums nav sadalīts daļās — sniedz pamatojumu.

15. Slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā vai inovāciju partnerībā, ja tiks samazināts to kandidātu skaits, kurus uzaicinās iesniegt piedāvājumu, uz sarunām vai iesaistīties dialogā: minimālais un, ja nepieciešams, plānotais maksimālais kandidātu skaits un objektīvi kritēriji, ko piemēros, lai izvēlētos attiecīgos kandidātus.

16. Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā vai inovāciju partnerībā —attiecīgā gadījumā norāde, ja procedūra tiks sadalīta posmos, lai pakāpeniski samazinātu sarunās apspriežamo piedāvājumu vai izskatāmo risinājumu skaitu.

17. Attiecīgā gadījumā — īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līguma izpildi.

18. Kritēriji, ko izmanto, lai līguma vai līgumu slēgšanas tiesības piešķirtu „zemāko izmaksu” piedāvājumam vai „saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam”. Kritēriji, ar kuriem saskaņā noteiks saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī šo kritēriju svērums, ja vien šī informācija nav iekļauta specifikācijās vai — konkursa dialoga gadījumā — aprakstošajā dokumentā.

19. Piedāvājumu (atklātās procedūrās) vai dalības pieteikumu (slēgtās procedūrās un konkursa procedūrās ar sarunām, dinamiskajās iepirkumu sistēmās, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā) saņemšanas termiņš.

20. Adrese, uz kuru jānosūta piedāvājumi vai dalības pieteikumi.

21. Atklātās procedūrās:

(a) termiņš, kurā pretendentam jāuztur spēkā savs piedāvājums,

(b) piedāvājumu atvēršanas datums, laiks un vieta,

(c) personas, kas ir pilnvarotas piedalīties šādā atvēršanā.

22. Valoda vai valodas, kurā(-s) sagatavojami piedāvājumi vai dalības pieteikumi.

23. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

(a) tiks pieņemta piedāvājumu vai dalības pieteikumu elektroniska iesniegšana,

(b) izmantos elektroniskos pasūtījumus,

(c) izmantos elektroniskos rēķinus,

(d) pieņems elektroniskos maksājumus.

24. Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Eiropas Savienības fondiem.

25. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

26. Datums(-i) un atsauce(-s) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajiem) līgumu(-iem).

27. Kārtēja iepirkuma gadījumā — turpmāku paziņojumu paredzētais publicēšanas laiks.

28. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

29. Norāde, vai uz līgumu attiecas nolīgums.

30. Cita būtiska informācija.

D DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU (kā minēts 48. pantā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

5. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā.

6. Iepirkuma apraksts: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms. Ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu. Atbilstīgā gadījumā visu iespēju apraksts.

7. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids; ja piemēro sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas (30. pants) — izvēles pamatojums.

8. Attiecīgā gadījumā norāde, vai:

(a) ir paredzēta vispārīgā vienošanās,

(b) ir paredzēta dinamiskā iepirkumu sistēma.

9. Direktīvas 66. pantā minētie kritēriji, ko izmantoja līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai. Attiecīgā gadījumā — norāde, vai tika rīkota elektroniskā izsole (atklātās procedūrās, slēgtās procedūrās vai konkursa procedūrās ar sarunām).

10. Datums, kad pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

11. Attiecībā uz katru līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saņemto piedāvājumu skaits, tostarp:

(a) piedāvājumu skaits, kas saņemts no ekonomikas dalībniekiem, kuri ir mazi un vidēji uzņēmumi,

(b) no ārvalstīm saņemto piedāvājumu skaits,

(c) elektroniski saņemto piedāvājumu skaits.

12. Katrai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai — izraudzītā(-o) pretendenta(-u) adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, tostarp:

(a) informācija par to, vai izraudzītais pretendents ir mazais un vidējais uzņēmums;

(b) informācija par to, vai līguma slēgšanas tiesības piešķirtas konsorcijam.

13. Izraudzītā(-o) piedāvājuma(-u) vērtība vai piedāvājums ar visaugstāko un piedāvājums ar viszemāko cenu, kas ņemti vērā līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā.

14. Attiecīgā gadījumā un par katru līgumu — līguma daļa, kas ar apakšuzņēmuma līgumu var tikt nodota izpildei trešām personām, un šīs līguma daļas vērtība.

15. Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Eiropas Savienības fondiem.

16. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

17. Datums(-i) un atsauce(-s) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā publicēto(-ajiem) līgumu(-iem).

18. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

19. Cita būtiska informācija.

E DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR METU KONKURSU (kā minēts 79. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti un pilnībā, kā arī bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

3. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

4. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

6. Projekta galveno raksturlielumu apraksts.

7. Godalgu skaits un vērtība.

8. Konkursa veids (atklāts vai slēgts).

9. Atklāta konkursa gadījumā — projektu iesniegšanas termiņš.

10. Slēgta konkursa gadījumā:

(a) iecerētais dalībnieku skaits,

(b) ja dalībnieki jau atlasīti — šo dalībnieku vārdi, uzvārdi vai nosaukumi,

(c) dalībnieku atlases kritēriji,

(d) dalības pieteikumu saņemšanas termiņš.

11. Atbilstīgā gadījumā norāde, ka piedalīties var tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

12. Kritēriji, ko piemēros, vērtējot projektus.

13. Jau atlasīto žūrijas locekļu vārdi.

14. Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir līgumslēdzējai iestādei saistošs.

15. Maksājumi visiem dalībniekiem, ja tādi ir paredzēti.

16. Norāde par to, vai pēc konkursa tā uzvarētājam vai uzvarētājiem piešķirs līgumu slēgšanas tiesības.

17. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

18. Cita būtiska informācija.

F DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR METU KONKURSU REZULTĀTIEM (kā minēts 79. panta 2. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

5. Projekta galveno raksturlielumu apraksts.

6. Godalgu vērtība.

7. Konkursa veids (atklāts vai slēgts).

8. Kritēriji, ko piemēroja, vērtējot projektus.

9. Žūrijas lēmuma datums.

10. Dalībnieku skaits:

(a) to dalībnieku skaits, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi;

(b) ārvalstu dalībnieku skaits.

11. Konkursa uzvarētāja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese, kā arī norāde, vai uzvarētājs pieder pie maziem un vidējiem uzņēmumiem.

12. Informācija, vai metu konkurss ir saistīts ar projektu vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

13. Datums(-i) un atsauce(-s) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) projektu(-iem).

14. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

15. Cita būtiska informācija.

G DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMA GROZĪJUMIEM TĀ DARBĪBAS LAIKĀ (kā minēts 72. panta 6. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

3. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu līgumu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā.

4. Iepirkuma apraksts pirms un pēc grozījumiem: būvdarbu veids un apjoms, piegāžu veids un daudzums vai vērtība, pakalpojumu veids un apjoms.

5. Attiecīgā gadījumā grozījumu izraisītais cenas pieaugums.

6. Apraksts par apstākļiem, kuru dēļ ir vajadzīgi grozījumi.

7. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma datums.

8. Attiecīgā gadījumā — jaunā ekonomikas dalībnieka vai jauno ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

9. Informācija, vai līgums ir saistīts ar projektu un/vai programmu, ko finansē no Savienības fondiem.

10. Pārraudzības struktūras un tās struktūras nosaukums un adrese, kas atbildīga par pārbaudēm un — attiecīgā gadījumā — starpniecības procedūrām. Precīza informācija par pārbaudes procedūru termiņu un vajadzības gadījumā tā dienesta adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, no kura var saņemt minēto informāciju.

11. Datums(-i) un atsauce(-s) attiecībā uz iepriekšējām publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kuras saistītas ar šajā paziņojumā ietverto(-ajiem) līgumu(-iem).

12. Šā paziņojuma nosūtīšanas datums.

13. Cita būtiska informācija.

H DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMIEM, KURI ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM (kā minēts 75. panta 1. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. E-pasta vai interneta adrese, kurā būs neierobežoti, pilnībā un bez maksas tieši pieejamas specifikācijas un visi pavaddokumenti.

3. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

4. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

5. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

6. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

7. Iepērkamo pakalpojumu un, ja nepieciešams, saistīto būvdarbu un piegāžu apraksts.

8. Līguma(-u) paredzamā kopējā vērtība; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

9. Dalības nosacījumi, tostarp:

(a) attiecīgā gadījumā norāde, vai līgums attiecas tikai uz aizsargātām darbnīcām un vai tā izpilde ir paredzēta tikai aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros;

(b) attiecīgā gadījumā norāde, vai saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem attiecīgo pakalpojumu drīkst sniegt tikai konkrētas profesijas pārstāvji.

10. Termiņš(-i), kādā(-os) jāsazinās ar līgumslēdzēju iestādi, lai varētu piedalīties.

11. Īss apraksts par piemērojamās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras galvenajām iezīmēm.

12. Cita būtiska informācija.

I DAĻA INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR TĀDU LĪGUMU SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU, KURI ATTIECAS UZ SOCIĀLAJIEM UN CITIEM ĪPAŠIEM PAKALPOJUMIEM (kā minēts 75. panta 2. punktā)

1. Līgumslēdzējas iestādes un — ja atšķiras — dienesta, no kura var iegūt papildu informāciju, nosaukums, reģistrācijas numurs (ja tas ir paredzēts valsts tiesību aktos), adrese, ietverot NUTS kodu, tālrunis, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

2. Līgumslēdzējas iestādes veids un galvenā darbības joma.

3. Attiecīgā gadījumā — norāde, ka līgumslēdzēja iestāde ir centralizēto iepirkumu struktūra vai ka ir paredzēts cits kopējā iepirkuma veids.

4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā; ja līgums ir sadalīts daļās, šo informāciju sniedz par katru daļu.

5. Galvenās būvdarbu veikšanas vietas NUTS kods būvdarbu gadījumā vai galvenās piegāžu vai pakalpojumu sniegšanas vietas NUTS kods piegāžu un pakalpojumu gadījumā.

6. Iepirkto pakalpojumu un, ja nepieciešams, saistīto būvdarbu un piegāžu īss apraksts.

7. Saņemto piedāvājumu skaits.

8. Samaksātā cena vai cenu diapazons (mazākā/lielākā).

9. Katram līgumam — izraudzītā ekonomikas dalībnieka vai izraudzīto ekonomikas dalībnieku adrese, ietverot NUTS kodu, tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta un interneta adrese.

10. Cita būtiska informācija.

VII PIELIKUMS INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ELEKTRONISKO IZSOĻU SPECIFIKĀCIJĀS (33. panta 4. punkts)

Specifikācijās, ko izmanto, ja līgumslēdzēji ir nolēmuši rīkot elektronisko izsoli, iekļaujama vismaz šāda informācija:

(a) parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar nosacījumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

(b) jebkuri iesniedzamo vērtību ierobežojumi, kas izriet no līguma priekšmeta specifikācijām;

(c) informācija, kas tiks nodota pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad šī informācija tiks nodota;

(d) būtiska informācija par elektroniskās izsoles norisi;

(e) nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs izteikt savu piedāvājumu, un jo īpaši minimālais solis, kas attiecīgā gadījumā tiks pieprasīts procedūrā;

(f) būtiska informācija par izmantojamām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajiem specifikācijām.

VIII PIELIKUMS DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

(1)          „tehniskā specifikācija” ir viens no šiem veidiem:

(a) būvdarbu līguma gadījumā — tehnisko priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts iepirkuma procedūras dokumentos un nosaka materiāla, preces vai piegādes raksturlielumus, kuri nepieciešami, lai materiālu, preci vai piegādi varētu raksturot kā līgumslēdzējas iestādes paredzētajam lietojumam piemērotu; minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos un klimata raksturlielumus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, drošumu vai izmērus, tostarp procedūras attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iesaiņojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm visos būvdarbu aprites cikla posmos; minētajos raksturlielumos iekļauj arī noteikumus par būvprojektēšanu un tāmēšanu, būvju un būvniecības metožu un tehnoloģiju testēšanas, inspekcijas un pieņemšanas nosacījumus un visus citus tehniskos nosacījumus, ko var noteikt līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar vispārīgiem vai īpašiem noteikumiem attiecībā uz pabeigtām būvēm un tajās izmantotajiem materiāliem vai daļām;

(b)     pakalpojumu vai piegādes līgumu gadījumā — dokumentāra specifikācija, kas nosaka preces vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielumus, piemēram, kvalitātes līmeni, ekoloģisko un klimata raksturlielumu līmeņus, projektēšanu visu lietotāju ērtībām (ietverot personu ar invaliditāti piekļuvi) un atbilstības novērtējumu, darbības rezultātus, preces lietošanu, drošumu vai izmērus, ieskaitot prasības attiecībā uz nosaukumu, ar kādu konkrēto preci pārdod, terminoloģiju, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm jebkurā preces vai pakalpojuma aprites cikla posmā un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

(2)          „standarts” ir tehniskā specifikācija, ko atkārtotai vai pastāvīgai piemērošanai apstiprinājusi atzīta standartizācijas institūcija un kuras ievērošana nav obligāta, un kura iedalās divās kategorijās:

(a) starptautisks standarts — standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

(b) Eiropas standarts — standarts, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai,

(c) valsts standarts — standarts, ko pieņēmusi valsts standartizācijas organizācija un kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

(3)          „Eiropas tehniskais apstiprinājums” ir tāds pozitīvs tehniskais novērtējums attiecībā uz preces piemērotību, kurš pamatojas uz būvdarbu pamatprasību izpildi, ievērojot preces dabīgos raksturlielumus un paredzētos lietošanas un izmantošanas nosacījumus; Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod attiecīgā apstiprināšanas struktūra, ko šim mērķim izraudzījusies dalībvalsts;

(4)          „kopējā tehniskā specifikācija” ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstu atzītu procedūru vai saskaņā ar 9. un 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā [XXX] par Eiropas standartizāciju [un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK], kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

(5)          „tehniskā atsauce” ir jebkurš Eiropas standartizācijas institūciju galīgais dokuments, izņemot Eiropas standartus, kurš izstrādāts saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām.

IX PIELIKUMS NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1. Paziņojumu publicēšana

Līgumslēdzējām iestādēm ir jānosūta 46., 47., 48., 75. un 79. pantā minētie paziņojumi Eiropas Kopienu Publikāciju birojam, un tie jāpublicē saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem.

Paziņojumus, kas minēti 46., 47., 48., 75. un 79. pantā, publicē Eiropas Savienības Publikāciju birojs vai līgumslēdzējas iestādes, ja pircēja profilā ir publicēts iepriekšējs informatīvs paziņojums saskaņā ar 46. panta 1. punktu.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes var šo informāciju publicēt internetā pircēja profilā, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā.

Eiropas Kopienu Publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei nosūta apstiprinājumu, kas minēts 49. panta 5. punkta otrajā daļā.

2. Papildinošas vai papildu informācijas publicēšana

(a) Līgumslēdzējas iestādes internetā publicē specifikācijas un papildu dokumentus pilnā apjomā.

(b) Pircēja profilā var iekļaut iepriekšējos informatīvos paziņojumus, kas minēti 46. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atceltajām procedūrām un citu noderīgu vispārīgo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses.

3. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Komisijas noteiktais formāts un kārtība, kādā paziņojumi ir nosūtāmi elektroniski, ir pieejami interneta vietnē „http://simap.eu.int”.

X PIELIKUMS Uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, piedalīties dialogā vai apstiprināt ieinteresētību (52. pants) saturs

1. Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai piedalīties dialogā, kā paredzēts 52. pantā, jāietver vismaz šāda informācija:

(a) atsauce uz publicēto iepirkuma izsludināšanas paziņojumu;

(b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kuru sūtāmi piedāvājumi, un valoda vai valodas, kādā(-s) piedāvājums sagatavojams;

(c) konkursa dialoga gadījumā — datums un adrese, kas noteikta apspriežu sākšanai, un izmantojamā valoda vai valodas;

(d) norāde uz visiem pievienojamajiem dokumentiem, kas jāiesniedz, lai apstiprinātu pārbaudāmās pretendenta deklarācijas atbilstīgi 59. un 60. pantam un — attiecīgā gadījumā — 61. pantam vai papildinātu minētajos pantos noteikto informāciju, ievērojot 59., 60. un 61. pantā paredzētos nosacījumus;

(e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums vai — attiecīgā gadījumā — šo kritēriju svarīgums dilstošā secībā, ja tie nav norādīti paziņojumā par līgumu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, specifikācijās vai aprakstošajā dokumentā.

Tomēr attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir, izmantojot konkursa dialogu vai inovācijas partnerību, b) apakšpunktā minēto informāciju nenorāda uzaicinājumā piedalīties dialogā vai sarunās, bet norāda uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

2. Ja iepirkumu izsludina, izmantojot iepriekšēju informatīvu paziņojumu, līgumslēdzējas iestādes pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt ieinteresētību, pamatojoties uz detalizētu informāciju par attiecīgo līgumu, pirms uzsākt pretendentu vai dalībnieku atlasi sarunās.

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

(a) līguma veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas par papildlīgumiem, un, ja iespējams, paredzamais laiks šādu iespēju īstenošanai attiecībā uz pārjaunojamiem līgumiem, būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu turpmāko iepirkumu veids un daudzums un, ja iespējams, paredzētie publicēšanas datumi;

(b) procedūras veids — slēgta procedūra vai konkursa procedūra ar sarunām;

(c) attiecīgā gadījumā — datums, kurā jāuzsāk vai jābeidz preču piegāde vai būvdarbu vai pakalpojumu izpilde;

(d) iepirkuma procedūras dokumentu pieprasījumu iesniegšanas adrese un termiņš un valoda vai valodas, kurā(-s) tie jāsagatavo;

(e) tās līgumslēdzējas iestādes adrese, kas piešķirs līguma slēgšanas tiesības, un specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgā informācija;

(f) saimnieciski un tehniski nosacījumi, finansiālas garantijas un informācija, ko pieprasa no ekonomikas dalībniekiem;

(g) summa un maksāšanas kārtība attiecībā uz visiem maksājumiem par iepirkuma procedūras dokumentu saņemšanu;

(h) tā līguma veids, uz ko attiecas uzaicinājums iesniegt piedāvājumu — pirkums, nomaksas pirkums, noma, noma ar izpirkuma tiesībām vai minēto variantu kombinācija; un

(i) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to svērums vai — attiecīgā gadījumā — šādu kritēriju svarīguma secība, ja šī informācija nav sniegta iepriekšējā informatīvajā paziņojumā vai specifikācijās, vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu, vai uzaicinājumā piedalīties sarunās.

XI PIELIKUMS SARAKSTS AR STARPTAUTISKĀM KONVENCIJĀM SOCIĀLAJĀ UN VIDES JOMĀ, KAS MINĒTAS 54. PANTA 2. PUNKTĀ, 55. PANTA 3. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ UN 69. PANTA 4. PUNKTĀ

– Konvencija Nr. 87 par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās;

– Konvencija Nr. 98 par tiesībām un apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu;

– Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;

– Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba izskaušanu;

– Konvencija Nr. 138 — minimālā vecuma konvencija;

– Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā;

– Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atlīdzību;

– Konvencija Nr. 182 — bērnu darba ļaunāko formu konvencija;

– Vīnes Konvencija par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokols par ozona slāni noārdošajām vielām;

– Bāzeles Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija);

– Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (Stokholmas konvencija);

– Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO) (PIC konvencija), Roterdama, 1998. gada 10. septembris, un tās 3 reģionālie protokoli.

XII PIELIKUMS REĢISTRI [46]

Dalībvalstu attiecīgie profesionālie un komercreģistri un atbilstošās deklarācijas un apliecinājuma dokumenti:

– Beļģijā — „Registre du Commerce/Handelsregister” un — pakalpojumu līgumu gadījumā — „Ordres professionels/Beroepsorden”;

– Bulgārijā — „Търговски регистър”;

– Čehijā — „obchodní rejstřík”;

– Dānijā — „Erhvervs- og Selskabsstyrelsen”;

– Vācijā — „Handelsregister”, „Handwerksrolle” un — pakalpojumu līgumu gadījumā — „Vereinsregister”, „Partnerschaftsregister” un „Mitgliedsverzeichnisse der Berufskammern der Länder”;

– Igaunijā — „Registrite ja Infosüsteemide Keskus”;

– Īrijā ekonomikas dalībniekam var pieprasīt iesniegt „Registrar of Companies” vai „Registrar of Friendly Societies” izdotu apliecību vai, ja ekonomikas dalībnieks nav šādi reģistrēts, dokumentu, kas apstiprina, ka ekonomikas dalībnieks ir oficiāli ar zvērestu apliecinājis, ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tas reģistrēts, konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu;

– Grieķijā — „Μητρώο Εργοληπτικών Επιχειρήσεων — MEΕΠ” ko izdevusi Vides, reģionālās plānošanas un publisko iepirkumu ministrija (Υ.ΠΕ.ΧΩ.Δ.Ε attiecībā uz būvdarbu līgumiem; „Βιοτεχνικό ή Εμπορικό ή Βιομηχανικό Επιμελητήριο” un „Μητρώο Κατασκευαστών Αμυντικού Υλικού” piegādes līgumu gadījumā; savukārt pakalpojumu līgumu gadījumā pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt iesniegt notāra apstiprinātu ar zvērestu apliecinātu deklarāciju par attiecīgās profesionālās darbības veikšanu; I pielikumā minēto pētniecības pakalpojumu sniegšanai gadījumos, kas paredzēti spēkā esošajos valsts normatīvajos aktos,— profesionālais reģistrs „Μητρώο Μελετητών” un „Μητρώο Γραφείων”;

– Spānijā — „Registro Oficial de Licitadores y Empresas Clasificadas del Estado” attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un „Registro Mercantil” piegāžu līgumu gadījumā vai — nereģistrētu personu gadījumā — dokuments, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka veic attiecīgo profesionālo darbību;

– Francijā — „Registre du commerce et des sociétés” un „Répertoire des métiers”;

– Itālijā — „Registro della Camera di commercio, industria, agricoltura e artigianato”; piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā arī „Registro delle commissioni provinciali per l'artigianato” vai papildus jau minētajiem reģistriem — „Consiglio nazionale degli ordini professionali” attiecībā uz pakalpojumu līgumiem;

– Kiprā — darbuzņēmējam var pieprasīt iesniegt „Council for the Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors” (Συμβούλιο Εγγραφήςκαι Ελέγχου Εργοληπτών Οικοδομικών και Τεχνικών Έργων) izdotu apliecību saskaņā ar likumu „Registration and Audit of Civil Engineering and Building Contractors Law” attiecībā uz būvdarbu līgumiem; piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam var pieprasīt iesniegt „Registrar of Companies and Official Receiver” (Έφορος Εταιρειών και ΕπίσημοςΠαραλήπτης) izdotu apliecību vai, ja tādas nav, dokumentu, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka veic attiecīgo profesionālo darbību valstī, kurā tā reģistrēta, konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu;

– Latvijā — Uzņēmumu reģistrs;

– Lietuvā —„Juridinių asmenų registras”;

– Luksemburgā —„Registre aux firmes” un „Rôle de la Chambre des métiers”;

– Ungārijā — „Cégnyilvántartás”, „egyéni vállalkozók jegyzői nyilvántartása” un — pakalpojumu līgumu gadījumā — atsevišķi „szakmai kamarák nyilvántartása” vai dažām darbībām — izziņa par to, ka attiecīgā persona ir tiesīga veikt konkrētu komerciālo vai profesionālo darbību;

– Maltā ekonomikas dalībnieks iegūst „numru ta’ registrazzjoni tat-Taxxa tal-Valur Miżjud (VAT) u n-numru tal-licenzja ta’ kummerc”, bet līgumsabiedrības vai uzņēmumi — attiecīgo reģistrācijas numuru, ko izsniegusi „Malta Financial Services Authority”;

– Nīderlandē — „Handelsregister”;

– Austrijā —„Firmenbuch”, „Gewerberegister”, „Mitgliederverzeichnisse der Landeskammern”;

– Polijā — „Krajowy Rejestr Sądowy”;

– Portugālē — „Instituto da Construção e do Imobiliário” (INCI) attiecībā uz būvdarbu līgumiem; „Registro Nacional das Pessoas Colectivas” piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā;

– Rumānijā — „Registrul Comerţului”;

– Slovēnijā —„Sodni register” un „obrtni register”;

– Slovākijā —„Obchodný register”;

– Somijā — „Kaupparekisteri”/„Handelsregistret”;

– Zviedrijā —„aktiebolags-, handels- eller föreningsregistren”;

– Apvienotajā Karalistē ekonomikas dalībniekam var pieprasīt iesniegt „Registrar of Companies” izdotu apliecību, kas apstiprina, ka tam ir uzņēmuma statuss vai ka tas ir reģistrēts komercreģistrā, bet, ja ekonomikas dalībnieks šādi nav reģistrēts, — dokumentu, kas apstiprina, ka attiecīgā persona ir ar zvērestu apliecinājusi, ka veic attiecīgo profesionālo darbību konkrētā vietā un ar konkrētu komerciālo nosaukumu.

XIII PIELIKUMS EIROPAS IEPIRKUMA PASES SATURS

Eiropas iepirkuma pase ietver šādus datus:

(a) ekonomikas dalībnieka identifikācijas dati;

(b) apliecinājums, ka ekonomikas dalībnieks nav ticis tiesāts un atzīts par vainīgu ar galīgu tiesas spriedumu kādā no 55. panta 1. punktā uzskaitītājiem pārkāpumiem;

(c) apliecinājums, ka ekonomikas dalībniekam nav piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, kā minēts 55. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

(d) attiecīgā gadījumā apliecinājums par reģistrāciju profesionālā vai komercreģistrā, kas tiek kārtots reģistrācijas dalībvalstī, kā minēts 56. panta 2. punktā;

(e) attiecīgā gadījumā apliecinājums, ka ekonomikas dalībniekam ir konkrētā atļauja vai ka viņš ir konkrētās organizācijas dalībnieks 56. panta 2. punkta nozīmē;

(f) norāde par pases derīguma termiņu, kas nav mazāks par 6 mēnešiem.

XIV PIELIKUMS ATLASES KRITĒRIJU PIERĀDĪJUMI

I daļa. Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis

Ekonomikas dalībnieks sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām parasti var apliecināt, iesniedzot vienu vai vairākus turpmāk minētos dokumentus:

(a) atbilstīgas izziņas no bankas vai, attiecīgā gadījumā, pierādījumu par attiecīgu profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

(b) bilanci vai izrakstu no bilances, ja bilances publiskošana ir noteikta tās valsts tiesību aktos, kurā ekonomikas dalībnieks ir reģistrēts;

(c) izziņu par uzņēmuma kopējo apgrozījumu un — attiecīgā gadījumā — par apgrozījumu konkrētā līguma jomā ne vairāk kā trijos iepriekšējos finanšu gados, par kuriem dati ir pieejami atkarībā no tā, kad izveidots uzņēmums vai kad ekonomikas dalībnieks sācis darbību, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir pieejama.

II daļa. Tehniskās spējas

Dokumenti, kas apliecina ekonomikas dalībnieku tehniskās spējas, kā minēts 56. pantā:

(a)          šādi saraksti:

(i)      saraksts, kurā uzskaitīti piecos iepriekšējos gados veiktie būvdarbi, attiecībā uz nozīmīgākajiem būvdarbiem pievienojot izziņu par sekmīgu izpildi; ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstīgu konkurences līmeni, līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka ņems vērā liecības par attiecīgajiem būvdarbiem, kas īstenoti pirms vairāk nekā pieciem gadiem;

              (ii)     saraksts, kurā uzskaitītas būtiskākās veiktās piegādes vai sniegtie pakalpojumi ne vairāk kā trijos iepriekšējos gados, norādot summas, laiku un gan valsts, gan privātos saņēmējus; ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstīgu konkurences līmeni, līgumslēdzējas iestādes var norādīt, ka ņems vērā liecības par attiecīgajām piegādēm vai pakalpojumiem, kas īstenoti pirms vairāk nekā trīs gadiem;

(b)          ziņas par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām neatkarīgi no tā, vai tās tieši ietilpst ekonomikas dalībnieka uzņēmumā vai ne, īpaši tām, kuras atbild par kvalitātes kontroli, kā arī — publisku būvdarbu līgumu gadījumā — par tehnisko personālu vai tehniskajām struktūrām, ko būvuzņēmējs var iesaistīt būvdarbu veikšanā;

(c)          apraksts par tehniskajām iekārtām un pasākumiem, ko ekonomikas dalībnieks veic, lai nodrošinātu kvalitāti, un par uzņēmuma mācību un pētniecības iekārtām;

(d)          ja piegādājamās preces vai pakalpojumi ir sarežģīti vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam — pārbaude, ko veic līgumslēdzējas iestādes vai to uzdevumā veic kompetenta tās valsts struktūra, kurā piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, ja vien minētā valsts struktūra piekrīt veikt šādu pārbaudi, attiecībā uz piegādātāja ražošanas jaudām vai pakalpojumu sniedzēja tehnisko iespēju un, ja vajadzīgs, mācību un pētniecības līdzekļiem, kas ekonomikas dalībniekam ir pieejami, un kvalitātes kontroles pasākumiem, kurus tas piemēros;

(e)          pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja vai uzņēmuma vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

(f)           apraksts par vides pārvaldības pasākumiem, kurus ekonomikas dalībnieks varēs piemērot, izpildot līgumu;

(g)          informācija par pakalpojumu sniedzēja vai darbuzņēmēja nodarbināto vidējo skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējos trīs gados;

(h)          paziņojums par darbarīkiem, ražotnēm vai tehnisko aprīkojumu, kas pakalpojumu sniedzējam vai darbuzņēmējam ir pieejams līguma izpildei;

(i)           norāde par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs varētu slēgt apakšuzņēmuma līgumus;

(j)           attiecībā uz piegādājamām precēm:

(i)      paraugi, apraksti vai fotogrāfijas, kuru autentiskumu apliecina, ja līgumslēdzēja iestāde to pieprasa;

(ii)     sertifikāti, ko izsnieguši kvalitātes kontroles valsts institūti vai aģentūras, kuru kompetence ir vispāratzīta, un kas apliecina produkcijas atbilstību, to skaidri identificējot ar atsaucēm uz konkrētām specifikācijām vai standartiem.

XV PIELIKUMS 67. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO es TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Direktīva 2009/33/EK[47]

XVI PIELIKUMS 74. PANTĀ MINĒTIE PAKALPOJUMI

CPV kods || Apraksts

79611000-0 un no 85000000-9 līdz 85323000-9 (izņemot 85321000-5 un 85322000-2) || Veselības un sociālie pakalpojumi

75121000-0, 75122000-7, 75124000-1; no 79995000-5 līdz 79995200-7; no 80100000-5 līdz 80660000-8 (izņemot 80533000-9, 80533100-0, 80533200-1); no 92000000-1 līdz 92700000-8 (izņemot 92230000-2, 92231000-9, 92232000-6) || Administratīvie izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi

75300000-9 || Obligātās sociālās nodrošināšanas pakalpojumi

75310000-2, 75311000-9, 75312000-6, 75313000-3, 75313100-4, 75314000-0, 75320000-5, 75330000-8, 75340000-1 || Pabalstu pakalpojumi

98000000-3 || Citi kopienas, sociālie un personālie pakalpojumi

98120000-0 || Arodbiedrību sniegtie pakalpojumi

98131000-0 || Reliģiskie pakalpojumi

XVII PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULA[48]

Šī direktīva || Direktīva 2004/18/EK ||

1. pants || || jauns

2. panta 1. punkts || 1. panta 9. punkta pirmā daļa || =

2. panta 2. punkts || 7. panta a) punkts || pielāgots

2. panta 3. punkts || || jauns

2. panta 4. punkts || || jauns

2. panta 5. punkts || || jauns

2. panta 6. punkta a) apakšpunkta teksta pirmā daļa || 1. panta 9. punkta otrās daļas a) punkts || =

2. panta 6. punkta a) apakšpunkta teksta otrā daļa || || jauns

2. panta 6. punkta b) apakšpunkts || 1. panta 9. punkta otrās daļas b) punkts || =

2. panta 6. punkta c) apakšpunkts || 1. panta 9. punkta otrās daļas c) punkts || =

2. panta 7. punkts || 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts || =

2. panta 8. punkts || 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums || grozīts

2. panta 9. punkts || 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums || =

2. panta 10. punkts || 1. panta 2. punkta c) apakšpunkts || pielāgots

2. panta 11. punkts || 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts || grozīts

2. panta 12. punkts || 1. panta 8. punkta otrā daļa || pielāgots

2. panta 13. punkts || 1. panta 8. punkta trešā daļa || pielāgots

2. panta 14. punkts || 1. panta 8. punkta trešā daļa || grozīts

2. panta 15. punkts || 23. panta 1. punkts || grozīts

2. panta 16. punkts || 1. panta 10. punkts || grozīts

2. panta 17. punkts || || jauns

2. panta 18. punkts || 1. panta 10. punkts || grozīts

2. panta 19. punkts || || jauns

2. panta 20. punkts || 1. panta 12. punkts || =

2. panta 21. punkts || 1. panta 13. punkts || =

2. panta 22. punkts || || jauns

2. panta 23. punkts || 1. panta 11. punkta e) apakšpunkts || =

3. panta 1. punkta pirmā daļa || || jauns

3. panta 1. punkta otrā daļa || 1. panta 2. punkta d) apakšpunkts || grozīts

3. panta 2. punkts || || jauns

4. pants || 7. pants un 67. pants || grozīts

5. panta 1. punkts || 9. panta 1. punkts || pielāgots

5. panta 2. punkts || 9. panta 3. punkts, 9. panta 7. punkta otrā daļa || grozīts

5. panta 3. punkts || 9. panta 2. punkts || grozīts

5. panta 4. punkts || 9. panta 9. punkts || =

5. panta 5. punkts || || jauns

5. panta 6. punkts || 9. panta 4. punkts || grozīts

5. panta 7. punkts || 9. panta 5. punkta a) apakšpunkta pirmā un otrā daļa || =

5. panta 8. punkts || 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta pirmā un otrā daļa || =

5. panta 9. punkts || 9. panta 5. punkta a) apakšpunkta trešā daļa 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta trešā daļa || pielāgots

5. panta 10. punkts || 9. panta 7. punkts || =

5. panta 11. punkts || 9. panta 6. punkts || =

5. panta 12. punkts || 9. panta 8. punkta a) apakšpunkts || =

5. panta 13. punkts || 9. panta 8. punkta b) apakšpunkts || =

6. pants || 78. pants, 79. panta 2. punkta a) apakšpunkts || pielāgots

7. pants || 12. pants || grozīts

8. panta pirmā daļa || 13. pants || grozīts

8. panta otrā daļa || 1. panta 15. punkts || grozīts

9. panta a) punkts || 15. panta a) punkts || pielāgots

9. panta b) punkts || 15. panta b) punkts || =

9. panta c) punkts || 15. panta c) punkts || =

9. panta d) punkts || || jauns

10. panta a) punkts || 16. panta a) punkts || =

10. panta b) punkts || 16. panta b) punkts || pielāgots

10. panta c) punkts || 16. panta c) punkts || =

10. panta d) punkts || 16. panta d) punkts || grozīts

10. panta e) punkts || 16. panta e) punkts || =

10. panta f) punkts || || jauns

11. pants || || jauns

12. pants || 8. pants || pielāgots

13. panta 1. punkts || 16. panta f) punkts || pielāgots

13. panta 2. punkts || 79. panta 2. punkta f) apakšpunkts || pielāgots

14. pants || 10. pants || grozīts

15. pants || 2. pants || grozīts

16. panta 1. punkts || 4. panta 1. punkts || pielāgots

16. panta 2. punkts || 4. panta 2. punkts || grozīts

17. pants || 19. pants || grozīts

18. panta 1. punkts || 6. pants || pielāgots

18. panta 2. punkts || || jauns

19. panta 1. punkts || 42. panta 1. punkts, 71. panta 1. punkts || grozīts

19. panta 2. punkts || 42. panta 2. un 3. punkts, 71. panta 1. punkts || pielāgots

19. panta 3. punkta pirmā daļa || 42. panta 4. punkts, 71. panta 1. punkts || grozīts

19. panta 3. punkta otrā daļa || 79. panta 2. punkta g) apakšpunkts || =

19. panta 3. punkta trešā daļa || || jauns

19. panta 4. punkts || || jauns

19. panta 5. punkts || 42. panta 5. punkts, 71. panta 3. punkts || grozīts

19. panta 6. punkts || 42. panta 6. punkts || pielāgots

19. panta 7. punkts || || jauns

19. panta 8. punkts || || jauns

20. panta 1. punkts || 1. panta 14. punkts || pielāgots

20. panta 2. punkts || 79. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkts || pielāgots

21. pants || || jauns

22. pants || || jauns

23. panta 1. punkts || 5. pants || grozīts

23. panta 2. punkts || || jauns

24. pants || 28. pants, 30. panta 1. punkts || grozīts

25. panta 1. punkts || 38. panta 2. punkts, 1. panta 11. punkta a) apakšpunkts || grozīts

25. panta 2. punkts || 38. panta 4. punkts || grozīts

25. panta 3. punkts || [sk. 38. panta 8. punktu] || jauns

25. panta 4. punkts || || jauns

26. panta 1. punkts || 38. panta 3. punkts, 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts || grozīts

26. panta 2. punkts || 38. panta 3. punkts || grozīts

26. panta 3. punkts || 38. panta 4. punkts || grozīts

26. panta 4. punkts || || jauns

26. panta 5. punkts || || jauns

26. panta 6. punkts || 38. panta 8. punkts || grozīts

27. panta 1. punkts || || jauns

27. panta 2. punkts || 1. panta 11. punkta d) apakšpunkts || grozīts

27. panta 3. punkts || 30. panta 2. punkts || grozīts

27. panta 4. punkts || 30. panta 3. punkts || grozīts

27. panta 5. punkts || 30. panta 4. punkts || pielāgots

27. panta 6. punkts || 30. panta 2. punkts || grozīts

28. panta 1. punkts || 38. panta 3. punkts, 1. panta 11. punkta c) apakšpunkts || grozīts

28. panta 2. punkts || 29. panta 2. punkts, 29. panta 7. punkts || pielāgots

28. panta 3. punkts || 29. panta 3. punkts, 1. panta 11. punkta c) apakšpunkts || grozīts

28. panta 4. punkts || 29. panta 4. punkts || pielāgots

28. panta 5. punkts || 29. panta 5. punkts || pielāgots

28. panta 6. punkts || 29. panta 6. punkts || grozīts

28. panta 7. punkts || 29. panta 7. punkts || grozīts

28. panta 8. punkts || 29. panta 8. punkts || =

29. pants || || jauns

30. panta 1. punkts || 31. panta pirmais teikums || grozīts

30. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts || 31. panta 1. punkta a) apakšpunkts || grozīts

30. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts || 31. panta 1. punkta b) apakšpunkts || grozīts

30. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts || 31. panta 1. punkta b) apakšpunkts || grozīts

30. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts || 31. panta 1. punkta c) apakšpunkts || pielāgots

30. panta 2. punkta otrā–ceturtā daļa || || jauns

30. panta 3. punkta a) apakšpunkts || 31. panta 2. punkta a) apakšpunkts || =

30. panta 3. punkta b) apakšpunkts || 31. panta 2. punkta b) apakšpunkts || =

30. panta 3. punkta c) apakšpunkts || 31. panta 2. punkta c) apakšpunkts || grozīts

30. panta 3. punkta d) apakšpunkts || 31. panta 2. punkta d) apakšpunkts || pielāgots

30. panta 4. punkts || 31. panta 3. punkts || pielāgots

30. panta 5. punkts || 31. panta 4. punkta b) apakšpunkts || pielāgots

31. panta 1. punkts || 32. panta 1. punkts, 1. panta 5. punkts || grozīts

31. panta 2. punkts || 32. panta 2. punkts || pielāgots

31. panta 3. punkts || 32. panta 3. punkts || =

31. panta 4. punkts || 32. panta 4. punkts || pielāgots

31. panta 5. punkts || 32. panta 4. punkts || pielāgots

32. panta 1. punkts || 33. panta 1. punkts, 1. panta 6. punkts || grozīts

32. panta 2. punkts || 33. panta 2. punkts || grozīts

32. panta 3. punkts || 33. panta 3. punkts || pielāgots

32. panta 4. punkts || 33. panta 4. punkts || grozīts

32. panta 5. punkts || 33. panta 6. punkts || grozīts

32. panta 6. punkts || || jauns

32. panta 7. punkts || 33. panta 7. punkta 3. apakšpunkts || =

33. panta 1. punkts || 54. panta 1. punkts, 1. panta 7. punkts || grozīts

33. panta 2. punkts || 54. panta 2. punkts || pielāgots

33. panta 3. punkts || 54. panta 2. punkta trešā daļa || pielāgots

33. panta 4. punkts || 54. panta 3. punkts || pielāgots

33. panta 5. punkts || 54. panta 4. punkts || pielāgots

33. panta 6. punkts || 54. panta 5. punkts || pielāgots

33. panta 7. punkts || 54. panta 6. punkts || =

33. panta 8. punkts || 54. panta 7. punkts || pielāgots

33. panta 9. punkts || 54. panta 8. punkta pirmā daļa || =

34. pants || || jauns

35. panta 1. punkts || 11. panta 1. punkts || grozīts

35. panta 2. punkts || || jauns

35. panta 3. punkts || 11. panta 2. punkts || grozīts

35. panta 4. punkts || || jauns

35. panta 5. punkts || 11. panta 2. punkts || grozīts

35. panta 6. punkts || || jauns

36. pants || || jauns

37. pants || || jauns

38. pants || || jauns

39. panta 1. punkts || 8. apsvērums || grozīts

39. panta 2. punkts || || jauns

40. panta 1. punkts || 23. panta 1. punkts || grozīts

40. panta 2. punkts || 23. panta 2. punkts || pielāgots

40. panta 3. punkts || 23. panta 3. punkts || pielāgots

40. panta 4. punkts || 23. panta 8. punkts || =

40. panta 5. punkts || 23. panta 4. punkts || pielāgots

40. panta 6. punkts || 23. panta 5. punkts || grozīts

Art. 41, par. 1 || 23. panta 6. punkts || grozīts

Art. 41, par. 2 || 23. panta 6. punkts || pielāgots

41. panta 3. punkts || || jauns

42. panta 1. punkts || 23. panta 4., 5., 6., 7. punkts || grozīts

42. panta 2. punkts || 23. panta 4., 5., 6. punkts || grozīts

42. panta 3. punkts || 23. panta 7. punkts || pielāgots

42. panta 4. punkts || || jauns

43. panta 1. punkts || 24. panta 1. un 2. punkts || grozīts

43. panta 2. punkts || 24. panta 3. punkts || pielāgots

43. panta 3. punkts || 24. panta 4. punkts || pielāgots

44. pants || || jauns

45. panta 1. punkts || 38. panta 1. punkts || pielāgots

45. panta 2. punkts || 38. panta 7. punkts || grozīts

46. panta 1. punkts || 35. panta 1. punkts || pielāgots

46. panta 2. punkts || || jauns

47. pants || 35. panta 2. punkts, 36. panta 1. punkts || pielāgots

48. pants || 35. panta 4. punkts || grozīts

49. panta 1. punkts || 36. panta 1. punkts, 79. panta 1. punkta a) apakšpunkts || grozīts

49. panta 2. punkts || 36. panta 2., 3. punkts un 4. punkta otrā daļa || grozīts

49. panta 3. punkts || 36. panta 4. punkts || pielāgots

49. panta 4. punkts || || jauns

49. panta 5. punkts || 36. panta 7. un 8. punkts || grozīts

49. panta 6. punkts || 37. pants || grozīts

50. panta 1. punkts || 36. panta 5. punkta pirmā daļa || grozīts

50. panta 2. un 3. punkts || 36. panta 5. punkta otrā un trešā daļa || pielāgots

51. pants || 38. panta 6. punkts, 39. panta 2. punkts || grozīts

52. pants || 40. panta 1., 2. punkts || pielāgots

53. panta 1. punkts || 41. panta 1. punkts || pielāgots

53. panta 2. punkts || 41. panta 2. punkts || pielāgots

53. panta 3. punkts || 41. panta 3. punkts || =

54. panta 1. punkts || 44. panta 1. punkts || pielāgots

54. panta 2. punkts || || jauns

54. panta 3. punkts || || jauns

54. panta 4. punkts || || jauns

55. panta 1. punkts || 45. panta 1. punkts || grozīts

55. panta 2. punkts || 45. panta 2. punkta e), f) apakšpunkts || grozīts

55. panta 3. punkts || 45. panta 2. punkts || grozīts

55. panta 4. punkts || || jauns

55. panta 5. un 6. punkts || 45. panta 4. punkts || grozīts

56. panta 1. punkts || 44. panta 1., 2. punkts || grozīts

56. panta 2. punkts || 46. pants || pielāgots

56. panta 3. punkts || 47. pants || grozīts

56. panta 4. punkts || 48. pants || grozīts

56. panta 5. punkts || 44. panta 2. punkts || pielāgots

57. pants || || jauns

58. pants || || jauns

59. pants || || jauns

60. panta 1. punkts || 45. panta 3. punkts || pielāgots

60. panta 2. punkts || 47. pants || pielāgots

60. panta 3. punkts || 48. pants || pielāgots

60. panta 4. punkts || || jauns

61. panta 1. punkts || 49. pants || grozīts

61. panta 2. punkts || 50. pants || grozīts

61. panta 3. punkts || || jauns

62. panta 1. punkts || 47. panta 2., 3. punkts, 48. panta 3., 4. punkts || pielāgots

62. panta 2. punkts || || jauns

63. panta 1. punkts || 52. panta 1. punkts, 52. panta 7. punkts || pielāgots

63. panta 2. punkta pirmā daļa || 52. panta 1. punkta otrā daļa || grozīts

63. panta 2. punkta otrā daļa || 52. panta 1. punkta trešā daļa || =

63. panta 3. punkts || 52. panta 2. punkts || =

63. panta 4. punkts || 52. panta 3. punkts || grozīts

63. panta 5. punkta pirmā daļa || 52. panta 4. punkta pirmā daļa || pielāgots

63. panta 5. punkta otrā daļa || 52. panta 4. punkta otrā daļa || =

63. panta 6. punkta pirmā daļa || 52. panta 5. punkta pirmā daļa || pielāgots

63. panta 6. punkta otrā daļa || 52. panta 6. punkts || =

63. panta 7. punkts || 52. panta 5. punkta otrā daļa || =

63. panta 8. punkta pirmā daļa || 52. panta 8. punkts || =

63. panta 8. punkta otrā daļa || || jauns

64. pants || 44. panta 3. punkts || pielāgots

65. pants || 44. panta 4. punkts || =

66. panta 1. punkts || 53. panta 1. punkts || grozīts

66. panta 2. punkts || 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts || grozīts

66. panta 3. punkts || || jauns

66. panta 4. punkts || 1. apsvērums, 46. apsvēruma trešā rindkopa || grozīts

66. panta 5. punkts || 53. panta 2. punkts || grozīts

67. pants || || jauns

68. pants || || jauns

69. panta 1. punkts || 55. panta 1. punkts || grozīts

69. panta 2. punkts || 55. panta 1. punkts || pielāgots

69. panta 3. punkta a) apakšpunkts || 55. panta a) punkts || =

69. panta 3. punkta b) apakšpunkts || 55. panta b) punkts || =

69. panta 3. punkta c) apakšpunkts || 55. panta c) punkts || =

69. panta 3. punkta d) apakšpunkts || 55. panta d) punkts || grozīts

69. panta 3. punkta e) apakšpunkts || 55. panta e) punkts || =

69. panta 4. punkta pirmā daļa || 55. panta 2. punkts || grozīts

69. panta 4. punkta otrā daļa || || jauns

69. panta 5. punkts || 55. panta 3. punkts || pielāgots

69. panta 6. punkts || || jauns

70. pants || 26. pants || grozīts

71. panta 1. punkts || 25. panta pirmā daļa || =

71. panta 2. punkts || || jauns

71. panta 3. punkts || 25. panta otrā daļa || pielāgots

72. panta 1.–4., 5., 7. punkts || || jauns

72. panta 6. punkts || 31. panta 4. punkta a) apakšpunkts || grozīts

72. panta 7. punkts || || jauns

73. pants || || jauns

74. pants || || jauns

75. pants || || jauns

76. pants || || jauns

77. pants || 66. pants || jauns

78. pants || 67. pants || pielāgots

79. panta 1.–2. punkts || 69. pants || pielāgots

79. panta 3. punkts || 70. pants, 79. panta 1. punkta a) apakšpunkts || pielāgots

80. panta 1. punkts || || jauns

80. panta 2. punkts || 72. pants || =

81. pants || 73. pants || =

82. pants || 74. pants || =

83. pants || 81. panta pirmā daļa || pielāgots

84. panta 1. punkts || 81. panta otrā daļa || grozīts

84. panta 2.–8. punkts || || jauns

85. pants || 43. pants || grozīts

86. panta 1. punkts || 75. pants || pielāgots

86. panta 2. punkts || 76. pants || grozīts

86. panta 3. punkts || || jauns

86. panta 4. punkts || || jauns

86. panta 5. punkts || 79. panta 1. punkta a) apakšpunkts || pielāgots

87. pants || || jauns

88. pants || || jauns

89. pants || 77. panta 3. un 4. punkts || grozīts

90. pants || 77. panta 5. punkts || grozīts

91. pants || 77. panta 1., 2. punkts || pielāgots

92. pants || 80. pants || pielāgots

93. pants || 82. pants || pielāgots

94. pants || || jauns

95. pants || 83. pants || grozīts

96. pants || 84. pants || =

I pielikums || IV pielikums || =

II pielikums || I pielikums || =, izņemot pirmo teikumu (grozīts)

III pielikums || V pielikums || =

IV pielikuma a)– g) punkts || X pielikuma b)–h) punkts || =

IV pielikuma h) punkts || || jauns

V pielikums || || jauns

VI pielikums || VII pielikums || grozīts

VII pielikums || 54. panta 3. punkta a)– f) apakšpunkts || =

VIII pielikums || VI pielikums || pielāgots (izņemot 4. punktu, kas ir grozīts)

IX pielikums || VIII pielikums || pielāgots

X pielikuma 1. punkts || 40. panta 5. punkts || pielāgots

X pielikuma 2. punkts || || jauns

XI pielikums || || jauns

XII pielikums || IX pielikums || pielāgots

XIII pielikums || || jauns

XIV pielikuma 1. daļa || 47. panta 1. punkts || =

XIV pielikuma 2. daļa || 48. panta 2. punkts || =, grozīts attiecībā uz a), e) un f) apakšpunktu

XV pielikums || || jauns

XVI pielikums || II pielikums || grozīts

XVII pielikums || XII pielikums || grozīts

[1]               2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.

[2]               2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[3]               2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.

[4]               1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.

[5]               COM(2011) 15.

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0015:FIN:LV:PDF.

[6]               http://ec.europa.eu/internal_market/consultations/docs/2011/public_procurement/synthesis_document_en.pdf.

[7]               http://ec.europa.eu/internal_market/publicprocurement/modernising_rules/conferences/index_en.htm.

[8]               Eiropas Komisijas dienestu dokuments SEC(2008) 2193.

[9]               OV C ...

[10]             OV C ...

[11]             OV C ...

[12]             COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

[13]             OV L 134, 30.4.2004, 1. lpp.

[14]             OV L 134, 30.4.2004, 114. lpp.

[15]             OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[16]             SEC(2011) 853 galīgā redakcija, 27.6.2011.

[17]             SPC/2010/10/8 galīgā redakcija, 6.10.2010.

[18]             ...

[19]             OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

[20]             OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.

[21]             OV L 39, 13.2.2008., 1. lpp.

[22]             OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[23]             OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[24]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[25]             OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

[26]             OV L 217, 20.8.2009., 76. lpp.

[27]             OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[28]             OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

[29]             OV L 274, 20.10.2009., 36. lpp.

[30]             OV L 53, 26.2.2011., 66. lpp.

[31]             OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

[32]             OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.

[33]             OV L 395, 30.12. 1989., 33. lpp.

[34]             OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[35]             OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.

[36]             OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp.

[37]             OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.

[38]             OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp.

[39]             OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.

[40]             OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[41]             OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.

[42]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[43]             OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

[44]             OV L […]

[45]             OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp.

[46]             Šīs direktīvas 56. panta 2. punktā minētie profesionālie vai komercreģistri ir reģistri, kas ir uzskaitīti šajā pielikumā, un reģistri, kuri aizstāj pielikumā uzskaitītos reģistrus, ja valstīs ir izdarīti attiecīgi grozījumi.

[47]             OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.

[48]             Norāde „pielāgots” nozīmē to, ka ir mainīta teksta redakcija, bet saglabāta atceltās direktīvas teksta nozīme. Izmaiņas atceltās direktīvas noteikumu nozīmē apzīmētas ar norādi „grozīts”.