52011PC0739

Grozīts priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu /* COM/2011/0739 galīgā redakcija - 2011/0183 (CNS) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           Ievads

Komisija 2011. gada 29. jūnijā ierosināja aizstāt pašreizējo ES budžeta finansēšanas sistēmu ar jaunu sistēmu, kas pilnībā izmanto ar Lisabonas līgumu ieviestās iespējas[1].

Priekšlikumi aptvēra trīs galvenos elementus, kas viens otru papildina: dalībvalstu iemaksu vienkāršošana, jaunu pašu resursu ieviešana un korekcijas mehānismu reforma.

Komisija arī paziņoja, ka līdz 2011. gada beigām tā saskaņā ar LESD 322. panta 2. punktu iesniegs sīki izstrādātas attiecīgās regulas vai esošo tiesību aktu grozījumus, kā arī saistītās regulas.

Tādējādi ar šo grozīto priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu precizē un papildina 29. jūnijā iesniegto priekšlikumu[2].

Šis grozītais priekšlikums nodrošina konsekvenci ar ierosināto un 2011. gada 28. septembrī pieņemto Padomes direktīvu par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu (turpmāk ,,FDN direktīva”)[3], priekšlikumu Padomes regulai par pašu resursu, kuru pamatā ir FDN, nodošanu ES budžetam[4], priekšlikumu Padomes regulai par pašu resursu, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aprēķināšanu un nodošanu[5], kā arī ar grozīto priekšlikumu Padomes regulai par pašu resursu lēmuma īstenošanu[6], kurus pieņem kopā ar šo priekšlikumu.

2.           Pārskatītā priekšlikuma saturs

Turpmākajās nodaļās ir izklāstīti svarīgākie grozījumi un ierosinātie papildinājumi saistībā ar pašu resursu sistēmas struktūru. Priekšlikumi attiecas tikai uz aspektiem, kas skar divus jaunus pašu resursus, kuru pamatā ir attiecīgi finanšu darījumu nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Citus jautājumus, piemēram, korekcijas, šie priekšlikumi neietekmē.

2.1.      Juridiskie instrumenti

Finanšu darījuma nodokļa juridiskā forma ir noteikta FDN direktīvā. Direktīvā ir ierosināti visi praktiskie elementi, kas ir vajadzīgi FDN izveidei un īstenošanai. Loģiski, ka FDN sekmīga īstenošana ir priekšnoteikums tam, lai FDN pildītu pašu resursu funkciju.

Lai nodrošinātu, ka FDN piemērošanas rezultātā gūtos ieņēmumus var efektīvi izmantot, lai finansētu daļu no ES budžeta, pašu resursu tiesību aktu kontekstā ir jāparedz atbilstoši noteikumi. Praksē tas nozīmē trīs tiesību aktus: i) lēmumu par pašu resursiem (LPR), kurā iekļauti galvenie noteikumi par pašu resursiem, piemēram, pašu resursu saraksts un to īstenošanas grafiks; ii) LPR īstenošanas regulu, kurā jo īpaši ir iekļauti noteikumi par pašu resursu ievākšanas kontroli un uzraudzību; iii) regulu par pašu resursu, kuru pamatā ir FDN, nodošanu ES budžetam. Pirmos divus tiesību aktus Komisija jau ir ierosinājusi, un tie ir tikai jāprecizē, lai nodrošinātu pilnīgu konsekvenci ar FDN direktīvu, savukārt priekšlikums Padomes regulai par pašu resursu, kuru pamatā ir FDN, nodošanu ES budžetam ir jauns tiesību akts.

Turklāt Komisija ierosina arī jaunu tiesību aktu par jaunu pašu resursu, kuru pamatā ir PVN, aprēķināšanu un nodošanu. Tas papildina noteikumus, kas jau iekļauti pašu resursu lēmumā un tā īstenošanas regulā un ir nedaudz pielāgoti, lai nodrošinātu konsekvenci ar priekšlikumiem saistībā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir FDN.

2.2.      Ierosinātās izmaiņas pašu resursu lēmumā

2011. gada 29. jūnijā iesniegtajā priekšlikumā ir iekļauts jaunu pašu resursu saraksts, kā arī to ieviešanas grafiks un attiecīgie to piemērošanas ierobežojumi. Jo īpaši tajā ir iekļauta jaunajiem pašu resursiem piemērojamo likmju maksimālā robeža, savukārt ierosinātajā īstenošanas regulā saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu ir noteiktas konkrētās piemērojamās likmes.

Šis grozītais priekšlikums lielā mērā vienkāršo pašu resursu, kuru pamatā ir FDN, noteikšanas veidu, šo resursu noteikšanas nolūkā atsaucoties uz FDN direktīvā minētajām likmēm. Iespējami likmju pielāgojumi būtu jāveic tikai FDN direktīvā. Tas nodrošina pilnīgu konsekvenci starp FDN direktīvu un noteikumiem par pašu resursu sistēmu.

Atbilstoši FDN direktīvai tagad ir ierosināts izmantot FDN kā pašu resursu avotu no 2014. gada 1. janvāra. Tas nozīmē, ka no FDN ieviešanas sākuma tas daļēji tiks izmantots kā pašu resursu avots.

Nelielas izmaiņas tiek veiktas arī noteikumos par jaunajiem PVN pašu resursiem, lai nodrošinātu pilnīgu konsekvenci ar noteikumiem, kas izklāstīti grozītajā priekšlikumā par PRL īstenošanas regulu un jaunajā priekšlikumā par šo resursu nodošanu. Konsekvences iemeslu dēļ jauno PVN resursu ieviešanas grafiks ir saskaņots ar FDN pašu resursu ieviešanas grafiku.

Visbeidzot, izmaiņas tiek veiktas noteikumos par pašu resursu pārvaldību un ievākšanu, lai nodrošinātu konsekvenci ar citām tiesību aktu daļām.

2.3.      Ierosinātās izmaiņas LPR īstenošanas regulā

Regulā saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu ir iekļauti tie visi praktiskie noteikumi par Savienības pašas resursiem, kas jāreglamentē ar racionalizētāku procedūru, lai padarītu sistēmu pietiekami elastīgu regulējuma ietvaros un atbilstīgi lēmumā par pašu resursiem izklāstītajiem ierobežojumiem, izņemot tos pašu resursu sistēmas aspektus, kas attiecas uz pašu resursu nodošanu un vajadzību pēc naudas līdzekļiem apmierināšanu.

Šajā regulā ir iekļauti arī vispārēja rakstura noteikumi, kurus piemēro visa veida pašu resursiem un saistībā ar kuriem īpaši svarīga ir pienācīga parlamentārā uzraudzība. Tas jo īpaši attiecas uz ienākumu kontroles un uzraudzības aspektiem.

Grozītais priekšlikums aptver trīs galvenās izmaiņas.

Ņemot vērā FDN direktīvā un grozītajā LPR priekšlikumā izklāstītos noteikumus, ir lieka īpaša atsauce uz dažādajiem finanšu darījumu veidiem, kam tiktu piemērotas attiecīgās likmes. Tagad tiek ierosināts precizēt FDN direktīvā noteikto minimālo likmju daļu, kas jāizmanto pašu resursu, kuru pamatā ir FDN, nolūkā. Attiecīgi šī ieņēmumu daļa, ko gūst, piemērojot FDN direktīvā noteiktās minimālās likmes, tiks nodota ES budžetam, un atlikusī daļa tiks nodota dalībvalstu budžetiem.

Sākotnējā priekšlikumā bija paredzēta iespēja, ka FDN ievāks uzņēmumi, nevis dalībvalstis. Saskaņā ar FDN direktīvu dalībvalstu administrācijas būs atbildīgas par FDN ievākšanu. Tāpēc vairs nav vajadzīga atsauce uz uzņēmumiem.

Visbeidzot, saistībā ar jaunajiem PVN pašu resursiem tekstā tagad ir skaidra atsauce uz (priekšlikumā par jauno PVN pašu resursu nodošanu noteikto) aprēķināšanas metodi, kas veido pamatu resursu piesaistīšanas likmes piemērošanai.

2.4.      Pašu resursu, kuru pamatā ir FDN un PVN, nodošana ES budžetam

Kā papildinājums lēmumam par pašu resursiem un regulai saskaņā ar LESD 311. panta 4. daļu jaunajā priekšlikumā Padomes regulai atbilstoši LESD 322. panta 2. pantam ir iekļauti elementi attiecībā uz metodēm un procedūrām, lai nodotu ES budžetam pašu resursus, kuru pamatā FDN.

Turklāt jaunā priekšlikumā Padomes regulai ir iekļauti noteikumi, lai aprēķinātu un nodotu ES budžetam pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Šie priekšlikumi aptver noteikumus par divu pašu resursu ieviešanu un noteikumus par kases un uzskaites kārtību, iegrāmatošanu un korekcijām, ziņošanu un apliecinošo dokumentu glabāšanu. Turklāt konkrēti attiecībā uz jaunajiem PVN pašu resursiem ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par aprēķināšanas metodi.

Abi priekšlikumi lielā mērā balstās uz pieredzi, kas gūta saistībā ar tradicionālajiem pašu resursiem (muitas nodokļi) un pašreizējiem pašu resursiem, kuru pamatā ir PVN. Priekšlikumu mērķis ir paredzēt vienkāršus un pārredzamus noteikumus un nodrošināt dalībvalstīm maksimālu prognozējamību.

2011/0183 (CNS)

Grozīts priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu

(//EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 311. panta trešo daļu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[7],

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu[8],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[9],

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Savienības pašu resursu sistēmai ir jānodrošina pietiekami resursi Savienības politikas sakārtotai izstrādei, ņemot vērā to, ka ir jāievēro stingra budžeta disciplīna. Pašu resursu sistēmas izveide var un tai arī būtu jāveicina dalībvalstīs īstenotie plašāka mēroga centieni konsolidēt budžetu un iespējami lielā mērā jāpiedalās Savienības politikas izstrādē.

(2) Sabiedriskajā apspriešanā, ko uzsāka saistībā ar ES budžeta pārskatīšanas sagatavošanu, tika izteiktas daudzas piezīmes par Savienības finansēšanas sistēmas darbību. Šīs piezīmes liecināja par ievērojamu apmierinātību ar tradicionālajiem pašu resursiem un atlikušo resursu esamību, lai nodrošinātu budžeta stabilitāti un līdzsvarotus budžetus. Tomēr daudzi respondenti norādīja uz nepieciešamību atcelt visus korekcijas mehānismus un pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Apspriešana arī apliecināja, viedokļi par jaunu pašu resursu ieviešanu ir ļoti dažādi.

(3) Komisija 2010. gada 19. oktobra paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu[10] atzīmēja, ka jauna posma ieviešana Savienības finansēšanas attīstībā varētu ietvert trīs savstarpēji saistītas dimensijas – dalībvalstu iemaksu vienkāršošana, viena vai vairāku jaunu pašu resursu ieviešana un pakāpeniska atteikšanās no visiem korekcijas mehānismiem. Pakāpeniski ieviešot pārmaiņas, būtu jāsaglabā Savienības finansēšanas sistēmas pamatelementi: stabila un pietiekama Savienības gada budžeta finansēšana, budžeta disciplīnas ievērošana un mehānisms līdzsvarota budžeta nodrošināšanai.

(4) Pašu resursu sistēmai pēc iespējas būtu jābalstās uz autonomiem pašu resursiem atbilstoši Līguma garam un nevis uz dalībvalstu finansiālām iemaksām, kuras dalībvalstis bieži uztver kā valsts izdevumus.

(5) Ar Lisabonas līgumu tika ieviestas izmaiņas noteikumos saistībā ar pašu resursu sistēmu, kā rezultātā ir iespējams samazināt esošo resursu skaitu un izveidot jaunus pašu resursus.

(6) Lēmums par pašu resursiem var stāties spēkā tikai pēc tad, kad to ir apstiprinājušas visas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām, tādējādi pilnībā ievērojot valstu suverenitāti.

(7) Salīdzinājumā ar pašu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), pašreiz izmantotajiem PVN pašu resursiem ir maza pievienotā vērtība. Iemesls ir sarežģīts matemātisks aprēķins, kas tādējādi veicina nepārskatamību saistībā ar dalībvalstu iemaksām budžetā. Saskaņotas bāzes aprēķina un ierobežojoša mehānisma esamības rezultātā nav tiešas saiknes starp faktisko PVN bāzi dalībvalstī un šīs dalībvalsts iemaksu Savienības gada budžetā. Atceļot no 2014. gada 1. janvāra PVN pašu resursus to pašreizējā veidā, tiktu vienkāršota iemaksu sistēma.

(8) Lai labāk saskaņotu Savienības finansēšanas instrumentus ar Savienības politikas prioritātēm, samazinātu dalībvalstu iemaksas Savienības gada budžetā un piedalītos dalībvalstu budžeta konsolidācijas centienos, šajā lēmumā būtu jāiekļauj jauni pašu resursi – resursi, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis, un jauni PVN pašu resursi.

(9) Šajā lēmumā būtu jānosaka Savienības tiesiskā regulējuma pieņemšanas pamatprincipi, mainīgie lielumi un datumi jauno pašu resursu nolūkos, kuri tiek gūti no finanšu darījumu nodokļa un jauniem PVN pašu resursiem. Pamatā esošo nodokļu tiesiskais regulējums ir noteikts atsevišķos tiesību aktos.

(10) Fontenblo Eiropadomes sanāksmē, kas notika 1984. gadā, tika norādīts, ka izdevumu politika galu galā ir galvenais līdzeklis budžeta nelīdzsvarotības novēršanai. Tomēr sanāksmē atzina, ka katra dalībvalsts, kura iztur budžeta slogu, kas ir pārmērīgs salīdzinājumā ar tās relatīvo labklājību, varētu iegūt no piemērotā laikā veiktas korekcijas. Šie principi būtu jāapstiprina un konsekventi jāpiemēro.

(11) Katram korekcijas mehānismam vajadzētu būt cieši saistītam ar izdevumu politiku, kas ir nostiprināta daudzgadu finanšu shēmā, kas paredzēta Līguma 312. pantā. Korekcijas mehānisma agrākā vai pašreizējā eksistence pati par sevi neattaisno tā saglabāšanu nākotnē. Korekcijai vajadzētu būt pārredzamai un viegli saprotamai un vajadzētu būt spēkā tikai tik ilgi, kamēr tā kalpo savam mērķim saskaņā ar Fontenblo principiem. Tā nedrīkstētu radīt jebkādu stimulu neizlietot pareizi Savienības līdzekļus. Šos mērķus var vislabāk sasniegt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru vienreizēji tiek samazināti NKI pašu resursu maksājumi.

(12) Laika gaitā ir ievērojami mainījušies objektīvie nosacījumi, kas ir korekcijas mehānismu pamatā. Tomēr nedaudzas dalībvalstis joprojām izjūt budžeta slogu, ko šobrīd varētu uzskatīt par pārmērīgu salīdzinājumā ar to relatīvo labklājību. Tāpēc šajā lēmumā būtu jāiekļauj korekcijas par labu Vācijai, Nīderlandei, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei. Šīm korekcijām cita starpā būtu jāatspoguļo šajā lēmumā izklāstītā Savienības finansējuma nozīmīgā attīstība, finanšu shēmā ierosinātās izdevumu izmaiņas, tostarp pakāpeniskās izdevumu ieviešanas pabeigšana tajās dalībvalstīs, kuras pievienojās Savienībai 2004. un 2007. gadā, un būtu jāņem vērā augstais labklājības līmenis, kas sasniegts Vācijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.

(13) Lai nodrošinātu vajadzīgo paralēlismu starp daudzgadu finanšu shēmu un korekcijas mehānismu īstenošanu, jaunajai vienreizēju summu sistēmai būtu jāaizstāj visi līdzšinējie korekcijas mehānismi no 2014. gada 1. janvāra.

(14) Līdzekļu ieturēšana, kas izpaužas, paturot kā iekasēšanas izmaksas 25 % no dalībvalstīs iekasēto tradicionālo pašu resursu summām, ir slēptais korekcijas mehānisms. Ņemot vērā priekšlikumu pārveidot korekcijas mehānismus par vienreizējām summām, līdzekļu ieturēšanai jānosaka ierobežojums 10 % apmērā saskaņā ar sistēmu, kas bija spēkā līdz 2000. gadam.

(15) Lai nodrošinātu stingru budžeta disciplīnu un ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. aprīļa paziņojumu ,,Pašu resursu maksimālās robežas un saistību apropriāciju maksimālās robežas pielāgošana pēc lēmuma par finanšu starpniecības pakalpojumu netiešu novērtēšanu (FISIM) piemērošanu pašu resursu nolūkos”[11], pašu resursu maksimālajai robežai attiecībā uz maksājumu apropriācijām vajadzētu būt 1,23 % no tirgus cenās izteiktā dalībvalstu NKI, un attiecībā uz saistību apropriācijām maksimālā robeža būtu jānosaka 1,29 % apmērā no dalībvalstu NKI. Lai Savienības rīcībā nodoto finanšu līdzekļu summa saglabātos nemainīga, ir lietderīgi pielāgot šīs maksimālās robežas, kas izteiktas procentuāli no NKI, ja grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes […] regulā par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā[12] būtiski maina NKI līmeni. Šāds pielāgojums būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 311. panta ceturtajā daļā.

(16) Lai īstenotu šo lēmumu, ir jānodrošina īpašu īstenošanas pasākumu pieņemšana. Atsevišķā īstenošanas regulā attiecīgi būtu jāiekļauj vispārēja rakstura noteikumi, kurus piemēro visa veida pašu resursiem un saistībā ar kuriem atbilstīga parlamentārā uzraudzība ir īpaši svarīga. Tas jo īpaši attiecas uz gada budžeta atlikuma aprēķināšanas un sadales procedūru un ienākumu kontroles un uzraudzības aspektiem. Minētajā regulā vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj arī precīza noteiktu saskaņoto nodokļu daļa, kas izmantojama kā pašu resursi,nodokļu likmes un piesaistīšanas likmes, ko piemēro visiemcitiem ar šo lēmumu ieviestajiem pašu resursiem, un tehniski jautājumi saistībā ar NKI, lai pieļautu ierobežotu elastību šajā lēmumā noteikto robežu ietvaros.

(17) Saskaņotības, nepārtrauktības un tiesiskās noteiktības labad ir jāparedz noteikumi, kurus piemēro pārejas posmā starp sistēmu, ko ieviesa ar 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu[13], un sistēmu, ko ievieš ar šo lēmumu. Attiecīgi pēc PVN pašu resursu atcelšanas būtu jāturpina piemērot Lēmumu 2007/436/EK, Euratom, lai, atkarībā no attiecīgajiem gadiem, aprēķinātu un pielāgotu ieņēmumus no piesaistīšanas likmes piemērošanas PVN bāzei, šo resursu nodošanas procedūras un pārbaudes noteikumus. Turklāt Apvienotajai Karalistei laikposmam līdz 2012. gadam piešķirtā budžeta nelīdzsvarotības korekcija būtu jāaprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Lēmumā 2007/436/EK, Euratom. Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija par 2013. gadu, kura budžetā jāņem vērā 2014. gadā, būtu jāaizstāj ar vienreizēju bruto samazinājumu 2014. gadā.

(18) Lēmums 2007/436/EK, Euratom būtu jāatceļ.

(19) Šajā lēmumā visas naudas summas būtu jāizsaka euro un pašreizējās cenās.

(20) Lai nodrošinātu pāreju uz jauno pašu resursu sistēmu un panāktu sakritību ar finanšu gadu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šajā lēmumā ir izklāstīti noteikumi par pašu resursu piešķiršanu Savienībai, lai nodrošinātu Savienības gada budžeta finansēšanu.

2. pants

Pašu resursu kategorijas

1. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido šādi ieņēmumi:

a) tradicionālie pašu resursi, kurus veido maksājumi, prēmijas, papildu vai kompensācijas summas, papildu summas vai faktori, kopējā muitas tarifa nodokļi un citi nodokļi, kurus noteikušas vai noteiks Savienības iestādes attiecībā uz tirdzniecību ar trešām valstīm, muitas nodokļi par izstrādājumiem saskaņā ar spēku zaudējušo Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgumu, kā arī iemaksas un citi nodokļi, kas ir paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju;

b) finanšu darījumu nodoklis, kas jāiekasē saskaņā ar Padomes Direktīvu[leģislatīvs akts] (ES) Nr. […/…][14], piemērojamām nodokļu likmēm nepārsniedzot …% tās daļas apmērā, kas nepārsniedz minētās direktīvas 8. panta 3.punktā noteiktās minimālās likmes;

c) daļa no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei Kopienas iekšienē un preču importam, uz ko katrā dalībvalstī saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK attiecina PVN pamatlikmi; saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… piemērojamā likme nepārsniedz divus procentu punktus no pamatlikmes; pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas jāiekasē saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK[15] tās daļas apmērā, kas nepārsniedz 2 % no to preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas, preču iegādes Kopienas iekšienē un preču importa neto vērtības, uz kuriem katrā dalībvalstī attiecina PVN pamatlikmi, ko nosaka saskaņā ar Savienības noteikumiem;

d) vienotas likmes, ko nosaka saskaņā ar budžeta procedūru, ņemot vērā visu pārējo ieņēmumu kopsummu, piemērošana visu dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) summai.

2. Pašu resursus, ko iekļauj Savienības budžetā, veido arī ieņēmumi, kas ir saņemti no jauniem maksājumiem, kuri ieviesti saskaņā ar kopējo politiku atbilstoši Līgumam, ja ir ievērota Līguma 311. pantā noteiktā procedūra.

3. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 10 % no summām, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Ja finanšu gada sākumā budžets nav pieņemts, piemēro iepriekšējās NKI piesaistīšanas likmes, līdz stājas spēkā jaunas likmes.

3. pants

Pašu resursu maksimālā robeža

1. Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,23 % no visu dalībvalstu NKI summas.

2. Savienības budžetā iekļauto saistību apropriāciju kopsumma gadā nepārsniedz 1,29 % no visu dalībvalstu NKI summas.

Tiek saglabāta pastāvīga attiecība starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību un ļautu turpmākajos gados ievērot 1. punktā minēto maksimālo robežu.

4. pants

Korekcijas mehānismi

1. Vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu, piemēro katras dalībvalsts NKI.

2. Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ikgadējo NKI iemaksu bruto samazinājumu piešķir šādām dalībvalstīm:

– Vācijai 2500 miljonu euro apmērā,

– Nīderlandei 1050 miljonu euro apmērā,

– Zviedrijai 350 miljonu euro apmērā,

– Apvienotajai Karalistei 3600 miljonu euro apmērā.

5. pants

Korekcijas mehānismu finansēšana

Šā lēmuma 4. pantā izklāstīto korekciju izmaksas sedz dalībvalstis proporcionāli katras dalībvalsts daļai 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajos maksājumos.

6. pants

Universāluma princips

Šā lēmuma 2. pantā minētos ieņēmumus bez izšķirības izmanto visu Savienības gada budžetā iekļauto izdevumu finansēšanai.

7. pants

Atlikuma pārnešana

Savienības ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz finanšu gada faktisko izdevumu kopsummu, pārnes uz nākamo finanšu gadu.

8. pants

Pašu resursu iekasēšana un nodošana vai maksāšana Komisijai

1. Savienības pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta a), b)apakšpunktā, un – ne vēlāk kā no 2018. gada 1. janvāra – pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis iekasē saskaņā ar valsts normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, kurus vajadzības gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

Komisija izskata dalībvalstu paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm labojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumus budžeta lēmējinstitūcijai.

2. Savienības pašu resursus, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, iekasē ne vēlāk kā no 2018. gada 1. janvāra saskaņā ar atbilstīgajiem Savienības tiesību aktiem, kurus vajadzības gadījumā papildina ar valsts normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem. Šos valsts noteikumus vajadzības gadījumā pielāgo, lai panāktu atbilstību Savienības noteikumu prasībām.

Komisija izskata dalībvalstu paziņotos attiecīgos valsts noteikumus, iesniedz dalībvalstīm labojumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu valsts noteikumu atbilstību Savienības noteikumiem, un vajadzības gadījumā iesniedz ziņojumus budžeta lēmējinstitūcijai.

3.2. Dalībvalstis 2. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos resursus nodod Komisijas rīcībā saskaņā ar regulām, kas pieņemtas atbilstīgi Līguma 322. panta 2. punktam.

Šā lēmuma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos resursus nodod vai maksā Komisijai saskaņā ar regulu, kas pieņemta atbilstīgi Līguma 322. panta 2. punktam.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

Padome saskaņā ar Līguma 311. panta ceturtajā daļā paredzēto procedūru nosaka īstenošanas pasākumus attiecībā uz šādiem pašu resursu sistēmas elementiem:

a) to nodokļu daļa, kuri minēti nodokļu likmes pašu resursiem, kas ieviesti saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktāu, un piesaistīšanas likme pašu resursiem, kas ieviesti saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

b) NKI atsauces vērtība, NKI pielāgošanas noteikumi un noteikumi par maksājumu un saistību maksimālo robežu pārrēķināšanu ievērojamu NKI izmaiņu gadījumā, lai piemērotu 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 3. punktu;

c) gada budžeta atlikuma aprēķināšanas un sadales procedūra saskaņā ar 7. pantu;

d) nosacījumi un noteikumi, kas vajadzīgi 2. pantā minēto ieņēmumu kontrolei un uzraudzībai, tostarp visas papildu ziņošanas prasības.

10. pants

Nobeiguma un pārejas noteikumi

1. Ievērojot 2. punktu, atceļ Lēmumu 2007/436/EK, Euratom. Visas atsauces uz Padomes 1970. gada 21. aprīļa Lēmumu par dalībvalstu finanšu iemaksu aizstāšanu ar Kopienu pašu resursiem[16], Padomes 1985. gada 7. maija Lēmumu 85/257/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[17], Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmumu 88/376/EEK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[18], Padomes 1994. gada 31. oktobra Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[19], Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu[20] vai Lēmumu 2007/436/EK, Euratom uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar šā lēmuma pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

2. Lēmumu 94/728/EK, Euratom, 2000/597/EK, Euratom un 2007/436/EK, Euratom 2., 4. un 5. pantu un 8. panta 2. punktu turpina piemērot, lai, atkarībā no attiecīgā gada, aprēķinātu un pielāgotu ieņēmumus no piesaistīšanas likmes piemērošanas PVN bāzei, kas ir noteikta saskaņotā veidā un ierobežota no 50 % līdz 55 % no katras dalībvalsts NKP vai NKI, šo ienākumu nodošanas procedūras un pārbaudes noteikumus, un lai aprēķinātu budžeta nelīdzsvarotības korekciju, kas Apvienotajai Karalistei piešķirta laikposmam līdz 2012. gadam.

3. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 10 % no summām, kuras minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuras dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jāiemaksā līdz 2001. gada 28. februārim.

Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 25 % no summām, kuras minētas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuras dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem bija jāiemaksā no 2001. gada 1. marta līdz 2014. gada 28. februārim.

4. Šajā lēmumā visas naudas summas ir izteiktas euro un pašreizējās cenās.

11. pants

Stāšanās spēkā

Padomes ģenerālsekretārs šo lēmumu dara zināmu dalībvalstīm.

Dalībvalstis nekavējoties ziņo Padomes ģenerālsekretāram par to procedūru izpildi, kas saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām vajadzīgas šā lēmuma pieņemšanai.

Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad saņemts pēdējais otrajā daļā minētais paziņojums.

Lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

12. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Lēmums 2007/436/EK || Šis lēmums

1. pants || 1. pants

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts || -

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts || 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2. panta 2. punkts || 2. panta 2. punkts

2. panta 3. punkts || 2. panta 3. punkts

2. panta 4. punkts || -

2. panta 5. punkts || 4. panta 1. punkts

2. panta 6. punkts || 2. panta 4. punkts

2. panta 7. punkts ||

3. panta 1. punkts || 3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts || 3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts || -

4. pants || -

5. panta 1. punkts || 5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkts || -

5. panta 3. punkts || -

5. panta 4. punkts || -

6. pants || 6. pants

7. pants || 7. pants

8. pantsa 1. punkts || 8. pants

9. pants || -

10. panta 1. punkts || 10. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts || 10. panta 2. punkts

10. panta 3. punkts || 10. panta 3. punkts

11. pants || 11. pants

12. pants || 12. pants

[1]               Skatīt COM(2011)510, COM(2011)511, COM(2011)512 un SEC(2011)876, 2011. gada 29. jūnijs.

[2]               Sākotnējā priekšlikuma papildinājumi ir izcelti treknrakstā un pasvītroti. Svītrojamie noteikumi ir pārsvītroti.

[3]               Priekšlikums Padomes direktīvai par kopīgu finanšu darījuma nodokļa sistēmu un grozījumiem Direktīvā 2008/7/EK, COM(2011)594, 28.9.2011.

[4]               Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis, COM(2011)738, 9.11.2011.

[5]               Priekšlikums Padomes regulai par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, COM(2011)737, 9.11.2011.

[6]               Grozīts priekšlikums Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, COM(2011)740, 9.11.2011.

[7]               Atzinums sniegts 2011. gada XX. jūnijā.

[8]               OV C

[9]               OV C

[10]             COM(2010) 700, 19.10.2010.

[11]             COM(2010)162 galīgā redakcija.

[12]             OV …

[13]             OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

[14]             OV L […], […], 1. lpp.

[15]             OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

[16]             OV L 94, 28.4.1970., 19. lpp.

[17]             OV L 128, 14.5.1985., 15. lpp.

[18]             OV L 185, 15.7.1988., 24. lpp.

[19]             OV L 293, 12.11.1994., 9. lpp.

[20]             OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.