PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Vispārīgais konteksts

Lai regulētu atpūtas laivu laišanu Eiropas tirgū, 1994. gadā tika pieņemta Direktīva par izpriecu kuģiem[1]. Tajā noteiktas drošības pamatprasības, kas ražotājiem jāievēro, projektējot peldlīdzekļus, lai šādus drošus peldlīdzekļus laistu ES tirgū. Lai apliecinātu, ka viņu ražojumi atbilst direktīvai, ražotājiem jāizpilda vairāki pienākumi, tostarp atbilstības deklarācija par peldlīdzekļa atbilstību direktīvas pamatprasībām, atbilstības CE zīmju piešķiršana ražojumam un informācijas sniegšana lietotājiem par ražojuma lietošanu un uzturēšanu.

Direktīva 94/25/EK tika grozīta ar Direktīvu 2003/44/EK, kurā noteikts robežvērtību kopums vilces motoru izplūdes gāzu emisijām un trokšņu emisijām peldlīdzekļiem ar vilces motoriem (kompresijaizdedzes ( CI ) motoriem, gan dzirksteļaizdedzes ( SI ) motoriem). Direktīva par izpriecu kuģiem regulē galvenos gaisa piesārņotājus: slāpekļa oksīdus (NOx), ogļūdeņražus (HC) un cietās daļiņas (PT). Turklāt ar Direktīvu 2003/44/EK tiek paplašināta Direktīvas par izpriecu kuģiem darbības joma, lai tajā iekļautu arī ūdens motociklus.

Tajā pašā direktīvā, ar kuru tika izdarīti grozījumi, ir pārskatīšanas klauzula (2. pants), kuras uzdevums ir stiprināt emisiju ierobežojumus, lai atspoguļotu atpūtas laivu motoru tehnoloģiju progresu, kā arī vajadzību tuvināt robežvērtības visā pasaulē, jo īpaši ar ASV. Tajā pašā laikā jāņem vērā MVU neaizsargātās pozīcijas, jo minēto nozari veido galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi (vairāk nekā 95 % uzņēmēju ir MVU).

Nozarē aktīvie MVU lielākoties darbojas laivu būvē vai motoru pielāgošanā laivām (ceļu un visurgājēju transportlīdzekļu motoru modifikācija un montāža laivās). Ir arī daži ražotāji, kas motorus izgatavo nelielās un darbojas un veic piegādi vienīgi ES tirgū.

Pārskatīšanas klauzulā (2. pants) noteikts arī, ka Komisija sniedz ziņojumu par motoru ekoloģisko raksturlielumu turpmāku uzlabošanu un, ja uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstošus priekšlikumus. Komisija 2007. gadā sagatavoja ziņojumu (COM(2007/313), kurā tā paziņoja, ka izvērtēs iespējas vēl vairāk samazināt jūras atpūtas laivu motoru izplūdes gāzu emisiju limitus.

Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem un mērķiem

Direktīva par izpriecu kuģiem ir ietverta Eiropas tiesību aktu sistēmā, kurā apvienoti jūras drošības un vides aspekti.

Viena no stratēģijā „Eiropa 2020” minētajām prioritātēm[2] paredz izveidot resursu ziņā efektīvāku Eiropu, lai izpildītu mērķus klimata/enerģētikas jomā. Integrētā jūrniecības politika[3] vienkāršo vides aizsardzību katrā Savienības politikas nozarē, jo īpaši tajās, kas saistītas ar jūras vidi. Direktīva par izpriecu kuģiem tiek pārskatīta šajā kontekstā. Tā sniedz ieguldījumu arī 2010. gada – Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības gada – mērķim.

Direktīva par izpriecu kuģiem atbilst iniciatīvai „Tīru gaisu Eiropai” ( CAFE )[4], kurā sniegta integrēta un ilgtermiņa stratēģija gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes samazināšanai uz cilvēku veselību un vidi, kā norādīts Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai[5].

Direktīva par izpriecu kuģiem attiecas tikai uz piesārņotājiem, kas saistīti ar veselības aizsardzību, no motoru izplūdes gāzu emisijām, piemēram, cietās daļiņas (PT), slāpekļa oksīdi (NOx) un ogļūdeņraži (HC). Tajā netiek izskatīts CO2 jautājums. Patlaban nav uzskaites vai pieejamu datu par atpūtas laivu motoru CO2 emisijām. Tomēr motoru CO2 emisiju jautājumu šajā nozarē varētu risināt nākotnē saskaņā ar jaunākajiem sasniegumiem transporta nozarē, izmantojot vai nu brīvprātīgus, vai regulējošus pasākumus.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Pārskatīšana tika apsvēra kopš 2008. gada, un tika veikta plaša mēroga apspriešana, proti, tā notika pastāvīgajā komitejā atpūtas laivu jomā; tajā bija iesaistītas dalībvalstu iestādes un citas ieinteresētās personas, piemēram, nozare, patērētāju un standartizācijas organizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūru pārstāvji.

2009. gada maijā/jūlijā tika organizēta sabiedriskā apspriešana internetā. Komisijas dienesti saņēma 32 atbildes tikai uz angļu valodā vien publicētajām aptaujas anketām. Sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums pieejams: http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemlongdetail.cfm?item_id=3088&tpa_id=160&lang=en

Atbildēs uz šo apspriešanu bija redzams atbalsts lielākai izplūdes gāzu emisiju ierobežošanai, ņemot vērā MVU situāciju. Respondenti norādīja, ka vienādām robežvērtībām būtu jābūt ne tikai attiecībā uz ES/EEZ valstīm, bet arī attiecībā uz citām pasaules daļām, jo īpaši uz ASV. Minētā aptauja arī apliecināja, ka trokšņu emisiju robežvērtību turpmāka samazināšana peldlīdzekļiem ar vilces motoriem nevarētu efektīvi atrisināt pārlieku skaļu trokšņu problēmu attiecīgajās teritorijās.

Apspriešanā noskaidrojās, ka ES tiesību aktos būtu labāk jāatspoguļo atpūtas laivu nozares īpašās iezīmes. Tika paustas bažas attiecībā uz ļoti aktīvo lietoto laivu tirgu, kā arī pašbūvētām laivām. Atbildēs arī tika norādīts, ka ir nepieciešams noskaidrot uzņēmēju, tostarp privātimportētāju, pienākumus, kā arī valsts izpildiestāžu kompetenci.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Lai tālāk izpētītu izpriecu atpūtas laivu ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanu un to ietekmi, tika pasūtīti vairāki neatkarīgi pētījumi.

- TNO[6] „Inventarizācijas pētījums par esošo situāciju un tehnoloģiju attīstību, un tiesību aktiem, kas saistīti ar atpūtas laivu motoru ekoloģiskajiem raksturlielumiem – galīgais ziņojums” , 2005. gada janvāris. (Inventarizācijas pētījums). Pēc tam, kad direktīvā par izpriecu kuģiem tika ieviestas prasības attiecībā uz vidi, Komisija pasūtīja šo pētījumu, lai izvērtētu ietekmi uz vidi, ko rada vilces motoru izmantošana atpūtas laivās.

- Eiropas Kuģniecības rūpniecības konfederācija ( European Confederation of Nautical Industries ) „Pētījums par turpmāko emisiju samazināšanas pasākumu varbūtējo scenāriju lietderību un ietekmi izpriecu kuģu motoros Direktīvas 94/25/EK kontekstā, kura grozīta ar Direktīvu 2003/44/EK: Ietekmes novērtējuma ziņojums – galīgais ziņojums” ( Study on The Feasibility and Impact of Possible Scenarios for Further Emission Reduction Measures for Recreational Craft Engines in the Context of Directive 94/25/EC, as Amended by Directive 2003/44/EC: Impact Assessment Report – Final Report” ), 2006. gada 26. oktobris. Šajā pētījumā tika noteikti un sīki izmērīti TNO pētījumā minēto emisiju turpmāko samazināšanas pasākumu četru varbūtējo scenāriju ietekme un seku sadalījums.

- ARCADIS[7] „Papildu ietekmes novērtējuma pētījums par iespējamajiem atpūtas laivu motoru emisiju samazināšanas pasākumiem”, 2008. gada jūnijs. Pēc iepriekšējā pētījuma rezultātiem, Komisija sāka citu pētījumu, lai noteiktu un izvērtētu jaunos scenārijus, kur tiktu ņemti vērā īpašās MVU pozīcijas atpūtas laivu nozarē.

- Minētie pētījumi ir pieejami http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/maritime/documents/index_en.htm

Ietekmes novērtējums

Komisija ir sagatavojusi darba programmā minēto detalizēto ietekmes novērtējumu.

Ietekmes novērtējumā uzmanība ir vērsta uz šādām trim pārskatīšanas jomām ar būtisku ietekmi.

A. Izplūdes gāzu emisijas;

B. Trokšņu emisijas; kā arī

C. Jaunā tiesiskā pamata saskaņošana.

Minētajās trīs jomās tika sīki izanalizēti šādi risinājumi.

A. Izplūdes gāzu emisiju robežvērtības motoriem

1. risinājums. Neveikt nekādas darbības.

Direktīvā noteiktās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības paliek tādas, kā definēts ar Direktīvu 2003/44/EK veiktajos grozījumos.

2. risinājums. Augstākas izplūdes gāzu emisiju robežvērtības (II posms)

Tika izvērtēta iespēja ieviest izplūdes gāzu emisiju robežvērtību II posmu. Lai vēl vairāk ierobežotu robežvērtības, kopumā tika ierosināti pieci varbūtējie scenāriji (sīkāks izklāsts pieejams ietekmes novērtējumā 21. lpp.).

Kā vispiemērotākais turpmākai izvērtēšanai tika izvēlēts 5. scenārijs. Šajā scenārijā paredzēts tuvināt robežvērtības ar ASV gan dzirksteļaizdedzes ( SI ) motoriem, gan kompresijaizdedzes ( CI ) motoriem. CI motoru robežvērtības ir noteiktas US EPA 40 CFR 1042. daļā attiecībā uz atpūtas laivu dīzeļmotoriem. SI motoriem robežvērtības ir noteiktas US EPA 40 CFR 1045. daļā attiecībā jauniem visurgājēju SI motoriem, aprīkojumu un peldlīdzekļiem.

3. risinājums. Augstākas izplūdes gāzu emisiju robežvērtības (II posms) apvienojumā ar riska mazināšanas pasākumiem, lai ierobežotu negatīvās sociālekonomiskās sekas

Šajā risinājumā izskatītas dažādas iespējas pieņemt stingrākus noteikumus par izplūdes gāzu emisijām, tajā pašā laikā iekļaujot riska mazināšanas pasākumu, lai ierobežotu negatīvo sociālekonomisko ietekmi, kādu ražotājiem var radīt lielāku emisiju robežvērtību ieviešana.

3.1. apakšrisinājums. Elastīguma shēma

Viens no veidiem, kā mazināt stingrāku izplūdes gāzu emisiju noteikumu radītās sekas, varētu būt elastīguma shēmas ieviešana. Šī risinājuma pamatdoma ir arī pēc jauno emisiju robežvērtību stāšanās spēkā ļaut motoru ražotājiem laist tirgū ierobežotu skaitu tādu atpūtas laivu motoru, kas atbilst iepriekšējam emisiju posmam.

3.1. apakšrisinājums. Pārejas periods visiem motoru ražotājiem (3 gadi)

Priekšlikums pēc direktīvas stāšanās spēkā noteikt 3 gadu pārejas periodu, lai ļautu motoru ražotājiem pielāgot motorus jaunajām tehnoloģijām.

3.3. apakšrisinājums. Pārejas perioda noteikšana motoru ražotājiem + speciāls pārejas periods mazajiem un vidējiem motoru ražotājiem, kas ES tirgū laiž SI piekarināmos motorus ≤ 15 kW (3+3 gadi)

Tiktu saglabāts nozares trīs gadu pārejas periods. Turklāt MVU motoru ražotājiem, kas laiž tirgū SI motorus, kuru jauda mazāka par 15 kW, tiku noteikts 3 gadu papildu periods (6 gadi no stāšanās spēkā).

Pēdējais minētais apakšvariants ietekmes novērtējumā tika izvēlēts kā visvēlamākais.

B. Trokšņu emisiju ierobežojumi peldlīdzekļiem ar vilces motoriem

1. risinājums. Neveikt nekādas darbības.

Direktīvā esošās trokšņu emisiju robežvērtības paliek tādas, kā definēts ar Direktīvu 2003/44/EK veiktajos grozījumos.

2. risinājums. Augstākas trokšņu emisiju robežvērtības.

Jāpadara stingrāki esošie ES trokšņu emisiju ierobežojumi, kas regulē peldlīdzekļa radīto trokšņu skaļumu.

Par vispiemērotāko tika atzīts 1. risinājums (saglabāt esošās robežvērtības), jo

- tas neparedz izmaksas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu (lai sasniegtu prasītās emisiju robežvērtības, uzņēmumiem nenāksies investēt jaunās tehnoloģijās);

- tas sniedz iespēju panākt lielākas vides priekšrocības, izmantojot individuāli pielāgotus valsts pasākumus, kas īpaši izstrādāti attiecīgās valsts teritorijām, kurās izmanto peldlīdzekļus.

Dalībvalstīm būtu lielākas iespējas izstrādāt īpašus pasākumus, kas tām ļautu efektīvi ierobežot trokšņus, jo peldlīdzekļa radītie trokšņi nav tikai motora trokšņi, bet tie ir atkarīgi arī no citiem faktoriem, piemēram, laikapstākļiem utt.

C. Direktīvas par izpriecu kuģiem saskaņošana ar jauno tiesisko pamatu

Pēc Regulas (EK) Nr. 765/2008 un Lēmuma 768/2008/EK pieņemšanas Direktīva par izpriecu kuģiem jāpielāgo jaunā tiesiskā pamata principiem. Tas nozīmē, ka tajā jāiekļauj nodaļas, kurās aprakstīti uzņēmēju pienākumi, atbilstības novērtēšanas struktūru un tirgus uzraudzības iestāžu kompetence, jauni atbilstības novērtēšanas moduļi un CE zīmes statuss.

Tā kā Komisija ir iesaistījusies darbā, lai saskaņotu nozaru tiesību aktus ar jaunajam tiesiskajam pamatam, ietekmes novērtējumā uzmanība pievērsta tam, kāda ietekme ir tikai saskaņošanai. Minētajai ietekmei vajadzētu būt lielākoties pozitīvai, jo horizontālajos noteikumos tiek paskaidroti vairāki jautājumi, kas patlaban ir neskaidri. Tiesiskā noteiktība būs priekšrocība visām ieinteresētajām personām: uzņēmējiem, valsts un Eiropas Savienības iestādēm, kā arī patērētājiem. Dažiem no uzņēmējiem noteiktajiem pienākumiem var būt ekonomiska ietekme attiecībā uz uzņēmējiem radītām jaunām izmaksām[8].

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Pārskatīšanas galvenie aspekti

Direktīvas darbības jomas un jēdzienu precizēšana

Lai veicinātu Direktīvas par izpriecu kuģiem piemērošanu ražotājiem un valsts iestādēm, tiek paskaidrota direktīvas darbības jomas un dažas definīcijas.

Agrāk notikušas diskusijas par termina „izpriecu kuģis” nozīmi direktīvā, kuru dažkārt uzskata par vispārīgu terminu, kas apzīmē kā atpūtas laivu, tā ūdens motociklu. Tagad šī neskaidrība novērsta, ieviešot definīcijās jaunu vispārīgu jēdzienu „peldlīdzeklis”, kas attiecas gan uz atpūtas laivām, gan ūdens motocikliem.

Tā kā termins „atpūtas laiva” tagad skaidri attiecas tikai uz dažiem ražojumu veidiem, uz kuriem attiecas direktīva, direktīvas nosaukums ir nomainīts uz „Direktīva par atpūtas laivām un ūdens motocikliem”, lai nosaukums labāk atbilstu tās darbības jomai.

Kas attiecas uz neiekļauto ražojumu sarakstu, sarakstam nepieciešams pievienot amfībiju, lai uz to neattiecinātu šīs direktīvas prasības. Konsekvences un skaidrības labad tiek precizēts, ka direktīva attiecas vienīgi uz tādiem ūdens motocikliem, kas paredzēti sportam un atpūtai, un nevis uz ūdens motocikliem, ko izmanto glābšanas un policijas dienestu vajadzībām. Turklāt, lai to neiekļautu direktīvā, tiek precizēta „kanoe” definīcija, kas nav iekļauta darbības jomā, un tā norāda, ka kanoe ir „konstruēta tā, lai to virzītu vienīgi ar rokas aira spēku”.

Lai būtu vieglāk saprast un šo direktīvu piemērotu vienādi, ir lietderīgi no jauna definēt īpašus nozares jēdzienus: „personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis” un „privātimportētājs”.

Vispārējās drošības prasības

Skaidrības un konsekvences labad ar citām jaunās pieejas direktīvām, nepieciešams skaidri norādīt, ka ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, var laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, ja tie atbilst vispārējām prasībām, kurās noteikts, ka tie nedrīkst apdraudēt personu, īpašumu vai vides drošību un veselību, un tikai tad, ja tie atbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām. Šādas vispārējas drošības prasības noteikšana ir būtiska, jo to var izmantot par tiesisko pamatu nedroša peldlīdzekļa izņemšanai no tirgus, jo īpaši situācijā, ja tiek atklāts jauns risks, uz kuru neattiecas harmonizētie standarti.

Izplūdes gāzu emisijas

Jauni un stingrāki emisiju ierobežojumi

Ir paredzēti jauni, stingrāki ierobežojumi attiecībā uz slāpekļa oksīdu (NOx), ogļūdeņražu (HC) un cieto daļiņu (PT) izplūdes gāzu emisijām.

CI motoriem minētās robežvērtības ir noteiktas, piemērojot US EPA standartus attiecībā uz jūras atpūtas laivu dīzeļmotoriem (40 CFR 1042. daļa). SI motoriem robežvērtības ir noteiktas, izmantojot US EPA attiecībā jauniem visurgājēju SI motoriem, aprīkojumu un peldlīdzekļiem (40 CFR 1045. daļa). Minētā pieeja nosaka robežvērtības tādā līmenī, kas atspoguļo tīrāku peldlīdzekļu motoru tehnoloģiju attīstību un kas ļauj panākt izplūdes gāzu emisiju robežvērtību saskaņošanu visā pasaulē.

Attiecībā uz CO robežvērtībām tika izdarīta neliela pielaide; tas ir kompromiss, kas vajadzīgs, lai panāktu citu gaisa piesārņotāju būtisku samazinājumu un lai nozares atbilstības izmaksas būtu proporcionālas. Taču šādu pielaidīgāku robežvērtību noteikšana nerada drošības risku.

Standartdegvielas un testa cikli

Testa degvielām, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, jāatspoguļo attiecīgajā tirgū izmantoto degvielu klāstu, un tādēļ Eiropas Savienības ražotājiem tipa apstiprinājumam jāizmanto Eiropas testa degvielas. Tomēr tā kā ražotājiem ārpus ES var nebūt pieejamas Eiropas standartdegvielas, nepieciešams paredzēt, ka struktūras, kas veic atbilstības novērtējumu (paziņotās struktūras), var piekrist tam, ka motorus pārbauda ar citām standartdegvielām. Tomēr degvielas izvēle aprobežojas ar ASV un Japānas specifikācijām, kas norādītas attiecīgajā ISO standartā, lai garantētu testa rezultātu kvalitāti un salīdzināmību. (Iekšdedzes virzuļmotori – izplūdes emisijas mērīšana – 5. daļa: testa degvielas. Patlaban EN ISO 8178-5:2008).

Turklāt jānorāda attiecīgie testa cikli, atsaucoties uz to pašu ISO standartu (Iekšdedzes virzuļmotori – izplūdes emisijas mērīšana – 4. daļa: pārbaužu cikli dažādu pielietojumu motoriem, kas patlaban ir EN ISO 8178-4:1996).

Atpūtas laivu nozare ir aktīvi iesaistīta inovatīvu risinājumu izstrādē piedziņas sistēmām, kurās iekļauti hibrīdmotori, elektriskie motori un pat kurināmā elementi. Hibrīdsistēmām nākotnē var izstrādāt īpašus testa ciklus.

Riska mazināšanas pasākumi nozarē

Nozarē ir paredzēts vispārējs trīs gadu pārejas periods. Turklāt attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju prasībām, MVU motoru ražotājiem, kas laiž tirgū SI motorus ar jaudu, kas mazāka par 15 kW, tiek piešķirti papildu 3 gadi. Tas nepieciešams, lai ļautu šajā tirgus segmentā strādājošajiem MVU izvairīties no finansiāliem satricinājumiem un lai tie varētu pielāgot savu ražošanu jaunajiem noteikumiem.

Konstrukcijas prasības

Ir paredzēta jauna prasība, lai noteiktu obligātu uzkrāšanas tvertņu uzstādīšanu peldlīdzekļos, kas aprīkoti ar tualeti, lai sniegtu ieguldījumu jūras vides aizsardzībā.

Pēcbūves novērtējums un privātimportētājs

Direktīvā 94/25/EK iekļauti noteikumi par atpūtas laivu pēcbūves novērtējumu, kuru veic jebkura Kopienā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas laiž ražojumu tirgū gadījumos, kad ne ražotājs, ne tā pilnvarots pārstāvis nepilda pienākumu izvērtēt ražojumu atbilstību direktīvai. Konsekvences labad ir lietderīgi paplašināt šīs procedūras darbības jomu, lai tā attiektos ne tikai uz atpūtas laivām, bet arī uz ūdens motocikliem. Skaidrības labad jānorāda, kas un tieši kādos gadījumos var izmantot šo procedūru. Tie ir:

- privātimportētājs, kas ir fiziska vai juridiska persona, kas, veicot nekomerciālu darbību, no trešās valsts importē Savienībā ražojumu, lai to personīgai lietošanai nodotu ekspluatācijā;

- jebkura persona, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā motoru vai peldlīdzekli pēc tā būtiskas modifikācijas vai pārbūves, vai jebkura persona, kas maina tāda peldlīdzekļa lietošanas nolūku, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma, tā, ka šādu izmaiņu rezultātā ražojums nokļūst direktīvas darbības jomā;

- jebkura persona, kas laiž tirgū personīgai lietošanai būvētu peldlīdzekli pirms 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) daļā minētā 5 gadu perioda beigām.

Attiecībā uz atpūtas laivu un ūdens motociklu importu jānorāda, ka salīdzinājumā ar Direktīvu 94/25/EK pēcbūves novērtējums ir attiecināms tikai uz privātimportētāju veikto nekomerciālo importu. Uzdevums ir novērst šādas procedūras ļaunprātīgu izmantošanu komerciāliem nolūkiem. Visbeidzot, lai nodrošinātu uzticamu ražojuma atbilstības novērtēšanu, ko veic paziņotā struktūra attiecībā uz pēcbūves novērtējumu, nepieciešams paplašināt tās personas, kura pieprasa pēcbūves novērtējumu, pienākumus sniegt paziņotajai struktūrai dokumentus. Paredzēts, ka šādai personai jāsniedz visi dokumenti, kas nepieciešami, lai izvērtētu ražojuma atbilstību.

CE zīmes piestiprināšana

Šajā direktīvā noteikti CE zīmes piestiprināšanas noteikumi peldlīdzekļiem, konstrukcijas elementiem un motoriem. Salīdzinājumā ar Direktīvu 94/25/EK ir lietderīgi noteikt par pienākumu CE zīmi piestiprināt arī visiem iekšējiem motoriem un pakaļgala piedziņas motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas, kurus uzskata par atbilstošiem I.B un I.C pielikuma prasībām.

CE zīmes jāpiestiprina peldlīdzeklim, motoriem un konstrukcijas elementiem. Attiecībā uz konstrukcijas elementiem, ja ražojuma izmēra vai parametru dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, zīmi piestiprina iepakojumam vai pavaddokumentiem.

Ziņošana

Lai stiprinātu šīs direktīvas pārraudzību un efektivitāti, dalībvalstīm paredzēts jauns pienākums reizi 5 gados sūtīt Komisijai ziņojumu par direktīvas piemērošanu. Ziņojumā īpaši jānorāda informācija par situāciju attiecībā uz direktīvā iekļauto ražojumu drošību un ekoloģiskajiem raksturlielumiem un par direktīvas efektivitāti, kā arī izklāstu par dalībvalstu veiktajām tirgus uzraudzības darbībām.

Direktīvas par izpriecu kuģiem saskaņošana ar jauno tiesisko pamatu (NLF) un piemērojamās atbilstības novērtējuma procedūras

Horizontālie noteikumi

2008. gada 9. jūlijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma divus juridiskus instrumentus, kas reglamentē ražojumu laišanu tirgū. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[9] , un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu[10].

Regulā noteikti horizontālie noteikumi par akreditācijas un atbilstības novērtēšanas struktūrām, CE zīmi, Kopienas tirgus uzraudzības sistēmu un kontroli attiecībā uz Kopienas tirgū nonākošiem ražojumiem, kurus piemēro arī šajā direktīvā iekļautajiem ražojumiem. Skaidrības labad šajā direktīvā ir nepārprotami norādīta regulas piemērošana.

Lēmums sniedz vienotus principus un atsauces nosacījumus uz jaunās pieejas principiem balstīto tiesību aktu mērķiem. Lai nodrošinātu atbilstību citiem nozaru tiesību aktiem par ražojumiem, minētajam lēmumam ir lietderīgi pielāgot atsevišķus šīs direktīvas noteikumus, ciktāl nozares specifika nenosaka vajadzību pēc atšķirīga risinājuma. Tāpēc minētajam lēmumam tiek pielāgotas atsevišķas definīcijas, uzņēmēju vispārēji pienākumi, pieņēmums par atbilstību, oficiāli iebildumi pret harmonizētajiem standartiem, noteikumi par CE zīmi, atbilstības novērtēšanas struktūrām izvirzītās prasības, paziņošanas procedūras, kā arī noteikumi par procedūrām attiecībā uz bīstamiem ražojumiem. Nepieciešams pieļaut nozarei raksturīgas atkāpes, jo īpaši, lai ņemtu vērā peldlīdzekļu privātimportētāju specifisko situāciju ES.

Atbilstības novērtēšanas procedūras

Ražotājam pieejamās atbilstības novērtēšanas procedūras arī ir noteiktas, atsaucoties uz horizontālo lēmumu. Tomēr dažas papildu prasības ir noteiktas 25. pantā, lai ņemtu vērā nozares īpašas vajadzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas veikšanu un iekļautas Direktīvas 94/25/EK atbilstības novērtēšanas moduļos. Turklāt šajā direktīvā nav iekļauta iespēja paziņoto struktūru vietā konkrētos moduļos, kas minēti horizontālajā lēmumā, izmantot akreditētās iekšējās struktūras.

Pieredze liecina, ka, lai ņemtu vērā ražošanas vajadzības, šādos gadījumos ir lietderīgi pieļaut sertificēšanas procedūru plašāku izvēli nekā iepriekš:

- C kategorijas atpūtas laivām, kuru korpusa garums ir no 12 m līdz 24 m, ja izmantoti harmonizētie standarti (iespējama arī iekšējā ražojuma kontrole + uzraudzīti testi);

- konstrukcijas elementiem (iespējams arī B + E modulis);

- attiecībā uz atbilstības novērtēšanu izplūdes gāzu emisiju un trokšņu līmeņa prasībām ir paredzēts nošķirt tos gadījumus, kad izmantoti harmonizētie standarti, no tiem, kad tie nav izmantoti. Pēdējos no minētajiem gadījumiem ir attaisnojami prasīt stingrāku atbilstības novērtēšanas procedūru nekā iepriekšējos gadījumos. Turklāt iespēja izmantot atsauces laivu datus attiecībā uz trokšņu emisijām ir svītrota kā lieka, jo praksē tā netiek izmantota.

Komitoloģija un deleģētie akti

Lai ievērotu Lisabonas Līguma nosacījumus par deleģētiem aktiem, direktīvā ir iekļauti noteikumi par deleģētu aktu pieņemšanu.

Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz EK līguma 95. pantu.

Subsidiaritātes princips

Direktīva 94/25/EEK ir direktīva, ar ko jāveic pilnīga saskaņošana un ko, pamatojoties uz Līguma 95. pantu, pieņēma, lai izveidotu peldlīdzekļu iekšējo tirgu un nodrošinātu tā darbību. Ar valstu tiesību aktiem nedrīkst paredzēt papildu noteikumus peldlīdzekļu būvei vai peldlīdzekļu izplūdes gāzu un trokšņu emisijām, saskaņā ar kuriem būtu jāveic ražojuma modifikācija vai kas ietekmētu nosacījumus tā laišanai tirgū. Tāpēc Direktīvas 94/25/EEK noteikumu pārskatīšana, ciktāl tā attiecas uz peldlīdzekļu konstrukcijas vai izplūdes gāzu emisiju prasībām, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tādēļ nepiemēro subsidiaritātes principu EK līguma 5. panta otrās daļas nozīmē.

Svarīgi atgādināt, ka pārskatīšanas mērķis ir precizēt, uz kuriem ražojumiem attiecas direktīva, nevis citādāk paplašināt vai mainīt direktīvas darbības jomu. Tāpēc arī šajā ziņā nepiemēro subsidiaritātes principu EK līguma 5. panta otrās daļas nozīmē.

Subsidiaritātes princips varētu būt jāievēro attiecībā uz noteikumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu efektīvu direktīvas īstenošanu, un kas pārsvarā izriet no jaunā tiesiskā pamata (skat. arī 3.7. punktu). Pieredze liecina, ka dalībvalstis, darbojoties vienatnē, nav pietiekami sasniegušas saskanīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī tirgus uzraudzību. Tāpēc radās jautājums par atsevišķu, obligātu un vienotu prasību minimuma noteikšanu. Priekšlikumā paredzēts, ka šī darbība joprojām būs nacionālo iestāžu kompetencē, taču tiks ieviestas atsevišķas vispārējas ES mēroga prasības, lai nodrošinātu vienādu attieksmi, vienādus noteikumus uzņēmējiem un līdzīgu aizsardzības līmeni visu dalībvalstu iedzīvotājiem.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi aprobežojas ar to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai. Lai aizsargātu vienotā tirgus priekšrocības peldlīdzekļu nozarē, visi spēkā esošas direktīvas grozījumi jāveic Savienības līmenī. Ja rīkotos tikai dalībvalstis, rastos daudz prasību, kas apgrūtinātu un apdraudētu līdzšinējos vienotā tirgus sasniegumus un, iespējams, mulsinātu patērētājus un ražotājus. Patērētājiem tādēļ būtu jāmaksā dārgāk, jo ražotājiem būtu jāatgriežas pie dalībvalstu konkrēto prasību pievērošanas.

Direktīvas grozījumi rūpniecības nozarei (īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem vai iestādēm) neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas. Vairāki risinājumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu spēkā esošās direktīvas skaidrību, nenosakot būtiski jaunas prasības, kas radītu izmaksas. Ja grozījumu ietekme būs nozīmīgāka, attiecīgā risinājuma ietekmes analīze palīdzēs rast samērīgāko risinājumu konstatētajām problēmām.

IETEKME UZ BUDžETU

Šis priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

PAPILDU INFORMāCIJA

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, jāatceļ Direktīva 94/25/EEK attiecībā uz izpriecu kuģiem.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz EEZ, tāpēc tā piemērošanas joma jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu.

2011/0197 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par atpūtas laivām un ūdens motocikliem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[11],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[12],

saskaņā ar parasto leģislatīvo procedūru,

tā kā:

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem[13] tika pieņemta iekšējā tirgus izveides kontekstā, lai visās dalībvalstīs saskaņotu atpūtas laivu drošības raksturlielumus un novērstu šķēršļus dalībvalstu tirdzniecībā ar atpūtas laivām.

2. Sākotnēji Direktīva 94/25/EK attiecās tikai uz tādām atpūtas laivām, kuru minimālais garums ir 2,5 m un maksimālais — 24 m. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Direktīva 2003/44/EK, ar ko groza Direktīvu 94/95/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem[14], paplašināja Direktīvas 94/25/EK darbības jomu, to attiecinot uz ūdens motocikliem, kā arī tajā iekļāva vides aizsardzības prasības, pieņemot izplūdes gāzu emisiju robežvērtības (CO, HC, NOx un cietās daļiņas) un trokšņu līmeņa robežvērtības vilces motoriem (kompresijaizdedzes motoriem un dzirksteļaizdedzes motoriem).

3. Direktīvas 94/25/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem[15]. Tāpēc direktīvā noteiktas tikai drošības pamatprasības attiecībā uz atpūtas laivām, savukārt tehniskos datus pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja ( CEN ) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja ( CENELEC ) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/34/EEK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā[16]. Var pieņemt, ka atbilstība Direktīvas 94/25/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība harmonizētajiem standartiem, kuru atsauces numurs ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas šajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

4. Tomēr tehnoloģiskā attīstība tirgū ir radījusi jaunus jautājumus saistībā ar Direktīvas 94/25/EK prasībām attiecībā uz vidi. Lai šīs pārmaiņas ņemtu vērā un precizētu tiesisko pamatu, saskaņā ar kuru šajā direktīvā iekļautos ražojumus var laist tirgū, būtu jāpārskata un jāuzlabo atsevišķi Direktīvas 94/25/EK aspekti, un skaidrības labad minētā direktīva būtu jāaizstāj ar šo direktīvu.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[17], nosaka horizontālās prasības atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijai, CE zīmei un Savienības tirgus uzraudzības sistēmai, kā arī Savienības tirgū laižamo produktu kontrolei, kas attiecas arī uz šajā direktīvā iekļautajiem ražojumiem.

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu[18] paredzēti kopīgi principi un atsauces noteikumi to tiesību aktu vajadzībām, kuru pamatā ir jaunās pieejas principi. Lai nodrošinātu atbilstību citās nozarēs paredzētajiem ražojumu noteikumiem, ir lietderīgi pielāgot atsevišķus šīs direktīvas noteikumus minētajam lēmumam, ciktāl nozares specifika nenosaka vajadzību pēc atšķirīga risinājuma. Tāpēc atsevišķas definīcijas, uzņēmēju vispārēji pienākumi, pieņēmums par atbilstību, oficiāli iebildumi pret harmonizētajiem standartiem, noteikumi par CE zīmi, atbilstības novērtēšanas struktūrām izvirzītās prasības un paziņošanas procedūras, kā arī noteikumi par procedūrām attiecībā uz bīstamiem ražojumiem būtu jāsaskaņo ar minēto lēmumu.

7. Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu ražotājiem un nacionālajām iestādēm, jāprecizē Direktīvas 94/25/EK darbības joma un definīcijas. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz amfībijām. Nepieciešams arī norādīt, kuri kanoe un kajaku veidi nav iekļauti direktīvas darbības jomā, kā arī precizēt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz tādiem ūdens motocikliem, kas paredzēti sportam vai izklaidei.

8. Ir arī lietderīgi definēt tādus šai nozarei raksturīgus jēdzienus kā „personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis” un „privātimportētājs”, lai atvieglotu izpratni un šo direktīvu piemērotu vienādi.

9. Ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva un ko laiž Savienības tirgū vai nodod ekspluatācijā, būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un uzņēmējiem, ievērojot viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē, būtu jāuzņemas atbildība par ražojumu atbilstību, lai augstā līmenī nodrošinātu tādu sabiedrības interešu aizsardzību kā veselība un drošība, patērētāju un vides aizsardzība un garantētu godīgu konkurenci Savienības tirgū.

10. Visiem uzņēmējiem, kas iesaistās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kas nodrošinātu to, ka šīs direktīvas darbības jomā esošie ražojumi, pareizi konstruēti un uzturēti, neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, un ka tie dara pieejamus tirgū vienīgi tādus ražojumus, kas atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Šajā direktīvā būtu jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstoši katra uzņēmēja uzdevumam piegādes un izplatīšanas procesā.

11. Tā kā dažus uzdevumus var veikt tikai ražotājs, nepieciešams skaidri nošķirt ražotāju no uzņēmējiem tālākās izplatīšanas ķēdē. Turklāt skaidri jānodala importētājs un izplatītājs, jo importētājs no trešām valstīm ieved Savienības tirgū ražojumus. Tādēļ importētājam būtu jāpārliecinās, ka minētie ražojumi atbilst spēkā esošajām Savienības prasībām.

12. Tā kā ražotājs sīki pārzina ražojuma izstrādes un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt pilnu atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

13. Nepieciešams nodrošināt, lai šajā direktīvā iekļautie ražojumi, kas no trešām valstīm nonāk Savienības tirgū, atbilstu visām piemērojamām Savienības prasībām, un jo īpaši lai ražotāji būtu veikuši atbilstīgas šo ražojumu novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ražojumi, ko viņi laiž tirgū, atbilst piemērojamām prasībām, un viņi nelaiž tirgū ražojumus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada risku. Tā paša iemesla dēļ būtu arī jāparedz noteikums, ka importētājiem jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ražojuma marķējums un ražotāja izstrādātā dokumentācija ir pieejami uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

14. Izplatītājs dara šajā direktīvā iekļauto ražojumu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir šo ražojumu laidis tirgū, un izplatītājam ir jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar ražojumu nelabvēlīgi neietekmē ražojuma atbilstību. Gan no importētājiem, gan izplatītājiem sagaida, ka tie, laižot ražojumus tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, pienācīgi rīkosies saistībā ar piemērojamām prasībām.

15. Laižot tirgū ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva, importētājam uz ražojuma jānorāda savs nosaukums un adrese, kur ar viņu var sazināties. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad konstrukcijas elementa izmēra vai parametru dēļ šāda norāde nav iespējama.

16. Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

17. Tā kā izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo ražojumu.

18. Atpūtas laivu un ūdens motociklu imports, ko veic privātpersonas, no trešām valstīm Savienībā ir īpaša šīs nozares iezīme. Tomēr Direktīvā 94/25/EK ir paredzēti īpaši noteikumi tikai par privātimportētāju pienākumiem attiecībā uz atbilstības novērtēšanas veikšanu (pēcbūves novērtējums). Tādēļ nepieciešams noskaidrot citus privātimportētāju pienākumus, kuri būtu principiāli jāsaskaņo ar ražotāju pienākumiem, pieļaujot dažus izņēmumus attiecībā uz to darbību nekomerciālo raksturu.

19. Nodrošinot ražojuma izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot uzņēmējus, kas neatbilstīgus ražojumus darījuši pieejamus tirgū.

20. Skaidrības un konsekvences labad ar jaunās pieejas direktīvu nepieciešams skaidri norādīt, ka ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tie atbilst vispārējām prasībām neapdraudēt cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi un tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

21. Atpūtas laivu motoru izplūdes gāzu robežvērtību tālākas samazināšanas risinājumi tika novērtēti ziņojumā par iespējām vēl vairāk uzlabot atpūtas laivu motoru ekoloģiskos raksturlielumus, kas iesniegts saskaņā ar 2. pantu Direktīvā 2003/44/EK, kas groza Direktīvu 94/25/EK par izpriecu kuģiem[19]. Šajā ziņojumā secināts, ka ir lietderīgi noteikt stingrākas robežvērtības par tām, kas noteiktas Direktīvā 2003/44/EK. Minētās robežvērtības būtu jānosaka tādā līmenī, kas atspoguļo tehnisko attīstību tīrāku atpūtas laivu motoru nozarē un ļauj panākt izplūdes gāzu emisiju robežvērtību saskaņošanu visā pasaulē. Tomēr, lai varētu būtiski samazināt citu piesārņotāju daudzumu, nodrošinot atbilstības nodrošināšanas izmaksu proporcionalitāti, būtu jāpaaugstina CO robežvērtības.

22. Atkarībā no degvielas un enerģijas avota kategorijas, jāizmanto attiecīgajā ISO standartā aprakstītie testa cikli motoriem, kurus izmanto kuģniecībā.

23. Testa degvielām, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, jāatspoguļo attiecīgajā tirgū izmantotais degvielu klāsts, un tādēļ Savienībā tipa apstiprināšanai jāizmanto Eiropas testa degvielas. Tomēr tā kā Eiropas standarta degvielas ražotājiem no trešām valstīm var nebūt pieejamas, nepieciešams atļaut apstiprināšanas iestādēm pieļaut, ka motori tiek pārbaudīti ar citām standartdegvielām. Tomēr, lai garantētu testa rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, degvielas izvēle aprobežojas ar tām specifikācijām, kā norādītas attiecīgajā ISO standartā.

24. Lai sniegtu ieguldījumu jūras vides aizsardzībā, ir lietderīgi pieņemt prasības, saskaņā ar kurām peldlīdzekļos, kas aprīkoti ar tualeti, obligāti jāuzstāda uzkrāšanas tvertnes.

25. Pēc negadījumu statistikas apgāšanās risks daudzkorpusu laivām ir ļoti zems. Lai gan šāds risks ir zems, ir lietderīgi paredzēt, ka jāņem vērā arī daudzkorpusu laivu apgāšanās risks, tādējādi prasības saistībā ar peldspēju un rezerves izeju apgāšanās gadījumā nav jāpilda tikai tad, ja šāda situācija ar daudzkorpusu laivu nevar notikt.

26. Saskaņā ar subsidiaritātes principu šīs direktīvas noteikumi nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības vides un ūdensceļu struktūru aizsardzībai un ūdensceļu satiksmes drošības nodrošināšanai noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos, ar nosacījumu, ka minētie noteikumi neprasa izdarīt tādu laivu modifikācijas, kas atbilst šai direktīvai.

27. CE zīme, kas norāda uz ražojuma atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgi CE zīmi reglamentējoši principi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā jānosaka CE zīmes piestiprināšanas noteikumi laivām, konstrukcijas elementiem un motoriem. Ir lietderīgi paplašināt pienākumu piestiprināt CE zīmi arī visiem iekšējiem motoriem un pakaļgala piedziņas motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas, kurus uzskata par atbilstošiem šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

28. Ir būtiski paskaidrot ražotājiem un lietotājiem, ka, piestiprina ražojumam CE zīmi, ražotājs apliecina, ka ražojums atbilst visām piemērojamajām prasībām, un par to uzņemas pilnu atbildību.

29. CE zīmei būt jābūt vienīgajai atbilstības zīmei, kas norāda uz ražojuma, uz ko attiecas šī direktīva, atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tomēr būtu jāatļauj turpināt lietot citus marķējuma veidus, ja vien šādi marķējumi uzlabo patērētāju aizsardzību un uz tiem neattiecas Savienības saskaņošanas tiesības akti.

30. Lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas drošības pamatprasības, nepieciešams noteikt piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro ražotājam. Šādas procedūras būtu jānosaka, atsaucoties uz atbilstības novērtēšanas moduļiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK. Šīs procedūras jāizstrādā, ņemot vērā riska pakāpi, ko var radīt atpūtas laivas, to motori un konstrukcijas elementi. Tādēļ katra atbilstības kategorija jāpapildina ar atbilstošu procedūru vai izvēli no vairākām līdzvērtīgām procedūrām.

31. Pieredze liecina, ka šādos gadījumos ir lietderīgi atļaut plašāku atbildības novērtēšanas moduļu klāstu: C kategorijas atpūtas laivām, kuru korpusa garums ir no 12 m līdz 24 m, ja izmantoti harmonizētie standarti, kā arī attiecībā uz konstrukcijas elementiem. Attiecībā uz izplūdes gāzu emisiju un trokšņu līmeņa prasību atbilstības novērtēšanu ir jānošķir tie gadījumi, kad izmantoti harmonizētie standarti, no tiem, kad tie nav izmantoti, jo pēdējos no minētajiem gadījumiem ir attaisnojami prasīt stingrāku atbilstības novērtēšanas procedūru. Turklāt iespēja izmantot standarta laivu datus attiecībā uz trokšņu emisijām būtu jānoraida kā lieka, jo praksē tā netiek izmantota.

32. Direktīvā 94/25/EK iekļauti noteikumi par atpūtas laivu pēcbūves novērtējumu, ko veic jebkura Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas laiž ražojumu tirgū gadījumos, kad ne ražotājs, ne viņa pilnvarots pārstāvis nepilda pienākumus izvērtēt ražojumu atbilstību direktīvai. Konsekvences labad ir lietderīgi paplašināt šīs procedūras darbības jomu, lai tā attiektos ne vien uz atpūtas laivām, bet arī uz ūdens motocikliem. Skaidrības labad jāprecizē, kādos gadījumos var izmantot šo procedūru. Lai izvairītos no šīs procedūras ļaunprātīgas izmantošanas komerciāliem mērķiem, attiecībā uz importu jāparedz, ka šo procedūru drīkst izmantot tikai gadījumos, kad privātimportētāji veic nekomerciālu importu. Lai nodrošinātu uzticamu ražojuma atbilstības novērtēšanu, ko veic paziņotā struktūra, nepieciešams arī paredzēt, ka personām, kura pieprasa pēcbūves novērtējumu, ir pienākums iesniegt paziņotajai struktūrai dokumentus.

33. Tā kā visā Savienībā nepieciešams nodrošināt to struktūru vienādi augsts darbības līmenis, kuras veic šajā direktīvā iekļauto ražojumu atbilstības novērtēšanu, un tā kā visām šādām struktūrām būtu jāveic savi uzdevumi vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos, būtu jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt pilnvarotas, lai saskaņā ar šo direktīvu sniegtu atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

34. Lai nodrošinātu šajā direktīvā iekļauto ražojumu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, nepieciešams ne tikai konsolidēt prasības, kas jāievēro atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, bet vienlaikus arī jānosaka, kādas prasības jāpilda pilnvarotajām iestādēm un pārējām struktūrām, kuras piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

35. Regula (EK) Nr. 765/2008 papildina un stiprina esošo tirgus uzraudzības sistēmu ražojumiem, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, to skaitā ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva. Tādēļ dalībvalstīm šiem ražojumiem jāorganizē un jāveic tirgus uzraudzība saskaņā ar regulu un vajadzības gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK.

36. Lai palielinātu pārredzamību un samazinātu apstrādes laiku, nepieciešams uzlabot spēkā esošo drošības procedūru, ļaujot Komisijai pārbaudīt pamatojumu pasākumam, ko dalībvalsts veikusi attiecībā uz ražojumiem, kurus tā uzskata par neatbilstošiem, lai to padarītu efektīvāku un varētu likt lietā dalībvalstīs pieejamo pieredzi.

37. Pastāvošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz šajā direktīvā iekļautajiem ražojumiem, kas apdraud cilvēku veselību un drošību vai citus ar sabiedrības interešu aizsardzību saistītus aspektus. Tas tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem ļautu savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem ražojumiem.

38. Ja dalībvalsts un Komisija vienojas par dalībvalsts veiktā pasākuma pamatojumu, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās.

39. Lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un jaunākās zinātniskās atziņas, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jānodod Komisijai, lai grozītu I pielikuma B daļas 2. sadaļu un C daļas 1. sadaļu, izņemot tiešas vai netiešas modifikācijas attiecībā uz izplūdes gāzu un trokšņu emisiju robežvērtībām un uz Frūda skaitli un jaudas/tonnāžas vērtībām, kā arī V, VII un IX pielikumu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbā pienācīgi apspriestos, arī speciālistu līmenī.

40. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

41. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras īstenojamas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[20].

42. Pārbaude jāpiemēro tādu tiesību aktu pieņemšanai, kas nodrošina šis direktīvas vienādu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz papildu prasībām, kas paredzētas 25. pantā par atbilstības novērtēšanas procedūrām un attiecībā uz prasībām saistībā ar laivu projektēšanas kategorijām, ražotāja plāksnīti, ūdens piesārņošanas novēršanu un navigācijas ugunīm.

43. Lai pastiprinātu šīs direktīvas pārraudzību un efektivitāti, jānodrošina, ka dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par direktīvas piemērošanu, kura pēc tā saņemšanas sagatavo un publisko ziņojumu kopsavilkumu.

44. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

45. Lai ražotājiem un citiem uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šajā direktīvā iekļautajām prasībām, pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir nepieciešams paredzēt pietiekamu pārejas periodu, kad tirgū drīkst laist ražojumus, kas atbilst Direktīvas 94/25/EK prasībām.

46. Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 94/25/EK.

47. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķis, proti, nodrošināt augstu sabiedrības veselības un drošības un vides aizsardzības līmeni, garantējot iekšējā tirgus darbību, šajā direktīvā iekļautajiem ražojumiem izvirzot saskaņotas drošības prasības un tirgus uzraudzības prasību minimumu, nav adekvāti sasniedzams dalībvalstu spēkiem un tā vēriena un seku dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAļA VISPāRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Priekšmets

Šajā direktīvā noteiktas prasības 2. panta 1. punktā minēto ražojumu projektēšanai un ražošanai, kā arī noteikumi par to brīvu apriti Savienībā.

2. pantsDarbības joma

48. Šo direktīvu piemēro:

49. atpūtas laivām un daļēji pabeigtām atpūtas laivām;

50. ūdens motocikliem;

51. II pielikumā minētajiem konstrukcijas elementiem, kas laisti Savienības tirgū atsevišķi, turpmāk „konstrukcijas elementi”;

52. vilces motoriem, kas ir uzstādīti vai īpaši paredzētiuzstādīšanai uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē;

53. vilces motoriem, kas uzstādīti uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē un uz ko attiecas būtiska motora modifikācija;

54. peldlīdzekļiem, kam veikta būtiska pārbūve.

55. Šo direktīvu nepiemēro:

56. attiecībā uz projektēšanas un būves prasībām, kas noteiktas I pielikuma A daļā:

i) peldlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi sacīkstēm, tostarp sacīkšu airu laivas un treniņu airu laivas, kuras šādi marķējis ražotājs;

ii) kanoe un kajakiem, kas projektēti tā, lai tos virzītu vienīgi ar rokas aira spēku, gondolām un ūdens velosipēdiem;

iii) vējdēļiem;

iv) vējdēļiem, tostarp pašgājējiem vējdēļiem;

v) oriģināliem peldlīdzekļiem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, ja tie projektēti pirms 1950. gada, būvēti no sākotnējiem materiāliem un tos šādi marķējis ražotājs;

vi) eksperimentāliem peldlīdzekļiem, ar nosacījumu, ka tos vēlāk nelaiž Savienības tirgū;

vii) peldlīdzekļiem, kas būvēti personīgai lietošanai, ar nosacījumu, ka tos pēc tam piecu gadu laikā nelaiž Savienības tirgū;

viii) peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, jo īpaši tādiem, kas definēti 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/87/EK[21] un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/45/EK[22], neatkarīgi no pasažieru skaita;

ix) zemūdens transportlīdzekļiem;

x) gaisa spilvena transportlīdzekļiem;

xi) peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem;

xii) ārējās sadedzes tvaika vilces peldlīdzekļiem, kuri tiek kurināti ar akmeņoglēm, koksu, koksni, naftu vai gāzi;

xiii) amfībijām;

57. attiecībā uz izplūdes emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā:

i) vilces motoriem, kas uzstādīti vai konkrēti paredzēti uzstādīšanai uz:

- peldlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi sacīkstēm un kurus šādi marķējis ražotājs;

- eksperimentāliem peldlīdzekļiem, ar nosacījumu, ka tos vēlāk nelaiž Savienības tirgū;

- peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 2. panta 3. punktu, jo īpaši tiem, kas definēti 2. pantā Direktīvā 2006/87/EK un 3. pantā Direktīvā 2009/45/EK, neatkarīgi no pasažieru skaita;

- zemūdens transportlīdzekļiem;

- gaisa spilvena transportlīdzekļiem;

- peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem;

- amfībijām;

ii) oriģināliem vilces motoriem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, kas projektēti pirms 1950. gada, nav ražoti sērijveidā un ir uzstādīti uz peldlīdzekļiem, kas minēti a) apakšpunkta v) un vii) daļā;

iii) personīgai lietošanai būvētiem vilces motoriem ar nosacījumu, ka tos pēc tam piecu gadu laikā nelaiž Savienības tirgū;

58. attiecībā uz trokšņu emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma C daļā:

i) visiem b) apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem;

ii) personīgai lietošanai būvētiem peldlīdzekļiem ar nosacījumu, ka tos pēc tam piecu gadu laikā nelaiž Savienības tirgū.

59. Uz peldlīdzekļiem, kurus var izmantot gan fraktēšanai, gan apmācībā, arī attiecas šīs direktīvas prasības, kad attiecīgo peldlīdzekli laiž Savienības tirgū atpūtas nolūkos.

3. pantsDefinīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

60. “peldlīdzeklis” ir jebkura atpūtas laiva vai ūdens motocikls;

61. “atpūtas laiva” ir jebkura laiva, kas paredzēta sportam un atpūtai, kuras korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m, kurš mērīts atbilstoši harmonizētajiem standartiem, neatkarīgi no piedziņas tipa;

62. “ūdens motocikls” ir peldlīdzeklis, kas paredzēts sportam un atpūtai, īsāks par 4 m, kurā izmanto iekšdedzes motoru, kā primārais dzinējspēks ir ūdensstrūklas sūknis, un kas projektēts tā, lai to varētu darbināt persona vai personas sēžot, stāvot vai uz ceļiem uz tā korpusa, nevis iekšienē;

63. “personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis” ir peldlīdzeklis, ko būvējis tā topošais lietotājs personīgai lietošanai un ko privātpersonai pēc līgumiskas vienošanās nav pilnībā vai daļēji būvējis kāds uzņēmējs;

64. “vilces motors” ir dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes iekšdedzes motors, ko izmanto piedziņai;

65. “būtiska motora modifikācija” ir motora pārveidošana, kas varētu potenciāli izraisīt I pielikumā B daļā norādīto motora emisiju robežvērtību pārsniegšanu, vai motora nominālās jaudas kāpinājums par vairāk nekā 15 %;

66. “būtiska laivas pārbūve” ir peldlīdzekļa pārveidošana, kas izmaina peldlīdzekļa piedziņas līdzekļus, būtiski modificē motoru, vai izmaina peldlīdzekli tādā mērā, ka to uzskata par jaunu peldlīdzekli;

67. “piedziņas tips” ir mehāniska peldlīdzekļa virzīšanas metode;

68. “motoru saime” ir ražotāja grupēti motori, kuriem konstrukcijas dēļ paredzamas vienādas izplūdes gāzu vai trokšņu emisiju raksturlielumi un kuri atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz izplūdes gāzu un trokšņu emisijām;

69. “darīt pieejamu tirgū” nozīmē ražojuma piegādi izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū par maksu vai bez maksas;

70. “laišana tirgū” ir pirmā reize, kad ražojumu dara pieejamu Savienības tirgū;

71. “nodošana ekspluatācijā” nozīmē nodot ekspluatācijā ražojumu, uz ko attiecas direktīva;

72. “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai liek šo ražojumu projektēt vai ražot, vai laiž šo ražojumu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

73. “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

74. “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts ražojumu;

75. “privātimportētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un, veicot nekomerciālu darbību, no trešās valsts importē Savienībā ražojumu, lai to nodotu ekspluatācijā personīgai lietošanai;

76. “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara ražojumu pieejamu tirgū;

77. “uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

78. “harmonizētais standarts” ir standarts, ko, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu, ir pieņēmusi kāda no Eiropas standartizācijas struktūrām, kas uzskaitītas minētās direktīvas I pielikumā;

79. “akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

80. “valsts akreditācijas struktūra” ir akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

81. “atbilstības novērtēšana” ir kārtība, kurā pierāda, vai ir ievērotas šīs direktīvas prasības saistībā ar ražojumu;

82. “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

83. “atsaukšana” ir katrs pasākums, ar kuru panāk tādu ražojumu atgriešanu, kas jau ir bijuši pieejami galalietotājam;

84. “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

85. “tirgus uzraudzība” ir publisko iestāžu veiktās darbības un pasākumi, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību spēkā esošajām prasībām, kas izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, un lai nepieļautu, ka tie apdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrības interešu aizsardzības aspektu;

86. “CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka ražojums atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās piestiprināšanu;

87. “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus;

4. pantsPamatprasības

88. Direktīvas 2. panta 1. punktā minētos ražojumus drīkst darīt pieejamus vai nodot ekspluatācijā atbilstīgi to paredzētajam mērķim tikai tad, ja, pareizi būvēti un apkopti, tie neapdraud personu drošumu un veselību, īpašumu vai vidi un atbilst spēkā esošajām I pielikuma prasībām.

89. Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētos ražojumus nelaiž tirgū vai nenodod ekspluatācijā, ja tie neatbilst 1. punkta prasībām.

5. pantsNacionālie navigācijas noteikumi

Šīs direktīvas noteikumi nekavē dalībvalstis pieņemt noteikumus attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos, lai aizsargātu vidi, ūdensceļu struktūru un nodrošinātu drošību uz ūdensceļiem, ar noteikumu, ka minēto noteikumu dēļ nav jāmodificē peldlīdzekļi, kuri atbilst šai direktīvai.

6. pantsBrīva aprite

90. Dalībvalstis nekavē to teritorijā tirgū darīt pieejamus un nodot ekspluatācijā peldlīdzekļus, kuri atbilst šai direktīvai.

91. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū daļēji pabeigtus peldlīdzekļus, ja ražotājs vai importētājs saskaņā ar III pielikuma A daļu deklarē, ka paredzēts, ka to būvi pabeidz citi.

92. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā šai direktīvai atbilstīgus konstrukcijas elementus, kurus paredzēts iebūvēt peldlīdzeklī saskaņā ar ražotāja vai importētāja deklarāciju, kas minēta III pielikuma B daļā.

93. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā:

94. vilces motorus, uzstādītus vai neuzstādītus uz peldlīdzekļa, kas atbilst šai direktīvai;

95. motorus, kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK[23] piešķirts tipa apstiprinājums un kas atbilst IIIA, IIIB vai IV emisiju robežām CI motoriem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļi, lokomotīves un automotrises, kā norādīts minētās direktīvas I pielikuma 4.1.2. punktā;

96. motorus, kas saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK[24], kur ražotājs saskaņā ar IV pielikuma 9. pantu deklarē, ka motors atbilst šīs direktīvas izplūdes gāzu emisiju prasībām, kad to uzstāda uz peldlīdzekļa, ievērojot ražotāja instrukcijas.

97. Tirdzniecības gadatirgos, izstādēs, skatēs utt. dalībvalstis nerada nekādus šķēršļus to 2. panta 1. punktā minēto ražojumu prezentācijai, kas neatbilst šai direktīvai, ja redzama zīme skaidri norāda, ka šādus ražojumus nedarīs pieejamus vai nenodos ekspluatācijā Savienībā, līdz nav panākta to atbilstība šai direktīvai.

II NODAļA UZņēMēJU PIENāKUMI

7. pants Ražotāju pienākumi

98. Laižot savus ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu projektēti un ražoti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

99. Ražotāji izstrādā vajadzīgo tehnisko dokumentāciju saskaņā ar 26. pantu un veic vai ir veikuši attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņā ar 20. līdz 23. pantu un 25. pantu.

Ja šī procedūra ir apliecinājusi, ka ražojums atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju, kā minēts 16. pantā, un piestiprina CE zīmi, kā noteikts 18. panta 1. punktā.

100. Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarācijas kopiju saglabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

101. Ražotāji nodrošina, ka pastāv kārtība, kā nodrošināt pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā ražojuma projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas harmonizētajos standartos, atsaucoties uz kuriem deklarēta ražojuma atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radīto risku, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic ražojumu, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

102. Ražotāji nodrošina to, ka uz to ražojumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja konstrukcijas elementu izmērs vai parametri to neatļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā saskaņā ar I pielikuma A daļas 2.1. punktu.

103. Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā. Norādītā adrese ir viens kontaktpunkts, kuru izmantojot var sazināties ar ražotāju.

104. Ražotāji nodrošina, ka ražojumam ir pievienotas patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, par ko lemj attiecīgā dalībvalsts.

105. Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav saskaņā ar šo direktīvu, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

106. Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no riska, ko var radīt ražojumi, kurus viņi laiduši tirgū.

8. pantsPilnvarotie pārstāvji

107. Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

108. Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.

109. Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

110. 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabāt ES atbilstības deklarācijas kopiju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm;

111. pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniedz šai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību;

112. pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt ražojumi, uz kuriem attiecas viņu pilnvaras.

9. pantsImportētāju pienākumi

113. Importētāji laiž Savienības tirgū tikai attiecīgajām prasībām atbilstīgus ražojumus.

114. Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis atbilstības novērtēšanas procedūru. Importētāji nodrošina, ka ražotājs ir izstrādājis tehnisko dokumentāciju, ka ražojumam ir paredzētā CE zīme un tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti saskaņā ar 16. pantu, I pielikuma A daļas 2.5. punktu, I pielikuma B daļas 4. punktu un I pielikuma C daļas 2. punktu, un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, viņš nelaiž to tirgū līdz brīdim, kad ir panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

115. Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā.

116. Importētāji nodrošina, ka ražojumam ir pievienotas patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, par ko lemj attiecīgā dalībvalsts.

117. Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

118. Kad to uzskata par atbilstīgu ražojuma radītā apdraudējuma dēļ, importētāji patērētāju veselības un drošības aizsardzībai veic tirgoto ražojumu paraugu pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

119. Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav saskaņā ar šo direktīvu, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

120. Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

121. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt ražojumi, kurus viņi laiduši tirgū.

10. pantsIzplatītāju pienākumi

122. Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

123. Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, vai ražojumam ir paredzētā CE zīme, vai tam ir pievienoti 7. panta 7. punktā, 16. pantā, I pielikuma A daļas 2.5. punktā, I pielikuma B daļas 4. punktā un I pielikuma C daļas 2. punktā prasītie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija valodā, kas viegli saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā ražojums ir padarīts pieejams tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojis 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, viņš nelaiž to tirgū līdz brīdim, kad ir panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

124. Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu tā atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

125. Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, nav saskaņā ar šo direktīvu, pārliecinās, ka ir veikti vajadzīgie koriģējošie pasākumi, lai panāktu ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

126. Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no riska, ko rada ražojumi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

11. pantsGadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šīs direktīvas vajadzībām uzskata par ražotāju, un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu ražojumu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

12. pantsPrivātimportētāju pienākumi

127. Ja pienākumu nodrošināt ražojuma atbilstību šai direktīvai neizpilda nedz ražotājs, nedz tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, privātimportētājs veic vai ir veicis ražotāja pienākumus, kas noteikti 7. panta 1. līdz 4. punktam, 7. un 9. punktā.

128. Ja ražotājs nav sniedzis nepieciešamos tehnisko dokumentāciju, to sagatavo privātimportētājs, izmantojot atbilstošās speciālās zināšanas, kuras var arī būt paziņotās struktūras speciālās zināšanas, kura attiecīgā ražojuma atbilstības novērtēšanā nepiedalās.

129. Privātimportētājs nodrošina, ka uz ražojuma norādīts nosaukums un adrese paziņotajai struktūrai, kas veikusi ražojuma atbilstības novērtēšanu.

13. pantsUzņēmēju identifikācija

130. Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzņēmēji sniedz informāciju, norādot:

131. jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

132. jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

Uzņēmēji var uzrādīt pirmajā punktā minēto informāciju desmit gadus pēc ražojuma piegādes uzņēmējiem un desmit gadus pēc tam, kad ražojumu piegādājuši uzņēmēji.

133. Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma privātimportētāji sniedz informāciju, norādot:uzņēmēju, kas viņiem piegādājis ražojumu.

Privātimportētāji var uzrādīt panta pirmajā daļā norādīto informāciju desmit gadus pēc tam, kad viņiem piegādāts ražojums.

III NODAļA RAžOJUMA ATBILSTīBA

14. pants Pieņēmums par atbilstību

Ražojumus, kas atbilst tiem harmonizētajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , uzskata par atbilstīgiem šajos standartos vai to daļās norādītajām prasībām, kā noteikts 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

15. pantsOficiāls iebildums pret harmonizēto standartu

134. Ja kāda dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka harmonizētais standarts pilnībā neatbilst prasībām, kuras tas aptver un kuras noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja pēc apspriešanās ar attiecīgajām Eiropas standartizācijas iestādēm savu atzinumu sniedz nekavējoties.

135. Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai izņemt atsauces uz attiecīgo harmonizēto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

136. Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas iestādi un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo harmonizēto standartu pārskatīšanu.

16. pantsES atbilstības deklarācija

137. ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām.

138. ES atbilstības deklarācija atbilst šīs direktīvas IV pielikumā sniegtā parauga struktūrai un tajā ir elementi, kas sniegti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā noteiktajos attiecīgajos moduļos, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko tajā valsts valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir darīts pieejams vai nodots ekspluatācijā.

139. Gatavojot EK atbilstības deklarāciju, ražotājs vai privātimportētājs uzņemas atbildību par ražojuma atbilstību.

140. ES atbilstības deklarāciju vienmēr pievieno:

141. peldlīdzeklim un lietotāja rokasgrāmatai, kas minēta I pielikuma A daļas 2.5. punktā;

142. konstrukcijas elementiem, ja tos laiž tirgū atsevišķi;

143. galvenajiem motoriem un to iekļauj lietotāja rokasgrāmatā, kas minēta I pielikuma B daļas 4. punktā;

17. pantsCE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

18. pantsRažojumi, kas marķējami ar CE zīmi

144. Šādiem ražojumiem piestiprina CE zīmi, kad tos dara pieejamus tirgū vai nodod ekspluatācijā:

145. peldlīdzekļiem un konstrukcijas elementiem, ja uzskata, ka tie atbilst I pielikumā noteiktajām pamatprasībām;

146. piekarināmajiem motoriem, kas atbilst pamatprasībām, kas noteiktas I pielikuma B un C daļās;

147. pakaļgala motoriem ar iebūvētu gāzes izplūdes sistēmu, kas atbilst pamatprasībām, kas noteiktas I pielikuma B un C daļās;

148. iekšējiem motoriem un pakaļgala motoriem bez iebūvētas gāzes izplūdes sistēmas, kas atbilst pamatprasībām, kas noteiktas I pielikuma B un C daļās.

149. Dalībvalstis pieņem, ka 1. punktā minētie ražojumi, kuriem ir CE zīme, atbilst šai direktīvai.

19. pantsCE zīmes piestiprināšanas noteikumi

150. CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina 18. panta 1. punktā minētajiem ražojumiem. Ja konstrukcijas elementu dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, ņemot vērā minētā ražojuma izmēru vai parametrus, zīmi piestiprina uz iepakojuma vai pavaddokumentos.

151. CE zīmi piestiprina pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Aiz CE zīmes un identifikācijas numura, kas minēts 3. punktā, var norādīt piktogrammu vai kādu citu norādi par sevišķu risku vai izmantojumu.

152. CE zīmei seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru piestiprina pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to piestiprina ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

IV NODAļA ATBILSTīBAS NOVēRTēšANA

20. pants Piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras

153. Ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis pirms 2. panta 1. punktā minēto ražojumu laišanas tirgū piemēro procedūras, kas minētas 21., 22. un 23. pantā.

154. Privātimportētājs pirms 2. panta 1. punktā minētā ražojuma nodošanas ekspluatācijā piemēro 24. pantā minēto procedūru, ja nedz ražotājs, nedz tā pilnvarotais pārstāvis nav veikuši attiecīgā ražojuma atbilstības novērtējumu.

155. Pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā visas personas, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā motoru vai peldlīdzekli pēc tā būtiskas modifikācijas vai pārbūves, vai arī visas personas, kas peldlīdzekļa paredzēto nolūku, uz ko šīs direktīvas piemērošanas joma neattiecas, izmaina tā, ka piemērošanas joma uz to attiecas, piemēro 24. pantā minēto procedūru.

156. Visas personas, kas laiž tirgū personīgai lietošanai būvētu peldlīdzekli, pirms 5 gadu perioda beigām, kas minēts 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktā, pirms ražojuma laišanas tirgū piemēro 24. panta procedūru.

21. pantsProjektēšana un būve

157. Atpūtas laivu projektēšanai un būvei piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma procedūras:

158. A un B kategorijām, kas minētas I pielikuma A daļas 1. punktā

i) atpūtas laivām ar korpusa garumu no 2,5 m līdz 12 m jebkuru no šiem moduļiem:

- A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana);

- B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

- G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

- H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii) atpūtas laivām ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šiem moduļiem:

- B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

- G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

- H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

- C kategorijām, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā

i) atpūtas laivām ar korpusa garumu no 2,5 m līdz 12 m jebkuru no šiem moduļiem:

- ja ir atbilstība harmonizētajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A modulis (iekšējā ražošanas kontrole), A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana), B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

- ja nav atbilstības harmonizētajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana), B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii) atpūtas laivām ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šiem moduļiem:

- ja ir atbilstība harmonizētajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana), B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu); vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

- ja nav atbilstības harmonizētajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

- D kategorijai, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā

i) atpūtas laivām ar korpusa garumu no 2,5 m līdz 24 m jebkuru no šiem moduļiem:

- A modelis (iekšējā ražošanas kontrole);

- A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana);

- B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

- G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

- H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

- Ūdens motociklu projektēšanai un būvei piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma procedūras:

- A modelis (iekšējā ražošanas kontrole)

- A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana);

- B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

- G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

- H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

- Konstrukcijas elementu projektēšanai un būvei piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma procedūras:

- B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

- G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

- H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

22. pantsIzplūdes gāzu emisijas

Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām motoru ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Savienībā 2. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem ražojumiem piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā noteiktās procedūras:

159. ja testus veic pēc harmonizētā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i) B modulis (ES tipa pārbaude) un C, D, E vai F modulis;

ii) G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii) H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

160. ja testus neveic pēc harmonizētā standarta, piemēro B un C1 moduli.

23. pantsTrokšņu emisija

161. Attiecībā uz trokšņu emisijām, ko rada atpūtas laivas ar pakaļgala motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā vilces motora agregātiem, kā arī atpūtas laivas ar pakaļgala motoru bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējās piedziņas agregātiem, kas tikuši būtiski pārbūvēti un piecu gadu laikā pēc pārbūves laisti Savienības tirgū, peldlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēti Savienībā, piemēro šādas Direktīvas Nr. 768/2008/EK II pielikuma procedūras:

162. ja trokšņu mērījumiem testus veic pēc harmonizētā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i) A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana);

ii) G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii) H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

163. ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc harmonizētā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

164. ja novērtējumā piemēro Frūda skaitli un jaudas/tonnāžas attiecības metodi, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem:

i) A modelis (iekšējā ražošanas kontrole);

ii) G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii) H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

165. attiecībā trokšņu emisijām ūdens motocikliem un piekarināmo motoru un pakaļgala motoru ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu, kas domāti uzstādīšanai atpūtas laivās, ūdens motociklu vai motoru ražotājs piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma procedūras:

166. ja testus veic pēc harmonizētā standarta, trokšņu mērījumiem:

i) A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta ražojuma testēšana);

ii) G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii) H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

167. ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc harmonizētā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu).

24. pants Pēcbūves novērtējums

Atbilstīgi V pielikumam veic pēcbūves novērtējumu, kas minēts 20. panta 2., 3. un 4. punktā.

25. pants Papildu prasības

168. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II B modeli, ES tipa pārbaudi veic minētā moduļa 2. punkta otrā ievilkumā precizētajā kārtībā.

B modelī minētais produkcijas tips var attiekties uz vairākām ražojuma versijām, ja atšķirības starp versijām neietekmē drošības līmeni un pārējās prasības attiecībā uz ražojuma darbību.

169. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A modeli, ražojumu pārbaudi veic uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas reprezentē ražotāja produkciju, un piemēro šīs direktīvas VI pielikuma papildu prasības.

170. Nav spēkā iespēja izmantot akreditēta iekšējās struktūras, kas minētas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A1 un C1 moduļos.

171. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma F modeli, piemēro šīs direktīvas VII pielikumā aprakstīto kārtību, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisiju prasībām.

172. Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma C modeli, attiecībā uz šajā direktīvā noteikto izplūdes gāzu emisiju prasību atbilstības novērtējumu, ja ražotājs nedarbojas attiecīgajā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, kas aprakstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma H modulī, ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vai ir veikuši ražojuma pārbaudes nejaušos laika intervālos, kurus nosaka minētā struktūra, lai pārbaudītu ražojuma iekšējo pārbaužu kvalitāti. Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja šķiet nepieciešams pārbaudīt ražotāja uzrādīto datu pareizību, piemēro šīs direktīvas VIII pielikumā noteikto kārtību.

26. pantsTehniskā dokumentācija

173. Direktīvas 7. panta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija ietver visus attiecīgos datus vai detaļas par līdzekļiem, ko ražotājs izmantojis, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām. Konkrēti tajā ietver IX pielikumā norādītos dokumentus.

174. Tehniskā dokumentācija sekmē ražojuma projektēšanas, ražošanas un darbības izpratni un atbilstības novērtēšanu šīs direktīvas prasībām.

V NODAļA ATBILSTīBAS NOVēRTēšANAS STRUKTūRU PAZIņOšANA

27. pants Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

28. pantsPaziņotājas iestādes

175. Dalībvalstis izraugās paziņotāju iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo novērtēšanas procedūru izveidi un veikšanu, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras šīs direktīvas vajadzībām un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 34. panta noteikumiem.

176. Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

177. Ja paziņotāja iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 29. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šāda struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

178. Paziņotāja iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras darbību.

29. pantsPrasības paziņotajām iestādēm

179. Paziņotājas iestādes izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

180. Paziņotājas iestādes ir veidotas un darbojas tā, lai nodrošinātu to darbības objektivitāti un taisnīgumu.

181. Paziņotājas iestādes ir veidotas tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

182. Paziņotāja iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

183. Paziņotājas iestādes nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

184. Paziņotājām iestādēm ir pietiekams skaits kompetenta personāla tās pienākumu pienācīgai izpildei.

30. pantsInformēšanas prasība paziņotājām iestādēm

Dalībvalstis informē Komisiju par savām procedūrām, kas paredzētas atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanai un paziņošanai un paziņoto struktūru uzraudzībai, kā arī par jebkurām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija publisko šo informāciju.

31. pantsPrasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām

185. Paziņošanas nolūkā saskaņā ar šo direktīvu atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

186. Atbilstības novērtēšanas struktūras izveido saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, un tās ir juridiskas personas.

187. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai ražojuma, kam tā veic novērtēšanu.

Struktūra, kas pieder uzņēmēju organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmējus, kas iesaistīti novērtējamo ražojumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

188. Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav vērtējamo ražojumu konstruktori, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pilnvaroti pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos ražojumus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus ražojumus personīgiem mērķiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar šo ražojumu projektēšanu vai ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai un godīgumam attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

189. Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

190. Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai uzticēti saskaņā ar 20. līdz 25. panta noteikumiem un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai minētos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un ražojumu veidiem un kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

191. nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

192. to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot to pārredzamību un spēju šīs procedūras atkārtot.Tai ir izstrādāta pienācīga darbības stratēģija un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

193. darbības veikšanas procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā ražojuma izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa īpatnības.

Tai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

194. Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir

195. laba tehniskā un profesionālā apmācība par visām atbilstības novērtēšanas darbībām, saistībā ar kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

196. pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pienācīgas tiesības veikt šādus novērtējumus;

197. atbilstīgas zināšanas un izpratne par pamatprasībām, piemērojamajiem harmonizētajiem standartiem, attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecīgajiem nacionālajiem tiesību aktiem;

198. spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un protokolus, kas apliecina, ka novērtēšana ir veikta.

199. Tiek nodrošināta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtēšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

200. Atbilstības novērtēšanas struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, izņemot gadījumus, kad atbildību uzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

201. Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki saskaņā ar 20. līdz 25. pantu vai noteikumiem nacionālos tiesību aktos, kas nosaka to piemērošanu, glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus pienākumus, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

202. Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtēšanu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 44. pantu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pati piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

32. pantsPieņēmums par atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti harmonizētajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , to uzskata par atbilstīgu 31. panta prasībām, ciktāl piemērojamie harmonizētie standarti attiecas uz šīm prasībām.

33. pantsOficiāls iebildums pret harmonizēto standartu

Ja dalībvalstij vai Komisijai ir oficiāls iebildums pret 32. pantā minētajiem harmonizētajiem standartiem, piemēro 15. panta noteikumus.

34. pantsPaziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

203. Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 31. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

204. Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

205. Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

206. Lai varētu uzrādīt paziņojošai iestādei, paziņotās struktūras saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtējumu un to veikto darbu atbilstīgi 20. līdz 25. pantam.

35. pantsPaziņošanas pieteikums

207. Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

208. Šā panta 1. punktā minētajam pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un ražojumu vai ražojumus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apstiprinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 31. pantā noteiktajām prasībām.

209. Ja atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 31. pantā noteiktajām prasībām.

36. pantsPaziņošanas procedūra

210. Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atbilst 31. pantā noteiktajām prasībām.

211. Paziņojošās iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

212. Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus, attiecīgo ražojumu vai ražojumus un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

213. Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 35. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apstiprina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 31. pantā noteiktajām prasībām.

214. Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūras šīs direktīvas mērķiem.

215. Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

37. pantsPaziņoto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

216. Katrai paziņotajai struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

Tai tiek piešķirts tikai viens šāds numurs arī tad, ja iestāde ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

217. Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

38. pantsIzmaiņas paziņojumos

218. Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 31. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

219. Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumenti tiek nodoti citai paziņotajai struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

39. pantsPaziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

220. Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

221. Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

222. Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija ir konfidenciāla.

223. Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņojuma prasībām, tā par to informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā — paziņojuma atsaukšanu.

40. pantsPaziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

224. Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar 20. līdz 25. pantā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

225. Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, uzņēmējiem neradot lieku slogu. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās ražojumu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ražojums atbilstu šai direktīvai.

226. Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs nav izpildījis 4. panta 1. punktā un I pielikumā vai atbilstīgajos piemērojamajos standartos vai tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

227. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāds ražojums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un, ja nepieciešams, aptur vai atsauc sertifikātu.

228. Ja netiek veikti koriģējošie pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

41. pants

Pārsūdzēšanas procedūra

Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama pārsūdzēšanas procedūra pret paziņoto struktūru pieņemtajiem lēmumiem.

42. pantsPaziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

229. Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

230. sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu vai par apstiprināšanas lēmumu;

231. apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

232. informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

233. atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu.

234. Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas attiecas uz tiem pašiem ražojumiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un pēc pieprasījuma arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

43. pantsPieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

44. pantsPaziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai, un lai tā pienācīgi darbotos nozares paziņoto struktūru grupā vai grupās.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos šīs grupas vai grupu darbā.

VI NODAļA SAVIENīBAS TIRGUS UZRAUDZīBA, RAžOJUMU KONTROLE, KURUS IEVED SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN DROšīBAS PROCEDūRAS

45. pants Savienības tirgus uzraudzība un ražojumu kontrole, kurus ieved Savienības tirgū

Ražojumu uzraudzībai un kontrolei, uz ko attiecas šī direktīva, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

46. pantsProcedūra darbībām ar ražojumiem, kuri rada risku valsts līmenī

235. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ražojums, uz kuru attiecas šī direktīva, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai vai vides un patērētāju tiesību aizsardzības prasībām, uz ko attiecas šī direktīva, tās veic attiecīgā ražojuma novērtējumu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji vai privātimportētāji, kā vien nepieciešams, sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ražojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam vai privātimportētājam veikt visus vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai panāktu ražojuma atbilstību šīm prasībām, izņemtu ražojumu no tirgus, vai lai proporcionāli riskam to atsauktu saprātīgajā termiņā, ko nosaka šīs iestādes.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

236. Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar attiecīgās valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt attiecīgajam uzņēmējam vai privātimportētājam.

237. Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

Privātimportētājs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar ražojumu, kuru tas importējis Savienībā paša lietošanai.

238. Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ražojums tiek darīts pieejams valsts tirgū, izņemtu to no tirgus vai atsauktu.

Ja privātimportētājs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu ražojuma izmantošanu attiecīgās valsts tirgū.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šiem pasākumiem.

239. Šā panta 4. punktā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus par neatbilstīgā ražojuma noteikšanu, ražojuma izcelsmi, iespējamās neatbilstības raksturu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja un privātimportētāja paustos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem iemesliem:

240. ražojuma neatbilstība prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību vai vides un patērētāju aizsardzības prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā; vai

241. nepilnības 15. pantā minētajos harmonizētajos standartos, kurus ievērojot, var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

242. Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura sākusi procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā ražojuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem valsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

243. Ja trijos mēnešos pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

244. Dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek veikti visi ierobežojošie pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu, piemēram, ražojuma izņemšana no sava tirgus.

47. pantsSavienības drošības procedūra

245. Ja, pabeidzot 46. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo(-ajiem) uzņēmēju(-iem) vai privātimportētāju un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem) vai privātimportētājam.

246. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā ražojuma izņemšanu no to tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ šo pasākumu.

247. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un ražojuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām harmonizētajos standartos, kā minēts 46. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas struktūru(-as) un izvirza lietu izskatīšanai komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu. Komiteja apspriežas ar attiecīgo(-ajām) Eiropas standartizācijas struktūru(-ām) un nekavējoties sniedz savu atzinumu.

48. pantsFormāla neatbilstība

248. Neskarot 46. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs novērš attiecīgo neatbilstību:

249. atbilstības marķējums ir piestiprināts, pārkāpjot 17., 18 vai 19. panta noteikumus;

250. atbilstības marķējums nav piestiprināts;

251. nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

252. ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

253. tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

254. Ja 1. punktā minētā neatbilstība nav novērsta, attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ražojuma laišanu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus, vai privātimportētāja paša lietošanai importētā ražojuma gadījumā, lai tā lietošanu aizliegtu vai ierobežotu.

VII NODAļA DELEĢēTIE AKTI UN ĪSTENOšāNAS AKTI

49. pants Pilnvaru deleģējums

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai grozītu šādus pielikumus un ņemtu vērta tehnisko zināšanu attīstību un jaunas zinātniskās atziņas:

255. I pielikuma B daļas 2. punktu un C daļas 1. punktu, izņemot tiešas un netiešas modifikācijas izplūdes gāzu vai trokšņu vērtībās un Frūda un jaudas/tonnāžas vērtībās;

256. V, VII un IX pielikumu.

Grozījumi, kas minēti a) punktā, var ietvert grozījumus standartdegvielās un prasībās izplūdes gāzu un trokšņu emisiju testēšanai un ilgizturības kritērijos.

50. pants Deleģējuma īstenošana

257. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

258. 49. pantā minēto pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 60. pantā minētā datuma.

259. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 49. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā tiesību akta derīgumu.

260. Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto tiesību aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

261. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

51. pants Īstenošanas akti

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai un ar kuriem nodrošina tās vienotu īstenošanu, īpaši attiecībā uz to prasību īstenošanu, kas paredzētas 25. pantā, un tādu noteikumu īstenošanu attiecībā uz laivu uzbūves kategorijām, ražotāja plāksnīti, ūdens piesārņošanas novēršanu un navigācijas ugunīm, kas paredzēti I pielikuma A daļā, pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minētajām procedūrām.

52. pants Komitejas procedūra

262. Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

263. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā tās 8. panta noteikumus.

VIII NODAļA ĪPAŠI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

53. pants Ziņošana

Līdz [[dd/mm/yyyy] five years after the date referred to in the second subparagraph of Article 57(1)] un pēc tam ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj situācijas novērtējumu attiecībā uz ražojumu drošību, veikumu vides jomā un šīs direktīvas efektivitāti, kā arī atspoguļo attiecīgās dalībvalsts veiktos tirgus uzraudzības pasākumus.

Komisija sagatavo un publicē minēto valsts ziņojumu kopsavilkumu.

54. pants Pasākumu pamatojums

Visos pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un aizliedz vai ierobežo kāda ražojuma laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, izņem vai atsauc ražojumu no tirgus, precīzi izklāstīts to pamatojums.

Šādus pasākumus tūlīt dara zināmus attiecīgai personai, vienlaikus informējot par to, kādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus spēkā esošie tiesību akti tai paredz attiecīgajā dalībvalstī, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas termiņiem.

55. pants Pārredzamība

Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ir pieejami dati, kas ietekmē visus attiecīgos lēmumus attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu.

56. pants Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas nopietnu pārkāpumu gadījumā var būt kriminālsankcijas un kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju izpildi.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas, un tās var pastiprināt, ja attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs ir iepriekš izdarījis līdzīgu šis direktīvas pārkāpumu.

Dalībvalstis vēlākais līdz [[dd/mm/yyyy] the date specified in the second subparagraph of Article 57(1)] paziņo Komisijai šos noteikumus un nekavējoties ziņo tai par visiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

IX NODAļA NOBEIGUMA UN PāREJAS NOTEIKUMI

57. pants Transponēšana

264. Dalībvalstis vēlākais līdz [[dd/mm/yyyy] 18 months after the entry into force foreseen in Article 61] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no [[dd/mm/yyyy] two years after the entry into force foreseen in Article 61] .

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

265. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

58. pants Pārejas periods

266. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 94/25/EK un kuri atbilst šai direktīvai, un kurus laida tirgū vai nodeva ekspluatācijā pirms [dd/mm/yyyy ]( 1 year after the date referred to in the second subparagraph of Article 57 ).

267. Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā tādus piekarināmus dzirksteļaizdedzes motorus ar jaudu zem 15 kW, kuri atbilst I posma izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, kuras paredzētas I pielikuma B daļas 2.1. punktā, un kuri ir ražoti mazos un vidējos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK[25], un kuri laisti tirgū pirms [dd/mm/yyyy] ( 4 years after the referred to in the second subparagraph of Article 57) .

59. pants Atcelšana

Direktīvu 94/25/EK atceļ no [[dd/mm/yyyy] the date set out in the second subparagraph of Article 57(1)] .

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

60. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

61. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[..]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

A. Drošības pamatprasības projektēšanai un būvēšanai

LAIVU UZBŪVES KATEGORIJAS

Uzbūves kategorija | Vēja stiprums (Boforta skala) | Nozīmīgs viļņu augstums (A 1/3, m) |

A – “Okeāns” B – “Ārpus piekrastes ūdeņiem” C – “Piekrastes ūdeņos” D – “Aizsargātos ūdeņos” | vairāk nekā 8 līdz 8 ieskaitot līdz 6 ieskaitot līdz 4 ieskaitot | vairāk nekā 4 līdz 4 ieskaitot līdz 2 ieskaitot līdz 0,3 ieskaitot |

Paskaidrojumi

A. OKEĀNS: projektēts ilgstošiem ceļojumiem laikapstākļos, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (Boforta skala), un nozīmīgs viļņu augstums — 4 m un augstāk, bet izņemot ekstrēmus laikapstākļus, un laivas lielākoties ir pašpietiekamas.

B. ĀRPUS PIEKRASTES ūDEņIEM: projektēts ceļojumiem ārpus piekrastes ūdeņiem laikapstākļos, kad vēja stiprums var būt līdz 8 ballēm ieskaitot, un nozīmīgs viļņu augstums var būt līdz 4 m, ieskaitot.

C. PIEKRASTES ūDEņOS: projektēts ceļojumiem piekrastes ūdeņos, lielos līčos, estuāros, ezeros un upēs laikapstākļos, kad vēja stiprums var būt līdz 6 ballēm, ieskaitot, un nozīmīgs viļņu augstums var būt līdz 2 m ieskaitot.

D. AIZSARGāTOS ūDEņOS: projektēts ceļojumiem aizsargātos piekrastes ūdeņos, mazos līčos, mazos ezeros, upēs un kanālos laikapstākļos, kad vēja stiprums var būt līdz 4 ballēm, ieskaitot, un nozīmīgs viļņu augstums var būt līdz 0,3 m ieskaitot, un retāk — viļņu augstums līdz 0,5 m, piemēram, no garāmbraucošām laivām.

Katras kategorijas atpūtas laivas jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu ievēroti šie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un pārējām attiecīgajām pamatprasībām, kas uzskaitītas I pielikumā, un lai tiem būtu labi vadāmības parametri.

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

Peldlīdzekļa identifikācija

Visus peldlīdzekļus marķē ar 14 ciparu identifikācijas numuru, iekļaujot šādu informāciju:

(29) ražotāja kods,

(30) ražotājvalsts,

(31) unikāls sērijas numurs,

(32) izgatavošanas gads un mēnesis,

(33) izlaiduma gads.

Detalizētas marķēšanas prasības, kas minētas pirmajā punktā, ir izklāstītas attiecīgajos harmonizētajos standartos.

Ražotāja plāksnīte

Uz katra peldlīdzekļa pastāvīgi jābūt piestiprinātai plāksnītei, kura uzstādīta atsevišķi no laivas korpusa identifikācijas numura un uz kuras ir vismaz šāda informācija:

268. ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme;

269. CE zīme;

270. laivas uzbūves kategorija atbilstīgi 1. iedaļai;

271. ražotāja maksimālā ieteicamā vestspēja, ko iegūst saskaņā ar 3.6. punktu, izņemot uzstādīto tvertņu satura svaru, kad tās ir pilnas;

272. ražotāja ieteiktais cilvēku skaits, kādam peldlīdzeklis ir projektēts un kādu ceļojuma laikā ir paredzēts pārvadāt.

Privātimporta gadījumā a), d) un e) punktos minētajā kontaktinformācijā un ieteikumos jāietver ziņas par paziņoto struktūru, kas ir veikusi atbilstības novērtējumu.

Aizsardzība pret pārkrišanu pār bortu un līdzekļi atpakaļuzkāpšanai

Peldlīdzeklim jābūt projektētam tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un lai atvieglotu atpakaļuzkāpšanu.

Redzamība no galvenā vadības posteņa

Motorlaivu galvenajā vadības postenī parastos darbības apstākļos (ātrums un vestspēja) tā vadītājam ir nodrošināta laba apkārtredzamība.

Lietotāja rokasgrāmata

Visos peldlīdzekļos nodrošina lietotāja rokasgrāmatu saskaņā ar 7. panta 7. punktu un 9. panta 4. punktu. Šajā rokasgrāmatā īpaša uzmanība jāpievērš ugunsgrēka un plūdu riskam, un tajā jāietver informācija, kas minēta 2.2., 3.6., un 4. punktā, kā arī peldlīdzekļa svaru bez kravas, kas izteikts kg.

IZTURĪBAS UN KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

Konstrukcija

Materiālu izvēlei un salikumam, un to konstrukcijai ir jānodrošina, ka peldlīdzeklis ir pietiekami izturīgs visos aspektos. Īpaša uzmanība jāpievērš uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju saskaņā ar 3.6. punktu.

Stabilitāte un brīvsāni

Peldlīdzeklim jābūt pietiekami stabilam un ar brīvsāniem, ņemot vērā tā uzbūves kategoriju saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu.

Peldspēja un negrimstība

Peldlīdzeklim jābūt uzbūvētam tā, lai nodrošinātu, ka tam ir tādi peldspējas parametri, kas atbilst tā uzbūves kategorijai saskaņā ar 1.1. punktu un ražotāja maksimālai ieteicamai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu. Visām apdzīvojamām daudzkorpusu laivām jābūt projektētām tā, lai novērstu apgāšanās risku un lai tām būtu pietiekama peldspēja, lai noturētos virs ūdens apgrieztā stāvoklī.

Peldlīdzekļiem, kuri ir īsāki 6 m un kuri var tikt pārpludināti, jābūt nodrošinātiem ar atbilstošiem negrimstības līdzekļiem pārpludinātā stāvoklī, ja tos izmanto attiecīgajā uzbūves kategorijā.

Atvērumi korpusā, klājā un virsbūvēs

Atvērumi korpusā, klājā(-os) un virsbūvēs, kad tie ir aizvērti, nedrīkst mazināt peldlīdzekļa konstrukcijas izturību vai tā izturību laikapstākļos.

Logiem, borta iluminatoriem, durvīm un klāja lūkām jāspēj izturēt tāds ūdens spiediens, kāds tas ir iespējams to konkrētajā stāvoklī, kā arī koncentrētās slodzes, kas rodas no to cilvēku svara, kuri pārvietojas pa klāju.

Cauri korpusam izvadītie savienotājelementi, kas ir projektēti tā, lai ļautu ūdenim ieplūst vai izplūst no korpusa zem ūdenslīnijas atbilstoši ražotāja maksimāli ieteicamai vestspējai saskaņā ar 3.6. iedaļu, jāuzstāda ar noslēdzošiem līdzekļiem, kuri ir viegli pieejami.

Plūdi

Visiem peldlīdzekļiem jābūt projektētiem tā, lai mazinātu nogrimšanas risku.

Vajadzības gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš:

273. kubrikiem un šahtām, kurām jābūt tādām, kas izžūst pašas, vai kurās jābūt līdzekļiem, lai novērstu ūdens ieplūšanu peldlīdzekļa iekšpusē;

274. ventilācijas savienotājelementiem;

275. ūdens aizvadīšanai ar pumpjiem vai citiem līdzekļiem.

Ražotāja maksimāli ieteicamā vestspēja

Ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju (degviela, ūdens, pārtikas krājumi, dažādas ierīces un cilvēki (kg)), kādai peldlīdzeklis ir projektēts, nosaka saskaņā ar uzbūves kategoriju (1. iedaļa), stabilitāti un brīvsāniem (3.2. punkts) un peldspēju un negrimstību (3.3. punkts).

Glābšanas plosta uzstādīšana

Uz visiem A un B kategorijas peldlīdzekļiem un C un D kategorijas peldlīdzekļiem, kas ir garāki par 6 m, jābūt vienai vai vairākām kravas telpām tāda(-u) glābšanas plosta(-u) uzglabāšanai, kuri ir pietiekami lieli tādam cilvēku skaitam, kāda pārvadāšanai peldlīdzeklis ir projektēts saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Šai(šīm) kravas telpai(-ām) vienmēr jābūt viegli pieejamai(-ām).

Evakuācija

Visām apdzīvojamām daudzkorpusu laivām jābūt pieejamiem efektīviem evakuācijas līdzekļiem apgāšanās gadījumā, ja tās izmanto to uzbūves kategorijā un ja ir apgāšanās risks.

Uz visiem peldlīdzekļiem jābūt pieejamiem efektīviem evakuācijas līdzekļiem ugunsgrēka gadījumā.

Noenkurošanās, pietauvošanās un vilkšana tauvā

Visiem peldlīdzekļiem, ņemot vērā to uzbūves kategoriju un to parametrus, jābūt aprīkotiem ar vienu vai vairākiem stingriem punktiem vai citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ir iespējams droši veikt noenkurošanos, pietauvošanos un kravu vilkšanu tauvā.

VADĀMĪBAS PARAMETRI

Ražotājam jādrošina tas, ka peldlīdzekļa vadāmības parametri ir atbilstoši visspēcīgākajam motoram, kādam laiva ir projektēta un būvēta. Visiem atpūtas laivu motoriem maksimālo nominālo motora jaudu norāda lietotāja rokasgrāmatā.

UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

Motori un mašīntelpas

Iekšējais motors

Visi uzstādītie iekšējie motori atrodas slēgtā telpā, kas ir atdalīta no dzīvojamām telpām, un tos uzstāda tā, lai mazinātu ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās risku, kā arī mazinātu toksisko izgarojumu, karstuma, trokšņu vai vibrāciju apdraudējumu dzīvojamās telpās.

Motora daļas un palīgierīces, kurām vajadzīga bieža pārbaude un/vai apkope, ir viegli pieejamas.

Izolācijas materiāli mašīntelpās nedrīkst būt viegli uzliesmojoši.

Vēdināšana

Motora nodalījumam jābūt vēdināmam. Jānovērš ūdens bīstamā ieplūšana motora nodalījumā pa visiem ieplūdes atvērumiem.

Ārējās detaļas

Ja motors nav aizsargāts ar pārsegu vai atsevišķu korpusu, tad ārējās kustīgās vai karstās motora daļas, kas cilvēkiem var radīt miesas bojājumus, rūpīgi jāaizklāj.

Piekarināmo motoru iedarbināšana

Uz visām laivām ar piekarināmiem motoriem jābūt ierīcei, lai novērstu motora iedarbināšanu sazobes stāvoklī, izņemot:

276. ja motors ražo mazāk nekā 500 N statiskās vilces;

277. ja motoram ir droseļvārstu ierobežojoša ierīce, lai motora iedarbināšanas laikā vilci ierobežotu līdz 500 N.

Ūdens motocikli bez vadītāja

Ūdens motociklus projektē vai nu ar automātisku motora izslēgšanās funkciju vai ar automātisku ierīci, kas nodrošina lēnāku, riņķveida kustību uz priekšu, kad vadītājs ar nodomu nokāpj no ūdens motocikla vai pārkrīt pār bortu.

Degvielas sistēma

Vispārīgas piezīmes

Uzpildes, uzglabāšanas, ventilācijas un degvielas padeves sistēmām un iekārtām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnēm, caurulēm un šļūtenēm jābūt nodrošinātām un atdalītām vai aizsargātām no visiem liela karstuma avotiem. Materiāliem, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metodei jābūt atbilstošai to ietilpībai un degvielas veidam.

Benzīna degvielas tvertnes nav daļa no korpusa, un tās ir:

278. aizsargātas pret uguni no motora un pret visiem citiem aizdedzes avotiem;

279. atdalītas no dzīvojamām telpām.

Dīzeļdegvielas tvertnes var būt korpusa neatņemama daļa.

Elektrosistēma

Elektrosistēmām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai nodrošinātu peldlīdzekļa pienācīgu darbību parastos izmantošanas apstākļos, un tām jābūt tādām, lai mazinātu ugunsgrēka un elektrošoka risku.

Uzmanība jāpievērš pārslodzes un visu elektrisko ķēžu aizsardzības nodrošināšanai pret īsslēgumu, izņemot motora iedarbināšanas elektriskās ķēdes, kuras darbina akumulatori.

Jānodrošina ventilācija, lai novērstu to gāzu uzkrāšanos, kas var izdalīties no akumulatoriem. Akumulatori rūpīgi jāpiestiprina un jāaizsargā pret ūdens ieplūšanu.

Vadības iekārta

Vispārīgas piezīmes

Vadības un piedziņas kontroles iekārtām jābūt projektētām, būvētām un uzstādītām tā, lai paredzamos darbības apstākļos varētu veikt vadības slodžu pārnesumu.

Rīcība ārkārtas situācijā

Burulaivām un motorlaivām ar vienu iekšējo motoru un stūres tālvadības iekārtu jābūt aprīkotām ar peldlīdzekļa vadīšanas līdzekļiem ārkārtas situācijā samazinātā ātrumā.

Gāzes sistēma

Gāzes sistēmām izmantošanai sadzīvē jābūt ar spiediena mazināšanas sistēmu, un tām jābūt projektētām un uzstādītām tā, lai izvairītos no noplūdēm un sprādziena riska, un jābūt iespējai noplūdes pārbaudīt. Materiāliem un konstrukcijas elementiem jābūt piemērotiem konkrētajai izmantotajai gāzei, lai izturētu slodzes un iedarbības, kas var rasties jūras vidē.

Katrai ierīcei jābūt aprīkotai ar dežūrliesmas degli, kas der visiem degļiem. Katrai gāzi patērējošai iekārtai jābūt apgādātai ar atsevišķu sadales sistēmas atzarvadu, un katram atzarvadam jābūt atsevišķai aizvēršanas ierīcei. Jānodrošina atbilstoša ventilācija, lai novērstu noplūžu un sadedzes izstrādājumu apdraudējumu.

Visiem peldlīdzekļiem ar uzstādītu pastāvīgu gāzes sistēmu jābūt aprīkotiem ar slēgtu telpu, kurā atrodas visi gāzes baloni. Šai slēgtajai telpai jābūt atdalītai no dzīvojamām telpām, pieejamai tikai no ārpuses un vēdināmai uz āru tā, lai jebkādu gāzes noplūdi novadītu pāri bortam.

Ugunsdrošība

Vispārīgas piezīmes

Ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās risks jāņem vērā, uzstādot noteikta veida iekārtas un projektējot peldlīdzekli. Īpaša uzmanība jāpievērš vietai ap ierīcēm ar atklātu liesmu, karstām vietām vai motoriem un palīgmašīnām, eļļas un degvielas pārplūšanai, neaizsargātām eļļas un degvielas caurulēm, un jo īpaši tam, lai elektroinstalācijas nebūtu pievadītas tuvumā karstuma avotiem un karstajām vietām.

Ugunsdzēšanas aprīkojums

Atpūtas laivai jābūt aprīkotai ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam, vai ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanas vieta un jauda, kas piemērota ugunsgrēka riskam, ir norādīta. Laivu nenodod ekspluatācijā, iekams nav piemērota ugunsdzēšanas aprīkojuma. Benzīna motora slēgtajām telpām jābūt aizsargātām ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā nevajadzētu telpu atvērt. Ja uzstādīti pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tiem jābūt viegli pieejamiem, un vienam aparātam jābūt novietotam tā, lai to varētu viegli aizsniegt no atpūtas laivas galvenā vadības posteņa.

Navigācijas ugunis

Ja navigācijas ugunis ir uzstādītas, tām attiecīgi jāatbilst 1972. gada COLREG ( The International Regulations for Preventing Collisions at Sea ) vai CEVNI ( European Code for Interior Navigations for inland waterways ) noteikumiem.

Ūdens piesārņošanas novēršana un iekārtas, kas atvieglo atkritumu nogādāšanu krastā

Peldlīdzeklis jābūvē tā, lai novērstu nejaušu piesārņotāju (eļļa, degviela utt.) noplūdi no peldlīdzekļa.

Ar tualetēm aprīkotos peldlīdzekļos jābūt uzkrāšanas tvertnēm vai ūdens attīrīšanas iekārtām.

Peldlīdzeklim ar uzstādītu pastāvīgu uzkrāšanas tvertni jābūt aprīkotam ar standarta notekūdeņu savienojumu, kas ļauj uzņemšanas iekārtas caurules savienot ar laivas notekūdeņu caurulēm.

Turklāt cauri laivas korpusam izvadītām notekūdeņu notekcaurulēm jābūt uzstādītām ar vārstiem, kurus aizvērtā stāvoklī var cieši noslēgt.

B. Pamatprasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām no vilces motoriem

Vilces motoriem jāatbilst izplūdes gāzu emisiju pamatprasībām, kas paredzētas šajā daļā.

Motora identifikācija

1.1. Visus motorus skaidri marķē ar šādu informāciju:

280. motora ražotāja preču zīme vai tirdzniecības nosaukums,

281. motora tips, motoru saime, ja piemērojams,

282. unikāls motora identifikācijas numurs,

283. CE zīme.

1.2. Marķējumiem, kas minēti 1.1. punktā, jābūt izturīgiem visā motora kalpošanas parastajā laikā un jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās jāpiestiprina tā, lai piestiprinājums ir izturīgs visā motora parastajā kalpošanas laikā un etiķetes/plāksnītes nevar noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

1.3. Šie marķējumi jāpiestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora parastai darbībai, un kas normālos apstākļos nav jānomaina motora kalpošanas laikā.

1.4. Šie marķējumi jānovieto tā, lai tie būtu viegli redzami pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visiem motora darbībai vajadzīgajiem konstrukcijas elementiem.

Izplūdes gāzu emisijas prasības

Vilces motorus projektē, būvē un samontē tā, lai tad, kad tie ir pareizi uzstādīti un lietoti parastos apstākļos, emisijas nepārsniegtu robežvērtības, kas iegūtas no 2.1. punkta 1. tabulas un 2.2. punkta 2. un 3. tabulas.

Vērtības, kas piemērojams līdz [dd/mm/gggg (58. pantā minētā pārejas perioda beigas (I posms)]:

1. tabula (g/kWh) |

Tips | Oglekļa monoksīds CO = A + B/PNn | Ogļūdeņraži HC = A + B/PNn | Slāpekļa oksīdi NOx | Cietās daļiņas PT |

Darba tilpums SV (L/cyl) | Nominālā motora jauda PN (kW) | Cietās daļiņas PT (g/kWh) | Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi HC + NOX (g/kWh) |

SV <0,9 | PN < 37 | 1. tabulā uzskaitītās vērtības |

37 ≤ PN <75(*) | 0,30 | 4,7 |

75 ≤ PN < 3700 | 0,15 | 5,8 |

0,9 ≤ SV<1,2 | PN < 3700 | 0,14 | 5,8 |

1,2 ≤ SV <2,5 | 0,12 | 5,8 |

2,5 ≤ SV <3,5 | 0,12 | 5,8 |

3,5 ≤ SV <7,0 | 0,11 | 5,8 |

(*) Alternatīvi motori ar nominālo motora jaudu 37 kW vai vairāk un mazāk par 75 kW un ar darba tilpumu zem 0,9 L/cyl nedrīkst pārsniegt PT emisijas robežvērtību 0,20 g/kW-hr un kombinēto HC+NOX emisijas robežvērtību 5,8 g/kW-hr.

(**) Kompresijaizdedzes motora oglekļa monoksīda (CO) emisijas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 5,0 g/kWh.

3. tabula. Izplūdes gāzu emisiju robežvērtības dzirksteļaizdedzes motoriem |

Motora tips | Nominālā motora jauda PN (kW) | Oglekļa monoksīds CO (g/kWh) | Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi HC + NOX (g/kWh) |

Pakaļgala motori un iekšējie motori | PN ≤ 373 | 75 | 5 |

373 < PN ≤ 485 | 350 | 16 |

PN > 485 | 350 | 22 |

Piekarināmie motori un ūdens motociklu motori | PN ≤ 4,3 | 500 – 5,0 x PN | 30 |

40 >PN > 4,3 | 500 – 5,0 x PN | [pic] |

PN >.40 | 300 | [pic] |

Testa cikli un standartdegvielas

Testa cikli un piemērojamie svēruma koeficienti

Maināma ātruma CI motoriem piemēro testa ciklu E1 vai E5. Maināma ātruma SI motoriem piemēro testa ciklu E4. Maināma ātruma CI motoriem ar jaudu vairāk par 130 kW var piemērot arī testa ciklu E3.

Griezes moments, % | 100 | 75 | 75 | 50 | 0 |

Svēruma koeficients | 0.08 | 0.11 | 0.19 | 0.32 | 0.3 |

Cikls E3, testa fāze | 1 | 2 | 3 | 4 |

Ātrums, % | 100 | 91 | 80 | 63 |

Jauda, % | 100 | 75 | 50 | 25 |

Svēruma koeficients | 0.2 | 0.5 | 0.15 | 0.15 |

Cikls E4, testa fāze | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |

Ātrums, % | 100 | 80 | 60 | 40 | Tukšgaita |

Griezes moments, % | 100 | 71.6 | 46.50 | 25.3 | 0 |

Svēruma koeficients | 0.06 | 0.14 | 0.15 | 0.25 | 0.40 |

Cikls E5, testa fāze | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 |

Ātrums, % | 100 | 91 | 80 | 63 | Tukšgaita |

Griezes moments, % | 100 | 75 | 50 | 25 | 0 |

Svēruma koeficients | 0.08 | 0.13 | 0.17 | 0.32 | 0.3 |

Motoru saimes izmantošana un cilmes motora izvēle

Motora ražotājs ir atbildīgs par tādu motoru noteikšanu no sava ražojumu klāsta, kuri iekļaujami vienā saimē.

Cilmes motoru no motoru saimes izvēlas tā, ka tā emisijas parametri ir raksturīgi visiem attiecīgās saimes motoriem. Paredzams, ka motoru, kas apvieno tos parametrus, kurus, kad mēra piemērojamajā testa ciklā, uzrāda augstākās specifiskās emisijas (izteiktas g uz kW), parasti izvēlas kā cilmes motoru.

Testa degvielas

Testa degvielai, ko izmanto emisiju testēšanai, jāatbilst šādiem parametriem

Benzīna degvielas |

Īpašība | RF-02-99 Neetilēts | RF-02-03 Neetilēts |

Min. | Maks. | Min. | Maks. |

Pētnieciskais oktānskaitlis (RON) | 95 | --- | 95 | --- |

Motora oktānskaitlis (MON) | 85 | --- | 85 | --- |

Blīvums pie 15 °C (kg/m3) | 748 | 762 | 740 | 754 |

Sākotnējā viršanas temperatūra (°C) | 24 | 40 | 24 | 40 |

Sēra masas daļa (mg/kg) | --- | 100 | --- | 10 |

Svina saturs (mg/l) | --- | 5 | --- | 5 |

Tvaika spiediens pēc Reida (kPa) | 56 | 60 | --- | --- |

Tvaika spiediens (DVPE) (kPa) | --- | --- | 56 | 60 |

Dīzeļdegvielas |

Īpašība | RF-06-99 | RF-06-03 |

Min. | Maks. | Min. | Maks. |

Cetānskaitlis | 52 | 54 | 52 | 54 |

Blīvums pie 15 °C (kg/m3) | 833 | 837 | 833 | 837 |

Beigu viršanas temperatūra (°C) | --- | 370 | --- | 370 |

Uzliesmošanas temperatūra (°C) | 55 | --- | 55 | --- |

Sēra masas daļa (mg/kg) | jānorāda | 300 (50) | --- | 10 |

Pelnu masas daļa (%) | jānorāda | 0.01 | --- | 0.01 |

Paziņotā struktūra var apstiprināt testus, kuri veikti, pamatojoties uz citām harmonizētajā standartā norādītajām standartdegvielām.

ILGIZTURīBA

Motora ražotājs piegādā motora uzstādīšanas un apkopes instrukcijas; ievērojot tajās paredzētos norādījumus, motors parastā izmantošanā turpinās atbilst 2.5. izklāstītajām robežvērtībām visā motora parastajā kalpošanas laikā, ja ievēro parastus lietošanas apstākļus.

Motora ražotājs iegūst šo informāciju no iepriekš veiktajiem izturības testiem, kuru pamatā ir parastie darbības cikli, un aprēķinot noguruma komponenti, lai tas varētu sagatavot vajadzīgās apkopes instrukcijas un pievienot tās visiem jaunajiem motoriem, tos pirmo reizi laižot tirgū.

Par motora parasto kalpošanas laiku uzskata sekojošo:

(a) CI motoriem — 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

(b) SI iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem ar vai bez iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu:

(i) zem 373 kW — 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms),

(ii) motoriem kategorijā 373 < PN ≤ 485 kW — 150 darbstundas vai 3 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms),

(iii) motoriem kategorijā PN > 485 kW — 50 darbstundas vai 1 gads (atkarībā no tā, kas notiek vispirms),

(c) ūdens motociklu motoriem — 350 stundas vai 5 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms),

(d) piekarināmiem motoriem — 350 stundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

LIETOTāJA ROKASGRāMATA

Motori jāpiegādā ar lietotāja rokasgrāmatu kādā Savienības valodā(-s), ko nosaka dalībvalsts, kurā motoru laidīs tirgū.

Lietotāja rokasgrāmatā:

(a) sniedz norādījumus motora uzstādīšanai un apkopei, kas vajadzīga, lai nodrošinātu motora pienācīgu darbību saskaņā ar 3. punkta prasībām (Ilgizturība);

(b) norāda motora jaudu, kas mērīta saskaņā ar harmonizētajiem standartiem.

C. Pamatprasības attiecībā uz trokšņu emisijām

Atpūtas laivas ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motocikli un piekarināmie motori un pakaļgala motori ar iebūvētām izplūdes gāzu sistēmām atbilst pamatprasībām attiecībā uz trokšņu emisijām, kas paredzētas šajā daļā.

TrokšņU emisijas līmeņi

Atpūtas laivas ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motocikli un piekarināmie motori un pakaļgala motori ar iebūvētām izplūdes gāzu sistēmām projektē, būvē un samontē tā, lai trokšņu emisijas nepārsniegtu robežvērtības šajā tabulā:

Tabula |

Nominālā motora jauda (viens motors) izteikta kW | Maksimālais skaņas spiediena līmenis = LpASmax izteikts dB |

PN ( 10 | 67 |

10 ( PN ( 40 | 72 |

PN ( 40 | 75 |

kur PN = viena motora nominālā motora jauda, kas izteikta kW, pie nominālā apgriezienu skaita un LpASmax = maksimālais skaņas spiediena līmenis, kas izteikts dB.

Visu motora tipu divu un vairāku vienību motoriem robežvērtību palielina par 3 dB.

Kā alternatīvu trokšņu mērīšanas testiem, atpūtas laivas ar iekšējā motora konfigurāciju vai pakaļgala motora konfigurāciju bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas uzskata par atbilstīgām trokšņu prasībām, kas izklāstītas 1.1. punktā, ja Frūda skaitlis ≤ 1,1 un jaudas/tonnāžas attiecība ≤ 40, un ja motors un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīta saskaņā ar motora ražotāju specifikācijām.

“Frūda skaitli” aprēķina, dalot maksimālo laivas ātrumu V (m/s) ar kvadrātsakni no ūdenslīnijas garuma lwl (m), kas reizināta ar doto gravitācijas konstanti (g = 9,8 m/s 2 )

Fn =[pic].

“Jaudas/tonnāžas attiecību” aprēķina, dalot nominālo motora jaudu PN (izteikta kW) ar laivas tonnāžu D (izteikta t) = [pic]

LIETOTāJA ROKASGRāMATA

Atpūtas laivām ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta I pielikuma A daļas 2.5. punktā, ietver vajadzīgo informāciju, lai uzturētu peldlīdzekli un izplūdes gāzu sistēmu tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem ar iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta I pielikuma B daļas 4. punktā, ietver vajadzīgos norādījumus, lai uzturētu motoru tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

ILGIZTURīBA

3. iedaļas B daļas ilgizturības noteikumus piemēro mutandis mutatis atbilstībai trokšņu emisiju prasībām, kas izklāstītas [..].

II PIELIKUMS

Peldlīdzekļa KONSTRUKCIJAS ELEMENTI

284. Ugunsdrošs aprīkojums iekšējiem motoriem, pakaļgala benzīna motoriem un telpām benzīna tvertnēm.

285. Aizsargierīce pret motora iedarbināšanu sajūgtā stāvoklī piekarināmiem motoriem.

286. Stūres rati, vadības mehānismi un kabeļa savienojumi.

287. Degvielas tvertnes, kas paredzētas nostiprinātām iekārtām un degvielas caurules.

288. Saliekamās klāja lūkas un borta iluminatori.

III PIELIKUMS

DAļēJI PABEIGTA PELDLīDZEKļA VAI KONSTUKCIJAS ELEMENTA RAžOTāJA VAI Tā SAVIENīBā REģISTRēTā PILNVAROTā PāRSTāVJA VAI PAR LAIšANU TIRGū ATBILDīGāS PERSONAS DEKLARāCIJA

(6. panta 2. un 3. punkts)

A. Ražotāja vai tā Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja, kas minēts 6. panta 2. punktā, deklarācijā ir šāda informācija:

(a) ražotāja nosaukums un adrese;

(b) ražotāja Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

(c) daļēji pabeigtā peldlīdzekļa apraksts;

(d) paziņojums, ka daļēji pabeigts peldlīdzeklis atbilst pamatprasībām, kuras uz to attiecas šajā būves posmā; tajā ietver atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem harmonizētajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, saistībā ar kurām atbilstība ir deklarēta šajā būves posmā; turklāt ir paredzēts, ka to aizpilda cita juridiska vai fiziska persona, nodrošinot pilnīgu atbilstību šai direktīvai.

B. Ražotāja, tā Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai par laišanu tirgū atbildīgās personas, kas minēta 6. panta 3. punktā, deklarācijā ir šāda informācija:

289. ražotāja nosaukums un adrese,

290. ražotāja Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese,

291. konstrukcijas elementa apraksts,

292. paziņojums, ka konstrukcijas elements atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

IV PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

293. Nr. xxxxxx (unikāls ražojuma identifikācijas numurs): tips, attiecīgā gadījumā sērijas numurs:

294. Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja (pilnvarotajam pārstāvim jānorāda arī ražotāja uzņēmēja nosaukums un adrese) vai privātimportētāja vārds un uzvārds/nosaukums un adrese:

295. Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz šāda ražotāja, privātimportētāja vai Direktīvas [..] 20. panta 3. vai 4. punktā minētās personas atbildību:

296. Deklarācijas priekšmets (ražojuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību. Vajadzības gadījumā var pievienot fotogrāfiju):

297. [..] aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajam Savienības saskaņotajam tiesību aktam:

298. Atsauces uz attiecīgajiem harmonizētajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

299. Ja piemērojams, paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs)… ir veikusi … (darbības apraksts)… un izsniegusi sertifikātu:

300. Ziņas par personu, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai tā Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vārdā:

301. Papildu informācija:

atbilstības deklarācijā jāietver ražotāja paziņojums, ka motors atbildīs šīs direktīvas izplūdes gāzu un trokšņu emisijas prasībām, ja to uzstādīs peldlīdzeklī saskaņā ar ražotāja piegādāto instrukciju, un ka šo motoru nedrīkst nodot ekspluatācijā, iekams atpūtas laiva, kurā tas ir uzstādāms, nav deklarēta par atbilstīgu (ja tā paredzēts) šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz visiem turpmāk minētajiem elementiem:

302. iekšējie motori un pakaļgala vilces motori bez iebūvētām izplūdes gāzu sistēmām,

303. motori, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK un kuri atbilst minētās direktīvas I pielikumā 4.2.3. punktā paredzētajam II posmam,

304. motori, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 88/77/EEK.

Ja motors laists tirgū saskaņā ar papildu pārejas periodu, kas paredzēts 58. panta 2. punktā, ES atbilstības deklarācijā jāietver attiecīga piezīme.

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums)

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts)

V PIELIKUMS

LīDZVēRTīGA ATBILSTīBA, KURAS PAMATā IR pēcbūves novērtējums

(pēcbūves novērtējuma ( PCA ) modulis)

305. Atbilstība, kuras pamatā ir pēcbūves novērtējums, ir procedūra, lai novērtētu tā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību, par kuru ne ražotājs, ne pilnvarotais pārstāvis nav uzņēmušies atbildību par ražojuma atbilstību šai direktīvai, un ar kuras palīdzību fiziska vai juridiska persona, kas minēta 20. panta 2., 3. un 4. punktā un kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā uz savu atbildību uzņemas atbildību par šā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību. Šī persona pilda pienākumus, kas izklāstīti 2. un 4. punktā, kā arī nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst prasībām, kuras piemēro saskaņā ar šo direktīvu.

306. Persona, kura laiž tirgū ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, iesniedz pieteikumu paziņotajai struktūrai par ražojuma pēcbūves novērtējumu; tā iesniedz paziņotajai struktūrai dokumentus un tehnisko dokumentāciju, kas tai vajadzīgi, lai novērtētu ražojuma atbilstību šīs direktīvas prasībām, un visu tās rīcībā esošo informāciju par ražojuma izmantošanu pēc pirmās nodošanas ekspluatācijā.

Persona, kura laiž tirgū šādu ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, glabā šos dokumentus un informāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc ražojuma novērtējuma par tā līdzvērtīgo atbilstību saskaņā ar procedūru pēcbūves novērtējumam.

307. Paziņotā iestāde pārbauda atsevišķo ražojumu un veic aprēķinus, testus un citus novērtējumus vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu, ka ir pierādīta ražojuma līdzvērtīgā atbilstība šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

Paziņotā iestāde sagatavo un izsniedz sertifikātu un saistīto atbilstības ziņojumu attiecībā uz veikto novērtējumu, un saglabā pieejamu sertifikāta un saistītā atbilstības ziņojuma kopiju 10 gadus pēc šo dokumentu izsniegšanas.

Paziņotā iestāde piestiprina identifikācijas numuru blakus atbilstības marķējums uz apstiprinātā ražojuma, vai pilnvaro kādu to piestiprināt uz savu atbildību.

Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, paziņotā iestāde uz savu atbildību piestiprina peldlīdzekļa identifikācijas numuru kā minēts I pielikuma A daļas 2.1. punktā; lauku, kas paredzēts ziņām par valsti izmanto, lai norādītu ziņas par valsti, kurā atrodas paziņotās struktūras mītne, un laukus, kas paredzēti ražotāja identifikācijas numuram, lai norādītu ziņas par identifikācijas numuru pēcbūves novērtējumam, ko piešķīrusi paziņotā struktūra, kam seko ziņas par sertifikāta sērijas numuru pēcbūves novērtējumam. Laukus transportlīdzekļa identifikācijas numurā, kas paredzēti izgatavošanas gadam un mēnesim un izlaiduma gadam, izmanto, lai norādītu ziņas par gadu un mēnesi, kurā veikts pēcbūves novērtējums.

308. Atbilstības marķējums un atbilstības deklarācija

4.1. Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina CE zīmi un — uz 3. sadaļā minētās paziņotās struktūras atbildību — tās identifikācijas numuru pie ražojuma, kuru paziņotā iestāde ir novērtējusi un sertificējusi tā līdzvērtīgo atbilstību šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

4.2. Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, aizpilda ES atbilstības deklarāciju un saglabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sertifikāta izdošanas par pēcbūves novērtējumu. Atbilstības deklarācijā identificē ražojuma modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

Atbilstības deklarācijas kopiju dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

4.3. Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, persona, kura laiž tirgū peldlīdzekli vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina peldlīdzekļa ražotāja plāksnīti, kas aprakstīta I pielikuma A daļas 2.2. punktā, kurā ir frāze “pēcbūves novērtējums”, un peldlīdzekļa identifikācijas numuru, kas aprakstīts I pielikuma A daļas 2.1. punktā, saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

309. Paziņotā struktūra informē personu, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, par tās pienākumiem saskaņā ar šo procedūru attiecībā uz pēcbūves novērtējumu.

VI PIELIKUMS

PAPILDU PRASīBAS, IZMANTOJOT MODULI A1 — IEKšēJā RAžOšANAS KONTROLE UN UZRAUDZīTA RAžOJUMA TESTI (25. PANTA 2. PUNKTS)

Projektēšana un būve

Ražotājs pats vai viņa vārdā uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, veic vienu vai vairākus šādus testus, līdzvērtīgus aprēķinus vai kontroli:

310. stabilitātes testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu,

311. peldspējas parametru testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu,

Trokšņu emisijas

Atpūtas laivām ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem — uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, — peldlīdzekļa ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās iestādes atbildības) veic emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas — vienam vai vairākiem katras saimes motoriem, kas ir motoru ražotāja produkcija, — motora ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās iestādes atbildības) veic trokšņu emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā.

Ja testē vairāk nekā vienu motoru saimē, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta VII pielikumā, lai nodrošinātu parauga atbilstību.

VII PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZPLŪDES GĀZU UN TROKŠŅU EMISIJĀM

312. Motora saimes atbilstības verifikācijai, motoru paraugu ņem no sērijas. Ražotājs nosaka parauga lielumu (n), vienojoties ar paziņoto iestādi.

313. Rezultātu vidējo aritmētisko X, ko iegūst no parauga, aprēķina katram izplūdes gāzu un trokšņu emisijas reglamentētam komponentam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu prasībām (“pozitīvs lēmums”), ja ir izpildīts šāds nosacījums:

X + k . S ( L |

S ir standartnovirze, kur: |

S² = ( (x - X)² / (n – 1) |

X = rezultātu vidējais aritmētiskais |

x = parauga atsevišķie rezultāti |

L = attiecīgā robežvērtība |

n = motoru skaits paraugā |

k = statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n (skatīt tabulu) |

VIII PIELIKUMS

papildu procedūra, ko piemēro, izmantojot moduli C — Atbilstība tipam, balstoties uz iekšējo ražošanas kontroli

Gadījumos, kas minēti 25. panta 5. punktā, ja izrādās, ka kvalitātes līmenis ir neapmierinošs, izmanto šādu procedūru:

Motoru izņem no sērijas un tam veic testu, kas aprakstīts I pielikuma B daļā. Motorus, kurus testē, piestrādā daļēji vai pilnībā saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Ja konkrētas izplūdes gāzu emisijas no sērijas motora pārsniedz robežvērtības saskaņā ar I pielikuma B daļu, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugam, kas paņemts no sērijas, un iekļaujot motoru, kurš tika izvēlēts sākotnēji. Lai nodrošinātu motoru parauga atbilstību, kas noteiks [..], direktīvas prasībām, piemēro statistiku metodi, kas aprakstīta VII pielikumā."

IX PIELIKUMS

TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Ciktāl tas attiecas uz novērtējumu, 7. panta 2. punktā un 26. pantā minētajā dokumentācijā jāiekļauj:

314. tipa vispārējs apraksts,

315. projekta skices, ražošanas rasējumi un elementu, kompleksa daļu, strāvas slēgumu shēmas un citi attiecīgie dati,

316. apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī izstrādājuma darbības izpratnei,

317. pilnīgi vai daļēji piemēroto 14. pantā minēto standartu saraksti un to risinājumu apraksti, kuri pieņemti, lai izpildītu pamatprasības, ja 14. pantā minētie standarti nav piemēroti,

318. veikto projektēšanas aprēķinu, pārbaužu rezultāti un citi attiecīgie dati,

319. testa ziņojumi vai aprēķini, proti, par stabilitāti saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu un par peldspēju saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu,

320. izplūdes gāzu emisiju testa ziņojumi, kas pierāda atbilstību I pielikuma B daļas 2. sadaļai,

321. trokšņu emisiju testa ziņojumi, kas pierāda atbilstību I pielikuma C daļas 1. sadaļai.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMIEM, KAS IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

BUDŽETA POZĪCIJAS:

Nodaļa un pants:

Attiecīgajam gadam budžetā paredzētā summa:

FINANSIĀLĀ IETEKME

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

(miljonos EUR, viena zīme aiz komata)

Budžeta pozīcija | Ieņēmumi[26] | 12 mēnešu periods, kas sākas dd/mm/gggg | [Gads n] |

52. pants | Ietekme uz pašu resursiem |

.. pants | Ietekme uz pašu resursiem |

Stāvoklis pēc darbības |

[n+1] | [n+2] | [n+3] | [n+4] | [n+5] |

.. pants |

.. pants |

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.).

[2] COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

[3] Skat., piemēram, Zaļā grāmata COM (2006) 275 galīgā redakcija "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām", Komisijas paziņojums COM (2007) 575 galīgā redakcija "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" un nesenākā pagātnē - Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta 2009. gadā ierosinātā Clean Ship Initiative . Visās minētajās iniciatīvās atzīta nepieciešamība pēc augsta vides aizsardzības līmeņa visu jūrniecības politikas nozaru kontekstā.

[4] Skat. saiti: http://europa.eu/legislation_summaries/environment/air_pollution/l28031a_en.htm#KEY

[5] Skat. saiti: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32008L0050:LV:NOT

[6] Stocktaking study on the current status and developments of technology and regulations related to the environmental performance of recreational marine engines – Final Report , 2005. gada janvāris, TNO Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātam.

[7] Complementary Impact Assessment Study on possible emission reduction measures for recreational marine engines , 2008. gada jūnijs, ARCADIS Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātam.

[8] Ietekme, kas rastos no saskaņošanas NLF , tiek detalizēti izvērtēta vispārējā ietekmes novērtējumā ( Omnibus Impact Assessment ) (COM priekšlikums pielīdzināt NLF vairākas direktīvas vienlaicīgi).

[9] OV L 218, 13..8.2008., 30. lpp.

[10] OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[11] OV C […], […], […]. lpp.

[12] OV C […], […], […]. lpp.

[13] OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

[14] OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.

[15] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[16] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

[17] OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[18] OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

[19] COM(2007) 313 galīgā redakcija.

[20] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[21] OV L 389, 30.12.2006., 1. lpp.

[22] OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.

[23] OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

[24] OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp.

[25] OV [...]

[26] Norādītajām tradicionālo pašu resursu (lauksaimniecības nodokļi, cukura nodevas, muitas nodokļi) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.