EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā /* COM/2011/0285 galīgā redakcija - COD 2011/0137 */

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Vispārīga informācija

Komisijas paziņojumā par stratēģiju gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei "Eiropa 2020"[1] uzsvērta inovāciju būtiskā loma izaugsmes un darbavietu nodrošināšanā un norādīts, ka intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) ir īpaši svarīgas šo prioritāšu aspektā, jo nodrošina pilnvērtīga labuma gūšanu no pētniecības, inovācijām un radošā darba. IĪT pārkāpumi un pārkāpuma preču tirdzniecība rada aizvien lielākas bažas, jo īpaši ekonomikas globalizācijas apstākļos. Pārkāpuma preces var ne tikai atstāt ekonomisku ietekmi uz saimnieciskās darbības sektoriem, bet arī radīt nopietnus draudus patērētāju veselībai un drošībai. Savā paziņojumā par Vienotā tirgus aktu[2] Komisija atgādināja, ka muitas iestādēm jāspēj nodrošināt labāka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ar pārskatītiem tiesību aktiem.

Padomes Regula (EK) Nr. 1383/2003 paredz muitas darbības attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un šī regula ir būtisks elements ES stratēģijā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu. 2008. gada septembrī Padome[3] aicināja Komisiju un dalībvalstis pārskatīt šo regulu un ierosināt un izvērtēt uzlabojumus tiesiskajā regulējumā par darbībām, kuras veic attiecībā uz šiem pārkāpuma objektiem.

Komisija izstrādāja jaunu muitas rīcības plānu 2009.‑2012. gadam, lai apkarotu IĪT pārkāpumus. Komisijas sagatavotā un Padomes apstiprinātā rīcības plāna[4] galvenie elementi attiecas uz likumdošanu, operatīvo darbību, sadarbību ar nozaru pārstāvjiem, starptautisko sadarbību un izpratnes veicināšanu. Plānā tika iekļauta arī regulas pārskatīšana, kuru veica Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm programmas "Muita 2013" ietvaros izveidotajā darba grupā, kurā bija dalībvalstu muitas pārvalžu speciālisti.

Muitas iestāžu veiktā dažu tranzītā caur ES esošo medikamentu kravu aizturēšana 2008. gada beigās radīja bažas atsevišķu PTO dalībvalstu, Eiropas Parlamenta deputātu, NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vidū. Izskanēja apgalvojums, ka šādi pasākumi varētu apdraudēt likumīgu ģenērisko zāļu tirdzniecību, kas ir pretrunā ar ES apņemšanos veicināt medikamentu pieejamību jaunattīstības valstīs un pārkāpj PTO noteikumus. Minētie aizturēšanas gadījumi bija iemesls Indijas un Brazīlijas ierosinātajiem PTO strīdiem pret ES, kas līdz ar PTO apspriedēs starp Indiju, Brazīliju un ES paustajām bažām rāda, ka ES tiesību normas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes, būtu krietni vien jāuzlabo, lai panāktu lielāku tiesisko noteiktību.

1.2. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem

Šis priekšlikums ir saskaņā ar Savienības ilgtermiņa politiku un stratēģiju IĪT aizsardzības jautājumos. Šī politika ir atspoguļota vairākos Komisijas paziņojumos, piemēram, "Eiropa 2020" un Paziņojums par vienotā tirgus aktu[5]. Intelektuālā īpašuma aizsardzība stimulē inovācijas, un efektīvai tiesību īstenošanai ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību, patērētājiem un sabiedrību kopumā.

Muitas iestāžu veiktie pasākumi IĪT īstenošanai uz robežām papildina tiesību īstenošanu iekšējā tirgū, kā arī tirdzniecības iniciatīvas ar trešām valstīm un starptautiskiem forumiem. Šis priekšlikums ir būtiska daļa no jaunajā Komisijas [2011. gada maija] paziņojumā par "Vienotu tirgu intelektuālā īpašuma tiesībām" izklāstītajām stratēģiskajām pamatnostādnēm.

2. APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1. Sabiedriskā apspriešanās

Tika veikta sabiedriskā apspriešanās, lai nodrošinātu, ka visām ieinteresētajām personām ir dota iespēja piedalīties Regulas (EK) Nr. 1383/2003 pārskatīšanā. Sabiedriskās apspriešanās rezultātā tika saņemtas 89 atsauksmes no plaša ieinteresēto personu loka, tostarp tiesību subjektiem, ar starptautisko tirdzniecību saistītiem pakalpojumu sniedzējiem (ekspeditoriem un pārvadātājiem), juristiem, akadēmiskajām iestādēm, NVO, valsts iestādēm un pilsoņiem.

Galvenie jautājumi, kas piesaistīja respondentu uzmanību, bija regulas darbības joma attiecībā uz situācijām, kurās muitas iestādes var rīkoties, to intelektuālā īpašuma tiesību spektrs, uz kurām attiecas šī regula, vienkāršotās procedūras vispārējās iezīmes un vienkāršotā procedūra saistībā ar maziem sūtījumiem, kā arī preču uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas.

2.2. Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma ziņojumā tika noteikti un izvērtēti politikas risinājumi attiecībā uz muitas pasākumiem un procedūrām, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu uz robežām. Galvenie aplūkotie jautājumi bija iespējas stiprināt IĪT īstenošanu uz robežām, atvieglot tiesību īstenošanas administratīvo un ekonomisko slogu tiesību subjektiem, muitai un citām ieinteresētajām personām, kā arī vajadzība nodrošināt efektivitāti un atbilstību visām attiecīgajām juridiskajām saistībām.

Ietekmes novērtējuma ziņojumā apskatīti trīs dažādi risinājumi, attiecīgos gadījumos ar vairākiem apakšrisinājumiem. Pirmais risinājums paredzēja tā dēvēto "pamatscenāriju", kurā Komisija neveic nekādas darbības un tiek saglabāts status quo. Otrais risinājums paredzēja atsevišķus pasākumus, kas nav saistīti ar tiesību aktiem, bet kuri ir Komisijas ierosinātas mācību iniciatīvas, pamatnostādņu izstrāde un paraugprakses apmaiņa. Trešais risinājums bija Komisijas piedāvāti grozījumi esošajā tiesiskajā regulējumā. Šim risinājumam varētu būt vairāki apakšrisinājumi, kas iespējami katrai no konstatētajām problēmām.

· 1. risinājums jāuzskata par neiespējamu, ja Komisija vēlas pienācīgi reaģēt uz Padomes aicinājumu pārskatīt tiesību aktus, ka arī uz ieinteresēto personu apspriešanās procesā paustajām bažām par esošo tiesību aktu piemērošanas jomu un īstenošanu.

· 2. risinājums tikai daļēji novērstu konstatētās problēmas. Pamatnostādnes un paskaidrojuma raksti varētu palīdzēt precizēt piemērojamās procedūras vai to, kā piemērot vispārīgos tiesību principus. Taču ar šiem pasākumiem, kas nav saistīti ar tiesību aktiem, nebūtu iespējams sasniegt dažus no mērķiem paplašināt intelektuālā īpašuma tiesību apjomu vai noteikt obligātas procedūras visā Savienībā.

· 3. risinājums piedāvātu vislielāko tiesisko noteiktību, ka tiks aptvertas IĪ tiesības, uz kurām neattiecas pašreizējā regula, ka procedūras tiks harmonizētas un tiks sniegti procedūru skaidrojumi. Šim risinājumam ir divi apakšrisinājumi. 1. apakšrisinājums paredzēja pārkāpumu veidu papildināšanu attiecībā uz tām tiesībām, kas jau minētas pašreizējā regulā, piemēram, saistībā ar precēm, ar kurām jebkādā veidā pārkāpj preču zīmju tiesības, ne tikai viltojumiem. 2. apakšrisinājums ietvēra 1. apakšrisinajumu un paplašināja regulas piemērošanas jomu attiecībā uz IĪT spektru.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka vispiemērotākais risinājums būtu grozīt regulu, lai risinātu visas konstatētās problēmas un nodrošinātu sabalansētu iznākumu visām iesaistītajām personām.

3. JURIDISKAIS PAMATS UN SUBSIDIARITĀTE

Intelektuālā īpašuma tiesību komerciālie aspekti ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas. Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantā noteiktas pilnvaras pieņemt pasākumus kopējās tirdzniecības politikas īstenošanai. Tādēļ šā regulas priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants.

Regula attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību komerciālajiem aspektiem tādējādi, ka tajā noteikti pasākumi, kas ļauj muitas iestādēm īstenot intelektuālā īpašuma tiesības uz robežām attiecībā uz precēm, kas ir starptautiskās tirdzniecības apritē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkts nosaka, ka kopējā tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmēs cilvēkresursus un Eiropas Savienības budžetu, līdz ar to tam nav pievienots Finanšu regulas 28. pantā paredzētais finanšu pārskats (Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam).

5. GROZĪJUMI

Pārskatīšanas procesā tika noteikti atsevišķi uzlabojumi tiesiskajā regulējumā, kas bija vajadzīgi, lai stiprinātu noteikumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, vienlaicīgi nodrošinot šo noteikumu juridisko skaidrību. Tādēļ tiek ierosināts aizstāt Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 ar pievienoto jauno ierosināto regulu.

Lai stiprinātu tiesību īstenošanu, tiek ierosināts paplašināt Regulas (EK) Nr. 1383/2003 piemērošanas jomu, to attiecinot arī uz komercnosaukumiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām un lietderīgajiem modeļiem. Līdzīgi tiek ierosināts paplašināt regulas apjomu, to attiecinot uz tiesību pārkāpumiem, kas radušies no paralēlās tirdzniecības un ierīcēm tehnoloģisko līdzekļu apiešanai, kā arī citu muitas iestāžu īstenoto tiesību pārkāpumiem.

Regulā netiktu atceltas muitas tiesības kontrolēt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas nolūkos, ja preces ir muitas uzraudzībā, turklāt tiktu uzsvērta atšķirība starp tiesību aktu, kas attiecas uz procedūras jautājumiem, un starp intelektuālā īpašuma materiālo tiesību normām.

Ar šo regulu tiktu arī ieviestas procedūras, kas ļauj muitas iestādēm noteiktos gadījumos iznīcināt preces, neiesaistoties dārgos un ilgstošos tiesvedības procesos. Procedūras atšķirtos atkarībā no pārkāpuma veida. Viltotu un pirātisku preču gadījumā tiktu pieņemts, ka īpašnieks ir atļāvis iznīcināt preces, ja vien pret iznīcināšanu nav saņemti nepārprotami iebildumi, bet citos gadījumos preču iznīcināšanai būtu vajadzīga nepārprotama īpašnieka piekrišana. Ja netiek panākta vienošanās, tiesību subjektam būtu jāuzsāk tiesvedība, lai noteiktu pārkāpuma faktu, pretējā gadījuma preces tiek izlaistas apgrozībā.

Turklāt tiek ierosināta īpaša procedūra attiecībā uz maziem sūtījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tajos ir viltotas vai pirātiskas preces, par kurām saņemts pieprasījums rīkoties. Šādā gadījumā preču iznīcināšana būtu iespējama bez tiesību subjekta iesaistīšanās.

Ir ierosināti papildu noteikumi, lai aizsargātu likumīgu tirgotāju intereses pret muitas iestāžu tiesību īstenošanas procedūru ļaunprātīgu izmantošanu un regulā iekļautu Pamattiesību hartas principus. Šajā nolūkā regulā tiktu precizēti termiņi aizdomīgo preču aizturēšanai, apstākļi, kuros muitas iestādes sniegtu tiesību īpašniekiem informāciju par sūtījumiem, nosacījumi iznīcināšanas procedūras piemērošanai attiecībā uz muitas kontrolē esošām precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, bet kuras nav viltotas vai pirātiskas, kā arī tiktu precizētas tiesības uz aizstāvību. Šādā veidā jaunā regula kļūtu par spēcīgāku tiesību īstenošanas instrumentu, tādējādi pastiprinot muitas iestāžu rīcības tiesiskumu. Jautājums par pārkāpuma preču uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksām ir piesaistījis vairāku ieinteresēto aprindu pārstāvju uzmanību. Regulā netiktu grozīts noteikums, ka muitas iestāžu izmaksas saistībā ar preču uzglabāšanu un iznīcināšanu jāuzņemas tiesību subjektiem, kas pieprasījuši muitas rīcību, taču tas neliedz tiesību subjektiem vērsties tiesā, lai piedzītu šīs izmaksas no galvenās atbildīgās puses. Taču tiek plānots ieviest būtisku izņēmumu attiecībā uz maziem sūtījumiem, kuru uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas uzņemtos muitas iestādes.

2011/0137 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Savienības Padome savā 2008. gada 25. septembra Rezolūcijā par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu[7] pieprasīja pārskatīt Padomes 2003. gada 22. jūlija Regulu (EK) Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, ar kurām pārkāpj šādas tiesības[8].

(2) Tādu preču tirdzniecība, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, rada lielu kaitējumu tiesību subjektiem, likumīgajiem ražotājiem un tirgotājiem. Ar to tiek maldināti patērētāji, un dažos gadījumos var pat tikt apdraudēta patērētāju veselība un drošība. Šādas preces, cik vien tas ir iespējams, nedrīkst laist apgrozībā, un ir jāpieņem pasākumi, lai apkarotu šādas pretlikumīgas darbības, neierobežojot likumīgu tirdzniecību.

(3) Regulas (EK) Nr. 1383/2003 pārskatīšana rādīja, ka bija nepieciešami atsevišķi tiesiskā regulējuma uzlabojumi, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un nodrošinātu pienācīgu tiesisko skaidrību, ņemot vērā attīstību ekonomikas, tirdzniecības un juridiskajā jomā.

(4) Lai īstenotu intelektuālā īpašuma tiesības, muitas iestādēm būtu jāspēj kontrolēt preces, kuras ir vai kurām būtu jābūt muitas uzraudzībā Savienības muitas teritorijā. Intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana uz robežām, kad, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi[9], preces ir vai tām būtu jābūt "muitas uzraudzībā", ir efektīva resursu izmantošana. Ja muita uz robežas aiztur preces, ir vajadzīga viena tiesvedības procedūra, taču būtu nepieciešamas vairākas procedūras, lai tādā pašā līmenī nodrošinātu tiesību īstenošanu attiecībā uz precēm, kas nonākušas tirgū un kuru sūtījumi ir sadalīti un piegādāti mazumtirgotājiem. Izņēmums būtu jānosaka attiecībā uz precēm, kas izlaistas brīvai apgrozībai galapatēriņa režīmā, jo šādas preces joprojām ir muitas uzraudzībā, kaut arī ir izlaistas brīvai apgrozībai. Turklāt nav lietderīgi regulu piemērot attiecībā uz precēm, kuras ceļotāji pārvadā savā personiskajā bagāžā, ciktāl šīs preces ir paredzētas ceļotāju personīgai lietošanai un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka notiek komerciāla rakstura pārvadājumi.

(5) Regula (EK) Nr. 1383/2003 neattiecas uz dažām intelektuālā īpašuma tiesībām un atsevišķiem pārkāpumu veidiem. Lai stiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, muitas kontrole būtu jāattiecina uz citiem pārkāpumu veidiem, piemēram, pārkāpumiem, kas radušies no paralēlās tirdzniecības, kā arī citiem tādu tiesību pārkāpumiem, kuras muitas iestādes jau īsteno, bet uz kurām neattiecas Regula (EK) Nr. 1383/2003. Papildus Regulā (EK) No. 1383/2003 jau iekļautajām intelektuālā īpašuma tiesībām ir lietderīgi šo regulu attiecināt arī uz komercnosaukumiem, ciktāl tie ir aizsargāti kā izņēmuma tiesības attiecīgās valsts tiesību aktos, uz pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, uz lietderīgajiem modeļiem un ierīcēm tehnoloģisko līdzekļu apiešanai, ka arī uz jebkurām Savienības tiesību aktos noteiktām intelektuālā īpašuma izņēmuma tiesībām.

(6) Šajā regulā ir iekļauti procesuālie noteikumi muitas iestādēm. Tātad ar šo regulu netiek ieviesti jauni kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai noticis attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību aktu pārkāpums.

(7) Šai regulai nebūtu jāietekmē noteikumi, kas regulē tiesu kompetenci, proti, tie, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās[10].

(8) Jebkurai personai (neatkarīgi no tā, vai tai ir intelektuālā īpašuma tiesību subjekta statuss), kas var savā vārdā uzsākt tiesvedību par iespējamu tiesību pārkāpumu, jābūt tiesīgai iesniegt pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties.

(9) Lai nodrošinātu, ka intelektuālā īpašuma tiesības tiek īstenotas visā Savienībā, ir lietderīgi paredzēt, ka, ja persona, kas ir tiesīga iesniegt pieprasījumu rīkoties, vēlas īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību, tā var prasīt dalībvalsts muitas iestādēm pieņemt lēmumu, kurā noteikts, ka jārīkojas gan attiecīgās dalībvalsts muitas iestādēm, gan muitas iestādēm jebkurā citā dalībvalstī, kurā pieprasītājs vēlas īstenot intelektuālā īpašuma tiesības.

(10) Lai nodrošinātu savlaicīgu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad muitas iestādēm, pamatojoties uz atbilstošiem pierādījumiem, ir aizdomas, ka ar to uzraudzībā esošajam precēm tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, muitas iestādes gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc pieprasījuma rīkoties var gan atlikt šo preču izlaišanu apgrozībai, gan tās aizturēt, lai ļautu personām, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu muitas iestādēm rīkoties, uzsākt tiesvedību, kurā nosaka, vai ir pārkāptas kādas no intelektuālā īpašuma tiesībām.

(11) Ja preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, nav ne viltotas, ne pirātiskas, muitas iestāžu veikta vizuālā apskate var būt nepietiekama, lai konstatētu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka būtu jāuzsāk tiesvedība, ja vien iesaistītās puses, proti, preču valdītājs un tiesību subjekts, nevienojas preces iznīcināt. Tiesvedībai, kas paredzēta, lai noteiktu, vai noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, un pieņemtu atbilstošos lēmumus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, būtu jābūt atbildīgo iestāžu kompetencē.

(12) Regula (EK) Nr. 1383/2003 paredzēja iespēju dalībvalstīm noteikt procedūru, kas ļauj iznīcināt noteiktas preces, neuzsākot tiesvedību, kurā konstatē, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. decembra Rezolūcijā par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību[11] atzīts, ka valstīs, kurās procedūra ir pieejama, tā ir guvusi ievērojamus panākumus. Tādēļ šāda procedūra būtu jāpadara obligāta tādu pārkāpumu gadījumos, kurus muitas iestādēm viegli konstatēt, veicot vizuālu apskati, un procedūra būtu jāpiemēro pēc tiesību subjekta pieprasījuma tad, kad preču deklarētājs vai valdītājs neiebilst pret preču iznīcināšanu.

(13) Lai maksimāli samazinātu administratīvo slogu un izmaksas, būtu jāievieš īpaša procedūra attiecībā uz maziem sūtījumiem, kuros ir viltotas un pirātiskas preces; tas ļautu šīs preces iznīcināt bez tiesību subjekta piekrišanas. Lai noteiktu robežvērtības ar mērķi konstatēt, kuri sūtījumi uzskatāmi par maziem, šajā regulā būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī.

(14) Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgos dokumentus vienlaikus, savlaicīgi un regulāri nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(15) Lai vairotu juridisko skaidrību un aizsargātu likumīgo tirgotāju intereses no, iespējams, ļaunprātīgi izmantotas tiesību īstenošanas uz robežām, ir lietderīgi mainīt termiņus attiecībā uz tādu preču aizturēšanu, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, mainīt apstākļus, kuros muitas iestādes sniegtu tiesību subjektiem informāciju par sūtījumiem, mainīt nosacījumus iznīcināšanas procedūras piemērošanai attiecībā uz muitas kontrolē esošām precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, bet kuras nav ne viltotas, ne pirātiskas, kā arī ieviest noteikumu, kas ļauj preču valdītājam izteikt savus apsvērumus muitas iestādei, pirms tā pieņem lēmumu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt preču valdītāju.

(16) Ņemot vērā, ka muitas iestāžu pieņemtie pasākumi šajā jomā ir pagaidu un preventīvi, kā arī to, ka atšķiras to pušu intereses, uz kurām šie pasākumi attiecas, būtu jāpielāgo daži procedūru aspekti, lai nodrošinātu regulas netraucētu piemērošanu, vienlaicīgi respektējot iesaistīto pušu tiesības. Tādējādi šajā regulā minētajos dažādu paziņojumu gadījumos muitas iestādēm būtu jāpaziņo piemērotākajai personai, pamatojoties uz dokumentiem par muitas apstrādi vai situāciju, kādā preces atrodas. Šajā regulā noteiktie termiņi paziņojumiem būtu jāskaita no dienas, kad muitas iestādes tos nosūtījušas, lai vienādotu visu iesaistītajām pusēm nosūtīto paziņojumu termiņus. Termiņam tiesībām tikt uzklausītam pirms nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas vajadzētu būt trīs darba dienas, ņemot vērā, ka pieprasījumu rīkoties apstiprinoša lēmuma saņēmēji ir brīvprātīgi pieprasījuši muitas iestādēm rīkoties un ka preču deklarētājiem vai valdītājiem jābūt informētiem par preču situāciju, kamēr tās atrodas muitas uzraudzībā. Mazo sūtījumu īpašās procedūras gadījumā, kad procedūra, visticamāk, tieši skars patērētājus, no kuriem nevarētu sagaidīt tādu uzcītību kā no citiem ekonomikas dalībniekiem, kam muitas formalitāšu izpilde ir pierasta lieta, šis termiņš būtu ievērojami jāpagarina.

(17) Saskaņā ar PTO ministru konferencē Dohā 2001. gada 14. novembrī pieņemto Deklarāciju par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību TRIPS līgums var un būtu jāinterpretē un jāīsteno, atbalstot PTO locekļu tiesības aizsargāt sabiedrības veselību un it sevišķi tiesības veicināt plašu piekļuvi medikamentiem. Jo sevišķi attiecībā uz medikamentiem, kuru Eiropas Savienības teritorijas fiziskā šķērsošana (ar vai bez pārkraušanas, uzglabāšanas noliktavā, kravas sadalīšanas vai transporta veida maiņas) veido tikai daļu no visa brauciena, kas sākas un beidzas ārpus Savienības muitas teritorijas, muitas iestādēm, novērtējot intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku, jāņem vērā jebkura būtiska iespējamība, ka šīs preces var tikt laistas Savienības tirgū.

(18) Efektivitātes nolūkā būtu jāpiemēro Padomes 1997. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un to sadarbību ar Komisiju, lai nodrošinātu muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu[12].

(19) Muitas iestāžu pienākumi būtu jānosaka dalībvalstu tiesību aktos, taču pieprasījuma muitas iestādēm rīkoties apstiprināšanai nebūtu jāpiešķir šā lēmuma saņēmējam tiesības uz kompensāciju gadījumos, kad muitas iestāde šādas preces nav atklājusi un ir izlaidusi apgrozībai vai nav rīkojusies, lai tās aizturētu.

(20) Ņemot vērā, ka muitas iestādes rīkojas pēc iepriekš saņemta pieprasījuma, ir piemēroti paredzēt, ka pieprasījumu rīkoties apstiprinoša lēmuma saņēmējam būtu jāsedz visas izmaksas, kas muitas iestādēm radušās, rīkojoties, lai īstenotu attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības. Taču tam nebūtu jāliedz lēmuma saņēmējam iespēja prasīt kompensāciju no pārkāpēja vai citām personām, kuras varētu būt uzskatāmas par atbildīgām, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Izmaksas un zaudējumi, kas muitas rīcības rezultātā radušies personām, kas nav muitas iestādes, ja preces ir aizturētas, pamatojoties uz trešās personas prasību, kas balstīta uz intelektuālā īpašuma tiesībām, būtu jāregulē ar īpašiem tiesību aktiem katrā konkrētā gadījumā.

(21) Muitas iestāžu veiktā intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana ietvers datu apmaiņu par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pieprasījumiem rīkoties. Šāda datu apstrāde attiecas arī uz personas datu apstrādi, kas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesībām, kā jo īpaši noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[13] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[14].

(22) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus saistībā ar to noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz veidlapām pieprasījumam muitas iestādēm rīkoties un veidlapām pieprasījumam pagarināt laikposmu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, īstenošanas pilnvaras, proti, standarta veidlapu noteikšana, būtu jāuztic Komisijai.

(23) Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011[15], ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Lai gan šīs īstenojamās regulas noteikumu priekšmets attiecas uz kopējas tirdzniecības politikas jomu, ņemot vērā īstenošanas aktu veidu un ietekmi, to pieņemšanai būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra.

(24) Regula (EK) Nr. 1383/2003 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula nosaka apstākļus un procedūras muitas rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir vai tām bija jābūt muitas uzraudzībā Savienības muitas teritorijā.

2. Šī regula neattiecas uz precēm, kas ir izlaistas brīvai apgrozībai galapatēriņa režīmā Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 82. panta izpratnē.

3. Šī regula nekādā veidā neietekmē dalībvalstu un Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

4. Šī regula neattiecas uz nekomerciālam precēm, kas atrodas ceļotāja personiskajā bagāžā.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā

(1) "intelektuālā īpašuma tiesības" nozīmē:

(a) preču zīmi;

(b) dizainparaugu;

(d) ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

(e) patentu, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(f) papildu aizsardzības sertifikātu zālēm, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 469/2009[16];

(g) papildu aizsardzības sertifikātu augu aizsardzības līdzekļiem, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 1610/96[17];

(h) tiesības uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību, atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 2100/94[18];

(i) tiesības uz augu šķirņu aizsardzību, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(j) pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(k) lietderīgo modeli, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(l) komercnosaukumu, ciktāl tam ir noteikts intelektuālā īpašuma izņēmuma tiesību statuss, atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(m) jebkuras citas tiesības, kas ir Savienības tiesību aktos noteikta intelektuālā īpašuma izņēmuma tiesības;

(2) "preču zīme" ir:

(a) Kopienas preču zīme, atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 207/2009[19];

(b) dalībvalstī reģistrēta preču zīme vai attiecībā uz Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā reģistrēta preču zīme;

(d) preču zīme, kas reģistrēta saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā Savienībā;

(3) "dizainparaugs" ir:

(a) Kopienas dizainparaugs, atbilstoši regulai (EK) Nr. 6/2002[20];

(b) dizainparaugs, kas reģistrēts dalībvalstī;

(d) dizainparaugs, kas reģistrēts saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kas ir spēkā Savienībā;

(4) "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir:

(a) lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums, atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 510/2006[21];

(b) vīna ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums, atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 1234/2007[22];

(d) stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr. 110/2008[24];

(e) tādu produktu, kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni, lauksaimniecības produkti vai pārtikas produkti, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, tiktāl, ciktāl tai noteikts izņēmuma tiesību statuss, atbilstoši dalībvalstu vai Savienības tiesību aktiem;

(f) ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura minēta attiecīgos nolīgumos starp Savienību un trešām valstīm;

(5) "viltotas preces" ir:

(a) preces, uz kurām attiecas preču zīmes tiesību pārkāpums un uz kurām bez atļaujas norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nav iespējams atšķirt no likumīgi reģistrētas preču zīmes;

(b) preces, uz kurām attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesību pārkāpums un uz kurām norādīti vai kuras apzīmē nosaukumi vai apzīmējumi, kas aizsargāti saistībā ar šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

(6) "pirātiskas preces" ir preces, uz kurām attiecas autortiesību vai blakustiesību, vai dizainparauga tiesību pārkāpums un kas ir kopijas vai ietver atsevišķas kopijas, kas ir izgatavotas bez autortiesību vai blakustiesību, vai dizainparauga tiesību (reģistrētu vai nereģistrētu) subjekta vai tiesību subjekta pilnvarotas personas atļaujas izgatavošanas valstī;

(7) "preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības" ir preces, par kurām ir pietiekami pierādījumi, lai muitas iestādes uzskatītu, ka preces tajā dalībvalstī, kurā tās ir atklātas, prima facie ir:

(a) preces, uz kurām attiecas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem,

(b) ierīces, līdzekļi vai sastāvdaļas, ar kuru palīdzību apiet tehnoloģiju, ierīci vai sastāvdaļu, kas, normāli darbojoties, novērš vai ierobežo tādas darbības attiecībā uz darbiem, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts un ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(c) jebkura veidne vai matrice, kas ir īpaši izveidota vai pielāgota tādu preču ražošanai, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ja šādas veidnes vai matrices izmantošana pārkāpj tiesību subjekta tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

(8) "pieprasījums" ir muitas iestādēm iesniegts lūgums rīkoties gadījumos, kad ir aizdomas par precēm, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

(9) "pieprasījums dalībvalstī" ir pieprasījums dalībvalsts muitas iestādēm rīkoties attiecīgajā dalībvalstī;

(10) "pieprasījums Savienībā" ir pieprasījums, kas iesniegts vienā dalībvalstī un kurā šīs dalībvalsts un vienas vai vairāku citu dalībvalstu muitas iestādēm prasīts rīkoties attiecīgajās dalībvalstīs;

(11) "pieprasītājs" ir persona, kura iesniedz pieprasījumu savā vārdā;

(12) "preču valdītājs" ir persona, kas ir preču īpašnieks vai kam ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kas tās fiziski kontrolē;

(13) "deklarētājs" ir deklarētājs Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 18. punkta izpratnē;

(14) "iznīcināšana" ir preču fiziska iznīcināšana, pārstrāde vai nekomerciāla atbrīvošanās no precēm tā, lai neradītu kaitējumu personai, kuras labā pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina pieprasījumu;

(15) "muitas uzraudzība" ir muitas uzraudzība Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 13. punkta izpratnē;

(16) “Savienības muitas teritorija” ir Kopienas muitas teritorija Regulas (EEK) Nr. 2913/92 3. pantā izpratnē;

(17) "preču izlaišana" ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj izmantot preces mērķiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro.

3. pants

Piemērojamie tiesību akti

Neskarot Regulas (EK) Nr. 864/2007[25] 8. pantu, tās dalībvalsts tiesību normas, kurā atklātas preces kādā no situācijām, kas minētas 1. panta 1. punktā, ir piemērojamas, lai noteiktu, vai šo preču izmantošana rada aizdomas par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai ar to ir pārkāptas intelektuāla īpašuma tiesības.

II NODAĻA

PIEPRASĪJUMS MUITAS IESTĀDĒM RĪKOTIES

1. iedaļa

pieprasījumu rīkoties iesniegšana

4. pants

Personas, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu

1. Personas, kuras ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu dalībvalstī vai Savienībā, ir:

(a) intelektuālā īpašuma tiesību subjekti;

(b) intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt autortiesību vai blakustiesību subjektus;

(c) profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt autortiesību vai blakustiesību subjektus;

(d) grupas Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 1. punkta izpratnē, ražotāju grupas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 118. panta e) punkta izpratnē vai līdzīgas ražotāju grupas, kas pārstāv ražotājus, kas izmanto kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai šādu grupu pārstāvji, kā paredzēts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes regulējošajos Savienības tiesību aktos, saimnieciskās darbības veicēji, kas ir tiesīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kā arī par attiecīgās ģeogrāfiskās norādes pārbaudēm atbildīgās iestādes.

2. Papildus 1. punktā uzskaitītajām personām pieprasījumu dalībvalstī var iesniegt:

(a) visas citas personas, kurām ir atļauja izmantot intelektuālā īpašuma tiesības;

(b) ražotāju grupas, kas pārstāv ražotājus, kas izmanto kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vai šādu grupu pārstāvji, kā paredzēts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes regulējošajos dalībvalstu tiesību aktos, saimnieciskās darbības veicēji, kas ir tiesīgi izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ka arī par attiecīgās ģeogrāfiskās norādes pārbaudēm atbildīgās iestādes.

3. Papildus 1. punktā uzskaitītajām personām pieprasījumu Savienībā ir tiesīga iesniegt persona, kura ir tādas izņēmuma licences saņēmējs, kura attiecas uz Savienības muitas teritoriju.

4. Visām personām, kas saskaņā ar 1., 2. un 3. punkta noteikumiem ir tiesīgas iesniegt pieprasījumu, jāspēj uzsākt tiesvedību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem tajā dalībvalstī, kurā preces atklātas.

5. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas pieprasījums Savienībā

Pieprasījums Savienībā var tikt iesniegts attiecībā uz jebkurām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ir spēkā visā Savienībā.

6. pants

Pieprasījumu iesniegšana

1. Ja ir aizdomas, ka ar preču izmantošanu tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, 4. pantā minētās personas var pieprasīt muitas iestāžu rīcību, iesniedzot pieprasījumu attiecīgajā muitas struktūrvienībā. Pieprasījumu iesniedz uz 3. punktā minētās veidlapas.

2. Katra dalībvalsts norīko muitas struktūrvienību, kura drīkst saņemt un apstrādāt pieprasījumus. Dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju, un Komisija publisko dalībvalstu noteikto kompetento muitas struktūrvienību sarakstu.

3. Komisija īstenošanas aktos nosaka pieprasījuma veidlapas paraugu. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Veidlapā pieprasītājs norāda šādu informāciju:

(a) ziņas par pieprasītāju;

(b) pieprasītāja statusu 4. panta izpratnē;

(c) pavaddokumentus, kas jāiesniedz, lai muitas struktūrvienībai apliecinātu, ka pieprasītājs ir tiesīgs iesniegt pieprasījumu;

(d) to fizisku vai juridisku personu pilnvarojumu, kas pārstāv pieprasītāju, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pieprasījums iesniegts;

(e) īstenojamo intelektuālā īpašuma tiesību uzskaitījumu;

(f) ja iesniegts pieprasījums Savienībā — dalībvalsti vai dalībvalstis, kurās tiek prasīta muitas rīcība;

(g) konkrētus un tehniskus datus par autentiskajām precēm, tostarp nepieciešamības gadījumā arī attēlus;

(h) informāciju, ko pievieno veidlapai un kas vajadzīga, lai muitas iestādēm ļautu identificēt attiecīgās preces;

(i) jebkuru informāciju, kas svarīga muitas iestāžu analīzei un novērtējumam saistībā ar attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku;

(j) pieprasītāja pārstāvja(-u) tehniskos un juridiskos jautājumos vārdu (nosaukumu) un adresi;

(k) pieprasītāja apņemšanos informēt kompetento muitas struktūrvienību par jebkuru no 14. panta minētajām situācijām;

(l) pieprasītāja apņemšanos sniegt un atjaunināt jebkuru informāciju, kas svarīga muitas iestāžu analīzei un novērtējumam saistībā ar attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma risku;

(m) pieprasītāja apņemšanos uzņemties atbildību saskaņā ar 26. panta nosacījumiem;

(n) pieprasītāja apņemšanos segt 27. pantā minētās izmaksas saskaņā ar 27. panta nosacījumiem;

(o) pieprasītāja apņemšanos piekrist tam, ka viņa iesniegtos datus apstrādās Komisija.

4. Ja ir pieejamas datorizētas pieprasījumu saņemšanas un apstrādes sistēmas, pieprasījumus iesniedz, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

5. Ja pieprasījums ir iesniegts pēc muitas iestāžu paziņojuma par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu saskaņā ar 17. panta 4. punktu, pieprasījums atbilst šādiem papildu noteikumiem:

(a) to iesniedz kompetentajai muitas struktūrvienībai četru darba dienu laikā no paziņojuma par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu;

(b) tas ir pieprasījums dalībvalstī;

(c) tajā ietver 3. punktā minēto informāciju. Taču pieprasītājam atļauj neiesniegt 3. punkta g)‑i) apakšpunktā minētās ziņas.

2. iedaļa

Lēmumi par pieprasījumiem rīkoties

7. pants

Pieprasījumu apstrāde

1. Ja, saņemot pieprasījumu, kompetentā muitas struktūrvienība uzskata, ka pieprasījumā nav iekļauta visa 6. panta 3. punktā minētā informācija, kompetentā muitas struktūrvienība aicina pieprasītāju sniegt trūkstošo informāciju 10 darba dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas.

Šādos gadījumos 8. panta pirmajā daļā minēto termiņu aptur līdz brīdim, kad ir saņemta vajadzīgā informācija.

2. Ja pieprasītājs neiesniedz trūkstošo informāciju 1. punktā minētajā termiņā, kompetentā muitas struktūrvienība pieprasījumu noraida.

3. No pieprasītāja neiekasē nodevu, lai segtu administratīvās izmaksas, kas ir radušās pieprasījuma apstrādes laikā.

8. pants

Paziņojumi par pieprasījumu rīkoties apstiprināšanu vai noraidīšanu

Kompetentā muitas struktūrvienība par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt pieprasījumu pieprasītāju informē 30 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Ja pieprasītājs jau iepriekš ticis informēts par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu, ko veic muitas iestādes, kompetentā muitas struktūrvienība par savu lēmumu apstiprināt vai noraidīt pieprasījumu pieprasītāju informē vienas darba dienas laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

9. pants

Lēmumi par pieprasījumiem rīkoties

1. Lēmumi, ar kuriem apstiprina pieprasījumu dalībvalstī, lēmumi, ar kuriem šādus lēmumus atceļ vai groza, kā arī lēmumi, ar kuriem pagarina termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, stājas spēkā to pieņemšanas dienā dalībvalstī, kurā iesniegts pieprasījums.

2. Lēmumi, ar kuriem apstiprina pieprasījumu Savienībā, lēmumi, ar kuriem šādus lēmumus atceļ vai groza, kā arī lēmumi, ar kuriem pagarina termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, stājas spēkā:

(a) dalībvalstī, kurā pieprasījums iesniegts — lēmuma pieņemšanas dienā;

(b) pārējās dalībvalstīs, kur pieprasīta muitas iestāžu rīcība — dienā, kad muitas iestādes ir saņēmušas paziņojumu saskaņā ar 13. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka lēmuma saņēmējs ir izpildījis 27. panta 3. punktā minētos pienākumus.

10. pants

Termiņš, kurā muitas iestādēm jārīkojas

1. Apstiprinot pieprasījumu, kompetentā muitas struktūrvienība norāda laika posmu, kurā muitas iestādēm ir jārīkojas.

Šis laika posms sākas no dienas, kad pieņemts lēmums par pieprasījuma apstiprināšanu, un tas nav ilgāks par vienu gadu.

2. Ja pieprasījumā, kas saņemts pēc muitas iestāžu paziņojuma par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu saskaņā ar 17. panta 4. punktu, nav iekļautas 6. panta 3. punkta g)‑i) apakšpunktā minētās ziņas, pieprasījumu apstiprina tikai attiecībā uz šo preču izlaišanas atlikšanu vai aizturēšanu.

3. Ja intelektuālā īpašuma tiesības zaudē spēku vai pieprasītājs kādu citu iemeslu dēļ vairs nav persona, kas tiesīga iesniegt pieprasījumu, muitas iestādes nerīkojas. Lēmumu, ar kuru pieprasījums apstiprināts, atceļ vai attiecīgi groza tās muitas iestādes, kas lēmumu pieņēma.

11. pants

Tā termiņa pagarināšana, kurā muitas iestādēm jārīkojas

1. Beidzoties termiņam, kurā muitas iestādēm jārīkojas, un pēc tam, kad lēmuma saņēmējs ir samaksājis visus parādus, ko tas saskaņā ar šo regulu ir parādā muitas iestādēm, muitas struktūrvienība, kas pieņēma sākotnējo lēmumu, var termiņu pagarināt pēc pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja lūguma.

2. Ja lūgums pagarināt termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, tiek izteikts mazāk nekā 30 darba dienas pirms lēmuma spēka esamības laikposma beigām, kompetentā muitas struktūrvienība var pagarinājumu atteikt.

3. Lūgumā pagarināt termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, iekļauj izmaiņas 6. panta 3. punktā noteiktajā informācijā.

4. Kompetentā muitas struktūrvienība savu lēmumu par termiņa pagarināšanu paziņo pieprasījumu apstiprinošā lēmuma saņēmējam 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.

5. Pagarinātais termiņš, kurā muitas iestādēm jārīkojas, sākas no dienas, kurā pieņemts lēmums par termiņa pagarinājuma apstiprināšanu, un tas nav ilgāks par vienu gadu.

Ja intelektuālā īpašuma tiesības zaudē spēku vai pieprasītājs kādu citu iemeslu dēļ vairs nav persona, kas tiesīga iesniegt pieprasījumu, muitas iestādes nerīkojas. Lēmumu, ar kuru pagarinājums apstiprināts, atceļ vai attiecīgi groza tās muitas iestādes, kas lēmumu pieņēma.

6. No lēmuma saņēmēja neiekasē nodevu, lai segtu administratīvās izmaksas, kas ir radušās termiņa pagarinājuma lūguma apstrādes laikā.

7. Komisija īstenošanas aktos nosaka termiņa pagarinājuma lūguma veidlapas paraugu. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

12. pants

Grozījumi lēmumā, kas skar intelektuālā īpašuma tiesības

Kompetentā muitas struktūrvienība, kas pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu, var pēc šāda lēmuma saņēmēja pieprasījuma mainīt lēmumā iekļauto intelektuālā īpašuma tiesību uzskaitījumu.

Attiecībā uz lēmumu, ar kuru apstiprina pieprasījumu Savienībā, jebkuri grozījumi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību uzskaitījuma papildināšanu, ietver tikai 5. pantā noteiktās intelektuālā īpašuma tiesības.

13. pants

Kompetentās muitas struktūrvienības paziņošanas pienākumi

1. Kompetentā muitas struktūrvienība, kurā iesniegts pieprasījums dalībvalstī, nosūta savas dalībvalsts muitas dienestiem šādus lēmumus tūlīt pēc to pieņemšanas:

(a) lēmumus, ar kuriem apstiprina pieprasījumu dalībvalstī;

(b) lēmumus, ar kuriem atceļ lēmumus par pieprasījuma apstiprināšanu dalībvalstī;

(d) lēmumus, ar ko pagarina termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas.

2. Kompetentās muitas struktūrvienības, kurām iesniegts pieprasījums Savienībā, nosūta pieprasījumā minētās dalībvalsts kompetentajai muitas struktūrvienībai šādus lēmumus:

(a) lēmumus, ar kuriem apstiprina pieprasījumu Savienībā;

(b) lēmumus, ar kuriem atceļ lēmumus par pieprasījumu apstiprināšanu Savienībā;

(d) lēmumus, ar ko pagarina vai atsaka pagarinājumu termiņam, kurā muitas iestādēm jārīkojas;

(e) lēmumus, ar ko aptur muitas iestāžu rīcību saskaņā ar 15. panta 2. punktu.

Kompetentā muitas struktūrvienība tajā(-s) dalībvalstī(-s), kas norādīta(-s) pieprasījumā Savienībā, nekavējoties nosūta minētos lēmumus muitas dienestiem.

3. Tiklīdz ir izveidota 31. panta 3. punktā minētā Komisijas centrālā datubāze, visu datu apmaiņu attiecībā uz pieprasījumiem rīkoties, to pavaddokumentiem un dalībvalstu muitas iestāžu savstarpējiem paziņojumiem veic ar šīs datubāzes starpniecību.

14. pants

Pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja paziņošanas pienākumi

Pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs kompetentajai muitas struktūrvienībai, kas pieņēmusi lēmumu, paziņo:

(a) ja intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas pieprasījums, zaudē spēku;

(b) ja lēmuma saņēmējs citu iemeslu dēļ vairs nav persona, kas tiesīga iesniegt pieprasījumu;

Pants 15

Pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja pienākumu nepildīšana

1. Ja pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs muitas iestāžu nodrošināto informāciju izmanto mērķiem, kas nav minēti 19. pantā, kompetentās muitas struktūrvienības var:

(a) apturēt pieprasījumu apstiprinoša lēmuma piemērošanu dalībvalstī, kurā informācija tika sniegta vai izmantota, līdz tā termiņa beigām, kurā muitas iestādēm jārīkojas;

(b) atteikties pagarināt termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas.

2. Kompetentā muitas struktūrvienība var nolemt apturēt muitas iestāžu rīcību līdz tā termiņa beigām, kurā muitas iestādēm jārīkojas, ja lēmuma saņēmējs:

(a) nepilda savus 14. pantā noteiktos paziņošanas pienākumus;

(b) nepilda 18. panta 2. punkta prasības par paraugu atdošanu;

(d) neuzsāk tiesvedību, kā noteikts 20. panta 1. punktā, 23. panta 4. punktā vai 24. panta 9. punktā.

Ja minētais attiecas uz pieprasījumu Savienībā, lēmums par muitas iestāžu rīcības apturēšanu ir spēkā tikai tajā dalībvalstī, kurā šāds lēmums ir pieņemts.

III NODAĻA

NORMAS, KAS REGLAMENTĒ MUITAS IESTĀŽU RĪCĪBU

1. iedaļa

Preču, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, izlaišanas atlikšana vai aizturēšana

16. pants

Preču izlaišanas atlikšana vai preču aizturēšana pēc pieprasījuma apstiprināšanas

1. Ja dalībvalsts muitas iestādes vienā no 1. panta 1. punktā minētajām situācijām konstatē preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, uz kurām attiecas pieprasījumu rīkoties apstiprinošs lēmums, tās pieņem lēmumu atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt.

2. Pirms pieņemt lēmumu par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu, muitas iestādes var lūgt pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēju sniegt tām jebkādu būtisku informāciju. Muitas iestādes var lēmuma saņēmējam sniegt informāciju par preču vienību faktisko vai šķietamo skaitu un to veidu, kā arī atbilstošos gadījumos nosūtīt preču vienību attēlus.

3. Pirms pieņemt lēmumu par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu, muitas iestādes par saviem nodomiem paziņo deklarētājam vai, ja preces paredzēts aizturēt — preču valdītājam. Deklarētājam vai preču valdītājam dod iespēju izteikt savu viedokli trīs dienu laikā no minētā paziņojuma nosūtīšanas.

4. Muitas iestādes pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam un preču deklarētājam vai preču valdītājam par savu lēmumu atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt paziņo vienas darba dienas laikā no šāda lēmuma pieņemšanas.

Paziņojums deklarētajam vai preču valdītājam ietver informāciju par juridiskajām sekām, kas noteiktas 20. pantā saistībā ar precēm, kas nav ne viltotas, ne pirātiskas, un 23. pantā saistībā ar precēm, kas ir viltotas un pirātiskas.

5. Muitas iestādes informē pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēju un preču deklarētāju vai preču valdītāju par to preču, kuru izlaišana ir atlikta vai kuras ir aizturētas, faktisko vai lēsto daudzumu un preču faktisko vai šķietamo veidu, tostarp atbilstošos gadījumos nosūta preču vienību attēlus.

6. Ja par preču valdītājiem uzskatāmas vairākas personas, muitas iestādēm nav pienākuma informēt vairāk nekā vienu personu.

17. pants

Preču izlaišanas atlikšana vai preču aizturēšana bez pieprasījuma apstiprināšanas

1. Ja muitas iestādes savā darbībā vienā no 1. panta 1. punktā minētajām situācijām konstatē preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt, pirms saņēmušas paziņojumu par pieprasījumu apstiprinošu lēmumu, kas attiecas uz šīm precēm.

2. Pirms pieņemt lēmumu par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu, muitas iestādes, izpaužot tikai informāciju par preču vienību faktisko vai lēsto daudzumu un to faktisko vai šķietamo veidu, tostarp atbilstošos gadījumos nosūtot preču vienību attēlus, var lūgt jebkuru personu, kas ir tiesīga iesniegt pieprasījumu par intelektuālā īpašuma tiesību varbūtējo pārkāpumu, sniegt muitas iestādēm jebkādu būtisku informāciju.

4. Par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu muitas iestādes vienas dienas laikā no preču izlaišanas atlikšanas vai preču aizturēšanas paziņo personai, kas tiesīga iesniegt pieprasījumu, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību varbūtējo pārkāpumu.

5. Muitas iestādes dod atļauju izlaist preces vai izbeigt to aizturēšanu tūlīt pēc muitas formalitāšu nokārtošanas šādos gadījumos:

(a) ja iestādes vienas darba dienas laikā no preču izlaišanas atlikšanas vai preču aizturēšanas nav identificējušas nevienu personu, kas būtu tiesīga iesniegt pieprasījumu, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma varbūtējo tiesību pārkāpumu;

(b) ja iestādes nav saņēmušas vai ir noraidījušas pieprasījumu saskaņā ar 6. panta 5. punktu.

Muitas iestādes preču deklarētājam vai preču valdītājam par savu lēmumu atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt paziņo vienas darba dienas laikā no šāda lēmuma pieņemšanas.

6. Šo pantu nepiemēro ātrbojīgām precēm.

18. pants

Preču, kuru izlaišana ir atlikta vai kuras ir aizturētas, pārbaude un paraugu ņemšana

1. Muitas iestādes pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam un preču deklarētājam vai preču valdītājam dod iespēju pārbaudīt preces, kuru izlaišana ir atlikta vai kuras ir aizturētas.

2. Muitas iestādes var ņemt paraugus un var pēc pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja lūguma tam izsniegt preču paraugus, kas paredzēti tikai un vienīgi analīzei un turpmākas procedūras sekmēšanai attiecībā uz viltotām un pirātiskām precēm. Par jebkuras šādu paraugu analīzes veikšanu atbild tikai pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs.

Ja apstākļi to ļauj, pēc tehniskās analīzes veikšanas un pirms preču izlaišanas un aizturēšanas izbeigšanas paraugus atdod.

3. Muitas iestādes pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam pēc pieprasījuma dara zināmu preču, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, nosūtītāja, saņēmēja, deklarētāja vai valdītāja vārdu (nosaukumu) un adresi, muitas procedūru un preču izcelsmi, vietu, no kuras tās tiek ievestas, kā arī to galamērķi (ja minētā informācija ir pieejama).

4. Preču uzglabāšanas nosacījumus to izlaišanas atlikšanas vai aizturēšanas laikā, tostarp noteikumus attiecībā uz izmaksām, nosaka katra dalībvalsts.

19. pants

Atļauja pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam izmantot noteiktu informāciju

Ja pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs ir saņēmis 18. panta 3. punktā minēto informāciju, tas šo informāciju var izmantot tikai turpmākiem mērķiem:

(a) tiesvedības uzsākšanai, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

(b) kompensācijas piedzīšanai no tiesību pārkāpēja vai citām personām, ja preces iznīcinātas saskaņā ar 20. panta 3. punktu vai 23. panta 3. punktu.

2. iedaļa

Tiesvedības uzsākšana un paredzamā preču izlaišana

20. pants

Tiesvedības uzsākšana

1. Ja ir aizdomas, ka ar precēm, kas nav minētas 23. un 24. pantā, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs 10 darba dienu laikā no lēmuma nosūtīšanas par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu ierosina tiesvedību, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Ja preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir ātrbojīgas, termiņš pirmajā daļā minētās tiesvedības ierosināšanai ir trīs darba dienas no lēmuma nosūtīšanas par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu.

2. Muitas iestādes dod atļauju izlaist preces vai izbeigt to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja 1. punktā minētāja termiņā tās no pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja nav saņēmušas informāciju par:

(a) tiesvedības uzsākšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

(b) rakstisku vienošanos starp pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēju un preču valdītāju par preču iznīcināšanu.

3. Ja noslēgta 2. punkta b) apakšpunktā minētā vienošanās par preču iznīcināšanu, to veic muitas kontrolē, bet atbildību un izmaksas par to uzņemas pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs, ja vien tās dalībvalsts, kurā preces tiek iznīcinātas, tiesību aktos nav noteikts citādi.

4. Muitas iestādes 1. punkta pirmajā daļā minēto termiņu var atbilstošos gadījumos pagarināt pēc pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja pieprasījuma, bet ne ilgāk kā par 10 darba dienām.

Ātrbojīgu preču gadījumā 1. punkta otrajā daļā minēto termiņu nepagarina.

21. pants

Paredzamā preču izlaišana

1. Ja muitas iestādes ir saņēmušas paziņojumu par tiesvedības uzsākšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas dizainparauga, patenta, lietderīgā modeļa vai augu šķirņu tiesības, un ir pagājis 20. pantā noteiktais termiņš, preču deklarētājs vai valdītājs var lūgt muitas iestādes preces izlaist vai izbeigt to aizturēšanu.

Muitas iestādes izlaiž preces vai izbeidz to aizturēšanu tikai tad, ja izpildīti šādi nosacījumi:

(a) preču deklarētājs vai valdītājs ir garantējis nodrošinājumu;

(b) iestāde, kuras kompetencē ir noteikt, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, nav atļāvusi piesardzības pasākumus;

2. Nodrošinājumu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, garantē deklarētājs vai preču valdītājs 10 darba dienu laikā no dienas, kad muitas iestādes saņēmušas 1. punktā minēto lūgumu.

3. Muitas iestādes nodrošinājumu nosaka apmērā, kas ir pietiekami liels, lai aizsargātu pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja intereses.

4. Nodrošinājuma garantēšana neierobežo citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam.

22. pants

Attiecībā uz iznīcināšanai paredzētām precēm aizliegtas muitas procedūras un izmantošana

1. Preces, kas saskaņā ar 20., 23. vai 24. pantu paredzētas iznīcināšanai, netiek:

(a) izlaistas brīvā apgrozībā;

(b) izvestas ārpus Savienības muitas teritorijas;

(d) atkārtoti eksportētas;

(e) pakļautas neuzlikšanas procedūrai;

(f) novietotas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

2. Muitas iestādes var atļaut 1. punktā minētās preces muitas uzraudzībā pārvietot no vienas vietas uz citu Savienības muitas teritorijā, lai tās muitas kontrolē iznīcinātu.

3. iedaļa

Viltotas un pirātiskas preces

23. pants

Iznīcināšana un tiesvedības uzsākšana

1. Preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas vai pirātiskas, var iznīcināt muitas kontrolē, turklāt nav nepieciešams noteikt, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā preces ir atklātas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a) pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs par savu piekrišanu preču iznīcināšanai ir rakstiski informējis muitas iestādes 10 darba dienu laikā (vai trīs darba dienu laikā ātrbojīgu preču gadījumā) no dienas, kad nosūtīts lēmums par preču izlaišanas atlikšanu vai preču iznīcināšanu;

(b) preču deklarētājs vai preču valdītājs par savu piekrišanu preču iznīcināšanai ir rakstiski informējis muitas iestādes 10 darba dienu laikā (vai trīs darba dienu laikā ātrbojīgu preču gadījumā) no dienas, kad nosūtīts lēmums par preču izlaišanas atlikšanu vai preču iznīcināšanu.

2. Ja preču deklarētājs vai valdītājs 1. punkta b) apakšpunktā minētajos termiņos nav apliecinājis savu piekrišanu preču iznīcināšanai, ne arī darījis zināmus savus iebildumus pret preču iznīcināšanu tām muitas iestādēm, kas pieņēmušas lēmumu atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt, muitas iestādes var uzskatīt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai.

Muitas dienesti attiecīgi informē pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēju.

Ja preču deklarētājs vai valdītājs iebilst pret preču iznīcināšanu, muitas iestādes šos iebildumus dara zināmus pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam.

3. Preces iznīcina muitas kontrolē, un atbildību un izdevumus par to uzņemas pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs, ja vien tās dalībvalsts, kurā preces tiek iznīcinātas, tiesību aktos nav noteikts citādi. Pirms preču iznīcināšanas var ņemt paraugus.

4. Ja nav saņemta piekrišana preču iznīcināšanai, 10 darba dienu laikā (vai trīs darba dienu laikā ātrbojīgu preču gadījumā) no dienas, kad nosūtīts lēmums par preču izlaišanas atlikšanu vai preču iznīcināšanu, pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs uzsāk tiesvedību, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

Muitas iestādes pirmajā daļā minētos termiņus var atbilstošos gadījumos pagarināt pēc pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja lūguma, bet ne ilgāk kā par 10 darba dienām.

Ātrbojīgu preču gadījumā šos termiņus nepagarina.

5. Muitas iestādes dod atļauju izlaist preces vai izbeigt to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja tās no pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja nav saņēmušas informāciju par:

(a) piekrišanu preču iznīcināšanai 1. punkta a) apakšpunktā minētajos termiņos;

(b) tiesvedības uzsākšanu 4. punkta minētājā termiņā, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

24. pants

Īpaša procedūra mazos sūtījumos sūtītu preču iznīcināšanai

1. Šis pants attiecas uz precēm, kuras atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

(a) preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas vai pirātiskas;

(b) preces, kas nav ātrbojīgas;

(d) preces tiek pārvadātas mazos sūtījumos.

2. 16. panta 3., 4. un 5. punktu un 18. panta 2. punktu nepiemēro.

3. Vienas darba dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par preču izlaišanas atlikšanu vai preces aizturēšanu par to paziņojot preču deklarētājam vai valdītājam, muitas iestādes preču deklarētāju vai valdītāju informē par:

(a) muitas iestāžu nodomu preces iznīcināt;

(b) preču deklarētāja vai valdītāja tiesībām saskaņā ar 4. un 5. punktu.

4. Deklarētājam vai preču valdītājam dod iespēju izteikt savu viedokli 20 darba dienu laikā no dienas, kad nosūtīts lēmums par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu.

5. Minētās preces var iznīcināt, ja 20 darba dienu laikā no dienas, kad nosūtīts lēmums par preču izlaišanas atlikšanu vai preču aizturēšanu, preču deklarētājs vai valdītājs ir muitas iestādēm apliecinājis savu piekrišanu preču iznīcināšanai.

6. Ja preču deklarētājs vai valdītājs 5. punktā minētajā termiņā nav apliecinājis savu piekrišanu preču iznīcināšanai, ne arī darījis zināmus savus iebildumus pret preču iznīcināšanu tam muitas dienestam, kas pieņēmis lēmumu atlikt preču izlaišanu vai preces aizturēt, muitas iestādes var uzskatīt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai.

7. Preces iznīcina muitas kontrolē, un izdevumus par to sedz muitas iestādes.

8. Ja preču deklarētājs vai valdītājs iebilst pret preču iznīcināšanu, muitas iestādes šos iebildumus dara zināmus pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējam, pievienojot informāciju par preču vienību faktisko vai lēsto daudzumu un to faktisko vai šķietamo veidu, turklāt atbilstošos gadījumos nosūtot preču vienību attēlus.

9. Muitas iestādes dod atļauju izlaist preces vai izbeigt to aizturēšanu tūlīt pēc visu muitas formalitāšu nokārtošanas, ja tās no pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja 10 darba dienu laikā no dienas, kad nosūtīta 8. punktā minētā informācija, nav saņēmušas ziņas par tiesvedības uzsākšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

10. Komisijai piešķir pilnvaras saskaņā ar 30. pantu pieņemt deleģētos aktus par robežvērtībām, ar kurām šā panta vajadzībām nosaka to, kas uzskatāms par "mazu sūtījumu".

IV NODAĻA

ATBILDĪBA, IZMAKSAS UN SANKCIJAS

25. pants

Muitas iestāžu atbildība

Neskarot dalībvalstīs piemērojamos tiesību aktus, pieprasījumu apstiprinošs lēmums tā saņēmējam nedod tiesības uz kompensāciju gadījumā, ja muitas iestāde nav atklājusi un ir izlaidusi apgrozībai vai nav rīkojusies, lai aizturētu preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

26. pants

Pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja atbildība

Ja procedūra, kas pienācīgi uzsākta saskaņā ar šo regulu, tiek izbeigta pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ vai ja tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēju saista atbildība pret tām personām, kas iesaistītas 1. panta 1. punktā minētajā situācijā, atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā preces atklātas.

27. pants

Izmaksas

1. Ja to pieprasa muitas iestādes, pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmējs sedz visas izmaksas, kas muitas administrācijai radušās saistībā ar preču paturēšanu muitas uzraudzībā saskaņā ar 16. un 17. pantu un saistībā ar preču iznīcināšanu saskaņā ar 20. un 23. pantu.

2. Šis pants neskar pieprasījumu apstiprinoša lēmuma saņēmēja tiesības prasīt kompensāciju no tiesību pārkāpēja vai citām personām, atbilstoši to dalībvalstu tiesību aktiem, kurās preces atklātas.

3. Pieprasījumu Savienībā apstiprinoša lēmuma saņēmējs nodrošina un apmaksā jebkuru tulkojumu, ko pieprasa muitas iestādes, kurām jārīkojas attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

28. pants

Administratīvās sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par administratīvajām sankcijām, kas piemērojamas šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Noteiktajām administratīvajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

V NODAĻA

KOMITEJA, DELEĢĒŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar 247.a un 248.a pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2913/92. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2. 24. panta 10. punktā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku, sākot ar dienu, kad stājas spēkā šī regula.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. panta 10. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā dienu pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neietekmē neviena jau spēkā esoša deleģētā akta derīgumu.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 24. panta 10. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei, nav cēluši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Ar lēmumiem par pieprasījumiem rīkoties saistītā datu apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju

1. Kompetentās muitas struktūrvienības Komisiju informē par:

(a) pieprasījumiem rīkoties, pievienojot fotogrāfijas, attēlus, brošūras;

(b) pieprasījumus apstiprinošiem lēmumiem;

(c) lēmumiem, ar kuriem pagarina termiņu, kurā muitas iestādēm jārīkojas, vai lēmumiem, ar kuriem atceļ vai groza lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu;

(d) pieprasījumu apstiprinoša lēmuma īstenošanas apturēšanu.

2. Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 515/97 24. panta g) punkta noteikumus, ja preču izlaišana tiek atlikta vai preces tiek aizturētas, muitas iestādes Komisijai nosūta visu būtisko informāciju, tostarp ziņas par precēm, intelektuālā īpašuma tiesībām, procedūrām un transportu.

3. Visu 1. un 2. punktā minēto informāciju uzglabā Komisijas centrālajā datubāzē.

4. Komisija 1. un 2. punktā minēto būtisko informāciju dara elektroniskā formā dara pieejamu dalībvalstu muitas iestādēm.

32. pants

Datu aizsardzības noteikumi

1. Personas datu apstrādi Komisijas centrālajā datubāzē veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001[26] un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzībā.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes personas datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK[27] un šīs direktīvas 28. pantā minētās dalībvalsts neatkarīgās publiskā sektora iestādes uzraudzībā.

33. pants

Termiņi, datumi un laika ierobežojumi

Piemēro Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71[28] noteikumus par termiņiem, datumiem un laika ierobežojumiem.

34. pants

Savstarpēja administratīva palīdzība

Piemēro Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumus.

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1383/2003 atceļ no [..].

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Pārejas posma noteikumi

Pieprasījumi rīkoties, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003, ir spēkā līdz tā termiņa beigām, kurā muitas iestādēm jārīkojas un kas norādīts lēmumā, ar kuru apstiprina pieprasījumu, bet tos nepagarina.

37. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 24. panta 1.‑9. punktu piemēro no XX.XX.20XX.

Šī Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Komisijas Paziņojums "Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei", Briselē, COM(2010) 2020, 3.3.2010.

[2] Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojums — Vienotā tirgus akts, COM(2011) 206.

[3] Padomes 2008. gada 25. septembra Rezolūcija par visaptverošu Eiropas mēroga plānu cīņai pret viltošanu un pirātismu (OV C 253, 4.10.2008., 1. lpp.).

[4] Padomes 2009. gada 16. marta Rezolūcija par ES Muitas rīcības plānu 2009.‑2012. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus (OV C 71, 25.3.2009., 1. lpp.).

[5] Komisijas 2010. gada 11. novembra paziņojums — "Ceļā uz aktu par vienoto tirgu", COM(2010) 608 2. galīgā redakcija.

[6] OV C ..

[7] OV C 253, 4.10.2008., 1. lpp.

[8] OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.

[9] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[10] OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

[11] Rezolūcija 2008/2133(INI).

[12] OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

[13] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[14] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[15] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[16] OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.

[17] OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.

[18] OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

[19] OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.

[20] OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.

[21] OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

[22] OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

[23] OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.

[24] OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

[25] OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.

[26] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[27] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[28] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

52011PC0285