KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par EURODAC centrālās vienības darbību 2010. gadā

IEVADS

Darbības joma

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas EURODAC izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (turpmāk – „ EURODAC regula”)[1], ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības darbībām[2]. Šajā astotajā gada ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmas pārvaldību un rezultātiem 2010. gadā. Ziņojumā ir novērtēti EURODAC darbības rezultāti un rentabilitāte, kā arī centrālās vienības pakalpojumu kvalitāte.

Juridisko un politisko aspektu attīstība

Komisija 2010. gada 11. oktobrī pieņēma grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „EURODAC” izveidi, lai efektīvi piemērotu Regulu (EK) Nr. […/…] [, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm][3].

Ar 2010. gada oktobra grozīto priekšlikumu aizstāja Komisijas 2009. gada septembrī pieņemto priekšlikumu, kurš kopā ar pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi[4] kļuva nederīgs, kad stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un tika atcelta pīlāru sistēma. Saskaņā ar Paziņojumu par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām[5] šis paziņojums bija formāli jāatsauc un jāaizstāj ar jaunu priekšlikumu, lai ņemtu vērā LESD jauno regulējumu.

Tomēr, lai panāktu virzību sarunās par patvēruma tiesību aktu kopumu un veicinātu vienošanās panākšanu par EURODAC regulu, Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgāk neaizstāt nederīgo 2009. gada septembra priekšlikumu Padomes lēmumam. Šo iemeslu dēļ Komisija arī atsauca no EURODAC priekšlikuma tos noteikumus, kas attiecās uz piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos.

Turklāt Komisija uzskatīja, ka jaunās EURODAC regulas ātrāka pieņemšana sekmēs savlaicīgu jaunās aģentūras izveidi lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, jo ir paredzēts, ka šī aģentūra būs atbildīga par EURODAC pārvaldību[6].

2010. gada oktobra grozīto priekšlikumu pašlaik apspriež Padome un Eiropas Parlaments.

EURODAC CENTRĀLĀ VIENĪBA[7]

Sistēmas pārvaldība

Ņemot vērā pārvaldāmo datu pieaugošo apjomu (dati dažās transakciju kategorijās ir jāglabā desmit gadus), tehniskās platformas dabisko novecošanu (tā ieviesta 2001. gadā) un EURODAC transakciju apjoma neprognozējamo attīstību, Komisijai ir jāveic EURODAC sistēmas modernizēšana. IT projekta EURODAC PLUS mērķis bija a) aizstāt novecojušo IT infrastruktūru, b) palielināt sistēmas kopējo ietilpību un veiktspēju, c) nodrošināt datu ātrāku, drošāku un uzticamāku sinhronizāciju starp produkcijas sistēmu un darbības nepārtrauktības sistēmu. 2010. gadā tika sekmīgi pabeigti pirmreizējie akcepttesti (PAT) un darbības akcepttests (OAT).

Pirmreizējais akcepttests notika laikā no 2010. gada marta līdz augustam, un tā mērķis bija testēt jaunās sistēmas pilnīgu atbilstību noteiktajām sistēmas prasībām. Darbības akcepttesta (OAT) mērķis bija testēt EURODAC PLUS atbilstību dalībvalstu esošajām IT sistēmām, un tajā bija aktīvi iesaistītas sešas dalībvalstis (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Igaunija, Slovēnija, Somija un Vācija). To sāka 2010. gada 9. augustā un sekmīgi pabeidza 2010. gada 13. septembrī.

Projekta pēdējā posmā – galīgajā akcepttestā – trīs mēnešus pēc kārtas paralēli darbojās vecā un jaunā sistēma un rezultāti tika salīdzināti katru dienu. Galīgais akcepttests tika sākts novembrī un pabeigts 2011. gada februārī.

Pakalpojumu kvalitāte un rentabilitāte

Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai dalībvalstīm, kas ir EURODAC centrālās vienības galalietotājas, sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus. Dalībvalstis tika pilnībā informētas par visu to pakalpojumu nepieejamību, kuri katrā konkrētā gadījumā nebija pieejami to pasākumu dēļ, kas tika veikti saistībā ar EURODAC modernizēšanu (EURODAC PLUS). Kopumā EURODAC centrālā vienība 2010. gadā bija pieejama 99,76% no visa laika.

Centrālās vienības uzturēšanai un darbībai paredzētie izdevumi 2010. gadā bija EUR 2 115 056,61. Izdevumu pieaugums salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (EUR 1 221 183,83 2009. gadā, EUR 605 720,67 2008. gadā) ir izskaidrojams ar EURODAC sistēmas modernizēšanu (EURODAC PLUS). EURODAC PLUS īstenošanas fiksētā summa ir EUR 3 055 695,49: 20 % (EUR 611 139,10) tika izmaksāti 2009. gadā, 60 % (EUR 1 833 417,29) tika izmaksāti 2010. gadā, bet atlikušie 20 % (EUR 611 139,10) tiks izmaksāti 2011. gadā.

Līdzekļi tika ietaupīti, efektīvi izmantojot pašreizējos Komisijas pārvaldītos resursus un infrastruktūru, piemēram, S-TESTA tīklu[8]. Turklāt Komisija (izmantojot ISA programmu[9]) sniedza pakalpojumus saziņas un drošības jomā, kas vajadzīgi datu apmaiņai starp centrālo vienību un valstu vienībām. Šos izdevumus, kas saskaņā ar regulas 21. panta 2. un 3. punktu sākotnēji bija jāsedz katrai dalībvalstij, beigu beigās sedza Komisija, izmantojot kopīgo pieejamo infrastruktūru.

Datu aizsardzība un datu drošība

Ar EURODAC regulas 18. panta 2. punktu tiek ieviesta transakciju kategorija, kas paredz iespēju veikt tā sauktos „īpašos pieprasījumus” pēc tās personas lūguma, kuras dati tiek uzglabāti centrālajā datubāzē, lai nodrošinātu šīs personas kā datu subjekta tiesības piekļūt datiem, kas attiecas uz viņu.

Kā jau minēts iepriekšējos gada ziņojumos, ,,īpašo pieprasījumu” lielais apjoms EURODAC darbības pirmajos gados izraisīja bažas, ka valsts pārvaldes iestādes, iespējams, ļaunprātīgi izmanto šādu iespēju.

2010. gadā kopumā tika veikti 66 pieprasījumi, kas ir nedaudz vairāk, salīdzinot ar 2009. gadu (42) un 2008. gadu (56). Šis skaitlis tomēr norāda uz to, ka īpašo pieprasījumu apjoms, šķiet, ir stabilizējies pieņemamā līmenī, salīdzinot ar vislielāko neseno apjomu 2007. gadā (195).

Lai labāk uzraudzītu šo procesu, Komisija savā priekšlikumā par EURODAC regulas grozīšanu ir iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstu pienākums ir nosūtīt kompetentajai valsts uzraudzības iestādei attiecīgās personas piekļuves pieprasījuma kopiju.

SKAITļI UN ATZINUMI

Šim gada ziņojumam pievienotajā pielikumā ir iekļautas tabulas ar faktiskajiem centrālās vienības darbības datiem laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. EURODAC statistikas pamatā ir dati par 1) visu to 14 gadus vecu vai vecāku personu pirkstu nospiedumiem, kuras ir iesniegušas patvēruma pieteikumu dalībvalstīs (1. kategorija), 2) to personu pirkstu nospiedumiem, kuras tika aizturētas, nelikumīgi šķērsojot dalībvalsts ārējo robežu (2. kategorija), vai 3) to personu pirkstu nospiedumiem, kuras ir nelikumīgi uzturējušās dalībvalsts teritorijā (gadījumā, ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu pārbaudīt, vai jau iepriekš tika iesniegts patvēruma pieteikums) (3. kategorija).

EURODAC datus par patvēruma pieteikumiem nevar salīdzināt ar Eurostat datiem, kuru pamatā ir tieslietu un iekšlietu ministriju sniegtie ikmēneša statistikas dati. Šo atšķirību pamatā ir vairākas metodikas īpatnības. Pirmkārt, Eurostat dati aptver visus, proti, jebkura vecuma patvēruma pieteikuma iesniedzējus. Otrkārt, viņu datus vāc, nošķirot personas, kas iesniedz patvēruma pieteikumu atsauces mēneša laikā (kas var ietvert arī atkārtotus pieteikumus), un personas, kas patvēruma pieteikumu iesniedz pirmo reizi.

Sekmīgas transakcijas

„Sekmīga transakcija” ir transakcija, kuru centrālā vienība ir pareizi apstrādājusi un kas nav noraidīta datu validācijas, kļūdainu pirkstu nospiedumu attēlu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ.[10]

Centrālā vienība 2010. gadā reģistrēja kopumā 299 459 sekmīgi veiktas transakcijas, kas ir par 15,3 % mazāk nekā 2009. gadā (353 561 transakcija).

Iepriekšējos gados vērojamā pieauguma tendence attiecībā uz patvēruma meklētāju ( „1. kategorijas” ) datu transakciju skaitu tika pārtraukta 2010. gadā, kad šis skaits samazinājās līdz 215 463 pieprasījumiem (9%) salīdzinājumā ar 2009. gadu (236 936) un 2008. gadu (219 557).

Tendence attiecībā uz to personu skaitu, kuras aizturētas saistībā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, ( „2. kategorija” ) saglabājās tāda pati kā 2009. gadā. Pēc 61 945 transakcijām 2008. gadā transakciju skaits 2009. gadā noslīdēja līdz 31 071, bet 2010. gadā tas noslīdēja līdz 11 156. Visvairāk šādu transakciju aizvien veic tādas dalībvalstis kā Grieķija, Itālija un Spānija. Kaut arī Grieķija 2010. gadā ir veikusi visvairāk transakciju, to skaits (4486) ir bijis ievērojami mazāks nekā 2009. gadā (18 714). Tāpat 2010. gadā transakciju skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2009. gadu bija vērojams Itālijā (no 7300 līdz 2485) un Spānijā (no 1994 līdz 1674), turklāt Itālijā samazinājums bijis īpaši vērienīgs.

Tāpat kā pagājušajā gadā sešas dalībvalstis (Čehija, Islande, Latvija, Luksemburga, Norvēģija un Portugāle) 2010. gadā neveica nevienu ,,2. kategorijas” transakciju. Kā izskaidrots 2009. gada ziņojumā, atšķirības starp EURODAC nosūtīto 2. kategorijas datu skaitu un citiem statistikas avotiem par dalībvalstīs reģistrēto nelikumīgas robežu šķērsošanas apmēru, kas minēts EURODAC statistikā, visticamāk, izraisa definīcija EURODAC regulas 8. panta 1. punktā[11]. Šo jautājumu precizēs pašlaik notiekošās EURODAC regulas pārskatīšanas gaitā.

Kopējais „3. kategorijas” datu transakciju skaits (dati par personām, kas aizturētas, tām nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā) 2010. gadā samazinājās (līdz 72 840) salīdzinājumā ar 2009. gadu (85 554). Īrija joprojām ir vienīgā dalībvalsts, kas nav veikusi nevienu „3. kategorijas” datu transakciju.

Kaut arī saskaņā ar EURODAC regulu „3. kategorijas” pieprasījumi nav obligāti, Komisija aicina dalībvalstis izmantot šo iespēju, pirms tās uzsāk atgriešanas procedūras atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvai 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi[12]. EURODAC regulā minētajos gadījumos[13] šāds pieprasījums varētu palīdzēt noteikt, vai trešās valsts valstspiederīgais ir iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, uz kuru viņš ir jānosūta atpakaļ, piemērojot Dublinas regulu.

„ Trāpījumi”

Pieteikumu iesniegšana vairākās dalībvalstīs (trāpījums, salīdzinot „1. kategoriju” ar „1. kategoriju”)

No kopumā 215 463 patvēruma pieteikumiem, ko EURODAC sistēmā ievadīja 2010. gadā, 24,16 % pieteikumu bija „vairākkārtēji patvēruma pieteikumi” (t.i., otrais vai turpmākais pieteikums), kas nozīmē, ka 52 064 gadījumos vienas un tās pašas personas pirkstu nospiedumi jau bija reģistrēti kā „1. kategorijas” transakcija tajā pašā vai citā dalībvalstī. 2009. gadā šis skaitlis bija 55 226 (23,3 %). Tomēr dažās dalībvalstīs īstenotā prakse iegūt pirkstu nospiedumus pēc atpakaļuzņemšanas saskaņā ar Dublinas regulu izkropļo vairākkārtēju pieteikumu statistiku – noņemot pirkstu nospiedumus pieteikuma iesniedzējam, kas ieradies pēc pārsūtīšanas saskaņā ar Dublinas regulu, rodas nepareizs priekšstats, ka šī persona iesniedz jaunu patvēruma pieteikumu. Komisija ir paredzējusi atrisināt šo problēmu un savā priekšlikumā par EURODAC regulas grozīšanu iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru pārsūtīšanas nav reģistrējamas kā jauni patvēruma pieteikumi.

Pielikuma 3. tabulā norādīts pieteikumu skaits katrā dalībvalstī, kas atbilst to patvēruma pieteikumu skaitam, kuri iepriekš reģistrēti vai nu kādā citā dalībvalstī („trāpījumi ārvalstīs”) vai tajā pašā dalībvalstī („trāpījumi savā valstī”)[14].

Kopumā 35 % no visiem vairākkārtējiem pieteikumiem 2010. gadā bija trāpījumi savā valstī. Vairākās dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Kipra, Čehijā, Īrijā, Itālijā, Polijā, Slovākijā, Apvienotajā Karalistē) šis skaits pat pārsniedz 50 %. Trāpījumu savā valstī procentuālais rādītājs 2009. gadā bija 38,8 %. Norādot uz gadījumiem, kad persona, kura ir iesniegusi patvēruma pieteikumu kādā dalībvalstī, iesniedz jaunu pieteikumu tajā pašā dalībvalstī, „trāpījumi savā valstī” būtībā apzīmē turpmāku pieteikumu saskaņā ar 32. pantu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvā 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu[15].

,,Trāpījumi ārvalstīs” norāda uz patvēruma meklētāju tālāku pārvietošanos Eiropas Savienībā. Tāpat kā iepriekšējos gados statistikas dati apstiprina, ka vērojamā tālākā pārvietošanās ne vienmēr notiek pa "loģiskiem" maršrutiem starp kaimiņos esošām dalībvalstīm. Piemēram, Francija arvien saņēma visvairāk „trāpījumu ārvalstīs” par patvēruma meklētājiem, kas iepriekš pieteikumu bija iesnieguši Polijā (2081). Tāda pati tendence vērojama Apvienotajā Karalistē, kur lielākais trāpījumu ārvalstīs skaits tika iegūts, salīdzinot datus no Itālijas (484). Statistikas datiem par trāpījumiem ārvalstīs nav vienvirziena ievirze no valstīm, kurām ir ārēja sauszemes robeža vai kuras robežojas ar Vidusjūras reģionu, uz dalībvalstīm, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem. Tomēr statistikas datus, kas norāda uz turpmākām plūsmām uz valstīm, kurām ir ārēja sauszemes robeža, vai tām valstīm, kas robežojas ar Vidusjūras reģionu, lielā mērā var saistīt ar dažu dalībvalstu praksi iegūt pirkstu nospiedumus, uzņemot atpakaļ saskaņā ar Dublinas regulu.

Trāpījumi, salīdzinot „1. kategoriju” ar „2 kategoriju”

Šie trāpījumi norāda uz maršrutiem, kurus izmanto personas, kas pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas ir nelikumīgi ieceļojušas dalībvalstu teritorijā. Tāpat kā 2009. gadā, arī 2010. gadā trāpījumi lielākoties tika iegūti, veicot salīdzināšanu ar datiem, ko nosūtīja Grieķija (6934) un Itālija (3752). Būtisks skaits tika iegūts arī, salīdzinot ar datiem, ko nosūtīja Ungārija (545), Bulgārija (545), Francija (530) un Spānija (238). Tomēr jāņem vērā, ka attiecībā uz Bulgāriju (96 %) un Franciju (71,9 %) lielākā daļa no šiem trāpījumiem patiesībā bija trāpījumi savā valstī.

Salīdzinot 2010. gada un 2009. gada datus, vērojams neliels pieaugums no 65,2 % līdz 73,4 % attiecībā uz tiem gadījumiem, kad personas, kas tikušas aizturētas saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu, vēlāk izlemj iesniegt patvēruma pieteikumu. Tomēr, salīdzinot trāpījumu absolūto skaitu, vērojams dramatisks samazinājums no 20 363 trāpījumiem 2009. gadā līdz 11 939 trāpījumiem 2010. gadā.

Lielākā daļa no tiem, kas ES ieceļoja nelegāli caur Grieķiju (5930) un devās tālāk, pārvietojās uz Vāciju (1478), Franciju (886), Apvienoto Karalisti (645) vai Zviedriju (635). Tie, kas devās tālāk, nelikumīgi ieceļojuši caur Itāliju, galvenokārt pārvietojās uz Šveici (1222), Zviedriju (642) vai Vāciju (419). No tiem, kas ieceļoja caur Spāniju (238), lielākā daļa devās vai nu uz Franciju (98), Beļģiju (39) vai Šveici (39), bet tie, kas devās tālāk pēc tam, kad viņu pirkstu nospiedumi bija iegūti Ungārijā (545), galvenokārt devās uz kaimiņos esošo Austriju (160) vai Vāciju (82).

Trāpījumi, salīdzinot „3. kategoriju” ar „1 kategoriju”

Šie trāpījumi norāda, kur nelegālie ieceļotāji ir iesnieguši pirmo patvēruma iesniegumu, lai pēc tam ceļotu uz citu dalībvalsti. Tomēr jāatceras, ka ,,3. kategorijas” datu transakcijas nav obligātas un ne visas dalībvalstis regulāri izmanto šādas pārbaudes iespēju.

Pieejamie dati norāda, ka par nelegālu uzturēšanos aizturēto personu plūsma uz citu dalībvalsti nekā tā, kurā tās ir iesniegušas patvēruma pieteikumu, galvenokārt ir uz dažām dalībvalstīm, jo īpaši Vāciju (6652), Šveici (2542), Nīderlandi (3415), Franciju (2232) un Austriju (1668).

Novēlota transakcija

EURODAC regulā pašlaik ir norādīts tikai ļoti aptuvens termiņš, kādā pirkstu nospiedumu attēli jānosūta, un tas praksē var izraisīt būtiskus kavējumus. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo kavējumi nosūtīšanā var radīt rezultātu, kas ir pretrunā Dublinas regulā noteiktajiem atbildības principiem. Jautājums par nepamatoti ilgu laiku starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un šo datu nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību tika minēts jau iepriekšējos gada ziņojumos, un novērtējuma ziņojumā tika uzsvērts, ka tā ir īstenošanas problēma.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī 2010. gadā kopumā vēl vairāk pieauga datu nosūtīšanas kavējumi, t. i., palielinājās laikposms starp pirkstu nospiedumu iegūšanu un to nosūtīšanu EURODAC centrālajai vienībai. Šāda pieauguma iemeslu var lielā mērā attiecināt uz Grieķiju, kur „2. kategorijas” datu nosūtīšana vidēji kavējās par 36,35 līdz 54,99 dienām, kas turklāt ir ilgākā kavēšanās attiecībā uz visām datu kategorijām visās dalībvalstīs. Citas dalībvalstis, kas pieļāvušas būtisku kavēšanos, bija Islande, Malta, Nīderlande, Rumānija un Apvienotā Karaliste. Komisija atkārto, ka novēlotas transakcijas rezultātā var tikt nepareizi noteikta atbildīgā dalībvalsts, uzrādot divus atšķirīgus iznākumus, kas aprakstīti iepriekšējos gada ziņojumos – „kļūdaini trāpījumi”[16] un „neiegūti trāpījumi”[17].

Neraugoties uz šādu attīstības tendenci, kopējais trāpījumu skaits, kuri netika iegūti tādēļ, ka kavējās pirkstu nospiedumu nosūtīšana, laikposmā no 2009. gada (1060) līdz 2010. gadam (363) samazinājās.

Tāpat kā iepriekšējā gadā, jāpiezīmē, ka lielo vairākumu neiegūto trāpījumu var saistīt ar nosūtīšanas kavējumiem, ko pieļāva Grieķija, proti, 353 gadījumos (97,5 %). Arī situācija attiecībā uz kļūdaino trāpījumu sadalījumu bija tāda pati kā 2009. gadā, kad Dānijas pieļauto nosūtīšanas kavējumu dēļ tika iegūti 46 no kopumā 83 kļūdainiem trāpījumiem. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem rezultātiem, Komisija atkārtoti aicina dalībvalstis pielikt visas vajadzīgās pūles, lai tūlīt nosūtītu savus datus atbilstoši EURODAC regulas 4. un 8. pantam.

Transakciju kvalitāte

Noraidīto transakciju vidējais līmenis[18] visām dalībvalstīm 2010. gadā palielinājās līdz 8,92 %, kas ir pieaugums, salīdzinot ar 7,87 % 2009. gadā. Noraidīto transakciju līmenis 10 % vai lielākā apmērā bija šādām 10 dalībvalstīm: Maltai (19,42 %), Igaunijai (16,67 %), Portugālei (16,45 %), Francijai (13,58 %), Nīderlandei (12,33 %), Vācijai (12,24 %), Apvienotajai Karalistei (11,77 %), Lietuvai (11,74 %), Zviedrijai (10,39 %) un Islandei (10 %). Noraidīto transakciju līmenis vidējo rādītāju pārsniedza 12 dalībvalstīs.

Noraidīšanas apmērs nebija atkarīgs no tehnoloģijas vai sistēmas trūkumiem. Noraidīšanas iemesli galvenokārt bija dalībvalstu nosūtīto pirkstu nospiedumu attēlu sliktā kvalitāte, cilvēka pieļautas kļūdas vai nepareiza iekārtu konfigurācija nosūtošajā dalībvalstī. No otras puses, dažos gadījumos šajos skaitļos tika ietverti vairāki mēģinājumi nosūtīt tos pašus pirkstu nospiedumu attēlus pēc tam, kad sistēma tos bija noraidījusi nepietiekamas kvalitātes dēļ. Atzīstot, ka daļu kavējumu var radīt pirkstu nospiedumu iegūšanas iespēju pagaidu trūkums (pirkstu galu bojājumi vai citas veselības problēmas, kas traucē savlaicīgi iegūt pirkstu nospiedumus), Komisija atkārtoti norāda uz iepriekšējos gada ziņojumos minēto problēmu saistībā ar kopumā augstu noraidīšanas līmeni, un Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt īpašu apmācību valsts darbiniekiem, kas strādā ar EURODAC sistēmu, kā arī pareizi konfigurēt iekārtas, lai samazinātu noraidījumu skaitu.

SECINāJUMI

EURODAC Centrālā vienība visa 2010. gada laikā uzrādīja apmierinošus rezultātus attiecībā uz ātrumu, rezultātiem, drošību un rentabilitāti.

Kopējais transakciju apjoms 2010. gadā samazinājās par 15,3 % (līdz 299 459), turklāt samazinājums bija vērojams visās trīs kategorijās. „1. kategorijas” transakciju skaits samazinājās par 9 % (līdz 215 463), savukārt „2. kategorijas” transakciju skaits samazinājās par 64 % (līdz 11 156), bet „3. kategorijas” transakciju skaits samazinājās par 14,8 % (līdz 72 840).

Noraidīto transakciju vidējais līmenis visām dalībvalstīm 2010. gadā palielinājās līdz 8,92 %, kas ir pieaugums, salīdzinot ar 7,87 % 2009. gadā.

Saglabājas bažas par aizvien vērojamo un dažos gadījumos pat pieaugušo kavēšanos ar datu nosūtīšanu EURODAC centrālajai vienībai.

PIELIKUMS

1. tabula – EURODAC centrālā vienība, datu bāzes saturs, dati uz 2010. gada 31. decembri

[pic]

2. tabula – sekmīgas transakcijas uz EURODAC centrālo vienību 2010. gadā

[pic]

3. tabula – trāpījumu sadalījums – „1. kategorijas” un „1. kategorijas” trāpījumu salīdzinājums, 2010. gads

[pic]

4. tabula – trāpījumu sadalījums – „1. kategorijas” un „2. kategorijas” trāpījumu salīdzinājums, 2010. gads

[pic]

5. tabula – trāpījumu sadalījums – „3. kategorijas” un „1. kategorijas” trāpījumu salīdzinājums, 2010. gads

[pic]

6. tabula – noraidītās transakcijas (procentos) 2010. gadā

[pic]

7. tabula – vidējais laiks starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un to nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību 2010. gadā

[pic]

8. tabula – nepareizie trāpījumi, salīdzinot „1. kategoriju” ar „1. kategoriju”, 2010. gads

[pic]

9. tabula – to „neiegūto trāpījumu” sadalījums, kas uzrādīti, salīdzinot „1. kategorijas” un „2. kategorijas” datus gadījumos, kad „2. kategorijas” dati ir nosūtīti novēloti (2010. gads)

[pic]

10. tabula – to trāpījumu sadalījums, kas iegūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, kam piekļuve ir liegta (Regulas (EK) Nr. 2725/2000 12. pants), 2010. gads

[pic]

11. tabula – 9. kategorijas īpašu pieprasījumu skaits pa dalībvalstīm 2010. gadā

[pic]

[1] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[2] EURODAC regulas 24. panta 1. punkts.

[3] COM(2010) 555 galīgā redakcija.

[4] COM(2009) 344 galīgā redakcija.

[5] COM(2009) 665 galīgā redakcija/2.

[6] COM(2010) 96 galīgā redakcija

[7] EURODAC regulā ir paredzēts izveidot centrālo vienību, kuru pārvalda Eiropas Komisija un kurā ietilpst automatizēta pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēma (AFIS) , kas saņem datus un nosūta "ir trāpījums – nav trāpījuma" atbildes valstu vienībām (valsts piekļuves punktiem) katrā dalībvalstī. EURODAC regulā un tās īstenošanas noteikumos ir noteikti pienākumi attiecībā uz pirkstu nospiedumu vākšanu, nosūtīšanu un salīdzināšanu, līdzekļi, ar kādiem nosūtīšanu var veikt, centrālās vienības statistikas uzdevumi un datu nosūtīšanā izmantojamie standarti.

[8] S-TESTA tīkls (tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) nodrošina pamatinfrastruktūru, kas kalpo darbības vajadzībām un informācijas apmaiņas prasībām starp Eiropas un valstu pārvaldes iestādēm.

[9] ISA (Eiropas valsts pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājums) ir jauna programma, kuras mērķis ir uzlabot ES dalībvalstu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, izmantojot elektriskos līdzekļus Tas ir turpinājums iepriekšējai programmai IDA II (Datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm) un IDABC (Eiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem).

[10] Pielikuma 2. tabulā atspoguļotas dalībvalstu sekmīgi veiktās transakcijas, kas sadalītas pa kategorijām. Dati attiecas uz laikposmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

[11] "Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā tūlīt paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam ārvalstniekam no trešām valstīm, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robe˛a, un nav nosūtījušas atpakaļ ."

[12] OV L 348, 24.12.2008.

[13] Regulas 11. pants: ,,(…) Parasti ir jāpārbauda, vai ārvalstnieks iepriekš nav iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, ja: a) ārvalstnieks paziņo, ka viņš iesniedzis patvēruma pieteikumu, nenorādot dalībvalsti, kur viņš iesniedzis pieteikumu; b) ārvalstnieks neprasa patvērumu, bet protestē pret viņa nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, paziņojot, ka viņš tur būtu briesmās, vai c) ārvalstnieks citādi mēģina novērst viņa izsūtīšanu, atsakot sadarbību viņa personas noskaidrošanā, jo īpaši, neuzrādot nekādus personību apliecinošus dokumentus vai uzrādot viltotus dokumentus.”

[14] Tabulās norādītie statistiskie dati par „trāpījumiem savā valstī” ne vienmēr atbilst tiem trāpījumiem, kurus ir pārsūtījusi centrālā vienība un kurus reģistrējušas dalībvalstis. Tas izskaidrojams ar to, ka dalībvalstis ne vienmēr izmanto 4. panta 4. punktā minēto iespēju, saskaņā ar kuru centrālajai vienībai dalībvalstu pārsūtītie dati jāsalīdzina ar datiem, kas jau glabājas centrālajā datubāzē. Tomēr pat tad, ja dalībvalstis neizmanto šo iespēju, centrālajai vienībai tehnisku iemeslu dēļ vienmēr jāsalīdzina visi dati (savas valsts un citu dalībvalstu dati), kas glabājas centrālajā datubāzē. Šādos konkrētos gadījumos (pat tad, ja iegūta atbilsme, veicot salīdzinājumu ar valsts datiem) centrālā vienība nosūta atbildi „trāpījuma nav”, jo dalībvalsts nelūdza salīdzināt nosūtītos datus ar saviem datiem.

[15] OV L 326, 13.12.2005.

[16] Tā sauktā „kļūdainā trāpījuma” gadījumā trešās valsts pilsonis iesniedz patvēruma pieteikumu tajā dalībvalstī (A), kuras iestādes ir ieguvušas viņa pirkstu nospiedumus. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (1. kategorijas pārsūtīšana), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un atkal iesniegt patvēruma pieteikumu . Ja dalībvalsts B nosūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A, dalībvalsts A pārsūtītie pirkstu nospiedumi tiktu reģistrēti centrālajā datubāzē vēlāk nekā dalībvalsts B pārsūtītie pirkstu nospiedumi, kā rezultātā, salīdzinot dalībvalsts B nosūtītos datus ar dalībvalsts A nosūtītajiem datiem, uzrādīts trāpījums. Tādējādi par atbildīgo valsti tiktu noteikta dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A, kur patvēruma pieteikums tika iesniegts vispirms.

[17] Tā sauktā „neiegūtā trāpījuma” gadījumā trešās valsts pilsonis ir aizturēts saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu , un viņa pirkstu nospiedumus iegūst tās dalībvalsts (A) iestādes, kurā viņš ir ieceļojis. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nenosūta uz centrālo vienību (2. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un tur iesniegt patvēruma pieteikumu . Šajā gadījumā arī dalībvalsts B iestādes noņem šīs personas pirkstu nospiedumus. Ja minētā dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A (1. kategorijas transakcijas), centrālā vienība vispirms reģistrētu 1. kategorijas pirkstu nospiedumu attēlus un pieteikumu izskatītu dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A. Ja datus par 2. kategorijas pārsūtīšanu nosūta vēlāk, trāpījums netiks gūts, jo 2. kategorijas dati nav pieejami salīdzināšanai.

[18] Transakciju var noraidīt datu validācijas, kļūdainu pirkstu nospiedumu attēlu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ (skat. arī 3.1. nodaļu ibid ).