KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par īstermiņa statistiku saskaņā ar Padomes 1998. gada 19. maija Regulu (EK) Nr. 1165/1998

Ievads

Saskaņā ar 14. pantu 2. punktu Padomes Regulā Nr. 1165/1998 par īstermiņa statistiku

“Komisija līdz 2008. gada 11. augustam un pēc tam ik pēc trim gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par statistiku, kura apkopota, ievērojot šo regulu, un jo īpaši par tās atbilstību un kvalitāti, kā arī rādītāju pārskatīšanu. Ziņojumā arī īpašu uzmanību pievērš statistikas sistēmas izmaksām un šīs regulas radītajiem apgrūtinājumiem uzņēmējdarbībai attiecībā pret tās ieguvumiem. Tajā ziņo par paraugpraksi, kā samazināt apgrūtinājumus uzņēmējdarbībai, un norāda apgrūtinājumu un izmaksu samazināšanas veidus.”

Šis ir nākamais ziņojums, kas seko 2008. gada jūnijā iesniegtajam ziņojumam, saskaņā ar iepriekš minēto pantu[1]. Pirmais ziņojums par īstermiņa statistikas kvalitāti tika publicēts jau 2003. gada janvārī[2].

Eiropas īstermiņa statistika nodrošina īstermiņa uzņēmējdarbības rādītāju visaptverošu kopu Eiropas tautsaimniecībām un tā attiecas uz rūpniecību, būvniecību, mazumtirdzniecību, remontu un konkrētām pakalpojumu nozarēm. Šo sektoru ekonomisko attīstību parāda virkne rādītāju, proti, apgrozījums, ražošana, nodarbināto personu un nostrādāto stundu skaits, bruto algas. Turklāt ir izlaides cenu, jaunu pasūtījumu un būvniecības izmaksu rādītāji. Eiropas īstermiņa statistiku ieviesa 1998. gadā. Kopš tā laika pastāvīgi uzlabojas tās kvalitāte (saskanība, salīdzināmība, precizitāte un savlaicīgums) un joma (rādītāji, valstis, detalizācijas pakāpe).

Šā ziņojuma otrajā sadaļā izklāstīti īstermiņa statistikas izmantošanas veidi un tās nozīme galvenajās Eiropas politikas jomās un Eiropas monetārās politikas īstenošanā. Tajā norādītas arī īstermiņa statistikas galvenās pārmaiņas kopš pēdējā kvalitātes ziņojuma. Nākamajā sadaļā sīkāk aprakstīti īstermiņa statistikas dažādie kvalitātes aspekti. Visbeidzot parādītas izmaksas un slogs, kas rodas, vācot un apstrādājot statistikas datus, līdz ar dažiem piemēriem, kā varētu samazināt šādas izmaksas un slogu.

Pirmo šā ziņojuma projektu 2011. gada janvārī iesniedza darba grupai, kura nodarbojas ar īstermiņa statistiku (rakstveida apspriešanās).

ĪSTERMIņA STATISTIKAS NOZīME

Īstermiņa statistikas sagatavošana bija viens no priekšnoteikumiem, lai izveidotu euro zonu un uzraudzītu Eiropas monetāro politiku[3]. Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas pieder pie svarīgākajiem īstermiņa statistikas lietotājiem. Citi svarīgi lietotāji ir šādi: Komisija, valstu valdības, pētniecības iestādes, uzņēmumi un uzņēmējdarbības organizācijas. Preses paziņojumi par īstermiņa statistiku parasti gūst lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Visbeidzot īstermiņa statistika ir nozīmīga informācija, ko izmanto arī citās statistikas jomās, piemēram, nacionālajos kontos.

Īstermiņa statistika ir viena no svarīgākajām statistikas jomām, ko sagatavo Eiropas Savienības Statistikas birojs ( Eurostat ). Īstermiņa statistiku parasti izmanto, analizējot, prognozējot un modelējot ekonomikas tendences. Tomēr dati vajadzīgi, lai sagatavotu arī politiskus lēmumus, pētniecības nolūkos, lai pārbaudītu un apstiprinātu datus no citiem avotiem un sagatavotu uzņēmējdarbības lēmumus (piemēram, tirgus pētījumos). Dažos gadījumos īstermiņa statistikas rezultātus uzņēmumi izmanto arī diezgan neparastā veidā (piemēram, tie izmanto cenu rādītājus, lai indeksētu līgumus).

No 22 galvenajiem Eiropas ekonomikas rādītājiem ( PEEI )[4], kuri izstrādāti, lai uzraudzītu ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un jo īpaši lai īstenotu monetāro politiku euro zonā, deviņi rādītāji ietilpst īstermiņa statistikā, proti, tie ir rūpniecības produkcija, rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū, jaunie pasūtījumi rūpniecībā, rūpniecības importa cenas, būvniecības produkcija, mazumtirdzniecības apgrozījums un remonts, citu pakalpojumu apgrozījums, pakalpojumu izlaides cenas un būvniecības atļaujas.

Īstermiņa statistikas jomā Eurostat publicē 60 preses paziņojumus gadā, proti, mēnesī publicē paziņojumu par pieciem galvenajiem rādītājiem (rūpniecības produkcija, rūpniecības jaunie pasūtījumi, rūpniecības izlaides cenas, būvniecības produkcija un mazumtirdzniecības apjoms). Turklāt katru gadu publicē vismaz piecus Statistics in focus izdevumus, kuros līdztekus kvantitatīviem datiem aplūko izraudzītus metodoloģijas jautājumus un analizē kārtējās ekonomikas tendences. Bez tam ceturkšņa izdevumā Panorama par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku īstermiņa rezultāti tiek izklāstīti sīkāk.

No 2009. līdz 2010. gadam uz īstermiņa statistiku attiecās regulārā pārskatīšana. Lai noteiktu iespējas efektīvāk vākt, apstrādāt un izplatīt īstermiņa statistiku, ārēji eksperti analizēja īstermiņa statistikas sagatavošanas sistēmu un procesu no lietotāju, Eurostat un saistīto partneru (valstu statistikas iestādes) viedokļa.

Vairākumam lietotāju bieži un regulāri nepieciešama īstermiņa statistika, un tie vairākkārt mēnesī vai vismaz vienreiz mēnesī (proti, kad publicēts preses paziņojums) izmanto publikācijas (datubāzi, preses paziņojumus u. tml.). Daudzi lietotāji uzskata precizitāti par svarīgāko īstermiņa statistikas kvalitātes aspektu. Tomēr atšķirības starp dažādajiem kvalitātes aspektiem nav pārāk lielas, un patiesības labad jāsaka, ka savlaicīgumu, salīdzināmību, pieejamību, skaidrību, saskanību un pilnīgumu lietotāji uzskata par gandrīz tikpat svarīgu aspektu kā precizitāti. Tas ir liels uzdevums statistikas sagatavotājiem, jo, lai ievērotu vairākus kvalitātes aspektus, jo īpaši precizitāti un savlaicīgumu vai salīdzināmību un pilnīgumu, ir jāmeklē kompromisi.

Pārskatīšanā lietotāji paziņoja, ka ir apmierināti ar īstermiņa statistikas un saistīto pakalpojumu kvalitāti. 95 % lietotāju, kuri vērtēja kvalitāti, uzskatīja, ka īstermiņa statistika ir atbilstoša, savukārt 60 % lietotāju to novērtēja kā labu vai ļoti labu.

2008. gadā Eiropas ekonomika pieredzēja lielāko ekonomiskās aktivitātes lejupslīdi kopš Eiropas īstermiņa statistikas ieviešanas. No 2008. gada aprīļa, kad rūpniecības izlaide sasniedza augstāko punktu, līdz 2009. gada aprīlim, kad tā samazinājās līdz mazākajai vērtībai, tika reģistrēts kritums par gandrīz vienu piektdaļu. Būvniecībā kritums bija lēnāks, tomēr vienlīdz liels ― no 2008. gada janvāra/februāra (pirmskrīzes augstākais punkts) līdz 2010. gada februārim (mazākā vērtība) izlaide samazinājās par aptuveni vienu piektdaļu. Arī mazumtirdzniecības apjoms ievērojami samazinājās, tomēr ne tik ļoti kā produkcija. Šīs pārmaiņas tolaik parādīja uzticamas jaunākās īstermiņa statistikas nozīmi.

2009. gadā tika veiktas divas svarīgas metodoloģiskas pārmaiņas. Pirmkārt, par īstermiņa rādītāju bāzi noteica 2005. gadu 2000. gada vietā. Tas nozīmēja, ka aritmētiski bija jāmaina bāzes gads (vidēji 100 2005. gadā nevis 2000. gadā) un jāatjaunina rādītājos izmantotie svari, lai atspoguļotu 2005. gada ekonomikas struktūru. Otrkārt, vienlaikus ar jaunas bāzes noteikšanu jaunā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā NACE 2. red. aizstāja veco redakciju NACE 1.1. red. Klasifikāciju modernizēja, iekļaujot jaunu informāciju, kas parāda ražošanas un jauno nozaru dažādos veidus. Pakalpojumu sniegšanas darbību jomā būtiski ir palielinājusies klasifikācijas detalizācijas pakāpe. Klasifikācija NACE 2. red. nodrošina labāku pārskatu par ekonomiku kopumā un atvieglina starptautiskus salīdzinājumus. Pāreja uz klasifikāciju NACE 2. red. neietekmēja kvalitātes aspektus, piemēram, datu savlaicīgumu vai stabilitāti (skatīt turpmāk).

ĪSTERMIņA RāDīTāJU JOMA UN KVALITāTE

Joma un atbilstība regulai par īstermiņa statistiku

2009. gada augustā beidzās to atkāpju termiņi, ar kurām dalībvalstis bija atbrīvotas no datu sniegšanas Eurostat saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 (par pakalpojumu sniedzēju cenām).

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 329/2009 tika grozīts un atjaunināts pamata tiesību akts un kā jauni nodarbinātības rādītāji mazumtirdzniecībā un remontā un citos pakalpojumos ieviesti tādi rādītāji kā nostrādātās stundas un bruto alga. Pēc šā grozījuma nostrādāto stundu un bruto algu rādītājs tiks apkopots visās ekonomikas jomās, uz kurām attiecas īstermiņa statistika. Datus aprēķinās par ceturkšņa pārskata periodiem, un tie būs pieejami 2013. gadā.

Eurostat reizi sešos mēnešos pārbauda, ciktāl dalībvalstis ievēro ticamības, savlaicīguma, saskanības un salīdzināmības principu atbilstoši regulai par īstermiņa statistiku, un šajā jomā vērojams augsts atbilstības līmenis, kas pastāvīgi uzlabojas. ES 27 valstīs vidējais punktu skaits 2010. gada 1. oktobrī bija 8,9 punkti (no 10 punktiem) salīdzinājumā ar 8,5 punktiem 2005. gada 1. aprīlī un 6,6 punktiem 2004. gada 1. janvārī. Lielākā daļa dalībvalstu tagad gandrīz pilnībā izpilda regulas prasības.

Precizitāte, ticamība, saskanība un salīdzināmība

Ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 un saistītajiem tiesību aktiem tika ieviesta virkne kopīgu definīciju, kuras piemēro visas dalībvalstis. Eurostat un valstu statistikas iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu īstermiņa rādītāju lielu precizitāti, ticamību un saskanību. Ar regulu izveidotā metodoloģijas sistēma pastāvīgi tiek uzlabota, izmantojot savstarpējas apspriedes un īpaši tematiski veltītas darba grupas.

Jāatgādina, ka dalībvalstīs nav jābūt vienādai metodoloģijai. Saskaņā ar regulu par īstermiņa statistiku un subsidiaritātes principu dalībvalstis, ievērojot valsts īpatnības, piemēram, lielumu, ekonomikas struktūru un administratīvo datu pieejamību, pašas lemj par efektīvāko datu vākšanas un apstrādes veidu.

Eurostat sadarbojas arī ar citām starptautiskām organizācijām, īpaši ESAO, lai uzlabotu datu salīdzināmību un metodes ārpus Eiropas Savienības.

Savlaicīgums un punktualitāte

Īstermiņa statistikā liela nozīme ir ātri pieejamiem datiem. Jau 1998. gadā pirmajā Eiropas regulā par īstermiņa statistiku bija noteikti valstu datu iesniegšanas termiņi Eurostat (skatīt tabulas trešo aili). Ar 2005. gada grozījumu regulu[5] lielākajai daļai rādītāju termiņi tika ievērojami saīsināti. Tabulā kā dienu skaits pēc pārskata perioda beigām norādīti arī pašreizējie iesniegšanas datumi (piemēram, preses paziņojumiem).

Kopumā var uzskatīt, ka īstermiņa statistikas savlaicīgums ir ļoti labs un visas kavēšanās parasti saistītas ar termiņu, kas iekrīt nedēļas nogalē vai valsts svētkos. Tomēr Eiropā īstermiņa radītāju publicēšana joprojām prasa vairāk laika nekā ASV un Japānā.

Izmantojot publikāciju kalendāru Eurostat tīmekļa vietnē, lietotāji jau iepriekš ir informēti par preses paziņojumu publikāciju datumiem[6]. 2010. gadā visi kalendārā paziņotie termiņi tika ievēroti.

1. tabula. Savlaicīgums, kas mērīts kā dienas no pārskata perioda beigām līdz iesniegšanas termiņam, EFK mērķi un izplatīšanu

Rūpniecības produkcija | Mēnesis | 40 | 40 | 42 |

Rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū | Mēnesis | 35 | 35 | 34 |

Jauni rūpniecības pasūtījumi | Mēnesis | 50 | 50 | 55 |

Rūpniecības importa cenas | Mēnesis | 45 | 45 | 34 |

Būvniecības produkcija | Mēnesis | 45 | 45 | 49 |

Mazumtirdzniecības un remonta apgrozījums | Mēnesis | 30 | 30 | 35 |

Citu pakalpojumu apgrozījums | Ceturksnis | 60 | 60 | 61 |

Būvniecības atļaujas | Ceturksnis | 90 | 90 | 90 |

a) Datu nosūtīšanas termiņi Eurostat pēc pārskata perioda beigām saskaņā ar regulu par īstermiņa statistiku. Jāatgādina, ka mazākām valstīm bieži piemēro garākus termiņus.

b) Mērķi noteikti Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) Ziņojumā par informācijas prasību stāvokli EMS.

c) Dienas no pārskata perioda beigām līdz izplatīšanai (piemēram, preses paziņojumiem).

Īstermiņa rādītāju pārskatīšana

Pirmie īstermiņa rādītāju rezultāti daļēji ir balstīti uz pagaidu, lēstiem un nepilnīgiem datiem. Tāpēc sagaidāms, ka pirmajā, otrajā un pat turpmākajās publikācijās mainīsies rezultāti. Pēc pirmās datu izplatīšanas apsekojumu rezultāti bieži kļūst pilnīgāki, jo tiek pievienoti trūkstošie vai vēlāk iesniegtie dati. Datus pārskata arī tādu iemeslu dēļ kā sezonālā izlīdzināšana, novērtēšana, jauni un/vai labāki datu avoti, kļūdu labojumi vai metodoloģiskas pārmaiņas. Tomēr īstermiņa rādītāju pārskatīšanu apjoms parasti ir neliels, īpaši ES agregātu līmenī un euro zonā.

Lai novērtētu, kāda ir reizi mēnesī īpašā preses paziņojumā publicēto piecu īstermiņa rādītāju pirmo rezultātu kvalitāte, tika analizētas mēneša pieauguma rādītāju pārmaiņas, kuras pēc pirmās publikācijas parādījās otrajā publikācijā, par periodu no 2007. gada jūnija līdz 2010. gada decembrim.

2. tabula. Piecu galveno īstermiņa rādītāju pārskatīšanas apjoms a)

Rādītājs | Vidējā absolūtā pārskatīšana b) | Vidējā pārskatīšana c) | Relatīvā vidējā pārskatīšana d) |

Rūpniecības produkcija | 0,3 | 0,1 | 0,30 |

Rūpniecības izlaides cenas iekšzemes tirgū | 0,1 | 0,0 | 0,10 |

Jauni rūpniecības pasūtījumi | 0,5 | -0,1 | 0,22 |

Būvniecības produkcija | 0,5 | 0,0 | 0,41 |

Mazumtirdzniecības apjoms | 0,3 | 0,1 | 0,74 |

a) Sezonāli izlīdzinātie pieauguma rādītāji euro zonā.

b) Atšķirību vidējais lielums absolūtā izteiksmē, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā.

c) Atšķirību vidējais lielums, aplūkojot pieauguma rādītājus otrajā un pirmajā publikācijā.

d) Vidējais koeficients, aplūkojot pārskatīšanu un pieauguma rādītāju otrajā publikācijā (abi absolūtā izteiksmē).

2. tabulā par piecu rādītāju Eiropas agregātiem, kuri iekļauti preses paziņojumā, parādīts vidējais apjoms, kādā pārskatīti pieauguma rādītāji, salīdzinot pirmo un otro publikāciju (pēc mēneša). Absolūtā izteiksmē (otrā aile) vidējā pārskatīšana svārstās no 0,1 procenta punkta attiecībā uz rūpniecības izlaides cenām līdz 0,5 punktiem attiecībā uz jauniem rūpniecības pasūtījumiem. Rādītāju atšķirībām lielākoties ir metodoloģisks pamatojums. Bieži rūpniecības izlaides cenas vispār netiek pārskatītas, savukārt rūpniecības produkcijas rādītāju var pārskatīt pat vairākus gadus pēc pirmās publikācijas.

Vidējā pārskatīšana (trešā aile) ir tuvu nullei. Tas nozīmē, ka aplūkotajā periodā pieauguma rādītāji netika sistemātiski pārvērtēti vai nenovērtēti pirmās publikācijas laikā.

Visbeidzot pārskatīšanas diapazonu aplūkotajā periodā var redzēt pēdējā 2. tabulas ailē, kurā parādīta attiecība starp pieauguma rādītāja pārskatīšanu un pašu pieauguma rādītāju otrās publikācijas laikā.

Piekļuve, skaidrība un metadatu pieejamība

Visi īstermiņa statistikas rezultāti ir brīvi pieejami Eurostat tīmekļa vietnē. Īpašo īstermiņa statistikai veltīto sadaļu var viegli atrast zem nosaukuma “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi” vai izmantojot meklēšanas funkciju[7].

Ir pieejami arī visaptveroši, mērķtiecīgi un sīki paskaidrojumi par metodoloģijas jautājumiem (metadati), daļēji pat iepriekš minētajās publikācijās ( Statistics in focus , ceturkšņa izdevumā Panorama par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku) un Eurostat tīmekļa vietnē. Datubāze “ STS avoti” nodrošina detalizētu pārskatu par statistikas procesiem, juridiskiem jautājumiem, konfidencialitātes noteikumiem, datu kvalitāti un valstu datu vākšanas metožu aprakstu[8]. Par virkni pamatrādītāju pieejami arī papildu detalizēti metodoloģiski paskaidrojumi ( PEEI in focus )[9]. Īsi statistikas jēdzienu skaidrojumi publicēti jaunajā wiki tipa interneta vārdnīcā un kā atbildes uz “bieži uzdotajiem jautājumiem”.

STATISTIKAS SISTēMAS IZMAKSAS UN UZņēMUMU SLOGS

Eurostat , iesaistot uzņēmumus kā respondentus vai respondentu lielu daļu, 2009. gadā organizēja vispārēju informācijas vākšanas pasākumu par 24 ES pamata tiesību aktiem un savāca datus par uzņēmumu statistikas slogu (netika iekļauti dati par statistikas iestāžu datu sagatavošanas izmaksām). Attiecībā uz īstermiņa statistiku 21 valsts sniedza pietiekamus datus par 2006., 2007. un 2008. gadu, tomēr metodoloģisku problēmu dēļ netika saņemti pilnīgi salīdzināmi dati. Tāpēc varēja publicēt tikai tendences. Salīdzinoši stabila uzņēmējdarbības īstermiņa statistikas attīstība tika konstatēta 2006. un 2007. gadā; pēc tam no 2007. līdz 2008. gadam informācijas sniegšanas slogs nedaudz samazinājās.

Ar 2003. gadā publicēto pirmo kvalitātes ziņojumu sāka īpaši mērīt īstermiņa statistikas izmaksas un slogu; ziņojumā bija sniegti dati (par izraudzītiem rādītājiem) par to uzņēmumu skaitu, kuri bija aizpildījuši anketas, kā arī to darbinieku skaita aplēses, kuri piedalījās īstermiņa statistikas sagatavošanā gan uzņēmumos, gan statistikas iestādēs. Lai sagatavotu otro kvalitātes ziņojumu, ko publicēja 2008. gadā, darba grupa izstrādāja metodoloģisko sistēmu, ar ko novērtēja īstermiņa statistikas izmaksas un slogu kopumā un par atsevišķiem rādītājiem. Mērīšanas instruments atbilda ES neto izmaksu modelim, ko izmanto administratīvā sloga noteikšanai. Šim ziņojumam datus vāca no 2010. gada septembra līdz oktobrim par 2009. pārskata gadu. Mērījumā izmantoja iepriekšējai reizei izstrādāto metodoloģiju, kuru pielāgoja, izmantojot gūto pieredzi un galveno uzmanību veltot, no vienas puses, laikam, kas uzņēmumiem vajadzīgs, lai apkopotu nepieciešams datus un atbildētu uz statistikas pieprasījumiem, un, no otras puses, laikam, kas statistikas iestādēm vajadzīgs, lai izpildītu regulu par īstermiņa statistiku.

Uzticamu un salīdzināmu kvalitatīvo rādītāju noteikšana par izmaksām (kas rodas statistikas sistēmām, lai vāktu, apstrādātu un izplatītu datus) un slogu (kas rodas uzņēmumiem, lai sniegtu datus) rada diezgan sarežģītus praktiskus un metodoloģiskus jautājumus. Var tikai aptuveni noteikt laiku, ko vidējs uzņēmums patērē, lai aizpildītu apsekojuma anketu vai sniegtu informāciju par konkrētu jautājumu. Turklāt grūti novērtēt to uzņēmumu skaitu, kuri sniedz informāciju par atsevišķiem statistikas jautājumiem (piemēram, viens uzņēmums varētu būt vairākās izlasēs un sniegt informāciju par dažādiem jautājumiem; tas varētu radīt dubultu uzskaiti). Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīs ir dažādi organizētas izlases, tāpēc ir grūti salīdzināt. Visbeidzot īstermiņa statistiku nevar pilnīgi atdalīt no pārējās statistikas, un bieži nav skaidras metodes, kā sadalīt izmaksas un slogu pa dažādiem statistikas veidiem. Lielāko daļu datu, ko savāc ar īstermiņa statistikas apsekojumu, izmanto arī citās statistikas jomās, īpaši nacionālajos kontos. No otras puses, citu statistikas departamentu atbildībā savāktos datus var izmantot arī īstermiņa statistikā.

Eiropas Savienībā kopumā pieejamie dati liecina par datu sagatavošanas izmaksu kritumu no 2006. līdz 2009. gadam par 6 % un par uzņēmumu sloga samazināšanos par 15 % (abi radītāji noteikti, mērot stundās gadā). Kā konstatēts pēdējā kvalitātes ziņojumā, statistikas sistēmas (proti, valstu statistikas iestāžu) izmaksas un uzņēmumu slogs ir diezgan līdzīgs, neraugoties uz tendenci, proti, to, ka vispārējās izmaksas un slogs pārvietojas no uzņēmumiem uz statistikas iestādēm.

Pagaidu aprēķins par slogu (galvenokārt aizpildot anketas par īstermiņa statistiku), kas rodas vidējam uzņēmumam, atspoguļots 3. tabulā attiecībā uz galvenajiem rādītājiem. Jānorāda, ka salīdzinājuma atvieglināšanai pat par ceturkšņa radītājiem slogs aprēķināts kā minūtes mēnesī. Minimālais slogs “nulle” norāda, ka datus nevāc, izmantot īstermiņa statistikas anketu, bet izmanto administratīvus avotus. Tomēr joprojām ir daudz gadījumu, kad slogs, šķiet, ir pārvērtēts.

3. tabula. Nesvērtie valstu vidējie lielumi (ES 27), lielākās un mazākās valstu to uzņēmumu sloga vērtības (minūtes mēnesī), kuri aizpildīja anketas

Vidēji | 20 | 17 | 6 | 22 | 11 |

Maksimums | 73 | 70 | 19 | 87 | 22 |

Minimums | 0 | 3 | 0 | 1 | 0 |

ĪSTERMIņA STATISTIKAS VāKšANAS UN APSTRāDES UZLABOJUMI

Virkne faktoru izskaidro, kāpēc nevar kvantitatīvi nodalīt dažāda veida ietekmi uz kopējo skaitli, izmantojot izmaksu samazināšanu un pieejamos pamatdatus. Daudzos gadījumos samazināja apsekojumu izlases lielumu vai apsekojumus ar pasta vai faksa starpniecību aizstāja ar elektroniskiem vai interneta apsekojumiem. Tas ļāva statistikas iestādēm samazināt izmaksas. Pozitīvā ietekme uz uzņēmumiem izpaužas kā iespēja iekļaut ticamības pārbaudes elektroniskajā anketā, iegūstot mazāk kļūdu un jautājumu par klasifikācijām.

Svarīgs uzņēmumu sloga samazināšanas iemesls, šķiet, ir tas, ka statistikas iestādes arvien vairāk izmanto administratīvos datus, īpaši nodarbinātības rādītājos (nostrādātās stundas, nodarbinātās personas, bruto algas). Šī informācija bieži jau ir pieejama, piemēram, nodokļu un nodarbinātības pārvaldēs, publiskajās sociālās apdrošināšanas vai būvniecības iestādēs, tāpēc tā nav vēlreiz jāvāc statistikas vajadzībām. Lai gan esošo administratīvo avotu izmantošana statistikas vajadzībām samazina uzņēmumu slogu, tā var radīt lielākas izmaksas statistikas iestādēs, jo dati, iespējams, jāpielāgo. Administratīvo datu izmantošana nosaka vajadzību pastāvīgi koordinēt darbu, īpaši valstīs, kurās ir decentralizēta pārvalde.

Turklāt īstermiņa statistikā, īpaši mēneša rādītājiem, nevar pilnībā izmantot administratīvos datus, jo ir lielas prasības attiecībā uz savlaicīgumu un īsi termiņi. Administratīvos datus bieži vāc retāk, nekā vajadzētu īstermiņa statistikā, un/vai tie pieejami pārāk vēlu. Turklāt jāveic pielāgojumi gadījumos, kad administratīvie dati tieši neatbilst īstermiņa statistikas definīciju prasībām, un šādi pielāgojumi var ietekmēt arī datu kvalitāti.

Īstermiņa statistiku pastāvīgi uzlabo statistikas iestādes valstu līmenī un sadarbojoties valstu iestādēm un Eurostat daudzās darba grupās. Kopā ar dažām citām statistikas jomām uz īstermiņa statistiku attiecas Eiropas uzņēmumu un tirdzniecības statistikas modernizācijas programma ( MEETS ). Šajā programmā īstermiņa statistika ir iekļauta vairākos pasākumos attiecībā uz administratīvo datu turpmāku izmantošanu, pielāgošanu avotiem, kas vēl nav izmantojami, dažādu avotu datu kombinēšanu, datu glabāšanu, tādu datu aplēsēm, kuri nav pieejami, un definīciju saskaņošanu. Šie labas prakses noteikšanas, izstrādes un apmaiņas procesi veicinās datu vākšanas un apstrādes efektivitāti.

Īstermiņa statistikā jau izmanto dažādus instrumentus, lai ierobežotu uzņēmumu slogu. Attiecībā uz dažiem rādītājiem ir ieviestas Eiropas izlases shēmas. Valstīm, kuras piedalās šādā shēmā, jāapkopo dati tikai par tām rūpniecības nozarēm vai produktiem, kas var radīt lielu atšķirību, valstīm iesniedzot datus Eiropas līmeņa agregātam.

Vēl viens svarīgs instruments, ar ko samazina mazu uzņēmumu slogu vai pat izvairās no tā, ir robežvērtību piemērošana, vācot datus. Gadījumos, kad mazus uzņēmumus nevar pilnībā atbrīvot no datu vākšanas, piemēro mazākas izlases veidošanas likmes, proti, maziem uzņēmumiem ir mazāka iespēja tikt iekļautiem izlasē. Vēl viena izlases metode, ko parasti izmanto daudzas statistikas iestādes, ir izlases rotācija, kad katru gadu tiek aizstāta daļa uzņēmumu. Jāuzsver, ka arī Eiropas īstermiņa statistikā vajadzīgais izlases lielums bieži ir mazāks nekā praksē izmantotais izlases lielums, jo valstu iestādēm jāsagatavo rādītāji ar reģionālu vai vietēju dalījumu.

Pielikums. 43 īstermiņa rādītāji ( PEEI treknrakstā), Q ― ceturkšņa rādītājs, M ― mēneša rādītājs

Rūpniecība | Būvniecība | Mazumtirdzniecība un remonts | Citi pakalpojumi |

Apgrozījums | Rūpniecības apgrozījums (M) Iekšzemes rūpniecības apgrozījums Ārvalstu rūpniecības apgrozījums (euro zona un valstis ārpus euro zonas) | - | Mazumtirdzniecības un remonta apgrozījums (M) | Citu pakalpojumu apgrozījums (Q) |

Izmaksas | - | Būvniecības izmaksas (Q) Materiālu izmaksas Darbaspēka izmaksas | - | - |

Jaunie pasūtījumi/ būvniecības atļaujas | Saņemtie jaunie pasūtījumi (M) Jaunie pasūtījumi iekšzemes tirgū Ārvalstu jaunie pasūtījumi (euro zona un valstis ārpus euro zonas) | Būvniecības atļaujas (Q) mājokļu skaits izmantojamās platības m² | - | - |

Nodarbināto personu skaits | Rūpniecībā nodarbināto personu skaits (Q) | Būvniecībā nodarbināto personu skaits (Q) | Mazumtirdzniecībā un remontā nodarbināto personu skaits (Q) (nav pieejams) | Citos pakalpojumos nodarbināto personu skaits (Q) (nav pieejams) |

Nostrādātās stundas | Rūpniecībā nostrādātās stundas (Q) | Būvniecībā nostrādātās stundas (Q) | Mazumtirdzniecībā un remontā nostrādātās stundas (Q) (nav pieejams) | Citos pakalpojumos nostrādātās stundas (Q) (nav pieejams) |

Izlaides cenas | Rūpniecības izlaides cenas (M) Iekšzemes izlaides cenas Ārvalstu izlaides cenas (euro zona un valstis ārpus euro zonas) | Noieta deflators (m) | Citu pakalpojumu izlaides cenas (Q) |

Importa cenas | Rūpniecības importa cenas (M) (euro zona un valstis ārpus euro zona) | - | - | - |

[1] COM(2008) 340 galīgā redakcija, 9.6.2008.

[2] COM(2003) 36 galīgā redakcija, 29.1.2003.

[3] Eiropas Centrālās bankas statistikas prasības vispārējās ekonomiskās statistikas jomā, Eiropas Centrālā banka, 2000. gada augusts.

[4] Sākotnējo 19 PEEI sarakstu izveidoja 2002. gadā (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par euro zonas statistiku, 27.11.2002., COM(2002) 661 galīgā redakcija). 2008. gadā pievienoja trīs rādītājus par īpašumu tirgu, tostarp par būvniecības atļaujām (Ekonomikas un finanšu komiteja, Ziņojums par informācijas prasību stāvokli EMS, Briselē, 2008. gada 4. novembrī).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regula (EK) Nr. 1158/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 191, 22.7.2005., 1. lpp.).

[6] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/release_calendars/news_releases. Jāuzsver, ka kalendārs attiecas ne tikai uz īstermiņa statistiku, bet uz daudziem galvenajiem Eiropas rādītājiem.

[7] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/short_term_business_statistics/introduction

[8] http://circa.europa.eu/Public/irc/dsis/ebt/library?l=/methodology/sts_sources&vm=detailed&sb=Title

[9] http://circa.europa.eu/Public/irc/dsis/ebt/library?l=/methodology&vm=detailed&sb=Title

52011DC0329