Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par nodokļiem finanšu sektorā”

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pantu 2010. gada 7. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par nodokļiem finanšu sektorā”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2011. gada 31. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 472. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 15. un 16. jūnijā (2011. gada 15. jūnija sēdē), ar 102 balsīm par, 16 balsīm pret un 28 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.1. EESK atzinīgi vērtē Komisijas vispārējās iniciatīvas, ar ko paredz atjaunot izaugsmi, izturību un finanšu stabilitāti. Finanšu sektora stabilitāte un efektivitāte un līdz ar to arī pārmērīga riska ierobežošana, kā arī piemērotu stimulu izveide iestādēm, kuras darbojas finanšu jomā, būtu jānodrošina ar atbilstošu regulējumu un pārraudzību. Šajā sakarā EESK nesen ir paudusi atbalstu tam, ka ir izveidota banku noregulējuma fonda shēma, kas ietilpst krīzes pārvarēšanas regulējuma sistēmā.

1.2. Valdībām pēc krīzes bija jācenšas konsolidēt budžetu, lai varētu tikt galā ar krīzes izmaksām un vērienīgām sociālajām un ekonomiskajām sekām. EESK uzskata, ka finanšu sektoram būtu pienācīgā veidā un ievērojamā apmērā jāpalīdz īstenot minētos centienus.

1.3. Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā, aizvien lielāks skaits dalībvalstu jau īstenojušas vienpusējus pasākumus saistībā ar nodokļiem finanšu sektorā. Tās ir pieņēmušas dažādas nodokļu sistēmas ar dažādām nodokļu bāzēm un ir noteikušas dažādas efektīvas nodokļu likmes un dažādas piemērošanas jomas. EESK uzskata, ka ir jāsaskaņo nodokļu bāze šādiem fiskāliem mehānismiem un jākoordinē pasākumi, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas. Komisijai, pieņemot iniciatīvas, būtu jāņem vērā ne tikai minētais aspekts, bet arī atšķirīgā ietekme, ko tās varētu radīt katrā atsevišķā dalībvalstī, un vietējo finanšu tirgu nozīme un stabilitāte, spēkā esošie valstu tiesību akti nodokļu jomā un jaunais nodoklis, kuru attiecīgajā dalībvalstī pēc krīzes piemērotu finanšu sektoram.

1.4. Jaunas nodevas, prasības un noteikumi varētu ļoti dažādos veidos ietekmēt finanšu sistēmu un visu ekonomiku kopumā. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, kā tie varētu ietekmēt kapitāla bāzi, kā arī banku un finanšu iestāžu spēju pildīt savu lomu ekonomikas un it sevišķi MVU finansēšanā. ES finanšu sektora īpatsvars kopējos nodokļu ienākumos būtu jāsalīdzina ar citu nozaru īpatsvaru. Jāņem vērā arī tas, kā ES finanšu iestāžu globālo konkurētspēju ietekmē papildu nodokļi.

1.5. Tā kā likviditātes un maksātspējas problēmām bija ārkārtīgi svarīga nozīme krīzes veidošanās posmā, EESK iesaka nodokļu bāzi jebkuram jaunam nodoklim, kuru piemēro finanšu iestādēm, izstrādāt tā, lai ņemtu vērā šo iestāžu maksātspēju un iespēju izpildīt jaunās kapitāla prasības.

1.6. Komisijai ietekmes novērtējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība proporcionalitātes principam. Tas nozīmē, ka administratīvais slogs, kas atbilstības prasību ievērošanas dēļ gulstas uz tirgus dalībniekiem un finanšu iestādēm, būtu jāsaglabā proporcionāls šī jaunā nodokļa pamatmērķim. Ja Komisija plāno ieviest jaunu nodokli atbilstoši finanšu darījumu nodokļa (FTT) modelim, tad būtu jācenšas nodrošināt atbilstību pēdējos gados izstrādātajai politikai, kas ļāva vienkāršot nodokļu procedūras, kuras uzskatītas par apgrūtinājumu pēctirdzniecības darījumiem. Ja tiek plānots ieviest finanšu darbības nodokli (FAT), tad nodokļa bāze būtu jāizstrādā tā, lai tā būtu saderīga ar finanšu iestādēm uzreiz pieejamo informāciju pašreizējās finanšu pārskatu sistēmas ietvaros.

1.7. Lai gan EESK apstiprina secinājumus un ierosinājumus, kas iekļauti 2010. gada 15. jūlija atzinumā, kurā atbalstīta finanšu darījumu nodokļa (FTT) ieviešana (1), tā tomēr vēlas uzsvērt, ka šāda FTT ieviešana būtu jāplāno vienīgi globālā, nevis ES līmenī, jo pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka finanšu darījumi tiks pārcelti uz finanšu centriem ārpus ES. Taču, ja izrādītos, ka finanšu darījumu nodokļa ieviešana pasaules mērogā nav iespējama, EESK ieteiktu apsvērt ES finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma rezultātiem.

1.8. Finanšu darbības nodoklim (FAT) var būt tādi paši trūkumi kā FTT, ieskaitot pārbīdes efektu. Minētā jautājuma izpēte Komisijai būtu jāiekļauj provizoriskajā ietekmes novērtējumā.

1.9. Ja ieviestu jaunu nodokli, kas būtu balstīts uz naudas plūsmām un izstrādāts ārpus PVN darbības jomas, un saglabāts bez izmaiņām neapmierinošais režīms saistībā ar atbrīvojumu no PVN, finanšu iestādēm tiktu radīta ļoti sarežģīta nodokļu sistēma. Tādēļ, atkarībā no Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma rezultāta, EESK uzskata: ja jauns nodoklis finanšu nozarē tiks balstīts uz naudas plūsmām vai līdzīgiem apsvērumiem, Komisijai būtu jāizvērtē priekšrocības, ko radītu tā izstrādāšana PVN ietvaros, lai tādējādi nodrošinātu administratīvi vienkāršāku pieeju nozarei un mazinātu neatgūstamā PVN negatīvo ietekmi. Uzmanība jāpievērš gan neplānotajām sekām, kādas varētu rasties pēc nodokļa ieviešanas finanšu sektorā, gan it sevišķi tādu alternatīvu sistēmu izveidei, kuras netiek regulētas, uzraudzītas vai kontrolētas, un tādēļ varētu izraisīt ievērojamas problēmas.

1.10. Būtu jāņem vērā jaunu nodokļu ietekme uz konkurenci banku nozarē gan saistībā ar banku sektora konkurētspēju salīdzinājumā ar citu finanšu iestāžu sektora konkurētspēju, gan ar banku nozares spēju turpināt reālās ekonomikas finanšu prasību apmierināšanu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad ekonomika mēģina izkļūt no recesijas.

2.1. Valstu valdības visā pasaulē pēc krīzes saskaras ar sarežģītu divējādu problēmu. Pirmkārt, ir vajadzīgas steidzamas reformas finanšu un banku sektorā. Otrkārt, ir vajadzīgi jauni ienākumu avoti.

2.2. Nodokļa ieviešana tiek apsvērta vairāku iemeslu dēļ, tostarp, lai mazinātu negatīvās papildu sekas, konsolidētu valstu budžetu, nodrošinātu finanšu sektora līdzdalību tam piešķirto līdzekļu atmaksāšanā, ievērotu attīstības valstīm dotos solījumus un cīnītos ar klimata pārmaiņām, kā arī — pieņemot, ka finanšu sektors ir nepietiekami aplikts ar nodokļiem, — nodrošinātu, ka finanšu sektors sniedz pienācīgu un ievērojami lielu ieguldījumu valstu budžetā. Finanšu sektorā piemērojamo nodokļu mērķis vēl aizvien ir diezgan plašs, un šo nodokļu būtība un mehānismi vēl aizvien tiek pētīti.

2.3. Eiropas Komisija 2010. gada 7. oktobrī publicēja paziņojumu par turpmākajiem nodokļiem finanšu sektorā (2) un pievienoja tam Komisijas dienestu darba dokumentu (3), kas paredz divus instrumentus:

2.4. Ņemot vērā finanšu krīzes globālo un sistēmisko raksturu, Komisija arī uzskata, ka banku nodoklis varētu novērst pārmērīgu riska uzņemšanos. Pēc Komisijas domām, tas atbilstošā veidā papildinātu regulatīvā un uzraudzības modeļa reformas, sekmējot finanšu tirgu efektivitāti, noturību un stabilitāti un mazinot to nepastāvību.

2.5. Lai pārvarētu krīzi, Komisija ir ierosinājusi arī iniciatīvas, piemēram, banku noregulējuma fonda (BRF) (4) izveidi, par ko EESK jau ir izstrādājusi atzinumu (5).

3.1. Ievērojot finanšu sektorā iesaistīto pušu darbību laikposmā pirms krīzes, kuras laikā valdībām nācās sniegt atbalstu finanšu iestādēm, valda uzskats, ka ar to saistītās izmaksas nebūtu jāsedz iedzīvotājiem vai citām nozarēm. Šis uzskats atspoguļojas mērķī, ka “finanšu sektoram pienācīgi un būtiski jāsniedz ieguldījums valstu budžetos”. Šai sakarā Komisija savā ekonomikas pētījumā plāno iekļaut padziļinātu ietekmes novērtējumu, kurā, lai varētu vienoties par līdzsvarotu priekšlikumu, analizētas dažādas nodokļu aplikšanas iespējas.

EESK iesaka Komisijai veikt izpēti par finanšu nozarē piemēroto nodokļu īpatsvaru ES kopējos nodokļu ienākumos, novērtējot visus dažādos nodokļus, kurus finanšu uzņēmumi jau maksā. Minētajā pētījumā varētu iekļaut tādus jautājumus kā uzņēmumu maksātie nodokļi, neatgūstamais PVN un darbaspēka nodokļi, kurus bankas maksā kā darba devējas. Ar darba ņēmējiem saistītie nodokļi būtu jāiekļauj atsevišķi kā pasākums plašākam ekonomiskam ieguldījumam. Vajadzētu arī pārbaudīt, vai pastāv simetrija starp nodokļiem banku sektorā un tā pievienoto vērtību un vai vispārējais banku sektora nodokļu ieguldījums ir zemāks vai augstāks, salīdzinot ar citām svarīgām nozarēm. Visbeidzot, varētu novērtēt, kāds ir kopējais jaunā banku nodokļa un pašreiz maksāto nodokļu ieguldījums.

3.2. EESK uzskata: ja tiek ieviests nodoklis finanšu nozarē, šāds pētījums palīdzētu novērtēt tā apjomu gan piemērošanas jomas, gan efektīvas nodokļa likmes ziņā. Būtu rūpīgi jāizvērtē gan banku spēja atjaunot un stiprināt pamatkapitālu, gan arī banku spēja kreditēt mājsaimniecības un uzņēmumus, it sevišķi MVU, Eiropas Savienībā.

3.3. EESK uzskata, ka priekšlikumi par to, kā finanšu nozare varētu sniegt ieguldījumu jebkādas turpmāk iespējamas krīzes izmaksu segšanā nav šķirami no pašreizējās diskusijas par plašākām izmaiņām reglamentējošā sistēmā un daudzajiem pasākumiem, kas ļautu mazināt gan finanšu neveiksmes iespējamību, gan tās ietekmi.

3.3.1. Optimāla finanšu nozares aplikšana ar nodokļiem būtu tad, ja tā vienlīdz ļautu gan sasniegt fiskālo mērķi, proti, gūt nodokļu ieņēmumus, gan ierobežot vēlmi riskēt.

4.1. Ar FTT ieviešanu paredzēts īstenot vairākus mērķus, piemēram, ierobežot neražīgu darbību finanšu tirgos, mazinot spekulācijas un svārstības, un vienlaikus atgūt valsts līdzekļus.

4.2. Eiropas Parlaments 2010. gada martā pieņēma rezolūciju par darījumu nodokļiem un 2011. gada martā pieņēma ziņojumu par inovatīviem finansēšanas veidiem pasaules un Eiropas līmenī (6).

4.3. Piemērojot FTT, iestādes mēģina mazināt riskantu, spekulatīvu (“sociāli nederīgu”) (7) finanšu darījumu skaitu. Nodoklis arī palīdzētu novērst banku pārmērīgu izplešanos vai pārāk daudzu riskantu darījumu uzņemšanos nākotnē.

4.4. EESK pašiniciatīvas atzinumā par finanšu darījumu nodokli ir paudusi viedokli par FTT, tostarp šādus secinājumus un ierosinājumus:

4.5. Tā kā daudzviet ir izskanējušas bažas par pārbīdes seku risku, kas rodas, ja nodokli piemēro tikai vietējā līmenī, tad finanšu darījumu nodoklis vispirms būtu jāievieš pasaules mērogā, kā to ierosina Komisija. Ja izrādās, ka pasaules mērogā finanšu darījumu nodokli nevar ieviest, EESK ierosina ieviest ES finanšu darījumu nodokli, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma rezultātiem.

4.6. EESK uzskata, ka FTT būtu jāizstrādā tā, lai centrālās noguldījumu sistēmas to varētu vienkārši iekasēt. Jāņem vērā jautājumi un izmaksas, kas rodas, iekasējot finanšu darījumu nodokli, kam būtu plaša piemērošanas joma, un nodrošinot tā ievērošanu, kā arī jāņem vērā juridiskā nenoteiktība iestādēs, kurām ir jāiekasē nodoklis par ārpusbiržas tirdzniecības (over-the-counter — “OTC”) darījumiem ar biržā netirgotiem vērtspapīriem un atvasinātiem instrumentiem.

4.7. Visbeidzot, EESK uzsver, ka joprojām ir liels skaits suverēnu teritoriju, kurās izveidoti ārzonas finanšu centri, ko raksturo nepārskatāmība bankas noslēpumu dēļ un zemi nodokļi vai to neesamība. Ņemot vērā, cik viegli šādās vietās ir nodibināt finanšu filiāles un darboties ar interneta starpniecību, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka vienlaikus ar finanšu darījumu nodokļa ieviešanu tiek noteikts pārskatāmības uzlabošanas un efektīvas tiesiskās un fiskālās sadarbības pienākums.

5.1. FTT un FAT galvenā atšķirība ir tā, ka FAT piemēro finanšu nozares korporācijām, savukārt FTT piemēro finanšu tirgus dalībniekiem. Turklāt, ja FTT tiek uzlikts tirdzniecības darījumiem, kurus veic galvenokārt nedaudzos finanšu centros, tad FAT ir virzīts uz peļņu un atalgojumu finanšu nozarē un ir sadalīts vienmērīgāk.

5.2. Pamatojoties uz SVF ziņojumu, Komisija uzskata, ka, ieviešot vēl vienu instrumentu, proti, finanšu darbības nodokli (FAT), būtu iespējams uzlabot nodokļu sistēmu finanšu nozarē un vienlaikus samazināt negatīvos ārējos faktorus.

5.3. FAT izstrādes gaitā Komisija var noteikt nodokļa bāzi, atsaucoties uz finanšu pārskatu.

5.4. Izmantotajai koncepcijai jābūt saprotamai pašreizējās finanšu pārskatu sistēmas ietvaros — vai tie būtu starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS), vai vietējie vispārpieņemtie grāmatvedības principi (vietējie GAAP), jo finanšu iestādes nevar piemērot IFRS.

5.5. Ja FAT izstrādās, balstoties uz naudas plūsmām, tā ieviešana var ietekmēt likviditāti un sadārdzināt naudas plūsmas. Taču krīzes veidošanās posmā būtiskākais aspekts bija tieši likviditātes problēmas. Tādēļ, nosakot FAT nodokļa bāzi, būtu ieteicams pievērst īpašu uzmanību gan iestāžu maksātspējai un to spējai pildīt jaunās kapitāla prasības, gan arī FAT un PVN mijiedarbībai.

6.1. Komisija uzskata, ka jauna nodokļa ieviešana ir nepieciešama arī tāpēc, ka saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) banku pakalpojumiem PVN netiek piemērots.

6.2. EESK vēlas uzsvērt, ka galvenais iemesls nodokļa nepiemērošanai ir konceptuāli un praktiski sarežģījumi, kas rodas, nosakot banku sniegto finanšu pakalpojumu vērtību. Tā tas ir jo īpaši saistībā ar tradicionālajiem finanšu starpniecības pakalpojumiem, ko sniedz noguldījumu un aizdevumu jomā. Šie pakalpojumi tiek aprēķināti, ņemot vērā starpību starp aizdevumu procentu likmēm un procentiem, kas samaksāti par noguldījumiem. Šī starpība ir vispārējs kombinēts lielums starpniecības pakalpojumiem, kurus banka sniedz gan noguldītājiem, gan kredītņēmējiem, un to nav iespējams noteikt atsevišķiem darījumiem, lai piemērotu PVN vai jebkādu citu patēriņa nodokli, kas balstīts uz darījumu. Ir izrādījies sarežģīti izstrādāt metodoloģiju, kas ļautu, izmantojot uz rēķiniem balstītu metodi, noteikt šo likmi atsevišķiem darījumiem PVN piemērošanas nolūkā. Līdzīgi jautājumi rodas saistībā ar nodokļu piemērošanu apdrošināšanas un citu veidu finanšu pakalpojumiem, piemēram, valūtas maiņai un vērtspapīru tirdzniecībai.

6.3. Finanšu pakalpojumu atbrīvojums no PVN attiecīgajos tiesību aktos ir noteikts bez tiesībām vai ar ierobežotām tiesībām ieturēt PVN priekšnodokli. Tas nozīmē, ka finanšu iestādes nevar pilnā apjomā ieturēt PVN par saviem izdevumiem, un tādēļ tām rodas tīrās izmaksas. “Slēpto PVN izmaksu” apjoms var būt ievērojams, jo ārpakalpojumus un darījumus grupas iekšienē negatīvi ietekmē nodokļa lavīnveida efekts.

6.4. Komisija 2007. gadā publicēja priekšlikumu direktīvai par finanšu pakalpojumu jomā veicamu PVN režīma reformu, kuras pamatā ir trīs pīlāri, kā arī ierosināja piemērot nodokļus finanšu pakalpojumiem. EESK uzskata, ka diskusijas par nodokļiem finanšu sektorā nebūtu jānodala no ierosinātās PVN reformas (8).

6.5. EESK pauž bažas arī par FAT piemērošanas jomu un kopējo slogu, ko šis nodoklis rada kopā ar neatgūstamā PVN apjomu. Lai gan FAT var izstrādāt tādā veidā, lai to īpaši vērstu uz ekonomisko renti un/vai risku, savā visplašākajā veidā (uz pieskaitīšanas metodi balstīts FAT) tas skar arī kopējo peļņu un algas. EESK uzskata: ja jauno nodokli balstītu uz naudas plūsmām vai līdzīgiem faktoriem, Komisijai būtu jāizvērtē priekšrocības, ko radītu tā izstrādāšana PVN ietvaros, lai mazinātu neatgūstamā PVN negatīvo ietekmi un tādējādi izvairītos no riska palielināt ekonomiskās izmaksas visiem ES ekonomikas dalībniekiem.

Briselē, 2011. gada 15. jūnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON

(6) Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūcija par nodokļu piemērošanu finanšu darījumiem un to efektivitātes nodrošināšanu un ziņojuma projekts par inovatīviem finansējuma veidiem pasaules un Eiropas līmenī (2010/2105(INI)).

(7) Taxing the Speculators (http://www.nytimes.com/2009/11/27/opinion/27krugman.html).