1.12.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/16


Padomes secinājumi par kultūras nozīmi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību

2010/C 324/03

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1098/2008/EK (2008. gada 22. oktobris) par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) (1),

ņemot vērā to, ka Eiropadome 2010. gada 17. jūnija sanāksmē pieņēma stratēģiju Eiropa 2020 – nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju (2) un it īpaši tās apņemšanos “veicināt sociālo iekļaušanu, it īpaši mazinot nabadzību, paredzot vismaz 20 miljonus cilvēku izraut no iespējamas nabadzības un atstumtības”,

paužot interesi par Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. novembra Rezolūciju par sociālās realitātes analīzi, kurā ir uzsvērts, ka sociālās kohēzijas stiprināšanai un nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai jākļūst par Eiropas Savienības politisko prioritāti,

tā kā:

visām personām ir tiesības piekļūt kultūras dzīvei un tajā iesaistīties, visa mūža garumā iegūt izglītību un apmācību, attīstīt radošo potenciālu un izvēlēties savu identitāti un kultūras piederību, kā arī panākt, ka tās respektē visos to dažādajos izpausmes veidos,

kultūras vispārējais aspekts attaisno kultūras politikas iesaistīšanu cīņā ar nabadzību un sociālo atstumtību,

piekļuvei kultūrai, līdzdalībai kultūras dzīvē un kultūras izglītībai tik tiešām var būt galvenā nozīme cīņā ar nabadzību un sociālās iekļaušanas veicināšanā, jo tās it īpaši var labvēlīgi ietekmēt:

personisko izaugsmi, cilvēku izpausmi, apziņu, brīvību un emancipāciju, un viņu aktīvu līdzdarbošanos sabiedrības dzīvē,

atstumto grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, un to grupu, kuras saskaras ar nabadzību vai sociālo atstumtību, sociālo iekļaušanu, kā arī informētību un cīņu pret stereotipiem un aizspriedumiem, kas vērsti pret sociālajām grupām un īpašām kultūras grupām,

kultūras daudzveidības veicināšanu un kultūru dialogu, cieņu pret dažādību un spēju novērst un atrisināt kultūru problēmas,

piekļuvi informācijai un pakalpojumiem tādās kultūras vietās, kuras piedāvā piekļuvi informācijas un komunikāciju jaunajām tehnoloģijām un it īpaši internetam,

radošā potenciāla un tādu prasmju attīstību, kuras ir iegūtas ar neformālo izglītību un ikdienēju izglītošanos un var tikt izmantotas darba tirgū, kā arī sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē,

Līdz ar to UZSKATOT, ka cīņā ar nabadzību un sociālo atstumtību valstu un Eiropas politikā ir svarīgi integrēt kultūras aspektu,

Lai to panāktu, AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU attiecīgi savā kompetenču jomā, ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā to institucionālo struktūru:

A.

Īstenot vispārēju, saskaņotu un līdzdalību veicinošu pieeju, lai veicinātu kultūras vispārējo aspektu, –

1)

integrējot kultūras aspektu stratēģijās, kas cīnās ar nabadzību un sociālo atstumtību, un ar kultūras politiku starpniecību veicinot sociālo iekļaušanu;

2)

turpinot politiku, kuras mērķis ir veicināt visu cilvēku efektīvu piekļuvi kultūras aktivitātēm;

3)

nosakot stratēģijas, politiku un tās piemērojot, iesaistot arī to adresātus, tostarp, personas, kuras dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā, kā arī viņu asociācijas;

4)

mudinot vietējā mērogā izstrādāt īpašus projektus, nodrošinot saikni starp sociālās iekļaušanas programmām un kultūras programmām;

5)

veicinot sadarbību, kopīgu projektu īstenošanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp dažādiem varas līmeņiem, tostarp Eiropas mērogā, starp sociālo, kultūras, izglītības un jaunatnes jomu pārstāvjiem, kā arī starp iepriekš minētajiem dalībniekiem un valsts iestādēm;

6)

veicinot pētniecību un analīzi par kultūras nozīmi cīņā ar nabadzību un sociālo atstumtību.

B.

Stiprināt saikni starp izglītību, apmācību, ekonomiku, nodarbinātību un kultūru –

1)

veicinot kultūras darbības sociālajās, izglītības un jaunatnes sistēmās, it īpaši iesaistot māksliniekus un kultūras iestādes, lai stiprinātu kultūras un starpkultūru prasmes, kā arī veicinātu radošo potenciālu, it īpaši bērniem un jauniešiem;

2)

atzīstot, cik līdzdalībā kultūras dzīvē svarīga ir saprašanās starp dažādu kultūru pārstāvjiem (3) un šajā nolūkā izveidot atbilstīgu apmācību un stiprināt iesaistīto dalībnieku profesionalitāti;

3)

veicinot iegūto prasmju vairošanu kultūras jomā, lai labāk noritētu integrēšanās darba tirgū, kā arī sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē;

4)

turpinot politiku, kas veicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, un politiku, kuras mērķis ir attīstīt digitālās prasmes, kā arī mazāk aizsargātām grupām un nabadzībā un atstumtībā nonākušiem cilvēkiem iemācīt izmantot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kas ļauj atvieglot piekļuvi kultūrai, kā arī kultūras izpausmju un radošās jaunrades attīstībai;

5)

padziļinot kultūras, sociālo, ekonomikas, izglītības un jaunatnes jomu dalībnieku izpratni par attiecībām ar nabadzībā un atstumtībā nonākušiem cilvēkiem, par kultūru dialogu, kultūru kā līdzekli sociālās iekļaušanas veicināšanā un kultūras pilsonisko aspektu;

C.

Piesaistīt kultūras potenciālu, lai cīnītos pret stereotipiem un aizspriedumiem, kas vērsti pret sociālajām grupām un īpašām kultūras grupām, kuras saskaras ar nabadzību vai sociālo atstumtību –

1)

veicinot programmas un darbības, kas pienācīgu nozīmi piešķir kultūras daudzveidībai un kultūru dialogam, un, pievēršot īpašu uzmanību šo grupu kultūras apmaiņai, piemēram, migrantu un sabiedrības – šī vārda plašā izpratnē – kultūras apmaiņu;

2)

izceļot to, cik plašsaziņas līdzekļiem var būt pozitīva nozīme šajā jomā;

3)

veicinot darbības, kas šajā jomā ir paredzētas bērniem un jauniešiem skolās un ārpus tām, it īpaši jaunatnes organizācijās un kustībās;

AICINA DALĪBVALSTIS, ņemot vērā to institucionālo struktūru:

A.

Novērst šķēršļus, kas ir saistīti ar piekļuvi kultūrai,

1)

ieinteresējot kultūras nozari, lai tā uzņemtu visus sabiedrības slāņus un atzītu to dažādās vajadzības;

2)

izplatot tādu kultūras informāciju, kas būtu pielāgota un viegli pieejama, kā arī izveidojot informācijas metodes un īpašus informēšanas paņēmienus, lai uzrunātu neaizsargātās personas, īpašu uzmanību veltot personām ar invaliditāti;

3)

uzlabojot piekļuvi jaunākajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, it īpaši internetam, un šajā saistībā pastiprinot un atjaunojot publisko bibliotēku, vietējo kultūras centru un interneta publisko piekļuves vietu (PAPI) nozīmi, kuras ir būtiski elementi zināšanu digitālajā apkopojumā, kā arī visiem atvērta tikšanos un kultūras darbību telpa;

4)

turpinot politiku īpašu mērķa grupu vajadzībām, lai samazinātu piekļuves kultūrai izmaksas;

5)

uzlabojot un dažādojot kultūras piedāvājumu vistuvākajā apkārtnē, kas būtu viegli pieejams visiem.

B.

Uzlabot līdzdalību kultūras dzīvē un kultūras izpausmes –

1)

vairojot to cilvēku līdzdalību kultūrā, kultūras izpausmes un radošo jaunradi, kuri dzīvo nabadzībā vai sociālā atstumtībā, it īpaši pastiprinot darbības kultūras izglītības jomā, veicinot saprašanos starp dažādu kultūru pārstāvjiem vai mākslinieciskās nodarbes;

2)

turpinot īstenot politiku lasītprasmes, tostarp digitālās kompetences, pamatizglītības un valstu valodu apmācības jomā;

3)

veicinot projektus, tostarp radošos namus, ļaujot veicināt mākslinieku sadarbību ar nabadzībā un atstumtībā nonākušiem cilvēkiem;

4)

pilnībā izmantojot izglītības un jaunatnes jomu potenciālu un mudinot kultūras iestādes apvienot centienus, lai veicinātu bērnu un jauniešu līdzdalību kultūras dzīvē un viņu mākslinieciskās izpausmes.

Tādēļ aicina DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

1)

labāk izmantot Savienības kohēzijas politikas instrumentus, lai atbalstītu tās kultūras iniciatīvas, kuru mērķis ir cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību;

2)

uzlabot kultūras ieguldījumu attīstībā un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā;

3)

ņemt vērā šos secinājumus, īstenojot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus.


(1)  OV L 298, 7.11.2008., 20. lpp.

(2)  Dok. EUCO 13/1/10 REV 1.

(3)  Saprašanās starp dažādu kultūru pārstāvjiem ir nozare, kuras uzdevums ir veidot saikni starp sabiedrību un kultūru.