Komisijas paziņojums par ES biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas praktisku īstenošanu un par biodegvielu uzskaites noteikumiem

1. ES ILGTSPĒJĪBAS SHĒMA BIODEGVIELĀM UN BIOLOĢISKAJIEM ŠĶIDRAJIEM KURINĀMAJIEM

Ar ES jauno atjaunojamās enerģijas politiku ES ir ieviesusi pasaulē visaptverošāko un modernāko šāda veida saistošu ilgtspējības shēmu. Tā vienādi attieksies uz pašu zemē ražotajām un importētajām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem. Šie ilgtspējības kritēriji ir izklāstīti 2009. gadā pieņemtajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā (1). Biodegvielām attiecīgi kritēriji ir noteikti Degvielas kvalitātes direktīvā (2).

Šajā paziņojumā izklāstīts, kā dalībvalstis un ekonomikas dalībnieki var praktiski īstenot ilgtspējības kritērijus un Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktos biodegvielu uzskaites noteikumus. Šis paziņojums nav saistošs. Tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un sekmēt ilgtspējības kritēriju saskaņotu ieviešanu. To pavada paziņojums par brīvprātīgajām shēmām un standartvērtībām un Komisijas Pamatnostādnes par to, kā aprēķināma oglekļa krāja zemē.

Ilgtspējības kritēriji attiecas uz ES ražotām un uz importētām biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

Dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt ilgtspējības kritēriju ievērošanu gadījumos, kad biodegvielas / bioloģiskie šķidrie kurināmie:

Paziņojumam pievienotas Komisijas pamatnostādnes par to, kā aprēķināma oglekļa krāja zemē (9), – saistošs dokuments, kas pieņemts saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas V pielikuma 10. punktu – un Paziņojums par brīvprātīgām shēmām un standartvērtībām (10).

Atsaucoties uz konkrētiem noteikumiem, šajā paziņojumā izmantoti Atjaunojamo energoresursu direktīvas pantu numuri. Tālāk tabulā redzams, kādos pantos attiecīgie noteikumi atrodami Degvielas kvalitātes direktīvā. Atsauces uz “direktīvu” šajā paziņojumā jāsaprot kā atsauces uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Ja atbilstošs noteikums iekļauts arī Degvielas kvalitātes direktīvā, atsauces attiecas arī uz to.

Direktīvā ir ietverti ilgtspējības kritēriji, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem (13), zemi ar augstu bioloģisko daudzveidību (14), zemi ar augstu oglekļa koncentrāciju (15) un lauksaimniecības un vides apstākļiem (16). Šie ilgtspējības kritēriji ir jāizpilda 1. punktā minēto iemeslu dēļ. Tas nozīmē, ka kritēriji attiecas tikai uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kuri iekļauti šo iemeslu dēļ, – lai gan pašlaik tas nozīmē lielāko daļu.

Dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai ekonomikas dalībnieki pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie atbilst ilgtspējības kritērijiem, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem un zemi (17). Ekonomikas dalībniekiem ir trīs metodes, kā to izdarīt:

Lai pierādītu atbilstību atšķirīgiem kritērijiem, var izmantot atšķirīgas metodes.

Dalībvalstīm ir jānosaka, kuriem ekonomikas dalībniekiem ir jāiesniedz attiecīgā informācija. Vairums transporta degvielu tiek apliktas ar akcīzes nodokli, ko maksā, laižot apgrozībā (21). Acīmredzot atbildība par informācijas par biodegvielām iesniegšanu būtu jāuzliek tam ekonomikas dalībniekam, kurš maksā nodokli. Šajā brīdī būtu jābūt pieejamai informācijai par ilgtspējības kritērijiem visā degvielas ķēdē. (22)

Bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un dažām biodegvielām, piemēram, tām, ko izmanto uzņēmuma transportlīdzekļu parkā vai aviācijā, var būt vajadzīgi atsevišķi noteikumi atbildīgā ekonomikas dalībnieka identificēšanai.

Dalībvalstīm ir jāprasa, lai ekonomikas dalībnieki noorganizē iesniegtajai informācijai piemērotu neatkarīga audita standartu. (23) Ja ekonomikas dalībnieki izmanto brīvprātīgu shēmu vai Komisijas atzītus divpusējus/daudzpusējus nolīgumus, lai pierādītu atbilstību ilgtspējības kritērijiem, tas jau ir noorganizēts, piešķirot atzīšanu. Ja ekonomikas dalībnieki izmanto valsts tiesību aktos noteiktu procedūru, dalībvalstis tiek aicinātas balstīties uz prasībām, kas attiecas uz piemērotu neatkarīga audita standartu un masu bilances sistēmu (24), kas dota Paziņojuma par brīvprātīgajām shēmām un standarta vērtībām 2.2. punktā (25).

Kritērijs, kas saistīts ar lauksaimniecības un vides prasībām un standartiem ES lauksaimniekiem, attiecas tikai uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti no ES izcelsmes izejvielām. Atšķirībā no pārējiem kritērijiem, jautājums par atbilstības šim kritērijam verifikāciju direktīvā nav risināts (27). Var paredzēt, ka dalībvalstis pamatosies uz savām esošajām kontroles sistēmām (28), lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki izpilda šīs prasības. Ja dalībvalstu teritorijā būs lauksaimnieki, kuri piegādā izejvielas biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, bet nav iekļauti šajās kontroles sistēmās, tad dalībvalstīm tie būs tajās jāiekļauj.

Ja kontroles sistēma atklās šā kritērija neizpildi, dalībvalstij būs jāgādā par to, lai tas tiktu ņemts vērā 1. punktā minētajos nolūkos.

Direktīvā ir noteikts, ka “biodegvielas” ir transportā izmantojamā šķidrā vai gāzveida degviela, ko iegūst no biomasas. “Bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir šķidrais kurināmais, ko iegūst no biomasas, bet neizmanto transportam (29). Tajā ietilpst tikai šķidrie kurināmie. Tas nozīmē, ka ilgtspējības kritēriji attiecas uz biogāzi transportam, nevis uz biogāzi, ko izmanto apkurei vai elektrības ražošanai.

Lai gan direktīvā ir minēti daudzi biodegvielas veidi (30), saraksti ir domāti tikai direktīvas īstenošanas sekmēšanai un nav visaptveroši. Bet direktīvas mērķi var attiekties arī uz sarakstos neiekļautām biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem.

Tiek uzskatīts, ka termins “bioloģiskais šķidrais kurināmais” ietver arī tādus viskozus šķidrumus kā izlietota cepamā eļļa, dzīvnieku tauki, palmu eļļa, neapstrādāta taleļļa un taleļļas piķis.

Uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko iegūst no atkritumiem un no atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, attiecas tikai tas ilgtspējības kritērijs, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem (31). Atkritumu un atlikumu saturs ir aplūkots 5. punktā. Lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi ir atlikumi, ko tieši rada lauksaimniecība, akvakultūra, zivsaimniecība un mežsaimniecība; tajos neietilpst atlikumi no saistītajām nozarēm vai pārstrādes.

Direktīvas ilgtspējības kritēriji ir pilnīgi saskaņoti Kopienas līmenī un pieņemti atbilstīgi EK līguma 95. pantam (iekšējais tirgus). Tādēļ dalībvalstis nevar noteikt pašas savus papildkritērijus 1. punktā minētā 1.–4. nolūka dēļ (32). Tas nozīmē, ka dalībvalstis var šo iemeslu dēļ izdarīt izņēmumus biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem tikai uz direktīvā noteikto ilgtspējības kritēriju pamata, bet ne uz citāda pamata (33). Taču gadījumos, kad no atsevišķām biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir lielāks labums nekā no citiem un to ražošana ir dārgāka, valstu atbalsta shēmās var ņemt vērā to augstās ražošanas izmaksas (34).

Dalībvalstis saņems informāciju no ekonomikas dalībniekiem par atbilstību ilgtspējības kritērijiem. Tās saņems arī informāciju par visu autotransporta degvielu – kā fosilo, tā atjaunojamo – izcelsmes valsti un pirkšanas vietu (35). Atjaunojamo energoresursu direktīva neliek dalībvalstīm informāciju publiskot, bet arī neaizliedz to darīt. Komisija mudina dalībvalstis, kuras šādu informāciju publicē, darīt to konsekventi attiecībā uz visām degvielām. Komisijas viedoklis ir tāds, ka dalībvalstij, kura nolemj šādu informāciju publicēt, ir jāņem vērā, ka ekonomikas dalībnieka konkrētā informācija var būt komerciāli konfidenciāla.

No dalībvalstīm saņemto apkopoto informāciju par biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem Komisija kopsavilkuma veidā publicēs savā pārredzamības platformā. (36)

Direktīvā noteikts siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījums 35 % (kas pieaugs līdz 50 % 2017. gada janvārī un 60 % 2018. gada janvārī iekārtām, kurās ražošana būs sākusies 2017. gadā) (37). Tajā ir iekļauta metodika šā ietaupījuma (“faktiskās vērtības”) aprēķināšanai, kā arī “standartvērtības”, ieskaitot “sadalītās standartvērtības”, ko var izmantot atsevišķos gadījumos, lai pierādītu atbilstību kritērijam.

3.1. Izņēmums attiecībā uz iekārtām, kas darbojušās 2008. gada 23. janvārī

Uz biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražojušas iekārtas, kas darbojās 2008. gada 23. janvārī, līdz 2013. gada 1. aprīlim attiecas atbrīvojums no atbilstības siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērijam (38), tā ka, piem., kviešu etanola rūpnīcām, kur kurināmais ir brūnogles, un palmu eļļas fabrikām bez metāna piesaistes ir dots laiks ražošanas procesa pārkārtošanai. Termins “iekārta” aptver jebkuru pārstrādes iekārtu, ko izmanto ražošanas procesā. Tas nav jāsaprot tā, ka tiek iekļautas ražošanas iekārtas, kas apzināti iekļautas ražošanas ķēdē tikai tālab, lai varētu saņemt šajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu. Ja vismaz viena no šādām ražošanas iekārtām, ko izmanto ražošanas ķēdē, darbojusies ne vēlāk kā 2008. gada 23. janvārī, 35 % siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju sāk piemērot no 2013. gada 1. aprīļa.

Direktīvā ir iekļautas “standartvērtības”, ko ekonomikas dalībnieki var izmantot, lai iesniegtu pierādījumus par atbilstību siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērijam (39). Šā paziņojuma I pielikumā ir doti norādījumi par to, kādos gadījumos standartvērtības var izmantot, ieskaitot gadījumus, kad var lietot sadalīto standartvērtību un faktisko vērtību kombinācijas (40).

Standartvērtības Komisija var atjaunināt. Standartvērtību atjaunināšanas process ir aplūkots Paziņojumā par brīvprātīgajām shēmām un standartvērtībām.

Direktīvā ir iekļautas arī “tipiskās vērtības” siltumnīcefekta gāzu emisijai no biodegvielām (41). Ekonomikas dalībnieki šīs vērtības nevar izmantot. Dalībvalstis tās var izmantot savos divgadu ziņojumos Komisijai par atjaunojamo resursu enerģijas veicināšanā un izmantošanā paveikto. (42)

Siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu faktiskās vērtības var izmantot vienmēr neatkarīgi no tā, vai pastāv attiecīgās biodegvielas / bioloģiskā šķidrā kurināmā standartvērtība. Direktīvas V pielikuma C daļā ir noteikumi par faktiskās vērtības aprēķināšanu.

Liekas, ka nav vajadzīgs aprēķinos iekļaut vērtības, kas maz vai vispār neietekmē rezultātu, piemēram, ķīmiskas vielas, ko pārstrādē izmanto mazos daudzumos. (43)

Lai aprēķinātu emisijas no “audzēšanas”, kā alternatīvu faktiskajām vērtībām ir atļauts izmantot vidējās vērtības (konkrētam ģeogrāfiskam rajonam) (44). Tas varētu būt īpaši noderīgi izejvielām, kam nav standartvērtību, un ES reģionos, kur standartvērtību izmantošana dažām izejvielām nav atļauta (45). Dalībvalstis var sastādīt šādu vidējo vērtību sarakstus; tās var arī iestrādāt brīvprātīgajās shēmās, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmi (46).

Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt faktisko vērtību aprēķinu piemērus ar anotācijām, kā arī tādu standartvērtību kompleksu, kas atvasinātas no datu kopām, kuras izmanto standartvērtību noteikšanai, un ko varētu izmantot dažiem no koeficientiem, kurus izmanto faktisko vērtību aprēķināšanā.

Siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšanas metodikas papildu elementi ir doti šā paziņojuma II pielikumā.

Direktīvā ir identificētas zemes ar augstu bioloģisko daudzveidību kategorijas (47). No šādas zemes nedrīkst iegūt biodegvielu / bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielas.

Direktīvā ir identificētas zemes ar augstu oglekļa koncentrāciju kategorijas (48). Ja 2008. gada janvārī zeme piederējusi pie vienas no šīm kategorijām, bet vairs nepieder, no šādas zemes nedrīkst iegūt biodegvielu/bioloģisko šķidro kurināmo izejvielas.

Dažiem no šiem kritērijiem direktīvā ir pieļauti izņēmumi, ar noteikumu, ka tiek sniegti pierādījumi.

Ja zeme pieder pie vairāk nekā vienas no šīm zemes kategorijām, spēkā ir visi attiecīgie kritēriji. Tiesības saņemt izņēmumu atbilstīgi vienam no kritērijiem nerada izņēmumu no citiem piemērojamajiem kritērijiem.

Izejvielas nedrīkst iegūt no pirmatnējiem mežiem un citādām (pirmatnējām) meža zemēm, speciālām aizsargājamām dabas teritorijām un zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību (49). Komisija ir iecerējusi 2010. gadā noteikt kritērijus un ģeogrāfisko izplatību, lai noteiktu, kādus zālājus var uzskatīt par zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību (50).

Attiecībā uz zālājiem ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas nav dabiski zālāji, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka izejvielas ir jānovāc, lai saglabātu šās platības zālāja statusu. Attiecībā uz aizsargājamām dabas teritorijām izņēmums ir iespējams tad, ja tiek sniegti pierādījumi, ka izejvielu ražošana netraucē konkrētajam dabas aizsardzības mērķim (51). Komisijai ir zināms, ka CEN – Eiropas Standartizācijas komiteja – strādā pie jautājuma par to, kādi pierādījumi būtu iesniedzami.

Direktīvā ir ietverta procedūra, kurā saskaņā ar Komisijas lēmumu ir iespējams ņemt vērā jaunas aizsargājamās teritorijas (52). Patlaban šādu teritoriju nav. Ja tiks pieņemti lēmumi par teritoriju atzīšanu par aizsargājamām, informācija par šiem lēmumiem tiks darīta zināma Komisijas pārredzamības platformā.

Izejvielas nedrīkst iegūt no mitrājiem, pastāvīgām mežaudzēm, platībām ar 10–30 % vainaga projektīvo segumu un kūdrājiem – ja zemes statuss ir mainījies salīdzinājumā ar tās statusu 2008. gada janvārī (53).

Tādējādi, ja izejvielas tiek ņemtas no zemes, kas bijis mitrājs (54) 2008. gada janvārī un joprojām ir mitrājs pēc izejvielu ieguves, šādu izejvielu izmantošana nebūtu kritērija neievērošana.

Termins “statuss” attiecas uz direktīvā definētajām fiziskajām kategorijām.

Zemes izmantojuma izmaiņa, ko šis kritērijs neaptver, tomēr ir jāņem vērā, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu ietekmi (sk. II pielikumu).

Aplūkojot “pastāvīgo mežaudžu” jēdzienu, jāatceras, ka siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķinā ir jāņem vērā jebkādas zemes izmantojuma izmaiņas (56); tās, iespējams, jāņem vērā ne tikai šajā direktīvā, bet arī citos politikas tematos.

Direktīvā termins “pastāvīgā mežaudze” ir definēts šādi: “platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes (vainagu projektīvais) segums – 30 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ”. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi (57).

Zemei, kas ir līdzīga pastāvīgām mežaudzēm, bet kuras vainagu projektīvais segums ir 10–30 %, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka siltumnīcefekta gāzu ietekme (59), ieskaitot attiecīgās platības oglekļa koncentrācijas izmaiņas kopš 2008. gada janvāra, atbilst attiecīgajai siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritērija robežvērtībai.

Biodegvielām / bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kurus ražo no biomasas, kas tiek audzēta zemē, kura bijusi kūdrājs 2008. gada janvārī, ir iespējams izņēmums, ja tiek sniegti pierādījumi, ka

Tas nozīmē, ka attiecībā uz kūdrājiem, kuri 2008. gada janvārī bijuši daļēji nosusināti, vēlāka dziļāka nosusināšana, kas ietekmē vēl pilnīgi nenosusinātu augsni, būtu neatbilstība kritērijam.

Atbilstību ar zemi saistītiem kritērijiem var pierādīt dažādi, piemēram, ar aerofotogrāfiju vai satelītattēlu, kartēm, zemesgrāmatu ierakstiem/datubāzēm (62) un platību apsekojumiem.

Kritēriji attiecas uz zemes statusu 2008. gada janvārī. Taču netiek izslēgta arī agrāku pierādījumu izmantošana. Piemēram, ja tiek pierādīts, ka zeme bijusi aramzeme neilgi pirms 2008. gada, piemēram, 2005. gadā, ar to var pietikt, lai pierādītu atbilstību dažiem vai visiem ar zemi saistītajiem kritērijiem.

Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt norādījumus ekonomikas dalībniekiem par attiecīgo zemes kategoriju identificēšanu.

Dažas degvielas tikai pa daļai sastāv no atjaunojamām izejvielām. Dažām no tām, piemēram, ETBE, direktīvas III pielikumā norādīts, kāda procentuālā daļa degvielas mērķa izpildes uzskaites vajadzībām ir uzskatāma par degvielu no atjaunojamiem energoresursiem (63). Tāda veida degvielām, kuras nav ietvertas III pielikuma sarakstā, ieskaitot degvielas, kas tiek ražotas viegli pārkārtojamos procesos, kur ne vienmēr piegādā sūtījumus ar vienādu resursu procentuālo sadalījumu, var izmantot analoģiju ar noteikumu par elektroenerģiju, ko ražo no dažādām degvielām: “katra energoresursu veida ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz tā enerģijas saturu” (64)

Lai panāktu atbilstību siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu ilgtspējības kritērijam, no biomasas iegūtajai degvielu daļai, kas minēta šā punkta iepriekšējā daļā, ir jāatbilst attiecīgajai robežvērtībai. Dažām degvielām, piemēram, ETBE, direktīvā ir dotas standartvērtības.

Direktīvas III pielikumā dotos procentus piemēro arī nosakot, vai degvielai, kuras sastāvā ir biodegviela, ir vajadzīga īpaša norāde tirdzniecības vietās. (65) Piemēram, benzīnam, kura sastāvā ir 20 % ETBE, īpaša norāde nebūtu vajadzīga, jo no atjaunojamajiem avotiem ir mazāk nekā 10 %.

Pierādot atbilstību biodegvielas īpatsvara mērķim – 10 % visu veidu transportā 2020. gadā – un izpildot valstu atjaunojamo energoresursu izmantošanas pienākumu, dažu biodegvielu ieguldījums ir divkāršs. (66) Visas citas biodegvielas ir jāierēķina vienreiz. Ja biodegvielas tikai pa daļai ražo no divkārtīgi ierēķināmām izejvielām, divkārtīgi ierēķina tikai šo biodegvielas daļu. (67)

Divkārt ierēķināmajās biodegvielās ietilpst biodegvielas no atkritumiem un atlikumiem.

Pašā direktīvā “atkritumi” un “atlikumi” nav definēti. Komisija uzskata, ka šie jēdzieni jāinterpretē atbilstīgi direktīvas mērķiem:

Šajā sakarā ar atkritumiem var saprast vielas vai priekšmetus, ko ražotājs izmet vai ir paredzējis izmest, vai ko tam ir pienākums izmest (70). Izejvielas, kas ir tīši pārveidotas, lai tās varētu pieskaitīt pie atkritumiem (piemēram, piejaucot atkritumvielas vielām, kas nav atkritumi), nebūtu jāuzskata par attiecīgi kvalificējamām.

Pārstrādes atkritumi ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt. Tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti pārveidots, lai to saražotu.

(2) 7.b pants Direktīvā 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/30/EK.

(3) Direktīvas 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1099/2008 noteikto “enerģijas galapatēriņa” izpratni tas ietver starptautiskajā aviācijā izmantojamās biodegvielas (ja tās pārdotas dalībvalstī), bet neietver starptautiskajā jūras transportā izmantojamās biodegvielas.

(4) Direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Saskaņā ar definīciju Atjaunojamo energoresursu direktīvas 2. panta l) punktā.

(5) 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Parasti valsts atbalsta shēmas ietvaros.

(11) Tiešsaistē – http://ec.europa.eu/energy/renewables/transparency_platform/transparency_platform_en.htm

(12) Dokumentus, kuri attiecas uz Degvielas kvalitātes direktīvu, Komisija ir iecerējusi publicēt arī Degvielas kvalitātes direktīvas vietnē.

(22) Vienīgais izņēmums varētu būt siltumnīcefekta gāzu emisijas no degvielas izplatīšanas (ja vajadzīgas faktiskās vērtības aprēķināšanai). Šim nolūkam būtu izmantojams standarta koeficients.

(25) Būtiska atšķirība ir tā, ka brīvprātīgajā shēmā parasti brīvprātīgai shēmai ir jānodrošina ekonomikas dalībnieku revīzija pirms tam, kad tiek dota atļauja piedalīties shēmā. Valsts sistēmā nav vajadzības pēc šādas prasības, jo tajā var paredzēt ekonomikas dalībnieku īpašus pieprasījumus.

(34) Sk. Atjaunojamo energoresursu direktīvas 89. un 95. apsvērumu, kā arī Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

(40) Jāpiezīmē, ka (sadalīto) standartvērtību aprēķinā ir ņemta vērā tā emisiju daļa, kas attiecas uz blakusproduktiem.

(43) Šeit ir jāpiezīmē, ka siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu skaitļi tiek noapaļoti līdz tuvākajam procentpunktam.

(50) Sabiedriskās apspriešanas dokumenti pieejami šādā adresē: http://ec.europa.eu/energy/renewables/consultations/2010_02_08_biodiverse_grassland_en.htm

(57) Lauksaimniecībā izmantojama zeme šajā sakarā ietver kokaudzes lauksaimniecības ražošanas sistēmās, kā augļu koku stādījumus, eļļas palmu stādījumus un jauktas sistēmas, kad lauksaimniecības kultūras audzē zem kokiem.

(62) Piem., ES kopējās lauksaimniecības politikas integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS).

(67) Minētā daļa ir fiziskais īpatsvars (ilgtspējības kritērija “masu bilances sistēma” uz šo noteikumu neattiecas).

(70) Ieskaitot materiālus, kas ir jāizņem no tirgus veselības vai drošuma apsvērumu dēļ.

II PIELIKUMS

Siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšanas metodika. Papildu elementi

Emisijas ietaupījums no oglekļa uzkrāšanās augsnē, uzlabojot lauksaimniecības praksi (V pielikuma C daļas 1. punkts)

“Zemkopības prakses uzlabošanā” varētu ietilpt, piemēram, šāda prakse:

—	pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās,

—	kultūraugu rotācijas uzlabošana un/vai virsaugu izmantošana, ieskaitot augu pēcpļaujas atlieku apsaimniekošanu,

—	uzlabota mēslojumu vai kūtsmēslu izmantošana,

—	augsnes ielabotāja (piem., komposta) lietošana.

Emisijas ietaupījumus no šādiem uzlabojumiem var ierēķināt, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies, vai ja tiek iesniegti pārliecinoši un pārbaudāmi pierādījumi, ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas (1).

Emisijas ietaupījumus g CO2eq/MJ izteiksmē var aprēķināt, izmantojot tādu formulu kā metodes 7. punktā, aizstājot dalītāju “20” ar laikposmu (gados), kurā attiecīgās kultūras audzētas.

Audzēšana (6. punkts)

Dotās vērtības/mainīgie, kas ietekmē emisiju no audzēšanas, parasti ir sēklas, degviela, mēslojums, pesticīdi, raža un N2O emisijas no lauka. Oglekļa dioksīda uzņemšana augos īsajā oglekļa aprites ciklā te netiek ņemta vērā; lai to atsvērtu, 13. punktā netiek ņemtas vērā izmantojamās degvielas emisijas.

Metodika “audzēšanai” kā alternatīva faktiskajām vērtībām ļauj izmantot vidējās vērtības mazākiem ģeogrāfiskiem rajoniem nekā tie, ko izmanto standartvērtību aprēķināšanā. Standartvērtības (ar vienu izņēmumu) tika aprēķinātas pasaules līmenim. Tomēr ES iekšienē direktīva uzliek ierobežojumus to lietošanai. Šie ierobežojumi darbojas NUTS 2 reģionu līmenī (2). No tā liekas izrietam, ka ES iekšienē vidējām vērtībām būtu jāattiecas uz NUTS 2 reģioniem vai vēl smalkāku dalījumu. Līdzīgs dalījums, loģiski, būtu piemērots arī ārpus ES.

N2O emisijas (6. punkts)

N2O emisiju no augsnes uzskaitei piemērota ir IPCC metodika, ieskaitot t. s. “tiešās” un “netiešās” N2O emisijas (3). Ekonomikas dalībnieki var izmantot visus trīs IPCC līmeņus. 3. līmenis, kura pamatā ir detalizēta mērīšana un/vai modelēšana, liekas vairāk piemērots “reģiona” audzēšanas vērtību aprēķināšanai (sk. šā paziņojuma 3.3. punktu) nekā citiem faktisko vērtību aprēķiniem.

Zemes izmantojuma izmaiņas (7. un 10. punkts)

Zemes izmantojuma izmaiņas ir jāsaprot kā zemes virsmas apauguma kategorijas maiņa IPCC izmantoto sešu kategoriju ietvaros (meži, zālāji, aramzeme, mitrāji, apdzīvotas vietas un pārējā zeme), aptverot arī septīto kategoriju – ilggadīgos stādījumus, t. i., daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas (4). Tas nozīmē, piemēram, ka pāreja no zālājiem uz aramzemi ir zemes izmantojuma izmaiņa, bet pāreja no vienas kultūras (piem., kukurūzas) uz citu (piem., rapsi) – nav. Aramzemē ietilpst arī papuves (t. i., zeme, kas vienu vai vairākus gadus ir atmatā pirms jaunas izmantošanas audzēšanai). Zemkopības prakses, augsnes apstrādes prakses vai kūtsmēslu iestrādāšanas prakses izmaiņas netiek uzskatītas par zemes izmantojuma izmaiņām.

Pamatnostādnēs par zemes oglekļa koncentrācijas aprēķināšanu (5) dotas sīkas norādes par aprēķiniem. Komisija ir iecerējusi savā pārredzamības platformā publicēt piemēru ar anotāciju par to, kā aprēķināmas emisijas no oglekļa koncentrācijas izmaiņām zemes izmantojuma izmaiņu dēļ.

Tīkla elektroenerģijas emisijas intensitāte (11. punkts)

Direktīvā ir noteikts, ka jālieto vidējā emisijas intensitāte “norādītajā reģionā”. ES gadījumā visloģiskākā izvēle ir visa ES. Trešām valstīm, kuru tīkli parasti ir mazāk saslēgti pāri robežām, būtu jāizvēlas valsts vidējā intensitāte.

Enerģijas sadalīšana (17. un 18. punkts)

Mazākā siltumspēja, ko izmanto šā noteikuma piemērošanai, ir visa (blakus)produkta, nevis tikai tā sausās frakcijas mazākā siltumspēja. Tomēr daudzos gadījumos, sevišķi saistībā ar praktiski sausiem produktiem, sausās frakcijas mazākā siltumspēja varētu dot rezultātu, kas ir pietiekams tuvinājums.

Tā kā siltumam mazākās siltumspējas vērtības nav, tam nevar piešķirt emisijas uz tās pamata.

Emisijas nepiešķir lauksaimniecības kultūru atlikumiem un pārstrādes atlikumiem, jo tiek uzskatīts, ka līdz to savākšanas brīdim tiem ir nulles emisija (6), kā arī atkritumiem. Atkritumi un atlikumi sīkāk aprakstīti 5.2. punktā.

Sadalīšanu piemēro tūlīt pēc tam, kad kādā no procesa posmiem tiek saražots blakusprodukts (viela, kas parasti ir glabājama vai tirgojama) un biodegviela/bioloģiskais šķidrais kurināmais/starpprodukts. Attiecībā kā uz vienu, tā otru produktu tas var būt procesa posms rūpnīcā, pēc kura notiek tālākas pārstrādes posms. Tomēr, ja attiecīgo (blakus)produktu tālākā pārstrāde ir sasaistīta ar kādu no pārstrādes iepriekšējiem posmiem (ar izejvielu vai enerģijas atgriezenisko saiti), sistēma tiek uzskatīta par “pārstrādes iekārtu” (7) un piešķiršanu piemēro tajos punktos, kur katram produktam vairs nav tālākas pārstrādes, kas ar izejvielu vai enerģijas atgriezenisko saiti ir sasaistīta ar kādu no pārstrādes iepriekšējām daļām.

Elektrība no koģenerācijas (CHP) (16. punkts)

Vispārīgais sadalīšanas noteikums 17. punktā neattiecas uz elektroenerģiju no CHP, ja CHP darbojas ar 1) fosilo kurināmo; 2) bioenerģiju, kas nav šā paša procesa blakusprodukts; vai 3) lauksaimniecības kultūru atlikumiem, pat ja tie ir šā paša procesa blakusprodukts. Tā vietā 16. punkta noteikumu piemēro šādi:

ja CHP piegādā siltumu ne tikai biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā procesam, bet arī citām vajadzībām, CHP apmēru – aprēķinu vajadzībām – nosacīti samazina līdz apmēram, kāds ir nepieciešams tikai biodegvielas/bioloģiskā šķidrā kurināmā procesam nepieciešamā siltuma piegādei. Proporcionāli nosacīti jāsamazina arī CHP saražotā elektroenerģija;

b)	atlikušajam elektroenerģijas daudzumam – pēc šās nosacītās korekcijas un faktisko iekšējo elektroenerģijas vajadzību nosegšanas – ir jāpiešķir siltumnīcefekta gāzu kredīts, kas jāatskaita no pārstrādes emisijām;

c)	šā ieguvuma summa ir vienāda ar dzīves cikla emisijām, kas attiecināmas uz tāda paša elektroenerģijas daudzuma saražošanu no tāda paša kurināmā spēkstacijā.

Fosilā kurināmā komparators (19. punkts)

Šobrīd izmantojamais fosilā kurināmā komparators biodegvielām ir 83,8 g CO 2eq/MJ. Šo vērtību aizstās “jaunākā pieejamā faktiskā vidējā Kopienā patērētā benzīna un dīzeļdegvielas fosilās daļas emisijas vērtība”, kad šī informācija kļūs zināma no ziņojumiem, ko iesniegs atbilstīgi Degvielas kvalitātes direktīvai (8).

Šī ziņošana izdarāma reizi gadā, sākot ar ziņojumu par 2011. gadu. Ja fosilā kurināmā komparatora jauno vērtību būs iespējams aprēķināt, Komisija to publicēs savā pārredzamības platformā, minot arī datumu, no kura šis skaitlis būs uzskatāms par “pieejamu” un būs jālieto. Nākamreiz grozot direktīvā noteiktās tipiskās vērtības un standartvērtības, Komisija ņems vērā pēdējos atjauninājumus.

(1) Šādi pierādījumi var būt augsnes oglekļa satura mērīšana, piemēram, pirmo mērījumu izdarot pirms audzēšanas, bet nākamos – ar regulāriem intervāliem vairākus gadus vēlāk. Šādā gadījumā, kamēr nav otrā mērījuma datu, augsnes oglekļa pieaugumu aprēķina, izmantojot attiecīgu zinātnisku pamatojumu. Sākot no otrā mērījuma, mērījumi būtu pamats augsnes oglekļa satura pieauguma fakta un apmēru noteikšanai.

(2) 19. panta 2. un 3. punkts. Šie reģioni ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1059/2003 I pielikumā. Reģionu interaktīvās kartes ir pieejamas adresē http://ec.europa.eu/eurostat/ramon/nuts/home_regions_en.html

(3) Sk. IPCC 2006. gada pamatnostādnes valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijai (2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories), 4. sēj. 11. nodaļa http://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/pdf/4_Volume4/V4_11_Ch11_N2O&CO2.pdf

(4) Tāpēc, ka šādai zemei ir gan aramzemes, gan meža īpašības.

(5) OV L 151, 17.6.2010., 19. lpp.

(6) Līdzīgā kārtā, ja šos materiālus izmanto par izejvielām, tie sākas ar nulles emisiju savākšanas brīdī.

(7) Sk. V pielikuma C daļas 18. punkta pēdējo daļu.

(8) Atbilstīgi Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pantam dalībvalstu norādītie (autotransporta) degvielas/enerģijas piegādātāji paziņo norādītajām iestādēm: 1) katra piegādātā degvielas/enerģijas veida kopējo daudzumu, norādot pirkšanas vietu un izcelsmi; 2) aprites ciklā radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, rēķinot uz vienu enerģijas vienību.

Atjaunojamo energoresursu direktīva	Degvielas kvalitātes direktīva
2. pants. Definīcijas	nav iekļauts
5. pants. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvara aprēķināšana	nav iekļauts
17. pants. Ilgtspējības kritēriji biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem	7.b pants. Biodegvielas ilgtspējības kritēriji
18. pants. Atbilstības verificēšana attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem	7.c pants. Pārbaude par atbilstību biodegvielas ilgtspējības kritērijiem
19. pants. Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšana	7.d pants. Aprites cikla aprēķināšana siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām
21. pants. Īpaši noteikumi attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem transportam	nav iekļauts
24. pants. Pārredzamības platforma (11)	nav iekļauts (12)
III pielikums. Transporta degvielas energoietilpība	nav iekļauts
V pielikums. Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi	IV pielikums. Noteikumi biodegvielu siltumnīcefekta emisijas dzīves cikla aprēķināšanai