30.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 82/20 |
Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām apdrošināšanas nozarē
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2010/C 82/02
1. IEVADS UN PRIEKŠVĒSTURE
1. |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 358/2003 (1), iepriekšējā Apdrošināšanas grupu atbrīvojuma regula (turpmāk “GAR”), kura zaudēja spēku 2010. gada 31. martā, dažām nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām apdrošināšanas nozarē piemēroja Līguma par Eiropas Savienības darbību (2) (turpmāk “Līgums”) 101. panta 3. punktu. |
2. |
Pēc Regulas (EK) Nr. 358/2003 darbības visai ilgstošas pārskatīšanas (turpmāk “pārskatīšana”) Komisija 2009. gada 24. martā publicēja savu ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par minētās regulas darbību (3) (turpmāk “ziņojums”), kā arī tam pievienoto darba dokumentu (4) (turpmāk “darba dokuments”). |
3. |
Saskaņā ar pārskatīšanas rezultātā formulētajiem konstatējumiem Komisija tagad ir pieņēmusi jaunu apdrošināšanas GAR, ar kuru atbrīvojumi tiek atjaunoti divām no iepriekšējā GAR iekļautajām četrām nolīgumu kategorijām, proti: i) kopīgiem apkopojumiem, tabulām un pētījumiem un ii) noteiktu riska veidu kopīgai apdrošināšanai (apvienībām). |
2. PAMATPRINICPU ANALĪZE
4. |
Regulas (EK) Nr. 358/2003 pieņemšanas laikā izvirzītais sākotnējais Komisijas mērķis – samazināt saņemto paziņojumu skaitu – tagad vairs nav aktuāls, jo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 uzņēmumi vairs nevar par nolīgumu paziņot Komisijai, bet tiem ir jāveic pašnovērtējums. Šajā kontekstā tāds īpašs juridiskais instruments kā GAR būtu jāpieņem tikai tad, ja sadarbība apdrošināšanas nozarē ir “īpaša” un atšķirīga no citām nozarēm, attiecībā uz kurām nav pieņemta GAR (pašlaik – vairums nozarēs). Komisijas analīzē par GAR iespējamo atjaunošanu tika skatīti trīs galvenie jautājumi saistībā ar katru no četrām nolīgumu kategorijām, kurām saskaņā ar GAR ir piešķirts atbrīvojums:
|
3. ATJAUNOTIE ATBRĪVOJUMI
5. |
Pamatojoties uz divus gadus ilgušo pārskatīšanu un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, Komisija pieņēma jauno GAR (Komisijas 24. marts Regula (ES) Nr. 267/2010), kurā (ar grozījumiem) atjaunoti atbrīvojumi divu veidu sadarbībai, proti: i) kopīgiem apkopojumiem, tabulām un pētījumiem un ii) noteiktu riska veidu kopīgai apdrošināšanai (apvienībām). |
6. |
Ja šajās nolīgumu kategorijās ietilpstošie nolīgumi neatbilst visiem grupu atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem, ir jāveic individuāla analīze saskaņā ar Līguma 101. pantu. Novērtējot nolīgumu saderību ar Līguma 101. pantu, sabiedrībām palīgs būs Komisijas Pamatnostādnes par EK Līguma 81. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem (5) (turpmāk “Horizontālās pamatnostādnes”) izklāstītie analīzes principi (6). |
3.1. Kopīgi apkopojumi, tabulas un pētījumi
7. |
Ar noteikumu, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi, ar iepriekšējo GAR bija noteikts atbrīvojums, ja nolīgums attiecas uz kopīgu izstrādi un izplatīšanu attiecībā uz i) noteikta pagātnes riska apdrošināšanas vidējo izmaksu aprēķiniem un ii) mirstības tabulām un tabulām, kas parāda slimību, negadījumu un invaliditātes biežumu saistībā ar apdrošināšanu, kurā ir kapitalizācijas aspekts. Bija noteikts arī atbrīvojums (ievērojot konkrētus nosacījumus) kopīgi veiktajiem pētījumiem par vispārēju ārēju apstākļu iespējamo ietekmi uz ieinteresētajām sabiedrībām, ja šo pētījumu priekšmets ir vai nu atlīdzības pieprasījumu biežums vai apjoms nākotnē attiecībā uz konkrēto risku vai riska kategoriju, vai dažādu ieguldījumu veidu ienesīgums, un atbrīvojums šādu pētījumu rezultātu izplatīšanai. |
8. |
Kā secināts ziņojumā, brīdī, kad notiek vienošanās par cenu un tiek apstiprināts riska segums, apdrošināšanas produktu cenas vēl nav zināmas. Riska aprēķins ir izšķirošs jautājums cenu noteikšanā visiem apdrošināšanas produktiem, un šis faktors padara šo nozari atšķirīgu no citām nozarēm, tostarp no banku darbības. Tāpēc riska cenas tehniskajiem aprēķiniem izšķiroši svarīga ir piekļuve statistikas datiem par pagātni. Līdz ar to Komisija uzskata, ka sadarbība šajā jomā ir raksturīga apdrošināšanas nozarei un tā ir nepieciešama riska cenu noteikšanai. |
9. |
Komisija turklāt uzskata, ka ir pamatoti iemesli izmantot GAR, lai šajā jomā aizsargātu un veicinātu sadarbību, un ka attiecībā uz šo nolīgumu kategoriju ir lietderīgi atjaunot GAR, lai novērstu šādas konkurenci veicinošas sadarbības mazināšanos. |
10. |
Tomēr, atjaunojot šo atbrīvojumu, Komisija veica šādas galvenās izmaiņas: i) termins “kopīgi aprēķini” nomainīts uz terminu “kopīgi apkopojumi” (kuros var būt ietverti arī aprēķini); ii) precizēts, ka apmaiņa ar informāciju ir atļauta tikai tad, ja tā ir nepieciešama; iii) tagad ir atļauts datus izpaust arī patērētāju organizācijām un klientu organizācijām (pretstatā fiziskām personām), nosakot izņēmumu saistībā ar sabiedrības drošību. |
3.2. Noteiktu riska veidu kopīga apdrošināšana (apvienības)
11. |
Ar iepriekšējo GAR bija noteikts atbrīvojums (7) attiecībā uz kop(pār)apdrošināšanas apvienību, kas sedz jaunus riskus, un kop(pār)apdrošināšanas apvienību, kas sedz jau pastāvošos riskus, izveidi un darbību, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, jo īpaši saistībā ar tirgus daļas lielumu. |
12. |
Ņemot vērā pārskatīšanas rezultātus, Komisija uzskata, ka riska dalīšana attiecībā uz dažu veidu riskiem (piemēram, riskiem, kas saistīti ar kodolenerģiju, terorismu vai vides apdraudējumu), kuru apdrošināšanu atsevišķas sabiedrības uzņemas nelabprāt vai arī konkrēto risku atsevišķa sabiedrība nespēj apdrošināt pilnībā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu visu šāda veida risku segumu. Tas ir iemesls, kāpēc apdrošināšanas nozare atšķiras no citām nozarēm un kāpēc tajā ir vajadzīga ciešāka sadarbība (8). Tāpēc jaunajā GAR ir noteikts atbrīvojums arī apvienībām (ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi). |
13. |
Atjaunojot šo atbrīvojumu, Komisija veica šādas galvenās izmaiņas: i) mainīta tirgus daļas aprēķinā izmantotā pieeja, lai tā atbilstu citiem vispārīgajiem un nozaru konkurences noteikumiem – ņem vērā apvienībā iesaistīto sabiedrību bruto ienākumus ne tikai no prēmijām apvienības ietvaros, bet arī ārpus tās; ii) grozīta un paplašināta jēdziena “jauni riski” definīcija. |
14. |
No pašnovērtējuma viedokļa ir svarīgi ņemt vērā to, ka ir trīs dažādi apvienību veidi, un ir jānosaka, kuram no tiem konkrētā apvienība pieder: i) apvienības, kurām nav vajadzības izmantot GAR kā “drošības zonu”, jo tās nerada konkurences ierobežojumu, ja apvienošanās ir vajadzīga, lai apvienības dalībnieki varētu piedāvāt tādus apdrošināšanas veidus, ko tie nespētu piedāvāt katrs atsevišķi; ii) apvienības, uz kurām attiecas Līguma 101. panta 1. punkts un kuras neatbilst jaunās GAR nosacījumiem, taču varētu pretendēt uz individuālu atbrīvojumu saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu; iii) apvienības, uz kurām attiecas Līguma 101. panta 1. punkts, taču kuras atbilst GAR nosacījumiem. |
15. |
Attiecībā uz i) un ii) veidu ir precīzi jādefinē konkrētais produkts un ģeogrāfiskais tirgus, jo tirgus definīcija ir priekšnosacījums tam, lai novērtētu atbilstību tirgus daļas sliekšņiem (9). Komisijas Paziņojumu par jēdziena konkrētais tirgus definīciju Kopienas konkurences tiesībās (10) līdz ar attiecīgajiem Komisijas lēmumiem un atbalsta vēstulēm apdrošināšanas nozarē var izmantot kā vadlīnijas, lai apvienības varētu noteikt konkrētos tirgus, kuros tās darbojas. |
16. |
Tomēr jānorāda, ka pārskatīšanā atklājās, ka daudzi apdrošinātāji nepareizi izmanto apvienību atbrīvojumu kā vispārēju atbrīvojumu, neveicot rūpīgu juridisku novērtējumu apvienības saderībai ar GAR nosacījumiem (11). |
17. |
Tāpat jāatceras, ka ad hoc kop(pār)apdrošināšanas nolīgumi riska parakstīšanas tirgū (12) nekad nav bijuši iekļauti GAR darbības jomā, un arī jaunā GAR uz tām neattiecas. Kā norādīts Komisijas 2007. gada 25. septembra Nobeiguma ziņojumā par uzņēmējdarbības apdrošināšanas nozares aptauju (13), uz darbībām, kas ietver prēmiju saskaņošanu (izmantojot kop(pār)apdrošinātāju ad hoc kop(pār)apdrošināšanas nolīgumus), var attiekties Līguma 101. panta 1. punkts, taču ir iespējams, ka uz tām attiecas Līguma 101. panta 3. punktā paredzētais atbrīvojums. |
18. |
Komisija plāno sadarbībā ar valstu konkurences iestādēm Eiropas Konkurences iestāžu tīkla ietvaros rūpīgi uzraudzīt apvienību darbību, lai nodrošinātu, ka nenotiek GAR vai Līguma 101. panta 3. punkta vispārēja piemērošana. Šī rūpīgā uzraudzība tiks īstenota, ievērojot piemērošanas lietas, kurās konstatēts, ka apvienības pārkāpušas Līguma 101. panta 1. punktu un/vai GAR. |
4. NEATJAUNOTIE ATBRĪVOJUMI
19. |
Pamatojoties uz Komisijas ziņojumā un darba dokumentā, kā arī jaunās GAR ietekmes novērtējumā izklāstīto analīzi, jaunajā GAR nav atjaunoti divi no iepriekšējā GAR iekļautajiem četriem atbrīvojumiem, proti, attiecībā uz apdrošināšanas polišu standarta noteikumiem (SN) un drošības ierīcēm. Galvenais iemesls ir tas, ka šie nolīgumi nav īpaši apdrošināšanas nozarei raksturīgi, un tādējādi to iekļaušana šādā īpašā juridiskā instrumentā varētu nozīmēt nepamatotu diskrimināciju pret citām nozarēm, kurām nav savas GAR. Turklāt, kaut arī šie divi sadarbības veidi var dot labumu patērētājiem, pārskatīšanas rezultāti liecina, ka tie var arī radīt dažādas konkurences problēmas. Tāpēc uz tiem ir lietderīgāk attiecināt pašnovērtējumu. |
20. |
Lai gan GAR neatjaunošana attiecībā uz šiem diviem sadarbības veidiem neizbēgami nozīmēs nedaudz mazāku tiesisko noteiktību, jāuzsver, ka šajā jomā apdrošināšanas nozarei būs tāda paša līmeņa tiesiskā noteiktība kā pārējās nozarēs, kurās nav GAR. Turklāt, kā minēts turpmāk, Komisija plāno uz šiem diviem sadarbības veidiem attiecināt Horizontālās pamatnostādnes. |
4.1. Apdrošināšanas polišu standarta noteikumi
21. |
Ar iepriekšējo GAR bija noteikts atbrīvojums nesaistošu apdrošināšanas polišu standarta noteikumu (SN) kopīgai izstrādei un izplatīšanai tiešajā apdrošināšanā (14). |
22. |
Pamatojoties uz pārskatīšanā gūtajiem pierādījumiem, Komisija uzskata, ka šajā jomā nozares GAR vairs nav vajadzīga, jo sadarbība attiecībā uz SN nav īpaši apdrošināšanas nozarei raksturīga, bet ir sastopama arī daudzās citās nozarēs, attiecībā uz kurām nav pieņemta GAR, piemēram, banku nozarē. Tā kā SN nav īpaši apdrošināšanas nozarei raksturīgi, vadlīnijas par SN, izmantojot horizontālu instrumentu, ir jāattiecina uz tautsaimniecību kopumā. |
23. |
Komisija uzskata, ka daudzos gadījumos SN var pozitīvi ietekmēt konkurenci un būt izdevīgi patērētājiem. Piemēram, SN dod iespēju salīdzināt dažādu apdrošinātāju piedāvātās apdrošināšanas polises, un tādējādi klienti var vieglāk pārbaudīt garantiju saturu un tiek atvieglota apdrošinātāju un apdrošināšanas produktu maiņa. Tomēr, kaut arī patērētājiem ir jābūt iespējai salīdzināt apdrošināšanas produktus, pārāk plaša standartizācija var kaitēt patērētājiem un izskaust ārpuscenu konkurenci. Turklāt, tā kā atsevišķi SN var būt nesabalansēti, lietderīgāk, ja gadījumos, kad ir piemērojams Līguma 101. panta 1. punkts, sabiedrības pašas veic novērtējumu saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu, lai pierādītu, ka to attiecīgā sadarbība rada ieguvumus no efektivitātes un ka patērētāji var baudīt pienācīgu daļu no šiem ieguvumiem (15). |
24. |
Līdz ar to Komisija plāno paplašināt Horizontālās pamatnostādnes, ietverot visu nozaru SN. Tās patlaban tiek pārskatītas, un pārskatīto Horizontālo pamatnostādņu projektu plānots publicēt un nodot ieinteresēto personu apspriešanai 2010. gada pirmajā pusē. |
4.2. Drošības ierīces
25. |
Ar iepriekšējo GAR bija noteikts atbrīvojums i) drošības ierīču tehniskajām specifikācijām, noteikumiem vai prakses kodeksiem un procedūrām, lai novērtētu un apstiprinātu to atbilstību šiem standartiem, kā arī ii) drošības ierīču uzstādīšanas un apkopes tehniskajām specifikācijām, noteikumiem, prakses kodeksiem un procedūrām, lai novērtētu un apstiprinātu to uzņēmumu atbilstību šādām specifikācijām, noteikumiem vai prakses kodeksiem, kas uzstāda drošības ierīces vai veic to apkopi. |
26. |
Tomēr Komisija uzskata, ka tehnisko standartu noteikšana ietilpst vispārīgākā jomā – standartu noteikšanā, kas nav raksturīga vienīgi apdrošināšanas nozarei. Tā kā šāda veida nolīgumi nav īpaši apdrošināšanas nozarei raksturīgi, attiecīgās vadlīnijas, izmantojot horizontālu instrumentu, ir jāattiecina uz tautsaimniecību kopumā. Šobrīd tas tā jau ir, jo Horizontālo pamatnostādņu 6. punktā ir sniegtas vadlīnijas par tehnisko standartu atbilstību Līguma 101. pantam. Turklāt Horizontālās pamatnostādnes patlaban tiek pārskatītas, un pārskatīto Horizontālo pamatnostādņu projektu plānots publicēt un nodot ieinteresēto personu apspriešanai 2010. gada pirmajā pusē. |
27. |
Papildus jānorāda, ka nolīgumi ietilpa GAR darbības jomā tikai tad, ja nepastāvēja Savienības līmeņa harmonizācija. Komisijas veiktajā pārskatīšanā tika secināts, ka GAR piemērojamība būtu neliela, jo ļoti daudzās jomās harmonizācija jau ir notikusi. Tajās nedaudzajās jomās, kurās vēl nav notikusi Savienības līmeņa harmonizācija, sīki izstrādāti valstu līmeņa noteikumi rada iekšējā tirgus sadrumstalotību, vājina drošības ierīču ražotāju konkurenci starp dalībvalstīm un sašaurina patērētāju izvēles iespējas, jo gadījumā, ja to drošības ierīces neatbilst apdrošinātāju kopīgi noteiktajiem standartiem, tie nesaņem apdrošināšanu. |
28. |
Tāpēc Komisija neatjaunoja GAR atbrīvojumu šīm nolīgumu kategorijām. |
5. SECINĀJUMI
29. |
Lai novērstu GAR vispārēju piemērošanu, sabiedrībām būs saskaņā ar GAR nosacījumiem rūpīgi jāizvērtē to sadarbība attiecībā uz kopīgiem apkopojumiem, tabulām un pētījumiem un sadarbība apvienību ietvaros. |
30. |
Attiecībā uz sadarbības pašnovērtējumu saskaņā ar Līguma 101. panta 3. punktu SN un drošības ierīču jomā sabiedrības var izmantot divus juridiskos instrumentus – Horizontālās pamatnostādnes (kas patlaban tiek pārskatītas) un Pamatnostādnes Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanai (16). |
(1) OV L 53, 28.2.2003., 8. lpp.
(2) Sākot ar 2009. gada 1. decembri EK līguma 81. pants ir kļuvis attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu. Šie panti pēc būtības ir identiski. Šajā regulā atsauces uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu attiecīgajos gadījumos uzskatāmas par atsaucēm uz EK līguma 81. pantu.
(3) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52009DC0138:EN:NOT
(4) http://ec.europa.eu/competition/sectors/financial_services/insurance_ber_working_document.pdf
(5) Skatīt 7. punktu Komisijas 2001. gada 6. janvāra paziņojumā “Pamatnostādnes par EK Līguma 101. panta piemērojamību horizontāliem sadarbības nolīgumiem”, OV C 3, 6.1.2001., 2. lpp.
(6) Pašreizējā Horizontālo pamatnostādņu versija tiek pārskatīta.
(7) Trīs gadus no grupas pirmās izveides dienas, neatkarīgi no grupas tirgus daļas lieluma.
(8) Alternatīva risku segšanas metode, izmantojot kop(pār)apdrošināšanu, ir ad hoc kop(pār)apdrošināšanas vienošanās riska parakstīšanas tirgū – pamatojoties uz konkrētu gadījumu analīzi, var izrādīties, ka šī metode konkurenci ierobežo mazāk.
(9) Tika izteiktas bažas arī par jēdziena “jauni riski” definīciju.
(10) OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.
(11) Tas jo īpaši attiecas uz tirgus daļas sliekšņiem. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai apvienības, kas sedz jaunus riskus un pretendē uz GAR piemērošanu, pārliecinātos, ka tās patiešām atbilst jaunās GAR 1. pantā sniegtajai precīzajai jaunu risku definīcijai, kā norādīts ziņojumā un darba dokumentā.
(12) Ja galvenais apdrošinātājs sedz konkrēta riska noteiktu daļu, bet šā riska atlikušo daļu sedz citi apdrošinātāji, kurus pēc tam aicina segt šo atlikušo daļu.
(13) COM(2007) 556 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai – Uzņēmējdarbības apdrošināšanas nozares aptauja saskaņā ar Regulas 1/2003 17. pantu (nobeiguma ziņojums).
(14) Regulas (EK) Nr. 358/2003 6. panta 1. punkta a)–k) apakšpunkts.
(15) Daži iepriekšējās GAR (Regula (EK) Nr. 358/2003) 6. panta 1. punktā iekļautie noteikumi būtu izmantojami vienošanos pašnovērtējumā saskaņā ar Līguma 101. pantu, īpaši, ja vienošanās ietekmē cenas un produktu jauninājumus. Īpaša nozīme ir, piemēram, noteikumiem, kuri i) satur norādes uz komercprēmiju apmēru; ii) norāda apdrošinājuma summu vai tās daļu, kas apdrošinājuma ņēmējam jāmaksā pašam; iii) nosaka vispārēju segumu, ietverot tādu risku apdrošināšanu, kuriem ievērojams skaits apdrošinājuma ņēmēju nav vienlaicīgi pakļauts; iv) prasa, lai apdrošinājuma ņēmējs iegādātos citu risku apdrošināšanu no tā paša apdrošinātāja.
(16) OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp.