15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 81/40

A.

tā kā 54 %, proti, vairāk nekā puse, lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ES ir klasificētas kā mazāk labvēlīgi apgabali;

B.

tā kā katra dalībvalsts ir noteikusi mazāk labvēlīgus apgabalus, lai gan tas ir darīts atšķirīgā apmērā;

C.

tā kā kalnu apgabali (tostarp tie Arktikas reģioni virzienā uz ziemeļiem no 62. paralēles, kurus uzskata par kalnu apgabaliem) aizņem aptuveni 16 % no lauksaimniecībā izmantojamām zemes platībām, bet vairāk nekā 35 % lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību ir klasificētas kā vidējie mazāk labvēlīgie apgabali;

D.

tā kā dalībvalstis šos apgabalus ir klasificējušas kā vidējos mazāk labvēlīgos apgabalus, pamatojoties uz daudziem kritērijiem, kuru dažādību Eiropas Revīzijas palāta uzskata par iespējamas nevienlīdzīgas attieksmes avotu (1);

E.

tā kā tikai neliela daļa saimniecību šajos apgabalos saņem kompensācijas un dalībvalstu vidū šo maksājumu apmērs būtiski atšķiras (2);

F.

tā kā attiecībā uz kalnu apgabaliem un apgabaliem, kuros ir tādi nelabvēlīgi dabas apstākļi, kas definēti Padomes 2005. gada 20. septembra Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 50. panta 2. punktā un attiecīgi 50. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ir izstrādāti īpaši kritēriji, lai šo apgabalu klasifikāciju nekritizētu Eiropas Revīzijas palāta un to neietekmētu minētais Komisijas paziņojums;

G.

tā kā ir jāievieš noteiktas procedūras, lai risinātu problēmas, ko izraisa īpašā situācija attālākajos reģionos;

H.

tā kā atbalsts mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir būtiska kopējās lauksamniecības politikas otrā pīlāra, proti, lauku attīstības politikas, sastāvdaļa un tādēļ ne reģionālās politikas mērķiem, ne ELFLA finansējuma pārdalei nevajadzētu būt galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem;

I.

tā kā, reformējot tiesību aktus par atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un pieņemot Regulu (EK) Nr. 1698/2005, līdzšinējā kategorija “vidējie mazāk labvēlīgie apgabali” tika atcelta un teritorijas, kas tiesīgas saņemt maksājumus, definēja kā teritorijas, kurās ir “stipri nelabvēlīgi dabas apstākļi”;

J.

tā kā sociālekonomiskos kritērijus, kurus dažas dalībvalstis izmantoja līdz 2005. gada reformai, vairs nedrīkst izmantot kā galvenos kritērijus, lai noteiktu apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, tomēr tos joprojām drīkst izmantot, lai noteiktu apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

K.

tā kā, veidojot valsts un reģionālās lauku attīstības programmas, dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, lai izstrādātu pārdomātu pasākumu kopumu, pielāgojot tos reģiona īpašajiem apstākļiem, un tā kā dalībvalstu ziņā ir izstrādāt mazāk labvēlīgajiem apgabaliem piemērotus pasākumus atbilstoši šo valstu programmām;

L.

tā kā astoņi piedāvātie biofizikālie kritēriji varētu izrādīties nepietiekami un ierosinātais 66 % platības robežlielums varētu nebūt piemērots, lai visos gadījumos noteiktu apgabalus ar lauksaimniecībai faktiski nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, ņemot vērā ES lauku apvidu krasās atšķirības; tā kā arī tādi faktori kā audzētā lauksaimniecības kultūra, augsnes veidu, augsnes mitruma un klimata kombinācija ir svarīgi, lai attiecīgajā apgabalā noteiktu faktiskos nelabvēlīgos dabas apstākļus,

1.

uzsver, ka atbilstošs kompensācijas maksājums mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir nozīmīgs, jo tas ir neaizstājams līdzeklis, kā šos reģionus nodrošināt ar augstvērtīgu sabiedrisko preču apgādi, piemēram, apsaimniekojot zemi un veidojot kultūrainavu; uzsver, ka bieži vien tieši mazāk labvēlīgajiem apgabaliem ir liela nozīme kultūrainavas, bioloģiskās daudzveidības un labvēlīgas ietekmes uz vidi saglabāšanā, kā arī lauksaimnieku nodarbinātības un lauku iedzīvotāju kopienu rosīguma ziņā;

2.

atzīst, ka mazāk labvēlīgajiem apgabaliem to unikālā izvietojuma dēļ ir būtiska nozīme vides labvēlīgā ietekmēšanā un kultūrainavas saglabāšanā, un uzsver, ka maksājumiem, kas veikti saskaņā ar šo pasākumu, būtu jāveicina šo mērķu sasniegšana;

3.

uzsver, ka ar Lisabonas līgumu pārveidotajā EK līguma 158. pantā par kohēzijas politiku īpaša uzmanība ir pievērsta apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi; prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai mazinātu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības attiecībā uz šādiem apgabaliem, un veicināt tādas integrētas stratēģijas īstenošanu, kurā ņemtas vērā valstis un reģionus raksturojošas konkrētas pazīmes;

4.

uzsver, ka atbalsts apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir paredzēts it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu efektīva un daudzfunkcionāla veida lauksaimniecības plašu un ilgstošu saglabāšanu, tādējādi veidojot laukus par apgabaliem, kuros notiek ekonomiska rosība un kuri tiek apdzīvoti;

5.

uzsver, ka šie mazāk labvēlīgie apgabali ir jāapsaimnieko ne tikai tādēļ, lai ražotu augstvērtīgus pārtikas produktus, bet arī, lai šajos apgabalos veicinātu kopējo ekonomikas attīstību, uzlabotu dzīves kvalitāti, kā arī veicinātu demogrāfisko un sociālo stabilitāti;

6.

šajā sakarībā aicina Komisiju ņemt vērā arī sociālās sekas, ko izraisīs to apgabalu jaunā klasifikācija, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

7.

norāda, ka pretēji lauksaimniecības un vides pasākumiem kompensācijas maksājumi mazāk labvēlīgajiem apgabaliem nedrīkst būt atkarīgi no īpašiem papildu nosacījumiem attiecībā uz zemes apsaimniekošanas paņēmienu, jo tad tiktu pārsniegtas savstarpējās atbilstības prasības; atgādina, ka mazāk labvēlīgu apgabalu shēmai principā ir jānodrošina lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko zemi arī apgabalos ar stipri nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, iespējas saņemt kompensāciju, jo šāda kompensācija tirgū šobrīd nav paredzēta;

8.

tomēr uzsver, ka maksājumiem attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem jābūt saistītiem ar aktīvu zemes apsaimniekošanu, proti, ir jānodarbojas ar pārtikas ražošanu vai jāveic tādas darbības, kas cieši saistītas ar pārtikas ražošanu;

9.

uzskata, ka Komisijas ieteiktie astoņi biofizikālie kritēriji var būt piemēroti, lai precīzi noteiktu to apgabalu robežas, kuros principā varētu būt nelabvēlīgi dabas apstākļi; tomēr uzsver, ka šos kritērijus nedrīkst izmantot visos gadījumos, lai objektīvi noteiktu to apgabalu robežas, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

10.

tomēr atzīst, ka stingri un pilnībā biofizikāli kritēriji var nebūt piemēroti visiem Eiropas apgabaliem un var izraisīt neparedzētas sekas, kas negatīvi ietekmē atbilstīgos apgabalus; tādēļ iesaka pilnīgi objektīvi pārskatīt tādu sociāli ekonomisku kritēriju izmantošanu kā attālinātība no tirgus, pakalpojumu neesamība un apdzīvotības sarukšana;

11.

prasa Komisijai ņemt vērā visus apspriedēs ar dalībvalstīm, reģionālajām un valsts iestādēm un lauksaimnieku organizācijām paustos viedokļus par to apgabalu definīciju, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

12.

iekļaujot uz “izolāciju” attiecināmu ģeogrāfisku kritēriju, uzmanība jo īpaši tiktu pievērsta īpaši nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, ko rada attālinātība no tirgus, nošķirtība un ierobežota pakalpojumu pieejamība;

13.

uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt kritērija “augsnes mitruma līdzsvars” definīciju tā, lai tajā tiktu ņemti vērā atšķirīgie agrovides apstākļi, kādi ir dažādās ES dalībvalstīs;

14.

lai apstiprinātu ierobežojumus, kas saistīti ar mitru, neapstrādājamu augsni, būtu jāiekļauj kritērijs “augsnes apstrādājamības dienas”, kas ļautu ņemt vērā augsnes veidu un klimata savstarpējo iedarbību (tādā veidā tiktu pienācīgi atspoguļotas, piemēram, ar piejūras klimatu saistītās grūtības);

15.

tādēļ lūdz Komisijai nepārtraukt centienus veikt izpēti un analīzi ar mērķi jaunajā mazāk labvēlīgo apgabalu shēmā iekļaut iespējamos papildu kritērijus, lai sekmīgāk pielāgotu priekšlikumus, ņemot vērā grūtības, ar kurām saskaras lauksaimnieki, un lai izveidotu vienkāršu kritēriju kopumu, kas būs derīgs ilgam laika posmam;

16.

tomēr uzsver, ka, lai praksē piemērotu šos kritērijus un izveidotu patiesus robežlielumus, ir būtiski, lai dalībvalstīm un reģioniem būtu pieejami nepieciešamie biofizikālie dati, un tiem vajadzētu būtu pietiekami precīziem attiecībā uz dabas apstākļiem; tādēļ atbalsta Komisijas ierosināto kritēriju praktiskās piemērošanas pārbaudi; aicina visas dalībvalstis iesniegt sīki izstrādātas kartes, kuras tiks izmantotas, ja, nosakot apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, valsts vai reģionālā līmenī vajadzēs pielāgot kritēriju robežlielumus un ierosināto 66 % robežlielumu (faktiskajiem dabas apstākļiem);

17.

it īpaši uzsver, ka varētu būt nepieciešama pieņemto kritēriju kumulatīva izmantošana, lai praktiski risinātu jautājumu par daudzu ietekmējošu faktoru mijiedarbību; tādējādi varētu panākt, ka apgabali, kuros ir divi vai vairāki maza un vidēja mēroga dabas apstākļu radīti trūkumi, tiktu klasificēti kā mazāk labvēlīgi apgabali arī tad, ja atsevišķi kritēriji nepieļautu tos šādi klasificēt;

18.

uzsver, ka galīgo atzinumu par izvēlēto teritoriālo pamatvienību, Komisijas ierosinātajiem kritērijiem un robežlielumiem var sniegt tikai tad, kad būs pieejamas dalībvalstu sīki izstrādātās kartes; uzsver, ka modelēšanas rezultātu neesamības dēļ jautājums par ierosināto 66 % robežlielumu un kritērijus definējošiem robežlielumiem ir jāskata īpaši piesardzīgi un ka objektīvi un atbilstīgi tos var pielāgot tikai tad, kad būs pieejamas valstu kartes; tādēļ aicina Komisiju savlaicīgi pārbaudīt karšu izstrādes rezultātus un, pamatojoties uz šo pārbaudi, nekavējoties sagatavot detalizētu paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par robežu noteikšanu apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi;

19.

uzsver, ka, izstrādājot vidējo mazāk labvēlīgo apgabalu galīgo karti, būtu jāņem vērā arī objektīvi valstu kritēriji, lai būtu iespējams pielāgot šo apgabalu noteikšanu atbilstīgi atšķirīgiem, īpašiem nosacījumiem katrā valstī; uzskata, ka šo pielāgošanu būtu jāveic pārredzami;

20.

uzskata, ka kritēriju brīvprātīga un valsts līmenī īstenota labāka pielāgošana apgabaliem, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, ir nepieciešama, lai varētu atbilstīgi risināt jautājumus saistībā ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem gadījumā, ja nelabvēlīgi dabas apstākļi ir novērsti cilvēka iejaukšanās dēļ; tomēr uzsver, ka gadījumā, ja zemes kvalitāte ir uzlabota, ir jāņem vērā ar nepārtrauktu uzturēšanu saistītās izmaksas, piemēram, ūdens novadīšanas un apūdeņošanas izmaksas; ierosina šajā nolūkā izmantot informāciju par saimniecībām (piemēram, saimniecību ieņēmumiem un zemes ražību); tomēr uzsver, ka lēmums par kritērijiem, kuri jāpielāgo, jāpieņem dalībvalstīm, jo daudzas dalībvalstis jau ir izstrādājušas atbilstošu un piemērotu apgabalu diferencēšanas sistēmu, kas būtu jāsaglabā;

21.

uzskata, ka jaunie kritēriji varētu izslēgt noteiktus apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi un kuri pašreiz ir atbilstīgi; norāda, ka būtu jānosaka pietiekami ilgs pārejas periods, lai attiecīgajos reģionos varētu pielāgoties jaunajai situācijai;

22.

uzsver, ka apgabalus, kuros nelabvēlīgi dabas apstākļi ir novērsti, izmantojot zemes apsaimniekošanas paņēmienus, noteikti nevajadzētu pārvietot, it īpaši, ja tajos joprojām ir zemi lauksaimnieciskie ienākumi vai pavisam maz ražošanas alternatīvu, un aicina Komisiju nodrošināt šiem apgabaliem raitu pārejas posmu;

23.

aicina to tehnisko procedūru sakarībā, kuru mērķis ir kompensēt nelabvēlīgus dabas apstākļus, ņemt vērā ne vien īstermiņa ieguvumus, bet šīs procedūras pārbaudīt arī no ilgtspējības viedokļa;

24.

uzsver dalībvalstu atbildību saistībā ar mērķi noteikt apgabalus, kuros ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, un veidot pārdomātas lauku attīstības programmas; uzsver, ka šajā procesā vajadzīga reģionālo un vietējo iestāžu partnerība; vienlaikus uzsver, ka šie valstu vai reģionu lēmumi ir jādara zināmi Eiropas Komisijai, kurai tie ir jāapstiprina;

25.

uzsver, ka reforma, kas skar apgabalus ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, veido būtisku Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas turpmākās pilnveidošanas daļu;

26.

aicina Komisiju viena gada laikā sagatavot atsevišķu normatīvu dokumentu par lauksaimniecību apgabalos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem;

27.

prasa pārskatīt mazāk labvēlīgo apgabalu shēmu saskaņā ar visas KLP reformas apspriešanu, lai nodrošinātu konsekvenci, veidojot jaunās lauksaimnieku atbalsta sistēmas, it īpaši saistībā ar jauno vienoto maksājumu saimniecībām;

28.

apzinās sekas, ko atkārtota vidējo mazāk labvēlīgo apgabalu noteikšana varētu izraisīt attiecībā uz turpmāko KLP atbalsta piešķiršanu, tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā visus sabiedriskās apspriešanas laikā paustos dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu un attiecīgo lauksaimnieku grupu viedokļus;

29.

pieprasa aizsargāt Eiropas iemaksas mazāk labvēlīgo apgabalu budžetā un prasa, lai dalībvalstis kā visefektīvāko un svarīgāko lauku attīstības shēmu pilnībā izmantotu mazāk labvēlīgo apgabalu līdzfinansēšanas iespējas;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu un Reģionu komitejai.