[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 21.12.2010

COM(2010) 796 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Virzībā uz plašāku tirgus uzraudzības regulējumu ES emisiju tirdzniecības sistēmā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Virzībā uz plašāku tirgus uzraudzības regulējumu ES emisiju tirdzniecības sistēmā

IEVADS

ES emisiju tirdzniecības sistēma (ES ETS)[1] tika izveidota 2005. gada 1. janvārī. Šīs sistēmas ieviešanas rezultātā tiek samazinātas emisijas tā, lai samazinājumi sabiedrībai izmaksātu pēc iespējas mazāk, tāpēc ETS ir viens no ES svarīgākajiem instrumentiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanai. ES ETS ietilpst energointensīvas rūpniecības nozares, elektroenerģijas nozare un no 2012. gada arī aviācijas nozare. 2009. gada aprīlī pieņemtā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma ietvaros ES ETS tika papildināta un pilnveidota, lai panāktu regulējuma ilgtermiņa stabilitāti[2]. Līdz 2020. gadam un turpmākajiem posmiem tika noteikts pakāpeniski sarūkošs maksimālais emisiju kvotu skaits. Lai gan atbilstoši politikas attīstībai nākotnē maksimālo skaitu var vēl samazināt, tirgus dalībnieki jau tagad var iestrādāt pašreiz noteikto minimālo samazinājumu savos lēmumos par investīcijām.

Eiropas oglekļa tirgus[3] pirmajos sešos darbības gados ir ievērojami palielinājies un pilnveidojies, tomēr tas joprojām ir salīdzinoši jauns tirgus. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai tirgus turpinātu paplašināties un lai varētu droši paļauties, ka tas sniegs neizkropļotus oglekļa cenas signālus. Tāpēc tirgū vajadzīgs piemērots tirgus uzraudzības regulējums. Tam jānodrošina godīgi un efektīvi tirdzniecības nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem, paredzot pārredzamības prasības un sodus par neatļautu rīcību, jo īpaši iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Regulējumā jāparedz arī aizsardzības līdzekļi, lai samazinātu risku, ka oglekļa tirgu izmanto kā līdzekli neatļautām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai PVN krāpniecībai.

PAZIņOJUMA MēRķIS

Direktīvas 2003/87/EK (ES ETS direktīvas) 12. panta 1.a punkts nosaka: Komisija pārbauda, vai emisiju kvotu tirgus ir pienācīgi aizsargāts pret iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus manipulācijām, un vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus šādas aizsardzības nodrošināšanai.

Šajā paziņojumā sniegts pirmais vērtējums par pašreizējo oglekļa tirgus aizsardzības līmeni pret minētajiem pārkāpumiem tirgū un līdzīgām problēmām. Pamatojoties uz šo situācijas izklāstu, Komisija 2011. gada pirmajā pusē sāks plašu apspriešanos ar interesentiem par atbilstošāko rīcību turpmāk, lai vajadzības gadījumā līdz 2011. gada beigām nāktu klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

EIROPAS OGLEKļA TIRGUS šODIEN

Tirgus struktūra — kurš, ko un kur var tirgot

Patlaban jebkura persona var piekļūt oglekļa tirgum tiešā veidā vai netieši, izmantojot finanšu starpnieku. Emisiju kvotu tirgū var izdalīt divus galvenos dalībnieku veidus: „atbilstības pircēji”, kuriem tiesību aktos ir paredzēts pienākums noteiktos termiņos nodot kvotas, un finanšu starpnieki, kuriem pašiem šādu atbilstības pienākumu nav[4]. Atbilstības pircējus var iedalīt elektroenerģijas uzņēmumos un rūpniecības uzņēmumos. Divas lielākās tirgus dalībnieku grupas ir elektroenerģijas uzņēmumi, kas no sistēmā ietvertajām nozarēm ir lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji, un finanšu starpnieki.

Acīmredzama ES ETS īpatnība ir finanšu starpnieku aktīva līdzdalība. Starpnieki ir veicinājuši tirdzniecību starp iekārtām un izstrādājuši atvasinātos produktus, piemēram, nākotnes līgumus, iespēju līgumus un mijmaiņas līgumus, lai palīdzētu sistēmas dalībniekiem pārvaldīt risku. Tādējādi dalība oglekļa tirgū ir plašāka, kas savukārt palielina likviditāti un palīdz nodrošināt uzticamu cenu signālu. Finanšu uzņēmumu starpniecība ir īpaši svarīga maziem un vidējiem uzņēmumiem un atsevišķu iekārtu operatoriem, kam bieži trūkst piemērotu resursu vai zināšanu pašiem vai kuru nododamo kvotu skaits ir pārāk mazs, lai būtu vērts tieši līdzdarboties oglekļa tirgū.

Produkti , ko patlaban tirgo oglekļa tirgū un ko var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību ES ETS, ir kvotas, kas definētas Direktīvā 2003/87/EK, ar ko izveido ES ETS1 (ES ETS direktīvā), un Kioto protokola kompensēšanas mehānismu kredīti, t. i., sertificētas emisiju samazināšanas vienības ( CER ), kas izriet no Tīras attīstības mehānisma, un emisiju samazināšanas vienības ( ERU ), kas izriet no Kopīgas īstenošanas projektiem[5]. Šīs vienības var tirgot tūlītēju darījumu tirdzniecībā , bet lielākā daļa darījumu attiecas uz atvasinātajiem produktiem , kuru pamatā ir kvotas un CER , piemēram, ārpusbiržas un biržā tirgotiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem. Komisijai pieejamā sākotnējā informācija liecina, ka 2009. gadā 75–80 % kopējā apjoma tika tirgoti kā atvasināto instrumentu līgumi.

Pielikuma 1. tabula ilustrē Eiropas oglekļa tirgus dažādošanos, sniedzot pārskatu par produktiem, ko piedāvā vairākas klimata biržas .

Ārpusbiržas [6] tūlītēji un nākotnes darījumi, kas tradicionāli dominēja oglekļa tirgū, ir samazinājušies, attīstoties standartizētu tūlītēju darījumu un nākotnes līgumu tirdzniecībai biržā, kā redzams 1. attēlā.

1. attēls. Darījumi biržā ( exchanges ) salīdzinājumā ar ārpusbiržas ( OTC ) darījumiem kopš 2005. gada[7].

[pic]

Papildus tirdzniecībai biržā vai ārpus biržas, izmantojot brokera pakalpojumus, iespējama ir arī divpusējā tirdzniecība starp divām savstarpēji zināmām pusēm. Divpusēji darījumi parasti ir apjomīgi, un to cenas netiek publiskotas. Arvien vairāk divpusējo tirdzniecības darījumu tiek veikts klīrings centralizētā darījumu centrā[8].

Kvotas var pirkt arī izsolēs , ko organizē vairākas dalībvalstis, taču šī iespēja līdz šim nav plaši izmantota[9]. No 2013. gada izsoles būs galvenā kvotu piešķiršanas metode ES ETS. To ieviesīs pakāpeniski, paredzot visu kvotu izsolīšanu no 2027. gada. Saskaņā ar jauno Izsoļu regulu (sal. ar 5.2. sadaļu) piekļūt primārajam tirgum sākotnēji varēs tikai noteiktas dalībnieku kategorijas. Tomēr nav izslēgts, ka izsolēs piedalīties tiesīgo personu sarakstu paplašinās, iekļaujot papildu dalībnieku kategorijas, kad trešajā tirdzniecības periodā būs iegūta lielāka izsoļu pieredze.

Datu pieejamība un tirgus pārredzamība

Pārredzamā tirgū tā dalībnieki labāk spēj pieņemt informētus tirdzniecības lēmumus. Turklāt tie vairāk uzticas tirgus integritātei un efektivitātei. Vienlaikus pārredzamība ir viens no galvenajiem līdzekļiem cīņai pret dažādām tirgus pārkāpumu formām. Tāpēc jāapskata pašreizējā datu pieejamība Eiropas oglekļa tirgū. Parasti tiek nodalīti darījumu dati un pamatdati, kā arī dati, kas ir pieejami plašai sabiedrībai, un dati, kas ir pieejami tikai regulatīvajām iestādēm.

Biržas un citas organizētas tirdzniecības vietas reāllaikā tirgus dalībniekiem publisko anonimizētu informāciju par pirkšanas piedāvājumiem, pārdošanas piedāvājumiem, notikušiem tirdzniecības darījumiem un to cenām. Ar dažu minūšu laika nobīdi šāda informācija ir pieejama arī plašai sabiedrībai. Sīkas ziņas par ārpusbiržas darījumiem principā nav pieejamas citiem tirgus dalībniekiem . Taču vairāki tirgus analītiķi un finanšu ziņu aģentūras publicē un pārdod tirdzniecības datus sabiedrībai, tostarp ikdienas informāciju par ārpusbiržas darījumu apjomu, kam veikts klīrings biržās (gan attiecībā uz tūlītējiem, gan nākotnes darījumiem).

Svarīgākie pamatdati ir par verificētajām emisijām apmēram 11 000 iekārtās, uz kurām attiecas ES ETS pienākums nodot kvotas par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāls[10] sniedz gada datus par neatkarīgi verificētajām emisijām visās iekārtās, uz kurām attiecas ES ETS. Iekārtu emisiju līmenis diktē pieprasījumu tirgū, tāpēc informācija ir ļoti sensitīva cenas ziņā. Atbilstīgi pārskatītajai Reģistru regulai Komisija katras iekārtas verificēto emisiju datus attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu publisko 1. aprīlī vai, ja 1. aprīlis iekrīt nedēļas nogalē vai brīvdienā, verificēto emisiju datus publisko pirmajā darbdienā pēc 1. aprīļa[11]. Publiska ir arī informācija par bezmaksas kvotu skaitu, ko dalībvalstis piešķīrušas iekārtām[12]. Informācija par bezmaksas kvotām pakāpeniski zaudēs nozīmi, jo par galveno piešķiršanas metodi ES ETS kļūs izsoles. Komisija vispārīgi un nediskriminējoši publisko arī citu atbilstīgu informāciju, piemēram, par pasākumiem ES ETS direktīvas īstenošanai.

Turklāt vairākus pārredzamības pasākumus paredz Izsoļu regula (sk. 6.2. sadaļu), tostarp saistībā ar izsoļu kalendāru, rezultātu paziņošanu un ziņojumiem par izsolēm katru mēnesi un katru gadu.

TIRGUS ļAUNPRāTīGAS IZMANTOšANAS VEIDI UN CITI RISINāMIE JAUTāJUMI

Termins "tirgus ļaunprātīga izmantošana" Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas[13] ( Market Abuse Directive jeb MAD ) sašaurinātajā nozīmē ietver tikai iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas , kā definēts minētajā direktīvā. Uz minēto direktīvu atsaucas arī ES ETS direktīvas 12. panta 1.a punkts, un šāda nozīme galvenokārt tiks izmantota turpmāk šajā paziņojumā. Taču Komisija uzskata, ka tirgus pārkāpumu un ļaunprātīgas izmantošanas problēmas jāapskata plašāk, lai nodrošinātu pietiekamu oglekļa tirgus integritātes aizsardzību. Tirgum uzkrājot pieredzi, būs vajadzīgi aizsardzības līdzekļi, kas pasargās visu Eiropas oglekļa tirgu un ļaus novērst, konstatēt un sodīt ne vien iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijas, bet arī citas pārkāpumu formas, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citas krimināli sodāmas darbības .

2009. un 2010. gadā Eiropas oglekļa tirgū tika konstatētas trīs parādības, kas ilustrē, cik plaši riski ir jānovērš. Lai gan šie konstatējumi nav tirgus ļaunprātīga izmantošana Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas nozīmē, to rezultātā tika izteikti aicinājumi stingrāk regulēt Eiropas oglekļa tirgu.

- 2009.–2010. gadā oglekļa tirgū tika konstatēta krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) . Lai gan tas patiešām rada nopietnas problēmas, šis krāpniecības veids nav raksturīgs tikai oglekļa tirgum un iepriekš ir noticis arī citos tirgos. Komisija cieši sadarbojās ar dalībvalstīm, lai cīnītos ar šo problēmu, un 2010. gada 16. martā tika pieņemta jauna direktīva par PVN apgrieztās maksāšanas mehānismu emisiju tirdzniecībā[14]. Direktīva stājās spēkā 2010. gada aprīlī, lai palīdzētu novērst krāpniecības iespējas.

- Tā sauktie " pikšķerēšanas uzbrukumi " jeb personas datu izmānīšana, krāpniekiem cenšoties neatļauti piekļūt tirgus dalībnieku kontiem, arī ir raksturīga ne vien oglekļa tirgum, tomēr Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uz tiem strauji reaģēja[15].

- Krāpšanas veids, kas notika tikai oglekļa tirgū, bija gadījums, kad dalībvalsts Eiropas oglekļa tirgū atkārtoti pārdeva sertificētas emisiju samazināšanas vienības, kas jau bija izmantotas ES ETS atbilstības nodrošināšanai. ES nekavējoties novērsa šādas CER atkārtotas izmantošanas iespējas, grozot Reģistru regulu[16], un, ja parādīsies jauni riski, Komisija ātri reaģēs arī turpmāk.

Tāpat ir vairāki citi jautājumi, kas nav saistīti ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, bet kas palielinātu ES ETS pārredzamību un kopējo efektivitāti, kad un ja tie tiktu precizēti. Viens no šādiem jautājumiem ir harmonizēti emisiju kvotu uzskaites standarti [17]. Pēc nesekmīgā mēģinājuma izveidot uzskaites noteikumus 2004. gadā ( IFRIC 3 , tika atcelts), Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome ( IASB ) 2008. gadā sāka kopīgu projektu ar Amerikas Savienoto Valstu Finanšu grāmatvedības standartu padomi ( FASB ) par plašu vadlīniju izstrādi emisiju kvotu uzskaitei[18]. Komisija aicina IASB un FASB pēc iespējas drīz šo darbu pabeigt, lai izstrādātos standartus varētu virzīt apstiprināšanai ES līmenī.

PAšREIZēJAIS REGULēJUMS ETS DIREKTīVā UN CITOS ATBILSTīGOS TIESīBU AKTOS

ES ETS direktīva piešķir Komisijai īpašu pārraudzības funkciju ETS, kas ir saistīta ar izsoles kļūšanu par galveno piešķiršanas metodi, bet kopumā ir plašāka.

Direktīvā noteikts, ka Komisija pārrauga oglekļa tirgus darbību un reizi gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei . Ziņojumā izklāsta izsoļu īstenošanu, likviditāti un tirgus darījumu apjomu. Ja Komisijai ir liecības, ka oglekļa tirgus pienācīgi nedarbojas, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, ja vajadzīgs, papildinot to ar attiecīgu likumdošanas priekšlikumu, kura mērķis ir palielināt oglekļa tirgus pārredzamību un uzlabot tā darbību.

Tā kā finanšu starpnieki un elektroenerģijas uzņēmumi ir lielākie Eiropas oglekļa tirgus dalībnieki, pārskatot tirgus uzraudzību, jāņem vērā gan finanšu, gan enerģijas tirgu tiesību akti. Turklāt Izsoļu regula izveido sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt emisiju kvotu izsoļu integritāti un pārredzamību.

Finanšu tirgu tiesību akti

Finanšu tirgu tiesību akti attiecas uz oglekļa tirgu, ciktāl tirdzniecība minētajā tirgū ietver finanšu instrumentu izmantošanu, to veic apstiprināti finanšu starpnieki vai tā notiek, izmantojot tirgus vietu un/vai infrastruktūras, ko organizē un uzrauga saskaņā ar finanšu tirgu tiesību aktiem. Produktu, tirdzniecības vietu un dalībnieku dažādība oglekļa tirgū nozīmē to, ka dažādos tirgus segmentos finanšu tirgu noteikumus piemēro dažādi. Taču ir vairāki vispārēji secinājumi par to, kā finanšu tirgu tiesību akti patlaban regulē oglekļa tirgu darbību.

Pirmkārt, emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem, kas atbilst Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvā noteiktajai finanšu instrumenta definīcijai, piemēro minēto direktīvu. Lai piemērotu MAD , finanšu instrumentam jābūt pieņemtam tirdzniecībai " regulētā tirgū " vai jābūt iesniegtam apstiprinājuma pieteikumam tirdzniecībai šādā tirgū. Tādējādi uz emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo regulētā tirgū, jau attiecas MAD noteiktais aizliegums ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju un veikt manipulācijas tirgū. Dalībvalstu finanšu regulatoriem ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt šos tirgus, un tie vajadzības gadījumā var veikt izpildes pasākumus pret ļaunprātīgu rīcību tirgū.

Otrkārt, ja emisiju kvotu atvasinātie instrumenti atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, tos tirgo regulētā tirgū vai " daudzpusējās tirdzniecības sistēmās " ( multilateral trading facility jeb MTF ), uz tiem attiecas Finanšu instrumentu tirgu direktīva ( Markets in Financial Instruments Directive jeb MiFID )[19]. Tādējādi finanšu starpniekiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz šādiem emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem, jāiegūst atļauja saskaņā ar MiFID , un tos pastāvīgi uzrauga finanšu regulatori. Savā darbībā tiem jāievēro virkne darbības un ziņošanas prasību (piemēram, profesionālās ētikas noteikumi, starpnieku atskaites par darījumiem, prasība nodrošināt pietiekamu informāciju par instrumentiem, kas pieņemti tirdzniecībai regulētos tirgos un MTF ), kuru mērķis ir panākt pietiekamu investoru aizsardzību un tirgus pārredzamību.

Dažas no biržām, kur tirgo emisiju kvotas, CER un ERU , ir regulēti tirgi, un dažas — daudzpusējas tirdzniecības sistēmas. Pārējās tūlītējo produktu tirdzniecības vietas tiek regulētas valsts līmenī vai tajos ir pašregulācija.

Gan MAD , gan MiFID šobrīd tiek sīki pārskatītas, un Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem 2011. gadā. Pārskatīšanas rezultāts vēl nav zināms, bet viens no MAD pārskatīšanas vispārējiem mērķiem ir paplašināt minētās direktīvas darbības jomu, lai ietvertu tehniskās un regulatīvās pārmaiņas finanšu tirgos, attiecinot tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumus uz šiem jaunajiem tirdzniecības vietu veidiem un finanšu instrumentiem, kas tagad MAD darbības jomā neietilpst. Pārskatot MAD , tiks izskatītas arī iespējas palielināt izpildes un uzraudzības koordinācijas efektivitāti, ņemot vērā Eiropas vērtspapīru un tirgu iestādes ( ESMA ) ievērojamo lomu. Tāpat tiks meklētas iespējas pilnveidot pārredzamību, uzraudzību un integritāti atvasināto instrumentu tirgū, tostarp attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem un saistītajiem tūlītējiem tirgiem. Pārskatot MiFID , Komisija cita starpā centīsies uzlabot uzraudzības un pārredzamības pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu preču atvasināto instrumentu tirgu darbību hedžēšanas un cenu veidošanas nolūkā. Iespējams, tiks izskatīti arī konkrēti uzlabojumi, lai informētu investorus, kurus apkalpo finanšu starpnieki, un aizsargātu to intereses. Likumdošanas pasākumi, ko Komisija varētu ierosināt šajās jomās, tieši ietekmēs oglekļa tirgus regulējumu un investoru aizsardzību minētajā tirgū.

Treškārt, citos konkrētos oglekļa tirgus segmentos, iespējams, būs piemērojami vairāki jauni finanšu tirgu pasākumi. 2010. gada 15. septembrī Komisija pieņēma priekšlikumu Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem[20]. Regula jo īpaši ieviesīs ziņošanas pienākumu par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, klīringa pienākumu noteiktām ārpusbiržas atvasināto instrumentu klasēm (par ko lems ESMA ), kā arī pasākumus, lai samazinātu darījumu partneru kredītrisku un operacionālo risku attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, kam klīrings veikts divpusēji. Šie pienākumi attieksies uz oglekļa tirgus dalībniekiem, kas ir iesaistīti emisiju kvotu tirdzniecībā ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, izņemot gadījumus, kad uz tiem attiecas viens vai vairāki ierobežotie izņēmumi, kas regulas projektā paredzēti uzņēmumiem, kas nav finanšu uzņēmumi.

Izsoļu regula

Ar Izsoļu regulu[21] ir izveidots regulējums emisiju kvotu izsolēm trešajā tirdzniecības periodā. Regula ir paplašinājusi MAD un MiFID noteikumu piemērošanas jomu oglekļa tirgū, jo tā paredz, ka izsoles platformām un finanšu starpniekiem praktiski jāievēro tās pašas prasības, arī tad, ja tie darbojas ārpus tipiskas sekundārā tirgus situācijas un ar emisiju kvotām, kas nepieder finanšu instrumentiem (viens no produktiem, ko var izsolīt, ir divu dienu tūlītējais līgums). Izsoļu regula uz izsoles procesa dalībniekiem attiecinās arī vairākus pasākumus, kas izriet no Direktīvas pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Atbilstoši regulai izsoles platformām cita starpā būs pienākums ziņot uzraudzības iestādēm, ja ir konstatēts vai ja rodas aizdomas, ka notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana vai cita krimināli sodāma rīcība.

Šī regulējuma dažādie elementi tiks atkārtoti izvērtēti, Komisijai turpinot darbu pie oglekļa tirgus uzraudzības.

Enerģijas tirgu tiesību akti

Komisija 2010. gada decembrī pieņēma likumdošanas priekšlikumu, kas turpina Trešās enerģijas tirgus liberalizācijas tiesību paketes iesākto un risina pārredzamības un integritātes jautājumus Eiropas enerģijas vairumtirgos. Priekšlikumā regulai par enerģijas tirgus integritāti un pārredzamību ( REMIT [22]) ir aizliegta tirgus ļaunprātīga izmantošana (iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana un tirgus manipulācijas) elektroenerģijas un ar to saistīto produktu vairumtirgos un dabasgāzes un ar to saistīto produktu vairumtirgos. REMIT ierosinātie pasākumi atbilst Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvai, un tos nepiemēro finanšu instrumentiem, uz kuriem jau attiecas minētā direktīva. Lai gan regulējumu nepiemēro tieši kādai oglekļa tirgus daļai, tas ir saistīts tādā ziņā, ka attiecas uz tirgu, kas ir ievērojami sasaistīts ar oglekļa tirdzniecību, un tā ieviešana var disciplinēt dažu dalībnieku, kas darbojas gan enerģijas, gan oglekļa tirgos, vispārējo uzvedību tirgū.

SECINāJUMI UN TURPMāKIE PASāKUMI

Secinājumi:

1. Oglekļa tirgus ir sekmīgi attīstījies likviditātes, starpnieku iesaistīšanās ES mērogā un pārredzamības ziņā, kas — ja citi nosacījumi nemainās — samazina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas riskus, salīdzinot ar, piemēram, dažiem preču tirgiem. Klimata biržu izveidošanās līdztekus ārpusbiržas tirgum, aktīva finanšu starpnieku līdzdalība līdztekus atbilstības pircējiem ir pazīmes, kas liecina par ievērojamu Eiropas oglekļa tirgus briedumu.

2. Uz lielāko daļu oglekļa tirgus regulēšana jau attiecas. Ciktāl kvotu atvasināto instrumentu tirgus ietilpst finanšu tirgus tiesību aktu darbības jomā, uz to attiecas parastie aizsardzības līdzekļi un uzraudzības pasākumi, ko piemēro jebkurā citu preču atvasināto instrumentu tirgū.

3. Emisiju kvotu tūlītējo tirdzniecību Eiropas līmenī patlaban neregulē. Vairākas dalībvalstis ir individuāli nolēmušas paplašināt finanšu instrumentu tirdzniecībai piemērojamos noteikumus, attiecinot tos uz šādām kvotām, ko tirgo attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijas tūlītējos tirgos[23].

4. Nākotnē uz svarīgāko primārā tirgus segmentu, izsolēm, pilnībā attieksies tirgus uzraudzības režīms, kas noteikts Izsoļu regulā , neatkarīgi no tā, vai izsolītais produkts pieder pie finanšu instrumentiem. Tādējādi oglekļa tirgus būs vēl vairāk aizsargāts pret pārkāpumiem.

Turpmākās rīcības plāns:

5. Oglekļa tirgus pastāvīga izaugsme un spēja sniegt neizkropļotu oglekļa cenas signālu ir daļēji atkarīga no attiecīgā tirgus spējas efektīvi risināt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas un citu pārkāpumu riskus. Komisija sāks sīku pētījumu un apspriešanos ar interesentiem , plašāk analizējot oglekļa tirgus struktūru un pašreizējo tirgus uzraudzības līmeni. Pētījums ietvers ne vien tirgus ļaunprātīgu izmantošanu šaurākā nozīmē, bet arī izsoļu un tirdzniecības Eiropas oglekļa tirgū vispārējo integritāti, un tostarp uzraudzības aspektus.

6. Komisija izskatīs, kādas sekas oglekļa tirgū radīs finanšu tiesību aktu pārskatīšana un enerģijas tirgus tiesību aktu izstrādāšana. Abu šo regulējumu mērķis ir risināt nepilnības Eiropas oglekļa tirgū, un cik vien iespējams ir jānodrošina saskaņotība starp šiem režīmiem un visiem attiecīgiem pasākumiem, kas vēl varētu būt jāpieņem oglekļa tirgū. Komisija apsvērs Eiropas oglekļa tirgus iekļaušanu finanšu tirgu tiesību aktu darbības jomā, piemēram, aizstājot pašreizējo tūlītējo tirdzniecību ar "tūlītējo nākotnes līgumu"[24] tirdzniecību, ko pieņem tirdzniecībai regulētos tirgos. Tiks izpētīta arī iespēja definēt ES ETS atbilstības vienības kā finanšu instrumentus, īpaši izskatot šādas pieejas piemērotību un samērīgumu. Apsverama alternatīva ir arī iespēja attiecināt uz ES ETS atbilstības vienību — kā atsevišķu instrumentu — tūlītējiem darījumiem noteikumu kopumu, ko paredz Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva un/vai Finanšu instrumentu tirgu direktīva, kā arī visi citi finanšu tirgus tiesību akti, kas vajadzīgi oglekļa tirgus efektivitātei un integritātei, piemēram, Direktīva pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu[25], Norēķinu galīguma direktīva[26] vai Finanšu nodrošinājuma direktīva[27].

7. Komisija turpinās strauji reaģēt, ja parādīsies jauni riski, un vērtēt nepieciešamību 2011. gada beigās iesniegt likumdošanas priekšlikumu. Pirms tiek sagatavots likumdošanas priekšlikums, ar ko ievieš uzraudzības sistēmu oglekļa tirgū, tiks izvērtēta tā ietekme. Ieguvumus no aizsardzības līdzekļiem, ar ko panāk tirgus integritāti, salīdzinās ar iespējamo negatīvo ietekmi uz likviditāti un dažādu dalībnieku kategoriju (jo īpaši mazo emitētāju un MVU) piekļuvi oglekļa tirgum.

PIELIKUMS

1. tabula. Produkti, ko piedāvā dažādas klimata biržas[28].

Birža | Darbības valsts | Pastāvīga tirdzniecība biržā |

| |Tūlītēji līgumi |Biržā tirgoti nākotnes līgumi ( futures ) |Ārpusbiržas nākotnes līgumi ( forwards ) |Iespēju līgumi |Mijmaiņas līgumi |Izsoles |Ārbusbiržas darījumu klīrings | | | |EUA |CER |ERU |EUA |CER |ERU |EUA |CER |EUA |CER |ERU |CER/ EUA | | | |ECX/ICE |Apvienotā Karaliste |( |( | |( |( |( | | |( |( |( | | |( | |Bluenext |Francija |( |( |( |( |( | | | | | | |( |( |( | |EEX |Vācija |( | | |( |( | | | |( | | | |( |( | |NASDAQ OMX |Norvēģija |( |( | |( |( | |( |( |( |( | | | |( | |Green Exchange |ASV | | | |( |( | | | |( |( | | | |( | |Climex |Nīderlande |( |( |( | | | | | | | | | |( | | |

[1] Direktīva 2003/87/EK ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003.

[2] Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, OV L 140, 63. lpp.

[3] Šajā paziņojumā "Eiropas oglekļa tirgus" nozīmē tirdzniecību ar ES kvotām un citām vienībām, ko var izmantot ES ETS atbilstības nodrošināšanai, 30 valstīs, kas patlaban piedalās ES ETS (27 ES dalībvalstis, Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija).

[4] A.D. Ellerman, F.J. Convery un Ch. de Perthuis . 2010. "Pricing Carbon". Cambridge University Press , Ņujorka. Pārskats par tirgus attīstību publicēts 127.–139. lpp.

[5] Skatīt Direktīvu 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto Protokola projekta mehānismus (tā sauktā "Sasaistes direktīva"), OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.

[6] Par ārpusbiržas darījumiem divas puses vienojas privāti, nevis tirgus biržā.

[7] Avots: "State and trends of the carbon market 2010", 9. lpp. http://siteresources.worldbank.org/INTCARBONFINANCE/Resources/State_and_Trends_of_the_Carbon_Market_2010_low_res.pdf.

[8] A.D. Ellerman, F.J. Convery un Ch. de Perthuis . 2010.

[9] ES ETS 2. posmā (2008.–2012.) apmēram 4 % kvotu piešķir izsolēs, ko organizē Austrija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Nīderlande, Ungārija un Vācija.

[10] Kopienas neatkarīgo darījumu žurnāls ir elektroniska sistēma, kurā tiek reģistrētas izdotās, nodotās un atceltās kvotas un kura automātiski pārbauda katru darījumu, pārliecinoties par to pareizību.

[11] XVI pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts Komisijas 2004. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK, OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 920/2010 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/87/EK, OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp.

[12] http://ec.europa.eu/environment/climat/emission/2nd_phase_ep.htm.

[13] Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu), OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.

[14] http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1376.

[15] http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/10/125.

[16] Komisijas Regulas (EK) Nr. 2216/2004 53. pants, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010.

[17] Saistīts jautājums ir arī kvotu un kredītu nacionālā uzskaite.

[18] Http://www.ifrs.org/Current+Projects/IASB+Projects/Emission+Trading+Schemes/Emissions+Trading+Schemes.htm.

[19] Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

[20] COM(2010) 484 galīgā redakcija.

[21] Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.

[22] COM(2010) xxx.

[23] Piemēram, Vācija jau tagad piemēro regulēto tirgu noteikumus preču un tiesību tirdzniecībai, kas notiek biržā. Francijā 2010. gada rudenī tika pieņemts tiesību akts, kas paredz, ka uz tūlītējo oglekļa tirgu attiecas noteikumi, ko patlaban piemēro regulētiem tirgiem. Izmaiņas Francijas tiesību aktos tika veiktas, pamatojoties uz plašu ziņojumu, ko sagatavojis Michel Prada , par CO2 tirgu regulējumu, publicēts http://www.economie.gouv.fr/services/rap10/100419rap-prada.pdf.

[24] Šeit: finanšu instruments ar salīdzinoši īsu termiņu.

[25] Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.

[26] Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, OV L 166, 11.6.98., 45. lpp.

[27] Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem, OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.

[28] Izmantota tabula no publikācijas "The Post-Trade Infrastructure for Carbon Emissions Trading". Ziņojumu City of London Corporation uzdevumā sagatavojuši Bourse Consult . Publicēts 2010. gada jūlijā. http://217.154.230.218/NR/rdonlyres/EA473E51-37BD-49CA-8729-3CD87BF4A2A0/0/BC_RS_CarbonEmissionsTrading.pdf.