52010DC0704

/* COM/2010/0704 galīgā redakcija */ KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par mehāniski atdalītas gaļas nepieciešamību un tās izmantošanu nākotnē Eiropas Savienībā un par patērētāju informēšanas stratēģiju


[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 2.12.2010

COM(2010) 704 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par mehāniski atdalītas gaļas nepieciešamību un tās izmantošanu nākotnē Eiropas Savienībā un par patērētāju informēšanas stratēģiju

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par mehāniski atdalītas gaļas nepieciešamību un tās izmantošanu nākotnē Eiropas Savienībā un par patērētāju informēšanas stratēģiju

SATURS

1. Kopsavilkums 3

2. Ievads 3

3. Konsultācijas 4

4. ES tiesību akti mehāniski atdalītas gaļas jomā 4

4.1. Mehāniski atdalītas gaļas definīcija 4

4.2. Noteikumi par izcelsmes sugām 5

4.3. Prasības ražotnēm un izejmateriālam 5

4.4. Higiēnas prasības ražošanas laikā un pēc tās 5

4.5. Marķēšanas prasības 6

5. MAG ražošanas un izmantošanas novērtējums 6

5.1. MAG ražošanas paņēmieni 6

5.2. Saražotais MAG daudzums 7

5.3. MAG izmantošana 8

5.3.1. Dalībvalstis 8

5.3.2. Gaļas ražošanas nozare 8

5.3.3. Patērētāji 8

5.4. Eiropas Savienības iekšējā tirdzniecība, MAG imports un eksports 8

6. MAG noteikto higiēnas un marķēšanas prasību īstenošana 9

6.1. Oficiālās kontroles 9

6.2. Pārtikas nekaitīguma aspekti 9

6.3. MAG definīcijas īstenošana 10

6.4. Marķēšanas prasības divām MAG kategorijām 11

7. Komisijas nostāja 11

I PIELIKUMS 13

II PIELIKUMS 15

KOPSAVILKUMS

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001[1] 9. pantu (TSE regula) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu par mehāniski atdalītas gaļas nepieciešamību un tās izmantošanu nākotnē Eiropas Savienībā un par patērētāju informēšanas stratēģiju. MAG ir produkts, ko iegūst, atdalot gaļas atlikumus no kauliem pēc atkaulošanas vai no mājputnu liemeņiem. MAG ražošana var būt veids, kā no mehāniski atkaulotas gaļas ražošanas gūt lielāku ekonomisku labumu.

Šajā paziņojumā ir sniegts pārskats par īpašajām ES tiesību aktu higiēnas un marķēšanas prasībām un ražošanu un izmantošanu, ieskaitot to, kā MAG izmantošanu uztver patērētāji.

Ļoti atšķiras MAG ražošanai izmantotie ražošanas paņēmieni, kuros iegūst produktus, kuru vizuālie un mikroskopiskie (histoloģiskie) aspekti un kvalitātes parametri ir ļoti atšķirīgi.

Gadā pavisam saražo gandrīz 700 000 tonnu MAG; 2007. gadā 77 % mehāniski atdalītas gaļas iegūti, izmantojot augstspiediena tehnoloģiju, un 23 % — zemspiediena tehnoloģiju. Ciktāl ir runa par sugām, 88 % MAG iegūta no mājputniem, 12 % — no cūkām. BSE tiesību akti aizliedz MAG iegūšanu no atgremotājiem. Tādēļ lēšams, ka ziņotās MAG produkcijas kopējā vērtība ir no 400 līdz 900 miljoniem euro gadā. Eksportē 20 % no Eiropā saražotās MAG. Importa apjoms ir niecīgs.

Komisija pret turpmāku MAG izmantošanu, kuru kopumā atbalsta dalībvalstis un ieinteresētās organizācijas, neiebilst. Īstenojot ES tiesību aktos noteiktās higiēnas un marķēšanas prasības, konstatētas konkrētas grūtības, kuras galvenokārt saistās ar spēkā esošajām definīcijām. Lai nodrošinātu vienotu ES tiesību aktu piemērošanu un godīgu konkurenci ES tirgū, Komisija nāks klajā ar norādījumiem, kuri palīdzēs labāk apzināt produktus, kas uzskatāmi par MAG, vai attiecīgā gadījumā ierosināt grozījumus tiesību aktos.

Turklāt Komisija uzskata, ka tagadējie noteikumi par MAG marķēšanu ir lietderīgi un tādēļ ir saglabājami.

IEVADS

Mehāniski atdalīta gaļa (MAG) ir produkts, ko iegūst, atdalot no kauliem vai mājputnu liemeņiem[2] gaļas atlikumus ar mehānisku līdzekļu palīdzību, kā rezultātā muskuļu šķiedru struktūra tiek gandrīz pilnībā zaudēta vai pārmainīta tā, ka nav salīdzināma ar parastu gaļu.

MAG ir svarīgs izejmateriāls gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošanai, un MAG ražošana var būt svarīgs veids, kā no gaļas ražošanas gūt lielāku ekonomisku labumu.

Tomēr agrāk konstatēts, ka konkrētais ražošanas paņēmiens var radīt bažas par sabiedrības veselību, kā arī par iespējamu BSE risku. Eiropas Savienībā kopš 2001. gada izmantot atgremotāju kaulus kā MAG ražošanas izejmateriālu ir aizliegts. Saistībā ar TSE regulas pārskatīšanu 2006. gadā Komisiju lūdza iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu par mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no atgremotāju kauliem un pārējām sugām, nepieciešamību un izmantošanu nākotnē Eiropas Savienībā, ieskaitot patērētāju informēšanas stratēģiju.

Tādēļ šā paziņojuma nolūks ir:

( sniegt pārskatu par spēkā esošajiem ES tiesību aktiem MAG jomā;

( sniegt pārskatu un novērtējumu par MAG ražošanu un izmantošanu ES;

( novērtēt, kā tiek īstenoti MAG ražošanas un marķēšanas ES noteikumi, un noteikt, vai vidējā termiņā tos nepieciešams pārskatīt.

KONSULTāCIJAS

Šis Komisijas paziņojums balstās uz ziņām, ko dalībvalstis iesniegušas par MAG izmantošanu un ražošanas metodi savā teritorijā. Lai ziņas savāktu saskaņoti, Komisija visām dalībvalstīm nosūtīja aptaujas anketas. Tika pieprasītas sīkākas ziņas par ražošanas paņēmieniem, parametriem, pēc kuriem atšķir ar dažādām metodēm ražotu MAG, dzīvnieku sugām, no kurām MAG iegūst, saražoto daudzumu, izmantojuma veidiem, ekonomisko vērtību un par plāniem turpināt ražošanu. Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza visas 27 dalībvalstis.

Komisija turklāt apspriedās ar svarīgākajām ieinteresētajām organizācijām ES (piemēram, UECBV [3], AVEC [4], Clitravi [5], CIAA [6] un BEUC [7]).

Papildinformāciju par ES tiesību aktu īstenošanu savāca, izmantojot Komisijas inspekcijas dienestu, Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) komandējumu ziņojumus.

ES TIESīBU AKTI MEHāNISKI ATDALīTAS GAļAS JOMā

Mehāniski atdalītas gaļas definīcija

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004[8] I pielikuma 1. punkta 14. apakšpunktu un TSE regulas 3. panta 1. punktu, MAG definē šādi:

„Mehāniski atdalīta gaļa” jeb „MSM”: ir produkts, ko iegūst, atdalot gaļu no kauliem pēc atkaulošanas vai no mājputnu liemeņa, izmantojot mehāniskus līdzekļus un tādējādi radot muskuļu šķiedru struktūras zudumu vai izmaiņas.

Definīcija ir vispārīga un ietver visus mehāniskās atdalīšanas paņēmienus, lai nodalītu MAG un, piemēram, gaļas izcirtņus vai maltu gaļu, un izvirzītu attiecīgas pārtikas higiēnas prasības. Tā kā tehnoloģija mainās strauji, uzskatīja, ka definīcijai jābūt elastīgai. Mehāniski atdalītu gaļu nosaka pēc šādiem kritērijiem:

( izejmateriāla veids: „gaļa no kauliem pēc atkaulošanas vai no mājputnu liemeņiem” ;

( mehānisko līdzekļu izmantošana;

( muskuļu šķiedras struktūras izmaiņas vai zudums.

Noteikumi par izcelsmes sugām

Saskaņā ar TSE regulu visās dalībvalstīs MAG ražošanai aizliegts izmantot liellopu, aitu un kazu kaulus vai neatkaulotus izcirtņus. Turklāt nedrīkst importēt liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus, kas satur vai iegūti no MAG, kura iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem. No citām sugām iegūtas MAG ražošana un imports ir atļauts, ja izpildītas konkrētas higiēnas un marķēšanas prasības.

Prasības ražotnēm un izejmateriālam

Noteiktas ne tikai vispārīgās prasības Regulā (EK) Nr. 852/2004[9], bet Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V iedaļas I nodaļā noteiktas arī īpašas prasības par MAG ražotnēm un izejmateriālu.

Higiēnas prasības ražošanas laikā un pēc tās

Noteiktas ne tikai vispārīgas prasības Regulā (EK) Nr. 852/2004, bet Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma V iedaļas III nodaļas 1. punktā paredzētas arī konkrētas higiēnas prasības, kas pildāmas MAG ražošanas laikā un pēc tās.

Uzskatīja, ka ir svarīgi izšķirt ar dažādu tehnoloģiju (t. i., zemspiediena un augstspiediena) ražotu MAG, jo minētās tehnoloģijas ietekmē minēto produktu uzņēmību pret mikrobioloģisko piesārņojumu ražošanas laikā un turpmākajā apstrādē.

Saistībā ar atšķirīgiem ražošanas paņēmieniem I pielikumā ir īpašu MAG ražošanas un izmantošanas prasību salīdzinājuma kopsavilkums.

Marķēšanas prasības

Mehāniski atdalīta gaļa (jeb mehāniski atkaulota gaļa) būtiski atšķiras no tā, kas, pēc patērētāja domām, ir „gaļa”. Tādēļ uz mehāniski atdalītu gaļu neattiecināja „gaļas” definīciju, kas noteikta Komisijas Direktīvā 2001/101/EK[10], kurā „gaļa” definēta marķēšanas nolūkos. Tādēļ jāprecizē MAG un sugas, no kurām to iegūst. Šo marķēšanas noteikumu piemēro produktiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētā „mehāniski atdalītas gaļas” ES definīcija[11].

Turklāt Regula (EK) Nr. 853/2004 nosaka: ja tas prasīts nacionālajos tiesību aktos, tad uz iepakojuma, kurš paredzēts piegādāšanai galapatērētājam un kurā ir maltā mājputnu vai nepārnadžu gaļa vai gaļas izstrādājumi, kas satur MAG, jābūt norādei, ka šādi produkti pirms lietošanas cilvēku uzturā ir termiski jāapstrādā.

MAG RAžOšANAS UN IZMANTOšANAS NOVēRTēJUMS

MAG ražošanas paņēmieni

Ražojot ar atšķirīgajām tehnoloģijām, spiedienu nosaka pēc izmantotajām iekārtām un parametriem. Dalībvalstis norādīja, ka, ražojot zemspiediena tehnoloģijas MAG, spiediens pārsvarā nepārsniedz 100 bārus (tas var būt pat dažus bārus liels), bet augstspiediena tehnoloģijas MAG gadījumā — pārsniedz 100 bārus (līdz 400 bāriem). Tika ziņots, ka abi ražošanas paņēmieni nedaudz pārklājās.

Laika gaitā tika radītas jaunas tehnoloģijas vai esošajām iekārtām atrada jaunus izmantojumu. Reizēm tiek kombinētas atšķirīgas tehnoloģijas.

MAG kvalitātes īpašības atšķiras atkarā no ražošanā izmantotajām iekārtām un ir atkarīgas no vairākiem parametriem (sk. II pielikumu).

Augstspiediena tehnoloģijas MAG vizuāli ir produkts, kam raksturīga un ir izteikta krēmveida konsistence, jo zaudēta vai mainīta muskuļu šķiedru struktūra. Ražojot ar citām tehnoloģijām (zemspiediena tehnoloģijas MAG), var iegūt produktu, ko vizuāli nevar vai gandrīz nevar atšķirt no maltas gaļas[12].

„Muskuļu šķiedru struktūras zudumu vai izmaiņas” var novērtēt mikroskopiski, izmantojot mikroskopiskus gaļas gabaliņus. Atkarā no tā, kādus ražošanas parametrus izmanto, var novērot produkta iekšējās struktūras izmaiņas plašā diapazonā.

Saražotais MAG daudzums

Četrās dalībvalstīs nav ražotņu, kas būtu apstiprinātas MAG ražošanai. Dažādu iemeslu dēļ atsevišķas dalībvalstis nav iesniegušas datus par ražošanu. Tādēļ 3. tabulā norādītie dalībvalstu dati atspoguļo mazākas vērtības.

Pārējās dalībvalstis nevarēja sniegt datus nedz par nošķīrumu starp zemspiediena un augstspiediena tehnoloģijas MAG, nedz par sugām, no kurām tās savā teritorijā ražo MAG.

No ražošanas nozares gūtie dati liecināja, ka aplēses par saražoto MAG daudzumu būtiski atšķīrās.

3. tabula. Dalībvalstu ziņotā MAG produkcija (tonnās) 2006.–2007. gadā

Izcelsmes sugas |

Mājputni | Cūkas | Truši | Nav precizēta | Kopā |

Augstspiediena tehnoloģija | 255 867 | 13 574 | 0 | 200 564 | 470 005 |

Zemspiediena tehnoloģija | 87 347 | 18 827 | 0 | 30 979 | 137 153 |

Nav precizēta | 65 000 | 25 000 | 73 | 1 170 | 91 243 |

Kopā | 408 213 | 57 401 | 73 | 232 713 | 698 400 |

20 dalībvalstīs pavisam saražots gandrīz 700 000 tonnu MAG gadā (2006-2007). Ja ražošanas paņēmiens bija norādīts, augstspiediena tehnoloģijas MAG veidoja 77 % un zemspiediena tehnoloģijas MAG — 23 %. Ja sugas bija norādītas, 88 % MAG ieguva no mājputniem (pārsvarā broileriem, tad tītariem) un vairāk nekā 11 % no cūkām. Pašlaik no citām sugām iegūtās MAG produkcija ir niecīga.

Kopumā augstspiediena tehnoloģijas MAG, par kuru dalībvalstis ir ziņojušas, vērtība svārstās no 0,3 līdz 0,6 euro kilogramā. Ziņots, ka zemspiediena tehnoloģijas MAG vērtība ir 0,6 līdz 1,5 euro kilogramā. Tādēļ var lēst, ka ziņotās MAG produkcijas kopējā vērtība ir no 400 līdz 900 miljoniem euro.

ES 27 gadā ražo vairāk nekā 11 miljonus tonnu mājputnu gaļas, un ziņots, ka aplēstais gada apgrozījums ir aptuveni 20 miljardi euro. No šīs vērtības mājputnu izcelsmes MAG produkcija ir 2-4 %. Gadā ES-27 ražo vairāk nekā 22,5 miljonus tonnu cūkgaļas, un ziņots, ka aplēstais gada apgrozījums ir aptuveni 35 miljardi euro. No šīs vērtības cūku izcelsmes MAG produkcija ir 0,1-0,3 %. Cūkgaļai lielākā produkcijas daļa ir zemspiediena tehnoloģijas MAG.

MAG izmantošana

Dalībvalstis

Zemspiediena un augstspiediena tehnoloģijas MAG pārsvarā izmanto, lai ražotu pārtiku, kas paredzēta cilvēku uzturam, bet nelielu augstspiediena tehnoloģijas MAG daudzumu izmanto dzīvnieku barībai. Lielākā daļā dalībvalstu ziņoja, ka MAG izmanto termiski apstrādātos gaļas produktos, piemēram, Frankfurtes desiņās. Dažas valstis norāda, ka zemspiediena tehnoloģijas MAG izmanto gaļas izstrādājumiem (piem., kotletes/frikadeles). Citas norāda, ka gaļas izstrādājumu ražošanai izmanto tikai zemspiediena tehnoloģijas MAG, bet augstspiediena tehnoloģijas MAG izmanto tikai dzīvnieku barības ražošanai.

23 dalībvalstis norāda, ka tās vēlas turpināt MAG ražošanu. Divās no minētajām dalībvalstīs atļauta tikai ražošana ar zemspiediena tehnoloģijām. Četras dalībvalsts MAG neražo.

Lielākā daļa dalībvalstu (20) uzskata, ka ar pārtikas patēriņu, kurā izmanto MAG, nesaistās īpašs pārtikas nekaitīguma risks, jo ES tiesību aktos ir noteiktas īpašas pārtikas nekaitīguma prasības. Turklāt no BSE apdraudējuma pasargā aizliegums ražot MAG, kas iegūts no liellopu, aitu vai kazu kauliem valstīs vai reģionos, kuros BSE risks tiek kontrolēts vai nav noteikts.

Gaļas ražošanas nozare

MAG ražošanas nozare pauda interesi ražot gan zemspiediena, gan augstspiediena tehnoloģijas MAG. Ražošanas apjoms, paņēmieni un abu veidu MAG izmantojums starp dalībvalstīm ļoti atšķiras.

Lai būtu ieinteresētība ražot zemspiediena tehnoloģijas MAG, nepieciešama iespēja piešķirt lielāku vērtību augstākai kvalitātei salīdzinājumā ar augstspiediena tehnoloģijas MAG. MAG izmanto gaļas produktu ražošanā tās struktūras un saistīšanas spējas dēļ.

Patērētāji

Patērētāji ļoti interesējas par gaļas produktu kvalitāti un par tirgoto gaļas produktu sastāvu. Pastāv uzskats, ka MAG, kas marķējumā norādīta kā sastāvdaļa, ir svarīgs gaļas produktu relatīvās kvalitātes rādītājs. MAG izmantošana bieži tiek saistīta ar zemas kvalitātes produktiem.

Patērētāju apvienības atbalstītu MAG izmantošanu, ja tā būtu pienācīgi marķēta un ja tiktu izstrādāti skaidrāki tā ražošanas un izmantošanas noteikumi.

Tādēļ, no patērētāju viedokļa, marķējumā nav pieņemami uz MAG attiecināt „gaļas” definīciju.

Eiropas Savienības iekšējā tirdzniecība, MAG imports un eksports

Dalībvalstis sniedza ziņas par ES iekšējo tirdzniecību, tomēr precīzus datus sniegt nevarēja.

Pārsvarā eksportē augstspiediena tehnoloģijas MAG. Par 2008. gadu var lēst, ka eksportēja apmēram 150 000 t MAG galvenokārt uz Krieviju (49 %), Ukrainu (33 %) un citām bijušās Padomju Savienības valstīm. Eiropas Savienībā saražotās MAG eksports bija 20 % (jeb 83 miljoni euro), un salīdzinājumā ar 2007. gadu eksporta pieaugums bija 32 %.

Pirms Regulas (EK) Nr. 853/2004 pieņemšanas importēt MAG bija aizliegts.

Saistībā ar gaļu, kas iegūta no pārnadžiem, un kopš pieņemta Regula (EK) Nr. 853/2004, trešā valsts, kas iekļauta svaigas gaļas importētāju valstu sarakstā, var pieprasīt šajā sarakstā iekļaut MAG uzņēmumu. Ievērojot nolīgumu par atzīšanu, sarakstā iekļauti četri Jaunzēlandes uzņēmumi, un tie drīkst eksportēt MAG.

Mājputnu izcelsmes MAG imports ir aizliegts, jo saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 798/2008[13] nav izstrādāts importa sertifikāts .

MAG NOTEIKTO HIGIēNAS UN MARķēšANAS PRASīBU īSTENOšANA

Oficiālās kontroles

PVB, apmeklējot dalībvalstis un trešās valstis, novērtē to oficiālo kontroļu sistēmu, kuras veic kompetentās iestādes uzņēmumos, kas ražo, apstrādā un izmanto MAG. Konstatēti konkrēti trūkumi (piemēram, izejmateriālu kvalitāte, atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem), tomēr kopumā ziņojumos secināts, ka MAG ražošanas, apstrādes un izmantošanas apstākļi visnotaļ atbilst ES prasībām.

MAG ražošanas līmenī vai ja MAG izmanto kā izejmateriālu, oficiālām kontrolēm dalībvalstīs var izmantot vizuālus vai mikroskopiskos indikatorus. Taču mazumtirdzniecības līmenī, kur oficiālās kontroles cita starpā koncentrējas uz to, vai galaprodukti, kas satur MAG, ir pienācīgi marķēti, šādu indikatoru izmantošana ir ierobežota, jo īpaši, ja izmanto zemspiediena tehnoloģijas MAG.

Pārtikas nekaitīguma aspekti

Parasti MAG var izmantot termiski apstrādātos gaļas produktos, ko ražo apstiprinātos uzņēmumos. Taču arī zemspiediena tehnoloģijas MAG zināmos apstākļos var izmantot gaļas izstrādājumos, kurus nav paredzēts lietot uzturā pēc termiskas apstrādes.

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot pašreiz spēkā esošos higiēnas noteikumus, var secināt, ka, lietojot uzturā gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kuros MAG izmantota kā izejmateriāls, risks sabiedrības veselībai uzskatams par niecīgu. Tādējādi nav uzskatāms, ka, turpinot ražot MAG saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem higiēnas noteikumiem, sabiedrības veselība tiks pakļauta riskam, tāpēc attiecīgajos tiesību aktos nav vajadzīgi grozījumi.

Dati par atbilstību mikrobioloģiskajiem kritērijiem, piemēram par Salmonella neesību MAG, ir apkopoti ES gada kopsavilkuma ziņojumā par zoonožu un zoonožu izraisītāju tendencēm un pārtikas izraisītiem slimību uzliesmojumiem ES, kuru izstrādājusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ( ECDC ). Jaunākie dati, kas apkopoti 2008. gadā[14], liecina, ka kopš 2006. gada aizvien vairāk tiek nodrošināta MAG atbilstība Salmonella kritērijam. 2008. gadā:

( 1,6% no MAG paraugiem neatbilda kritērijam. Līdzīgs ir maltās gaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu paraugu neatbilstības procents attiecībā uz Salmonella kritēriju;

( 2,7 % no MAG partijām nebija atbilstīgas — tas bija mazliet vairāk nekā citu produktu partijām. Šis procents ir augstāks nekā pozitīvo paraugu procents, jo partiju uzskatīja par pozitīvu, ja pozitīvs bija viens paraugs no partijas.

MAG definīcijas īstenošana

Kopš Regula (EK) Nr. 853/2004 kļuvusi piemērojama, saņemtas ziņas par gadījumiem, kad radušās grūtības īstenot MAG definīciju. Piemēram, kā izejmateriāls, lai ražotu MAG, tiek izmantoti ne tikai “gaļas kauli pēc atkaulošanas vai mājputnu liemeņi”, bet arī, piemēram, atkaulota gaļa.

Dažās dalībvalstīs produktu uzskata par MAG, ja izmantota mehāniskās atdalīšanas tehnoloģija, pat ja izejmateriālā ir gaļas kauli pēc atkaulošanas vai mājputnu liemeņi vai ja netiek pietiekami zaudēta vai izmainīta muskuļu šķiedru struktūra. Citās dalībvalstīs produktu uzskata par MAG tikai tad, ja panākta atbilstība visiem MAG definīcijas elementiem. Gaļas pārstrādes nozare atbalsta otro viedokli, norādot, ka par galaproduktu uzskatāma gaļa vai atsevišķa gaļas kategorija neatkarīgi no ražošanas metodes.

Straujas tehnoloģiju pārmaiņas šajā jomā radījušas situāciju, kad dažas tehnoloģijas, kurās izmanto gaļas mehāniskās atdalīšanas metodi, spēj nodrošināt galaproduktu, kura īpašības ir tuvas vai līdzīga maltas gaļas īpašībām. Komisija uzskata, ka atbilstīgi pašlaik spēka esošajiem tiesību aktiem uz šādu produktu attiecas MAG definīcija, tāpēc tas attiecīgi marķējams.

Turklāt metodes, ko pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki izmanto, lai ražotu MAG, tiek izmantotas, arī lai atdalītu gaļu no kauliem pēc termiskas apstrādes. Taču tikai Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikumā definētā svaigā gaļa tiek uzskatīta par izejmateriālu MAG ražošanai. Konstatēta nenoteiktība par to, vai iegūtais produkts jāuzskata par MAG (un attiecīgi jāmarķē). Ar produktu oficiālās laboratoriskās testēšanas metodēm, ko izmanto, lai pārbaudītu MAG esību gaļas produktos, nav iespējams noteikt, vai izejmateriāls bijusi MAG vai produkts, kas iegūts no kauliem pēc termiskas apstrādes, tādējādi dažās dalībvalstīs, veicot oficiālas kontroles, rodas grūtības.

Šīs atšķirības MAG definīcijas īstenošanā var izraisīt negodīgu konkurenci, jo vienu un to pašu produktu, ko izmanto gaļas produktu ražošanai, dažās dalībvalstīs var marķēt kā gaļu un citās — kā MAG.

Marķēšanas prasības divām MAG kategorijām

Papildus saskaņotajam ES kritērijam attiecībā uz kalcija saturu dalībvalstis izmanto atšķirīgus kritērijus, kā nošķirt zemspiediena un augstspiediena tehnoloģijas MAG. Šie kritēriji balstīti uz ražošanas metodi, izmantoto spiedienu un filtra izmēru, saražotās MAG vizuālu novērtēšanu, olbaltumvielu un tauku saturu un histoloģisko pārbaudi, lai novērtētu muskuļu šķiedru struktūras zudumu vai izmaiņas.

MAG definīcija attiecas gan uz zemspiediena, gan augstspiediena tehnoloģijas MAG, tādēļ tā attiecīgi jāmarķē (sk. iepriekš). Attiecībā uz augstspiediena tehnoloģijas MAG visas personas, ar ko notika konsultācijas, piekrita nodrošināt atbilstību pašreizējiem marķēšanas noteikumiem.

Attiecībā uz zemspiediena tehnoloģijas MAG gaļas pārstrādes nozare savukārt uzskata, ka tad, ja, pamatojoties galvenokārt uz vizuālu novērtējumu, produktu nav iespējams nošķirt maltas gaļas, to var marķēt kā gaļu (gaļa vai konkrēta gaļas kategorija) neatkarīgi no ražošanas metodes. Tās argumenti pamatoti ar zemspiediena tehnoloģijas MAG kvalitāti salīdzinājumā ar augstspiediena tehnoloģijas MAG.

Patērētāju organizācija un lielāka daļa dalībvalstu, kas pauda viedokli par šo jautājumu, uzskatīja, ka marķējot ir labāk nenošķirt abus MAG veidus, jo apšaubāms, ka patērētāji sapratīs atšķirību starp zemspiediena un augstspiediena tehnoloģijas MAG.

Pēc patērētāju organizācijas domām, vissvarīgākais ir, lai patērētāji tiktu pareizi informēti par sastāvdaļām un to kvalitāti. Tā uzskata, ka pienākums marķējumā norādīt, ka izmantota MAG, ir jāsaglabā un ka MAG esību produktos nedrīkst slēpt, jo, pēc patērētāju domām, MAG būtiski atšķiras no “gaļas”.

Patērētāju interesēs ir arī tas, lai pienākums marķēt MAG neattiektos tikai uz fasētu pārtiku.

KOMISIJAS NOSTāJA

Pēc minētajām konsultācijām Komisijai ir šāda nostāja.

- Pret cūku un mājputnu izcelsmes MAG izmantošanu arī turpmāk iebildumu nav:

dalībvalstis un ieinteresēto personu organizācijas gaļas ražošanas nozarē atbalsta turpmāku MAG izmantošanu. Tikai dažas dalībvalstis izvēlas izmantot vienīgi zemspiediena tehnoloģiju MAG. Izmantošanu vispārēji atbalsta, jo no šādas ražošanas rodas ekonomisks labums.

Turklāt tas, cik lielā mērā izpildītas higiēnas prasības (ieskaitot mikrobioloģiskos kritērijus), nenorādītu uz iemesliem vēl vairāk ierobežot tagadējo MAG ražošanu. Secināms, ka par niecīgu var uzskatīt sabiedrības veselības apdraudējumu, ko saista ar gaļas izstrādājumu un gaļas produktu patēriņu, kuros MAG izmantota kā izejmateriāls. Tādēļ attiecīgajos tiesiskajos aktos būtu nepieciešami grozījumi.

- Komisija neatbalsta no liellopiem, aitām vai kazām iegūtas MAG atkalieviešanu.

- Tā atzīst, ka nepieciešamas saskaņotā veidā labāk izstrādāt to produktu definīcijas, kas definējami kā MAG. Lai nodrošinātu vienotu ES tiesību aktu piemērošanu un godīgu konkurenci ES tirgū, Komisija nāks klajā ar norādījumiem, kuri palīdzēs labāk apzināt produktus, kas uzskatāmi par MAG, vai, ja juridiskā ziņā vajadzīgs, ierosināt likumdošanas grozījumus.

- Uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir vispārīgi informēti par MAG izmantošanu, jāsaglabā pienākums marķējumā norādīt, ka izmantota MAG. Turklāt Komisija neatbalsta atsevišķu marķēšanas noteikumu izstrādāšanu zemspiediena un augstspiediena tehnoloģijas mehāniski atdalītai gaļai. Tādēļ Komisija uzskata, ka spēkā esošie marķēšanas noteikumi ir atbilstoši un tādēļ nav grozāmi.

I PIELIKUMS

Īpašas higiēnas prasības, kas noteiktas MAG (Regulas (EK) Nr. 853/2004 un 2074/2005)

1. tabula. MAG izejmateriāliem noteikto higiēnas prasību salīdzinājums

Zemspiediena tehnoloģijas MAG | Augstspiediena tehnoloģijas MAG |

Mājputnu liemeņi | Ne vecāki par 3 dienām | Ne vecāki par 3 dienām |

Citi izejmateriāli no kautuves uz vietas | Ne vecāki par 7 dienām | Ne vecāki par 7 dienām |

Citi izejmateriāli no citas kautuves | Ne vecāki par 5 dienām | Ne vecāki par 5 dienām |

Mehāniskā atdalīšana | Tūlīt pēc atkaulošanas | Ja atdalīšana nenotiek uzreiz pēc atkaulošanas, tad kaulus glabā un transportē t°<2°C vai sasaldē <-18°C (atkārtoti nesasaldē) |

2. tabula. MAG noteikto higiēnas prasību salīdzinājums pēc ražošanas

Zemspiediena tehnoloģijas MAG | Augstspiediena tehnoloģijas MAG |

Uzglabāšana, ja neizmanto uzreiz | Iesaiņota un iepakota, atdzesēta līdz ne vairāk kā 2°C vai sasaldēta līdz iekšējai t°<-18°C | Iesaiņota un iepakota, atdzesēta līdz ne vairāk kā 2°C, ja apstrāde notiek 1 līdz 24 h laikā; citādu, sasaldeta 12 h laikā pēc ražošanas, sasniedzot iekšējo ternal t°<-18°C 6 h laikā. Sasaldētu MAG uzglabā maksimāli 3 mēnešus t°<-18°C. |

Izmantošana | Ja pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks izdarījis analīzes, parādot, ka MAG atbilst maltās gaļas mikrobioloģiskajiem kritējiem[15]: ( gaļas izstrādājumos, ko nekādā ziņā nav paredzēts lietot uzturā pirms termiskās apstrādes ( gaļas produktos Ja MAG neatbilst mikrobioloģiskajiem kritērijiem: tikai termiski apstrādātiem gaļas produktiem, ko ražo apstiprinātos uzņēmumos | Tikai termiski apstrādātiem gaļas produktiem, ko ražo apstiprinātos uzņēmumos |

Kalcija saturs[16] | Ne vairāk kā 0,1 % (=100 mg/100g jeb 1000 ppm) svaigā produktā. | Nav noteikts |

II PIELIKUMS

To parametru paraugi, kas ir svarīgi MAG kvalitātes aspektiem atkarībā no ražošanai izmantoto iekārtu atšķirībām.

( Izlaides plātnes atveres diametrs

( Perforācijas diametrs tvertnē

( Iekārtas ātrums

( Iekārtas spriegums

( Spiediens dažādos moduļos

( Laika-spiediena atdeve

( Ievadītie kauli pēc atkaulošanas

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1923/2006.

[2] Tirgotos mājputnu izcirtņus (t.i, krūtiņas, stilbiņi un spārni) pārsvarā atdala citādi, piemēram, pirms atlikušo liemeņu mehāniskas atdalīšanas.

[3] UECBV – Eiropas mājlopu un gaļas tirdzniecības apvienība.

[4] AVEC – ES valstu mājputnu pārstrādātāju un tirdzniecības apvienība.

[5] Clitravi — Eiropas Savienības gaļas pārstrādes nozares koordinācijas centrs.

[6] ES pārtikas un dzērienu ražošanas nozares konfederācija.

[7] Eiropas Patērētāju organizācija.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko paredz īpašus higiēnas noteikumus dzīvnieku izcelsmes pārtikai (OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.).

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.).

[10] Komisijas 2001. gada 26. novembra Direktīva 2001/101/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu, OV L 310, 28.11.2001., 19. lpp.

[11] Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.15. punkts.

[12] Regulā (EK) Nr. 853/2004 „maltā gaļa” ir definēta kā „atkaulota gaļa, kas ir samalta un satur mazāk nekā 1 % sāls”.

[13] Komisijas Regula (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp).

[14] The EFSA Journal (2010), 1496.

[15] Salmonella neesība 25 g (5 paraugi), ja paredzēts lietot uzturā jēlu vai ja iegūta no vistas gaļas. Salmonella neesība 10 g (5 paraugi), ja iegūta no sugām, kas nav vista, un paredzēts lietot uzturā termiski apstrādātu.

[16] Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulas (EK) Nr. 2074/2005 4. pantu un IV pielikumu kalcija saturs MAG, kas nepārsniedz 0,1 % (100mg/100g jeb 1000 ppm) un tiek noteikts ar standartizētu metodi, netiek uzskatīts par ievērojami augstāku nekā maltajā gaļā.