2.4.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 104/47

—

stingri uzstāj, ka jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai līdz pašreizējā finanšu plāna darbības beigām 2013. gadā varētu turpināt ES integrētas jūrniecības politikas izstrādi. Komiteja arī uzskata, ka ES integrētas jūrniecības politikas izstrādei un stiprināšanai nākamajā finanšu periodā, kas sāksies 2014. gadā, ir jāpiešķir noteikts un pietiekams finansējums, un rosina visas ES budžeta izstrādē iesaistītās personas veltīt šim jautājumam atbilstošu uzmanību. Tas ir būtiski tādēļ, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un lai līdzšinējie panākumi un ieguldījumi nebūtu bijuši veltīgi;

—

uzsver, ka vairāk uzmanības jāpievērš prioritātei nodrošināt “ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju”. Eiropa joprojām ar pūlēm cenšas pārvarēt dziļāko ekonomikas krīzi, kas piedzīvota mūsdienās, tāpēc tās pārvarēšanas pasākumiem noteikti jāvelta vairāk uzmanības, turklāt tie varētu ievērojami sekmēt programmas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

—

norāda, ka ES finansējums Eiropas integrētās jūrniecības politikas vajadzībām jāpiešķir arī pēc 2014. gada, lai nodrošinātu izmantotās politikas nepārtrauktību un īstenojamību, ja vien līdzekļu piešķiršana atbalstīta daudzgadu finanšu shēmas apspriešanā. Šā mērķa īstenošanai varētu izmantot Reģionu komitejas un Eiropas Parlamenta jau apspriesto piekrastes fondu;

—

aicina konsultēties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ja tiek izstrādāti un īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti visos publiskās pārvaldības līmeņos. RK jau ir aicinājusi šajā atzinumā skatāmo jomu pārvaldīt, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un saskaņā ar subsidiaritātes principu, un aicina arī vairāk sadarboties ar valstīm ārpus ES un tās iesaistīt jomās, kas skar zināšanas par jūru. Tas, ka citos jūrniecības politikas aspektos ir svarīgi uzlabot koordināciju ar šiem partneriem, jau ir plaši atzīts, un ieguvumi no tā, ka šādu pasākumu būtu vairāk, ir gluži acīmredzami.

Ziņotājs

:

Noel Formosa kgs (MT/PPE) San Lawrenz (Audeša) mērs

Atsauces dokumenti

:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam

COM(2010) 494 galīgā redakcija

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Zināšanas par jūru 2020 — jūras dati un novērojumi pārdomātai un ilgtspējīgai izaugsmei”

COM(2010) 461 galīgā redakcija

1.

stingri uzstāj, ka jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai līdz pašreizējā finanšu plāna darbības beigām 2013. gadā varētu turpināt ES integrētas jūrniecības politikas izstrādi. Komiteja arī uzskata, ka ES integrētas jūrniecības politikas izstrādei un stiprināšanai nākamajā finanšu periodā, kas sāksies 2014. gadā, ir jāpiešķir noteikts un pietiekams finansējums, un rosina visas ES budžeta izstrādē iesaistītās personas veltīt šim jautājumam atbilstošu uzmanību. Tas ir būtiski tādēļ, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un lai līdzšinējie panākumi un ieguldījumi nebūtu bijuši veltīgi;

2.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt integrētās jūrniecības politikas sekmīgumu; ja tas neizdotos, sekas gan vides, gan tautsaimnieciskajā un sociālajā ziņā būtu postošas. Pārāk daudzu Eiropas reģionu labklājība ir atkarīga no jūras, lai to pamestu novārtā;

3.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri Eiropas integrētās jūrniecības politikas turpmākajai attīstībai un īstenošanai laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam piešķirt finansējumu 50 miljonu euro apmērā un tādējādi atbalstīt Eiropas jūrniecības politikas pilnveidošanu, jo īpaši veicinot “zilo izaugsmi”, jūru, okeānu un krastu ilgtspējīgu izmantošanu, jūras vides aizsardzību, kā arī nodarbinātību jūrniecības nozarēs;

4.

uzsver, ka vairāk uzmanības jāpievērš prioritātei nodrošināt “ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju”. Eiropa joprojām ar pūlēm cenšas pārvarēt dziļāko ekonomikas krīzi, kas piedzīvota mūsdienās, tāpēc tās pārvarēšanas pasākumiem noteikti jāvelta vairāk uzmanības, turklāt tie varētu ievērojami sekmēt programmas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ar atbalsta programmu vēlas veicināt konkrētiem jūras vides reģioniem pielāgotu stratēģiju izpildi. Ar reģionālu jūras vides stratēģiju palīdzību var rast konkrētajām reģionālajām problēmām piemērotus risinājumus, veicot mērķtiecīgu finansējumu;

6.

norāda uz paziņojumā “Zināšanas par jūru 2020” minēto, ka liela uzmanība tajā pievērsta datu vākšanai un apkopošanai, un abās šajās jomās daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā finansētājām ir liela nozīme. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai uzlabotu pasākumu koordināciju un izvairītos no pārklāšanās;

7.

uzsver, ka jūras teritoriālā plānošana ir svarīgs Eiropas integrētās jūrniecības politikas instruments, kas arī būtu jāizmanto, kad tas ir lietderīgi;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija nozīmīgu vietu ir ierādījusi sadarbībai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Komitejai ir nemainīga nostāja, ka ES viena pati nevar veiksmīgi risināt daudzos ar mūsu jūrām saistītos problēmjautājumus un tāpēc noteikti cik vien iespējams cieši jāiesaista starptautiskie partneri. Tādas iniciatīvas kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību asambleja (ARLEM), kas pašlaik ir tikai uzsākusi darbību, vēlāk kļūs par efektīvu instrumentu reģionālā līmeņa sadarbībai kopējo interešu labā;

9.

uzskata, ka jāatbalsta konkrēti vadošie projekti, lai pilnveidotu un demonstrētu ES zinātību jūrniecības jomā, izstrādājot, piemēram, projektu “Tīra Eiropas osta” vai “Tīrs Eiropas kuģis”. Ar šādiem vadošiem projektiem var parādīt tehniskās iespējas, ko atbilstoši visaptverošiem politiskajiem mērķiem var izmantot, lai tiesību aktos vidējā termiņā noteiktu stingrākus standartus un tos nostiprinātu Eiropas un starptautiskajā līmenī, līdz ar to nodrošinot konkurences priekšrocības Eiropas jūrniecības nozarei (piemēram, energoefektivitātes, emisijas samazināšanas, kuģu dzinēju alternatīvu darbināšanas metožu vai kuģu drošības jomā). Šādus vadošus projektus ilgtermiņā var īstenot tikai, paredzot drošus finansiālos priekšnoteikumus turpmākajām vajadzībām;

10.

atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot ar jūru saistīto Eiropas zināšanu tīklu, kas būtu integrētāks. Ņemot vērā IKT attīstības līmeni un dažādu valstu zinātnieku aprindu vēl ciešāko sadarbību, pašreizējā sadrumstalotā struktūra šķiet gan anahroniska, gan ārkārtīgi neefektīva izmaksu ziņā;

11.

norāda, ka ES finansējums Eiropas integrētās jūrniecības politikas vajadzībām jāpiešķir arī pēc 2014. gada, lai nodrošinātu izmantotās politikas nepārtrauktību un īstenojamību, ja vien līdzekļu piešķiršana atbalstīta daudzgadu finanšu shēmas apspriešanā. Šā mērķa īstenošanai varētu izmantot Reģionu komitejas un Eiropas Parlamenta jau apspriesto piekrastes fondu;

12.

pauž nožēlu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām netiek veltīta lielāka uzmanība, lai gan paziņojumā lielā mērā ir izskatīti jautājumi, kuri ir to kompetencē un kuru sakarā tās ļoti bieži ir finansētājas un/vai īstenotājas. Pat ja par datu vākšanu ir atbildīgas dalībvalstis, praksē to ļoti bieži veic vietējā un reģionālajā līmenī;

13.

aicina konsultēties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ja tiek izstrādāti un īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti visos publiskās pārvaldības līmeņos. RK jau ir aicinājusi šajā atzinumā skatāmo jomu pārvaldīt, izmantojot daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un saskaņā ar subsidiaritātes principu, un aicina arī vairāk sadarboties ar valstīm ārpus ES un tās iesaistīt jomās, kas skar zināšanas par jūru. Tas, ka citos jūrniecības politikas aspektos ir svarīgi uzlabot koordināciju ar šiem partneriem, jau ir plaši atzīts, un ieguvumi no tā, ka šādu pasākumu būtu vairāk, ir gluži acīmredzami;

14.

iesaka, lai Komisija, apsverot turpmākos pasākumus piekrastes informācijas sistēmu veicināšanai saskaņā ar Ieteikumu par kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, meklētu labākās prakses piemērus Eiropas reģionos. Daži no tiem, piemēram, Bretaņa, Šlēsviga–Holšteina un Dienvidholande, šajā jomā ir guvuši panākumus, un to metodes var pielāgot arī citiem reģioniem;

15.

atzinīgi vērtē ideju, ka jūras novērošanas sistēmās un būtisku trūkumu noteikšanā jāizmanto skatījums jūras baseina līmenī. Komiteja piekrīt, ka ir vērts apsvērt iespēju reģionālajām jūras konvencijām un zvejniecības reģionālajām konsultatīvajām padomēm uzticēt vairāk atbildības, tostarp, iespējams, piešķirt koordinācijas pilnvaras. Jebkurā gadījumā tomēr jānodrošina datu savietojamība un augstu kvalitātes standartu ievērošana;

16.

ierosina Komisijai atbalstīt reģionālo rādītāju izstrādi, jo tie palīdzētu labāk noteikt reģionālo jūrniecības stratēģiju prioritātes, tādēļ ka reģioni ir vieni no galvenajiem datu vācējiem un lietotājiem;

17.

atzīmē, ka labākus rezultātus varētu sasniegt ar vienotāku pieeju, vairāk uzsverot arī privātu struktūru iespējamo dalību integrētas jūrniecības politikas izstādē. Neaizmirstot par Eiropas Savienības sociālo dimensiju, svarīgi ir visos procesa posmos iesaistīt visas ieinteresētās personas. Turklāt visas ieinteresētās personas būtu jāaicina ne tikai segt daļu no datu vākšanas un aizsardzības izmaksām, bet arī izvirzīt ierosmes un dalīties labas prakses piemēros, kas ļautu gūt labumu un sekmētu ekonomikas izaugsmi un darba vietu veidošanu visā Eiropā;

18.

atzīst, ka uzlabot zināšanas par jūru ir ļoti svarīgi ne tikai tādēļ, lai labāk izprastu jūrā notiekošos procesus, bet arī tādēļ, lai stiprinātu pārējos divus integrētas jūrniecības politikas instrumentus, kas ir labāka teritoriālā plānošana un integrēta jūrniecības uzraudzība;

19.

atzīmē, ka paziņojumā uzmanība galvenokārt pievērsta datu vākšanai un apkopošanai, kas ir divi sākumposmi zināšanu veidošanas procesā. Vienlaikus tie ir posmi, kuros vietējās un reģionālās pašvaldības ļoti aktīvi iesaistās;

20.

piekrīt tam, ka iniciatīvas pamatā ir vairāku tādu direktīvu prasības, kuru pamatmērķi ir šādi: izveidot saskaņotākas jūras ūdeņu uzraudzības programmas, vienkāršot valsts pārvaldes iestāžu informācijas apmaiņu, darīt pieejamus publiskos datus, kā arī noteikt dažus kopējus standartus;

21.

uzsver, ka paziņojumā atsevišķi norādīts uz piekrastes datu nozīmi un uz to, ka daudzas reģionālās pašvaldības ir izstrādājušas piekrastes informācijas sistēmas. Acīmredzams ir tas, ka šie pasākumi nesīs pēc iespējas lielāku labumu, ja būs panākts zināms sadarbspējas līmenis. Tādēļ Komisijai būtu jāapsver, kā varētu uzlabot reģionālā līmeņa sadarbību un koordināciju;

22.

tāpat atzīst, ka ir svarīgi datus uzglabāt pēc iespējas tuvāk to avotam. Lai gan priekšlikums neapšaubāmi ir pamatots, jānodrošina, kas tas papildus neapgrūtina vietējās un reģionālās pašvaldības. Šajā ziņā vairāk uzmanības jāpievērš Komisijas viedoklim, ka visām ieinteresētajām personām būtu pienācīgā apmērā jāpiedalās datu aizsardzībā arī pēc tam, kad to sociālā un komerciālā ieinteresētība ir zudusi;

23.

atzīmē, ka paziņojuma trīs galvenie mērķi ir šādi:

Sasniedzot šos mērķus un aizstājot pašreizējo sadrumstaloto sistēmu ar integrētu tīklu, gadā varētu vienlaikus ietaupīt 300 miljonus euro, ko lielā mērā varētu izmantot vietējās un reģionālās pašvaldības;

24.

iesaka iepriekš minētos mērķus sasniegt, turpinot pašreizējo ES instrumentu, piemēram, iniciatīvas “Globālā vides un drošības novērošana” (GMES) un ur-EMODnet (Eiropas jūras novērojumu un datu tīkls), izstrādi un uzlabošanu. Komiteja arī stingri uzsver, ka Komisijai jāapsver, kā datus, kas iegūti Eiropas Savienības atbalstītās reģionālās attīstības un jūras pētniecības programmās, varētu darīt brīvāk pieejamus atkalizmantošanai, un sevišķi jāpārliecinās, vai noteikumi par piekļuvi zivsaimniecības datiem dalībvalstīs ir pilnībā ieviesti, un jānodrošina, ka savāktie dati atbilst vienotiem standartiem un ka tos iespējams izmantot dažādiem nolūkiem;

25.

atbalsta Komisijas vēlmi turpināt darbu, lai pabeigtu t.s. funkcionālās jūras datu struktūras izveidi. Komiteja uzskata, ka šim nolūkam Komisijai būtu vairāk jāiesaista visas ieinteresētās personas, jārosina saziņa starp valstu datu centriem un jāizveido sekretariāts, kas vadīs projektu ur-EMODnet.

26.

ierosina jūrniecības aprindām aicināt Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūtu drīzumā izveidot zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) jūras resursu aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas jomā. Šāda zināšanu un inovāciju kopiena varētu veikt dažādus zinātniskus, tehniskus, saimnieciskās darbības un izglītojošus pasākumus tādās jomās kā bioloģiskie un minerālie resursi, kā arī enerģētika, ņemot vērā vides aizsardzības aspektus.