17.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 51/55

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu 2012. gadu pasludināt par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām. Tomēr pasākuma nosaukums un koncepcija nerada izpratni par to, kādām, pēc EESK ieskatiem, jābūt šā gada prioritātēm. Vecumdienām jābūt ne tikai aktīvām, bet arī veselīgām, cilvēka cienīgām un dzīvespriecīgām. Aktīvas vecumdienas nav tik vien, kā iespēja paildzināt dalību darba tirgū vai sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc EESK aicina Komisiju formulēt visaptverošu nosaukumu, kurā būtu iekļauti visi šie dzīves kvalitātes aspekti.

1.2.

Līdzšinējo Eiropas gadu norise un saturs vairs pilnībā neatbilst mūsdienu situācijai. Rīkotajiem pasākumiem jākļūst pārskatāmākiem un saturiski iedarbīgākiem.

1.3.

Tas, kā pasākumus koordinēs Eiropas līmenī, Komisijas priekšlikumā nav skaidri norādīts. Nepieciešams izveidot centrālu atbildīgo iestādi, kas koordinētu šo projektu, lai šī iniciatīva nostiprinātos un tai būtu ilgstoša iedarbība.

1.4.

Centrāla koordinēšanas iestāde ir arī jāizveido, lai varētu izstrādāt budžetu un sadalīt līdzekļus. EESK pauž nožēlu, ka nav izstrādāta konkrēta budžeta shēma.

1.5.

Visā Eiropā jāsaskaņo jēdzieni “vecumdienas”, “aktīvs”, “veselīgs” un “cilvēka cienīgs”, lai Eiropas gadam (2012. gads) būtu labvēlīga iedarbība. Tikai saskaņoti izprotot šos jēdzienus, varēs īstenot attiecīgos pasākumus.

1.6.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikuma 5. pantā paredzēts iesaistīt Eiropas Parlamentu, dalībvalstis, EESK un RK. EESK uzskata, ka ir vispiemērotākā iestāde, kas var uzņemties sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības debašu rīkošanu, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par šiem jautājumiem. Plānots izveidot novērošanas centru, lai vērtētu īstenotos pasākumus Eiropas un valsts līmenī, tādējādi atbalstot “Eiropas Alianses aktīvām vecumdienām” izveidi. Tai arī būtu jāuztic koordinēt pasākumu īstenošanu Eiropas Savienības līmenī. Tādā veidā EESK varētu uzņemties “Gada vēstnieka” lomu. Turklāt būtu jārīko arī konference par svarīgākajiem gada aspektiem. Tās secinājumus iekļautu pašiniciatīvas atzinumā, ko izstrādātu novērošanas centrs.

2.1.

Eiropas Komisija un EESK pēdējos gados apspriež demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, kuras jārisina dalībvalstīm. Īpaša uzmanība pievērsta tādām tēmām kā paaudžu solidaritāte, vecāka gadagājuma darba ņēmēji, veselības aprūpe, vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe, vardarbība pret vecākiem cilvēkiem, mūžizglītība, vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības un sabiedrības novecošanas ietekme uz veselības un sociālās aizsardzības sistēmām. (1)

2.2.

Papildus iepriekšējo prezidentvalstu, stratēģijas “Eiropa 2020”, Eiropas gada cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads) un Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011. gads) mērķiem tika ierosināts 2012. gadu pasludināt par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām. EESK uzskata, ka Eiropas gada nosaukums “aktīvas vecumdienas” ir īss un precīzs un ietver “paaudžu solidaritātes” principu, kas nebūtu īpaši jāpiemin. Tomēr īsais nosaukums neatspoguļo minēto tematu daudzpusību.

2.3.

Pasaules Veselības organizācija “aktīvas vecumdienas” apzīmē kā procesu, kurā tiek uzlabotas iespējas veselības, līdzdalības un drošības jomā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem, kas noveco. (2) Šī definīcija nav tālu no patiesības, jo galvenais mērķis ir veicināt aktīvu nodarbinātību vecumdienās, veselīgu dzīvesveidu un autonomiju. Uzlabojot darba apstākļus, var vairot vecāka gadagājuma cilvēku iespējas iesaistīties darba tirgū, savukārt novēršot sociālo atstumtību un veicinot brīvprātīgo darbu, paveras iespējas iesaistīties sabiedrības dzīvē. Par “aktīvām vecumdienām” var runāt tikai tad, kad noteiktas minimālās drošības prasības. Tāpēc EESK ir pārliecināta, ka nosaukums “Eiropas gads aktīvām, veselīgām un cilvēka cienīgām vecumdienām” būtu daudz atbilstošāks.

2.4.

Iepriekšminētā atzinuma (3) izstrādes procesā EESK diskusijās pastāvīgi iesaistīja attiecīgos ģenerāldirektorātus. Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas plānus arī 2012. gadā nodrošināt visus attiecīgos ģenerāldirektorātus ar atbilstošiem strukturāliem un finanšu resursiem. Komiteja uzskata, ka ir svarīgi, lai tas noritētu koordinēti.

2.5.

Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē to, ka debates par tēmu “Eiropas gads (2012. gads)” turpinās gan seminārā “Veselīgas vecumdienas: sagatavot patērētāju aktīvām vecumdienām” (4), gan Trešajā demogrāfijas forumā. (5)

2.6.

EESK atzinīgi vērtē arī paredzēto trīs gadu termiņu (2011. gads — 2014. gada sākums). Šis garais laika periods būs lielisks pamats tam, lai šīs tēmas nostiprinātos svarīgākajās politikas jomās.

2.7.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumā noteiktās tematiskās prioritātes. Saturiski svarīga papildu informācija iekļauta dokumenta 3.3. punktā “Pasākumu saturs”.

3.1.1.

Publiskajās debatēs par demogrāfiskajām pārmaiņām līdz šim bieži pausts viedoklis, ka sabiedrības novecošana ir apgrūtinājums sabiedrībai kopumā un sociālajai un veselības aizsardzības sistēmai. Šis negatīvais uzskats pamazām mainās. Arvien biežāk tiek uzsvērts vecāka gadagājuma cilvēku potenciāls un iespējas, kuras paver vecāka gadagājuma sabiedrība.

3.1.2.

Laba veselība un drošības sajūta vecumdienās ir galvenie priekšnoteikumi, lai kā vecāka gadagājuma cilvēki, tā arī sabiedrība kopumā varētu izjust demogrāfisko pārmaiņu labvēlīgo ietekmi. Tikai tādējādi viņi spēs aktīvi izmantot un likt lietā savu potenciālu atbilstoši paaudžu solidaritātes principam. Tikai nosaukums, kas ierosināts 2.3. punktā, aptver šos nepieciešamos priekšnoteikumus.

3.1.3.

Visā Eiropā jāsaskaņo jēdzieni “vecumdienas”, “aktīvs”, “veselīgs” un “cilvēka cienīgs”, lai Eiropas gadam (2012. gads) būtu labvēlīga iedarbība. Tikai saskaņoti izprotot šos jēdzienus, varēs īstenot attiecīgos pasākumus.

3.2.1.

Aktīvas vecumdienas nav tik vien, kā iespēja paildzināt dalību darba tirgū vai sabiedriskajā dzīvē, iesaistoties brīvprātīgajā darbā. Vēl svarīgāk ir atzīt to, ka arī vecāka gadagājuma cilvēki spēj sniegt daudzveidīgu devumu sabiedrības dzīvē, ka viņi ir jāciena un viņus nedrīkst atstumt. Šāds devums ir, piemēram, finansiāla un sociāla palīdzība jaunākiem ģimenes locekļiem, dzīvesbiedru un draugu aprūpe, garīgais un mākslinieciskais radošums un novatoriskās spējas, pieredzes un vērtību tālāknodošana u.c. Visas iepriekšminētās darbības vecāka gadagājuma cilvēki zināmā apjomā spēj arī veikt, ja viņiem ir veselības un citi ierobežojumi. Ja vecāki cilvēki šīs darbības veic, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, viņu veikums ir vērtējams vēl jo augstāk.

3.2.2.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas izvirzītos mērķus, proti, i) radīt izdevīgākus darba nosacījumus vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, ii) veicināt viņu iesaistīšanos sabiedrības dzīvē un iii) sekmēt labu veselību vecumdienās. Komiteja tomēr uzskata, ka mērķim jābūt arī drošas un cienīgas novecošanas veicināšanai.

3.2.3.

Nosaukto mērķu īstenošanai plānotos pasākumus EESK uzskata par piemērotiem. Šos pasākumus būtu lietderīgi īstenot šādā secībā:

3.3.1.

Komiteja uzskata, ka pasākumi, kas minēti priekšlikuma 3. pantā, ir lietderīgi. Tomēr tie ir formulēti pārāk vispārīgi, līdzīgi kā iepriekšējos Eiropas gados, un tos var saistīt ar visām iespējamajām kampaņām. Pasākumi rīkojami, lai tajos piedalītos iedzīvotāji, nevis tikai attiecīgo jomu eksperti. Daži no priekšlikumiem, kurus izteica iepriekšējās apspriešanās gaitā, varētu būtiski ietekmēt sabiedrību. EESK, balstoties uz iepriekšējiem atzinumiem, arī ierosina turpmākajās debatēs apspriest šādus jautājumus.

3.3.2.

Lai sasniegtu mērķus ierosinātajās jomās, vajadzīgas dažādas stratēģijas un pasākumi.

3.4.1.

Lai nodrošinātu valsts līmeņa pasākumu piemērotu koordināciju, nepieciešams laicīgi iecelt valsts koordinatorus (vēlākais līdz 2011. gada martam). Katrai dalībvalstij jārūpējas par to, lai valsts koordinācijas iestāde iesaistītu ieinteresētās personas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī un arī mazākas organizācijas un dalībniekus, kā arī informētu tās par norisēm un finansiāla atbalsta iespējām.

3.5.1.

EESK atzinīgi vērtē šajā pantā minētos Komisijas pasākumus koordinācijai ES līmenī. EESK tomēr satrauc fakts, ka pašreizējā Komisijas priekšlikumā trūkst skaidras informācijas par atsevišķu ģenerāldirektorātu koordināciju ES līmenī. Lai šī iniciatīva nostiprinātos un tai būtu ilgstoša ietekme, nepieciešams izveidot centrālu atbildīgo iestādi projekta koordinēšanai.

3.5.2.

Nepieciešams veikt arī šādus pasākumus:

3.6.1.

“Aktīvas, veselīgas un cilvēka cienīgas vecumdienas” ir turpinājums 2010. un 2011. gadu tematikai, un šis jautājums jāaplūko plašākā kontekstā, jo gan nabadzības novēršana, gan brīvprātīgā darba veicināšana ir tieši saistīta ar aktīvām, veselīgām un cilvēka cienīgām vecumdienām.

3.7.1.

Atzinīgi vērtējama būtu novērtējuma ziņojuma par “Eiropas gadu” izstrāde vēlākais līdz 2014. gada sākumam. Tāpēc — tas attiecināms arī uz citām programmām — jāizstrādā kārtība, kas paredz pārtraukt pasākumus, kuri izrādījušies nelietderīgi.