11.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/40

1.1.

Laikā, kad saņemts prezidentvalsts Beļģijas pieprasījums izvērtēt ar globālās sasilšanas radīto seku apkarošanu saistīto rūpniecības pārmaiņu ietekmi uz nodarbinātību, situāciju pasaulē var raksturot kā trīskāršu neveiksmi vai, lietojot mazāk negatīvu jēdzienu, trīs negatīvus scenārijus vērienīgas ekonomikas krīzes apstākļos.

1.2.

ES vienlaikus efektīvi jāveicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana visā pasaulē un jāattīsta ES ekonomika un darba tirgus, lai nākamajā desmitgadē sasniegtu Lisabonā izvirzītos mērķus, proti, būt konkurētspējīgai pasaules mērogā un izskaust masveida bezdarbu Eiropā.

1.3.

Komiteja, tostarp Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI), ir vairākkārt sniegusi atzinumus par problēmjautājumiem tādās jomās kā enerģētika un klimats, ilgtspēja, rūpniecības pārmaiņas un nodarbinātība. Komitejas nostāja izklāstīta šādos atzinumos: CCMI/002, 024, 027, 029, 045, 052, 053, ECO/267, NAT/392, 440 un 453, TEN/401. Šajā atzinumā jautājuma analīzē ir izmantota horizontāla pieeja, taču viennozīmīgi ir vajadzīgi arī pētījumi reģionālajā un nozaru līmenī, lai konkretizētu atzinumā minētās idejas, jo īpaši nodarbinātības jomā.

1.4.

Ar Eiropas Savienības stratēģiju 2020. gadam būs jāpārvar neveiksme, kas saistīta ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Stratēģija “Eiropa 2020” tādējādi paver jaunas iespējas ar nosacījumu, ka tajā nostiprināta MVU būtiskā nozīme. EESK iesaka stiprināt ekonomisko sadarbību Eiropas līmenī un atbalstīt jaunu kopēju konkurētspējas koncepciju.

1.5.

ES iestādēs ir vajadzīga pastiprināta ekonomikas pārvaldība (t.i., jāizskata iespēja nodot pašreizējo Eiropas iestāžu kompetencē dažas ekonomikas politikas jomas), lai sekmētu rūpniecības pārmaiņas, kuru rezultātā Eiropas ekonomika kļūtu videi nekaitīgāka un tiktu izveidotas ilgtspējīgas darba vietas.

1.6.

Demogrāfiskā attīstība, vides problēmas Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, dzeramā ūdens trūkums daudzās valstīs un klimata pārmaiņu seku apkarošana ir tendences, kas pasaules mērogā pastiprina pieprasījumu pēc videi nekaitīgām precēm un tehnoloģijām un līdz ar to – “ilgtspējīgu darba vietu” izveides. Jāņem arī vērā, ka patlaban par enerģijas avotiem izmantoto izejvielu apzinātie krājumi nav neierobežoti.

1.7.

Par pamatu nodarbinātības stratēģijai, kas būtu saskaņā ar ilgtspējīgu ekonomiku, var izmantot dalībvalstīs labi attīstītās zināšanas un zinātību. Eiropas Savienībai, kurai vajadzīgas kvalificētas darba vietas, ir jāatbalsta šīs priekšrocības. Tāpēc dalībvalstīm vairāk jāiegulda izglītības un turpināmizglītības sistēmās un citstarp jāatbalsta zinātne, tehnoloģija un inženierzinātne. EESK uzskata, ka pašreizējās publiskā sektora investīcijas izglītībā ir absolūti nepietiekamas, jo izglītībai jāiekļaujas saskaņotā mūžizglītības stratēģijā.

1.8.

ES un dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu rūpniecības pārmaiņas, kas nav pretrunā ar mērķi saglabāt esošās un izveidot jaunas darba vietas.

1.9.

Videi nekaitīgai ekonomikai, kas ietver augsta līmeņa pētniecību un jaunu zināšanu pielietošanu nolūkā palielināt konkurētspēju, jāsekmē darba tirgus, izveidojot vairāk kvalitatīvu un stabilu darba vietu un samazinot nestabilitātes risku. Šī iemesla dēļ dalībvalstīm vairāk jāiegulda izglītības un turpināmizglītības sistēmās.

1.10.

Publiskajam sektoram ir būtiska nozīme pētniecības atbalsta jomā un attiecībā uz jaunu, videi nekaitīgu tehnoloģiju efektīvu izmantošanu, kā arī patlaban izmantoto efektīvo videi nekaitīgo tehnoloģiju pilnveidošanu, piemērojot galvenokārt nodokļu instrumentus. Lai panāktu progresu ekonomikas, sociālajā un vides jomā, publiskajam sektoram jābūt stabilam un pietiekami kvalificētam; tā darbības ierobežošana, privatizējot visas saimnieciskās darbības, ne vienmēr atbildīs sabiedrības interesēm. EESK uzskata, ka būs jāpārskata liberalizēto enerģijas tirgu tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas vispārējās intereses.

1.11.

Jaunās darba vietas tiks veidotas privātajā sektorā un jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Publiskā sektora uzdevums būs Eiropas līmenī izveidot stabilu un konstruktīvu regulējumu, kas ļautu uzņēmumiem optimizēt pāreju uz videi nekaitīgāku un rezultatīvāku ekonomiku, kurā ir daudz ilgtspējīgu darba vietu.

1.12.

EESK ierosina izveidot īpašu Eiropas fondu rūpniecības pārmaiņu atbalstam, konkrēti, videi nekaitīgu tehnoloģiju pētniecības, izstrādes un ieviešanas jomā gan attiecībā uz atjaunojamu energoresursu tehnoloģijām, gan jaunajām tehnoloģijām, kas efektīvi palīdz samazināt emisiju līmeni nozarēs, kurām raksturīgs liels enerģijas patēriņš.

1.13.

Komiteja atgādina, ka ES būs vajadzīga stabila rūpniecības bāze, jo bez tās nebūs iespējams sasniegt mērķus attiecībā uz ilgtspējīgām darba vietām. Daudzas darba vietas, arī pakalpojumu jomā, ir atkarīgas no tā, cik veiksmīgi darbojas Eiropas rūpniecība. Tāpēc rūpniecības pārmaiņas dažādās nozarēs un dažādos reģionos atšķiras, un tām jānoris pakāpeniski, lai izvairītos no negatīvām sekām darba tirgū un nekaitētu vajadzīgajai rūpniecības struktūrai. Runa nav par vides rīcībpolitiku apturēšanu, bet gan to īstenošanu sociāli ilgtspējīgā veidā.

1.14.

EESK iesaka kopējās lauksaimniecības politikas reformā pēc 2013. gada ņemt vērā lauksaimniecības nozīmi un sekmēt tās sinerģiju ar citām Kopienas politikām pētniecības, jauno tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas jomā.

1.15.

Dalībvalstīm jāvienojas par nodokļa uzlikšanu finanšu darījumiem. Šos nodokļa ieņēmumus būtu jāizmanto, lai samazinātu dalībvalstu budžeta deficītu un tādējādi dotu tām iespēju brīvāk rīkoties ar saviem līdzekļiem, lai, piemēram, piešķirtu lielāku finansējumu izglītības sistēmām.

1.16.

Lai orientētu rūpniecības pārmaiņas uz videi nekaitīgu ekonomiku, ir vajadzīga pilnīgi jauna izaugsmes un konkurētspējas koncepcija. EESK jau ir paudusi atbalstu jaunai pieejai attiecībā uz ekonomikas un sociālā progresa mērīšanu. Komiteja vēlreiz apstiprina savu pārliecību, ka rūpniecības pārmaiņas un nodarbinātība būs saskaņā ar ilgtspējas mērķiem tikai tad, ja ES un pasaule vienosies par jaunu izaugsmes koncepciju. Komisijas priekšlikums par stratēģiju “Eiropa 2020” nav pietiekams.

1.17.

EESK uzskata, ka Eiropas iestāžu uzdevums ir veicināt līdzvērtīgus konkurences nosacījumus (level playing field) pasaules līmenī, lai novērstu uzņēmumu pārvietošanu vai pat veselu nozaru darbības pārtraukšanu, kas kaitē gan nodarbinātībai, gan videi.

1.18.

Komiteja, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja un nozīmīgs strukturētā dialoga forums, noteikti atbalsta Eiropas iedzīvotāju demokrātisku dalību nozīmīgās debatēs par rūpniecības pārmaiņām, to ietekmi uz darba tirgu, tempu un vispārējo sociālo ietekmi.

2.1.

Prezidentvalsts Beļģija lūdza, lai šis dokuments būtu politisks un lai tajā būtu iekļauti jauni temati pārdomām. Prezidentvalsts pārstāvji uzskata, ka dokumenta izstrādē nevajadzētu piemērot nozaru pieeju, bet gan horizontālu un visaptverošu pieeju. Tam jābūt nevis pētījumam, bet gan politiskai stratēģijai. Prezidentvalsts Beļģija ir paredzējusi šo atzinumu izskatīt neformālajā Padomes sanāksmē, kurā piedalīsies enerģētikas ministri.

2.2.

Atzinumā izskatīti vides un klimata problēmjautājumi, kas bija par pamatu Eiropadomes paziņojumiem Kopenhāgenas sammitā. Enerģētikas jautājumam ir vairākas dimensijas. Ar ES un dalībvalstu starptautiskās politikas palīdzību jānodrošina Eiropas iedzīvotāju piekļuve energoresursiem. Minētais aspekts nav aplūkots šajā atzinumā, kurā izskatīti enerģētikas problēmjautājumi saistībā ar klimata pārmaiņu seku apkarošanas izraisītajām rūpniecības pārmaiņām un jo īpaši to ietekmi uz nodarbinātību Eiropā.

2.3.

Šajā atzinumā izmantots jēdziens “videi nekaitīgs”, kas apzīmē preces un ražošanas metodes, kuras atbilst ilgtspējas principam un tādējādi palīdz sasniegt ES mērķus globālās sasilšanas seku apkarošanā. EESK uzskata, ka Eiropas ekonomika jāpārveido par videi nekaitīgāku un ka darba tirgū jāizveido iespējami vairāk videi nekaitīgu darba vietu, proti, šī mērķa sasniegšanai nepieciešamās darba vietas (tai skaitā apmācības/kvalifikācijas jomā), kas vienlaikus būtu augsti kvalitatīvas kvalifikācijas ziņā un veicinātu sociālo integrāciju (sk. atzinumu TEN/401 par tematu “Ilgtspējīgu, vidi saudzējošu darba vietu veicināšana un ES tiesību aktu kopums enerģētikas un klimata jomā”, kurā iekļauta “vidi saudzējošu darba vietu” definīcija, kādu to ierosina Starptautiskā Darba biroja Ekonomikas un darba tirgus analīzes departamenta direktors, atsaucoties uz Eiropas Komisijas neseno iniciatīvu. Šajā saistībā EESK atgādina par 2009. gada oktobrī pieņemto atzinumu par elastdrošību (1).

3.1.

Īsumā jāatgādina vispārējā situācija laikā, kad saņemts prezidentvalsts Beļģijas lūgums izstrādāt atzinumu. Tā saistīta ar problēmjautājumiem, kuru risināšanu īsumā var raksturot kā trīs savstarpēji cieši saistītas neveiksmes.

3.2.

Lisabonas stratēģijā, kas oficiāli formulēta Lisabonas Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta secinājumos, bija paredzēts “līdz 2010. gadam izveidot uz zināšanām balstītu Eiropas ekonomiku, kas kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē un spētu nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju”.

3.3.

Komiteja 2010. gada sākumā diemžēl secina, ka šie pareizi izvēlētie un vajadzīgie mērķi nav sasniegti. Nodarbinātības jomā situācija ir īpaši smaga. Lisabonas stratēģijā, citstarp, bija paredzēts, ka konkurētspējīgākai ekonomikai būs pozitīva ietekme nodarbinātības jomā.

3.4.

Ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, izaugsmes periodu no 2005. līdz 2008. gadam var skaidrot ar vairākiem faktoriem; Eiropas rūpniecības preču eksportētājvalstīm bija izdevīgs lielais pieprasījums Āzijas valstīs, galvenokārt Ķīnā. Bet dažās Eiropas valstīs bija vērojama izaugsme, kas saistīta ar spekulācijām finanšu un nekustamā īpašuma jomā; atskatoties uz šo izaugsmi, varam to vērtēt kā neveselīgu. Taču minētā izaugsme pamatojās uz ārējo pieprasījumu, no vienas puses, un plašu spekulāciju nekustamā īpašuma tirgū, no otras puses. Tātad tā bija nenoturīga izaugsme ES robežās. Ilgtspējīgai izaugsmei un efektīvai darba tirgus darbībai vajadzīgs gan eksports, gan iekšzemes pieprasījums.

3.5.

Vispasaules finanšu krīze pielika punktu visām ar Lisabonas stratēģiju saistītajām cerībām. Stratēģija piedzīvoja pilnīgu neveiksmi. Bezdarbs Eiropā palielinās, un krīzes beigas vēl nav redzamas. Zināšanu sabiedrība joprojām nav realitāte, jo daudzas dalībvalstis saskaras ar grūtībām izglītības sistēmā un Eiropas Savienībā pētniecībai piešķirtā IKP daļa pārāk daudzās valstīs ir tālu no Lisabonā izvirzītajiem mērķiem. Valsts parāds, kā arī dažos gadījumos privātpersonu parādsaistības Eiropas Savienībā ir sasniegušas tādus apmērus, ka rodas bažas, vai atsevišķas dalībvalstis nepaziņos par bankrotu. Šo problēmu risinājumi — gan ieņēmumu, gan izdevumu ziņā — nedrīkst aizkavēt nozīmīgus ieguldījumus.

3.6.

Eiropadome Gēteborgā 2001. gada 15. un 16. jūnijā papildināja Lisabonas stratēģiju, pievienojot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Pamatdoma bija izanalizēt, kādas ir ES politiku sekas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu globālajai dimensijai.

3.7.

No 2009. gada 7. līdz 18. decembrim Kopenhāgenā ANO mēģināja noslēgt nolīgumu pasaules mērogā, lai pastiprinātu cīņu ar globālo sasilšanu, ko saskaņā ar lielākās zinātnieku daļas secinājumiem izraisījusi siltumnīcefekta gāzu emisija. ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (1997) ratificējušo 192 valstu pūliņi vienoties par starptautisku nolīgumu klimata jomā, kas aizvietotu kopš 2005. gada spēkā esošo Kioto protokolu, nedeva gaidītos rezultātus.

3.8.

Uzskatāmi redzams, ka klimata pārmaiņas un vides piesārņojums, jo īpaši lielpilsētās, ir ļoti nopietna problēma. Turklāt, ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences pasaules mērogā, steidzami jāmeklē risinājumi. Deviņiem miljardiem cilvēku nebūs iespējams izdzīvot, ja resursus neizmantos ilgtspējīgāk un taisnīgāk. Jautājums par enerģijas nepietiekamību un tās pieejamību kļūs arvien akūtāks, ja sabiedrība neatradīs saprātīgus risinājumus, pirms nav par vēlu. Šajos apstākļos ir jāizmato esošās tehnoloģijas un risinājumi, piemēram, tehnoloģijas, kas uzlabo esošo ēku energoefektivitāti. Turklāt ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas, īpaši energoietilpīgajās nozarēs, taču jāveido arī jauna attieksme pret “sabiedrisko īpašumu”, piemēram, ūdens resursiem, kas labāk jāapsaimnieko un vispirmām kārtām — labāk jāsaglabā; ūdens resursu pieejamībai jākļūst par vienu no cilvēktiesībām.

3.9.

Jautājuma globālā dimensija ir svarīgs aspekts, jo tas paver iespējas inovatīvas rūpniecības izveidei Eiropā, ko jau patlaban raksturo augsta konkurētspēja videi nekaitīgu preču un pakalpojumu tirgū. Starptautiskajās sarunās bez naivuma aizstāvot šādu nostāju, ES var vienlaikus gan efektīvi veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, gan attīstīt savu ekonomiku un darba tirgu, lai sasniegtu Lisabonā izvirzītos mērķus.

3.10.

Pēdējos gados Komiteja un CCMI ir vairākkārt paudusi savu viedokli par problēmjautājumiem tādās jomās kā enerģētika un klimats, ilgtspēja, rūpniecības pārmaiņas un nodarbinātība. Atzinumā ņemts vērā šis nozīmīgais darbs. Jaunie elementi, kas iekļauti šajā atzinumā, attiecas uz iepriekš izklāstītajām trīskāršajām neveiksmēm (Lisabonas stratēģija, finanšu tirgus regulējums un Kopenhāgenas konference).

3.11.

EESK jau ir uzsvērusi nepieciešamību “apvienot konkurētspēju ar ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju” (2).

3.12.

Komiteja norādīja, ka nodarbinātības stratēģiju “nedrīkst aplūkot atrauti no makroekonomiskās vides” (3).

3.13.

EESK atgādināja, ka “Pieņēmumu par siltumnīcefekta gāzu paaugstinātās koncentrācijas atmosfērā izraisīto pasaules klimata pārmaiņu antropogēnajiem cēloņiem apstiprinājuši attiecīgo valstu un Eiropas Savienības politiskie lēmumi” (4).

3.14.

CCMI ir apsvērusi arī ilgtspējīgas attīstības un rūpniecības pārmaiņu tematu, lai “izvērtētu to, kā ilgtspējīga attīstība saskaņā ar Brundtland definīciju (. .) var veicināt (. .) rūpniecības pārmaiņu norisi” (5). Ilgtspējīgas attīstības definīcija, ko 1987. gadā Brundtland ziņojumā formulēja Pasaules vides un attīstības komisija, ir pamatā arī šim atzinumam.

3.15.

Komiteja ir pieņēmusi atzinumu, kurā secināts, “ka sagaidāma jauna rūpniecības revolūcija, kas galvenokārt ietekmēs dzīves un vides kvalitāti” (6).

3.16.

EESK uzsvēra, ka stabila rūpniecības bāze ir būtiski svarīga Eiropas sociālā modeļa sastāvdaļa. Komiteja brīdina, ka “Energoietilpīgo ražošanas procesu iespējamā pārvietošana uz valstīm, kas neietilpst ES sastāvā, ievērojami samazinātu Eiropas rūpniecisko rajonu pievilcību un izraisītu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības samazināšanos” (7). Šajā saistībā EESK ar interesi vēros, kā tiks īstenotas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”.

3.17.

EESK pamatojas uz pieņēmumu, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) nav pietiekams rādītājs, lai “noteiktu politisko virzību 21. gadsimta problēmjautājumu risināšanā” (8). Komiteja ir pieņēmusi atzinumu, kurā ierosina Komisijai 2020. gada stratēģijā iekļaut jaunus pasākumus, jo “līdz 2011. gadam ir jāizveido sistēma, kas dotu iespēju izstrādāt konkrētus priekšlikumus par pasaules mērogā salīdzināmiem pasākumiem, lai tos iesniegtu ANO 2012. gada pasaules sammitā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem” (9).

3.18.

Attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020” (10) Komiteja ir aicinājusi izvirzīt par prioritāti jaunu darba vietu radīšanu.

3.19.

EESK ir kritizējusi Komisiju, ka tā nav pietiekami analizējusi nākotnē prioritārās jomās, proti, “ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, bioloģiskās daudzveidības, ūdens un citu dabas resursu aizsardzība, sociālās iekļaušanas veicināšana un ilgtspējīgas attīstības starptautiskās dimensijas stiprināšana” (11). Lai sasniegtu šos mērķus, ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijai būtu vajadzīga “pilnīgi jauna pārvaldības struktūra” (12). EESK uzskata, ka iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā gūtie panākumi jāmēra citādi nekā līdz šim.

3.20.

Visbeidzot, EESK norādīja, ka rūpnieciski visattīstītākajām valstīm pasaulē līdz 2050. gadam būtu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisija vismaz par 80 %.

3.21.

Ar stratēģiju “Eiropa 2020” ir jāpārvar Lisabonas stratēģijas īstenošanas neveiksme. Eiropas Komisija 2010. gada 3. martā publicēja paziņojumu (COM(2010) 2020), kurā iezīmētas ES sociāli ekonomiskās attīstības jaunās pamatnostādnes. Komisija paziņo, ka vēlas izstrādāt stratēģiju, kas padarītu ES par “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku ar augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni”. EESK secina, ka ir atmests 2000. gada stratēģijā izmantotais formulējums vispārākajā pakāpē. Komisija norāda, ka ES jāatbalsta videi nekaitīgāka ekonomika un jāizvirza šādi mērķi: ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3 % no IKP, panākt 75 % nodarbinātību iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem un (kas ir svarīgi šā atzinuma aspektā) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu. Komisija vēlas uzlabot izglītības kvalitāti, lai panāktu gudru izaugsmi, kas balstīta uz uzlabotu konkurētspēju “attiecībā pret galvenajiem tirdzniecības partneriem”, “nodrošinot augstāku ražīgumu”. ES jāsaglabā vadošā loma videi nekaitīgu tehnoloģiju tirgū, bet tās priekšrocības “apdraud lielākie konkurenti, īpaši Ķīna un Ziemeļamerika”.

3.22.

Pirmo atbildes reakciju raksturo zināma vilšanās, jo nav attaisnojies tas, ko eiropieši gaida no savām valdībām un — attiecībā uz ES iestāžu kompetenci un atbildību — no Eiropas pārvaldes iestādēm. Eiropas Parlamenta grupu pārstāvji uzskatīja, ka Komisijas stratēģija nav pietiekami vērienīga un pietiekama, lai atrisinātu pašreizējos un nākotnē gaidāmos problēmjautājumus.

3.23.

EESK visvairāk vēlas uzsvērt, ka stratēģijā “Eiropa 2020” jo īpaši būtu jāatbalsta MVU svarīgā nozīme, jo tieši MVU rada visvairāk darba vietu Eiropā un neapšaubāmi ir rūpniecības pārmaiņu virzītājspēks. Tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju pastiprināt pūliņus, lai ieviestu tādu intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu, no kuras vislielākie ieguvēji būtu MVU, jo tiem bieži vien trūkst līdzekļu, lai aizsargātu savus izgudrojumus.

3.24.

EESK iesaka stiprināt ekonomisko sadarbību Eiropas līmenī un atbalstīt jaunu kopēju konkurētspējas koncepciju. Tādējādi pašreizējās rūpniecības pārmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai

var veicināt vairāk kvalitatīvu darba vietu ES dalībvalstīs, ja vien tiks uzlabotas izglītības sistēmas un palielināti ieguldījumi pētniecībā.

4.1.

Eiropas Savienībai gan Eiropadomes, gan Eirogrupas līmenī ir vajadzīga pastiprināta ekonomikas pārvaldība (t.i., jāizskata iespēja nodot pašreizējo Eiropas iestāžu kompetencē dažas ekonomikas politikas jomas). Finanšu krīzes sekas liecina, ka vajadzīga lielāka saskaņotība, lai izvairītos no traucējumiem iekšējā tirgus darbībā un veicinātu rūpniecības pārmaiņas, kuru rezultātā Eiropas ekonomika kļūtu videi nekaitīgāka un tiktu izveidotas ilgtspējīgas darba vietas.

4.2.

Ilgtspējīgām darba vietām ir nākotne, jo to izveide būs saistīta ar globālajām pārmaiņām, kas kļūs par risināmiem problēmjautājumiem ne tikai dalībvalstu, bet arī ES līmenī. Šīs pārmaiņas ir

4.3.

Minētās nenoliedzamās pārmaiņas palielina pieprasījumu pēc videi nekaitīgām precēm un tehnoloģijām, tādējādi rosinot veidot modernu rūpniecību, kas rada ilgtspējīgas darba vietas. Šādas darba vietas būs taisnīgas, ar augstu ražīgumu un nodrošinās piemērotu pāreju un augstu konkurētspēju. Turklāt tā nebūs tīri kvantitatīva ekonomikas izaugsme, kas balstīta uz energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, bet gan uz ilgtspēju balstīta izaugsme. Vēlreiz jānorāda, ka ir vajadzīga stratēģiska nozaru pieeja; tas galvenokārt attiecas uz rūpniecības pamatnozarēm un pamattehnoloģijām, piemēram, būvniecību, biotehnoloģiju un nanotehnoloģiju, kā arī jaunām videi nekaitīgām tehnoloģijām, kas var sekmēt rūpniecības pārmaiņu virzību uz videi nekaitīgāku ekonomiku, kurā būtiska nozīme ir cilvēka faktoram.

4.4.

Minētās rūpniecības pārmaiņas veicina arī stabilitāti sabiedrībā un starptautisko drošību, jo piesārņojuma, klimata pārmaiņu, trūkuma un pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās negatīvās sekas būtiski apdraud mieru 21. gadsimtā. Problēmas šajā jomā ir tik nozīmīgas, ka tās nevar atrisināt valstu līmenī, bet vienīgi ciešā sadarbībā starptautiskajā un Eiropas Savienības līmenī. ES integrētajā telpā jānodrošina vajadzīgie politiskie un tiesiskie līdzekļi, lai varētu izpildīt šo uzdevumu.

4.5.

Šāda nodarbinātības stratēģija vidējā un ilgtermiņā sekmētu ražīgumu un rentabilitāti. Šobrīd to var balstīt uz ES dalībvalstīs labi attīstītām zināšanām un zinātību, un panākumiem videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā pasaules tirgū. Eiropas Savienībai ir jāveicina šīs priekšrocības, izstrādājot vadlīnijas un izmantojot Eiropas finansējumu, kā arī ar sociālo partneru nolīgumiem (jo īpaši nolīgumiem saskaņā ar LESD 155. pantu) izstrādājot Eiropas tiesību aktus, kas sagatavotu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā darba tirgum raksturīgs zems bezdarba līmenis un kvalitatīvas darba vietas. Videi nekaitīgai ekonomikai, kas ietver augsta līmeņa pētījumus un jaunu zināšanu pielietošanu, varētu būt pozitīva ietekme uz darba tirgu, jo tādējādi tiktu izveidotas vairāk kvalitatīvas un stabilas darba vietas un mazināts nestabilas nodarbinātības risks.

4.6.

Līdz ar to tiktu izveidotas papildu kvalitatīvas darba vietas, nevis nestandarta vai pat nestabilas nodarbinātības formas, kā tas pašlaik vērojams dažos pakalpojumu nozares sektoros. Šādas nestabilas darba vietas nesekmē zināšanu sabiedrības nostiprināšanu, kas nešaubīgi ir viens no svarīgiem konkurētspējīgas un ilgtspējīgas ekonomikas priekšnoteikumiem. Tieši pretēji — Eiropas Savienībai ir vajadzīgas kvalificētas darba vietas. Tāpēc dalībvalstīm būtu vairāk jāiegulda izglītības un turpināmizglītības sistēmās. EESK uzskata, ka pašreizējās publiskā sektora investīcijas izglītībā ir absolūti nepietiekamas, jo izglītībai jāiekļaujas saskaņotā mūžizglītības stratēģijā.

4.7.

Eiropas līmenī jāpārskata konkurētspējas jēdziens. Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā nav bijusi pietiekami tālejoša. Lai veicinātu ieguldījumus jaunās vides tehnoloģijās, kas apvienotas ar pašreizējo tehnoloģiju racionālāku izmantošanu, ir vajadzīga tūlītēja rīcība, kas ne vienmēr palielina konkurētspēju uzreiz, bet, iespējams, ilgtermiņa perspektīvā.

4.8.

ES būtu jāpārskata koncepcija par publiskā sektora lomu dalībvalstīs, lai veicinātu jaunas tehnoloģijas, rūpniecības pārmaiņas un ilgtspējīgu darba vietu izveidi. Publiskajam sektoram ir iespējas ieguldīt ilgtermiņā, lai atbalstītu jaunās tehnoloģijas, kas pagaidām vēl nav rentablas, bet kurām ir potenciāls nākotnē, un vienlaikus veicināt arī jau izstrādātās efektīvās tehnoloģijas. Publiskajam sektoram, jo īpaši izmantojot nodokļu instrumentus, ir būtiska nozīme pētniecības atbalstīšanā un saistībā ar jaunu, videi nekaitīgu tehnoloģiju efektīvu izmantošanu un jau esošo videi nekaitīgu efektīvu tehnoloģiju pilnveidošanu. Valsts pārvaldes iestādēm vispirms būtu jāveic ieguldījumi, kas visefektīvāk samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. To varētu sekmēt ar turpmāk ierosinātā Eiropas fonda palīdzību.

4.9.

Tāpēc, lai panāktu progresu ekonomikas, sociālajā un vides jomā, jānodrošina publiskā sektora stabilitāte un atbilstīga kvalifikācija; tā darbības ierobežošana, privatizējot visu saimniecisko darbību, ne vienmēr atbildīs sabiedrības interesēm. Publiskajam sektoram ikreiz, kad tas iespējams, partnerībā ar privāto sektoru, jāspēj veikt nepieciešamos ieguldījumus sabiedriskajā infrastruktūrā, kas kalpo iedzīvotājiem un Eiropas rūpniecībai. Lai neapdraudētu tirgus darbību, jāvairās no subsīdijām, kas ir izdevīgas tikai atsevišķiem uzņēmumiem. Dalībvalstīm drīzāk būtu jāizmanto nodokļu instrumenti, lai veicinātu pāreju uz videi nekaitīgu rūpniecību.

4.10.

Turklāt EESK uzskata, ka enerģijas tirgu liberalizēšana līdz šim nav sekmējusi ne pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ne arī cenu pazemināšanu. Jāsecina, ka pastāv būtisks risks, ka ieguldījumi energotīklos nebūs pietiekami. Lai panāktu efektīvu konkurenci Eiropas iedzīvotāju interesēs, saglabātu energoapgādes drošību un īstenotu mērķus klimata jomā, jāpārskata liberalizēto tirgu tiesiskais regulējums.

4.11.

EESK ierosina izveidot īpašu Eiropas fondu rūpniecības pārmaiņu atbalstam, tostarp videi nekaitīgu tehnoloģiju pētniecības, izstrādes un ieviešanas jomā gan attiecībā uz atjaunojamu energoresursu tehnoloģijām, gan jaunajām tehnoloģijām, kas efektīvi palīdz samazināt emisiju apjomu.

4.12.

Komiteja atgādina, ka ES būs vajadzīga stabila rūpniecības bāze. EESK uzsver, ka dažādos Eiropas reģionos energoietilpīgo rūpniecības nozaru sociāli ekonomiskā nozīme atšķiras. Tāpēc rūpniecības pārmaiņām jānoris pakāpeniski, lai novērstu negatīvās sekas attiecīgo reģionu darba tirgū. Energoapgāde ir nākotnei stratēģiski svarīgs jautājums. Vairāk jāiegulda jaunajās tehnoloģijās, kas paver iespēju efektīvi palielināt ražīgumu attiecībā pret patērēto enerģiju un vienlaikus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. Lai saglabātu darba vietas energoietilpīgās rūpniecības nozarēs, jāuzlabo šo nozaru enerģijas patēriņa bilance.

4.13.

EESK iesaka kopējās lauksaimniecības politikas reformā pēc 2013. gada (par kuru jau izstrādāts pašiniciatīvas atzinums, kas saņēma plašu atbalstu), pievērst uzmanību, lai pārmaiņas atbilstu lauksaimniecības nozīmei ES lauku apvidos, kas aizņem vairāk nekā 80 % no tās teritorijas, un starptautiskajām saistībām attīstības valstu atbalstam. Pārskatīšanas procesam jāpaver iespēja optimizēt vajadzīgo sinerģiju, vienlaikus dodot impulsu citām ES politikām pētniecības, jauno tehnoloģiju un rūpniecības modernizācijas jomā. Tas galvenokārt attiecas uz pašreizējo pārmaiņu visvairāk skartajām nozarēm un reģioniem, proti, kuros ir energoietilpīgi rūpniecības uzņēmumi, kam jāiegulda jaunajās ekoloģiskajās tehnoloģijās, lai samazinātu emisijas un tādējādi saglabātu darba vietas.

4.14.

Dalībvalstīm jāvienojas par finanšu darījumu aplikšanu ar nodokli, lai mazinātu spekulāciju kaitīgo ietekmi un tādējādi stabilizētu banku nozari un stiprinātu vienoto valūtu eirozonā. Ienākumus no tāda nodokļa būtu jāizmanto, lai samazinātu dalībvalstu budžeta deficītu un tādā veidā dotu tām iespēju brīvāk rīkoties ar saviem līdzekļiem, lai, piemēram, piešķirtu lielāku finansējumu izglītības sistēmām. Stabila valsts finanšu sistēma un darba tirgi, kuros ir pieejams kvalificēts darbaspēks, ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu pāreju uz videi nekaitīgu Eiropas rūpniecību.

4.15.

Tādai rūpniecības revolūcijai ir ilgtspējīga ietekme uz sabiedrību. Uz videi nekaitīgu ekonomiku orientētām rūpniecības pārmaiņām būs vajadzīga pilnīgi jauna izaugsmes koncepcija. Patlaban sabiedrības locekļus vērtē saskaņā ar to patēriņa spējām. Vai mēs spēsim definēt tādu labklājību, ko raksturo fiziskā un garīgā veselība, demokrātijas un līdzdalības tiesības, sociālā iekļaušana (kas vispirms izpaužas kā iekļaušana darba tirgū ar nosacījumu, ka pieejamās darba vietas ir kvalitatīvas), energoapgāde, sabiedriskā īpašuma un vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamība? Jāapzinās, ka tas būtu saistīts ar citādu izpratni par izaugsmi, ar citādi funkcionējošu ekonomiku. Ar IKP izteikti rādītāji nav pietiekami, lai to sasniegtu. EESK jau ir paudusi atbalstu jaunai pieejai ekonomikas un sociālā progresa mērīšanai. Komiteja vēlreiz apstiprina savu pārliecību, ka rūpniecības pārmaiņas un nodarbinātība būs saskaņā ar ilgtspējas mērķiem tikai tad, ja ES un pasaule vienosies par citu izaugsmes koncepciju. Komisijas priekšlikums par stratēģiju 2020. gadam nav pietiekams.

4.16.

EESK uzskata, ka Eiropas iestāžu uzdevums ir veicināt līdzvērtīgus konkurences nosacījumus (level playing field) pasaules līmenī, lai novērstu uzņēmumu pārvietošanu vai pat veselu nozaru darbības pārtraukšanu, kas kaitē gan nodarbinātībai, gan videi. Eiropai ne tikai jāveicina paraugprakse, bet arī jāraugās, lai tā pēc iespējas ātri tiktu izmantota pasaules mērogā, tādējādi būtiski ierobežojot negatīvas sekas, kas rastos, ja paraugpraksi izmantotu tikai Eiropā.

4.17.

Komiteja, būdama Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedokļa paudēja un svarīgs strukturētā dialoga forums, noteikti atbalsta Eiropas iedzīvotāju demokrātisku līdzdalību nozīmīgās debatēs. Eiropas Savienībai ir vajadzīga stratēģija, kas būtu saskaņotāka un saistošāka nekā pašreizējā stratēģija “Eiropa 2020” un nodrošinātu atbilstīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu pāreju uz videi nekaitīgu ekonomiku, kas balstīta uz jaunu izaugsmes koncepciju. Jaunajai izaugsmei, kas vajadzīga ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jāiekļaujas ilgtermiņa perspektīvā un jānodrošina augsts labklājības līmenis, aktīva līdzdalība un veselīgs dzīvesveids.