11.2.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/23

1.1.

EESK atzinīgi vērtē prezidējošās valsts Beļģijas iniciatīvu izmantot horizontālo sociālo klauzulu un pastiprinātu atklāto koordinācijas metodi (AKM), atspoguļojot faktu, ka sociālajai kohēzijai jāiet kopsolī ar pastiprinātu ekonomiskās politikas koordināciju, lai sasniegtu visus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

1.2.

Organizētas pilsoniskās sabiedrības reālai līdzdalībai visos posmos un līmeņos ir būtiska nozīme, nodrošinot horizontālās klauzulas un AKM efektīvu izmantošanu. EESK ierosina Komisijai izstrādāt ikgadēju “pārvaldības ziņojumu” par šādu līdzdalību. EESK var palīdzēt šī uzdevuma veikšanā un arī ierosina finansēt ar minēto līdzdalību saistītos izmēģinājuma projektus no Progress programmas līdzekļiem. Turklāt Komiteja ierosina izstrādāt Labas prakses kodeksu AKM līdzdalības pārvaldībai.

1.3.

EESK uzsver, ka noteikti vajadzīga koordinācija, kurā iekļauta visu mērķu un visu politiku mijiedarbība. Tai vajadzētu kļūt par vispārēju pamatnostādni sociālās klauzulas un AKM īstenošanā. Šo koordināciju vajadzētu vadīt Komisijai, kurai palīdzētu Sociālās aizsardzības komiteja un Nodarbinātības komiteja. Būtu jānodrošina abu komiteju atvērtība ārējo ieinteresēto dalībnieku pārstāvībai.

1.4.

Horizontālās sociālās klauzulas īstenošanai jābūt efektīvai. Sociālās ietekmes novērtējumiem būtu jāietver visas 10 integrētās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības politikai, un tie būtu jāpublicē un jāiekļauj AKM procesā. Īpaša uzmanība jāpievērš ietekmei uz nodarbinātību, nabadzības apstākļos dzīvojošo iedzīvotāju skaitu un sociālajiem riskiem.

1.5.

EESK atbalsta pastiprinātu AKM, lai pašreizējās krīzes apstākļos netiktu atstāti novārtā nodarbinātības, sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jautājumi. AKM būtu vairāk jāpiesaista vietējam līmenim, tādējādi sekmējot tās saskaņotību ar mērķpasākumiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Salīdzinošie pārskati, kas balstīti uz savstarpēju mācīšanos, būtu izmantojami par pamatu valstu sociālās kohēzijas ceļvežiem. Rādītājiem vajadzētu būt arī vērstiem uz kvalitatīviem labklājības kritērijiem. EESK atbalsta Eiropas platformu cīņai pret nabadzību, taču uzskata, ka AKM un horizontālā klauzula var sekmēt arī citu pamatiniciatīvu izstrādāšanu.

2.1.

ES prezidējošā valsts Beļģija lūdza EESK izstrādāt izpētes atzinumu par šādu tematu: kā ar stratēģijas “Eiropa 2020” un pastiprinātas atklātās koordinācijas metodes palīdzību var sekmēt Eiropas sociālo kohēziju, un kāda var būt horizontālās sociālās klauzulas praktiskā loma Eiropas politiku sociālās dimensijas veidošanā, un kā to īstenot.

2.2.

Atzinums iekļausies Beļģijas prezidentūras konferencē 2010. gada 14. un 15. septembrī par tematu “ES koordinācija sociālajā jomā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020””.

2.3.

Eiropas Komisija paziņojumā “Eiropa 2020” uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus visos līmeņos. Tā ierosina, ka “… ciešāk jāiesaista arī Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī Reģionu komiteja”.

2.4.

Lai īstenotu stratēģiju “Eiropa 2020”, 17. jūnija Eiropadome vienojās par pieciem galvenajiem mērķiem (nodarbinātības līmenis, pētniecība un izstrāde, siltumnīcefekta gāzu emisijas, izglītība un sociālā iekļaušana) un secināja, ka tie ir savstarpēji saistīti un savstarpēji mijiedarbojas. Pamati “daudz spēcīgākai ekonomikas pārvaldībai” tika izveidoti, par prioritāti nosakot “ekonomikas politikas koordinācijas pastiprināšanu”. Mērķu sekmīgai īstenošanai svarīgs nosacījums ir efektīvi uzraudzības mehānismi. Padome vienojās par mērķi novērst nabadzības risku 20 miljoniem cilvēku, dalībvalstīm atstājot izvēles brīvību izvirzīt savus mērķus attiecībā vismaz uz vienu no šādiem trim rādītājiem: nabadzības risks, materiālā nenodrošinātība un bezdarbnieku mājsaimniecības.

2.5.

Stratēģijā “Eiropa 2020” ir minēti gan ES, gan valstu līmeņa pasākumi, lai panāktu “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi”. Lai atbalstītu piecus galvenos mērķus, ir izstrādātas desmit integrētas vadlīnijas ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā, un ir paredzēts uzsākt septiņas pamatiniciatīvas. Dalībvalstis izvirzīs valsts līmeņa mērķus un izstrādās īstenošanas noteikumus, ņemot vērā savas īpatnības, un izstrādās arī valstu reformu programmas (VRP).

2.6.

Horizontālā “sociālā klauzula” (Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pants), ko iekļāva Lisabonas līgumā, paredz, ka “nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar [augsta nodarbinātības līmeņa] un atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu”.

2.7.

Tā ir saistīta ar citām līgumā iekļautajām horizontālajām klauzulām (LESD 8., 10., 11. un 12. pants): dzimumu līdztiesība, vides un patērētāju aizsardzība, ko ieviesa ar Amsterdamas līgumu, un diskriminācijas novēršana, kas ir Lisabonas līguma sastāvdaļa.

2.8.

Atklāto koordinācijas metodi (AKM) 2000. gadā noteica par Lisabonas stratēģijas instrumentu. Īsumā to var raksturot šādi: Padome izvirza mērķus, ko ņem vērā valstu rīcības plānos un reformu programmās, savukārt sasniegumus izvērtē, izmantojot salīdzinošo novērtēšanu, rādītājus, salīdzinošus pārskatus un paraugprakses apmaiņu. Lisabonas līgumā ir noteikts juridiskais pamats atklātās koordinācijas metodes izmantošanai arī dažās politikas jomās (LESD 149., 153., 156., 168., 173. un 181. pants).

3.1.

Lai atgūtos no pašreizējās dziļās ekonomikas un sociālās krīzes, Eiropa virzās uz pastiprinātu ekonomikas politikas koordināciju. EESK uzsver: ja vēlas sasniegt visus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, sociālā attīstība jāsaskaņo ar ekonomikas reformām. Tāpēc ir jāsaskaņo minētās stratēģijas ekonomikas, sociālā un vides dimensija. Lai varētu īstenot integrētas savstarpēji pastiprinošas politikas, būs jāizmanto, jākoordinē un jāstiprina visi instrumenti.

3.2.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK atzinīgi vērtē to, ka prezidējošā valsts Beļģija īpašu uzmanību pievērš pārvaldībai un sociālajai kohēzijai, uzsverot horizontālo sociālo klauzulu un spēcīgāku AKM. Šāda pieeja jāsaglabā ilgtermiņā. Komiteja īpaši aicina nākamās prezidējošās valsts Ungārijas valdību šo jautājumu noteikt par prioritāti.

3.3.

Tomēr Komiteja vienlaikus vēlas uzsvērt, ka, stiprinot sociālās attīstības sekmēšanas instrumentus, jāņem vērā Pamattiesību hartas noteikumi.

3.4.

EESK ir nemitīgi uzsvērusi, ka iedzīvotāju un organizētās pilsoniskās sabiedrības reāla līdzdalība visos posmos un līmeņos ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa. Par ekonomikas un sociālajām reformām jāvienojas ar sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm, tādējādi palielinot iespējas sasniegt galvenos mērķus.

3.5.

EESK uzsver, ka ir būtiski sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus iesaistīt valsts līmeņa mērķu izvirzīšanā un VRP izstrādē, kā arī atklātās koordinācijas metodes stiprināšanā un horizontālās sociālās klauzulas īstenošanā. Organizētas pilsoniskās sabiedrības viedoklis arī jāņem vērā, Komisijai un Padomei apstiprinot mērķus un izvērtējot sasniegumus.

3.6.

Stratēģija “Eiropa 2020” jāīsteno visos teritoriālajos līmeņos. Veidojot un īstenojot ES sociālo politiku, jānodrošina mijiedarbība starp augšupējo pieeju un ES lejupējām iniciatīvām. Tāpēc organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai jāveido patiesas un efektīvas partnerības ar reģionālajiem un vietējiem parlamentiem/pašvaldībām, lai izvirzītu reģionālus mērķus un noteiktu piemērotus politikas pasākumus. Šī pieeja ir saistīta ar partnerības principa efektīvu īstenošanu — pamatojoties uz to, būtu jāregulē ES struktūrfondu izmantošana un to līdzekļu piešķiršana nākotnē, tādējādi izmantojot sinerģijas starp stratēģiju “Eiropa 2020” un Eiropas Sociālo fondu (ESF) (1).

3.7.

EESK arī atbalsta valstu ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu struktūru aktīvu līdzdalību.

3.8.

EESK ierosina, ka vienlaikus ar ikgadējo progresa ziņojumu par VRP īstenošanu dalībvalstīs Eiropas Komisijai būtu jāizstrādā “pārvaldības ziņojums”, pamatojoties uz AKM līdzdalības pārvaldību un horizontālo sociālo klauzulu, un par ko būtu jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu, EESK un RK. EESK varētu izmantot savu tīklu, ko veido valstu ESP un tām līdzīgas struktūras, lai uzraudzītu organizētās pilsoniskās sabiedrības iesaisti. Komiteja pat varētu publicēt savus ziņojumus.

3.9.

Ir ļoti nepieciešams izveidot koordinācijas mehānismu, kurā ir nodrošināta galveno mērķu, integrēto vadlīniju un vadošo iniciatīvu mijiedarbība. Komisijai ir stratēģiski nozīmīga loma šīs “koordinācijas koordinēšanas” vadīšanā. Integrētajām vadlīnijām jābūt “integrētām” šā vārda patiesajā nozīmē, t.i., visām politikām jābūt saskaņotām un koncentrētām uz visiem mērķiem. Būtu jānosaka, ka, ieviešot mehānismus horizontālās sociālās klauzulas īstenošanai un AKM stiprināšanai, šāda integrēšana ir vispārējs pamatprincips. Lai uzlabotu abu instrumentu savstarpējo saikni, horizontālās sociālās klauzulas īstenošanā gūtie rezultāti būtu jāņem vērā atklātās koordinācijas metodes procesā.

3.10.

Tāpēc EESK stingri atbalsta priekšlikumus, ko par jauno Eiropas stratēģiju 2010. gada 21. maijā izvirzīja Sociālās aizsardzības komiteja (2). Tā vēlas, lai horizontālo sociālo klauzulu iekļautu ekonomikas politikas pamatnostādņu preambulā. Minētā komiteja arī norāda: lai stratēģijai “Eiropa 2020” būtu integrēts redzējums, ir vajadzīgs tematisks novērtējums un ziņojumi par sasniegumiem tajā izvirzīto sociālo mērķu sasniegšanā.

3.11.

EESK atzinīgi vērtē Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas veikto darbu un uzskata, ka iniciatīvās, kuru mērķis ir stiprināt sociālās attīstības veicināšanas instrumentus, to loma jāpalielina. EESK ierosina, ka komitejās vajadzētu būt pārstāvētam ne tikai valdībām, bet arī sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības attiecīgām organizācijām. EESK ierosina komitejām rīkot regulārākas sanāksmes, kurās piedalītos minēto ieinteresēto pušu pārstāvji, kas darbojas gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī. Valdību pārstāvjiem, kas darbojas abās komitejās, ir arī jāorganizē konsultācijas ar sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām pilsoniskās sabiedrības grupām savās valstīs, kā arī jāpiedalās šajās konsultācijās.

3.12.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu attīstīt saziņas līdzekļus, lai iesaistītu iedzīvotājus, darba ņēmējus, uzņēmumus un to pārstāvības organizācijas. Kā vienu no modeļiem var izmantot Komisijas iniciatīvu par patieso sociālo apstākļu novērtēšanu, un to varētu organizēt regulārāk, sasniedzot arī vietējo līmeni. Tomēr sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pašām jābūt proaktīvām, vēršot uzmanību uz horizontālās sociālās klauzulas un AKM iespējamajiem izmantošanas veidiem. Tāpēc EESK ierosina ar to saistītos izmēģinājuma projektus finansēt no Progress programmas līdzekļiem.

4.1.

Vairāk nekā pirms 10 gadiem Līgumā iekļauto horizontālo vides, dzimumu līdztiesības un patērētāju tiesību aizsardzības klauzulu ietekme galvenokārt ir neformāla.

4.2.

EESK uzsver, ka sociālās ietekmes novērtējumi ir būtiska sastāvdaļa stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzībā. Ar ietekmes novērtējumu palīdzību jānodrošina mehānismi sociālo risku novērtēšanai, un šie novērtējumi ir jāpublicē un jānodod apspriešanai sabiedrībā. EESK vēlas uzsvērt, ka jāvērtē ietekme uz nodarbinātību un, jo īpaši, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.

4.3.

Komisijai ar Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas atbalstu būtu jāuzņemas atbildība. Aktīvi jāiesaista Eiropas sociālie partneri un citas nozīmīgas ieinteresētās aprindas. To viedokļi būtu jāpublicē kopā ar novērtējumiem (to pielikumā). Šajā sakarā jāatzīmē, ka Komisija jau ir izveidojusi sociālās ietekmes novērtēšanas mehānismus, izstrādājot integrēto ietekmes novērtējumu, bet tie nav labi pamanāmi, un tos neizmanto bieži.

4.4.

EESK uzskata, ka jānodrošina, lai ekonomikas politikas un budžeta konsolidācijas pasākumi veicinātu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, nabadzības samazināšanos un sociālo tiesību aizsardzības uzlabošanos. Tāpēc sociālās ietekmes novērtējumos galvenokārt būtu jāiekļauj visas desmit integrētās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības politikas jomā. Tomēr vajadzības gadījumā jānovērtē arī citi īstenotie pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt piecu galveno mērķu sasniegšanu.

4.5.

Sociālās ietekmes novērtējumi būtu jāveic arī valstu un reģionālajā līmenī.

4.6.

Sākotnējā ziņojuma izstrāde būtu jāpabeidz līdz 2010. gada decembrim, lai to varētu iekļaut pirmajā ikgadējā pārskatā par stratēģiju “Eiropa 2020”.

5.1.

EESK bieži ir izteikusi kritiskas piezīmes, ka AKM nav devusi cerētos rezultātus. Valstu līmenī tā nav efektīva un nav redzama. Tās piemērošanā nav pietiekami iesaistīti sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

5.2.

No otras puses, ir vērojami arī uzlabojumi, īpaši sociālās iekļaušanas jomā, un EESK vairākos atzinumos ir stingri atbalstījusi minētās metodes ieviešanu jaunās politikas jomās (piemēram, veselība, jaunatnes politika, demogrāfiskās pārmaiņas un imigrācijas un patvēruma politika).

5.3.

EESK ir noteikti pārliecināta, ka pašreizējās krīzes apstākļos atklātā koordinācijas metode ir jāstiprina, lai sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jautājumus neatstātu novārtā.

5.4.

EESK pilnībā atbalsta mērķi izveidot Eiropas platformu cīņai pret nabadzību, lai uzņēmumus, darba ņēmējus un visu sabiedrību pastiprināti rosinātu apņemties mazināt sociālo atstumtību, īstenojot praktiskus pasākumus. Platforma un AKM viena otru papildinās. EESK tomēr uzskata, ka AKM var palīdzēt attīstīt arī citas pamatiniciatīvas, īpaši, ja tā balstās uz horizontālās klauzulas sociālās ietekmes novērtējumiem.

5.5.

EESK ir ierosinājusi, ka AKM vajadzētu stiprināt, dalībvalstu līmenī izvirzot saistošus mērķus stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai. EESK to ir uzsvērusi vairākos atzinumos, piemēram, nesenajā atzinumā par nodarbinātības pamatnostādnē (3), aicinot izvirzīt vērienīgākus un izmērāmus mērķus nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā un vienlaikus nodrošinot labāku politikas koordināciju. Komiteja noteikti atbalsta arī aicinājumu, kas izskanēja tās pārgadu konferencē Florencē, proti, stratēģijā “Eiropa 2020” iekļaut īpašus rādītājus, lai novērtētu sākotnējās izglītības ietekmi uz sociālās atstumtības mazināšanu vēlākos dzīves posmos.

5.6.

EESK tomēr uzsver, ka jomās, kur dalībvalstis var brīvi izvēlēties vispiemērotākos rādītājus (sk. 2.4. punktu), AKM jāpiemēro, salīdzinot visus nozīmīgākos rādītājus. Jānodrošina, lai dalībvalstis nevarētu izvairīties no ES galveno mērķu sasniegšanas. EESK uzskata, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits (ko var izmērīt, izmantojot relatīvo ienākumu rādītāju) (4) ir svarīgs rādītājs katrai dalībvalstij. Turklāt ir svarīgi, lai valstis izvirzītu savus mērķus, iesaistoties patiesā līdzdalības dialogā ar ieinteresētajām pusēm.

5.7.

EESK uzskata, ka vajadzētu izstrādāt labākus stimulus dalībvalstīm, lai tās pildītu savu apņemšanos, piemēram, ar tiešu piesaisti Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem. Šī pieeja tiktu nostiprināta, ja ESF darbības programmas vēl vairāk koncentrētos uz sociālo iekļaušanu, kuru sekmē efektīva partnerība ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.8.

AKM būtu aktīvāk jāpiemēro vietējā līmenī, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un organizācijām izstrādājot vietējos un reģionālos rīcības plānus un tādējādi atspoguļojot augšupējo līdzdalības pieeju un partneru un politiku koordinācijas principu. Šim nolūkam jāizmanto arī struktūrfondu līdzekļi. Šāda metodes decentralizācija sekmēs politikas integrācijas procesa atpazīstamību, kas tik ļoti ir nepieciešama.

5.9.

EESK pauž stingru pārliecību, ka salīdzinoši jānovērtē AKM līdzdalības pārvaldība, īpaši organizētās pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, izmantojot rādītājus, salīdzinošus pārskatus, abpusēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu. Komiteja ierosina, ka Komisijai un Sociālās aizsardzības komitejai sadarbībā ar Eiropas nozīmīgākajām iesaistītajām pusēm jāizstrādā labas prakses kodekss, ko izmantotu salīdzinošā novērtēšanā. Tā pamatā varētu būt šādi kritēriji (5):

5.10.

Jāizveido skaidra saikne starp priekšlikumiem, kuru pamatā ir “kopēji principi”, un AKM. Kopēji principi ir ieteikumi dalībvalstīm, un tie izmantoti, piemēram, ES politikās, lai izstrādātu tematiskas stratēģijas tādās jomās kā elastdrošība, aktīva iekļaušana un aktīvs dzīvesveids vecumdienās.

5.11.

AKM piemērošanas rezultātā varētu rasties priekšlikumi izmantot citus instrumentus, piemēram, dalībvalstu “pastiprinātu sadarbību”, Kopienas metodi u.c.

5.12.

EESK uzver, ka rādītājiem jāatspoguļo ne tikai ekonomikas attīstība, bet arī sabiedrības labklājības līmenis, kā ierosināja Stiglitz komisija (6). Komiteja ir iepriekš norādījusi uz kvantitatīviem un kvalitatīviem sociālās politikas rādītājiem, piemēram, dzimumu līdztiesība, jauniešu nodarbinātība, nabadzīgi strādājošie, cilvēki ar invaliditāti, kvalitatīvas darba vietas, bērnu un jauniešu nabadzība, ienākumu sadale, minimālā atalgojuma/minimālo ienākumu sistēmas un piekļuve veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem. Tā ir ierosinājusi ieviest arī praktisku “dzīves kvalitātes” rādītāju, kas aptver sešas dažādas jomas (7). Komiteja ir ierosinājusi arī kvalitatīvus rādītājus, lai izmērītu pieejamību un kvalitāti saistībā ar iedzīvotāju cerībām, lietotāju iesaisti un lietotājdraudzīgumu.

5.13.

Rādītāji jāizstrādā gan Eiropas, gan valstu un reģionālajā līmenī, un EESK uzsver, ka iesaistītās puses būtu jāaicina iesaistīties to izstrādē un izvērtēšanā.

5.14.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm ir svarīgi ziņot par saviem sasniegumiem ceļā uz katru mērķi, izmantojot salīdzināmus, bet atjaunināmus Eiropas rādītājus, lai izstrādātu salīdzināmu tabulu, kā ierosināts Kok ziņojumā (8), un lai valstu un vietējā līmeņa dalībnieki tos izmantotu kā diagnostikas instrumentu savas darbības pilnveidošanai un koriģēšanai.

5.15.

Visās efektīvās sistēmās, kuru mērķis ir savstarpēja mācīšanās, paraugprakses nodošana un neleģislatīvu pasākumu izmantošana, jāiesaista lēmumu pieņēmēji visos līmeņos. Tā kā sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības grupām ir īpašas zināšanas un plaša pieredze sociālās un nodarbinātības politikas jomās, tie ir jāiesaista, apzinot un izvērtējot iespējas paraugprakses, īpaši novatoriskas prakses, nodošanai.

5.16.

Jāuzlabo dalībvalstu salīdzinošie pārskati, iesaistot sociālos partnerus un citas nozīmīgas ieinteresētās puses. Pārskatus, kuru pamatā ir savstarpēja mācīšanās un paraugprakse, vajadzētu izmantot, lai izstrādātu vispārējus ieteikumus dalībvalstīm un ierosinātu sociālās kohēzijas ceļvedi.