[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 25.3.2009 COM(2009) 136 galīgā redakcija 2009/0050 (CNS) Priekšlikums PADOMES PAMATLĒMUMS par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru atceļ Pamatlēmumu 2002/629/TI {SEC(2009) 358}{SEC(2009) 359} PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma pamatojums un mērķi Cilvēku tirdzniecība tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem noziegumiem visā pasaulē, tā ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, verdzības mūsdienu izpausme un ārkārtīgi ienesīga organizētās noziedzības nodarbe. Tā sastāv no personu savervēšanas, pārvietošanas vai saņemšanas, lietojot piespiešanas, maldināšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas veidus, lai veiktu ekspluatāciju, tostarp seksuālo un darba ekspluatāciju, piespiedu darbu, mājkalpību vai cita veida ekspluatāciju, ieskaitot orgānu izņemšanu. Tādēļ reakcijai uz cilvēku tirdzniecību jābūt stingrai un vērstai uz saukšanu pie atbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un uz cietušo aizsardzību. 1.2. Vispārīgais konteksts Vairākas ES dalībvalstis ir būtiskas galamērķa valstis cilvēku tirdzniecības plūsmām no trešām valstīm. Turklāt ir pierādījumi, ka cilvēku tirdzniecības plūsmas pastāv arī ES iekšienē. Balstoties uz pieejamiem rādītājiem, ir pamats secināt, ka katru gadu vairāki simti tūkstošu cilvēku tiek ievesti pārdošanai ES zonā vai tiek pārdoti ES zonas iekšienē. Neapšaubāmi, cilvēku tirdzniecības galvenais pamatcēlonis ir sociālā neaizsargātība. Neaizsargātības pamatā ir ekonomiskie un sociālie faktori, piemēram, nabadzība, dzimumu diskriminācija, bruņoti konflikti, vardarbība ģimenē, nelabvēlīgas ģimenes un personīgi apstākļi, piemēram, vecums vai veselības stāvoklis vai invaliditāte. Šādu neaizsargātību izmanto starptautiskie organizētās noziedzības tīkli, lai veicinātu migrāciju un līdz ar to smagi ekspluatētu cilvēkus, pielietojot spēku, draudus, piespiešanu vai dažādus ļaunprātīgas izmantošanas veidus, piemēram, parādu verdzību. Būtībā galvenais dzinējspēks ir lielais ienesīgums. Otrs būtisks dzinējspēks ir pieprasījums pēc seksuāliem pakalpojumiem un lēta darbaspēka. 1.3. Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā 1989. gadā pieņemtās ANO Konvencijas par bērnu tiesībām mērķis ir aizsargāt bērnus pret visu veidu seksuālo ekspluatāciju un seksuālu vardarbību. Šis pienākums attiecas arī uz seksuālo ekspluatāciju un vardarbību, kas tiek pastrādāta pret bērniem cilvēku tirdzniecības kontekstā. 2000. gadā ANO pieņēma Palermo Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kurš papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Šis protokols bija pirmais visaptverošais starptautiskais tiesību akts, ar kuru pievērsās cilvēku tirdzniecībai. 2009. gada martā protokolu ir ratificējušas 23 ES dalībvalstis, bet atlikušās četras ir to parakstījušas. Eiropas Kopiena protokolu ir parakstījusi un apstiprinājusi. Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ir visaptverošs un saskanīgs satvars, kas aptver novēršanu, sadarbību starp dažādiem procesa dalībniekiem, cietušo aizsardzību un palīdzību tiem, kā arī pienākumu atzīt cilvēku tirdzniecību par krimināli sodāmu nodarījumu. Šādu pasākumu īstenošana radītu ievērojamus uzlabojumus. Konvenciju ir ratificējušas 12 ES dalībvalstis. Vēl 13 dalībvalstis ir to parakstījušas un pašlaik veic ratificēšanu. Pamatlēmums par cilvēku tirdzniecības apkarošanu tika pieņemts 2002. gada 19. jūlijā, reaģējot uz plaši atzīto nepieciešamību ES līmenī pievērsties smagajam noziedzīgajam nodarījumam – cilvēku tirdzniecībai. Komisija 2006. gada maijā pieņēma ziņojumu par pamatlēmuma īstenošanu. Direktīvā 2004/81/EK ir noteikta palīdzība un uzturēšanās statuss cietušajām personām, kas ir trešo valstu valstspiederīgie. Komisija 2009. gada rudenī sniegs ziņojumu par Direktīvas 2004/81/EK īstenošanu un apsvērs atbilstīgus pasākumus, lai tālāk stiprinātu aizsardzību, kādu dalībvalstis piedāvā cietušajiem. 1.4. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Cīņa pret visu veidu vardarbību uz dzimuma pamata, tostarp cilvēku tirdzniecību, ir neatņemama apņemšanās sastāvdaļa, ko Komisija izvirzījusi Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā[1]. Cīņa pret bērnu tirdzniecību ir iekļauta arī stratēģijā par bērnu tiesībām[2]. Mērķis cīnīties pret cilvēku tirdzniecību un palīdzēt cietušajiem ir saskanīgs ar regulējumu, kas ietverts Padomes Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā[3] un Padomes Direktīvā 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām[4], kurā tiek risināti imigrācijas jautājumi un kura attiecas vienīgi uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Visus šajā pamatlēmumā ietvertos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl attiecīgo jautājumu neaptver iepriekš minētā direktīva. Mērķis cīnīties pret cilvēku tirdzniecību ir saskanīgs arī ar Padomes Direktīvu 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem, kuras mērķis ir atvieglot piekļuvi kompensācijai pārrobežu situācijās[5], un ar Pamatlēmumu 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību[6]. Cilvēku tirdzniecība ir iekļauta to noziedzīgo nodarījumu sarakstā, par kuriem paredzēta nodošana saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi[7]. Iepriekš minētie mērķi ir pilnīgi saskanīgi ar šiem tiesību aktiem, kā arī ar Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un Eiropola un Eurojust pilnvarām. Jebkurā šajā jomā veiktajā Eiropas Savienības rīcībā jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (ES hartā) un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ( ECHR ). Dalībvalstīm, īstenojot Eiropas Savienības tiesību aktus, jāievēro šīs tiesības un principi. Šis priekšlikums tika padziļināti pārbaudīts, lai pārliecinātos, ka tā noteikumi ir pilnīgā saskaņā ar pamattiesībām un jo īpaši cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegumu, verdzības un piespiedu darba aizliegumu, bērnu tiesībām, tiesībām uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvību, personas datu aizsardzību, tiesībām uz efektīvu tiesībaizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesiskuma principu un noziedzīgo nodarījumu un sodu samērīguma principu. Īpaša uzmanība tika veltīta ES hartas 5. panta 3. punktam, kurā skaidri tiek aizliegta cilvēku tirdzniecība. Svarīgs bija arī ES hartas 24. pants, jo daudzi cilvēku tirdzniecībā cietušie ir bērni. Noteikumiem par cietušo aizsardzību un palīdzību tiem ir pozitīva ietekme uz pamattiesībām. Tiesības uz aizsardzību no verdzības, piespiedu darba un kalpības ir atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Aptvertas tiek arī cietušo tiesības uz rūpīgu, objektīvu, efektīvu un ātru izmeklēšanu, un šo tiesību efektivitāte palielinātos, ja tiktu lielākā mērā atzīta cietušā loma kriminālprocesā. Iespējama negatīva ietekme, palielinot cietušā lomu kriminālprocesā, varētu rasties, ja šo lomu palielinātu tā, ka tas apdraudētu apsūdzētā procesuālās tiesības, jo īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu (ES hartas 47. pants) un tiesības uz aizstāvību (ES hartas 48. pants). Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skaidri noteikusi principus, kā saskaņot attiecīgās apsūdzētā un cietušā tiesības. Tādējādi tiesību uz aizstāvību pilnīga ievērošana ir panākta, rūpīgi izstrādājot tiesību akta teksta projektu, kas ir pamatā atbilstīgai īstenošanai dalībvalstīs. 2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS 2.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām 2.1.1. Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs konsultācijās iesaistīto personu raksturojums Atsaucoties uz Padomes lūgumu izvērtēt ES plāna īstenošanu, Komisija 2007. gada decembrī nosūtīja dalībvalstīm anketu. Atbildēja 23 dalībvalstis un Norvēģija. Rezultāti tika iestrādāti Komisijas darba dokumentā, kuru pieņēma 2008. gada 17. oktobrī. Tika sarīkotas trīs konsultatīvās sanāksmes, lai izstrādātu ietekmes novērtējuma projektu. Ekspertu grupa jautājumos par cilvēku tirdzniecību tikās 2008. gada 2. un 3. oktobrī un pēc plašām apspriedēm nāca klajā ar rakstisku atzinumu. 2008. gada 7. oktobrī notika konsultatīva sanāksme, kurā piedalījās eksperti no dažādām jomām, tostarp valdībām, tiesību aizsardzības iestādēm, NVO, starptautiskajām organizācijām un universitātēm. Dalībniekiem tika lūgts iesniegt rakstiskus komentārus, un vairāki eksperti to arī izdarīja. 2008. gada 17. oktobrī notika sanāksme ar dalībvalstu pārstāvjiem. 2.1.2. Kopsavilkums par viedokļiem un kā tie ņemti vērā - Eiropas Komisijas ekspertu grupa jautājumos par cilvēku tirdzniecību savā rakstiskajā atzinumā par pamatprincipiem ir uzsvērusi adekvātas tiesību sistēmas nepieciešamību katrā valstī, nepieciešamību būtisku lomu piešķirt cilvēktiesībām, īstenot vienotu, koordinētu un integrētu pieeju, lai valdības politiku cilvēku tirdzniecības jomā saistītu ar migrācijas politiku, ievērot bērnu tiesības, veicināt pētniecību par cilvēku tirdzniecību un uzraudzīt cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas ietekmi. - Daudzas ieinteresētās personas piekrita, ka nepieciešami īpaši noteikumi, kuru mērķis būtu stiprināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Visumā tika uzsvērta palīdzības pasākumu būtiskā loma. - Jautājumā par īpaša pienākuma ieviešanu noteikt, ka krimināli sodāmi ir klienti, kas apzināti izmanto pārdotas personas seksuālos pakalpojumus, starp ieinteresēto pušu viedokļiem bija pretrunas. Vairākas dalībvalstis norādīja, ka jebkurā gadījumā šādam noteikumam nebūtu jābūt saistošam. 2.2. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. 2.3. Ietekmes novērtējums Lai efektīvāk sasniegtu mērķus – novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un labāk aizsargāt cietušos –, ir izskatīti dažādi politikas risinājumi. - 1. politikas risinājums. ES līmenī netiek veikta jauna rīcība ES neveiktu nekādu rīcību, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, bet dalībvalstis var turpināt Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību parakstīšanu un ratificēšanu. - 2. politikas risinājums. Netiek veikti likumdošanas pasākumi Pamatlēmums 2004/629/TI netiktu grozīts. Varētu ieviest neleģislatīvus pasākumus tādās jomās kā cietušo atbalsta programmas, uzraudzība, preventīvie pasākumi galamērķa valstīs, preventīvie pasākumi izcelsmes valstīs, apmācība un sadarbība tiesībaizsardzības jomā. - 3. politikas risinājums. Jauni tiesību akti kriminālvajāšanas, cietušo atbalsta, novēršanas un uzraudzības jomās Tiktu pieņemts jauns pamatlēmums, kurā tiktu ietverti esošā pamatlēmuma noteikumi, kā arī daži Eiropas Padomes konvencijas noteikumi un papildu elementi. Konkrēti, jaunajā pamatlēmumā būtu ietverti noteikumi tādās jomās kā materiālās krimināltiesības, jurisdikcija un kriminālvajāšana, cietušo tiesības kriminālprocesā, palīdzība cietušajiem, īpaši aizsardzības pasākumi attiecībā uz bērniem, novēršana un uzraudzība. - 4. politikas risinājums. Jauni tiesību akti (kā 3. risinājumā) + neleģislatīvi pasākumi (kā 2. risinājumā) - Tiktu pieņemts jauns pamatlēmums, kurā tiktu iestrādāts esošais pamatlēmums un iekļauti jauni noteikumi. Jauno pamatlēmumu papildinātu ar neleģislatīviem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas noteikti 2. risinājumā. - Pēc ekonomiskās ietekmes, sociālās ietekmes un ietekmes uz pamattiesībām analīzes jāsecina, ka labākā pieeja problēmai ir 3. un 4. risinājums, ar kuriem pilnībā būtu jāsasniedz noteiktie mērķi. Vēlamais risinājums būtu 4. risinājums. 3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI 3.1. Ierosināto pasākumu kopsavilkums Jaunajā pamatlēmumā papildus pašreizējā pamatlēmuma noteikumiem tiktu iekļauti šādi jauni elementi. A Materiālo krimināltiesību noteikumi - Definīcija - Atbildību pastiprinoši apstākļi un sodi - Sankciju nepiemērošana cietušajam B Jurisdikcija un kriminālvajāšana - Plašāks un saistošāks ekstrateritoriālās jurisdikcijas regulējums - Kriminālvajāšanas koordinēšana; šādu noteikumu var aizstāt pēc tam, kad tiks pieņemts priekšlikums pamatlēmumam par jurisdikcijas konfliktiem krimināltiesvedībā[8] - Izmeklēšanas līdzekļi C Cietušo tiesības kriminālprocesā - Īpaša attieksme, lai novērstu turpmāku kaitējumu - Aizsardzība, pamatojoties uz riska novērtējumu - Kompensācija, tostarp piekļuve esošajiem līdzekļiem D Atbalsts cietušajiem - Mehānismu izveide agrīnai identificēšanai un palīdzībai cietušajiem - Palīdzības standarts, tostarp piekļuve nepieciešamai ārstēšanai, konsultēšanai un psihologa palīdzībai - Īpaši pasākumi bērniem E Novēršana - Rīcība nolūkā veicināt to, ka samazinās pieprasījums pēc seksuāliem pakalpojumiem un lēta darbaspēka - Izglītība - Tādu personu atzīšana par krimināli sodāmām, kas izmanto kādas personas pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecībā cietušais. F Uzraudzība - Valstu referentu vai tamlīdzīgu mehānismu izveide 3.2. Priekšlikuma pievienotā vērtība salīdzinājumā ar Eiropas Padomes 2005. gada Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību Priekšlikums balstās uz Eiropas Padomes konvenciju un pieņem tādu pašu visaptverošu pieeju, tostarp novēršanu, kriminālvajāšanu, cietušo aizsardzību, kā arī uzraudzību. Turklāt priekšlikumā parādās šādi galvenie pievienotās vērtības elementi. - Jauni noteikumi, ar kuriem paredz īpašu attieksmi pret neaizsargātiem cietušajiem kriminālprocesā un kuru mērķis ir novērst turpmāku kaitējumu (9. pants). - Plašāka darbības joma noteikumam par sankciju nepiemērošanu cietušajiem par to, ka tie bijuši iesaistīti nelikumīgās darbībās, neatkarīgi no tā, kādus nelikumīgus līdzekļus izmantojuši cilvēku tirgotāji (6. pants). - Augstāka līmeņa palīdzība cietušajiem, jo īpaši attiecībā uz medicīnisko aprūpi (10. pants). - Plašāki un saistošāki noteikumi par ekstrateritoriālo jurisdikciju, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu veikt to valstspiederīgo un pastāvīgo iedzīvotāju kriminālvajāšanu, kas ir izdarījuši cilvēku tirdzniecības nodarījumu ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas (8. pants). - Precīzi noteikts sodu apmērs, kas ir atbilstīgs noziedzīgo nodarījumu smagumam (3. pants). - Turklāt līdzīga satura noteikumu iekļaušana ES acquis parāda priekšrocības saistībā ar ciešāku saikni, kādu rada ES tiesiskā kārtība, konkrēti, tūlītēja stāšanās spēkā un īstenošanas uzraudzība. 3.3. Juridiskais pamats LES 29. pants, 31. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 34. panta 2. punkta b) apakšpunkts. 4. SUBSIDIARITāTES PRINCIPS Dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt priekšlikuma mērķus šādu iemeslu dēļ. Cīņai pret cilvēku tirdzniecību nepieciešami saskaņoti dalībvalstu pasākumi, kā arī koordinācija starptautiskā līmenī, lai sasniegtu mērķus. Starp dažādām dalībvalstīm vērojamās atšķirības tiesiskajā režīmā traucē saskaņot pasākumus un kavē starptautisko tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību. Priekšlikuma mērķus var labāk sasniegt ar Eiropas Savienības rīcību šāda iemesla dēļ. Ar šo priekšlikumu dalībvalstu materiālās krimināltiesības un procesuālie noteikumi tiks tuvināti plašākā apmērā nekā ar pašreizējo pamatlēmumu. Tam būs pozitīva ietekme uz starptautisko tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību, kā arī uz cietušo aizsardzību un palīdzību tiem. Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. 5. PROPORCIONALITāTES PRINCIPS Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nosaka vienīgi obligātās prasības minēto mērķu sasniegšanai Eiropas līmenī, bet nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo. 6. JURIDISKO INSTRUMENTU IZVēLE Ierosinātais tiesību akts: pamatlēmums. Citi juridiskie līdzekļi nebūtu piemēroti. Cīņā pret cilvēku tirdzniecību tikai pamatlēmums ļauj tuvināt valstu tiesību aktus, un tas ir nepieciešams, lai uzlabotu starptautisko tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību. 7. IETEKME UZ BUDžETU Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. 8. PAPILDU INFORMāCIJA Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Priekšlikuma pieņemšanas rezultātā spēkā esošie tiesību akti tiks atcelti. 2009/0050 (CNS) Priekšlikums PADOMES PAMATLĒMUMS par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru atceļ Pamatlēmumu 2002/629/TI EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 29. pantu, 31. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[9], tā kā: (1) Cilvēku tirdzniecība ir smags noziedzīgs nodarījums, kas bieži tiek pastrādāts organizētās noziedzības ietvaros, un tā ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums. (2) Eiropas Savienība ir apņēmusies novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un aizsargāt pārdoto personu tiesības. Šajā nolūkā tika pieņemts Padomes 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmums 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu[10] un ES plāns par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai (2005/C 311/01)[11]. (3) Šajā pamatlēmumā tiek pieņemta integrēta un visaptveroša pieeja cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Šā pamatlēmuma galvenie mērķi ir stingrāka novēršana un kriminālvajāšana, un cietušo tiesību aizsardzība. Bērni ir neaizsargātāki, un tāpēc ir lielāks risks, ka tie varētu kļūt par cilvēku tirdzniecībā cietušajiem. Visi šā pamatlēmuma noteikumi būtu jāpiemēro, ievērojot bērna intereses un bērna tiesības, saskaņā ar ANO 1989. gada Konvenciju par bērnu tiesībām[12]. (4) ANO 2000. gada Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to[13] un Eiropas Padomes 2005. gada Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību[14] ir būtiski soļi starptautiskās sadarbības veicināšanā cīņai pret cilvēku tirdzniecību. Lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas procesu, šajā pamatlēmumā tiek pieņemta noziedzīgā nodarījuma plaša definīcija, kas ietverta minētajos ANO un Eiropas Padomes tiesību aktos. Šī definīcija ietver arī cilvēku tirdzniecību orgānu izņemšanas nolūkos, kas var būt saistīta ar orgānu tirdzniecību un ir rupjš cilvēka cieņas un fiziskās integritātes pārkāpums. (5) Sodiem jābūt efektīviem, preventīviem un samērīgiem ar noziedzīgā nodarījuma smagumu arī tālab, lai padarītu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu efektīvāku un uzlabotu starptautisko tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību. Atbildību pastiprinošos apstākļos jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt īpaši neaizsargātus cietušos, tostarp visus bērnus un pieaugušos, kas ir neaizsargāti personīgu apstākļu dēļ vai fizisku vai psiholoģisku seku dēļ, kas izriet no noziedzīgā nodarījuma. (6) Saskaņā ar kompetentās iestādes lēmumu cietušos jāaizsargā no kriminālvajāšanas un sodīšanas par nelikumīgām darbībām, kurās tie bijuši iesaistīti un kas tieši izrietējušas no tā, ka tie bijuši pakļauti jebkāda veida nelikumībām, ko izmantojuši cilvēku tirgotāji, piemēram, imigrācijas likumu pārkāpšanai, viltotu dokumentu izmantošanai vai noziedzīgiem nodarījumiem, kas noteikti tiesību aktos par prostitūciju. Šādas aizsardzības papildu mērķis ir mudināt tos būt par lieciniekiem kriminālprocesā. (7) Padomes 2001. gada 15. marta pamatlēmumā par cietušo statusu kriminālprocesā (2001/220/TI)[15] noteikts cietušo tiesību kopums kriminālprocesā, tostarp tiesības uz aizsardzību un kompensāciju, taču cilvēku tirdzniecībā cietušie ir neaizsargāti, un tādēļ ir nepieciešami īpaši pasākumi attiecībā uz tiem. Šādi cietušie, kas izjūt ar cilvēku tirdzniecību saistīto darbību, tostarp orgānu izņemšanas sekas, ir jāaizsargā pret iebiedēšanu un turpmāku kaitējumu, proti, padziļinātu kaitējumu vai traumu, ko rada veids, kādā notiek kriminālprocess. Turklāt jānosaka īpaši veidi, kā nodrošināt efektīvu aizsardzību un kompensāciju. (8) Cietušajiem jābūt iespējai efektīvi īstenot savas tiesības. Tādēļ cietušajiem jābūt pieejamai atbilstīgai palīdzībai pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā. Šajā pamatlēmumā dalībvalstīm noteikts pienākums sniegt visiem cietušajiem palīdzību, kam jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu tiem iespēju atgriezties normālā sabiedriskajā dzīvē. (9) Direktīvā 2004/81/EK paredzēta uzturēšanās atļaujas izsniegšana tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri, bet Direktīva 2004/38/EK regulē to, ka tiek īstenotas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, tostarp aizsardzību pret izraidīšanu, savukārt šajā pamatlēmumā tiek noteikti īpaši aizsardzības pasākumi visiem cilvēku tirdzniecībā cietušajiem un tas neattiecas uz to uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstu teritorijā vai kādiem citiem jautājumiem, kas ir Kopienas kompetencē. (10) Papildus pasākumiem, kas ir pieejami pieaugušajiem, katrai dalībvalstij jānodrošina, ka īpaši aizsardzības un palīdzības pasākumi ir pieejami cietušajiem bērniem. (11) Katrai dalībvalstij jāizveido un/vai jāstiprina politika, lai novērstu cilvēku tirdzniecību, tostarp pasākumi, lai ar pētniecības, informācijas, izpratnes vairošanas un izglītības palīdzību veicinātu to, ka samazinās pieprasījums, kas ir pamatā visiem ekspluatācijas veidiem. Šādās iniciatīvās katrai dalībvalstij jāpieņem uz dzimumu balstīta perspektīva un uz bērnu tiesībām balstīta pieeja. (12) [Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā 2009/…/EK, ar ko nosaka obligātos standartus sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli,] noteikti sodi darba devējiem, kuri nodarbina dalībvalstīs nelegāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgos, un kuri, kaut arī nav apsūdzēti vai notiesāti par cilvēku tirdzniecību, izmanto kādas personas darbu vai pakalpojumus, zinot, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecībā cietušais. Papildus tam dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt sankcijas pret visām personām, kas izmanto cietušā pakalpojumus, zinot, ka to sniedzējs ir cilvēku tirdzniecībā cietušais. Šāda plašāka kriminālatbildības piemērošana varētu attiekties uz darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas legāli, un ES dalībvalstu valstspiederīgos, kā arī uz personām, kas pērk seksuālos pakalpojumus no jebkura cilvēku tirdzniecībā cietušā, neatkarīgi no to valstspiederības. (13) Jāizveido valstu uzraudzības sistēmas, piemēram, valstu ziņotāji vai tamlīdzīgi mehānismi, lai vāktu datus un veiktu cilvēku tirdzniecības tendenču novērtējumu, izmērītu cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas rezultātus un sniegtu padomus valdībām un parlamentiem par rīcības izvēršanu cīņā pret cilvēku tirdzniecību. Šādi mehānismi un pasākumi ir būtiski, lai izveidotu efektīvu cilvēku tirdzniecības apkarošanas politiku. (14) Tā kā, darbojoties vienpusēji, dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt šā pamatlēmuma mērķi, proti, cīnīties pret cilvēku tirdzniecību, un rīcības mēroga dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Eiropas Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts 2. pantā Līgumā par Eiropas Savienību un 5. pantā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā. Saskaņā ar pēdējā minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis pamatlēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. (15) Šajā pamatlēmumā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrēti, cilvēka cieņa, verdzības, piespiedu darba un cilvēku tirdzniecības aizliegums, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegums, bērnu tiesības, tiesības uz brīvību un drošību, vārda un informācijas brīvība, personas datu aizsardzība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tiesiskuma princips, un noziedzīgo nodarījumu un sodu samērīguma princips. Jo īpaši šā pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt šo tiesību un principu pilnīgu ievērošanu, IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU. 1. pants Nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību 1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir sodāmas šādas darbības: personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, izmitināšana vai saņemšana, lietojot draudus vai spēku, vai arī citus piespiešanas, aizvešanas, krāpšanas, maldināšanas, ļaunprātīgas izmantošanas veidus vai izmantojot personas neaizsargātības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiālā vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas, kura kontrolē citu personu, piekrišanu ekspluatēšanas nolūkā. 2. Neaizsargātības stāvoklis ir tad, ja personai nav citas īstas un pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties attiecīgai ļaunprātīgajai izmantošanai. 3. Ekspluatācija ietver, kā minimums, citu personu izmantošanu prostitūcijā vai citus seksuālās izmantošanas veidus, piespiedu darbu vai pakalpojumu sniegšanu, verdzību vai darbības, kas līdzinās verdzībai, kalpību, ar ubagošanu saistītu darbību ekspluatāciju vai nelikumīgu darbību ekspluatāciju, vai orgānu izņemšanu. 4. Cilvēku tirdzniecībā cietušā piekrišana iecerētājai vai reālajai ekspluatācijai netiek ņemta vērā, ja lietots viens no 1. punktā minētajiem līdzekļiem. 5. Ja darbības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz bērnu, tās atzīstamas par cilvēku tirdzniecības nodarījumu un kā tādas sodāmas arī tad, ja neviens no 1. punktā minētajiem līdzekļiem nav lietots. 6. Šajā pamatlēmumā „bērns” ir ikviena persona, kas jaunāka par 18 gadiem. 2. pants Uzkūdīšana, atbalstīšana un mēģinājums Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir sodāma uzkūdīšana, atbalstīšana vai mēģinājums izdarīt 1. pantā minētos nodarījumus. 3. pants Sodi un atbildību pastiprinoši apstākļi 1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarījumi, kas minēti 1. un 2. pantā, ir sodāmi ar brīvības atņemšanu, kuras maksimālais ilgums nevar būt mazāks par sešiem gadiem. 2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumi, kas minēti 1. pantā, būtu sodāmi ar brīvības atņemšanu, un maksimālais sods nevar būt mazāks par desmit gadiem, ja tie izdarīti šādos apstākļos: a) nodarījumu ir pastrādājusi amatpersona, veicot savus dienesta pienākumus; b) nodarījums tika izdarīts pret cietušo, kas bija īpaši neaizsargāts; c) nodarījums tika izdarīts noziedzīgas organizācijas ietvaros Pamatlēmuma 2008/841/TI[16] nozīmē. 3. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodarījumi, kas minēti 1. pantā, būtu sodāmi ar brīvības atņemšanu, un maksimālais sods nevar būt mazāks par divpadsmit gadiem, ja tie izdarīti šādos apstākļos: a) nodarījums apdraudēja cietušo dzīvību; b) nodarījums tika izdarīts, izmantojot smagu vardarbību, vai ir nodarījis cietušajam īpaši smagu kaitējumu. 4. pants Juridisko personu atbildība 1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka juridiskās personas var saukt pie atbildības par 1. līdz 2. pantā minētajiem nodarījumiem, ko to labā, darbojoties individuāli vai kā juridiskas personas institūcijas locekle, izdarījusi kāda persona, kura veic šīs juridiskās personas vadības pienākumus, pamatojoties uz: a) tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai b) pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai c) pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka juridiska persona atbild arī tajos gadījumos, ja 1. un 2. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus juridiskās personas labā izdarījusi tās dienestā esoša persona, kas bijis iespējams, jo 1. punktā minētā persona nav veikusi savas uzraudzības un kontroles funkcijas. 3. Juridiskas personas atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu pieļauj sākt kriminālizmeklēšanu pret fiziskām personām, kas ir 1. un 2. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītāji, uzkūdītāji vai atbalstītāji. 4. Šajā pamatlēmumā juridiskā persona ir ikviens subjekts, kas ir juridiska persona atbilstīgi piemērojamajām tiesībām, izņemot valstis vai citus publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un starptautiskās sabiedriskās organizācijas. 5. pants Sankcijas pret juridiskām personām 1. Visas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 4. panta 1. punktu, var piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida sodu un var ietvert citādas sankcijas, piemēram: a) tiesību uz valsts pabalstiem vai atbalstu atņemšanu, b) īslaicīgu vai pastāvīgu aizliegumu veikt komercdarbību; c) pakļaušanu tiesas uzraudzībai, d) darbības izbeigšanu ar tiesas lēmumu, e) pagaidu vai pastāvīgu to iestāžu slēgšanu, kas izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. 6. pants Sankciju nepiemērošana cietušajam Katra dalībvalsts nodrošina iespēju, ka cilvēku tirdzniecībā cietušie netiek pakļauti kriminālvajāšanai, tiem netiek piemēroti sodi par to, ka tie bijuši iesaistīti nelikumīgās darbībās, kas tieši izrietēja no tā, ka pret viņiem izmantots kāds no 1. un 2. pantā minētajiem līdzekļiem. 7. pants Izmeklēšana un kriminālvajāšana 1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka izmeklēšana vai kriminālvajāšana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 1. un 2. pantā, nav atkarīga no nodarījumā cietušā paziņojuma vai sūdzības un kriminālprocesu var turpināt arī tad, ja cietušais atsauc savu paziņojumu. 2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai kriminālvajāšanu par 1. un 2. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu varētu veikt pietiekamu laika periodu pēc tam, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, tā, lai tā būtu samērīga ar attiecīgā noziedzīgā nodarījuma smagumu. 3. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, nodaļas un dienesti, kas ir atbildīgi par 1. un 2. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ir attiecīgi apmācīti. 4. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, nodaļām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 1. un 2. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ir pieejami organizētās noziedzības lietās izmantojamie izmeklēšanas līdzekļi, piemēram, telefona sarunu noklausīšanās, elektroniskā novērošana un finanšu izmeklēšana. 8. pants Jurisdikcija un kriminālvajāšanas koordinēšana 1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 1. un 2. pantā, ja: a) nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts attiecīgās valsts teritorijā; vai b) nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais vai tās teritorijā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta; vai c) nodarījums ir izdarīts pret tās valstspiederīgo vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā; vai d) nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas reģistrēta attiecīgās dalībvalsts teritorijā. 2. Saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktu, lai veiktu kriminālvajāšanu par 1. un 2. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijas noteikšana nav atkarīga no nosacījuma, ka darbības ir noziedzīgi nodarījumi tur, kur tās tiek izdarītas. 3. Saistībā ar 1. punkta b) apakšpunktu, lai veiktu kriminālvajāšanu par 1. un 2. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcija nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var sākt vienīgi pēc tam, kad cietušais iesniedzis ziņojumu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā vai kad valsts, kurā noziedzīgais nodarījums tika izdarīts, ir sniegusi oficiālu informāciju. 4. Ja nodarījums nonāk vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā un ja kāda no attiecīgajām valstīm var likumīgi veikt kriminālvajāšanu uz to pašu faktu pamata, tad attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai izlemtu, kura no tām veiks likumpārkāpēju kriminālvajāšanu ar mērķi, ja iespējams, centralizēt tiesvedību vienā dalībvalstī. Lai to panāktu, dalībvalstis var izmantot Eurojust vai jebkuras Eiropas Savienībā izveidotās organizācijas vai mehānisma palīdzību, lai veicinātu sadarbību starp valstu tiesu iestādēm un šo iestāžu darbības koordināciju. Lemjot, kura valsts veic nodarījuma izdarītāja kriminālvajāšanu, īpaši ņem vērā šādus faktorus: - tā dalībvalsts, kuras teritorijā tika veiktas darbības, - tā dalībvalsts, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs ir noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, - tā dalībvalsts, kura ir cietušā izcelsmes dalībvalsts, - tā dalībvalsts, kuras teritorijā atrasts noziedzīgā nodarījuma izdarītājs. 9. pants Neaizsargātu cilvēku tirdzniecībā cietušo aizsardzība kriminālprocesā 1. Bērnus, kas ir cietuši nodarījumā, kas minēts 1. un 2. pantā, uzskata par īpaši neaizsargātiem cietušajiem saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu Pamatlēmumā 2001/220/TI. 2. Jebkuru pieaugušo, kas ir cietis nodarījumā, kas minēts 1. un 2. pantā, uzskata par īpaši neaizsargātu cietušo saskaņā ar 2. panta 2. punktu, 8. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu Pamatlēmumā 2001/220/TI, saskaņā ar kompetento iestāžu atsevišķu novērtējumu, kurā ņem vērā cietušā vecumu, briedumu, grūtniecību, invaliditāti, citus personīgus vai sociālus apstākļus un fiziskās vai psiholoģiskās sekas, kādas radījusi noziedzīgā darbība, kurai tas bijis pakļauts. 3. Neskarot tiesības uz aizstāvību, katra dalībvalsts nodrošina, ka īpaši neaizsargātiem cietušajiem papildus tiesībām, kas noteiktas Pamatlēmumā 2001/220, pienākas īpaša attieksme, lai novērstu turpmāku kaitējumu, cik vien iespējams un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto pamatojumu izvairoties no a) cietušā vizuālā kontakta ar nodarījuma izdarītājiem, tostarp liecības sniegšanas laikā, piemēram iztaujāšanās vai konfrontējošā nopratināšanā, izmantojot atbilstīgus līdzekļus, tostarp audio-video aprīkojumu; b) izjautāšanas par privāto dzīvi, kas nav absolūti nepieciešama, lai pierādītu faktus, uz kuriem balstās apsūdzība; c) liecības sniegšanas atklātā tiesas sēdē; d) nevajadzīgas iztaujāšanas atkārtošanas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un tiesas laikā. 4. Katra dalībvalsts attiecīgā gadījumā pieļauj, ka netiek atklāta īpaši neaizsargāta cietušā identitāte, kas ir liecinieks. 5. Katra dalībvalsts nodrošina, ka cilvēku tirdzniecībā cietušie saņem piemērotu aizsardzību, pamatojoties uz individuālu riska novērtējumu, un attiecīgā gadījumā viņiem ir piekļuve liecinieku aizsardzības programmām saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto pamatojumu. 6. Katra dalībvalsts nodrošina, ka īpaši neaizsargātiem cietušajiem kriminālprocesa laikā ir piekļuve bezmaksas juridiskām konsultācijām un juridiskai pārstāvībai uz tādiem pašiem pamatiem, kādi valsts tiesību aktos paredzēti apsūdzētajam, tostarp nolūkā pieprasīt kompensāciju. Šis punkts neskar 11. panta piemērošanu, ja cietušais ir nepilngadīga persona. 10. pants Palīdzība cietušajiem 1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka cietušajiem tiek sniegta palīdzība pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, lai minētās personas varētu īstenot tiesības, kas paredzētas Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumā 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā, kā arī šajā pamatlēmumā. 2. Personu uzskata par cietušo, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir norādes, ka pret to varētu būt izdarīts 1. un 2. pantā minētais nodarījums. 3. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai valsts un vietējā līmenī izveidotu atbilstīgus mehānismus, ar kuriem agrīni identificētu cietušos un sniegtu tiem palīdzību, sadarbojoties ar attiecīgām atbalsta organizācijām. 4. Kriminālprocesa ietvaros dalībvalstis sniedz cietušajiem nepieciešamo palīdzību un atbalstu, lai tie varētu atgriezties normālā sabiedriskajā dzīvē un atbrīvoties no nodarījuma izdarītāju ietekmes, tostarp nodrošina viņiem drošu izmitināšanu un materiālo palīdzību, nepieciešamo medicīnisko aprūpi, tostarp psiholoģisko palīdzību, konsultācijas un informāciju, palīdzību, lai viņu tiesības un intereses varētu tikt pārstāvētas un ņemtas vērā kriminālprocesā, kā arī attiecīgā gadījumā rakstveida un mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Dalībvalstis ņem vērā visneaizsargātāko personu īpašās vajadzības. 11. pants Īpaši aizsardzības pasākumi bērniem Katra dalībvalsts piemēro 14. un 15. pantu Pamatlēmumā par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar ko atceļ Pamatlēmumu 2004/68/TI. 12. pants Novēršana 1. Katra dalībvalsts cenšas panākt, ka samazinātos pieprasījums, kas veicina visu veidu ekspluatāciju. 2. Katra dalībvalsts veicina to amatpersonu regulāras mācības, kuriem var būt jāsaskaras ar cietušajiem un potenciālajiem cietušajiem, tostarp ierindas policijas darbinieku mācības, lai tie varētu identificēt cietušos un potenciālos cietušos un strādāt ar īpaši neaizsargātiem cietušajiem, kas minēti šā pamatlēmuma 9. panta 1. un 2. punktā. 3. Neskarot Kopienas tiesības, katra dalībvalsts apsver tādu pasākumu īstenošanu, lai noteiktu, ka ir krimināli sodāma tādu pakalpojumu izmantošana, kas ir 1. un 2. pantā minētās ekspluatācijas objekts, zinot, ka šo pakalpojumu sniedzējs ir 1. un 2. panta minētajā nodarījumā cietušais. 13. pants Uzraudzība Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu valstu referentus vai citus tamlīdzīgus mehānismus. Šo mehānismu uzdevumos ietilpst vismaz šajā pamatlēmumā paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība. 14. pants Teritoriālā darbības joma Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram. 15. pants Pamatlēmuma 2002/629/TI atcelšana Pamatlēmumu 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu atceļ. 16. pants Īstenošana 1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai [divu gadu laikā pēc pieņemšanas] panāktu atbilstību šim pamatlēmumam. 2. Līdz [divus gadus pēc pieņemšanas] dalībvalstis nosūta Padomes ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem to tiesību aktos transponē saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Padome, pamatojoties uz ziņojumu, kas atspoguļo šo informāciju, un uz Komisijas iesniegtu rakstveida ziņojumu, vēlākais, līdz [četrus gadus pēc pieņemšanas] novērtē to, ciktāl dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šā pamatlēmuma noteikumiem. 17. pants Stāšanās spēkā Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Briselē, […] Padomes vārdā — Priekšsēdētājs [1] Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai - Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006-2010 {SEC(2006) 275}, COM(2006)92 galīgā redakcija. [2] Komisijas paziņojums - Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām {SEC(2006) 888} {SEC(2006) 889}, COM(2006) 367 galīgā redakcija. [3] Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmums par cietušo statusu kriminālprocesā (2001/220/TI), OV L 82, 22.3.2001, 1. lpp. [4] Padomes Direktīva 2004/81/EK (2004. gada 29. aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, OV L 261, 6.8.2004., 85. lpp. [5] Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem, OV L 261, 6.8.2004., 15. lpp. [6] OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp. [7] Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, OV L 190, 18.7.2002. [8] Priekšlikums Padomes Pamatlēmumam par jurisdikcijas konfliktu novēršanu un atrisināšanu krimināltiesvedībā, ar kuru 2009. gada 20. janvārī nāca klajā Čehija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija. Padomes dokuments Nr. 5208/09. [9] OV C […], […], […]. lpp. [10] OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp. [11] OV C 311, 9.12.2005., 1. lpp. [12] ANO Konvencija par bērnu tiesībām, kas ar Ģenerālās Asamblejas 1989. gada 20. novembra rezolūciju 44/25 ir pieņemta un atvērta parakstīšanai, ratificēšanai un lai pievienotos. [13] ANO Protokols par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret pārnacionālo organizēto noziedzību, kas sastādīts 2000. gadā Palermo. [14] Eiropas Padomes konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas sastādīta Varšavā 16.5.2005., Council of Europe Treaty Series Nr. 197. [15] OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp. [16] OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.