52009DC0519




[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.10.2009

COM(2009) 519 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā( SET plāns)

{SEC(2009) 1295}{SEC(2009) 1296}{SEC(2009) 1297}{SEC(2009) 1298}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Investīcijas zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā( SET plāns)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Ievads

Sarežģīts uzdevums

Kā viens no Eiropas svarīgākajiem mērķiem jānosprauž zemu oglekļa emisiju ekonomikas izveide. ES ir izstrādājusi visaptverošu politisko regulējumu, tostarp klimata un enerģētikas mērķvērtības 2020. gadam un oglekļa cenu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros. Mēs gatavojamies starptautisko klimata pārmaiņu sarunu sekmīgam noslēgumam Kopenhāgenā[1] 2009. gada beigās. Tagad ir laiks sasniegt rezultātus — gan 2020. gadam noteikto mērķvērtību ziņā, gan (ilgākā laika periodā) cenšoties līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 80 % apmērā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Pārorientēt energosistēmu uz zemu oglekļa emisiju modeli ir viens no 21. gadsimta svarīgākajiem uzdevumiem. Patlaban 80 % no piegādātās primārās enerģijas ES ir atkarīgi no fosilā kurināmā. Vairākas desmitgades tīkli un piegādes ķēdes ir pielāgoti enerģijas piegādei no šiem avotiem. Par ekonomikas izaugsmes un labklājības pamatu kalpoja nafta, ogles un gāze. Taču šādas attīstības rezultātā esam kļuvuši neaizsargāti pret enerģijas piegādes traucējumiem no valstīm ārpus ES, pret enerģijas cenu svārstībām un klimata pārmaiņām.

Virzīties uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku var dažādi. Ar vienu pasākumu vai tehnoloģiju nebūs līdzēts, un metožu atlase katrā konkrētā valstī būs atkarīga no tādu faktoru kombinācijas kā politiskā izvēle, tirgus spēki, resursu pieejamība un sabiedrības viedoklis.

Jāattīsta tehnoloģijas

Lai panāktu taustāmus rezultātus, izšķiroša loma ir tehnoloģijām un efektīvam resursu izmantojumam. Jāstimulē mūsu gudrākie prāti un jānojauc robežas starp materiālzinātni, ķīmiju un fiziku, nanotehnoloģijām un biotehnoloģijām, lai rastu jaunas un labākas metodes enerģijas ražošanai un patēriņam. Taču mēs arī nevaram atļauties stāvēt malā un gaidīt, kad laboratorijās taps šādi potenciāli revolucionāri izgudrojumi un sāks savu bieži vien ilgo un grūto iekļūšanu tirgū. Jārīkojas tagad, veicinot to tehnoloģiju attīstību, kuru potenciāls ir vislielākais. Jāpasteidzina zinātne un tehnoloģiju izstrādātāji, lai risinājumi nāktu laikus.

Ar tirgus spēkiem vien nepietiks

Tirgus un energouzņēmumi patstāvīgi, visticamāk, nespēs nodrošināt vajadzīgos tehnoloģiskos jauninājumus, kas pietiekami īsā laikā ļautu sasniegt ES enerģētikas un klimata politikas mērķus. Bez ievērojama stimula pārmaiņas notiks lēni inertu ieguldījumu un savtīgu interešu dēļ, kā arī tāpēc, ka risks ir augsts un vajadzīgas ievērojamas investīcijas mazāk rentablās alternatīvās. Vienīgais reālais veids, kā sabiedrības interesēs sasniegt mērķi, ir publiskā sektora politikas un investīciju partnerība ar privāto sektoru.

SET plāns ir ES enerģētikas un klimata politikas tehnoloģiju pīlārs

Tāpat maz ticams, ka dalībvalstis atsevišķi gribēs vai spēs veicināt pietiekami plaša tehnoloģiju spektra attīstību. Lai paātrinātu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izstrādi un tādējādi to plašu ieviešanu tirgū, ES ir izstrādājusi Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu ( SET plānu)[2]. Tas ir redzējums par Eiropu, kura ir pasaules līdere dažādu tīru, efektīvu un zemu oglekļa emisiju energotehnoloģiju jomā, izmantojot to kā labklājības virzītājspēku un svarīgu izaugsmes un darbavietu sekmētāju. Stratēģijā ierosināts veikt kopīgu stratēģisko plānošanu un iedarbīgāk īstenot programmas. Tagad jāsāk īstenošanas posms.

Jāiesaista visa pasaule

ES pārorientācijai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku nav jēgas, ja tai nepievienojas pārējā pasaule. Tāpēc intensīvāka starptautiskā sadarbība ir klimata sarunu neatņemama daļa, tāpēc G8 vienojās par modernu tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu strauji augošās un jaunattīstības ekonomikās, un tāpēc lielāko ekonomiku forums („Major Economies Forum”) vienojās izveidot globālu partnerību, lai kopīgi sekmētu progresīvu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstību. Arī aktīva starptautiskās tirdzniecības politika veicinās tirgu izaugsmi ES un ārpus tās un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju plašāku ieviešanu tirgū.

Investīcijas nākotnē — iespēja, nevis apgrūtinājums

Vērienīgo mērķi attīstīt zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, lai ieviestu tās tirgū, var realizēt tikai tad, ja rīkojas Eiropas līmenī, jo tādējādi kopā sanāks visas Eiropas galvenie nozares spēlētāji, vieglāk kļūs konstatēt šķēršļus, kas kavē novatorisku produktu un pakalpojumu ienākšanu vienotajā tirgū, un novērst tos, kā arī varēs apkopot dažādos privātā un publiskā finansējuma avotus. Šajā paziņojumā aprēķinātie vajadzīgie resursi nav priekšlikums ES budžeta finansējumam. Tie jāskata kā centieni identificēt galvenās jomas, kurās Eiropai nākamajos gados jāinvestē, lai praksē realizētu zemu oglekļa emisiju redzējumu. Norādītie skaitļi atspoguļo nepieciešamo ieguldījumu aptuveno mērogu. Lielākajai daļai vajadzīgā finansējuma jānāk no privātā sektora un dalībvalstīm, un daļu izmaksu varētu segt no ES budžeta. Šādā veidā ES budžeta ierobežotos resursus var izmantot kā sviru, kas sekmēs krasu investīciju pieaugumu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju pētniecībā un demonstrējumos.

Komisija pilnībā apzinās publiskā sektora budžeta ierobežojumus nākamajos gados, taču uzskata, ka SET plāna īstenošana, ieguldot pietiekamus resursus, ir iespēja, kuru nedrīkst laist garām. Jaunas investīcijas šodien nodrošinās ietaupījumus publiskā sektora budžetā ilgtermiņā, un mūsu politikas mērķi kļūs vienkāršāk un izdevīgāk sasniedzami.

2. Kas jāfinansē? ES zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju ceļvedis 2010-2020, ar izmaksām

Nākamo 10 gadu laikā veiktajām investīcijām būs milzīga ietekme uz enerģētikas drošību, klimata pārmaiņām, kā arī izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. Strādājot kopā ar ieinteresētajām aprindām, Komisija SET plāna īstenošanai ir sagatavojusi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju ceļvežus 2010-2020. gadam. Šie ceļveži un metodes, kas izmantotas to sagatavošanā, izklāstīti dienestu darba dokumentā, kas papildina šo paziņojumu[3]. Tajā prioritāšu secībā sakārtotas atšķirīgās vajadzības dažādu tehnoloģiju attīstībai atkarībā no to izstrādes un brieduma pakāpes, salīdzinošā veidā izklāstot īstermiņā vajadzīgos ieguldījumus un ilgtermiņa inovāciju potenciālu.

Ceļvežu un attiecīgo izmaksu aprēķinu pamatā ir patlaban labākā pieejamā informācija. Tie tiks periodiski pārskatīti un grozīti, ņemot vērā īstenošanas gaitu un apstākļu un prioritāšu izmaiņas. Izmaksās ietvertas privātas investīcijas un publiskā sektora finansējums — gan ES, gan valsts līmenī. Tajos ietvertas pētniecības, tehnoloģiju izstrādes, demonstrējumu un tirgū iekļūšanas izmaksas, bet nav ietvertas izmaksas, kas rodas, tehnoloģiju izplatot tirgū un ieviešot tirgus stimulus, piemēram, regulētus tarifus[4]. Aprēķini palīdz vizualizēt finansiālo vajadzību kopējo ainu, taču tie nav uzskatāmi par priekšlikumu turpmākai ES finansējuma sadalei. ES budžeta turpmākās prioritātes jānosaka budžeta pārskatīšanas procesā, gatavojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

2.1 Eiropas rūpniecības iniciatīvas

Pasaulē, kurā tiek ierobežotas oglekļa emisijas, arvien svarīgāka loma labklājības un konkurētspējas panākšanā būs tehnoloģijām. Izveidojot piemērotu ES politisko regulējumu, Eiropas rūpniecībai tiek sniegta iespēja ieņemt pasaules vadošo pozīciju tīru un efektīvu energotehnoloģiju attīstībā. Eiropas rūpniecības iniciatīvu[5] mērķis ir realizēt šo iespēju, koncentrējoties uz galvenajām problēmām un trūkumiem un ierosinot konkrētas darbības laikposmam no 2010. līdz 2020. gadam.

Iniciatīvu uzsākšanu papildinās sīki izstrādāti ieviešanas plāni, kuru pamatā būs minētie ceļveži un kas prioritāšu secībā sakārtos ierosinātās darbības atkarībā no pieejamajiem resursiem un intervences pamatojuma dažādos līmeņos.

- Eiropas vēja iniciatīva

Lai varētu atraisīt vēja enerģijas milzīgo potenciālu, straujāk jāsamazina izmaksas, vairāk jākoncentrējas uz jūras iekārtām un jāatrisina tīkla integrācijas problēmas. Atbalstot šīs tehnoloģijas izplatību, mums jāsagatavo precīzāka Eiropas vēja resursu aina, organizējot saskaņotas mērījumu kampaņas, jāuzbūvē 5-10 objekti jaunu turbīnas komponentu testēšanai un līdz 10 nākamās paaudzes turbīnu demonstrējumu projekti, dažādās vidēs jātestē vismaz 5 jaunu jūras iekārtu pamatņu prototipi, jādemonstrē jauni ražošanas procesi un jāpārbauda jaunu loģistikas stratēģiju un būvniecības metožu darbība attālās vietās un bieži vien sarežģītos klimatiskajos apstākļos. Praktisko projektu pamatā vajadzīga plaša pētniecības programma vēja turbīnu lietderības koeficienta paaugstināšanai.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 6 miljardi euro. Ieguvums no šīm izmaksām ir pilnībā konkurētspējīga vēja enerģijas ražošana, kas spēj nodrošināt līdz 20 % ES elektroenerģijas līdz 2020. gadam un 33 % līdz 2030. gadam. Tiktu radīti vairāk nekā 250 000 kvalificētu darbavietu.

- Eiropas saules enerģijas iniciatīva

Saules enerģijai , tostarp fotoelementu (FE) un saules enerģijas koncentratoru izmantošanai jākļūst konkurētspējīgākai un pievilcīgākai plaša patēriņa tirgum. Vēl neatrisinātas problēmas ir šīs tehnoloģijas izkliedētība un atkarība no mainīgiem apstākļiem. Atbalstot FE attīstību, mums vajadzīga ilgtermiņa pētniecības programma, kas orientējas uz modernām FE koncepcijām un sistēmām, līdz 5 eksperimentālām ražotnēm, kur tiek izmēģināta liela apjoma automatizēta ražošana un virkne gan decentralizētas, gan centralizētas FE elektroenerģijas ražošanas demonstrējumu projektu. Saules enerģijas koncentratoru attīstībai kopumā demonstrētās tehnoloģijas jāievieš jaunā, rūpnieciskā mērogā, uzbūvējot līdz 10 jaunās tehnoloģijas elektrostaciju, kā arī vajadzīga pētniecības programma izmaksu samazināšanai un efektivitātes paaugstināšanai, jo īpaši izmantojot siltumenerģijas uzglabāšanu.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 16 miljardi euro. Šādas programmas rezultātā, papildinot to ar tirgus iniciatīvām, 2020. gadā saules enerģija varētu nodrošināt līdz 15 % ES elektroenerģijas. Tiktu radīti vairāk nekā 200 000 kvalificētu darbavietu.

- Eiropas elektrotīkla iniciatīva

Attiecībā uz elektrotīkliem jārisina trīs savstarpēji saistīti uzdevumi — radīt funkcionējošu iekšējo tirgu, integrēt arvien lielāku apjomu mainīga darba režīma enerģijas avotu un organizēt sarežģīto mijdarbību starp piegādātājiem un klientiem. Lai pielāgotu elektrotīklus 21. gadsimtam, vajadzīga cieši integrēta pētniecības un demonstrējumu programma — pētniecība jaunu tehnoloģiju izstrādei, kas ļaus uzraudzīt, vadīt un ekspluatēt tīklus normālos un ārkārtas apstākļos, pētniecība optimālu stratēģiju un tirgus struktūras izstrādei, kas visus dalībniekus stimulēs ieguldīt elektropiegādes ķēdes kopējā efektivitātē un rentabilitātē, kā arī līdz 20 liela (reālai videi atbilstoša) mēroga demonstrācijas projekti, lai pārbaudītu risinājumus un praktiski pārliecinātos par to sniegtajiem ieguvumiem pirms izplatīšanas visā Eiropā.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 2 miljardi euro. Mērķis ir panākt, lai līdz 2020. gadam 50 % Eiropas tīklu varētu viegli integrēt atjaunojamo enerģiju un darbotos pēc „lietpratīguma” principiem, pieprasījumu salāgojot ar piedāvājumu un atbalstot iekšējo tirgu iedzīvotāju labā.

- Ilgtspējīgas bioenerģijas Eiropas iniciatīva

Daudzsološākajām bioenerģijas tehnoloģijām jāsasniedz komerciāla gatavība, lai modernas biodegvielas un augstas efektivitātes koģenerācijas elektroenerģiju no biomasas varētu ražot lielā mērogā un ilgtspējīgā veidā. Izstrādes pakāpe dažādām bioenerģijas metodēm atšķiras. Vairākām tehnoloģijām nākamais aktuālais posms ir demonstrācija atbilstošā mērogā — eksperimentālas ražotnes, pirmskomerciālas stadijas demonstrējumi vai rūpniecisks līmenis. Lai pilnībā ņemtu vērā dažādos ģeogrāfiskos un klimata apstākļus un loģistikas ierobežojumus, visā Eiropā jāuzceļ ap 30 šādu ražotņu. Lai atbalstītu ilgtspējīgas bioenerģijas nozares attīstību pēc 2020. gada, nepieciešama ilgtermiņa pētniecības programma.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 9 miljardi euro. Līdz 2020. gadam ES energobilances daļa, ko aizņems izmaksu ziņā konkurētspējīga bioenerģija, kas izmantota atbilstoši jaunajā atjaunojamo energoresursu direktīvā[6] noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, varētu būt vismaz 14 %. Tiktu radīti vairāk nekā 200 000 vietējo darbavietu.

- CO 2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas Eiropas iniciatīva

Lai ES varētu sasniegt gandrīz nulles emisiju elektroenerģijas ražošanu 2050. gadā un lai ievērojamās ogļu rezerves pasaulē, kuru izmantošana, visticamāk, turpināsies, nepaātrinātu klimata pārmaiņas, plašas komercializācijas stadijā jāattīsta oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas ( CCS ) tehnoloģijas. Aktuālākais uzdevums ir rūpnieciskā mērogā demonstrēt pilnu CCS ķēdi reprezentatīvai dažādu uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas risinājumu virknei. Vienlaikus vajadzīga plaša pētniecības programma, lai izstrādātu modernākus komponentus, integrētas sistēmas un procesus, padarot CCS komerciāli izdevīgu jaunās fosilā kurināmā elektrostacijās, kas tiks nodotas ekspluatācijā pēc 2020. gada.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 13 miljardi euro. Mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt CCS izmaksas līdz 30-50 euro par tonnu ietaupītā CO2, tādējādi nodrošinot šīs tehnoloģijas izdevīgumu oglekļa tirdzniecības vidē.

- Ilgtspējīgas kodolskaldīšanas iniciatīva

Kodolskaldīšanai jāvirzās uz ilgtermiņa ilgtspējību, izmantojot jaunu reaktoru tipa paaudzi — IV paaudzes reaktorus. Jaunie reaktori tiks projektēti ar maksimālu konstrukcijas drošumu, lielāku lietderības koeficientu, radīs mazāk radioaktīvu atkritumu, un tiem būs mazāks izplatīšanās risks. Paredzēts, ka šie reaktori komerciālā līmenī darbosies 2040. gadā, bet, lai to panāktu, jāsāk strādāt jau tagad. Līdz 2020. gadam galveno programmas daļu veidos prototipu un demonstrējumu objektu projektēšana un būvniecība, degvielas ražošanas laboratorijas un eksperimentālie objekti, kā arī pētniecības programma jaunu materiālu un komponentu izstrādei, lai paaugstinātu reaktoru rūpniecisko un ekonomisko izdevīgumu. Programmās tiks izmantotās plašās zināšanas un pieredze, kas gūta no pašreizējās kodoltehnoloģijas, kura palīdz sasniegt SET plāna 2020. gada mērķus.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 7 miljardi euro. Līdz 2020. gadam jāsāk pirmo IV paaudzes prototipu ekspluatācija. Nākamajos desmit gados varētu parādīties pirmo koģenerācijas reaktoru demonstrējumu projekti, lai pārbaudītu tehnoloģiju savienojumā ar rūpniecības procesiem.

- Kurināmā elementi un ūdeņradis

Laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam tika izveidota kurināmā elementu un ūdeņraža kopīga tehnoloģiju iniciatīva ar Kopienas finansējumu 470 miljoni euro un vismaz tikpat daudz līdzekļu no nozares resursiem.

Šī iniciatīva nodrošina „minimālo kritisko masu” efektīvu un izmaksu ziņā izdevīgu dažādu lietojumu tehnoloģiju izstrādei un pārbaudei. Taču, lai sasniegtu nozares noteiktos kritērijus ienākšanai tirgū, vajadzīgi ievērojami papildu resursi. Jo īpaši nepieciešams vairāk un lielāka mēroga demonstrējumu un pirmkomerciālās stadijas ieviešanas pasākumu portatīvām un stacionārām iekārtām un transportlīdzekļiem, kā arī ilgtermiņa pētniecība un tehnoloģiju izstrāde, lai izveidotu konkurētspējīgu kurināmā elementu ķēdi un ilgtspējīgu ūdeņraža infrastruktūru visā ES. Aprēķini liecina, ka laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam papildus vajadzīgais publiskā un privātā sektora finansējums ir 5 miljardi euro.

2.2 Energoefektivitāte — „Progresīvo pilsētu” iniciatīva ( Smart Cities )

Energoefektivitāte ir vienkāršākā un lētākā CO2 emisiju samazināšanas metode. Transporta, būvniecības un ražošanas nozarē tehnoloģiskās iespējas jāpārvērš par uzņēmējdarbības iespējām. Jaunās Eiropas iniciatīvas „Smart Cities” mērķis ir radīt apstākļus, kas rosinātu energoefektivitātes tehnoloģiju iekļūšanu plaša patēriņa tirgū.

Tajā tiks sniegts atbalsts progresīvām un novatoriskām pilsētām (piemēram, no „Pilsētas mēru pakta”), kas pielāgos savas ēkas, energotīklus un transporta sistēmas nākotnes vajadzībām, praktiski demonstrējot pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Pilsētas un reģioni, kas piedalās iniciatīvā, pārbaudīs un demonstrēs, kādi ir ieguvumi, pārsniedzot pašreizējos ES enerģētikas un klimata mērķus, t.i., ja tiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu 40 % apmērā līdz 2020. gadam, izmantojot ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, sadali un izmantojumu.

Aprēķini liecina, ka kopējās publiskā un privātā sektora investīcijas, kas vajadzīgas Eiropā nākamajos 10 gados, ir 11 miljardi euro. Paredzams, ka līdz 2020. gadam, pateicoties iniciatīvai „Smart Cities”, 25 līdz 30 pilsētas rādīs priekšzīmi pārejai uz zemu oglekļa emisiju nākotni. Šīs pilsētas kalpos kā kodoli, no kuriem Eiropas mērogā izplatīsies viedi tīkli, jauna ēku paaudze un zemu oglekļa emisiju transporta risinājumi, krasi mainot mūsu energosistēmas seju.

2.3 Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse

Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse paceļ valstu pētniecības institūtu sadarbību jaunā līmenī — tā vairs nav tikai ad hoc līdzdalība nekoordinētos kopīgos projektos, bet gan kopīgu programmu kolektīva plānošana un īstenošana. Lai sekmētu jaunas paaudzes zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju izstrādi, alianse jāizmanto kā virzītājspēks, palielinot kopīgo programmu mērogu ar papildu investīcijām. Ievērojami jāpaātrina process, kurā idejas pārkāpj laboratorijas slieksni un attīstās līdz pakāpei, kur tās pārņem rūpniecība. Gudrāko prātu mobilizāciju nodrošinās universitāšu iesaiste aliansē, izmantojot Eiropas Universitāšu asociācijas platformu.

Nākamajos divos gados alianse uzsāks un īstenos kopīgas programmas, kas ar konkrētiem tehnoloģiju mērķiem risinās SET plānā izklāstītos uzdevumus. Lai nodrošinātu atbilstību rūpniecības interesēm, tiks veidota cieša sasaiste ar rūpniecības iniciatīvām. Vērtējot pēc pašreizējās attīstības gaitas, alianse varētu paplašināt savu darbību, pārvaldot papildu publiskā sektora ES un valsts līmeņa investīcijas 5 miljardu euro apmērā 10 gadu laikposmā.

2.4 Papildu pasākumi un iniciatīvas

- Cita veida tehnoloģijas

Pēc Padomes un Parlamenta aicinājuma Komisija[7] pēta citas tehnoloģijas ar lielu potenciālu, piemēram, citus jūras atjaunojamos enerģijas avotus[8], enerģijas uzglabāšanu un atjaunojamo siltumapgādi un dzesēšanu. Kodolenerģētikas jomā, lai arī turpmāk varētu izmantot šīs tehnoloģijas ieguldījumu zemu oglekļa emisiju elektroenerģijas ražošanā, jāatrisina divas lielākās SET plānā izklāstītās problēmas — infrastruktūras darba mūža pagarināšana un kodolatkritumi.

- Kodolsintēzes enerģija

Kodolsintēze ilgtermiņā ir daudzsološs enerģijas avots. Euratom , ITER starptautiskā nolīguma centrs, joprojām ir apņēmības pilna sekmīgi realizēt ITER projektu, kur būvniecības fāzē vajadzīgas lielas kapitāla investīcijas.

- Revolucionāra zinātne

Motoru degviela no saules gaismas, pusvadītāju (digitālie) gaismas avoti, kas kalpo desmitiem gadu, akumulatori, kas uzglabā elektroenerģiju desmitreiz lielākā blīvumā par tagadējo. Tās ir tikai dažas no nākotnes tehnoloģijām. Taču, lai tās varētu izmantot, mums jāspēj izpētīt arvien sarežģītākas fizikas un ķīmijas parādības, kas nosaka vielu īpašības un mijiedarbību[9].

Fundamentālā pētniecība ES nesaņem pietiekamu finansējumu. Eiropas Pētniecības padome ir sākusi risināt šo problēmu, bet tajā nav paredzēta īpaša enerģētikas programma. Tikmēr ASV nesen paziņoja par 46 enerģētikas progresīvās pētniecības centru izveidi ar 777 miljonus ASV dolāru (555 miljonus euro) lielu budžetu nākamajiem 5 gadiem. Ja Eiropa neveiks līdzvērtīgu ieguldījumu, tā nespēs tikt līdzi, kad jauni atklājumi aizstās pašreizējās tehnoloģijas. Lai ieliktu drošu pamatu mūsu turpmākajai konkurētspējai, kas spēs stāties pretī spēcīgajai starptautiskajai konkurencei, nākamajos 10 gados fundamentālajā pētniecībā papildus jāiegulda 1 miljards euro.

- Zinātnes un pētniecības centru mobilizācija

Darbam enerģētikas un klimata problēmu risināšanā jāmobilizē ne vien Eiropas Pētniecības alianse, bet arī citi zinātnes un pētniecības centri. Kohēzijas politika ievērojami palīdz nostiprināt un attīstīt ES pētniecības kapacitāti, sekmēt jaunu izcilības centru veidošanos un palielināt cilvēkkapitāla potenciālu. ES enerģētikas politikas atbalstam var izmantot citu nozaru speciālistus un zināšanas. Piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūra varētu palīdzēt pielāgot modernus izolācijas materiālus un ultraefektīvas energosistēmas lietojumam zemes energosistēmās, vai izmantot kosmosa sistēmas energosistēmu uzraudzībai un vadībai un tiesību aktu īstenošanai.

Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) ierosinātās zinātnes un inovāciju kopienas ilgtspējīgas enerģijas un klimata pārmaiņu adaptācijas un mitigācijas pasākumu jomā darbosies pēc uzņēmējdarbības principiem, sekmējot jaunu talantu rašanos un pilnībā izmantojot jaunas inovāciju iespējas. Paredzams, ka katrai no minētajām kopienām budžets būs apmēram 50-100 miljonu euro, un ceturto daļu no šīs summas segs ETI. Ja šo kopienu dalībnieki piedalītos arī SET plāna iniciatīvās, aktivitātes viena otru papildinātu un varētu izvairīties no pārklāšanās.

- Starptautiskā sadarbība

Sadarbība tehnoloģiju attīstības jomā būs svarīgs Kopenhāgenas sarunu elements. Tajās tiks spriests par vajadzīgajām izmaksām un īstenošanas veidu. G20 valstis ir apņēmušās stimulēt investīcijas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās un energoefektivitātē, kā arī sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu šādiem projektiem jaunattīstības valstīs. Tas ietver arī pasākumus tīru energotehnoloģiju izplatīšanai vai pārņemšanai, vienlaikus aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības.

ES ir gatava sniegt taisnīgu ieguldījumu starptautiskajā atbalstā, izmantojot daudzpusējus instrumentus un intensīvāk un plašāk izvēršot divpusējo sadarbību zemu oglekļa emisiju jomā.

Komisija jau šobrīd cieši sadarbojas ar ASV un Japānu, lai izveidotu konkrētu rīcības plānu intensīvākai sadarbībai enerģētikas pētniecībā. Mēs izmantosim gūto pieredzi sadarbības palielināšanai ar citiem stratēģiski svarīgākajiem partneriem. Vienlaikus mēs turpināsim pilnveidot dalībvalstu un EK pasākumu koordināciju, lai varētu aktīvāk sadarboties ar partneriem visā pasaulē. Uzlabot apstākļus, kādos strādā starptautiskā pētniecība, palīdzēs ES Stratēģiskais forums starptautiskajai sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā[10].

Dažādās jaunattīstības valstīs situācija ir atšķirīga, tāpēc vajadzīgi arī atšķirīgi pasākumi un mērķi. Dažos pēdējos gados vairākas jaunattīstības valstis, to vidū Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija, ir izstrādājušas nacionālās klimata pārmaiņu stratēģijas. ES atbalsta jaunattīstības valstu virzību uz zemu oglekļa emisiju attīstību. Konkrēts piemērs sadarbībai tehnoloģiju jomā ir ES un Ķīnas gandrīz nulles emisiju ogļu projekts, kur tiek demonstrētas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas. Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds ( GEEREF )[11] investēs atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras fondos un tamlīdzīgās investīciju struktūrās, kurās ievērotas reģionālās vajadzības un attiecīgās vietas apstākļi. Vēl jāmin tādas iniciatīvas kā Vidusjūras reģiona saules enerģijas plāns ( Mediterranean Solar Plan ) un Āfrikas un ES enerģētikas partnerība.

3. Risku sadale un resursu apkopošana

Ņemot vērā šobrīd pieejamo informāciju, Komisija uzskata — lai panāktu SET plāna pasākumu virzību, investīcijām ES jāpieaug no pašreizējiem 3 miljardiem euro gadā līdz apmēram 8 miljardiem euro gadā[12]. Tas nozīmē, ka nākamajos 10 gados papildus no publiskā un privātā sektora līdzekļiem jāiegulda 50 miljardi euro.

Tā kā zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas dažādās attīstības cikla stadijās saskaras ar nepārtrauktiem riskiem, vajadzīga riska sadalīšanas pieeja, kurā visi dalībnieki, gan no publiskā, gan privātā sektora, uzņemas daļu riska atbilstoši savai darbības jomai un iesaistīšanās pamatojumam. Kopumā darbojas princips — jo lielāka tehnoloģijas nenoteiktības pakāpe, jo lielāks ir vajadzīgais atbalsts no sabiedrības līdzekļiem un neatmaksājamu piešķīrumu īpatsvars. Ja tirgus risks dominē tirgus nepilnību dēļ, publiskā sektora atbalsts vajadzīgs arī spēles noteikumu sakārtošanai, turklāt regulēšana var palīdzēt arī novērst tirgus nepilnības. Citos gadījumos risinājums jāatstāj privātā sektora ziņā.

Rūpniecībai jābūt gatavai paātrināt tehnoloģiju attīstību un īsā laikā tās ieviest praksē. Bankām un privātiem investoriem būs jānodrošina finansējums un ievērojamas summas jāiegulda uzņēmumos, kas sekmēs pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku. Tas, protams, ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā finanšu krīzi, kurā investori pastiprināti izvairās no riska un kur investīcijas jaunās, šaubīgākās tehnoloģijās nav prioritāte. Tāpēc publiskā sektora iestādēm jābūt gatavām piedāvāt atbilstošus stimulus un konsekventus politiskos signālus un, ja vajadzīgs, ievērojami palielināt sabiedrisko finansējumu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībai[13].

Enerģētikas pētniecībā, neskaitot kodolenerģētiku, 2007. gadā 70 % finansējuma nāca no privātiem avotiem un 30 % — no publiskā sektora. Ņemot vērā enerģētikas pārorientācijas sabiedriski politisko dabu un pašreizējo ekonomisko situāciju, jāizskata iespēja īstermiņa būtiski paaugstināt publiskā sektora finansējuma daļu, panākot līdzvērtīgāku ieguldījumu.

Līdz šim 80 % publiskā sektora investīciju enerģētikas pētniecībā, neskaitot kodolenerģētiku, tika veiktas valstu līmenī, un 20 % — Kopienas līmenī. Steidzīgi jāīsteno mērķorientētas, integrētas programmas to tehnoloģiju attīstībai, kam ir plašas ieviešanas potenciāls visā ES, tāpēc viena no iespējām, ko varētu apsvērt, pārskatot budžetu, ir sabiedriskā finansējuma daļas pieaugums Kopienas līmenī.

Nepieciešamais Kopienas finansējums cita starpā būtu atkarīgs no dalībvalstu ieinteresētības līdzfinansēt SET plāna iniciatīvas, izmantojot kopīgu plānošanu[14] pēc „mainīgās ģeometrijas” principa. Šāda kārtība ļaus dažādām dalībvalstu grupām sadarboties tieši to tehnoloģiju jomā, kuras attiecīgās valstis interesē visvairāk, atbilstoši izvēlētajai energobilancei, iekšzemes resursiem un izmantošanas potenciālam.

Kopienas līmeņa intervences pamatojums

ES sabiedriski finansētās pētniecības ainu galvenokārt veido Komisijas pārvaldītais Eiropas „kopējais katls”, Pētniecības pamatprogramma un dalībvalstu atsevišķi pārvaldītās valsts programmas. Katram no iesaistītajiem dalībniekiem jāizmanto savas spējas un iespējas.

ES līmeņa rīcības pamatā jābūt augsta riska, augstu izmaksu ilgtermiņa programmām, kas nav pa spēkam atsevišķām dalībvalstīm un kas sadalīs risku un panāks tādu tvērumu un apjomradītus ieguvumus, kuri citā līmenī nebūtu iespējami. ES mērogā var izveidot optimālu pasākumu programmu un sekmēt zināšanu apmaiņu un informācijas izplatību, tādējādi samazinot mērķa sasniegšanas kopējās izmaksas. Šajā līmenī var risināt pārrobežu problēmas un ātri piesaistīt vairāk talantu, zināšanu, panākt lielāku sadarbību starp nozarēm, nekā tas iespējams valsts mērogā. Turklāt šādi tiktu vairāk stimulēta rūpniecības līdzdalība un valstu pasākumu koordinācija, izmantojot finanšu instrumentus, kas sekmē Eiropas pētniecības telpu.

4. Iespējamie publiskā finansējuma avoti

Jaunā Eiropas emisiju tirdzniecības sistēma[15] paredz no 2013. gada izveidot pozitīvu ciklu, kurā izsoles ieņēmumus valsts līmenī reinvestēs efektīvāku un izdevīgāku tīro tehnoloģiju izstrādē. Par ieņēmumu izlietojumu lemj dalībvalstis, bet vismaz 50 % jāizmanto pasākumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, tostarp jaunattīstības valstīs.

300 miljonus ES kvotu, kas atlikti no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) jaunpienācēju rezerves, izmantos, lai atbalstītu oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu un novatorisku atjaunojamo enerģiju. Šīs kvotas būs pieejamas dalībvalstīs demonstrējumu projektu finansēšanai, kurus atlasīs pēc Kopienas līmenī noteiktiem kritērijiem. Taču šī sistēma nerisina tehnoloģiju riskus, tā tikai sekmē esošo tehnoloģiju komercializāciju, kompensējot papildu izmaksas salīdzinājumā ar tradicionālajām tehnoloģijām.

ES līmenī šim mērķim atbilstošākie instrumenti ir pašreizējās Kopienas programmas, piemēram, pētniecības pamatprogramma, programma „Saprātīga enerģija Eiropai” un Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai[16] (attiecībā uz CCS un jūras vēja enerģiju), taču to pašreizējie resursi nav pietiekami visu SET plānā ierosināto darbību realizēšanai.

Komisijas konkrētie priekšlikumi īstenot SET plānu ir balstīti uz nepieciešamību rīkoties bez kavēšanās, saskaņot pieeju visā ES, kā arī vēlmi samazināt kopējās izmaksas, optimizējot finansēto projektu portfeli. Šādas pieejas pamatā ir apziņa, ka ES finansējums var nodrošināt pievienoto vērtību, jo īpaši konkrētu mērķu sasniegšanu, iedarbīgu īstenošanu un ierobežotu resursu efektīvāku izmantošanu.

5. Saskaņotības pilnveidošana un finanšu aprindu mobilizēšana

Finansējums ir tikai viena medaļas puse. Tas ir arī pareizi jātērē — pēc iespējas jāpanāk publiskā finansējuma stimulējošais un sviras efekts, kā arī jānodrošina maksimāli ieguvumi sabiedrībai.

Finansēšanas instrumentu komplekts ir plašs. Tajā ietilpst pētniecības un tehnoloģiju izstrādes, kā arī jauninājumu programmas valsts un ES līmenī, aizņēmumu finansējums, riska kapitāla līdzekļi, infrastruktūras fondi un tirgus instrumenti. Joprojām neatrisināta problēma ir resursu nepietiekamība, sadrumstalotība un sinerģijas neizmantošana. Piešķīrumu, subsīdiju, aizdevumu un kapitāla sniedzēji pārsvarā darbojas individuāli bez kopējās stratēģijas vai optimizācijas. SET plāns to var risināt, izveidojot konsekventāku partnerības pieeju.

Sabiedrisko programmu saskaņotības pilnveidošana

Lai palielinātu rezultativitāti un efektivitāti, Komisijas prioritāte būs SET plāna īstenošanas posms, un tā turpinās uzlabot koordināciju starp pašreizējām Kopienas enerģētikas jomas programmām un citām Kopienas iniciatīvām, piemēram, Eiropas enerģētikas programmu ekonomikas atveseļošanai un 300 miljonu ES kvotu izmantošanu, kas ETS ietvaros atliktas demonstrējumu projektiem.

Īstenojot SET plānu, pakāpeniski atteiksimies no pašreizējās prakses finansēt atsevišķus projektus un pāriesim uz programmu līdzfinansēšanu. Turpmāk izmantojamais Eiropas mēroga enerģētikas pētniecības sadarbības modelis ir efektīvi kombinēt pašreizējos publiskā sektora resursus un izveidot elastīgu publiskā un privātā sektora partnerību ar nozares dalībniekiem.

Lai īstenotu šādu pieeju, vajadzīgas funkcionālas privātā un publiskā sektora partnerības, kas vienlaikus aizsargā sabiedrības finansiālās intereses, līdzsvaro kontroli un risku un ir pietiekami elastīgas, lai varētu efektīvi sadarboties ar privāto sektoru.

Vienlaikus, lai mobilizētu pietiekamus resursus liela mēroga demonstrējumu projektu finansēšanai, mēs meklēsim jaunus paņēmienus, kā kombinēt dažādu nozares dalībnieku un instrumentu resursus, piemēram, piešķīrumus, aizdevumus un kredītu garantijas. Koordinācijas uzlabošanā un pieejamā finansējuma secīguma nodrošināšanā svarīga loma ir Eiropas Investīciju bankai, kā par to liecina Riska dalīšanas finanšu mehānisms ( RSFF ), kurā paaugstināta riska pētniecības un izstrādes projektus, tostarp enerģētikas nozarē, finansē, Septītās pamatprogrammas budžetu apvienojot ar EIB līdzekļiem.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā ES jāizveido struktūra, kas ļaus nodrošināt lielāku, paredzamāku un stabilāku finansēšanas sistēmu zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībai. Šāda sistēma pilnveidotu pašreizējo un jaunu pasākumu saskaņotību, paaugstinātu politikas efektivitāti, palielinātu rīcības mērķorientāciju un precīzāku atbilstību uzdevumam, padarītu to pārredzamāku un izvairītos no pārklāšanās, kā arī veicinātu mūsu realizēto pasākumu izpratni starp ieinteresētajām aprindām un Eiropas iedzīvotājiem.

Kopīgi pasākumi ar Eiropas Investīciju banku (EIB) – finanšu aprindu mobilizēšana

EIB aizdevumi spēj piesaistīt un veicināt citus publiskā un privātā sektora resursus. Reaģējot uz finanšu krīzi un atbilstoši Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānam[17], EIB palielināja plānoto enerģētikas kreditēšanas apjomu līdz 9,5 miljardiem euro 2009. gadā un 10,25 miljardiem euro 2010. gadā, kas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar 6,5 miljardu euro mērķvērtību 2008. gadā.

Tāpēc Komisija un EIB kopā gatavo šādas iniciatīvas, kas ļaus bankai palielināto aizdevumu apjomu izmantot SET plāna mērķu finansēšanai.

- Palielināt RSFF kapacitāti, lai ar tā resursiem varētu atbalstīt SET plānu. Īpaši svarīgi ir novērtēt riska kapitāla atbilstību finansējuma apjomam, kas vajadzīgs tehnoloģiju ceļvežu mērķu sasniegšanai līdz 2020. gadam. Šis vērtējums jāiekļauj RSFF vidusposma pārskatā.

- Ievērojami palielināt resursus, kas piešķirti „2020 Eiropas pamatkapitāla fondam enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai” (Marguerite fondam), kuru izveidojusi EIB un citas publiskas ilgtermiņa finanšu iestādes dalībvalstīs.

- Izveidot īpašu kopīgu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas instrumentu, kas finansēs zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju sākotnējo iekļūšanu tirgū. Kā kopīga Komisijas un EIB pilotiniciatīva 2009. gadā uzsākts 15 miljonu euro instruments, ar ko sniedz tehnisko palīdzību pašvaldībām rentablu projektu izstrādei ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu ietvaros[18].

- Palielināt ES atbalstu riska kapitāla tirgiem, jo īpaši sekmēt investīciju palielinājumu zemu oglekļa emisiju tehnoloģijās, izmantojot strauji augošu un novatorisku MVU mehānismu ( GIF ), kas ietilpst Konkurences un jauninājumu programmā (KJP).

- Aprēķināt optimālo finanšu paketi lieliem demonstrējumu vai tirgus replikācijas projektiem, tostarp iespēju apvienot neatmaksājamus piešķīrumus ar aizdevumiem vai riska dalīšanas produktiem.

- Izveidot ciešāku saikni starp EIB un Eiropas Kopienas Vadības grupu stratēģisko energotehnoloģiju jomā, ja vajadzīgs, uzaicinot EIB piedalīties grupas darbā.

6. Secinājumi.

Virzīties uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku nozīmē apgūt, testēt un ieviest jaunas tehnoloģijas. Lai šo redzējumu pārvērstu realitātē, ES ir norādījusi politisko virzienu, enerģētikas un klimata pakā ierosinot visaptverošu politisko regulējumu. SET plāns ir tehnoloģiju attīstības pīlārs. Tagad iniciatīva jāpārņem privātajam sektoram, apzinoties, ka pārāk augsta riska gadījumā tiks sniegts sabiedriskais atbalsts, jo pārorientācija uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku ir prioritāte.

Ievērojami un bez kavēšanās jāpalielina publiskā un privātā sektora investīcijas energotehnoloģiju attīstībā. Sabiedriskās politikas mērķu piepildīšana un tirgus nepilnību pārvarēšana ir pamatots iemesls iepludināt finansējumu no publiskā sektora. Pārliecinošāka intervence ES līmenī var izrādīties viens no efektīvākajiem veidiem vajadzīgā plašā tehnoloģiju spektra attīstībai.

Tāpēc Komisija aicina Padomi un Parlamentu

- atbalstīt tehnoloģiju ceļvežus 2010-2020. gadam un attiecīgi aicināt Komisiju uzsākt Eiropas rūpniecības iniciatīvas 2010. gadā,

- nolemt koncentrēt pašreizējās Kopienas programmas SET plāna iniciatīvu atbalstam,

- aicināt dalībvalstis intensīvāk atbalstīt zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju finansēšanu, tostarp attiecīgi orientējot atbalsta instrumentus, kā arī sniegt ieguldījumu SET plāna iniciatīvu īstenošanā, izmantojot mainīgās ģeometrijas kopīgās plānošanas pieeju, kurā tiek saglabāta valsts pētniecības finansējuma suverenitāte,

- atbalstīt ierosināto EIB grupas finanšu instrumentu, piemēram, RFSS , Marguerite fonda un strauji augošu un novatorisku MVU mehānisma ( GIF ), papildināšanu, lai sniegtu ieguldījumu SET plāna finansēšanā,

- atbalstīt Komisijas un EIB nodomu aprēķināt optimālo finanšu paketi lieliem demonstrējumu un tirgus replikācijas projektiem un izveidot īpašu kopīgu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas instrumentu, kas finansēs zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju sākotnējo iekļūšanu tirgū, atbalstīt Komisijas idejas par zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju finansēšanas sekmēšanu vidējā termiņā,

- nolemt palielināt pašreizējo un jaunu starptautisku tehnoloģijām veltītu iniciatīvu mērogu.

[1] COM(2009)475 izklāstīts Komisijas priekšlikums Kopenhāgenas vienošanās Eiropas plānam.

[2] COM (2007)723, 22.11.2007.

[3] SEC(2009)1296, 7.10.2009.

[4] Pārējais finansējums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 20 % atjaunojamās enerģijas mērķi 2020. gadā, galvenokārt tehnoloģiju ieviešanai, tiks izklāstīts Komisijas paziņojumā 2010. gadā.

[5] Kā ierosināts 2007. gada novembra paziņojumā par SET plānu un apstiprināts 2008. gada 28. februārī Padomē un 2008. gada 9. jūlijā Eiropas Parlamentā (Buzeka ziņojums).

[6] Direktīva 2009/28/EK, 23.4.2009.

[7] Izmantojot SETIS — SET plāna informācijas sistēmu.

[8] Tostarp viļņu, plūdmaiņu, straumju un jūras siltuma enerģija.

[9] COM(2009)512, 30.9.2009., izklāstīts pamats kopējai svarīgu pamattehnoloģiju stratēģijai ES.

[10] Forumu izveidojusi CREST — Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos, Eiropas Komisijas un ES Padomes padomdevēja.

[11] Izveidojusi Eiropas Komisija, Vācija un Norvēģija. http://www.eif.org/about/geeref.htm.

[12] Attiecīgie aprēķini sīkāk izklāstīti ietekmes novērtējumā, kas papildina šo paziņojumu, proti, SEC(2009)1297, 7.10.2009.

[13] Attiecībā uz sabiedrisko finansējumu, kas ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jāievēro prasība par iepriekšēju paziņojumu Komisijai un spēkā esošie noteikumi par valsts atbalstu.

[14] COM (2008) 468, galīgā redakcija, 15.07.2008.

[15] Direktīva 2003/87/EK ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/29/EK.

[16] Regula (EK) Nr. 663/2009, 13.7.2009.; OV L 200/31, 31.7.2009.

[17] COM(2008) 800, 26.11.2008.

[18] Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna Ilgtspējīgas enerģijas finansēšanas iniciatīva, ko finansē, izmantojot programmu „Saprātīga enerģija Eiropai II”.