[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.6.2009

COM(2009) 266 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darba metode Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta īstenošanas uzraudzībai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Darba metode Eiropas Imigrācijas un patvēruma pakta īstenošanas uzraudzībai

1. IEVADS

Eiropadome 2008. gada 15.–16. oktobrī pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu[1] pēc tam, kad bija iesniegts Komisijas 2008. gada jūnija paziņojums „Kopēja imigrācijas politika Eiropai. Principi, darbības un instrumenti”[2]. Pakts ir izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšējo 10 gadu sasniegumiem, un tas ir nākamais solis ceļā uz visaptverošu ES migrācijas politiku. Eiropadome uzņēmās piecas pamatsaistības, kas tiks attīstītas un pārveidotas konkrētos pasākumus tās programmas ietvaros, kas aizstās Hāgas programmu:

- organizēt legālu imigrāciju, ņemot vērā katras dalībvalsts konstatētās prioritātes, vajadzības un spējas uzņemt migrantus, kā arī veicināt integrāciju;

- kontrolēt nelegālo imigrāciju, nodrošinot nelegālo imigrantu atgriešanos izcelsmes valstīs vai kādā tranzītvalstī;

- celt robežkontroļu efektivitāti;

- padarīt Eiropu par patvēruma vietu;

- izvērst plašas partnerattiecības ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, lai veicinātu migrācijas un attīstības sinerģiju.

Pieņemot paktu, Eiropadome nolēma rīkot gadskārtējas debates par imigrācijas un patvēruma politiku. Gadskārtējās debates ļaus Eiropadomei uzraudzīt, kā Eiropas Savienība un dalībvalstis īsteno paktu un nākamo daudzgadu programmu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, kas no 2010. gada aizstās Hāgas programmu.

Pakta dokumentā Eiropadome attiecībā uz šīm debatēm:

- aicināja Komisiju ik gadu sniegt Padomei ziņojumu, kas balstās uz dalībvalstu ieguldījumiem un ko vajadzības gadījumā papildina priekšlikumi un ierosinājumi, par to, kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis īsteno šo paktu un programmu, kas nomainīs Hāgas programmu;

- uzsvēra, ka debates dos iespēju Eiropadomei saņemt informāciju par svarīgākajiem pasākumiem, ko katra dalībvalsts gatavojas īstenot imigrācijas un patvēruma politikā.

Lai sagatavotos debatēm, Eiropadome aicināja Komisiju iesniegt Padomei ierosinājumu par turpmāko darba metodi. Šis paziņojums ir atbilde uz šo pieprasījumu.

Šajā paziņojumā aprakstītās darba metodes mērķis ir sagatavoties Eiropadomes pirmajām gadskārtējām debatēm, kas notiks 2010. gada jūnijā.

Izmantojot šo darba metodi, Komisija sagatavos gada ziņojumu Padomei (turpmāk – „Komisijas gada ziņojums”), izmantojot dalībvalstu sniegtās ziņas un no dažādiem avotiem iegūtu faktisko informāciju atbilstīgi turpmāk aprakstītajam darba veidam un termiņiem.

2. KOMISIJAS GADA ZIņOJUMS („REZULTāTS”)

Ņemot vērā paktā aprakstīto gadskārtējo debašu raksturu, Komisijas gada ziņojumam būs divas daļas:

- īss apkopojošs politisks ziņojums, kurā aprakstīti galvenie notikumi pārskata periodā, svarīgākie turpmākā darba elementi ES un dalībvalstu līmenī un Komisijas ierosinātie ieteikumi;

- garāks un detalizētāks ziņojums par galvenajiem īstenotajiem pasākumiem un svarīgākajiem turpmākā darba elementiem ES un dalībvalstu līmenī attiecībā uz katru no paktā minētajām saistībām.

No 2011. gada darba metode jāpapildina tā, lai tā ietvertu saistības saskaņā ar programmu, kas aizstās Hāgas programmu, un šai programmai pievienoto Rīcības plānu. Turklāt darba metodi uzlabos un attīstīs, ņemot vērā pieredzi un kopējās metodes, kas ierosinātas Komisijas 2008. gada jūnija Paziņojumā „Kopēja imigrācijas politika Eiropai. Principi, darbības un instrumenti”[3]. Jo īpaši saistības, kas noteiktas paktā un programmā, kas aizstās Hāgas programmu, vajadzētu piemērotā veidā izteikt kā kopējus mērķus un rādītājus, lai uzlabotu veikto pasākumu salīdzināmību un nodrošinātu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos. Darba metodē jāiekļauj arī jaunas saistības, par kurām vienosies Eiropadome.

3. INFORMāCIJAS AVOTI KOMISIJAS GADA ZIņOJUMAM („RESURSI”)

Darba metodei vajadzīgo informāciju Komisija saņems vai nu no dalībvalstīm, vai tā būs Komisijai tieši pieejama ar mehānismiem, kas izstrādāti ES migrācijas politikas ietvaros.

3.1. Dalībvalstu sniedzamā informācija

Lai noskaidrotu galvenos īstenotos pasākumus un svarīgākos turpmākā darba elementus dalībvalstu līmenī, būs vajadzīga dalībvalstu sniegtā informācija. Tas ir atzīts Eiropas paktā, nosakot, ka Komisijas gada ziņojuma pamatā jābūt dalībvalstu ieguldījumam. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm katru gadu ir jāpiedalās ziņojuma sagatavošanā, sniedzot īsu politisku ziņojumu un faktisko informāciju. Dalībvalstīm lūgs izmantot vienotu struktūru informācijas sniegšanai. Komisijas 2010. gada ziņojuma vienotā struktūra (kas ir pievienota pielikumā) balstīsies uz paktā izklāstītajām saistībām. Lai uzlabotu dalībvalstu informācijas salīdzināmību, Komisija 2009. gada decembrī nosūtīs dalībvalstīm oficiālu pieprasījumu, kurās sniegs precīzākas vadlīnijas.

Pašreizējās ekonomikas krīzes ietekme uz migrācijas plūsmām sāks izpausties 2009. gadā. Tomēr, kā aprakstīts nākamajā iedaļā, Kopienas saskaņotie statistikas dati par 2009. gadu (jomās, kas nav saistītas ar patvērumu) nebūs pieejami tik ātri, lai tos varētu iekļaut Komisijas 2010. gada ziņojumā. Tāpēc Komisija, kā norādīts pielikumā, lūgs dalībvalstīm sniegt vajadzīgos datus par 2009. gada pirmo pusi, ja tādi ir pieejami. Šādi dati netiks apkopoti atbilstoši saskaņotajiem standartiem un līdz ar to nebūs salīdzināmi; tomēr ar šādu datu palīdzību varētu noskaidrot tendences.

Dalībvalstu sniegtajai informācijai ir jābūt noderīgai ziņojuma sagatavošanā, tomēr nevajadzētu pārmērīgi noslogot dalībvalstu iestādes un vajadzētu izvairīties no dubulta darba. Tāpēc dalībvalstis, sniedzot ikgadējo informāciju, var atsaukties uz faktisko informāciju, kas pieejama gada politiskajā ziņojumā, ko sagatavojis Eiropas Migrācijas tīkla attiecīgās valsts kontaktpunkts, ja tās uzskata, ka tādējādi iespējams novērst dubultu darbu. Šie ziņojumi ir viens no dalībvalstu informācijas avotiem, kas ir tieši pieejami Komisijai un aprakstīti nākamajā iedaļā.

3.2. Komisijai pieejamā informācija

Attiecībā uz statistikas datiem jāpiezīmē, ka Statistikas regula (862/2007) paredz saskaņotas un salīdzināmas Kopienas statistikas apkopošanu migrācijas un patvēruma jomā, kā arī ziņu ievākšanu par saistītajām procedūrām[4]. Saskaņā ar regulu dalībvalstīm jāsniedz Komisijai ( Eurostat ) dati, datu iesniegšanas grafiks ir atkarīgs no konkrētā jautājuma; daži dati par patvērumu ir jāiesniedz ātrāk nekā dati par migrāciju[5]. Iegūtie dati, ko publicējusi Komisija ( Eurostat ) un kas jau ir izmantoti citos ziņojumos, piemēram, Eiropas Migrācijas tīkla statistikas ziņojumos, būs svarīgākais informācijas avots, izmantojot darba metodi.

Attiecībā uz patvērumu Komisija gada ziņojumā varēs atsaukties uz datiem par patvērumu un pirmās instances lēmumiem, un šie dati būs pietiekami aktuāli; 2010. gada ziņojumā varēs iekļaut šādus datus vismaz par 2009. gada pirmajiem trīs ceturkšņiem. Kaut arī Komisijas 2010. gada ziņojumā vēl nebūs iespējams iekļaut 2009. gada datus par galīgajiem patvēruma lēmumiem, tie tomēr Komisijai ( Eurostat ) būs pieejami līdz Eiropadomes gadskārtējām debatēm 2010. gada jūnijā.

Diemžēl citi 2009. gada statistikas dati par migrāciju nebūs pieejami tik ātri, lai tos varētu iekļaut Komisijas 2010. gada ziņojumā. Tomēr 2009. gada datus, kas saskaņā ar regulu dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ( Eurostat ) trīs mēnešu laikā pēc gada beigām (ietver datus par nelegālu ieceļošanu un uzturēšanos, kā arī par atgriešanos), Komisija ( Eurostat ) saņems pirms gada debatēm Eiropadomē.

Informācijas avoti par likumdošanas un politiskajām norisēm ir šādi:

1. Eiropas Migrācijas tīkla (EMT) ikgadējie politiskie ziņojumi. EMT mērķis ir apmierināt Kopienas un dalībvalstu iestāžu informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu ES politikas veidošanu šajās jomās[6]. Katrs valsts kontaktpunkts reizi gadā sniedz ziņojumu, kurā izklāstīts stāvoklis migrācijas un patvēruma jomā attiecīgajā dalībvalstī, ietverot politikas attīstību un statistikas datus[7]. Komisija aicinās EMT pārskatīt prasības politiskajiem gada ziņojumiem un to iesniegšanas termiņus, lai padarītu tos noderīgākus darba metodei;

2. informācija, ko sniedz dalībvalstis par vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” četriem fondiem: Eiropas Bēgļu fondu, Ārējo robežu fondu, Trešo valstu piederīgo integrācijas fondu un Eiropas atgriešanās fondu;

3. mehānisms savstarpējai apmaiņai ar informāciju ( MIM ) par dalībvalstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā[8]; tas ir līdzeklis, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem par valstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā, kuriem ir būtiska ietekme uz vairākām dalībvalstīm vai ES kopumā;

4. pašreizējie ziņojumi, ko sagatavojusi Komisija, piemēram, gada ziņojums par nelegālo imigrāciju[9] un ziņojumi par darba tirgu attīstību[10];

5. ziņojumi no aģentūrām (īpaši Frontex ) un organizācijām (piemēram, Cirefi [11]). Dažu informācijas avotu izmantošana būs ierobežota, jo Komisijas gada ziņojums būs sabiedrībai pieejams dokuments, kura pamatā ir tikai publiski pieejama informācija;

6. informācija, kas iegūta, īstenojot Kopīgo integrācijas programmu[12] (piemēram, informācija no Integrācijas valsts kontaktpunktiem, integrācijas rokasgrāmatām un Eiropas Integrācijas tīmekļa vietnes);

7. ārēju pētījumu informācija par īstenošanu, Komisijas ziņojumi un pārkāpumu procedūras.

Tiks skatīti arī citi informācijas avoti, tostarp darbs starptautiskajos forumos (piemēram, EDSO) un pētniecības projekti, jo īpaši tie, ko finansē no Kopienas pētniecības programmām.

4. PROCEDūRA UN TERMIņI

Paredzamais grafiks 2010. gada Komisijas ziņojumam.

Datums | Dalībvalstis | Komisija |

2009. gada septembra sākums | Oficiāls pieprasījums dalībvalstīm sniegt informāciju |

no novembra | Sākt gada ziņojumu sagatavošanu attiecībā uz īstenošanu ES līmenī |

novembra vidus | Dalībvalstīm jāiesniedz informācija par īstenošanu valstu līmenī. |

2010. gada janvāra vidus | Ja nepieciešams, dalībvalstis atjaunina informāciju. |

aprīļa vidus | Pieņemt un iesniegt gada ziņojumu |

no aprīļa līdz jūnija vidum | Sagatavošanās apspriedes Padomē. |

jūnija 3. nedēļa | Gadskārtējās debates Eiropadomes sanāksmē. |

jūlijs, septembris | Procedūras pārskatīšana un izvērtēšana, ierosinājumi uzlabojumiem nākamajā ciklā. |

Ar gada pārskatiem un izvērtēšanu būtu jāpanāk procedūras pakāpeniska uzlabošana. Pirmais nozīmīgais solis darba programmas izstrādē būs iekļaut tajā programmu, kas aizstās Hāgas programmu. Metodi uzlabos arī jaunie ziņošanas mehānismi, jo īpaši gada ziņojumi par patvēruma situāciju ES, ko saskaņā ar Komisijas ierosinājumu sagatavos jaundibinātais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs[13].

Turklāt citi pastāvošie Komisijas ziņošanas pienākumi, jo īpaši ziņojumi par nelegālo imigrāciju[14] un informāciju, kas nodota, izmantojot savstarpējas informācijas apmaiņas mehānismu[15], noteiktā laikā ir jāpārtrauc, un attiecīgā informācija ir jāiekļauj Komisijas gada ziņojumā par pakta īstenošanu.

5. SECINāJUMI

Darba metode papildinās imigrācijas un patvēruma jomu ar strukturētu gada ciklu ziņojumiem un augsta līmeņa politiskām debatēm. Gada ziņojums būs būtiskākais Komisijas politiskais paziņojums par imigrācijas un patvēruma politikas īstenošanu ES un valstu līmenī. Gadskārtēju debašu rīkošana Eiropadomē liecina, ka imigrācija un patvērums ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropas integrācijā. Tādējādi šī procedūra nodrošinās, ka jaunā iniciatīva – Eiropas pakts un nākamā daudzgadu programma brīvības, drošības un tiesiskuma jomā – tiks turpināta un ES vienotas imigrācijas un patvēruma politika tiks izstrādāta arī turpmāk, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašās vajadzības un Eiropas Savienības kopējās intereses.

Pielikums. Vienota struktūra dalībvalstu sniegtajai informācijai

I. Īss politisks ziņojums

Lūdzam sniegt kopsavilkumu par jūsu dalībvalsts darba rezultātu politisko izvērtējumu attiecībā uz 2008. gada oktobrī pieņemtā pakta piecām politikas jomām.

I. Legāla imigrācija – integrācija

Pamatsaistība: organizēt legālu imigrāciju, ņemot vērā katras dalībvalsts konstatētās prioritātes, vajadzības un spējas uzņemt migrantus, kā arī veicināt integrāciju

II. Nelegālā imigrācija

Pamatsaistība: iegrožot nelegālu imigrāciju, nodrošinot nelegālu imigrantu atgriešanos izcelsmes valstīs vai kādā tranzītvalstī

III. Robežkontrole

Pamatsaistība: celt robežkontroļu efektivitāti

IV. Patvērums

Pamatsaistība: padarīt Eiropu par patvēruma vietu

V. Globāla pieeja migrācijai

Pamatsaistība: izvērst plašas partnerattiecības ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, lai veicinātu migrācijas un attīstības sinerģiju

II. FAKTISKā INFORMāCIJA

Komisija noteiks galvenos pasākumus, kas veikti ES līmenī. Dalībvalstīm jāizmanto turpmāk redzamā tabula, lai ziņotu par veiktajiem un plānotajiem galvenajiem pasākumiem valsts līmenī. Turpmāk izklāstītās saistības ir minētas Eiropas paktā.

Saistības | Galvenie pasākumi dalībvalsts līmenī | Svarīgākie turpmākā darba elementi dalībvalsts līmenī |

I. Legāla imigrācija – integrācija |

Pamatsaistība: organizēt legālu imigrāciju, ņemot vērā katras dalībvalsts konstatētās prioritātes, vajadzības un spējas uzņemt migrantus, kā arī veicināt integrāciju |

(a) aicināt dalībvalstis un Komisiju, pienācīgi ņemot vērā acquis communautaire un Kopienas priekšrokas principu un ņemot vērā Eiropas Savienības cilvēkresursu potenciālu, saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 13. un 14. marta secinājumiem ar piemērotākajiem līdzekļiem īstenot darbaspēka migrācijas politiku, kurā ņem vērā visas darba tirgus vajadzības katrā dalībvalstī; | Lūdzam ziņot par to, kā jūsu valsts darbaspēka migrācijas likumdošanu un/vai politiku ir skārusi ekonomikas krīze. Lūdzam sniegt datus (ja tādi ir pieejami) un aprakstīt tendences attiecībā uz darbaspēka migrāciju 2009. gada pirmajā pusē. |

(b) padarīt ES pievilcīgāku kvalificētiem darba ņēmējiem | Lūdzam ziņot par to, kā jūsu valsts likumdošanu un/vai politiku attiecībā uz augsti kvalificētu darba ņēmēju ieceļošanu ir skārusi ekonomikas krīze. Lūdzam sniegt datus (ja tādi ir pieejami) un aprakstīt tendences attiecībā uz augsti kvalificētiem darba ņēmējiem 2009. gada pirmajā pusē. |

un veikt jaunus pasākumus, lai vairāk atvieglotu studentu un pētnieku uzņemšanu un viņu pārvietošanos pa Eiropas Savienību; | Lūdzam ziņot par to, kā jūsu valsts likumdošanu un/vai politiku attiecībā uz studentu un pētnieku ieceļošanu ir skārusi ekonomikas krīze. Lūdzam sniegt datus (ja tādi ir pieejami) un aprakstīt tendences attiecībā uz studentu un pētnieku ieceļošanu 2009. gada pirmajā pusē. |

(c) atbalstot pagaidu vai cirkulāro migrāciju – saskaņā ar Eiropadomes 2007. gada 14. decembra secinājumiem –, nodrošināt, ka minētā politika neveicina kvalificētā darbaspēka emigrāciju; |

(d) efektīvāk regulēt ģimeņu (izņemot īpašas kategorijas) migrāciju, aicinot katru dalībvalsti, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, tiesību aktos ņemt vērā savas spējas uzņemt migrantus un ģimeņu spējas integrēties, ņemot vērā to līdzekļus un izmitināšanas iespējas galamērķa valstī, kā arī, piemēram, attiecīgās valsts valodas prasmi; |

(e) stiprināt informācijas apmaiņu migrācijas jomā, vajadzības gadījumā uzlabojot esošos instrumentus; |

(f) uzlabot informāciju par legālas migrācijas iespējām un nosacījumiem, īpaši, pēc iespējas drīz izveidojot šādam nolūkam vajadzīgos instrumentus; | Lūdzam ziņot vai ekonomikas krīzes rezultātā ir mainīta informācijas politika. |

(g) aicināt dalībvalstis saskaņā ar Padomes 2004. gadā apstiprinātiem vienotiem principiem izstrādāt drosmīgus politikas aspektus tādā veidā un izmantojot tādus resursus, ko tās uzskata par pareiziem, lai veicinātu tādu imigrantu saskanīgu integrāciju uzņēmējvalstīs, kuri, paredzams, tur apmetīsies uz dzīvi; | Lūdzam ziņot vai ekonomikas krīzes rezultātā ir mainīta integrācijas politika. |

tādos politikas aspektos, kuru īstenošanā uzņēmējvalstīm būs jāpieliek lielas pūles, būtu jālīdzsvaro migrantu tiesības (it īpaši tiesības uz izglītību, darbu, drošību un sabiedrisku un sociālu dienestu izmantošanu) ar pienākumiem (ievērot uzņēmējvalsts likumus). |

Pie tiem piederēs īpaši pasākumi, lai veicinātu būtiskus integrācijas faktorus – valodas mācīšanos un piekļuvi darba tirgum; |

tie izcels dalībvalstu un ES identitātes respektēšanu, kā arī to pamatvērtību – piemēram, cilvēktiesību, uzskatu brīvības, demokrātijas, iecietības, dzimumu vienlīdzības un obligātas bērnu izglītošanas – respektēšanu. |

Eiropadome aicina dalībvalstis, izmantojot piemērotus pasākumus, ņemt vērā vajadzību apkarot diskrimināciju, kas var būt vērsta pret migrantiem; |

(h) veicināt informācijas apmaiņu par īstenotajām paraugpraksēm saskaņā ar vienotiem uzņemšanas un integrācijas principiem, ko Padome ir apstiprinājusi 2004. gadā, kā arī saskaņā ar ES pasākumiem, atbalstot valstu integrācijas politiku. |

II. Nelegālā imigrācija |

Pamatsaistība: iegrožot nelegālu imigrāciju, nodrošinot nelegālu imigrantu atgriešanos izcelsmes valstīs vai kādā tranzītvalstī |

(a) ievērojot attiecīgās valsts tiesības, legalizāciju humānu vai saimniecisku apsvērumu dēļ izmantot, izskatot katru konkrēto gadījumu atsevišķi, nevis piemērot vispārēju legalizāciju; | Lūdzam ziņot, vai ekonomikas krīzes rezultātā ir mainīta legalizācijas politika. |

(b) noslēgt ES mēroga vai divpusējus atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar valstīm, ar kurām tie ir jānoslēdz, lai katrai dalībvalstij būtu juridiski instrumenti, kas nodrošina nelegālo imigrantu izraidīšanu; | Lūdzam norādīt noslēgtos divpusējos līgumus. |

ES atpakaļuzņemšanas nolīgumu efektivitāti izvērtēs; |

būtu jāpārskata sarunu norādes attiecībā uz sarunām, kas nav bijušas sekmīgas; |

sarunās par turpmākiem ES atpakaļuzņemšanas nolīgumiem dalībvalstis un Komisija savā starpā nopietni konsultēsies; |

(c) nodrošināt to, ka nelegālas migrācijas draudus novērš saskaņā ar praktisko pasākumu kopumu, kas paredzēts trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās politikā un attiecīgā gadījumā, – saskaņā ar citās politikas jomās paredzētiem praktiskajiem pasākumiem, tostarp pārvietošanās brīvības praktiskajiem pasākumiem; |

(d) izvērst dalībvalstu sadarbību – brīvprātīgi un vajadzības gadījumā izmantojot vienotus mehānismus – nodrošinot nelegālu migrantu izraidīšanu (biometriska nelegālu ieceļotāju identifikācija, apvienoti reisi u.c.); |

(e) vērst plašumā sadarbību ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, lai saskaņā ar Vispārējo pieeju migrācijai apkarotu nelegālu imigrāciju, jo īpaši, lai kopā ar tām īstenotu drosmīgu politiku policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, apkarojot starptautiskas noziedznieku organizācijas, kas nodarbojas ar nelikumīgu migrantu pārvadāšanu, |

kā arī lai labāk informētu apdraudētas kopienas, nepieļaujot traģēdijas, kas var notikt īpaši jūras ūdeņos; |

(f) aicināt dalībvalstis, izmantojot Kopienas instrumentus, izstrādāt stimulu sistēmas, kā atbalstīt personu brīvprātīgu atgriešanos, | Lūdzam norādīt vai ekonomikas krīzes rezultātā ir mainījusies politika attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos. |

un apmainīties ar informāciju par šo jautājumu, lai novērstu tādu personu ļaunprātīgu atgriešanos ES, kas šādu palīdzību jau ir saņēmušas; |

(g) aicināt dalībvalstis konsekventi, arī migrantu interesēs, ar preventīviem un samērīgiem sodiem vērsties pret personām, kas ekspluatē nelegālus imigrantus (pret darba devējiem u.c.); |

(h) pilnībā īstenot Kopienas noteikumus, saskaņā ar kuriem vienas dalībvalsts pieņemtu izraidīšanas lēmumu piemēro visā ES, un šajā sakarā Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) ievadīts brīdinājums par šādu lēmumu uzliek pārējām dalībvalstīm pienākumu nepieļaut, ka attiecīgā persona ieceļo vai uzturas tās teritorijā. |

III. Robežkontrole |

Pamatsaistība: celt robežkontroļu efektivitāti |

(a) aicināt dalībvalstis un Komisiju mobilizēt visus pieejamos resursus, lai nodrošinātu efektīvāku ārējo sauszemes, jūras un gaisa robežu kontroli; |

(b) vēlākais no 2012. gada 1. janvāra, pateicoties vīzu informācijas sistēmai (VIS), ieviest biometriskas vīzas, |

bez kavēšanās uzlabot dalībvalstu konsulātu sadarbību, |

cik vien iespējams apvienot to līdzekļus, un vīzu izsniegšanai pakāpeniski un brīvprātīgi izveidot apvienotus konsulārus dienestus; |

(c) pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu pienākumus un uzdevumus, dot FRONTEX aģentūrai resursus, lai tā varētu pildīt uzdevumu – koordinēt Eiropas Savienības ārējo robežu kontroli, novērst krīzes situācijas un pēc dalībvalstu lūguma darīt visu vajadzīgo – neatkarīgi no tā, vai notiek pagaidu darbības, vai to sekas ir paliekošas – konkrēti saskaņā Padomes 2008. gada 5. un 6. jūnija secinājumiem. |

Ņemot vērā minētās aģentūras darbības izvērtējuma rezultātus, tiks nostiprināta tās vieta un operatīvie līdzekļi, un varētu pieņemt lēmumu izveidot īpašus birojus, lai ņemtu vērā dažādās situācijas, jo īpaši pie austrumu sauszemes robežām un dienvidu jūras robežām; tomēr šādai izveidei nevajadzētu nekādā veidā skart FRONTEX aģentūras īpašo lomu. |

Visbeidzot, varētu izskatīt iespēju izveidot Eiropas Robežsardzes sistēmu; |

(d) solidaritātes garā ņemt vairāk vērā to dalībvalstu grūtības, kuras saskaras ar pārmērīgu imigrantu plūsmu, un aicināt Komisiju šajā sakarībā iesniegt priekšlikumus; |

(e) likt lietā modernus tehnoloģiskus līdzekļus, lai garantētu sistēmu mijdarbību un efektīvu ārējās robežas kontroles pārvaldību saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 19. un 20. jūnija secinājumiem un Padomes 2008. gada 5. un 6. jūnija secinājumiem. |

No 2012. gada – atkarībā no Komisijas ierosinātiem tiesību aktiem – īpaša uzmanība būtu jāpievērš elektroniska ieceļošanas un izceļošanas reģistra izveidei, ko papildinās atvieglota procedūra, ko piemēros Eiropas pilsoņiem un citiem ceļotājiem; |

(f) palielināt sadarbību ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, lai stiprinātu ārējo robežu kontroli un apkarotu nelegālu imigrāciju, palielinot Eiropas Savienības atbalstu tā personāla mācībām un ekipējumam, kas ir atbildīgs par migrācijas plūsmu regulāciju; |

(g) saskaņā ar Padomes 2008. gada 5. un 6. jūnija secinājumiem uzlabot Šengenas izvērtēšanas procesa nosacījumus un biežumu. |

IV. Patvērums |

Pamatsaistība: padarīt Eiropu par patvēruma vietu |

(a) 2009. gadā izveidot Eiropas atbalsta biroju, kam būtu uzticēts atvieglināt dalībvalstu savstarpēju informācijas, analīžu rezultātu un pieredzes apmaiņu, un izstrādāt praktisku tādu pārvalžu sadarbību, kuru pienākums ir izskatīt patvēruma pieteikumus. Birojs nebūs pilnvarots izskatīt pieteikumus vai pieņemt lēmumus, toties tas liks lietā kopējās zināšanas par migrantu izcelsmes valstīm, lai palīdzētu saskaņot attiecīgu valstu prakses, procedūras, un – attiecīgi – lēmumus; |

(b) aicināt Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai, ja tas iespējams 2010. gadā un vēlākais 2012. gadā, varētu ieviest vienotu patvēruma piešķiršanas procedūru, kurā būtu paredzētas vienotas garantijas, kā arī pieņemt vienotu statusu bēgļiem un personām, kas saņem papildu aizsardzību; |

(c) izstrādāt procedūras, ko piemērot krīžu gadījumos – ja kādā dalībvalstī masveidīgi ieplūstu patvēruma meklētāji –, lai varētu uz attiecīgo dalībvalsti sūtīt palīgā citu dalībvalstu ierēdņus, un īstenot efektīvu solidaritāti ar attiecīgo valsti, ātrāk mobilizējot esošās ES programmas. |

Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēma it īpaši to ģeogrāfiskā vai demogrāfiskā stāvokļa dēļ ir īpaši un nesamērīgi noslogota, ar solidaritātes pasākumiem arī mēģina brīvprātīgi un koordinēti veicināt starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu no šādas dalībvalsts uz citām dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot to, lai patvēruma sistēmas netiktu izmantotas ļaunprātīgi. Saskaņā ar šiem principiem Komisija, vajadzības gadījumā konsultējoties ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, atvieglos šādu brīvprātīgu un koordinētu pārvietošanu. |

Saskaņā ar budžeta procedūrām šādai pārvietošanai būtu jānodrošina īpašs finansējums no esošajiem ES finanšu instrumentiem; |

(d) stiprināt sadarbību ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos (United Nations High Commissioner for Refugees – UNHCR), lai nodrošinātu labāku aizsardzību personām, kas to lūdz ārpus ES teritorijas, jo īpaši: brīvprātīgi attīstot iespējas ES pārcelt uz citu dzīves vietu cilvēkus, ko aizsardzībā ir ņēmis UNHCR, jo īpaši, ja tas ir paredzēts reģionālās aizsardzības programmā; |

aicinot Komisiju sadarbībā ar UNHCR biroju nākt klajā ar priekšlikumiem sadarbībai ar trešām valstīm, lai stiprinātu to aizsardzības sistēmu jaudas. |

(e) aicināt dalībvalstis darbiniekiem, kas ir atbildīgi par kontrolēm pie ārējām robežām, sniegt mācības par tiesībām un pienākumiem starptautiskas aizsardzības jomā. |

V. Globāla pieeja migrācijai |

Pamatsaistība: izvērst plašas partnerattiecības ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, lai veicinātu migrācijas un attīstības sinerģiju |

(a) pēc vajadzības noslēgt ES līmeņa vai divpusējus nolīgumus ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm, kuros būtu stāvoklim darba tirgū pielāgotas klauzulas par legālas migrācijas iespējām, par nelegālas imigrācijas iegrožošanu, atpakaļuzņemšanu, kā arī par izcelsmes valstu un tranzītvalstu attīstību; |

Eiropadome aicina dalībvalstis un Komisiju informēt citai citu un savā starpā konsultēties par tādu divpusēju nolīgumu, kā arī atpakaļuzņemšanas nolīgumu mērķiem un robežām; |

(b) aicināt dalībvalstis – ciktāl tās spēj – gan Eiropas austrumu, gan dienvidu partnervalstu valstspiederīgajiem dot legālas imigrācijas iespējas, kas būtu pielāgotas stāvoklim dalībvalstu darba tirgū, ļaujot minētajiem valstspiederīgajiem apgūt mācības vai gūt profesionālu pieredzi un uzkrāt ietaupījumus, ko lietot savai valstij. |

Eiropadome aicina dalībvalstis šajā sakarā veicināt pagaidu vai cirkulāro migrāciju dažādos veidos, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; |

(c) attiecībās ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm īstenot sadarbības politiku, lai kavētu vai novērstu nelegālu imigrāciju, jo īpaši – stiprinot minēto valstu iespējas; |

(d) efektīvāk integrēt migrācijas un attīstības politikas aspektus, izskatot, kā tādi politikas aspekti varētu dot labumu imigrācijas izcelsmes reģioniem saskaņā ar citiem attīstības politikas un Tūkstošgades attīstības mērķu aspektiem. |

Eiropadome šajā sakarā aicina dalībvalstis un Komisiju īpaši pievērsties – ņemot vērā kopīgi ar partnervalstīm apzinātas nozares prioritātes – solidāriem attīstības projektiem, kas ceļ pilsoņu dzīves līmeni tādās jomās kā pārtika, veselības aizsardzība, izglītība, profesionālā apmācība un nodarbinātība; |

(e) veicināt kopīgu attīstību, ļaujot migrantiem piedalīties viņu izcelsmes valsts attīstībā. |

Eiropadome iesaka dalībvalstīm veicināt īpašu finanšu instrumentu pieņemšanu drošai un lētākai migrantu ietaupījumu pārskaitīšanai, lai veiktu investīcijas vai noguldījumus; |

(f) nelokāmi īstenot Lisabonā 2007. gada decembrī noslēgto ES un Āfrikas partnerattiecību līgumu, secinājumus, ko Albufeirā pieņēma 2007. gada novembrī organizētajā pirmajā Eiropas un Vidusjūras ministru sanāksmē par migrāciju, un Rabatas rīcības plānu, un tālab aicināt, lai otrajā attīstībai un migrācijai veltītajā Eiropas un Āfrikas valstu ministru konferencē, kas Parīzē notiks 2008. gada rudenī, pieņemtu lēmumus par praktiskiem pasākumiem; |

saskaņā ar tās 2007. gada jūnija secinājumiem attīstīt Vispārējo pieeju migrācijai Eiropas austrumos un dienvidaustrumos un tālab paust gandarījumu par ierosmi 2009. gada aprīlī organizēt ministru konferenci Prāgā; |

turpināt izmantot pašreizējos politikas un nozaru dialogus, jo īpaši ar Latīņamerikas, Karību reģiona un Āzijas valstīm, lai padziļinātu savstarpējo izpratni par problēmjautājumiem, kas saistīti ar migrāciju, un stiprināt pašreizējo sadarbību; |

(g) paātrināt Vispārējās pieejas migrācijai galveno instrumentu izvēršanu (migrācijas bilances, sadarbības platformas, mobilitātes partnerattiecības un cirkulārās migrācijas programmas), ar ko nodrošina līdzsvaru starp migrācijas ceļiem no dienvidiem un migrācijas ceļiem no austrumiem un dienvidaustrumiem, un ņemt vērā mācības, kas šajos jautājumos ir gūtas ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm rīkotās sarunās par ES mēroga un divpusējiem nolīgumiem par migrāciju un atpakaļuzņemšanu, kā arī izmēģinājuma partnerattiecību projektos mobilitātei; |

(h) īstenojot minētās dažādās darbības, nodrošināt, lai tās būtu saskaņotas ar citiem ES attīstības sadarbības politikas aspektiem, īpaši 2005. gada Eiropas konsensu attīstības jomā, kā arī citu politikas jomu, jo īpaši kaimiņattiecību politikas aspektiem. |

[1] Prezidentūras secinājumi, dokuments 14368/08. Pakts ir dokuments 13440/08.

[2] COM(2008) 359, galīgā redakcija.

[3] COM(2008) 359, galīgā redakcija.

[4] 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.

[5] Patvēruma jomā dalībvalstīm jāsniedz Komisijai ( Eurostat ) statistikas dati par pārskata periodiem viena mēneša, ceturkšņa vai gada garumā atkarībā no datu kategorijas. Dati par mēnesi (patvēruma pieteikumi) un ceturksni (pirmās instances lēmumi par patvēruma pieteikumiem) jānosūta divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Citi statistikas dati par migrāciju dalībvalstīm jāiesniedz par vienu gadu trīs, sešu vai 12 mēnešu laikā (atkarībā no datu kategorijas) pēc pārskata gada beigām. Šie grafiki ir noteikti ar regulu un atspoguļo agrāko datumu, kurā salīdzināmi dati būtu pieejami visās dalībvalstīs.

[6] Padomes 2008. gada 14. maija Lēmums 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu, OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp., 1. panta 2. punkts.

[7] Lēmuma 9. panta 1. punkts.

[8] Padomes 2006. gada 5. oktobra Lēmums 2006/688/EK, ar ko izveido mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju par dalībvalstu pasākumiem patvēruma un imigrācijas jomā, OV L 283, 14.10.2006., 40. lpp.

[9] Trešais gada ziņojums par kopējās politikas pilnveidošanu attiecībā uz nelikumīgu imigrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ārējām robežām un tādu personu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, SEC(2009) 320, galīgā redakcija.

[10] Piemēram, ziņojums „Nodarbinātība Eiropā 2008. gadā”, kurā iekļauta nodaļa par situāciju darba tirgū un nesen ieceļojušo trešo valstu migrantu ietekmi uz to.

[11] Centrs informācijai, apspriedēm un apmaiņām par robežšķērsošanu un imigrāciju ( Cirefi ) tika izveidots 1992. gadā ar lēmumu, ko pieņēma par imigrāciju atbildīgie ministri. Tā darbību paplašināja 1994. gadā, lai iekļautu informācijas apkopošanu par legālo migrāciju, nelegālo imigrāciju un nelikumīgu uzturēšanos, nelegālas imigrācijas veicināšanu un viltotu vai falsificētu ceļošanas dokumentu izmantošanu, OV C 274, 19.9.1996., 50. lpp.

[12] COM(2005) 389, galīgā redakcija.

[13] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, COM(2009) 66, galīgā redakcija, 12. pants. Lai saskaņotu dažādos tiesību aktus patvēruma jomā, Komisija izskatīs iespēju grozīt Padomes lēmumu, ar kuru izveido Eiropas migrācijas tīklu.

[14] Prasība noteikta 2003. gada Saloniku Eiropadomē.

[15] Prasība noteikta Padomes Lēmuma 2006/688/EK 4. pantā.