[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.5.2009

COM(2009) 250 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par pašreizējo situāciju pārtikā sastopamas salmonellas kontrolē ES

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par pašreizējo situāciju pārtikā sastopamas salmonellas kontrolē ES

MēRķIS

Šā paziņojuma mērķis ir informēt Eiropas Parlamentu un Padomi par pašreizējo situāciju attiecībā uz to Kopienas noteikumu īstenošanu, kas paredzēti salmonellas kontrolei, un par rezultātiem, kas sasniegti kopš pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli[1] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību[2]. Šajā paziņojumā aplūkoti arī citi Kopienas tiesību akti un pasākumi, lai nodrošinātu/uzlabotu salmonellas kontroli pārtikas apritē.

IEVADS

Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs ( ECDC ) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) ziņoja, ka 2007. gadā 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs konstatēti 151 995 cilvēku saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, kas ir 31,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem[3]. Tomēr ir skaidrs, ka cilvēku saslimšanas gadījumu skaits daudz lielāks, jo netiek ziņots par visiem gadījumiem[4].

Daļu no iepriekšminētajiem cilvēku saslimšanas gadījumiem konstatēja saistībā ar 3131 pārtikas izraisītu uzliesmojumu[5], kas ir 64,5 % no kopējā zināmas izcelsmes pārtikas izraisītu uzliesmojumu skaita. No salmonellas izraisītiem saslimšanas gadījumiem cieta 22 705 personas, no kurām 14 % bija vajadzīga hospitalizācija un 23 — nomira. Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium baktērijas izraisīja 95 % no uzliesmojumiem ar zināmu serotipu.

Cilvēki var inficēties ar salmonellu, lietojot uzturā inficētus produktus (lielākajā daļā gadījumu) vai dzeramo ūdeni. Galvenokārt slimību izraisa dzīvnieku valsts produkti — gaļa (gaļas produkti) un olas, bet konstatēti arī salmonellas uzliesmojumi, ko izraisījuši maizes izstrādājumi, augļi, dārzeņi un šokolāde.

Sabiedrības veselības aizsardzības papildus problēma ir salmonelozes antibakteriālās rezistences rašanās cilvēka organismā, ko izraisījusi antibakteriālu preparātu izmantošana lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā[6].

SALMONELLAS UZRAUDZīBA

Uzraudzība attiecībā uz cilvēkiem

Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumā 2000/96/EK par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK[7] tiek noteikta obligāta salmonelozes uzraudzība attiecībā uz cilvēkiem. Šo informāciju apkopo ECDC , izmantojot tā tīklus dalībvalstīs.

Uzraudzība attiecībā uz barību, pārtikas produktiem un dzīvniekiem

Direktīvas 2003/99/EK mērķis ir nodrošināt pienācīgu zoonožu, zoonožu ierosinātāju un ar tiem saistītās mikrobu rezistences uzraudzību un to, lai pārtikas izraisītiem uzliesmojumiem tiktu pienācīgi veikta epidemioloģiska izmeklēšana. Dalībvalstīs veiktās pārtikas produktu, dzīvnieku un barības uzraudzības rezultātus elektroniski nosūta uz EPNI.

Veicot pārtikas izraisīto uzliesmojumu un sporādisku saslimšanas gadījumu avotu attiecināšanas pētījumus, ir iespējams noteikt prioritātes, kas norāda tos pārtikas produktus un dzīvnieku populācijas, kurām pirmajām jāveic pasākumi salmonellas kontrolei, lai pēc iespējas ātrāk samazinātu risku sabiedrības veselībai un nodrošinātu integrētu pieeju. Gan ECDC , gan EPNI piešķir ievērojamus līdzekļus, lai izstrādātu instrumentus un ieteikumus šādu pētījumu uzlabošanai.

EPNI apkopo datus par barību, dzīvniekiem, pārtiku un cilvēkiem ikgadējā Kopienas kopsavilkuma ziņojumā par zoonozēm. Turklāt EPNI Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos analizē šo ziņojumu un sniedz ieteikumus, lai uzlabotu uzraudzību un noteiktu veicamos pasākumus.

Salmonellas uzraudzība tikusi pakāpeniski saskaņota, izmantojot vienotas paraugu ņemšanas procedūras un analītiskās metodes, kas attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem noteiktas pamatapsekojumos un kontroles programmās (skatīt 5. punktu) un attiecībā uz pārtikas produktiem — vienotajos mikrobioloģiskajos kritērijos (skatīt 6.2. punktu). Tādējādi izplatības datus var salīdzināt starp dalībvalstīm un var plānot riska novērtēšanu Kopienas līmenī.

Ir izveidota Kopienas salmonellas references laboratorija, kas koordinē valsts references laboratoriju tīklu, lai uzlabotu pārbaužu metodiku un nodrošinātu augstu laboratorijas analīžu līmeni visās dalībvalstīs.

Darbība : ir jāveicina pētniecība vai jāuzlabo uzraudzība attiecībā uz cilvēkiem, lai labāk novērtētu reālo cilvēku salmonelozes izplatību un labāk salīdzinātu tās izplatību starp dalībvalstīm un, ja iespējams, trešām valstīm.

SALMONELLAS KONTROLE BARīBā

Pārstrādātām dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām ir jāatbilst salmonellas kritērijam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam[8].

Salmonella ir konstatēta arī daudzās dārzeņu barības sastāvdaļās, piemēram, sojas pupu miltos un rapšu sēklu miltos3. Tāpēc ir ļoti svarīgi veikt pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības[9], tostarp HACCP sistēmā, lai novērstu vai samazinātu barības sastāvdaļu piesārņojumu ar salmonellu transportēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes laikā.

EPNI Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos 2008. gada jūnijā sniedza atzinumu par mikrobioloģiskā riska novērtējumu barībai, kas paredzēta pārtikas ražošanā izmantojamiem dzīvniekiem. Atzinumā iesaka noteikt salmonellas kritērijus dzīvniekiem paredzētā barībā (dārzeņu barībā), lai novērstu dzīvnieku infekcijas.

Darbība : kritēriju izskatīšana par salmonellu barībā. Pašlaik notiek viedokļu apmaiņa starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

SALMONELLAS KONTROLE DZīVNIEKU POPULāCIJāS

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 noteikumiem tiek noteikti Kopienas mērķi, lai samazinātu salmonellas izplatību mājputnu un cūku populācijās. Katrai populācijai tiek izmantota līdzīga pieeja.

( Dažus mēnešus pēc tam, kad 2004. gadā 10 jaunās dalībvalstis pievienojās ES, saskaņā ar Direktīvu 2003/99/EK uzsāka pamatapsekojumus par salmonellas izplatību. Tādējādi tika savākti salīdzināmi dati par dējējvistām un broileriem 25 dalībvalstīs. Rezultāti no pamatapsekojumiem par tītariem un kaujamām cūkām visās 27 dalībvalstīs kļuva pieejami 2008. gada pirmajā pusē. Pamatapsekojums par salmonellas izplatību attiecībā uz vaislas cūkām tika veikts 2008. gadā.

( Pamatapsekojumi putnu populācijā sniedz izplatības atsauci, lai noteiktu mērķi salmonellas izplatības samazināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003. Tie arī dod iespēju analizēt riska faktorus, lai izstrādātu kontroles programmas. Visbeidzot, šie pamatapsekojumi ir mudinājuši tās dalībvalstis, kurās ir liela šīs slimības izplatība, uzsākt tās apkarošanu vēl pirms Kopiena izvirza prasības.

( Pamatapsekojums cūku populācijās sniedz informāciju, lai veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi pirms datu izmantošanas kā izplatības atsauci, lai noteiktu mērķi salmonellas izplatības samazināšanai. Turklāt, lai veiktu šo izmaksu un ieguvumu analīzi, ir nepieciešams kvantitatīvs riska novērtējums, ko sniedz EPNI. Attiecībā uz mājputnu populācijām ir noteikta atkāpe attiecībā uz minēto izmaksu un ieguvumu analīzi.

( Dalībvalstis un trešās valstis valsts kontroles programmas iesniedz apstiprināšanai Komisijā katru reizi, kad ir notikusi vienošanās par kādu mērķi salmonellas izplatības samazināšanai.

( Kontroles programmas, kurās ietverta saskaņota populācijas uzraudzība, piemēro pēc apstiprināšanas un jebkurā gadījumā 18 mēnešu laikā pēc salmonellas izplatības samazināšanas mērķa izvirzīšanas. Dzīvu dzīvnieku un olu laišanu tirgū tiek ierobežota, ja kontroles programmas nav iesniegtas vai apstiprinātas, kā arī tad, ja ir konstatēti noteikti salmonellas serotipi.

Gallus gallus sugas vaislas vistas

Mērķis salmonellas izplatības samazināšanai vaislas vistu saimēs tika noteikts ar Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1003/2005, ar ko īsteno Regulu (EK) Nr. 2160/2003[10]. Līdz 2009. gada beigām maksimāli 1 % pieaugušo vistu vaislas saimju drīkst būt inficētas ar vienu no pieciem galvenajiem serotipiem.

Kopš valsts kontroles programmu darbības sākuma 2007. gada 1. janvārī dalībvalstīm ir noteikta prasība ņemt paraugus visām saimēm vai inkubatoriem, izmantojot saskaņotu metodi. Ja konstatē Salmonella Enteritidis vai Salmonella Typhimurium , vairs nedrīkst ražot inkubējamas olas, un vistas jāizbrāķē vai jānokauj, ievērojot drošības pasākumus. 2007. gadā 1,2 % saimju vai mazāks saimju daudzums lielākajā daļā dalībvalstu vēl bija inficēts ar pieciem galvenajiem serotipiem, līdz ar to mērķis bija sasniegts vai gandrīz sasniegts. Piecās dalībvalstīs inficēto saimju procentuālā daļa vēl joprojām bija starp 4,2 un 15,4 %.

Kopš ir pieņemts Komisijas 2007. gada 11. decembra Lēmums 2007/843/EK par to, ka dažu trešu valstu Gallus gallus sugas vaislas saimēm apstiprina salmonellu kontroles programmas[11], inkubējamu olu un vaislai paredzētu dzīvu mājputnu imports ir atļauts tikai no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Horvātijas, Tunisijas un Izraēlas, kuras ir vienīgās valstis, kas iesniegušas salmonellu kontroles programmas, kuras ir līdzvērtīgas ES noteikumiem.

Dējējvistas

Pamatapsekojumā konstatēja lielas atšķirības salmonellas izplatībā dējējvistu saimēs — salmonellas pozitīvu saimju skaits svārstījās no 0 līdz vairāk nekā 50 %. Ņemot vērā šīs atšķirības un slimības lielo izplatību vairākās dalībvalstīs, Komisija nolēma izvirzīt salmonellas izplatības samazināšanas mērķi atkarībā no iepriekšējā gada rezultātiem līdz tam laikam, kad izplatība noslīdēs zem 2 % (Regula (EK) Nr. 1168/2006[12]).

Salmonellas kontroles programma visu dalībvalstu dējējvistu saimēm tika uzsākta vēlākais 2008. gada 1. februārī, ietverot saskaņotu uzraudzību visās saimēs ik pēc 15 nedēļām.

Turklāt Komisija pieņēma pasākumus (Komisijas Regula (EK) Nr. 1237/2007[13]), lai ierobežotu pārtikas olu laišanu tirgū:

- no 2007. gada 1. novembra — gadījumos, kad saime ir cilvēku salmonelozes uzliesmojuma avots,

- no 2009. gada 1. janvāra, ja, uzraudzību veicot, nepierāda Salmonella Enteritidis vai Salmonella Typhimurium neesamību.

Pamatojoties uz līdzvērtīgu kontroles programmu iesniegšanu un apstiprināšanu, tikai Šveicei un Horvātijai ir atļauts eksportēt pārtikas olas uz ES. Tikai minētajām divām valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm ir atļauts eksportēt dzīvus mājputnus, kuri paredzēti dēšanai.

Broileri

Pamatapsekojumu par broileriem dalībvalstīs veica laikā no 2005. gada oktobra līdz 2006. gada septembrim. Veicot testus Kopienas līmenī, salmonellu konstatēja 23,7 % saimju.

Tādēļ Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 646/2007[14] tika izvirzīts salmonellas izplatības samazināšanas mērķis — samazināt ar Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium inficēto broileru saimju maksimālo īpatsvaru līdz 1 % vai mazāk.

Programmas salmonellas kontrolei broileru saimēs visās dalībvalstīs tika sāktas vēlākais 2009. gada 1. janvārī, ietverot visu saimju uzraudzību, pirms broilerus nosūta uz kautuvi.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003, sākot no 2010. gada beigām, jāievēro kritērijs, ka salmonella “nav atrasta 25 gramos” svaigas mājputnu gaļas, bet Komisijai vēl jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi.

Tikai Šveice ir sniegusi līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz nokaušanai paredzētu mājputnu eksportu. Dienu vecus broilerus var eksportēt uz ES tikai no Šveices un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Darbība : Komisija līdz gada beigām pieņems sīki izstrādātus noteikumus par svaigas mājputnu gaļas pārtikas nekaitīguma kritēriju attiecībā uz salmonellu, ietverot paraugu ņemšanas minimālo biežumu, saskaņotu paraugu ņemšanas plānu un analīzes metodes. Tiklīdz būs pieņemti sīki izstrādāti noteikumi par tirdzniecību ar svaigu mājputnu gaļu ES, tiks veikta līdzvērtīgu garantiju novērtēšana tajās trešās valstīs, no kurām pašlaik ir atļauts svaigas mājputnu gaļas eksports.

Tītari

Laikposmā no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada septembrim visās dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā, tika veikts tītaru pamatapsekojums. Veicot testus Kopienas līmenī, salmonellu konstatēja 13,6 % vaislas tītaru saimju un 30,7 % nobarojamu tītaru saimju.

Pamatojoties uz pamatapsekojuma rezultātiem, Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 584/2008[15] tika izvirzīts mērķis samazināt saimju, kuras joprojām ir inficētas ar Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium , maksimālo īpatsvaru līdz 1 % vai mazāk.

Pašlaik Komisija novērtē dalībvalstu un trešo valstu iesniegtās valsts kontroles programmas. Kontroles programmas piemēros no 2010. gada sākuma.

No 2010. gada beigām arī tītaru gaļai, tāpat kā broileru gaļai, sāks piemērot svaigas mājputnu gaļas pārtikas nekaitīguma kritēriju.

Darbība: dalībvalstu un trešu valstu iesniegto valsts kontroles programmu novērtēšana un iespējama apstiprināšana līdz 2009. gada beigām.

Kaujamās cūkas

Laikposmā no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada septembrim visās dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā, tika veikts pamatapsekojums par kaujamām cūkām. Veicot testus Kopienas līmenī, salmonellu konstatēja 10,3 % kaujamo cūku.

Komisija pirms Kopienas mērķa izvirzīšanas veic izmaksu un ieguvumu analīzi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2160/2003. Šī analīze ietver riska faktoru kvantitatīvu analīzi un riska mazināšanas iespējas, kā arī novērtējumu par izplatības samazināšanas labvēlīgu ietekmi uz sabiedrības veselību. Tā tiek veikta sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un būtu jāpabeidz līdz 2010. gada vidum.

Darbība: salmonellas izplatības samazināšanas mērķis tiks noteikts uzreiz pēc tam, kad būs pabeigta izmaksu un ieguvumu analīze. Neskatoties uz to, ka izplatības samazināšanas mērķa izvirzīšana ir aizkavējusies saistībā ar nepieciešamību apkopot salīdzināmus izplatības datus 27 dalībvalstīs un prasību par izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu, pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums, jo īpaši regulas higiēnas jomā (skatīt 6.1. punktu) un regula par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (skatīt 6.2. punktu), jau nodrošina augstu pārtikas drošuma līmeni.

Vaislas cūkas

No 2008. gada janvāra līdz decembrim 27 dalībvalstīs tika veikts vaislas cūku pamatapsekojums. Komisija pirms Kopienas mērķa izvirzīšanas veiks izmaksu un ieguvumu analīzi, kas būs līdzīga tai analīzei, ko veic attiecībā uz kaujamām cūkām. Šī analīze ietver riska faktoru kvantitatīvu analīzi un riska mazināšanas iespējas, kā arī to ieguvumu novērtējumu, kas rodas no salmonellas izplatības samazināšanas nobarojamām cūkām. Tā tiek veikta sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, un tā būtu jāpabeidz līdz 2010. gada beigām.

Darbība: salmonellas izplatības samazināšanas mērķus attiecībā uz vaislas cūkām izskatīs uzreiz pēc izmaksu un ieguvumu analīzes pabeigšanas, kura notiks vēlākā datumā nekā paredzēts Regulā (EK) Nr. 2160/2003.

SALMONELLAS KONTROLE PāRTIKAS PRODUKTOS

Regulas higiēnas jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu[16] izklāstīti vispārējie noteikumi pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem par pārtikas produktu higiēnu. Tā nodrošina pārtikas produktu drošumu pārtikas apritē, īstenojot procedūras, kas pamatojas uz HACCP un labas higiēnas praksi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku[17], papildina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 852/2004 attiecībā uz neapstrādātiem un apstrādātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu[18], nodrošina tās pareizu īstenošanu.

Ar šīm regulām nodrošina vispārēju higiēnas apstākļu sistēmu, kas ierobežo salmonellas klātbūtni pārtikas produktos. Pašlaik tiek gatavots ziņojums, lai novērtētu regulu īstenošanu.

Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem

2005. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2005[19] noteikti konkrētu mikroorganismu mikrobioloģiskie kritēriji un īstenošanas noteikumi, kas jāievēro pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem.

Tā nosaka pārtikas nekaitīguma kritērijus attiecībā uz salmonellu 18 pārtikas produktu grupās, tostarp maltā gaļā un gaļas izstrādājumos, mehāniski atdalītā gaļā, olu produktos, saldējumā un sausajos mātes piena aizstājējos. Šie kritēriji nosaka to, vai tirgū laistie pārtikas produkti ir pieņemami.

Šajā regulā arī ir noteikti procesa higiēnas kritēriji attiecībā uz salmonellas klātbūtni broileru, tītaru, cūku, liellopu, aitu, kazu un zirgu liemeņos. Šie kritēriji ir tikai orientējoša norāde, kurus pārsniedzot jāveic koriģējoši pasākumi, lai saglabātu higiēnu pārstrādes procesā.

SALMONELLU REZISTENCES PRET ANTIBIOTIKāM KONTROLE

ES teritorijā

EFSA ziņoja par pēdējos gados pieaugošu tendenci, ar ko saskaņā pieaug pret antibiotikām rezistentu cilvēku salmonellas izolātu skaits[20].

Salmonellas izolātu rezistence, kas konstatēta cūkās un liellopos un zināmā mērā arī broileros, kā arī šo dzīvnieku gaļā, lielā mērā līdzinās cilvēku salmonellas rezistencei. Tas skaidri norāda uz tāda salmonellas izolātu kopuma, kas ir rezistents pret antibiotikām, klātbūtni lauksaimniecības dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.

Kopš 2006. gada 1. janvāra ES ir aizliegts lietot kā pārtikas piedevas antibiotikas, kas nav kokcidiostati un histomonostati. Turklāt antibiotikas nedrīkst lietot kā īpašu metodi, lai kontrolētu salmonellu mājputnos, izņemot īpašus gadījumus, kas skaidri noteikti Komisijas 2006. gada 1. augusta Regulā (EK) Nr. 1177/2006[21]. Ņemot vērā šo aizliegumu, kontroles programmas, lai samazinātu salmonellas izplatību lauksaimniecības dzīvnieku populācijās, varētu būt visefektīvākais veids, kā samazināt pret antibiotikām rezistentas salmonellas izplatību.

Lai iegūtu salīdzināmu informāciju no katras dalībvalsts, Komisija pieņēma saskaņotus noteikumus attiecībā uz rezistences uzraudzību salmonellas izolātos[22].

Turklāt ir izveidota Kopienas references laboratorija[23] un tīkls, ko veido valsts references laboratorijas antibakteriālās rezistences noteikšanai, lai uzlabotu pārbaužu metodiku un nodrošinātu augstu laboratorijas analīžu līmeni visās dalībvalstīs.

Komisija nosūtīja pilnvarojumu tādām kompetentām zinātniskām iestādēm kā SCENIHR [24], EPNI, EMEA [25] un ECDC , lai novērtētu antibakteriālās rezistences risku zoonožu ierosinātājos, tostarp salmonellā.

Darbība: Komisija novērtēs SCENIHR/ EPNI /EMEA/ECDC veikto riska novērtējumu, lai vajadzības gadījumā apsvērtu atbilstīgas iespējas.

Starptautiskajā līmenī

Kopš 2007. gada Eiropas Kopiena ir arī uzņēmusies vadību, lai izstrādātu pārvaldības iespējas FAO /PVO Apvienotās Codex Alimentarius komisijas izveidotās ad hoc starpvaldību antibakteriālās rezistences darba grupas ietvaros. Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas ( OIE ) sagatavošanas darbiem tiek ļoti uzmanīgi sekots.

Darbība: Komisija turpinās atbalstīt Codex vadlīniju par antibakteriālo rezistenci pieņemšanu līdz 2011. gadam.

ĪPAšAS GARANTIJAS

Somijai un Zviedrijai pievienojoties ES, šīm valstīm noteica īpašas garantijas attiecībā uz salmonellu. Pārējām dalībvalstīm, kas vēlas sūtīt gaļu vai olas uz Somiju vai Zviedriju, ir jāsniedz pierādījumi par to, ka produkti nesatur salmonellu, izmantojot stingru paraugu ņemšanas protokolu. Īpašo garantiju piešķiršanas iemesls bija labvēlīgā epidemioloģiskā situācija Somijā un Zviedrijā un stingrie pasākumi, ko tās veic saistībā ar kontroles programmām.

Jebkura dalībvalsts vai jebkurš kādas dalībvalsts reģions, kurā ir īstenota kontroles programma, kas atzīta par līdzvērtīgu Somijā un Zviedrijā apstiprinātajām, var saņemt tādas pašas īpašas garantijas.

Dānija 2007. gadā iesniedza pieteikumu īpašām garantijām attiecībā uz salmonellu broileru gaļā un olās, kas ir līdzīgas Somijai un Zviedrijai piešķirtajām garantijām. Tomēr salmonellas izplatību Dānijā vēl nevar uzskatīt par pietiekami zemu, lai varētu saņemt dalībvalstu vairākuma atbalstu.

Darbība: Komisija vēlreiz izskatīs Dānijas pieteikumu īpašām garantijām tad, kad salmonellas izplatība šajā valstī būs vēl vairāk samazinājusies, un turpinās novērtēt citu valstu iesniegtus pieteikumus īpašām garantijām

APMāCīBA PAR ZOONOžU KONTROLI

Saistībā ar programmu “Labāka apmācība drošākas pārtikas sagatavošanai” 2007. gadā, kā arī 2008. gadā tika organizētas piecas četru dienu mācības par zoonožu uzraudzību un kontroli. Salmonellas kontrole ir galvenais jautājums šajās mācībās. Šā apmācības kursa mērķis bija:

- apmēram 200 dalībnieku grupai, kuri pārstāvēja kompetentās iestādes, sniegt atbilstošas zināšanas valsts zoonozes kontroles programmu/plānu izstrādē vai pielāgošanā saskaņā ar ES tiesību aktiem,

- pieņemt lēmumus, kas atbilst ES nostādnēm saistībā ar zoonožu uzraudzību un kontroli, kā arī mikrobioloģisko kritēriju piemērošanu pārtikas produktiem.

2009. un 2010. gadā šīs mācības tiks atkārtoti organizētas citiem dalībniekiem.

Vispārīgāku apmācību par HACCP piemērošanu organizēja 2006., 2007. un 2008. gadā, tajās piedalījās vairāk nekā 1100 dalībnieku no dalībvalstīm un no 15 valstīm, kas nav ES valstis.

SALMONELLAS KONTROLES DARBA GRUPAS SANāKSME

Komisija izveidoja darba grupu dzīvnieku slimību kontrolei un apkarošanai, lai uzlabotu dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāti, kā arī lai uzlabotu tādu Kopienas līdzfinansēto kontroles programmu kā, piemēram, par salmonellas, izmaksu un ieguvumu attiecību.

No 2007. gada septembra līdz 2009. gada martam tika rīkotas četras reģionālās sanāksmes, kuras bija īpaši veltītas salmonellas izplatības kontrolei. Komisija un klātesošās dalībvalstis izskatīja mājputniem piemērojamās valsts kontroles programmas, dalījās pieredzē par to īstenošanu un noteica tās jomas, kurās nepieciešams veikt turpmākas darbības.

Darbība: Komisija turpinās organizēt īpašas ad hoc sanāksmes tām dalībvalstīm, kurās ir salmonellas kontroles programmas, kas ir apstiprinātas un saņem līdzfinansējumu.

KOPIENAS LīDZFINANSēJUMS SALMONELLAS KONTROLES PROGRAMMāM

Saskaņā ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā[26] Kopiena var piedalīties zoonotiskās salmonellas kontroles programmu finansēšanā.

2008. gadam divdesmit dalībvalstis iesniedza salmonellas kontroles programmas Gallus gallus sugas dējējvistu saimēm, kas atzītas par atbilstīgām līdzfinansējuma saņemšanai, un 19 dalībvalstis saņēma Kopienas finansiālo atbalstu savu salmonellas kontroles programmu īstenošanai mājputnu vaislas saimēs. Kopienas līdzfinansētajos pasākumos iekļautas dalībvalstu iestāžu izmaksas bakterioloģiskajām pārbaudēm, vakcīnu iegādei un kompensācijai par iznīcinātajām saimēm. Kopumā 2008. gadā salmonellas kontrolei piešķīra EUR 29 935 000 Kopienas finansējuma.

2009. gadam 20 dalībvalstis ir iesniegušas salmonellas kontroles programmas Gallus gallus sugas vaislas saimēm, 22 pieteikumi tika iesniegti, lai saņemtu līdzfinansējumu kontroles programmām Gallus gallus dējējvistām, un 16 dalībvalstis ir iesniegušas pieteikumus, lai saņemtu finansējumu broileriem paredzētu salmonellas kontroles programmas īstenošanai.

2009. gadā izmaksas analīzei, lai pārbaudītu dezinfekcijas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, pirmo reizi tika uzskatītas par attiecināmām.

IEINTERESēTO PERSONU LīDZDALīBA

Kopienas tiesību akti par salmonellas kontroli ir paredzēti, lai uzlabotu pārtikas drošumu patērētājiem. Tā kā dažas importētājvalstis pievērš lielu uzmanību salmonellas klātbūtnei pārtikā un atsevišķām pašreizējām eksportētājvalstīm, iespējams, var rasties grūtības, izpildot stingrās ES prasības, tad minētie tiesību akti var arī sniegt Eiropas pārtikas ražotājiem priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā.

Tomēr kontroles programmas darbības sākumā, kad slimības izplatība ir salīdzinoši augsta, nedrīkst par zemu novērtēt pasākumu sociālo un ekonomisko ietekmi. Tāpēc liela nozīme ir ieinteresēto personu gribai sadarboties kontroles programmā, lai to varētu pareizi un ar panākumiem īstenot.

Tāpēc Komisija ir gandarīta, ka ieinteresētās personas izstrādā Kopienas labas higiēnas prakses rokasgrāmatas. Jo īpaši:

- ES Profesionālo lauksaimniecības organizāciju komiteja un ES Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējā konfederācija ( COPA/COGECA ), kā arī Eiropas olu, olu produktu, mājputnu un medījumu putnu vairumtirdzniecības savienība ( EUWEP ) ir piekritušas izstrādāt Kopienas labas prakses rokasgrāmatu higiēnai dējējvistu saimēs,

- COPA/COGECA un ES Mājputnu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu apvienība ( AVEC ) ir piekritušas izstrādāt Kopienas labas prakses rokasgrāmatu higiēnai broileru saimēs un kautuvēs.

Abās rokasgrāmatās galvenā uzmanība vērsta uz salmonellas kontroli.

Darbība: Komisija arī turpmāk atbalstīs ieinteresētās personas labas prakses rokasgrāmatu higiēnai izstrādē, jo īpaši attiecībā uz cūkgaļas ražošanu.

PēTNIECīBA

Sestajā un Septītajā pētniecības pamatprogrammā (PP) Komisija sāka un atbalstīja daudzas iniciatīvas attiecībā uz salmonellu un antibakteriālo rezistenci. Piemēram, Sestās pamatprogrammas izcilības MEDVETNET tīkls ir vērsts uz zoonožu (pārsvarā pārtikas izraisītu zoonožu) novēršanu un kontroli. Transatlantiskā zinātniskā sadarbība, meklējot labākas metodes zoonožu novēršanai, varētu būt noderīga.

SECINāJUMI

Pašreiz Regulā (EK) Nr. 2160/2003 galvenā uzmanība vērsta uz salmonellas kontroli mājputnu un cūku primārajā ražošanā. Komisijai ir veiksmīgi noteikusi salmonellas izplatības samazināšanas mērķus saskaņā ar tiesību aktu prasībām. Vienīgi attiecībā uz cūkām ir nopietna aizkavēšanās, nosakot samazināšanas mērķi, kas ir saistīta ar to, ka jāapkopo salīdzināmi izplatības dati no visām 27 dalībvalstīm un jāveic izmaksu un ieguvumu analīze. Visaptverošas izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana tiek uzskatīta par nepieciešamu pirms izplatības samazināšanas mērķa attiecībā uz cūkām izvirzīšanas, jo pašreizējie zinātniskie atzinumi un dažu dalībvalstu valstu iegūtā pieredze vēl nav pietiekama, lai noteiktu šādu mērķi.

Komisija ne vien pieņēma Regulas (EK) Nr. 2160/2003 īstenošanas noteikumus, bet arī uzņēmās iniciatīvu veikt nepieciešamas papildus darbības, lai palielinātu savas pieejas panākumus, piemēram:

( organizējot mācības dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm,

( pārliecinot Eiropas ieinteresēto personu apvienības aktīvi piedalīties,

( sniedzot dalībvalstīm finansiālu atbalstu.

Salmonellas kontrole ir arī iekļauta plašākā pieejā, kontrolējot patogēnus visā pārtikas aprites ķēdē saskaņā ar Komisijas pieeju “no lauka līdz galdam” un ņemot vērā tādus iespējamos negatīvos blakusefektus kā antibakteriālās rezistences palielināšanās.

Komisija ir pastiprinājusi salmonellas uzraudzību, lai pārbaudītu savu un dalībvalstu pūliņu rezultātus, apkopojot pamatapsekojumu references vērtības, izveidojot laboratoriju tīklu un saskaņojot paraugu ņemšanas protokolu.

Kopš ir pieņemta Regula (EK) Nr. 2160/2003 par zoonozes izraisītāju kontroli, ir ievērojami palielinājusies kompetento iestāžu un ieinteresēto personu izpratne un motivācija, lai apkarotu salmonellu — tās bieži vien sāk darboties vēl pirms Kopienas noteikumi ir stājušies spēkā. Ietekmi uz sabiedrības veselību jau tagad var novērot 1. attēlā sniegtajās cilvēku salmonelozes tendencēs no 2004. līdz 2007. gadam. Turklāt būtiska samazināšanas ir paredzama no 2009. gada (ierobežojumi attiecībā uz pārtikas olām) un no 2011. gada (mājputnu gaļas pārtikas nekaitīguma kritērijs).

1. attēls. Paziņoto saslimšanas gadījumu ar salmonelozi skaits ES25 no 2004. līdz 2007. gadam.[pic]

[1] OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

[2] OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

[3] Kopienas kopsavilkuma ziņojums par zoonožu un zoonožu ierosinātāju tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā 2007. gadā (EPNI Vēstnesis (2009) 223).

[4] Zinātnes ekspertu grupas bioloģiskā apdraudējuma jautājumos zinātniskais atzinums par salmonellas mikrobioloģiskā riska kvantitatīvo novērtējumu gaļā: gaļas izraisītas cilvēku salmonelozes avotu attiecināšana. EPNI Vēstnesis (The EFSA Journa) (2008), 625, 1.-32. lpp.

[5] Uzliesmojums ir divu vai vairāk cilvēku saslimšanas gadījumi, kas saistīti ar vienu un to pašu avotu. Šādi uzliesmojumi atšķirībā no atsevišķiem gadījumiem piesaista plašsaziņas līdzekļu uzmanību.

[6] Skatīt: www.who.int/foodborne_disease/resistance

[7] OV L 28, 3.2.2000., 50. lpp.

[8] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[9] OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.

[10] OV L 170, 1.7.2005., 12. lpp.

[11] OV L 332, 18.12.2007., 81. lpp.

[12] OV L 211, 1.8.2006., 4. lpp.

[13] OV L 280, 24.10.2007., 5. lpp.

[14] OV L 151, 13.6.2007., 21. lpp.

[15] OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.

[16] OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp., ar labojumiem OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

[17] OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp., ar labojumiem OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.

[18] OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp., ar labojumiem OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp.

[19] OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.

[20] Kopienas kopsavilkuma ziņojums par zoonožu, zoonožu ierosinātāju, antibakteriālās rezistences un pārtikas izraisītu infekciju uzliesmojumu tendencēm un avotiem Eiropas Savienībā 2006. gadā (EPNI Vēstnesis ( The EFSA Journal) (2007), 130).

[21] OV L 212, 2.8.2006., 3. lpp.

[22] Komisijas 2007. gada 12. jūnija Lēmums 2007/407/EK par Salmonella izstrādātās mikrobu rezistences saskaņotu uzraudzību mājputniem un cūkām (OV L 153, 14.6.2007., 26. lpp.).

[23] 2006. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 776/2006, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu attiecībā uz Kopienas references laboratorijām, OV L 136, 24.5.2006., 3. lpp.

[24] Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja.

[25] Eiropas Zāļu aģentūra.

[26] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.