[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.4.2009

COM(2009) 206 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Regulas Nr. 1/2003 darbību {SEC(2009)574}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Ziņojums par Regulas Nr. 1/2003 darbību

IEVADS

1. Regula Nr. 1/2003[1], kas ir Eiropas Savienības pretmonopola normu izpildes noteikumu un procedūru modernizācijas stūrakmens, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Regulas Nr. 1/2003 44. pants paredz, ka līdz 2009. gada 1. maijam, t.i., piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību.

2. Regula Nr. 1/2003 bija rezultāts visaptverošākajai procedūru reformai EK līguma 81. un 82. panta izpildes jomā kopš 1962. gada. Tās galvenās iezīmes ir šādas.

3. Uzņēmējdarbības nolīgumu paziņošanas Komisijai prakses likvidēšana, kas ļāva Komisijai koncentrēt resursus svarīgajai cīņai pret karteļiem un citiem nopietniem pretmonopola noteikumu pārkāpumiem.

4. Valstu konkurences iestāžu un tiesu pilnvarošana piemērot EK pretmonopola noteikumus kopumā, lai būtu vairākas izpildiestādes un līdz ar to plašāka EK pretmonopola noteikumu piemērošana.

5. Līdzvērtīgāki konkurences apstākļi uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, jo visām konkurences tiesību izpildiestādēm, tostarp valstu konkurences iestādēm un valstu tiesām, ir jāpiemēro EK pretmonopola noteikumi gadījumiem, kas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

6. Cieša sadarbība starp Komisiju un valstu konkurences iestādēm Eiropas Konkurences iestāžu tīklā („EKT”).

7. Uzlaboti izpildes mehānismi Komisijai, lai tai būtu labākas iespējas atklāt un novērst pretmonopola noteikumu pārkāpumus.

8. Saistībā ar Regulu Nr. 1/2003 Komisija pieņēma arī Komisijas īstenošanas Regulu Nr. 773/2004[2], kā arī sešus jaunus Komisijas paziņojumus un pamatnostādnes[3].

9. Šis ziņojums ietver situācijas analīzi, kuras mērķis ir saprast un izvērtēt, kā pirmajos piecos gados ir noritējusi EK pretmonopola normu izpildes noteikumu modernizācija. Tas skatāms kopā ar pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kurā sniegts sīkāks pārskats.

SISTēMAS MAIņA: NO PAZIņOJUMU SISTēMAS UZ EK LīGUMA 81. PANTA 3. PUNKTA TIEšU PIEMēROšANU

10. Regula Nr. 1/2003 ieviesa būtiskas izmaiņas EK līguma 81. un 82. panta piemērošanas jomā. Tā aizstāja centralizēto paziņojumu un pilnvaru sistēmu, ko ieviesa ar Regulu Nr. 17, ar izpildes sistēmu, pamatojoties uz EK līguma 81. un 82. panta tiešu piemērošanu kopumā.

11. Saskaņā ar Regulu Nr. 1/2003 Komisija, valstu konkurences iestādes un tiesas ir pilnvarotas piemērot EK līguma 81. un 82. pantu pilnībā. Konkrētāk, nolīgumi, kas minēti EK līguma 81. panta 1. punktā, bet kuri atbilst EK līguma 81. panta 3. punkta nosacījumiem, tagad ir tieši spēkā un izpildāmi, un par tiem nav nepieciešams iepriekšējs lēmums. Saistībā ar izpildes pasākumiem, ko īsteno publiskās pārvaldes iestādes, EK līguma 81. panta 3. punkta nosacījumi galvenokārt tiek izvērtēti gadījumos, kad šo noteikumu izmanto kā aizsardzības līdzekli ar izpildi saistītajās lietās.

12. Praksē pāreja no paziņojumu un administratīvo pilnvaru sistēmas uz tiešās piemērošanas sistēmu notika diezgan vienmērīgi. Kopumā ņemot, Komisijas un valstu izpildiestāžu tiesu prakse, kā arī uzņēmumu un tiesību jomas pārstāvju minētā pieredze neliecina par lielām grūtībām EK līguma 81. panta 3. punkta tiešās piemērošanas jomā, kuru plaši atbalstīja ieinteresētās personas.

13. Sistēmas maiņa ir ļāvusi pārorientēt Komisijas prioritātes, ļaujot tai koncentrēt savus resursus jomās, kur tā var sniegt ievērojamu ieguldījumu EK līguma 81. un 82. panta izpildes jomā. Šo proaktīvo pieeju skaidri pierāda plašu aptauju uzsākšana ES tautsaimniecības pamatnozarēs, kas tieši ietekmē patērētājus. Komisija turpināja īstenot vairāk uz rezultātiem balstītu pieeju visās pretmonopola politikas jomās un lietu izskatīšanā, izņemot karteļu lietas. Komisijas proaktīvo nostāju pierāda arī pieņemto izpildes lēmumu skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem laikposmiem.

14. Pretmonopola noteikumu reforma ietvēra maiņu no atsevišķu nolīgumu apstiprināšanas uz sistēmu, kurā uzsvars tiek likts uz vispārējiem norādījumiem, kas var būt noderīgi daudziem uzņēmumiem un izpildiestādēm. Šis bija process, ko Komisija bija sākusi jau pirms 2004. gada vertikālajiem ierobežojumiem[4] un horizontālās sadarbības nolīgumiem[5]. 2004. gada modernizācijas pasākumu kopums ietvēra vispārējas pamatnostādnes par EK līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu[6], turklāt grupveida atbrīvojums tehnoloģiju nodošanas jomā un pamatnostādnes tika pieņemti tajā pašā gadā[7]. Komisija 2009. gada 9. februārī, atbildot uz daudzu ieinteresēto personu ļoti biežajiem pieprasījumiem, publicēja norādījumus par Komisijas prioritātēm izpildes jomā, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai[8]. Attiecībā uz individuāliem norādījumiem Komisija turpina stingri atbalstīt norādījumu sniegšanu uzņēmumiem, kuri saskaras ar jauniem vai neatrisinātiem jautājumiem, saskaņā ar paziņojumu par neformāliem ieteikumiem[9]. Taču pārskata periodā Komisija ir saņēmusi pavisam nelielu skaitu pieprasījumu.

KOMISIJAS PROCEDūRAS SASKAņā AR REGULU NR. 1/2003

15. Regula Nr. 1/2003 piešķīra Komisijai atjauninātu izpildpilnvaru kopumu, kurš bija vērsts uz efektīvas un saskaņotas izpildes galvenajiem mērķiem. Komisija savas jaunās vai pārskatītās pilnvaras ir izmantojusi aktīvi un kopumā sekmīgi konkurences tiesību normu efektīvas izpildes nodrošināšanai.

16. Regula Nr. 1/2003 precizēja un pastiprināja Komisijas izmeklēšanas pilnvaras (17.-22. pants). Nozares aptaujas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem izmeklēšanas instrumentiem un ir ļāvušas atklāt konkurences procesa trūkumus gāzes un elektroenerģijas, banku maza apjoma darījumu, uzņēmējdarbības apdrošināšanas un farmācijas nozarē. Tās ļāva iegūt bagātīgu faktisko materiālu, kas savukārt palīdzēja Komisijai nodrošināt EK līguma 81. un 82. panta izpildi individuālos gadījumos.

17. Jaunās vai pārskatītās pilnvaras ir izmantotas tiktāl, ciktāl tās nepieciešamas izmeklētajām lietām. Regulāri ir izmantotas aizzīmogošanas pilnvaras, kā arī pilnvaras uzdot jautājumus par faktiem vai dokumentiem pārbaužu laikā uzņēmuma telpās. Pārbaudes telpās, kas nav uzņēmuma telpas, ir veiktas divos gadījumos[10]. Regula Nr. 1/2003 ieviesa arī pilnvaras iztaujāt fiziskas un juridiskas personas ar viņu piekrišanu. Lai arī Komisija ir regulāri izmantojusi šo instrumentu, pieredze rāda, ka sodu trūkums maldinošu vai nepareizu atbilžu sniegšanas gadījumā var kavēt pareizu un pilnīgu paziņojumu sniegšanu. Turklāt Komisija ļoti reti ir izmantojusi pilnvaras pieprasīt valstu konkurences iestādēm veikt pārbaudes tās vārdā, kā paredzēts 22. panta 2. punktā. Varētu būt lietderīgi turpināt šo abu iepriekšminēto lietu iztirzāšanu.

18. Regula Nr. 1/2003 ieviesa atjauninātu lēmumu kopumu. Galvenais jauninājums ir 9. pants, kurš pilnvaroja Komisiju atzīt, ka uzņēmumu piedāvātās saistības ir šiem uzņēmumiem saistošas un izpildāmas. Komisija to ir izmantojusi 13 lēmumu pieņemšanā. 9. panta mērķis ir uzlabot administratīvo procedūru lietderību un efektivitāti, risinot Komisijas konstatētās konkurences problēmas gadījumos, kad attiecīgais(-ie) uzņēmums(-i) ir gatavs brīvprātīgi uzņemties saistības, lai novērstu šādas problēmas. Tas nodrošina ātras izmaiņas tirgū un ir radījis ievērojamu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar Regulu Nr. 17, kas neparedzēja izpildes iespēju gadījumos, kas noslēdzās ar neformālām saistībām.

19. Komisija ir pieņēmusi vairākus aizliedzošus lēmumus saskaņā ar regulas 7. pantu. Šis noteikums skaidri paredz pilnvaras ieviest strukturālos aizsardzības līdzekļus. Pagaidām Komisija šīs pilnvaras nav izmantojusi. Tomēr tā ir pieņēmusi strukturālās izmaiņas kā saistības[11].

20. Pārskata periodā Komisija nav pieņēmusi lēmumus saskaņā ar regulas 10. pantu. Šis instruments galvenokārt tika radīts konsekvences nodrošināšanai. EKT lielais ieguldījums EK pretmonopola noteikumu konsekventas piemērošanas veicināšanā ir nodrošinājis to, ka līdz šim šā instrumenta izmantošana nav bijusi nepieciešama.

21. Tāpat kā Regulā Nr. 17, arī Regulā Nr. 1/2003 ir paredzēta iespēja personām, kuras var apliecināt likumīgu interesi, būt (formāli) sūdzības iesniedzējam, kam ir zināmas procesuālās tiesības. Komisija atbalsta sūdzības, kas ir par iemeslu prioritārām lietām, un aicina sūdzību iesniedzējus sniegt būtiskus pierādījumus. Tajā pašā laikā ir jāturpina pētīt, kā vienkāršot to sūdzību izskatīšanu, kas nav par iemeslu prioritārām lietām saskaņā ar Kopienas tiesu praksi.

22. Soda naudas ar pietiekamu preventīvu iedarbību, ko papildina efektīva iecietības programma, ir visefektīvākais līdzeklis Komisijas līdzekļu klāstā, kas ir tās rīcībā jo īpaši karteļu apkarošanas nolūkos. Juridisko pamatu Kopienas pilnvarām piemērot soda naudas par būtiskiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ņemot vērā Regulu Nr. 1/2003, pamatā pārņēma no Regulas Nr. 17. Komisija var piemērot soda naudas uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, kas pārkāpj konkurences tiesības, līdz pat 10 % no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. Komisija ir papildinājusi un pilnveidojusi soda naudas piemērošanas politiku savās 2006. gada pamatnostādnēs par soda naudas piemērošanu. Kopienas tiesas ir izskatījušas lielu skaitu Komisijas piemēroto naudas sodu un lielā mērā ir atbalstījušas Kopienas pieeju šajā jautājumā.

23. Ar Regulu Nr. 1/2003 ieviesa efektīvākas sankcijas par uzņēmumiem noteikto pienākumu neizpildi saistībā ar izmeklēšanu. Komisija šo noteikumu izmantoja pirmo reizi un noteica soda naudu 38 miljonu euro apmērā par aizzīmogojuma pārplēšanu[12]. Vēl viens būtisks uzlabojums, ko ieviesa ar Regulu Nr. 1/2003, bija to soda maksājumu maksimālā apjoma ievērojams palielinājums, kurus var uzlikt par Komisijas lēmuma neizpildi. Pieredze ar šo noteikumu rāda, ka 24. pantā paredzētā procedūra ir diezgan gara un sarežģīta[13] un būtu lietderīgi to uzlabot.

EK KONKURENCES TIESīBU PIEMēROšANA SASKAņā AR REGULAS NR. 1/2003 3. PANTU

24. Ar Regulas Nr. 1/2003 3. pantu pirmo reizi tika regulēta saikne starp valstu konkurences tiesībām un EK konkurences noteikumiem. Tiesību jomas un uzņēmumu ieinteresētās personas lielā mērā ir apstiprinājušas, ka Regula Nr. 1/2003 ir pozitīvi ietekmējusi līdzvērtīgu konkurences apstākļu radīšanu atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem[14].

25. Regulas 3. panta 1. punkts nosaka valstu konkurences iestāžu un tiesu pienākumu piemērot EK līguma 81. un 82. pantu nolīgumiem vai praksei, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šis noteikums ir paredzēts, lai nodrošinātu EK konkurences noteikumu piemērošanu visiem gadījumiem, kas ietilpst to darbības jomā. Atbilstība nozīmē arī to, ka sadarbības mehānismi, kas paredzēti Regulas Nr. 1/2003 11.-13. un 15. pantā, šādos gadījumos ir piemērojami pilnībā. Pienākums piemērot 3. panta 1. punktā paredzētos EK konkurences noteikumus ir būtiski uzlabojis EK līguma 81. un 82. panta piemērošanu, ļaujot piemērot vienotu juridisku normu ļoti plašā mērogā.

26. Regulas 3. panta 2. punktā iekļautā konverģences noteikuma mērķis ir radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus, paredzot vienotas normas nolīgumu, saskaņotu darbību un uzņēmumu apvienību lēmumu izvērtēšanai. Un otrādi – dalībvalstis var brīvi īstenot un saglabāt stingrākus valsts tiesību aktus konkurences jomā nekā EK līguma 82. pants, lai aizliegtu vai atļautu vienpusēju rīcību. Šāda veida noteikumi ir daudzās dalībvalstīs, un tie jo īpaši ietver valsts noteikumus, kas regulē ekonomiskās atkarības ļaunprātīgu izmantošanu, „lielāku spēju ietekmēt komercsarunu virzību” vai „būtisku ietekmi”[15]; tiesību normas par tālākpārdošanu zem pašizmaksas vai ar zaudējumiem[16]; valsts tiesību aktus, kas paredz dažādas normas dominējošā stāvokļa izvērtēšanai[17]; kā arī stingrākus valsts noteikumus, kas regulē dominējošu uzņēmumu rīcību.

27. Uzņēmumu un tiesību jomas pārstāvji kritizēja normu atšķirības attiecībā uz vienpusēju rīcību, jo tie uzskata, ka atšķirīgās normas sadrumstalo uzņēmējdarbības stratēģijas, kuras parasti izstrādā, pamatojoties uz Eiropas vai pasaules līmenī noteiktajām normām. Šo jautājumu būtu jāpēta dziļāk, gan novērtējot izraisīto problēmu apmēru, gan izvērtējot nepieciešamību pēc pasākumiem Eiropas līmenī.

EIROPAS KONKURENCES IESTāžU TīKLS

28. Regula Nr. 1/2003 piešķir valstu konkurences iestādēm izšķirošo lomu EK konkurences noteikumu efektīvas un konsekventas piemērošanas nodrošināšanā kopā ar Komisiju. Pēc pieciem gadiem ir skaidrs, ka uzdevums veicināt EK konkurences noteikumu izpildi, vienlaicīgi nodrošinot to konsekventu un saskaņotu piemērošanu, lielā mērā ir izpildīts.

29. EK konkurences noteikumu izpilde ir jūtami uzlabojusies pēc Regulas Nr. 1/2003 stāšanās spēkā. Līdz 2009. gada marta beigām, pamatojoties uz EK konkurences noteikumiem, ir izskatītas vairāk nekā 1000 lietas ļoti daudzās nozarēs.

30. Darba sadale starp tīklā esošajām izpildiestādēm kopumā nav radījusi nekādas problēmas. Piecu gadu pieredze liecina, ka elastīgie un praktiskie mehānismi, kurus ieviesa ar Regulu Nr. 1/2003, un Tīkla paziņojums darbojas labi. Diskusijas par lietu sadali ir izraisījušās pavisam nedaudzos gadījumos, un tās ir ātri atrisinājušās.

31. Sadarbības mehānismi faktu vākšanas nolūkos EKT ietvaros kopumā ir darbojušies labi. Iespēja apmainīties ar citas konkurences iestādes savākto informāciju un izmantot to uzlabo tīkla vispārējo efektivitāti un ir priekšnosacījums elastīgai lietu sadales sistēmai. Turklāt attiecīgos gadījumos, lai arī saskaroties ar atsevišķiem ierobežojumiem valstu procedūru atšķirību dēļ, ir aktīvi izmantotas valstu konkurences iestāžu pilnvaras veikt pārbaudes vai citus izmeklēšanas pasākumus citas valsts konkurences iestādes vārdā, un tas ir veicinājis konkurences tiesību normu efektīvu izpildi.

32. Ir izraisījusies diskusija par to, vai aizliegums, saskaņā ar kuru valsts konkurences iestāde brīvības atņemšanas soda piemērošanas nolūkos nedrīkst izmantot informāciju, ko tā saņēmusi no tiesas, kuras jurisdikcijā nav šādu sankciju, kā to paredz 12. panta 3. punkts, nav pārāk tālejošs un vai tas nav šķērslis konkurences tiesību normu efektīvai izpildei. Varētu būt lietderīgi izskatīt citas iespējas, pilnībā saglabājot pušu tiesības uz aizstāvību. Šie apsvērumi varētu noderēt nākamajās diskusijās par starptautiskiem sadarbības nolīgumiem ar izraudzītajām jurisdikcijām, kurām ir izpildes sistēma krimināltiesību jomā.

33. Līdz pārskata perioda beigām Komisija bija saņēmusi informāciju par vairāk nekā 300 lēmumiem, ko valstu konkurences iestādes bija paredzējušas pieņemt, pamatojoties uz 11. panta 4. punktu. Nevienā no šiem gadījumiem Komisija neuzsāka lietas izskatīšanu saskaņā ar 11. panta 6. punktu, lai atbrīvotu valsts konkurences iestādi no tās pilnvarām saskaņotas piemērošanas dēļ. Pieredze rāda, ka valstu konkurences iestādes parasti dara visu iespējamo, lai nodrošinātu konsekvenci, un EKT ietvaros veiktie pasākumi ir sekmīgi veicinājuši šā mērķa sasniegšanu. Saskaņā ar 11. panta 4. punktu tīkla ietvaros ir izveidojusies prakse neformāli apspriest pasākumus, ko valsts iestāde ir ierosinājusi veikt dienestu līmenī, turklāt ievērojot konfidencialitātes ierobežojumus. Ieinteresētās personas kopumā ir apmierinātas ar EK konkurences noteikumu piemērošanas rezultātiem EKT ietvaros.

34. EKT ir pierādījis sevi kā sekmīgu forumu vispārējo politikas jautājumu apspriešanai. Nemitīgs dialogs starp tīkla dalībniekiem visos līmeņos pēdējo gadu laikā ir ievērojami veicinājis EK konkurences noteikumu saskaņotu piemērošanu.

35. Lai arī Regula Nr. 1/2003 neuzliek dalībvalstīm par pienākumu ieviest īpašu institucionālo sistēmu EK konkurences noteikumu īstenošanai, daudzas dalībvalstis ir pastiprinājušas vai pārskatījušas savas izpildes struktūras, lai optimizētu to efektivitāti.

36. Regula Nr. 1/2003 formāli neregulē vai nesaskaņo valstu konkurences iestāžu procedūras, kas nozīmē to, ka valstu konkurences iestādes piemēro tās pašas materiālās normas atbilstoši atšķirīgajām procedūrām un ka tās var piemērot dažādas sankcijas. Šī dažādība ir ņemta vērā Regulā Nr. 1/2003[18]. Tā ir bijusi par iemeslu ievērojamai dalībvalstu tiesību aktu brīvprātīgai konverģencei, ko sekmēja politikas pasākumi EKT.

37. EKT iecietības paraugprogramma[19] parāda, kā EKT dalībnieki var apvienot savus spēkus un kopīgi izstrādāt jaunu skatījumu, lai novērstu reālos un potenciālos trūkumus esošajā sistēmā. Darbs EKT ietvaros ir bijis galvenais veicinošais faktors, kas ir stimulējis dalībvalstis un/vai valstu konkurences iestādes ieviest un izstrādāt savu iecietības politiku un sekmējis konverģenci starp tām. Šobrīd tikai divām dalībvalstīm nav ieviesta iecietības politika. Iecietības paraugprogramma paredz, ka EKT dalībnieki līdz 2008. gada beigām izvērtēs iecietības programmu konverģenci. Šo novērtējumu izmantos par pamatu, apsverot jautājumu par papildu pasākumu nepieciešamību šajā jomā.

38. Tomēr dalībvalstu izpildes sistēmās joprojām pastāv atšķirības tādos svarīgos aspektos kā soda naudas, kriminālsodi, uzņēmumu grupu atbildība, uzņēmumu apvienību atbildība, uzņēmumu pēctecība, noilguma periodi un pierādījumu standarti, pilnvaras piemērot strukturālos aizsardzības līdzekļus, kā arī dalībvalstu konkurences iestāžu spēja formāli noteikt prioritātes izpildes jomā. Šo aspektu būtu vērts pētīt dziļāk un analizēt to.

MIJIEDARBīBA AR VALSTU TIESāM

39. Kopš Regulas Nr. 1/2003 stāšanās spēkā valstu tiesas ir pilnvarotas piemērot EK līguma 81. un 82. pantu pilnībā. Valstu tiesas ir piemērojušas EK līguma 81. un 82. pantu daudzās un dažādās nozarēs un ir izskatījušas dažādus jautājumus. Tomēr ieinteresētās personas ir norādījušas, ka, pēc to domām, valstu tiesu īstenotā EK konkurences noteikumu izpilde nenotiek saskaņoti.

40. Regula Nr. 1/2003 paredz vairākus mehānismus, lai veicinātu to, ka valstu tiesas saskaņoti piemēro konkurences noteikumus. Kopš 2004. gada 1. maija Komisija 18 gadījumos ir sniegusi atzinumus valstu tiesām par jautājumiem saistībā ar EK līguma 81. un 82. panta piemērošanu. Gan Komisija, gan valstu konkurences iestādes ir pilnvarotas iesniegt apsvērumus kā amicus curiae saskaņā ar 15. panta 3. punktu. Šis ir līdzeklis, ko vairākas valstu konkurences iestādes bieži izmanto. Pārskata periodā Komisija nolēma iesniegt amicus apsvērumus divos gadījumos, kad tā uzskatīja, ka EK konkurences noteikumu saskaņota piemērošana ir apdraudēta. Ieinteresētās personas ir aicinājušas Komisiju vairāk izmantot šo instrumentu, un būtu jāiztirzā jautājums par to, kā šo praksi attīstīt turpmāk.

41. Regula Nr. 1/2003 paredz, ka dalībvalstis nosūta Komisijai to valstu tiesu izdota rakstiska sprieduma kopiju, kuras lemj par EK līguma 81. vai 82. panta piemērošanu. Tomēr šī sistēma nav darbojusies optimāli, un būtu jāizskata iespēja nodrošināt efektīvu un lietderīgu pieeju valstu tiesu spriedumiem.

MIJIEDARBīBA AR TREšO VALSTU IZPILDES PASāKUMIEM

42. Komisija lielu nozīmi piešķir konstruktīvas sadarbības veicināšanai ar trešo valstu iestādēm, īpaši starptautiska mēroga pārkāpumu gadījumos. Tomēr starptautiskās sadarbības efektivitāte ir savstarpēji atkarīga no Komisijas pašas izmeklēšanas efektivitātes EK līguma 81. un 82. panta izpildes jomā.

43. Pārskata periodā trešo valstu jurisdikcijās radās problēmas ar Komisijas datnē esošas informācijas atklāšanu. Šīs problēmas radās saistībā ar privāto tiesvedību trešo valstu jurisdikcijās un mazākā mērā arī saistībā ar informācijas apmaiņu ar trešo valstu publiskajām pārvaldes iestādēm.

44. Komisija pilnībā atbalsta efektīvu civilo tiesvedību par zaudējumu piedziņu, īpaši no karteļa dalībniekiem. Tomēr Komisijas datnē esošās informācijas atklāšana saistībā ar privāto tiesvedību trešo valstu jurisdikcijās, īpaši gadījumos, kad šāda informācija ir iesniegta izmeklēšanas laikā brīvprātīgi, var jūtami mazināt to pretmonopola normu izpildes pasākumu efektivitāti, kurus īsteno publiska pārvaldes iestāde. Komisija ir iesaistījusies ar amicus curiae paziņojumu starpniecību ASV tiesās, lai iebilstu pret tādas informācijas atklāšanu, kas sagatavota tikai Komisijas izmeklēšanas vajadzībām. Tālab Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir iesniedzis iesniegumu ASV Pretmonopola normu modernizācijas komisijai.

45. Kopumā šķiet, ka juridisko sistēmu varētu precizēt un nostiprināt, lai uzlabotu esošo aizsardzību pret informācijas atklāšanu gan privātās tiesvedības gadījumā trešo valstu jurisdikcijās, gan informācijas apmaiņas ar trešo valstu publiskajām pārvaldes iestādēm gadījumā.

SECINāJUMI

46. Regula Nr. 1/2003 ir izraisījusi lielas izmaiņas veidā, kādā tiek nodrošināta Eiropas konkurences tiesību normu izpilde. Regula ir ievērojami uzlabojusi Komisijas īstenotos EK līguma 81. un 82. panta izpildes pasākumus. Komisija ir spējusi kļūt proaktīvāka, mērķtiecīgi novēršot trūkumus tautsaimniecības pamatnozaru konkurētspējā.

47. EK konkurences noteikumi lielā mērā ir kļuvuši par „zemes likumu” visai ES. Sadarbība EKT ietvaros ir palīdzējusi nodrošināt šo noteikumu saskaņotu piemērošanu. Tīkls ir inovatīvs pārvaldības modelis Kopienas tiesību īstenošanai, ko veic Komisija un dalībvalstu iestādes.

48. Pavisam nedaudzās jomās[20] šajā ziņojumā ir uzsvērti aspekti, kurus būtu vērts izvērtēt, bet nav apskatīts jautājums par to, vai ir nepieciešami grozījumi esošajos noteikumos vai praksē. Tas būs pamats Komisijas izvērtējumam nākamajā posmā par turpmāko politikas iniciatīvu lietderību.

[1] Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003 L 1, 4.1.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 411/2004, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 3975/87 un groza Regulas (EEK) Nr. 3976/87 un (EK) Nr. 1/2003 saistībā ar gaisa satiksmi starp Kopienu un trešām valstīm (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.), un Padomes 2006. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 1419/2006, ar kuru atceļ Regulu (EEK) Nr. 4056/86, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1/2003 attiecībā uz tās darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot kabotāžas un starptautisko līgumreisu kuģu pakalpojumus ( OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

[2] Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 622/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 773/2004 attiecībā uz izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās (OV L 171, 1.7.2008., 3. lpp.).

[3] Modernizācijas pasākumu kopums, sal. Komisijas paziņojums par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā (OV C 101, 27.4.2004., 43. lpp.), Komisijas paziņojums par Komisijas un ES dalībvalstu tiesu sadarbību, piemērojot EK līguma 81. un 82. pantu (OV C 101, 27.4.2004., 54. lpp.), Komisijas paziņojums par neformāliem ieteikumiem attiecībā uz jauniem jautājumiem, kas rodas atsevišķos gadījumos par EK līguma 81. un 82. pantu (ieteikumu vēstules) (OV C 101, 27.4.2004., 78. lpp.), Komisijas paziņojums par kārtību, kādā Komisija izskata sūdzības, kas iesniegtas saskaņā ar EK līguma 81. un 82. pantu (OV C 101, 27.4.2004., 65. lpp.), norādījumi attiecībā uz koncepciju par ietekmi uz tirdzniecību, kas minēta EK līguma 81. un 82. pantā (OV C 101, 27.4.2004., 81. lpp.), un norādījumi par EK līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu (OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp.).

[4] Komisijas 1999. gada 22. decembra Regula Nr. 2790/1999 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām (OV L 336, 29.12.1999., 21.-25. lpp.) un Komisijas paziņojums „Pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā” (OV C 291, 13.10.2000., 1. lpp.).

[5] Komisijas 2000. gada 29. novembra Regula Nr. 2658/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu specializācijas līgumu kategorijām (OV L 304, 5.12.2000., 3. lpp.), Komisijas 2000. gada 29. novembra Regula Nr. 2659/2000 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu pētniecības un attīstības līgumiem (OV L 304, 5.12.2000., 7. lpp.) un pamatnostādnes par EK līguma 81. panta piemērojamību horizontālās sadarbības nolīgumiem (OV C 3, 6.1.2001., 2. lpp.).

[6] Norādījumi par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu (OV C 101, 27.4.2004., 97. lpp.).

[7] Komisijas 2004. gada 27. aprīļa Regula Nr. 772/2004 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas nolīgumu kategorijām (OV L 123, 27.4.2004., 11.-17. lpp.).

[8] OV C 45, 24.2.2009., 7. lpp.

[9] Komisijas paziņojums par neformāliem ieteikumiem, skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

[10] Skatīt Komisijas paziņojumu presei IP/09/137 par nesen pieņemto lēmumu jūras cauruļvadu karteļu lietā.

[11] E.ON – Vācijas elektroenerģijas tirgus, OV C 36, 13.2.2009., 8. lpp., un gāzes tirgus slēgšanas lieta ( RWE ), skatīt Komisijas paziņojumu presei IP/09/410, 18.3.2009.

[12] E.ON , OV C 240, 19.9.2008., 6. lpp.

[13] Viss dokumentu kopums par Microsoft procedūru atrodams: http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/microsoft/index.html.

[14] Tā sauktās „Lisabonas stratēģijas” mērķis, kuru Eiropadome apstiprināja Lisabonā 2000. gada martā, ir veicināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi ES.

[15] Šāda veida noteikumi ir Francijā, Vācijā, Grieķijā, Portugālē, Latvijā, Ungārijā un Īrijā.

[16] Kā dalībvalstis, kas šobrīd aizliedz tālākpārdošanu zem pašizmaksas vai ar zaudējumiem, jo īpaši jāmin Francija un Vācija.

[17] Šeit kā piemēru var minēt Austrijas likumu, saskaņā ar kuru uzņēmumu uzskata par dominējošu uzņēmumu, ja tam tirgvedības jomā ir izdevīgāks stāvoklis nekā tā klientiem vai piegādātājiem.

[18] Skatīt nosacījumus apmaiņas informācijas izmantošanai pierādījumu nolūkos 12. panta 2. un 3. punktā.

[19] Pieejama http://ec.europa.eu/competition/ecn/model_leniency_en.pdf.

[20] Skatīt 12., 16., 18., 22., 27., 32., 33., 35., 36. un 40. punktu.