Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Galīgais novērtējums par Kopienas daudzgadu programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai /* COM/2009/0064 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 18.2.2009 COM(2009) 64 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Galīgais novērtējums par Kopienas daudzgadu programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Galīgais novērtējums par Kopienas daudzgadu programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai 1. IEVADS Šajā paziņojumā aplūkots daudzgadu programmas (2005. —2008. gads) “Drošāks internets plus ” (turpmāk — “programma”) galīgais novērtējums. Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā[1] norādīts, ka programmas mērķis ir interneta un jauno tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšana, jo īpaši attiecībā uz bērniem, un cīņa pret nelegālu saturu un tiešā patērētāja neizraudzītu saturu. Programma darbojās četrus gadus — no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, un tās plānotais budžets bija 45 miljoni euro. Programma tika īstenota četros galvenajos rīcības virzienos: - cīņa ar nelegālu saturu, - nevēlama un kaitīga satura novēršana, - drošākas vides veicināšana, - izpratnes veicināšana. Salīdzinājumā ar iepriekšējo rīcības plānu “Drošāks internets” ( Safer Internet Action Plan ) darbība tika paplašināta, iekļaujot jaunas tiešsaistē nodrošinātas tehnoloģijas, tostarp mobilo un platjoslas saturu, spēles tiešsaistē, datņu nodošanu interešu grupās (datņu vienādranga apmaiņu) un visa veida saziņu reālajā laikā, proti, tērzētavas un tūlītējas ziņapmaiņas sistēmas galvenokārt nolūkā uzlabot bērnu un nepilngadīgu personu aizsardzību. Tika aptverts plašāks nelegālā un kaitīgā satura un šaubīgas rīcības jomu spektrs, tostarp rasisms un vardarbība. Svarīgākais programmas īstenošanas mehānisms to projektu līdzfinansēšanai, kurus izraudzījās pēc atklāta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Rezultātā plašs klāsts projektu ir saņēmis finansējumu, īstenojot dažādos rīcības virzienus, ko pēc vajadzības papildināja arī nefinansēti pasākumi. Saskaņā ar programmu ir līdzsfinansēts izpratnes punktu tīkls INSAFE , kura uzdevums ir īstenot bērniem, ģimenēm un skolām paredzētus izpratnes veicināšanas pasākumus, līdzfinansējumu ir saņēmuši arī palīdzības dienesti, kam bērni var paust bažas par to, kā viņi izmanto tiešsaistes tehnoloģijas, tāpat līdzfinansējumu ir saņēmis uzticības dienestu tīkls INHOPE , kur interneta lietotāji var ziņot par nelegālu saturu[2]. Programma atbalsta arī tematiskos tīklus, kas tādas ieinteresētās personas kā pētniekus, nevalstiskās organizācijas (NVO) un tiesībaizsardzības iestādes pulcē vienkopus, lai veicinātu dialogu un apmaiņu ar labu praksi, lai atbalstītu mērķprojektus, kuru uzdevums ir uzlabot nelegālā materiāla analīzi, tam izmantojot tiesībaizsardzības iestādes un projektus zināšanu papildināšanai par dažādiem aspektiem saistībā ar to, kā bērni, vecāki un apdraudētāji izmanto internetu. ES projekts Kids Online sniedz jaunas zināšanas par bērnu un vecāku pieredzi riska un drošības jomā; nākamā projekta uzdevums būs novērst salīdzināmo datumu trūkumu, kas konstatēts šajā projektā. Nākamajā projektā, veicot kvalitatīvu pētījumu par apdraudošajiem pieaugušajiem, paplašinās zināšanas par tiešsaistē notiekošu seksuālo uzmākšanos bērniem[3]. Ar programmas gādību Eurobarometer veica divus pētījumus, kuru mērķis bija izpētīt ES iedzīvotāju attieksmi pret nelegālu un kaitīgu saturu, kā arī to zināšanas par pašaizsardzību; 2008. gada rudenī veiks papildu pētījumu. Turklāt Komisija veica pētījuma par filtrēšanas programmatūras efektivitāti. Līdztekus pārējiem programmas panākumiem februārī visā pasaulē atzīmē drošāka interneta dienu; 2008. gadā to atzīmēja 56 valstīs. Lai veicinātu pašregulāciju, Komisija ir sākusi diskusiju ar nozares pārstāvjiem un pilsonisko sabiedrību. Mobilo sakaru nozarē 2007. gadā pieņēma Eiropas vienošanos par mobilo tālruņu drošāku lietošanu pusaudžu un bērnu vidū. Ikgadējais drošāka interneta forums ir atzīts visu ieinteresēto personu tikšanās punkts, kurā risina diskusijas par aktuāliem jautājumiem. Saskaņā ar 5. pantu lēmumā par programmu Komisija programmas darbības beigās Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par galīgo novērtējumu, kurā aplūkoti rezultāti, kas sasniegti, īstenojot programmu. Novērtējumu no 2008. gada maijam līdz jūlijam, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem[4], sagatavoja trīs neatkarīgu ekspertu grupa[5]. 2. NOVĒRTĒJUMA MĒRĶI Novērtējumā tika izvērtēti šādi aspekti: programmas mērķu nozīmība, īstenošanas prioritātes un instrumenti, programmas efektivitāte, tās gūtie panākumi, ietekme, ilgtspējīgums un saderīgums ar citām — gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās — īstenotām iniciatīvām, kā arī saderīgums ar valstu iniciatīvām. 3. NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI Novērtētāji konstatēja, ka programma ir sekmīgi sasniegusi mērķus, kas nosprausti sākotnējā lēmumā par programmu un turpmākajās ikgadējās darba programmās. Īstenojot virkni pasākumu, tā ir palīdzējusi uzlabot interneta drošumu, turklāt tā būtiski ietekmēja nozari. Nozares pārstāvji par programmu izsakās atzinīgi, jo īpaši ar tās pavērto iespēju apmainīties ar zināšanām, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt darbu. Ir gūti šādi secinājumi. Komisijai ir izdevies programmas prioritātes pielāgot mainīgajām problēmām un vajadzībām ; programma ir sekmīgi panākusi to, ka jomas un rīcība ir saderīgas ar dinamisko sociālo un tehnoloģisko vidi, kurā īsteno programmu. Arī programmas ģeogrāfiskais aspekts ir jautājums, uz kuru programma ir reaģējusi savlaicīgi un efektīvi. Programmā ātri tika iesaistītas jaunās dalībvalstis, tā atspoguļojot ES straujo paplašināšanos. Turklāt programma ir īpaši nozīmīga, jo nesen par tās galveno uzdevumu kļuva konsultēt bērnus un jauniešus, kā arī panākt to, ka bērnu un jauniešu tiesības un viedokļi ir prioritāri visās programmas darbības jomās. Programmas pārvaldība ir bijusi sekmīga un efektīva. Gandrīz visās dalībvalstīs ir izveidoti uzticības dienesti un izpratnes punkti, ir izveidota virkne tematisko tīklu, un turpinās darbs pie tehnisko risinājumu izstrādes tādās jomās kā attēlu atpazīšana. Tomēr ir bijis sarežģīti skaitļos raksturot vērienīgo programmas mērķu sasniegšanas efektivitāti; lai finansētā rīcība būtu efektīva un ietekmīga, ir svarīgi nākamajās iniciatīvās savākt un novērtēt plašāku kvantitatīvo datu kopu. Programma ir guvusi vērā ņemamus panākumus. Tā ir ne tikai spējusi nodrošināt to, ka visā Eiropā jautājums par drošāku internetu ir bijis viens no būtiskākajiem politikas veidotāju uzdevumiem, bet arī kļuvusi par virzītājspēku rīcībai citās, ar Eiropu nesaistītās jomās. Programmas īstenošanas gaitā gūto pieredzi un izstrādāto labāko praksi uzskata par lielisku atbalstu un stimulu citām valstīm, kam jārisina līdzīgas problēmas. Par to, cik atzinīgi plašāka interneta sabiedrība vērtē INHOPE , liecina tas, ka tās dalībnieku kopums ir izteikti starptautisks. Daudzi nozares pārstāvji augstu vērtē programmas pavērto iespēju dibināt sadarbību; šie nozares pārstāvji uzsver faktu, ka programma rada iespēju sadarboties tādiem sektoriem, kas citkārt nebūtu apvienojuši spēkus, piemēram, lielākajiem telesakaru pakalpojumu sniedzējiem un NVO. Nenoliedzams sasniegums ir divu tīklu paplašināšana, kā rezultātā tie aptver gandrīz visu Eiropas teritoriju un attālākas valstis. Ja 2006. gadā tīklā INSAFE bija iesaistījusies 21 valsts, tad 2008. gadā tās bija jau 34 valstis. Tīkla INHOPE paplašināšanās ritējusi līdzīgā tempā — programmas darbības laikā tam pievienojās 13 dalībnieki, un nu tajā ir 33 dalībnieku. Atzinīgi vērtējams arī apjoms, kādā programma, izmantojot ES tīklu Kids Online , ir palīdzējusi apkopot un analizēt milzīgu pētījumu kopumu par drošāka interneta jautājumiem. Tāpat ir sekmīgi veicināts dialogs dažādu nozaru iekšienē un starp tām, mobilo tālruņu nozare ir veiksmīgi atbalstīta tās centienos pieņemt pašregulējošus mehānismus nepilngadīgo aizsardzībai. Izpratnes veicināšanas jomā nenoliedzamus panākumus guvusi Drošāka interneta diena — šis pasākums gadu pēc gada gan skaitliskā, gan ģeogrāfiskā ziņā arvien ir paplašinājies, gūstot arvien vairāk starptautiskas uzmanības un vērā ņemamu atspoguļojumu presē un citos plašsaziņas līdzekļus. Runājot par programmas ietekmi, būtisks faktors lielu programmas panākumu gūšanai ir saskaņota pieeja un informācijas izplatīšana visā Eiropā. Programma kļūtu atpazīstamāka, ja gan tiešsaistē, gan bezsaistē tā būtu labāk pamanāma un vairāk reklamēta. Konsekventa programmas zīmolveide palīdzētu stiprināt programmas identitāti un vairot uzticamību tai dažādās nozarēs, valstīs un reģionos. Programma ir ilgtspējīga. Tomēr ir svarīgi uzraudzīt tīklu darbību, lai nodrošinātu, ka to darbības modelis vēl joprojām ir situācijai piemērots. Uzticības dienestiem, izpratnes punktiem un palīdzības dienestiem noteiktā prasība valstu līmenī izveidot kombinētos centrus (nolūkā panākt augstāku efektivitāti un lietderību) raisa jautājumu par to, vai minētie divi tīkli būtu jāapvieno, izveidojot vienu organizāciju, kas Eiropā koordinētu visas darbības. Programma papildina virkni iniciatīvu gan ES, gan ārpus tās, kā arī nacionālās iniciatīvas vairumā dalībvalstu — jo īpaši attiecībā uz nelegāla satura apkarošanu, izglītotību plašsaziņas līdzekļu izmantošanas jomā un bērnu tiesību nostiprināšanu. Nozares pārstāvji uzskata, ka programmas nozīmīgi veicina dalībnieku iesaistīšanu starptautiskā un nacionālā līmenī. Jomās, kur iepriekš valstis nebija iesaistījušās, tā palīdzēja aktualizēt iztirzājamos jautājumus un pulcēt nozaru pārstāvjus pie apaļā galda. Valstīs, kurās organizācijas jau bija sākušas risināt šos jautājumus, programma palīdzēja koordinēt pieeju un paaugstināja organizāciju uzticamību; ja programmas nebūtu, iespējams, būt bijis sarežģīti piesaistīt valsts pārvaldes iestāžu un nozares uzmanību. 4. NOVĒRTĒJUMĀ IESTRĀDĀTIE IETEIKUMI Novērtējuma ziņojumā iekļauta virkne ieteikumu, kas jāņem vērā turpmākajā darbā. 1. Bērnu, jauniešu un citu likumīgu interneta lietotāju tiesības un privātums ir jāaizsargā un jāpopularizē visās programmas rīcības jomās. Varētu panākt sparīgāku pašu jauniešu iesaistīšanos diskusijās un risinājumu izstrādē un īstenošanā. 2. Valstu mērogā visi attiecīgie sektori varētu turpināt centienus panākt aktīvu atbalstu un iesaistīšanos programmā un atsevišķos projektos. Tā rezultātā Eiropas mērogā būtu jāizveido vairāku ieinteresēto nozaru pārstāvju tīkli, tādējādi vienkopus pulcējot dažādas mērķauditorijas. 3. Sadarbībai ar trešām valstīm — gan ar Eiropas valstīm, gan pārējām — politiskā un operatīvā līmenī būtu jāpiešķir visaugstākā prioritāte, jo īpaši attiecībā uz tādu nelikumīgu attēlu identificēšanu, izsekošanu un izskaušanu, kuros attēlota vardarbība pret bērniem. 4. Lai atklātu jaunas sinerģijas un inovāciju jomas un lai paaugstinātu atsevišķo programmu efektivitāti, būtu jāpilnveido dialogs un sadarbība starp daudzajām ES iniciatīvām, kurām ir vienādas intereses vai kurām ir potenciāls sadarboties ar programmu “Drošāks internets plus ”. 5. Lai nodrošinātu to, ka pasākumi ir nozīmīgi un lietderīgi, nākotnes risinājumos arī turpmāk jāņem vērā nacionālie, kultūras, lingvistiskie un sociāli demogrāfiskie faktori, jo īpaši attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, kandidātvalstīm un pievienošanās valstīm. 6. Lai saglabātu augstu pašreizējo zināšanu un to uzticamības līmeni, arī turpmāk jāstiprina programmas tehnisko zināšanu bāze. 7. Iespējams, programma tikai iegūtu no saskaņotāka “publiskā tēla”, kam būtu izstrādāti iekšējo tīmekļa vietņu, partnervietņu un citu resursu kvalitātes kontroles pasākumi. Visā Eiropā būtu aktīvāk jāizmanto prese un citi plašsaziņas līdzekļi. 8. Divās galvenajās jomās varētu īstenot vairāk pasākumu zināšanu paplašināšanai: problemātiska, riskanta un krimināla bērnu un jauniešu rīcība tiešsaistē; iemesli tendencēm, kuras INHOPE konstatējis saistībā ar nelegālu saturu. 9. Būtu jāpārskata divu tīklu ( INHOPE un INSAFE ) funkcijas, lai nodrošinātu to, ka tie izmanto valstu izpratnes punktu darba koordinēšanai vispiemērotāko mehānismu. Būtu jāapsver iespēja šos divus tīklus apvienot, lai tādējādi atspoguļotu kombinētas uzticības dienesta, izpratnes palielināšanas pasākumu un palīdzības dienesta darbības nozīmību un lai pienācīgi sagatavotos plānotajai programmas darbības jomas paplašināšanai, tajā iekļaujot kiberteroru un pavedināšanu. 10. Viena no augstākajām prioritātēm būtu jāpiešķir uzticības dienestu atpazīstamības uzlabošanai — patlaban sabiedrībai trūkst informācijas par šiem dienestiem. Uzmanība jāvelta arī palīdzības dienestu atpazīstamības jautājumam, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pieejami pienācīgi informācijas centri un lai paplašinātu uzticības dienestu darbības jomu, tajā iekļaujot ar robežām saistītus jautājumus. 11. Programma varētu aktīvāk iesaistīt nozari. Prioritāte būtu piešķirama mobilo tīklu operatoru parakstītajam pamatlīgumam līdzīga kopēja prakses kodeksa izstrādei, kas būtu paredzēts interneta pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā. 5. KOMISIJAS KOMENTĀRI UN SECINĀJUMI Komisija pilnībā pieņem zināšanai galīgā novērtējuma ziņojumā izklāstītos konstatējumus par programmu un ņems vērā ieteikumus, īstenojot turpinājuma programmu. Ieteikumos minētajās jomās nostiprinās jau gūtos panākumus. Ņemot vērā Komisijas reakciju uz vērtētāju ziņojumu, tā aicina Eiropas Parlamentu, Padomi, Ekonomikas un Sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju 12. ņemt vērā, ka programma ir sekmīgi īstenota, 13. palīdzēt Komisijai tās darbā uzlabot programmas “Drošāks internets” atpazīstamību un veicināt nepārtrauktas diskusijas par drošāka interneta jautājumiem. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmums Nr. 854/2005/EK (OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp.). [2] Ņemot vērā projektus, par kuriem vēl risinās pārrunas, 2008. gada beigās būs izveidoti 27 izpratnes punkti, kas atradīsies 25 dalībvalstīs, Īslandē un Norvēģijā, būs izveidots arī 21 palīdzības dienests un 24 uzticības dienesti. [3] Pilns programmas līdzfinansēto projektu saraksts publicēts http://ec.euroapa.eu/saferinternet. [4] Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta C3 un E6 nodaļa. [5] Ekspertus izraudzījās saskaņā ar 2008. gada pavasarī izsludinātā slēgtā konkursa rezultātiem.