[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 26.1.2009

COM(2009) 13 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību 2007. gadā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEIGada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību 2007. gadā

1. IEVADS

1.1. Darbības joma

Padomes 2000. gada 11. decembra Regulā (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (turpmāk – „ EURODAC regula”)[1], ir noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības darbību[2]. Šajā piektajā gada ziņojumā ir iekļauta informācija par sistēmas pārvaldību un rezultātiem 2007. gadā. Ziņojumā ir novērtēti EURODAC darbības rezultāti un rentabilitāte, kā arī centrālās vienības pakalpojumu kvalitāte.

1.2. Juridisko un politisko aspektu attīstība

Pamatojoties uz iepriekšējiem gada ziņojumiem[3] un apspriedēm ar dalībvalstīm, Komisija 2007. gada jūnijā publicēja savu ziņojumu par Dublinas sistēmas novērtējumu[4] (turpmāk – „novērtējuma ziņojums”), aptverot EURODAC darbības pirmos trīs gadus (2003.–2005. gads). Ziņojumā ir apzināti daži jautājumi saistībā ar pašreiz spēkā esošo tiesību aktu efektivitāti un paredzēti pasākumi, kas jāīsteno, lai uzlabotu EURODAC ieguldījumu Dublinas regulas atvieglinātā piemērošanā.

Lai risinātu šo jautājumus, Komisija 2008. gada 3. decembrī iesniedza priekšlikumu par grozījumiem EURODAC regulā[5].

Saistībā ar EURODAC regulas ģeogrāfisko darbības jomu 2007. gadā notika svarīgas izmaiņas – Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai, un (pēc tam, kad tās atbilstoši EURODAC regulas 27. panta 2. punkta a) apakšpunktam paziņoja Komisijai par savu gatavību piedalīties sistēmā) 2007. gada 1. janvārī tās savienoja ar EURODAC sistēmu[6].

2. EURODAC CENTRāLā VIENīBA[7]

2.1. Sistēmas pārvaldība

Ņemot vērā pieaugošo datu daudzumu (dažas transakciju kategorijas ir jāglabā desmit gadus), tehniskās platformas dabisko novecošanu (tā ieviesta 2001. gadā) un EURODAC transakciju apjoma neprognozējamo attīstību jaunu dalībvalstu pievienošanās dēļ[8], EURODAC sistēma ir jāmodernizē, un šo uzdevumu plānots pabeigt 2009. gada otrajā pusgadā. Tomēr svarīgākie uzlabojumi ir jau veikti. Jo īpaši EURODAC darbības nepārtrauktības sistēma ir modernizēta, lai tā spētu pilnībā atbalstīt dalībvalstis gadījumā, ja centrālā vienība ilgāku laiku nav pieejama. Komisija 2006. gadā parakstīja līgumu par „Tīklu drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm ( s-TESTA )”. 2007. gadā 18 dalībvalstis, kas līdz tam izmantoja TESTA II tīklu, migrēja uz S-TESTA tīklu, kas sniedz augstāku drošības un uzticamības pakāpi.

2.2. Pakalpojumu kvalitāte un rentabilitāte

Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai dalībvalstīm, kas ir EURODAC centrālās vienības galalietotāji, sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus[9]. Neparedzētu sistēmas dīkstāves periodu 2007. gadā nav bijis, tomēr aprīļa beigās sistēma bija izolēta TESTA II tīkla dīkstāves dēļ, kas ilga 50 stundas. Jaunais s-TESTA tīkls (ar ko aizvieto TESTA II tīklu) sniedz augstāku drošības un pieejamības līmeni. EURODAC centrālā vienība 2007. gadā bija pieejama 99,43 % no visa laika.

2007. gadā tika ziņots par vienu „nepareizu pozitīvu iznākumu” (t. i., automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmas AFIS veiktu kļūdainu identifikāciju), kas kopš sistēmas darbības uzsākšanas ir pirmais nepareizais pozitīvs iznākums, par kuru ziņoja, meklējot desmit pirkstu nospiedumu EURODAC sistēmā. Kaut arī saskaņā ar EURODAC Regulas (EK) Nr. 2725/2000 4. panta 6. punktu dalībvalstīm tūlīt ir jāpārbauda visi pozitīvi iznākumi, tām šobrīd nav pienākums ziņot Komisijai par nepareiziem pozitīviem iznākumiem[10]. Tomēr, ņemot vērā, ka uz vairāk nekā 1,1 miljonu meklēšanas darbību un vairāk nekā 200 000 pozitīvu iznākumu ir ziņots par vienu nepareizu pozitīvu iznākumu, sistēma joprojām ir uzskatāma par ārkārtīgi precīzu.

Kopienas izdevumi par visām ārpakalpojumu sniedzējiem nodotajām darbībām, kas saistītas ar EURODAC , piecus gadus pēc sistēmas darbības uzsākšanas bija 8,1 miljons euro. Centrālās vienības uzturēšanai un darbībai paredzētie izdevumi bija 820 791,05 euro 2007. gadā. Šo izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem galvenokārt ir izskaidrojams ar pieaugošām sistēmas uzturēšanas izmaksām un darbības nepārtrauktības sistēmas jaudas ievērojamu palielināšanu.

Efektīvi izmantojot Komisijas pārvaldītos resursus un infrastruktūru, piemēram, TESTA tīklu, bija iespējams ietaupīt EURODAC sistēmai paredzētos līdzekļus.

Turklāt Kopiena (izmantojot IDA programmu) sniedza tādus pakalpojumus saziņas un drošības jomā, kas vajadzīgi datu apmaiņai starp centrālo vienību un valstu vienībām. Šos izdevumus, kas saskaņā ar EURODAC regulas 21. panta 2. un 3. punktu sākotnēji bija jāsedz katrai dalībvalstij, beigās sedza Kopiena, izmantojot kopīgo infrastruktūru un tādējādi ietaupot valstu budžeta līdzekļus.

2.3. Datu aizsardzība un datu drošība

Lai gan statistikas dati viennozīmīgi liecina, ka ir samazinājies to gadījumu skaits, kad dalībvalstis meklēšanas gaitā izmanto „īpašos pieprasījumus”, Komisijai joprojām ir bažas par šo pieprasījumu izmantošanu un tā uzskata, ka šādu pieprasījumu skaits (2007. gadā – 195, to skaits katrā dalībvalstī svārstās no nulles līdz 88) joprojām ir pārāk liels. Kā norādīts iepriekšējos gada ziņojumos un novērtējuma ziņojumā, šī transakciju kategorija ir ieviesta ar EURODAC regulas 18. panta 2. punktu. Atspoguļojot datu aizsardzības noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgās personas tiesības piekļūt informācijai par datiem, kas attiecas uz viņu, EURODAC regulas 18. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja veikt šādus „īpašus pieprasījumus”, ja to pieprasa persona, kuras dati tiek glabāti centrālajā datu bāzē. Lai labāk uzraudzītu šo procesu, Komisija savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai ir iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru dalībvalstu pienākums ir nosūtīt kompetentajai valsts uzraudzības iestādei attiecīgās personas pieprasījuma kopiju, ar kuru šī persona lūdz piekļuvi informācijai par datiem, kas attiecas uz viņu.

Apspriežoties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Komisija ir apņēmusies vērsties pret dalībvalstīm, kas turpina ļaunprātīgi piemērot šo svarīgo noteikumu datu aizsardzības jomā.

Atbilstoši regulas 20. panta 2. punktam Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs 2007. gada novembrī veica padziļinātu EURODAC centrālās vienības IT drošības revīziju[11]. Drošības politiku un drošības koncepciju no jauna definēs atbilstoši ieteikumiem un šīs revīzijas gaitā izmantotajai metodei.

3. SKAITļI UN ATZINUMI

Šim gada ziņojumam pievienotajā pielikumā ir iekļautas tabulas ar faktiskajiem centrālās vienības darbības datiem laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim. EURODAC statistikas pamatā ir visu to 14 gadus vecu vai vecāku personu daktiloskopiskie dati, kas ir iesnieguši patvēruma pieteikumu dalībvalstīs, kas tika aizturēti, nelikumīgi šķērsojot dalībvalsts ārējo robežu, vai kas ir nelikumīgi uzturējušies dalībvalsts teritorijā (gadījumā, ja kompetentās iestādes vēlas pārbaudīt, vai jau iepriekš tika iesniegts patvēruma pieteikums).

Jānorāda, ka EURODAC datus par patvēruma pieteikumiem nevar salīdzināt ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja ( Eurostat ) datiem, kuru pamatā ir tieslietu un iekšlietu ministriju sniegti ikmēneša statistikas dati. Šo atšķirību pamatā ir vairāki metodikas iemesli. Eurostat izmantotās definīcijas aptver visus patvēruma pieteikumu iesniedzējus (neatkarīgi no to vecuma), nošķirot pirmos pieteikumus no atkārtotajiem pieteikumiem. Praksē dalībvalstu vidū pastāv atšķirības attiecībā uz tā, vai to datos, kas saistīti ar patvēruma pieteikumiem, ir iekļautas patvēruma pieteikumu iesniedzēju apgādībā esošās personas. Atšķirības pastāv arī saistībā ar veidu, kā statistikā ņem vērā atkārtotus pieteikumus.

3.1. Sekmīgas transakcijas

„Sekmīga transakcija” ir transakcija, kuru centrālā vienība ir pareizi apstrādājusi un kas nav noraidīta datu validācijas, kļūdainu daktiloskopisko datu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ[12].

Centrālā vienība 2007. gadā reģistrēja kopumā 300 018 sekmīgi veiktas transakcijas, kas salīdzinājumā ar 2006. gadu (270 611 transakcijas) ir vispārējs pieaugums. Ja no 2005. gada līdz 2006. gadam to transakciju skaits, kas saistītas ar datiem par patvēruma meklētājiem („ 1. kategorija ”[13]), samazinājās, tad EURODAC statistika par 2007. gadu liecina, ka šo transakciju skaits palielinājās par 19 % (197 284 salīdzinājumā ar 165 958 transakcijām 2006. gadā). Šis palielinājums atspoguļo patvēruma pieteikumu skaita vispārējo pieaugumu Eiropas Savienībā 2007. gadā.

2007. gadā mainījās arī tendence saistībā ar to personu skaitu, kas aizturētas sakarā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu („ 2. kategorija ”[14]). Ja šo personu skaits ievērojami pieauga 2004. gadā (16 183), 2005. gadā (25 162) un 2006. gadā (41 312), tad 2007. gadā tika novērots kritums 8 % apmērā (38 173). Var piezīmēt, ka lielāko daļu no 2. kategorijas daktiloskopiskajiem datiem nosūtīja Itālija (15 053), Grieķija (11 376) un Spānija (9044), kā arī Ungārija (894), Apvienotā Karaliste (480) un Malta (384). Tomēr joprojām pastāv novērtējuma ziņojumā minētā problēma saistībā ar to, ka dalībvalstis nelabprāt regulāri nosūta datus par „2. kategorijas” transakcijām. Astoņas dalībvalstis (Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Luksemburga un Portugāle) 2007. gadā nav nosūtījušas „2. kategorijas” datus, tādējādi nepildot EURODAC regulas 8. panta 1. punktā minēto pienākumu.

Attiecībā uz iespēju nosūtīt[15] „ 3. kategorijas ”[16] datus (dati par personām, kas aizturētas, tām nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā) 2007. gadā nav novērotas lielas izmaiņas. Ir novērojams kāpums tikai 2 % apmērā – 64 561 salīdzinājumā ar 63 341 2006. gadā. Īrija un Malta nav pārsūtījušas „3. kategorijas” datus.

3.2. „Pozitīvi iznākumi”

3.2.1. Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „1. kategoriju”

Pielikuma 3. tabulā norādīts patvēruma pieteikumu skaits katra dalībvalstī, kas atbilst to patvēruma pieteikumu skaitam, kuri ir iepriekš reģistrēti kādā citā dalībvalstī („pozitīvi iznākumi ārvalstīs”) vai tajā pašā dalībvalstī („pozitīvi iznākumi savā valstī”[17]). Tabula norāda arī uz patvēruma meklētāju tālāku pārvietošanos Eiropas Savienībā. Tā, piemēram, ir redzams, ka, izņemot „parastos” maršrutus starp kaimiņos esošajām dalībvalstīm, daudzi patvēruma meklētāji Francijā (1116[18]) iepriekš bija iesnieguši savu pieteikumu Polijā vai ka lielākais „pozitīvu iznākumu ārvalstīs” skaits Grieķijā (177) un Itālijā (287) ir gūts, veicot salīdzinājumu ar Apvienotajā Karalistē reģistrētajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Pēdējā gadījumā patvēruma meklētāju plūsmas ir simetriskas, un lielāko daļu pozitīvo iznākumu Apvienotā Karaliste guva, salīdzinot „1. kategorijas” datus ar Itālijas pārsūtītajiem datiem (370). Pārsteidzoši ir tas, ka 44,37 % no atkārtotiem pieteikumiem bija iesniegti tajā pašā dalībvalstī. Kiprā (87 %), Polijā (82 %), Ungārijā (75 %) un Čehijas Republikā (61 %) ievērojami vairāk nekā puse no atkārtotiem pieteikumiem tika iesniegti tajā pašā dalībvalstī.

3.2.2. Pieteikumu iesniegšana vairākās dalībvalstīs

No kopumā 197 284 patvēruma pieteikumiem, ko EURODAC sistēmā ievadīja 2007. gadā, 31 910 pieteikumi bija „atkārtoti patvēruma pieteikumi”, kas nozīmē, ka 31 910 gadījumos vienas un tās pašas personas pirkstu nospiedumi jau bija glabāti (tajā pašā vai citā dalībvalstī) kā „1. kategorijas” dati. Aplūkojot statistiku, pirmajā mirklī varētu likties, ka 16 % no patvēruma pieteikumiem 2007. gadā bija atkārtoti (t. i., otrais vai vairāk) patvēruma pieteikumi, kas tādējādi atbilstu 1 % samazinājumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr „1. kategorijas” datu pārsūtīšana nenozīmē katrā atsevišķajā gadījumā, ka konkrētā persona ir iesniegusi jaunu patvēruma pieteikumu. Dažās dalībvalstīs īstenotā prakse saskaņā ar Dublinas regulu noņemt pirkstu nospiedumus pēc atpakaļuzņemšanas izkropļo atkārtoto pieteikumu statistiku, jo, noņemot pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus saskaņā ar Dublinas regulu, pieteikuma iesniedzējam ierodoties pēc viņa pārsūtīšanas, rodas nepareizs priekšstats, ka šī persona iesniedz jaunu patvēruma pieteikumu. Komisija ir paredzējusi atrisināt šo problēmu un savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai iekļāvusi prasību, saskaņā ar kuru pārsūtīšanas nav reģistrējamas kā jauni patvēruma pieteikumi.

3.2.3. Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „2 kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda uz maršrutiem, kurus izmanto personas, kas pirms patvēruma pieteikuma iesniegšanas ir nelikumīgi ieceļojušas Eiropas Savienības teritorijā. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā lielākā daļa pozitīvo iznākumu ir gūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, ko nosūtījusi Grieķija un Itālija, kā arī mazākā apmērā – Spānija un Slovākija. Lielākā daļa no šiem pozitīvajiem iznākumiem ir „pozitīvi iznākumi savā valstī” (tas nozīmē, ka personas, kas nelikumīgi ieceļo kādā dalībvalstī, tajā pašā dalībvalstī iesniedz patvēruma pieteikumu[19]). Ja aplūko visas dalībvalstis, tad vairāk nekā puse (63,2 %) personu, kas aizturētas saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu un kas izlemj iesniegt patvēruma iesniegumu, šo iesniegumu iesniedz tajā pašā valstī, kurā tās nelikumīgi ieceļoja.

Vairums personu, kas nelikumīgi ieceļoja Eiropas Savienībā caur Grieķiju un tad ceļoja tālāk, pārvietojās galvenokārt uz Itāliju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Tās personas, kas ieceļoja caur Itāliju, galvenokārt pārvietojās uz Apvienoto Karalisti un Zviedriju, savukārt caur Spāniju ieceļojošie visbiežāk devās uz Itāliju un Austriju. Caur Slovākiju ieceļojošās personas galvenokārt devās uz Austriju un Franciju.

3.2.4. Pozitīvi iznākumi – „1. kategorijas” salīdzinājums ar „3. kategoriju”

Šie pozitīvie iznākumi norāda, kur nelegālie ieceļotāji ir iesnieguši pirmo patvēruma iesniegumu, lai pēc tam ceļotu uz citu dalībvalsti. Tomēr jāatceras, ka „3. kategorijas” datu ievadīšana nav obligāta un ka ne visas dalībvalstis regulāri izmanto šādas pārbaudes iespēju. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tomēr var atzīmēt, ka, piemēram, personas, kas aizturētas par nelegālu uzturēšanos Vācijā, bieži iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Austrijā vai Zviedrijā, un personas, kas aizturētas par nelegālu uzturēšanos Francijā, bieži vien iepriekš ir iesniegušas patvēruma pieteikumu Apvienotajā Karalistē vai Itālijā. Ir vērts atzīmēt, ka vidēji 18 % no personām, kas ir nelikumīgi uzturējušās dalībvalstu teritorijā, iepriekš bija iesniegušas patvēruma pieteikumu vienā no dalībvalstīm.

3.3. Novēlota pārsūtīšana

EURODAC regulā šobrīd ir norādīts tikai ļoti aptuvens termiņš, kādā daktiloskopiskie dati jāpārsūta, kā rezultātā praksē varētu rasties ievērojami kavējumi. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo kavējumi pārsūtīšanā var radīt rezultātus, kas ir pretrunā Dublinas regulā noteiktajiem atbildības principiem. Jautājums par nepamatoti ilgu laiku starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un šo datu nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību tika minēts jau iepriekšējos gada ziņojumos, un novērtējuma ziņojumā tika uzsvērts, ka tā ir īstenošanas problēma.

Kaut arī šī problēma neattiecas uz visām dalībvalstīm, dažas dalībvalstis (Spānija, Bulgārija, Grieķija un Dānija) joprojām rada lielus kavējumus, nosūtot pirkstu nospiedumus pat gandrīz 12 dienas[20] pēc to noņemšanas. Komisijas dienesti atkārto, ka novēlotas pārsūtīšanas rezultātā var tikt nepareizi noteikta atbildīgā dalībvalsts, uzrādot divus atšķirīgus iznākumus, kas aprakstīti iepriekšējā 2006. gada ziņojumā – „nepareizi pozitīvi iznākumi”[21] un „neiegūti pozitīvi iznākumi”[22].

Centrālā vienība 2007. gadā atklāja 60 „neiegūtus pozitīvus iznākumus”, no kuriem 57 bija „par labu” tai pašai dalībvalstij, un 233 „nepareizus pozitīvus iznākumus”, no kuriem 183 gadījumos iemesls bija tās pašas dalībvalsts novēlota datu pārsūtīšana. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir 28 % kāpums „neiegūtu pozitīvu iznākumu” gadījumā, savukārt „nepareizi pozitīvu iznākumu” skaits ir trīskāršojies. Tādēļ Komisijas dienesti atkārtoti aicina dalībvalstis pielikt visas vajadzīgās pūles, lai pārsūtītu savus datus atbilstoši EURODAC regulas 4. un 8. pantam.

Savā priekšlikumā EURODAC regulas grozīšanai Komisija ir ierosinājusi 48 stundu termiņu, kādā dati jāpārsūta uz EURODAC centrālo vienību.

3.4. Transakciju kvalitāte

Noraidīto transakciju skaits 2007. gadā visās dalībvalstīs bija vidēji 6,13 %, kas ir gandrīz tikpat, cik 2006. gadā (6,03 %). Dažās dalībvalstīs noraidīto transakciju skaits bija ievērojami lielāks (18 % Somijā) salīdzinājumā ar citām (3,59 % Norvēģijā). Noraidīto transakciju skaits 14 dalībvalstīs pārsniedz vidējo lielumu, tostarp trijās dalībvalstīs (Somijā, Latvijā un Nīderlandē) tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo lielumu. Jāuzsver, ka noraidīto transakciju skaita pamatā nav tehnoloģijas vai sistēmas trūkumi. Noraidīšanas iemesli galvenokārt ir dalībvalstu pārsūtīto daktiloskopisko datu sliktā kvalitāte, cilvēka pieļautas kļūdas vai nepareiza iekārtu konfigurācija nosūtošajā dalībvalstī. No otras puses, ir jānorāda, ka dažos gadījumos šajos skaitļos ietverti vairāki mēģinājumi nosūtīt tos pašus daktiloskopiskos datus pēc tam, kad sistēma šos datus ir noraidījusi nepietiekamas kvalitātes dēļ. Tomēr Komisijas dienesti atkārtoti norāda uz iepriekšējos gada ziņojumos minēto problēmu saistībā ar kopumā augstu noraidīšanas līmeni un aicina attiecīgās dalībvalstis nodrošināt īpašu apmācību dalībvalstu darbiniekiem, kas strādā ar EURODAC sistēmu, kā arī pareizi konfigurēt iekārtas, lai samazinātu noraidījumu skaitu.

4. SECINāJUMI

EURODAC centrālā vienība 2007. gadā turpināja gūt ļoti apmierinošus rezultātus attiecībā uz ātrumu, rezultātiem, drošību un rentabilitāti.

Eiropas Savienībā 2007. gadā reģistrētā patvēruma pieteikumu skaita vispārējā pieauguma (pēc pieciem gadiem ar samazinājuma tendenci) loģiskās sekas ir tādas, ka ir palielinājies arī EURODAC sistēmā ievadīto „1. kategorijas transakciju” skaits. No otras puses, „2. kategorijas transakciju” skaits ir nedaudz samazinājies, savukārt „3. kategorijas transakcijas” skaits nav ievērojami mainījies. Ir vērts arī atzīmēt, ka atkārtoto pieteikumu skaits samazinājās par 1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Joprojām pastāv bažas saistībā ar datu nepamatoti novēlotu pārsūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību, kā arī par datu slikto kvalitāti un „īpašo pieprasījumu” lielo skaitu, kurus veic dažas dalībvalstis.

Pielikums: statistika

1. tabula – EURODAC centrālā vienība, datu bāzes saturs, dati uz 2007. gada 31. decembri

[pic]

2. tabula – sekmīga datu pārsūtīšana uz EURODAC centrālo vienību 2007. gadā[23]

category 1 | category 2 | category 3 | TOTAL |

AT | 8467 | 143 | 1938 | 10 548 |

BE | 10 243 | 8 | 686 | 10 937 |

BG | 847 | 343 | 426 | 1616 |

CY | 4090 | 0 | 151 | 4241 |

CZ | 1807 | 0 | 2466 | 4273 |

DE | 19 130 | 17 | 15 948 | 35 095 |

DK | 1449 | 0 | 532 | 1981 |

EE | 13 | 0 | 10 | 23 |

ES | 4622 | 9044 | 2418 | 16 084 |

FI | 1127 | 1 | 194 | 1322 |

FR | 24 100 | 9 | 9067 | 33 176 |

GR | 23 343 | 11 376 | 16 | 34 735 |

HU | 3087 | 894 | 60 | 4041 |

IC | 36 | 0 | 1 | 37 |

IE | 3284 | 1 | 0 | 3285 |

IT | 15003 | 15 053 | 1088 | 31 144 |

LT | 67 | 7 | 49 | 123 |

LU | 331 | 0 | 313 | 644 |

LV | 33 | 0 | 13 | 46 |

MT | 904 | 384 | 0 | 1288 |

NL | 7159 | 4 | 12 156 | 19 319 |

NO | 5218 | 1 | 6066 | 11 285 |

PL | 5608 | 8 | 320 | 5936 |

PT | 184 | 0 | 36 | 220 |

RO | 588 | 207 | 328 | 1123 |

SE | 29 636 | 2 | 239 | 29 877 |

SI | 347 | 6 | 622 | 975 |

SK | 2311 | 185 | 1186 | 3682 |

UK | 24 250 | 480 | 8232 | 32 962 |

TOTAL | 197 284[24] | 38 173[25] | 64 561[26] | 300 018[27] |

3. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu savstarpējais salīdzinājums, 2007. gads

[pic]

4. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „1. kategorijas” un „2. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2007. gads

[pic]

5. tabula – pozitīvo iznākumu sadalījums – „3. kategorijas” un „1. kategorijas” pozitīvo iznākumu salīdzinājums, 2007. gads

[pic]

6. tabula – noraidītās transakcijas (procentos) 2007. gadā

[pic]

7. tabula – vidējais laiks starp pirkstu nospiedumu noņemšanu un to nosūtīšanu uz EURODAC centrālo vienību 2007. gadā

[pic]

8. tabula – „1. kategorijas” nepareizo pozitīvo iznākumu savstarpējs salīdzinājums, 2007. gads

[pic]

9. tabula – to „neiegūtu pozitīvu iznākumu” sadalījums, kas uzrādīti, salīdzinot „1. kategorijas” un „2. kategorijas” datus gadījumos, kad „2. kategorijas” dati ir novēloti pārsūtīti (2007. gads)

[pic]

10. tabula – to pozitīvu iznākumu sadalījums, kas iegūti, veicot salīdzinājumu ar datiem, kam piekļuve ir liegta (Regulas (EK) Nr. 2725/2000 12. pants), 2007. gads

[pic]

11. tabula – 9. kategorijas[28] īpašu pieprasījumu skaits pa dalībvalstīm 2007. gadā

[pic]

[1] OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

[2] EURODAC regulas 24. panta 1. punkts.

[3] Iepriekšējie gada ziņojumi ir publicēti kā Komisijas dienestu darba dokumenti ar šādām atsaucēm: SEC(2004) 557, SEC(2005) 839, SEC(2006) 1170, SEC(2007) 1184.

[4] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Dublinas sistēmas novērtējumu, COM(2007) 299 galīgā redakcija , {SEC(2007) 742}.

[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas „ EURODAC” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas regulu, COM(2008) XXX.

[6] Komisijas dienesti sniedza Bulgārijai un Rumānijai palīdzību, savienojot tās ar EURODAC sistēmu, tostarp veicot iepriekšēju darbības testēšanu (tika veikti 69 testi).

[7] Vispārīgs EURODAC centrālās vienības apraksts, kā arī to dažādo transakciju veidu definīcijas, kuras apstrādā centrālā vienība, un „pozitīvo iznākumu”, ko šīs transakcijas var uzrādīt, definīcijas ir pieejamas pirmajā gada ziņojumā par EURODAC centrālās vienības darbību. Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu „Pirmais gada ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par EURODAC centrālās vienības darbību”, SEC (2004)557, 6. lpp.

[8] Dublinas un EURODAC regulas piemēro visas ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Īslande, tādēļ jēdzienu „dalībvalstis” šajā paziņojumā izmanto, lai apzīmētu 29 valstis, kas izmanto EURODAC datu bāzi.

[9] Tie ir ne tikai pakalpojumi, kurus tieši sniedz centrālā vienība (piemēram, atbilsmju meklēšana, datu glabāšana u. tml.), bet arī saziņas un drošības pakalpojumi, kas nepieciešami, lai pārsūtītu datus starp centrālo vienību un valstu piekļuves punktiem.

[10] Komisija ir ierosinājusi iekļaut EURODAC regulas grozījumos noteikumu, ka dalībvalstīm ir jāziņo par katru nepareizu pozitīvu iznākumu.

[11] „Ziņojums par EURODAC revīziju”, klasificēts kā EU RESTRICTED paredzēts dokuments. Īss dokumenta kopsavilkums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/webdav/site/mySite/shared/Documents/Supervision/Eurodac/07-11-09_Eurodac_audit_summary_EN.pdf

[12] Pielikuma 2. tabulā atspoguļotas dalībvalstu sekmīgi veiktās transakcijas, kas sadalītas pa kategorijām. Dati attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim.

[13] Dati par patvēruma pieteikumiem – patvēruma meklētāju daktiloskopiskie dati (visu desmit pirkstu nospiedumi), kas nosūtīti salīdzināšanai ar citu patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem, kuri iepriekš ir iesnieguši savu pieteikumu citā dalībvalstī. Šos datus salīdzinās arī ar „2. kategorijas” datiem (skatīt turpmāk). Šos datus glabās desmit gadus, izņemot dažos īpašos, regulā paredzētos gadījumos (piemēram, ja persona iegūst kādas dalībvalsts pilsonību), kad dati par konkrēto personu tiks dzēsti.

[14] Dati par ārvalstniekiem, kas aizturēti sakarā ar ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu un nav nosūtīti atpakaļ . Šos datus (visu desmit pirkstu nospiedumi) nosūta glabāšanai tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar citu patvēruma meklētāju datiem, kas pēc tam ir nosūtīti uz centrālo vienību. Šos datus glabās divus gadus, izņemot gadījumos, kad datus nekavējoties dzēš, līdzko konkrētā persona saņem uzturēšanās atļauju, atstāj dalībvalsts teritoriju vai iegūst kādas dalībvalsts pilsonību.

[15] Un tādējādi salīdzināt datus par trešo valstu pilsoņiem, kas aizturēti, tiem nelikumīgi uzturoties dalībvalsts teritorijā, ar iepriekš ievadītajiem patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem.

[16] Dati par bezvalstniekiem, kas ir nelikumīgi uzturējušies kādā dalībvalstī . Šos datus, kurus neuzglabā, salīdzina ar centrālajā datu bāzē glabātajiem datiem par patvēruma meklētājiem. Dalībvalstis šos datus var pārsūtīt brīvprātīgi.

[17] Tabulās norādītie statistiskie dati par „ pozitīviem iznākumiem savā valstī ” ne vienmēr atbilst tiem pozitīvajiem iznākumiem, kurus ir pārsūtījusi centrālā vienība un kurus ir ievadījušas dalībvalstis. Tas izskaidrojams ar to, ka dalībvalstis ne vienmēr izmanto 4. panta 4. punktā minēto iespēju, saskaņā ar kuru centrālajai vienībai ir jāsalīdzina dalībvalstu pārsūtītie dati ar datiem, kas jau glabājas centrālajā datu bāzē. Tomēr pat tad, ja dalībvalstis neizmanto šo iespēju, centrālajai vienībai tehnisku iemeslu dēļ vienmēr ir jāsalīdzina visi dati (pašas un citu dalībvalstu dati), kas glabājas centrālajā datu bāzē. Šādos konkrētos gadījumos (pat tad, ja gūts pozitīvs iznākums, veicot salīdzinājumu ar valsts datiem) centrālā vienība nosūta atbildi „pozitīva iznākuma nav”, jo dalībvalsts nelūdza salīdzināt nosūtītos datus ar saviem datiem.

[18] Tas atbilst 230 % pieaugumam salīdzinājumā ar 2006. gada statistiku (486). Šķiet, ka patvēruma meklētāji, kas savu pirmo pieteikumu ir iesnieguši Polijā, pārvietojas tālāk ievērojamā skaitā arī uz Beļģiju.

[19] Ar patvēruma pieteikumu tiek anulēta nelikumīga ieceļošana, tādēļ nav jāpārsūta „2. kategorijas” dati gadījumos, kad persona, kas tika aizturēta, šķērsojot robežu, vienlaikus iesniedz patvēruma pieteikumu.

[20] Vidējais kavējums gadā, pārsūtot tās dalībvalsts vienas kategorijas datus, kurai šajā jomā ir sliktākie rezultāti.

[21] Tā sauktā „ nepareizi pozitīvā iznākuma ” gadījumā trešās valsts pilsonis iesniedz patvēruma pieteikumu tajā dalībvalstī (A), kuras iestādes ir noņēmuši viņa pirkstu nospiedumus. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (1. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un atkal iesniegt patvēruma pieteikumu . Ja dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A, dalībvalsts A pārsūtītie pirkstu nospiedumi tiktu reģistrēti centrālajā datu bāzē vēlāk nekā dalībvalsts B pārsūtītie pirkstu nospiedumi, kā rezultātā, salīdzinot dalībvalsts B nosūtītos datus ar dalībvalsts A nosūtītajiem datiem, uzrādīts pozitīvs iznākums. Tādējādi par atbildīgo valsti tiktu noteikta dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A, kur patvēruma pieteikums tika iesniegts vispirms.

[22] Tā sauktā „ neiegūti pozitīvā iznākuma ” gadījumā trešās valsts pilsonis ir aizturēts saistībā ar robežas nelikumīgu šķērsošanu , un viņa pirkstu nospiedumus noņem tās dalībvalsts (A) iestādes, kurā viņš ir ieceļojis. Ja šos pirkstu nospiedumus tūlīt nepārsūta uz centrālo vienību (2. kategorijas transakcija), tā pati persona varētu ierasties citā dalībvalstī (B) un tur iesniegt patvēruma pieteikumu . Šajā gadījumā arī dalībvalsts B iestādes noņem šīs personas pirkstu nospiedumus. Ja šī dalībvalsts B pārsūta pirkstu nospiedumus ātrāk nekā dalībvalsts A (1. kategorijas transakcijas), centrālā vienība vispirms reģistrētu 1. kategorijas daktiloskopiskos datus un pieteikumu izskatītu dalībvalsts B un nevis dalībvalsts A. Ja datus 2. kategorijas daktiloskopiskos datus pārsūta vēlāk, pozitīvs iznākums netiks gūts, jo 2. kategorijas dati nav pieejami salīdzināšanai.

[23] „Sekmīga pārsūtīšana” ir pārsūtīšana, kuru centrālā vienība ir pareizi apstrādājusi un kas nav noraidīta datu validācijas, kļūdainu daktiloskopisko datu vai nepietiekamas kvalitātes dēļ.

[24] 2006. gadā – 165 958.

[25] 2006. gadā – 41 312.

[26] 2006. gadā – 63 341.

[27] 2006. gadā – 270 611.

[28] Atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2725/2000 18. pantam 9. kategorijā ir iekļauti īpaši pieprasījumi.