nolūkā pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009 (…) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum (Pārstrādāta versija)

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

1. Šo regulu piemēro starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Kopienas teritorijā, ko veic pārvadātāji, izīrējot vai par samaksu, vai arī pārvadātāji, kas darbojas uz pašu rēķina, veic uzņēmējdarbību dalībvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem, izmantojot šajā dalībvalstī reģistrētus transportlīdzekļus, kuri pēc konstrukcijas un aprīkojuma ir derīgi vairāk nekā deviņu personu, ietverot vadītāju, pārvadāšanai, un kuri ir domāti šim nolūkam, kā arī šādu transportlīdzekļu tukšbraucieniem sakarā ar šādiem pārvadājumiem.

Transportlīdzekļa maiņa vai pārvadājuma pārtraukšana, lai dotu iespēju veikt brauciena daļu, izmantojot citu transporta veidu, neietekmē šīs regulas piemērošanu.

2. Ja pārvadājums tiek veikts no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šo regulu piemēro visu to dalībvalstu teritorijā esošai brauciena daļai, kuras šķērso tranzītā. Tās dalībvalsts teritorijā esošai brauciena daļai, kur notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, šo regulu nepiemēro tik ilgi, kamēr starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti nav noslēgts vajadzīgais nolīgums.

3. Līdz 2. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai šī regula neietekmē noteikumus, kas attiecas uz pārvadājumu no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, kas iekļauti divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un šīm trešajām valstīm.

4. Šo regulu piemēro pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem, ko pagaidu kārtā veic ārvalstu pārvadātājs, kā paredzēts V nodaļā.

1. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas izīrējot vai par samaksu, atļauts saskaņā ar šo regulu sniegt regulāros pasažieru pārvadājumus, to skaitā speciālos regulāros pārvadājumus, vai neregulāros pārvadājumus ar autobusu bez diskriminācijas — neatkarīgi no valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas, ja

2. Jebkuram 1. pantā minētajam pārvadātājam, kas darbojas uz paša rēķina, saskaņā ar 5. panta 5. punktu atļauts sniegt transporta pakalpojumus bez diskriminācijas attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu, ja

1. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusu veic saskaņā ar Kopienas licenci, ko izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.

2. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, izsniedz Kopienas licences oriģinālu, kas paliek pie pārvadātāja, un tādu tās apliecinātu kopiju skaitu, kas atbilst transportlīdzekļu skaitam, ko izmanto starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem un kas atrodas Kopienas licences turētāja rīcībā vai nu kā viņa īpašums, vai citā veidā, jo īpaši saskaņā ar līgumu par pirkšanu uz nomaksu, nomas līgumu vai līzinga līgumu.

Kopienas licences un tās apliecinātu kopiju formāts atbilst II pielikumā norādītajam modelim. Tas satur vismaz divus no I pielikumā uzskaitītajiem aizsardzības līdzekļiem.

Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Uz Kopienas licences un tās apliecinātajām kopijām ir izdevējas iestādes zīmogs, kā arī paraksts un sērijas numurs. Kopienas licences un tās apliecināto kopiju sērijas numuru kā daļu no pārvadātāja datu kopuma reģistrē valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. …/2009 16. pants.

3. Kopienas licenci izsniedz uz pārvadātāja vārda, un to nedrīkst nodot trešām personām. Kopienas licences apliecinātā kopija paliek katrā no pārvadātāja transportlīdzekļiem, un to uzrāda pārbaudei pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Pirms šīs regulas piemērošanas dienas izsniegtās Kopienas licences un to apliecinātās kopijas ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

5. Ja ir iesniegts Kopienas licences pieteikums vai ja Kopienas licenci atjauno saskaņā ar šā panta 4. punktu, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, pārbauda, vai pārvadātājs atbilst vai turpina atbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

6. Ja pārvadātājs neatbilst 3. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, ar pamatotu lēmumu noraida Kopienas licences izsniegšanu vai atjaunošanu vai anulē licenci.

7. Dalībvalstis garantē Kopienas licences pieteicēja vai turētāja tiesības iesniegt sūdzību pret tās dalībvalsts kompetento iestāžu lēmumu, kurā viņš veic uzņēmējdarbību, par šīs licences noraidīšanu vai anulēšanu.

8. Dalībvalstis var nolemt, ka Kopienas licence der arī iekšzemes transporta pakalpojumu veikšanai.

1. Regulārie reisi ir pieejami visiem, izņemot, kad vajadzības gadījumā tas ir atkarīgs no obligātas rezervācijas.

Lai veiktu regulārus reisus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, ir vajadzīga atļauja, kas izdota saskaņā ar attiecīgu dalībvalsts un trešās valsts — vajadzības gadījumā arī tranzīta dalībvalsts — divpusēju nolīgumu, kamēr nav noslēgts vajadzīgais Kopienas un attiecīgās trešās valsts nolīgums.

Pārvadājuma regulāro raksturu neietekmē izmaiņas pārvadājuma veikšanas nosacījumos.

Uz paralēlu vai pagaidu reisu organizēšanu, kas apkalpo tos pašus pasažierus kā esošie regulārie reisi, neapstāšanos atsevišķās pieturvietās vai apturēšanu papildu pieturvietās esošo regulāro reisu maršrutos attiecas tie paši noteikumi, ko piemēro esošajiem regulārajiem reisiem.

Tas, ka speciālos reisus var dažādot saskaņā ar lietotāju vajadzībām, neietekmē to klasificēšanu kā regulāros reisus.

Saskaņā ar III nodaļu speciāliem regulāriem reisiem atļauja nav vajadzīga, ja tos veic saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp organizētāju un pārvadātāju.

Tomēr paralēlo vai pagaidu reisu organizēšanai, kas ir līdzīgi pastāvošiem regulāriem reisiem un apkalpo tos pašus pasažierus, jāsaņem atļauja saskaņā ar III nodaļu.

Neregulāri braucieni nepārstāj būt neregulāri braucieni tikai un vienīgi tāpēc, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.

Neregulārus reisus var veikt pārvadātāju grupa, kas darbojas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses vārdā, un ceļotāji var ceļā kādas dalībvalsts teritorijā pārsēsties cita tās pašas grupas pārvadātāja transportlīdzeklī.

Komisija nosaka procedūras par šādu pārvadātāju nosaukumu un ceļā pārsēšanās punktu paziņošanu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Tāpat 2. punkta trešajā daļā un 3. punkta pirmajā daļā minētajiem transporta pakalpojumiem atļauja nav vajadzīga transportlīdzekļu tukšbraucieniem.

5. Uz pašu rēķina sniegtie transporta pakalpojumi ir atbrīvoti no jebkāda veida atļaujām, bet tiem piemēro sertifikātu sistēmu.

Sertifikātus izsniedz tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā transportlīdzeklis reģistrēts, un tie ir derīgi visam reisam, tranzītu ietverot.

Komisijas nosaka sertifikātu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

1. Atļaujas izsniedz uz pārvadātāja vārda, un tās nevar nodot trešajām personām. Tomēr pārvadātājs, kas ir saņēmis atļauju, var ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu, kuras teritorijā atrodas izbraukšanas vieta (turpmāk “atļaujas izdevējiestāde”), veikt transporta pakalpojumus ar apakšuzņēmēja starpniecību. Šādā gadījumā apakšuzņēmēja nosaukumu un tā lomu norāda atļaujā. Apakšuzņēmējam jāatbilst 3. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Piemērojot šo punktu, izbraukšanas vieta ir “viens no pārvadājuma galapunktiem”.

Ja regulāro pārvadājumu veikšanai uzņēmumi apvienojas, atļauju izsniedz uz visu šo uzņēmumu nosaukumiem, un norāda visu pārvadātāju nosaukumus. To saņem uzņēmums, kas vada operāciju veikšanu, un pārējiem uzņēmumiem izsniedz kopijas.

2. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz piecus gadus. Šo termiņu var noteikt īsāku vai nu pēc pieteicēja prasības, vai pēc to dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas piekrišanas, kuru teritorijā notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana.

4. Komisija nosaka atļauju formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. Atļaujas dod to turētājam (turētājiem) tiesības veikt regulāros pārvadājumus visu to dalībvalstu teritorijās, kur sniedzas šo pārvadājumu maršruti.

6. Regulāro pārvadājumu veicējs var izmantot papildu transportlīdzekļus, lai atrisinātu pagaidu un ārkārtas situācijas.

Šādā gadījumā pārvadātājs nodrošina, ka transportlīdzeklī atrodas šādi dokumenti:

1. Regulārā pārvadājuma atļaujas pieteikumus iesniedz atļaujas izdevējiestādei.

2. Komisija nosaka pieteikumu formātu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. Personas, kas lūdz izsniegt atļauju, sniedz visu papildu informāciju, ko tās uzskata par lietderīgu vai ko pieprasa atļaujas izdevējiestāde, īpaši braukšanas grafiku, kas dod iespēju kontrolēt atbilstību Kopienas tiesību aktiem par autovadītāja darba un atpūtas režīmu, kā arī Kopienas licences kopiju.

1. Atļaujas izsniedz, saskaņojot ar visu to dalībvalstu iestādēm, kuru teritorijās notiek pasažieru iekāpšana vai izkāpšana. Atļaujas izdevējiestāde nosūta šīm iestādēm, kā arī to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, pieteikuma kopiju, tai pievienojot visu citu pie lietas piederošo dokumentu kopijas un savu novērtējumu.

2. To dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru piekrišana ir lūgta, divu mēnešu laikā paziņo atļaujas izdevējiestādei savu lēmumu attiecībā uz pieteikumu. Šo termiņu aprēķina, skaitot no dienas, kurā saņemts lūgums izteikt piekrišanu un kura norādīta saņemšanas apstiprinājuma kvītī. Ja to dalībvalstu kompetento iestāžu, kurām lūgta piekrišana, pieņemtais lēmums ir negatīvs, tajā ietver atbilstīgu iemeslu skaidrojumu. Ja atļaujas izdevējiestāde divu mēnešu laikā nesaņem atbildi, uzskata, ka iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, ir devušas piekrišanu, un atļaujas izdevējiestāde var piešķirt atļauju.

To dalībvalstu iestādes, kuru teritorijas tiek šķērsotas bez pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas, var paziņot atļaujas izdevējiestādei savas piezīmes pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

3. Atļaujas izdevējiestāde pieņem lēmumu par pieteikumu četros mēnešos, skaitot no dienas, kad pārvadātājs iesniedzis šo pieteikumu.

Gadījumos, kad konstatē, ka kāds starptautisks autobusu pārvadājums nopietni apdraud līdzīgu pakalpojumu, uz ko attiecas viens vai vairāki sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, izdzīvošanas iespējas attiecīgos tiešās satiksmes iecirkņos, dalībvalstis var ar Komisijas piekrišanu apturēt vai anulēt atļauju veikt starptautisko autobusu pārvadājumu, sešus mēnešus pirms tam brīdinot par to pārvadātāju.

Tas, ka pārvadātājs piedāvā zemākas cenas nekā tās, ko piedāvā citi autopārvadātāji, vai tas, ka attiecīgajā satiksmes līnijā jau darbojas citi autopārvadātāji, pats par sevi nav par pamatojumu pieteikuma noraidīšanai.

5. Atļaujas izdevējiestāde, kā arī visu to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas piedalās 1. punktā paredzētajā vienošanās procedūrā, var noraidīt pieteikumus, vienīgi pamatojot to ar iemesliem, kas paredzēti šajā regulā.

6. Pabeidzot 1. līdz 5. punktā noteikto procedūru, atļaujas izdevējiestāde piešķir atļauju vai oficiāli noraida pieteikumu.

Lēmumos par pieteikuma noraidīšanu izklāsta iemeslus, kas ir tā pamatā. Dalībvalstis nodrošina, ka transporta uzņēmumiem tiek dota iespēja iesniegt protestu, ja to pieteikums ir noraidīts.

Atļaujas izdevējiestāde visas 1. punktā minētās iestādes informē par tās lēmumu, nosūtot visu atļauju kopijas.

7. Ja 1. punktā minētā procedūra vienošanās panākšanai nedod atļaujas sniedzējai iestādei iespēju lemt par pieteikumu, jautājumu var nodot izskatīšanai Komisijā vēlākais divu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad paziņots par vienas vai vairāku dalībvalstu, ar kurām saskaņā ar 1. punktu notikusi apspriešanās, pieņemto negatīvo lēmumu.

8. Pēc apspriešanās ar attiecīgām dalībvalstīm Komisija četru mēnešu laikā kopš paziņojuma saņemšanas no atļaujas izdevējiestādes pieņem lēmumu, kas stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām kopš tā izziņošanas šīm dalībvalstīm.

9. Komisijas lēmumu piemēro līdz laikam, ko paredz starp attiecīgām dalībvalstīm panāktā vienošanās.

Šīs direktīvas 8. pantu mutatis mutandis piemēro pieteikumiem par atļauju atjaunošanu vai par noteikumu maiņu, ar kuriem jāveic pakalpojumi, par ko saņemta atļauja.

Ja darbības noteikumos izdara maznozīmīgas izmaiņas, proti, koriģējot intervālus, braukšanas maksu un kustības grafikus, atļaujas izdevējiestādei vienīgi jāpaziņo ar izmaiņām saistītā informācija parējām attiecīgām dalībvalstīm.

Attiecīgās dalībvalstis var arī piekrist tam, ka atļaujas izdevējiestāde vienpusēji lemj par izmaiņām pakalpojuma sniegšanas noteikumos.

1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus (12), regulāro reisu veikšanas atļaujas darbība izbeidzas tās derīguma termiņa beigās vai trīs mēnešus pēc tam, kad atļaujas izdevējiestāde saņem no atļaujas turētāja paziņojumu par viņa nodomu izbeigt pakalpojuma. Šādā paziņojumā iekļauj pienācīgu iemeslu pamatojumam.

2. Ja pieprasījums pēc pakalpojuma vairs nepastāv, 1. punktā paredzētais paziņošanas periods ir viens mēnesis.

3. Atļaujas izdevējiestāde paziņo pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm par atļaujas darbības pārtraukšanu.

4. Atļaujas turētājs informē attiecīgā pakalpojuma izmantotājus par tā sniegšanas izbeigšanu vienu mēnesi iepriekš, izmantojot attiecīgus masu informācijas līdzekļus.

1. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, pārvadātājs regulārajā satiksmē līdz viņam piešķirtās atļaujas derīguma termiņa beigām veic visus pasākumus, lai garantētu transporta pakalpojumus, kas atbilst nepārtrauktības, regularitātes un kapacitātes standartiem, kā arī citiem noteikumiem, ko kompetenta iestāde nosaka saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

2. Pārvadātājs norāda reisa maršrutu, autobusu pieturvietas, kustības grafiku, braukšanas maksas apmērus un pārvadājuma noteikumus tādā veidā, lai nodrošinātu šīs informācijas brīvu pieejamību visiem lietotājiem.

3. Neskarot Regulu (EK) Nr. 1370/2007, attiecīgajām dalībvalstīm ir iespējams, vienojoties savā starpā vai ar atļaujas turētāju, izdarīt izmaiņas darbības noteikumos, kas attiecas uz regulāro satiksmi.

1. Neregulārus pārvadājumus, izņemot 5. panta 3. punkta otrajā daļā minētos pārvadājumus, veic saskaņā ar brauciena formulāru.

2. Pārvadātājs, kas veic neregulārus pārvadājumus, aizpilda brauciena formulāru pirms katra brauciena.

4. Brauciena formulāru grāmatiņas piegādā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kur pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai šo iestāžu izraudzītās struktūras.

5. Komisija nosaka braucienu formulāru, brauciena formulāru grāmatiņu formātu un to lietošanas veidu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. Speciāliem regulāriem pārvadājumiem, kas minēti 5. panta 2. punkta trešajā daļā, par kontroles dokumentu kalpo līgums vai tā apliecināta kopija.

Veicot starptautiskus neregulāros reisus, pārvadātājs var veikt neregulāros reisus (vietējas ekskursijas) dalībvalstī, kas nav viņa uzņēmējdarbības vieta.

Šādus reisus paredz pasažieriem, kas nav minētās dalībvalsts iedzīvotāji un ir pirms tam tā paša pārvadātāja pārvesti vienā no pirmajā apakšpunktā minētajiem starptautiskiem braucieniem, un ko aizved ar to pašu transportlīdzekli vai ar citu tā paša pārvadātāja vai pārvadātāju grupas transportlīdzekli.

Jebkuram pārvadātājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus ar autotransportu un kuram ir Kopienas licence ir atļauts ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā, un bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja valsts piederību vai uzņēmējdarbības vietu veikt kabotāžas pārvadājumus, kā noteikts 15. pantā.

1. Kabotāžas pārvadājumu veikšana, ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, pakļauta normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz:

Svars un gabarīti, kas minēti b) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā var pārsniegt tos, kas piemērojami pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, bet tie nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts noteiktos ierobežojumus iekšzemes satiksmē vai Direktīvas 96/53/EK 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos norādītos tehniskos parametrus.

2. Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, kabotāžas pārvadājumi, kuri veido 15. panta c) punktā paredzēto pārvadājumu daļu, ir pakļauti normatīviem un administratīviem aktiem, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī attiecībā uz atļaujām, konkursa procedūrām, apkalpojamām līnijām, pārvadājumu regularitāti, nepārtrauktību un biežumu, kā arī maršrutiem.

3. Uzbūves un aprīkojuma tehniskām prasībām, kas jāievēro autotransporta līdzekļiem, kurus lieto kabotāžas pārvadājumu veikšanai, jābūt tādām, kādas noteiktas autotransporta līdzekļiem, kuri ir starptautiskā transporta apritē.

4. Valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas minēti 1. un 2. punktā, piemēro attiecībā uz ārvalstu pārvadātājiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi izvirzīti pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz valstspiederību vai uzņēmējdarbības vietu.

1. Kabotāžas pārvadājumus neregulāro reisu veidā veic saskaņā ar 12. pantā minēto brauciena formulāru, kas atrodas autotransporta līdzeklī un ko uzrāda pēc jebkura pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

3. Brauciena formulāri, kā minēts 12. pantā, tiek piegādāti brauciena formulāru grāmatiņās, ko sertificējusi kompetenta iestāde vai struktūra pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī.

4. Speciālo regulāro reisu gadījumā kontroles dokuments ir starp pārvadātāju un pārvadājuma organizētāju noslēgtais līgums vai tā apliecināta kopija.

5. Izlietotos brauciena formulārus nodod atpakaļ kompetentajai iestādei vai struktūrai pārvadātāja uzņēmējdarbības dalībvalstī, saskaņā ar procedūrām, ko izstrādājusi šī iestāde vai struktūra.

1. Pārvadātāji, kas sniedz regulāro reisu pakalpojumus, izņemot speciālus regulārus reisus, izsniedz transporta biļetes — vai nu individuālās vai kolektīvās, kuras norāda:

2. Transporta biļeti, kas minēta 1. punktā, uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

1. Atļauja vai kontroles dokuments atrodas transportlīdzeklī, un to uzrāda pēc pilnvarota inspekcijas darbinieka pieprasījuma.

2. Pārvadātāji, kas veic starptautiskus pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, dod iespēju veikt visas pārbaudes, kuru nolūks ir nodrošināt, ka transporta pakalpojumi tiek veikti pareizi, īpaši attiecībā uz autobusu vadītāju darba un atpūtas periodiem. Saistībā ar šīs regulas īstenošanu pilnvarotiem inspekcijas darbiniekiem ir tiesības:

Dalībvalstis palīdz cita citai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un attiecīgu uzraudzību. Tās veic informācijas apmaiņu, izmantojot atbilstīgi Regulas (EK) Nr. …/2009 18. pantam izveidotos valsts kontaktpunktus.

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, anulē Kopienas licenci, ja tās turētājs:

2. Atļaujas izdevējiestāde anulē atļauju, ja tās turētājs vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja izsniegta saskaņā ar šo regulu, īpaši ja to pieprasa dalībvalsts, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Minētā iestāde tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes.

1. Ja ir kādā no dalībvalstīm veikts vai atklāts Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ko piemēro transportlīdzekļiem un autovadītāju darba un atpūtas režīmam, kā arī ja 5. panta 1. punkta piektajā daļā minētos paralēlos vai pagaidu satiksmes pakalpojumus sniedz bez atļaujas, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs, kas izdarījis pārkāpumu, veic uzņēmējdarbību, rīkojas attiecīgi, lai izskatītu lietu, kuras rezultātā inter alia var uzlikt šādus administratīvus sodus:

Šīs sankcijas var noteikt, pēc tam, kad šajā lietā ir pieņemts galīgais lēmums un ņem vērā Kopienas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un apliecināto licences kopiju kopskaitu, kas viņam piešķirta starptautiskai ceļu satiksmei.

2. Uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atklāti pārkāpumi, kuras no 1. punktā paredzētajām sankcijām ir piemērotas un vai tās vispār ir piemērotas.

Ja tādas sankcijas nav piemērotas, uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz tāda lēmuma iemeslu izklāstu.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecīgajam pārvadātājam piemērotās sankcijas kopumā ir samērīgas attiecībā uz pārkāpuma vai pārkāpumu smagumu, kas bija šo sankciju piemērošanas cēlonis, ņemot vērā visas sankcijas, kas par to pašu pārkāpumu piemērotas dalībvalstī, kur pārkāpums ir atklāts.

4. Šis pants neskar tās dalībvalsts kompetento iestāžu iespējas, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzsākt tiesvedību valsts tiesā. Ja šāda tiesvedība ir uzsākta, attiecīgā kompetentā iestāde par to informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās izdarīti attiecīgie pārkāpumi.

5. Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātājiem būtu tiesības pārsūdzēt tiesā jebkuru administratīvo sodu, kas tiem uzlikts saskaņā ar šo pantu.

1. Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas, ka tās teritorijā noticis šīs regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietns pārkāpums, ko izdarījis nerezidents pārvadātājs, tad dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums atklāts, pēc iespējas drīzāk un vēlākais divu mēnešu laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas šajā lietā nosūta šādu informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību:

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, uzliek administratīvos sodus saskaņā ar 22. pantu.

2. Neskarot kriminālvajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot sankcijas pārvadātājiem nerezidentiem, kas tās teritorijā ar kabotāžas pārvadājumiem pārkāpuši šo regulu vai Kopienas vai attiecīgās valsts pārvadājumu noteikumus. Sankcijas piemēro bez diskriminācijas, un tās var inter alia sastāvēt no brīdinājuma vai, nopietnu pārkāpumu gadījumā, no īslaicīga kabotāžas aizlieguma tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kur noticis pārkāpums.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai pārvadātāji tiesā varētu pārsūdzēt jebkuru administratīvo sodu, kas tiem piemērots saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis nodrošina, lai valsts ceļu transporta uzņēmumu elektroniskajā reģistrā būtu ievadīti Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietni pārkāpumi, kas attiecināmi uz pārvadātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, un kā rezultātā jebkurā dalībvalstī piemērota sankcija, kā arī to, lai minētajā reģistrā būtu ievadīta informācija par īslaicīgi atsauktu Kopienas licenci vai tās apliecinātu kopiju. Reģistrā ievadītie dati, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, datu bāzē jāglabā vismaz divus gadus no licences apturēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pagaidu kārtā, un no anulēšanas brīža gadījumā, ja licenci anulē pastāvīgi.

1. Dalībvalstis var noslēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus par to pārvadājumu turpmāku liberalizāciju, uz kuriem attiecas šī regula, īpaši attiecībā uz atļauju sistēmu un kontroles dokumentu vienkāršošanu vai atcelšanu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar 1. punktu.

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 3821/85 (1985. gada 20. decembris) par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā (13) 18. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpšanas gadījumos, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz … (14) un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.

Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas — neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai uzņēmējdarbības vietas.

1. Dalībvalstis reizi divos gados Komisijai paziņo, cik atļaujas iepriekšējā gadā izsniegtas regulāru pārvadājumu veikšanai un to regulāro pārvadājumu veikšanas atļauju kopējo skaitu, kas ir derīgas ziņojuma perioda beigās. Šo informāciju iesniedz atsevišķi par katru regulārā pārvadājuma galamērķa valsti. Dalībvalstis Komisijai paziņo arī datus par regulāriem un neregulāriem kabotāžas pārvadājumiem, ko ziņojuma periodā veikuši pārvadātāji, kas ir rezidenti.

2. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes reizi divos gados nosūta Komisijai statistikas datus par to atļauju skaitu, kas izsniegtas kabotāžas pārvadājumu veikšanai regulāro pārvadājumu veidā, kā minēts 15. panta c) punktā.

3. Komisija nosaka tās tabulas formu, kas jālieto paziņojot 2. punktā minētos statistikas datus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. Ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī ir Kopienas, kā arī par šo apliecināto kopiju skaitu, kas atbilst šajā datumā apgrozībā esošo transportlīdzekļu skaitam.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar III pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 5. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2009. gada 9. janvāra Kopējā Nostāja un Eiropas Parlamenta … Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes … Lēmums.

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 684/92	Regula (EK) Nr. 12/98	Šī regula
1. pants		1. pants
2. panta 1.1. punkts	2. panta 1. punkts	2. panta 2. punkts, 5. panta 1. punkts
2. panta 1.2. punkts	2. panta 2. punkts	2. panta 3. punkts, 5. punkta 2. punkts
2. panta 1.3. punkts		5. panta 1. punkts, piektā daļa
2. panta 3.1. punkts	2. panta 3. punkts	2. panta 4. punkts, 5. panta 3. punkts
2. panta 3.3. punkts		5. panta 3. punkts
2. panta 3.4. punkts		5. panta 3. punkts
2. panta 4. punkts		2. panta 5. punkts, 5. panta 5. punkts
—		2. panta 5., 6., 7. un 8. punkts
3. pants		3. pants
3.a pants		4. pants
4. pants		5. pants
5. pants		6. pants
6. pants		7. pants
7. pants		8. pants
8. pants		9. pants
9. pants		10. pants
10. pants		11. pants
11. pants		12. pants
12. pants		13. pants
13. pants		5. panta 5. punkts
	1. pants	14. pants
	2. panta 4. punkts
	3. pants	15. pants
	4. pants	16. pants
	5. pants	4. panta 3. punkts
	6. pants	17. pants
	7. pants	28. panta 3. punkts
	8. pants	26. pants
	9. pants	—
14. pants		18. pants
15. pants		19. pants
	11. panta 1. punkts	20. pants
16. panta 1. punkts		21. panta 1. punkts
16. panta 2. punkts		21. panta 2. punkts
16. panta 3. punkts		22. panta 1. punkts
16. panta 4. punkts		23. panta 1. punkts
16. panta 5. punkts		22. panta 2. punkts
	11. panta 2. punkts	23. panta 2. punkts
	11. panta 3. punkts	23. panta 2. punkts
	11. panta 4. punkts	—
	12. pants	22. panta 5. punkts, 23. panta 3. punkts
	13. pants	—
16.a pants	10. pants	26. pants
17. pants		—
18. pants		25. pants
19. pants	14. pants	27. pants
20. pants
21. pants		29. pants
22. pants	15. pants	30. pants
Pielikums		II pielikums

PADOMES PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. IEVADS

Komisija 2007. gada 25. maijā kā vienu no trim tā saucamās “Autopārvadājumu paketes” (1) priekšlikumiem iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum.

Eiropas Parlaments 2008. gada 5. jūnijā pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā.

Padome 2009. gada 9. janvārī pieņēma kopējo nostāju saskaņā ar Līguma 251. pantu.

Pildot savus uzdevumus, Padome ņēma vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu. Reģionu komiteja nolēma par šiem trim priekšlikumiem atzinumu nesniegt.

II. KOPĒJĀS NOSTĀJAS ANALĪZE

1. Vispārēja informācija

Saistībā ar 2007. gada pavasara Eiropadomes “Secinājumiem par transporta nozares ieguldījumu Lisabonas stratēģijā” Komisija pieņēma lēmumu izstrādāt priekšlikumus, ar ko pārskatītu spēkā esošo tiesisko regulējumu par iespēju veikt profesionālu darbību un par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum un starptautiskajam autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum, lai, inter alia, nodrošinātu, ka administratīvais slogs ir piemērots un samērīgs. Kopumā ar šiem jaunajiem priekšlikumiem tiecas modernizēt, aizvietot un apvienot noteikumus, ar ko pārvalda gan preču, gan pasažieru autopārvadātājus un piekļuvi autopārvadājumu tirgum.

Ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi autobusu pārvadājumu pakalpojumu tirgum aizstāj divas tagad spēkā esošas regulas (2). Galvenais uzdevums ir vienkāršot atļauju izsniegšanas procedūras regulāriem starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, lai panāktu labāku saskaņotību un lai iekšējā tirgū veicinātu godīgāku konkurenci.

Ar kopējo nostāju, par ko vienojusies Padome, Kopienā veido saskaņotu sistēmu starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tajā paredzēta vienkāršota un paātrināta procedūra, ko piemēro, piešķirot atļauju veikt regulārus starptautiskus pakalpojumus: Ar to arī vienkāršo un standartizē Kopienas atļauju un apliecinātu kopiju formātu, lai samazinātu administratīvo slogu un kavēšanos, jo īpaši veicot inspekcijas uz ceļa. Turklāt ar kopējo nostāju stiprina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar valstu kontaktpunktu starpniecību, kas jāizveido atbilstoši Regulai par atļauju autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.

2. Galvenie politikas jautājumi

i) Skaidrojumi attiecībā uz piemērošanas jomu, definīcijām un principiem

Padome galvenokārt pieturējās pie Komisijas priekšlikuma, un kopējā nostājā ir paredzēts, ka šī regula attiecas uz visa veida starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā, tostarp pārvadājumiem no trešām valstīm un uz tām, kā arī uz iekšzemes pasažieru autopārvadājumiem, kurus pagaidu kārtā nodrošina citā valstī reģistrēts uzņēmums (“kabotāža”). Attiecībā uz starptautiskiem pārvadājumiem Padome ir ieviesusi visaptverošu definīciju. Attiecībā uz pārvadājumiem no kādas trešās valsts vai uz to ir paredzēts, ka, kamēr nav nolīguma starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti, šo regulu nepiemēro tai brauciena daļai, ko veic pasažieru iekāpšanas vai izkāpšanas dalībvalstī. Tomēr to piemēro attiecībā uz tranzītā šķērsoto valsti. Lai atvieglotu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvas kontroles, īpaši to iestāžu, kas atrodas ārpus dalībvalsts, kurā pārvadātājs ir reģistrēts, no pārvadātājiem prasa, veicot starptautisku pārvadājumu ārvalstī katrā transportlīdzeklī ņemt līdzi Kopienas licences apstiprinātu kopiju.

Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas pieejas un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.

ii) Kopienas licence un apstiprinātās kopijas

Komisijas priekšlikumā paredzēta Kopienas licences izsniegšana ar atjaunojamu piecu gadu derīguma termiņu. Turklāt ar to dalībvalstīm uzliek pienākumu elektroniskajā valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā ievadīt licences un apstiprināto kopiju sēriju numurus, kā tas paredzēts priekšlikumā regulai par atļaujām autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.

Padome kopējā nostājā pieļauj elastīgāku pieeju un ilgāku Kopienas licences derīguma termiņu, ņemot vērā to, ka minētajā reģistrā nekavējoties varēs pārbaudīt transporta uzņēmuma statusu dotajā brīdī. Tādējādi ar kopējo nostāju pagarina atjaunojamās Kopienas licences derīguma termiņu “līdz 10 gadiem”, ievieš (komitoloģijas) regulatīvo kontroles procedūru, lai rūpētos par turpmāk nepieciešamajiem tehniskajiem pielāgojumiem attiecībā uz Kopienas licences derīguma termiņu, un arī attiecīgi groza noteikumus, kas attiecas uz nosacījumu pārbaudi, lai izsniegtu un atjaunotu licenci.

Lai izvairītos no iespējamas minēto dokumentu viltošanas, Padome nolēma izdarīt grozījumus I pielikumā, papildinot to ar virkni aizsardzības elementu, no kuriem vismaz diviem ir jābūt dokumentā. Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas priekšlikuma un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.

iii) Procedūra, piešķirot atļauju veikt regulārus starptautiskos pārvadājumus

Padome lielā mērā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma, un Padomes kopējā nostājā paredzēta racionālāka un vienkāršāka procedūra par to, kas izklāstīta Regulā (EEK) Nr. 684/92. Turpmāk atļauju nepiešķirs tikai divos šādos gadījumos: pakalpojums, kuram lūdz piešķirt atļauju, nopietni ietekmētu līdzīga pakalpojuma turpmāku pastāvēšanu, par kuru noslēgts viens vai vairāki valsts sabiedrisko pakalpojumu līgumi, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem, vai pakalpojuma patiesais mērķis nav pārvadāt pasažierus starp divām pieturām dažādās dalībvalstīs. Saistībā ar to dalībvalstīm, izvērtējot sabiedrisko pakalpojumu līgumu dzīvotspēju atļauju piešķiršanas procedūrās regulāriem starptautiskiem pakalpojumiem, jāizstrādā nediskriminējoši kritēriji. Padome vadījās pēc Komisijas pieejas, kurā paredzēts, ka to dalībvalstu iestādes, kuru teritoriju šķērso tikai tranzītā, bet kuru teritorijā pasažieri iekāpj vai izkāpj, tikai informēs, ja attiecīgā dalībvalsts ir piekritusi atļaut attiecīgo pakalpojumu. Tomēr Padome papildus ir noteikusi Komisijai divu mēnešu ilgu termiņu, lai tā pieņemtu lēmumu par atļauju izsniegšanu gadījumos, kad atļauju izsniegšanas iestāde nav spējīga pieņemt šādu lēmumu.

Turpretim Eiropas Parlaments izslēdza iespēju dalībvalstīm apturēt vai anulēt atļauju, ja tas nopietni ietekmētu sabiedriskā pakalpojuma līguma turpmāku pastāvēšanu.

iv) Kabotāža

Attiecībā uz kabotāžu Padome lielā mērā vadījās pēc Komisijas priekšlikuma. Tādēļ kabotāžas noteikumi būtībā saglabājas lielākoties nemainīti. Konkrēti — Padome apstiprināja 9. panta noteikuma svītrošanu Regulā (EK) Nr. 12/98 par drošības pasākumiem gadījumā, ja iekšzemes pārvadājumu tirgus ir nopietni traucēts. Šis noteikums nekad nav izmantots, jo iekšzemes tirgi attiecībā uz kabotāžu ir atvērti, un tādējādi šo noteikumu var uzskatīt par lieku. Attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem regulāra starptautiska reisa laikā Padome precizē, ka tas nozīmē “pasažieru uzņemšanu un izlaišanu” vienā un tajā pašā dalībvalstī saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja vien tas nav minētā pakalpojuma galvenais mērķis.

Turklāt Padome saskaņā ar Eiropas Parlamentu svītroja kopējā nostājā visas atsauces uz darba laika nosacījumiem, kas attiecas uz noteikumiem, kurus piemēro kabotāžas pārvadājumiem, jo nav spēkā saskaņotu Kopienas noteikumu.

v) Sadarbība starp dalībvalstīm

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un lai vienkāršotu un stiprinātu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, Padome nolēma kopējā nostājā iekļaut noteikumu, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu ar valsts kontaktpunktu starpniecību apmainīties ar informāciju. Padome vadījās pēc Komisijas priekšlikuma arī attiecībā uz dalībvalstu pienākumu ievadīt attiecīgās valsts autotransporta uzņēmumu reģistrā datus par visiem nopietniem Kopienas autotransporta tiesību aktu pārkāpumiem, par kuriem ir piemērots sods. Turklāt Padome nolēma likt ievadīt valstu reģistros datus par katru pagaidu vai pastāvīgu Kopienas licences vai tās apstiprinātu kopiju anulēšanu. Minētos ievadītos datus saglabās datu bāzē divus gadus.

Noteikumi, kas attiecas uz valsts kontaktpunktu, kā arī valsts reģistra izveidi, ir iekļauti arī regulā par atļauju autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību.

Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu pieturēties pie Komisijas priekšlikuma un nepieņemt grozījumus šajā jautājumā.

vi) Sankcijas par pārkāpumiem

Lai saskaņotu dalībvalstu pašreiz izmantotās uzraudzības un kontroles sistēmas, Komisija ierosina uzlabot to valsts iestāžu pilnvaras un līdzekļus, kas ir tiesīgas izdot un anulēt Kopienas licenci. Tādēļ projektā ir paredzēts pienākums uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts kompetentām iestādēm izveidot brīdinājuma sistēmu gadījumiem, kad uzņēmums izdara nopietnu autopārvadājumu tiesību aktu pārkāpumu vai atkārto mazāk nozīmīgus pārkāpumus. Šis pienākums ir piemērojams gadījumiem, kad uzņēmums izdara šādu pārkāpumu citā dalībvalstī. Vēl citā noteikumā paskaidrotas sankcijas, kuras dalībvalsts var piemērot uzņēmumiem, kas reģistrēti tās teritorijā, proti — pagaidu vai daļēju Kopienas licences apliecināto kopiju vai pašas Kopienas licences vai autovadītāja atestācijas atņemšanu.

Kopējā nostāja, ko pieņēmusi Padome, lielā mērā pieturas pie Komisijas pieejas attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem. Tomēr Padome ir pieņēmusi lēmumu nenākt klājā ar brīdinājumu un vienojās atstāt rīcības izvēli dalībvalstu ziņā. Turklāt Padome vienojās atkārtotu mazāk svarīgu pārkāpumu vērtēšanu atstāt dalībvalstu ziņā. Kopējā nostājā arī paredzēts pienākums to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās uzņēmums reģistrēts, paziņot tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pārkāpums konstatēts, par to, vai un kādas sankcijas ir piemērotas. Ar šo paziņojumu jānāk klajā divos mēnešos no dienas, kad pieņemts galīgais lēmums šajā lietā.

Ar Komisijas priekšlikumu izveido arī jaunu procedūru, kas jāpilda dalībvalstīm un ar kuru pārbauda, vai nopietnu pārkāpumu ir izdarījis ne šajā dalībvalstī reģistrēts pārvadātājs. Saskaņā ar šo procedūru, dalībvalstīm mēneša laikā informācija jāpaziņo reģistrācijas dalībvalstij, kura var piemērot administratīvas sankcijas. Attiecīgajai uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij trīs mēnešu laikā jāinformē otra dalībvalsts par turpmākajiem pasākumiem.

Padomes kopējā nostājā šis noteikums ir pārņemts, bet tajā paziņojumam ir paredzēti divi mēneši. Padomes kopējā nostājā nav paredzēts pienākums uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij ziņot par turpmākiem pasākumiem.

Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu neiekļaut noteikumus attiecībā uz mazsvarīgiem pārkāpumiem. Turklāt tas balsoja par noteikumu, kā iespējamu sodu piemērot naudas sodus.

3. Citi Eiropas Parlamenta pieņemti grozījumi

Citi grozījumi, kas nav iekļauti kopējā nostājā, attiecas uz

—	2009. gada 1. janvāri kā dienu, kas noteikta regulas piemērošanai,

—	atsauci uz direktīvu par darbinieku norīkošanu darbā, kuras noteikumi piemērojami kabotāžai,

—	iespēju paredzēt atkāpi no atļauju sniegšanas procedūras attiecībā uz regulāriem pārrobežu pakalpojumiem, kas nepārsniedz 50 km no dalībvalsts robežas,

—	atļauju paplašināšanu attiecībā uz vietējām ekskursijām, kā arī

—	atkārtotu “12 dienu noteikuma” ieviešanu tiesību aktos par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas periodiem.

III. NOBEIGUMS

Padome, pieņemot kopējo nostāju, ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta atzinumu pirmā lasījumā. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem Padome konstatē, ka daudz grozījumu — būtībā, daļēji vai pilnībā — jau ir ietverti tās kopējā nostājā.

(1) Pārējie divi tiesību aktu priekšlikumi ir

—	priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija),

—	priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem.

(2) Regulas (EK) Nr. 684/92 un (EK) Nr. 12/98.