Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi”

COM(2009) 139 galīgā redakcija – 2009/0047 (COD)

(2009/C 317/19)

Ziņotājs: MCDONOGH kgs

Eiropadome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 156. pantu 2009. gada 21. aprīlī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi”

COM(2009) 139 galīgā redakcija – 2009/0047 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2009. gada 26. jūnijā. Ziņotājs — McDonogh kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 455. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 15. un 16. jūlijā (15. jūlija sēdē), ar 174 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Komiteja visnotaļ atbalsta Komisijas priekšlikumus, jo normatīvie akti, kas pieņemti 2004. gadā, varētu būt lielā mērā novecojuši.

1.2.   Sistēmu drošībai ir izšķirīga nozīme, un būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātos pret datorpirātiem.

1.3.   Attiecībā uz darbiniekiem jāveic ierosinātās drošības pārbaudes, tā kā vadības struktūra sastāv no civilā personāla. Personālam arī jāapzinās sava lielā atbildība pret galīgajiem lietotājiem, lai varētu nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un uzticamību.

1.4.   Jānodrošina, lai izmaksas lietotājiem būtu konkurētspējīgas ar citām līdzīgām sistēmām.

1.5.   Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu neatkarīga no citiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kas pēc savas vēlmes var atslēgt sistēmas un komerciālos vai militāros nolūkos pārraudzīt galīgo lietotāju darbību.

1.6.   Galileo būtu pienācīgi jāizskaidro ES iedzīvotājiem, jo tas tiešā vai netiešā veidā ietekmēs dzīvi vairumam iedzīvotāju — no pilotiem līdz kalnračiem un lauksaimniekiem, lai varētu pilnībā izmantot tā sniegto potenciālu.

1.7.   Būtu jāveic konsultācijas ar EESK dažādos lēmumu pieņemšanas posmos attiecībā uz progresu projekta īstenošanas gaitā.

1.8.   EESK atbalsta ES GNSS programmu finansēšanu un uzsver, ka būtu jānodrošina daudzgadu finansējums, lai programmas varētu sekmīgi īstenot.

1.9.   Būtu jāatzīst EESK loma. GNSS programmas tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju dzīvi, un EESK būtu pilnībā jāinformē un ar to jākonsultējas. Galileo izstrādi un kontroli veic civilpersonas, un ir nepieciešama pārredzamība. Eiropas Komisijai būtu jāturpina konsultācijas ar EESK, jo turpmākajos posmos izvirzīsies svarīgi jautājumi saistībā ar uzraudzību, indivīdu tiesībām un privātumu.

2.   Ievads.

2.1.   EESK jau ir pieņēmusi vairākus atzinumus attiecībā uz Galileo  (1).

2.2.   Ir svarīgi panākt, ka Galileo sāk darboties pēc iespējas drīzākā laikā, lai Eiropai tāpat kā ASV būtu sava satelītu navigācijas sistēma, nodrošinot neatkarību no citiem šādu pakalpojumu sniedzējiem.

2.3.   Valstu aspektā tas palielinātu drošību, un komerciālajā aspektā tas nodrošinātu ienākumus, radot komercializācijas iespējas un kalpojot kā vērtīgs ienākumu avots.

2.4.   EESK būtu pilnībā jāatbalsta Komisija attiecībā uz šo likumdošanu, kas ir steidzami nepieciešama.

3.   Vispārējas piezīmes par Eiropas GNSS programmām.

3.1.   Ir svarīgi, lai ES būtu neatkarīga no citiem lielākajiem globālo satelītu pakalpojumu sniedzējiem. Galileo būs efektīvāka pasaules tirgū, savukārt EGNOS papildinās citas sistēmas un uzlabos informācijas kvalitāti.

3.2.   Galileo arī piedāvā pieejas iespējas dažām dalībvalstīm, kuras citādi nevarētu iesaistīties darbībās kosmosa jomā. GNSS programmām būtu vajadzīgas arī labas “sabiedriskās attiecības”, kas sekmētu ES tēla veidošanu sabiedrībā un nodrošinātu šo programmu veiksmīgu īstenošanu. Informētības par Eiropas GNSS programmu sniegtajiem labumiem veicināšanas pasākumi ir nepieciešami, lai ļautu sabiedrībai maksimāli izmantot jaunās iespējas.

3.3.   Eiropas GNSS programmām var būt pozitīva ietekme uz citām ES politikām.

3.4.   Būtu jāveicina pētniecība šajā jomā.

4.   Īpašas piezīmes.

4.1.   Turpmāk minēto iemeslu dēļ Regulā (EK) Nr. 1321/2004 ir nekavējoties jāizdara skaidri grozījumi.

4.2.   Šajā regulas grozījumā aģentūrai ir noteikti šādi mērķi:

4.3.   Provizoriskais novērtējums tika veikts aģentūras izveidošanas laikā 2004. gadā.

4.4.   Aģentūras reglamentā paredzētā grozījuma mērķis ir ņemt vērā pieredzi, kas gūta aģentūras pārvaldībā, kā arī aģentūras darbu un lomu Eiropas satelītu radionavigācijas programmu īstenošanā.

4.5.   Tāpēc ir vajadzīgs jauns regulējums publiskajai pārvaldībai. Regula (EK) Nr. 683/2008 paredz:

4.6.   Satelītu radionavigācijas sistēmas ieviešanu nevar pietiekami labi īstenot atsevišķās dalībvalstīs, jo šis mērķis pārsniedz jebkuras atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas. Eiropas GNSS programmas (Galileo un EGNOS) var labāk īstenot Kopienas līmenī.

(1)  OV C 256, 27.10.2007., 73.–75. lpp.

OV C 256, 27.10.2007., 47. lpp.

OV C 324, 30.12.2006., 41.–42. lpp.

OV C 221, 8.9.2005., 28. lpp.