11.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/41


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā”

COM(2008) 762 galīgā redakcija – 2008/0214 (COD)

2009/C 218/08

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu Padome 2008. gada 5. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā

Komitejas Birojs 2008. gada 2. decembrī uzdeva Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 451. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 25. un 26. februārī (25. februāra sēdē), iecēla HERNÁNDEZ BATALLER kgu par galveno ziņotāju un ar 101 balsīm par un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājums.

1.1.

EESK atkārtoti pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam un uzskata: lai liberalizētu 900 MHz frekvenču joslas izmantošanu, ir nepieciešama likumdošanas iniciatīva Kopienas līmenī.

2.   Priekšvēsture.

2.1.

Komisija 2007. gada 7. jūlijā iepazīstināja ar priekšlikumu Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 87/372/EKK (1), kura mērķis ir atcelt Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvā 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā, noteikto ierobežojumu izmantot ES dalībvalstīs 900 MHz frekvenču joslu vienīgi GSM sistēmām.

2.2.

Minētā 900 MHz frekvenču josla ir īpaši vērtīga, jo tai ir labas pārraides īpašības, kas ļauj nodrošināt lielāku pārklājumu nekā augstākas frekvences joslas un mūsdienīgus balss, datu un multivides pakalpojumus mazapdzīvotos un lauku apvidos.

2.3.

Priekšlikuma mērķis ir atzīts par vajadzīgu, lai veicinātu iniciatīvas “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (2) mērķu sasniegšanu un palielinātu konkurenci, izmantojot 900 MHz frekvenču joslu citām tehnoloģijām un tādējādi sniedzot patērētājiem pēc iespējas lielāku pakalpojumu un tehnoloģiju izvēles brīvību.

2.4.

Saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK Komisija pilnvaroja CEPT (Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konference) izstrādāt mazāk ierobežojošus tehniskus nosacījumus. Tādējādi ir izstrādāti nosacījumi, kuru pamatā ir princips, ka 900 MHz frekvenču joslā var līdzāspastāvēt GSM un UMTS un tie ir pilnībā savstarpēji savienojami.

2.5.

EESK atzinumā (3) ir atzinīgi novērtējusi minēto priekšlikumu, jo tā pieņemšana sekmētu inovācijas un konkurētspēju, veicinātu konkurenci elektronisko sakaru tirgū un paplašinātu patērētāju izvēles iespējas.

2.6.

Pēc likumdošanas procesa gaitā notikušajām debatēm Komisija 2008. gada 19. novembrī iepazīstināja ar jaunu priekšlikumu Direktīvai (4), ar ko groza Direktīvu 87/372/EEK.

3.   Komisijas priekšlikums.

3.1.

Saskaņā ar GSM direktīvu dalībvalstīm pašlaik jārezervē visa 890–915MHz un 935–960 MHz frekvenču josla GSM vajadzībām. Šis ierobežojums neļauj frekvenču joslas izmantot no GSM atšķirīgām Eiropas mēroga sistēmām, kas spēj nodrošināt mūsdienīgus savstarpēji izmantojamus balss, datu un multivides pakalpojumus augsto frekvenču joslās. Šīs jaunās Eiropas mēroga sistēmas, piemēram, UMTS, sniedz plašākas iespējas nekā GSM, un kopš GSM direktīvas pieņemšanas pirms divdesmit gadiem tehnoloģiskās izaugsmes ietekmē tās ir kļuvušas dzīvotspējīgas.

3.2.

900 MHz frekvenču joslas izmantojuma liberalizācija varētu radīt konkurences izkropļojumus, it īpaši tāpēc, ka atsevišķi mobilo sakaru operatori, kuriem netiktu piešķirts frekvenču spektrs 900 MHz frekvenču joslā, varētu atrasties neizdevīgākā situācijā izmaksu un efektivitātes ziņā salīdzinājumā ar operatoriem, kas spēs nodrošināt trešās paaudzes (3G) pakalpojumus šajā joslā.

3.3.

Priekšlikumā “GSM sistēma” ir definēta kā elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētajiem GSM standartiem, galvenokārt EN 301 502 un EN 301 511; un “UMTS sistēma” — kā elektronisko sakaru tīkls, kas atbilst ETSI publicētajiem UMTS standartiem, galvenokārt EN 301 908-1, EN 301 908-2, EN 301 908-3 un EN 301 908-11.

3.4.

Saskaņā ar elektronisko sakaru nozari regulējošiem noteikumiem, jo īpaši Eiropas Direktīvu 2002/20/EK (5), dalībvalstis var grozīt un/vai pārskatīt frekvenču spektra izmantošanas tiesības; līdz ar to dalībvalstīm ir nepieciešamais mehānisms, ar ko vajadzības gadījumā var novērst iespējamos konkurences izkropļojumus. Tādēļ dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi un īpaši jāizvērtē, vai ierosinātās direktīvas īstenošana varētu radīt konkurences izkropļojumus konkrētos mobilo sakaru tirgos.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   EESK atkārtoti pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam par 900 MHz frekvenču joslas izmantojuma liberalizāciju, kuras īstenošanai ir nepieciešams Kopienas tiesību akts.

4.1.1.   Minētais priekšlikums, pirmkārt, sekmēs konkurētspēju iekšējā tirgū un, otrkārt, veicinās ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo būs iespējams ieviest UMTS tīklus pilsētās, piepilsētas un lauku apvidos līdztekus GSM 900/1800 tīkliem, ja starp kaimiņtīklu operatoru raidjoslām nodrošinās pietiekamu distanci.

4.2.   Dalībvalstis saskaņā ar elektronisko sakaru nozari reglamentējošiem noteikumiem var veikt ex ante pasākumus, kas ļauj pārskatīt izmantošanas tiesības un sadalīt tās atkārtoti, lai novērstu minētos konkurences izkropļojumus. Tas apstiprina šādu pasākumu lietderīgumu, kā EESK to jau iepriekš ir norādījusi, izvērtējot noteikumus par elektroniskajiem sakariem. EESK atkārtoti norāda, ka nepieciešamo pārredzamību varētu nodrošināt, pirms šāda veida pasākumu īstenošanas nosakot termiņu sabiedriskai apspriešanai.

4.3.   Priekšlikumā paredzētajai kārtībai kopumā būtu labvēlīgi jāietekmē elektronisko sakaru nozare atvērtu un konkurētspējīgu tirgu sistēmā, paātrinot rūpniecības pielāgošanu strukturālajām pārmaiņām un radot labvēlīgu vidi iniciatīvām un visu Eiropas Savienības uzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai.

4.4.   Turklāt patērētājiem jāgūst priekšrocības, ko sniedz elastīgāka bezvadu elektronisko sakaru frekvenču spektra pārvaldība, pamatojoties uz WAPECS  (6) pieeju. Minētajā pieejā, kā to ir uzsvērusi EESK, ir izvirzīts politisks mērķis nodrošināt tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitāti, lai palielinātu frekvenču spektra izmantojuma elastīgumu un efektivitāti.

4.5.   Visbeidzot EESK pauž cerību, ka priekšlikuma īstenošana sekmēs nodarbinātību, dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, kas nodrošinātu iespēju pakāpeniski panākt vienlīdzību, kā arī pienācīgu sociālo aizsardzību, sociālo dialogu, cilvēkresursu attīstību, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu.

Briselē, 2009. gada 25. februārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā”, COM(2007) 367.

(2)  COM(2005) 229 galīgā redakcija.

(3)  CESE atzinumsGSM direktīvas atcelšana”, OV C 151, 17.6.2008., 25.–27. lpp. Atzinums pieņemts 2008. gada 16. janvāra plenārsesijā. Ziņotājs — Hernández Bataller kgs.

(4)  “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 87/372/EEK par frekvenču joslām, kas rezervējamas publisku Viseiropas sauszemes šūnu mobilo ciparsignālu sakaru saskaņotai ieviešanai Kopienā”, COM(2008) 762.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu, OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(6)  Bezvadu piekļuves politika elektronisko sakaru pakalpojumi.