28.1.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 21/1

1.1.

Attiecībā uz ierosinātajiem noteikumiem maksājumu bilances ziņošanas mērķiem, ECB uzskata, ka ir būtiski atrast tādu risinājumu, kas neradītu risku ne lietotāju pamatvajadzībām attiecībā uz euro zonu un nacionālo maksājumu statistiku, ne arī savlaicīgai SEPA izveidošanai.

1.2.

SEPA izveidošana nozīmē to, ka maksājumu bilances ziņošanas sistēmas, kuru pamatā galvenokārt ir dati par maksājumiem, vairs turpmāk nevar atstāt nemainītas, ņemot vērā ES iekšējos maksājumus euro valūtā. Šo sistēmu reforma var ietvert ne tikai ievērojami mazāku ziņošanas pienākumu apjomu bankām, bet arī ziņošanas pienākumu apjoma palielinājumu nebankām (3), kas būtu pēc iespējas jāierobežo (piemēram, piemērojot atbilstošas apsekojuma un izlases metodes). Tajā pašā laikā ir jānodrošina, lai maksājumu bilances statistika arī turpmāk tiktu apkopota, ievērojot augstu ticamību, regularitāti un savlaicīgumu, kas nepieciešams ECB monetārās politikas veidošanas mērķiem.

1.3.

ECB atzinīgi novērtē 5. panta 1. punktā ietverto ierosinājumu palielināt atbrīvojuma slieksni maksājumu bilances ziņošanai līdz EUR 50 000 un atzīst, ka tas jau ir panākts lielākajā daļā dalībvalstu, kur jau gandrīz pilnībā ir mainīti vai ieviesti jauni pasākumi, lai datus vāktu ar alternatīvu avotu palīdzību (administratīvie dati vai apsekošanas/tiešā ziņošana), nevis izmantojot maksājumu sistēmas, vai arī ir radīti maksājumu datu vākšanas papildu avoti.

1.4.

Lielajiem uzņēmumiem ir izšķiroša loma maksājumu bilances statistikas apkopošanā. Tomēr tiem ir tendence centralizēt savus maksājumus specializētās struktūrās, to maksājumiem arvien lielākā mērā tiekot nošķirtiem no to saimnieciskajiem darījumiem. Tādēļ attiecībā uz šiem lielajiem uzņēmumiem ir pilnībā jāpiemēro pieeja, kuras pamatā ir apsekojumi. Pieejai mazāka apjoma uzņēmumiem var būt izlases veida raksturs.

1.5.

Lai noteiktu un pārraudzītu apsekojumu mēroga robežas attiecībā uz maksājumu bilances ziņošanu, ECB iesaka, lai vajadzības gadījumos, kur iespējams, tiktu pastiprināti izmantoti citi administratīvo un statistikas datu avoti, piemēram, PVN datu krātuves, INTRASTAT, uzņēmumu reģistru dati un uzņēmējdarbības strukturālā statistika, lai šos datus varētu izmantot to uzņēmumu identifikācijai, kuri apsekojami informācijas vākšanai par pārrobežu darījumiem. Ar informāciju par šādu datu izmantošanas labu praksi jau tagad var apmainīties maksājumu bilances apkopotāji. Un pretēji — neskarot respondentu ziņošanas pienākumu apjomu, noteikumiem attiecībā uz šādiem avotiem būtu jāuzlabo pārrobežu darījumu identifikāciju, īpaši attiecībā uz pakalpojumiem.

1.6.

ECB atzinīgi vērtē 5. panta 3. punkta ieviešanu, kurā precizēts, ka attiecībā uz statistikas prasībām, kas neietekmē SEPA maksājumu apstrādes automatizāciju, kurus veic maksājumu pakalpojumu sniedzēji un ko maksājumu pakalpojumu sniedzēji var automatizēt pilnībā, atbrīvojuma slieksnis nav piemērojams.

1.7.

ECB uzskata, ka maksājumu dati ir iespējami noderīgs instruments, jo īpaši, lai identificētu apsekojamo ziņotāju grupu, t.i., izveidotu un uzturētu to uzņēmumu reģistru, kuriem ir aktīva uzņēmējdarbība starpvalstu līmenī (4). Tas attiecas uz informāciju, kas bankām jau ir pieejama un ko var sniegt maksājumu bilances apkopotājiem pilnībā automatizētā veidā un saprātīgos laika intervālos, t.sk., no vienas puses, par obligātajiem laukiem SEPA ziņojumā (t.sk. maksātāja un maksājuma saņēmēja starptautisko bankas konta numuriem (IBAN)) un, no otras puses, par jebkuriem citiem atsauces datiem, ko var izmantot un/vai glabāt bankās (piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas mērķos), piemēram, kontu turētāju adreses. Savukārt šos datus var saistīt ar nacionālo statistikas komercreģistru. Šai pieejai ir jābūt pieejamai katram nacionālajam maksājumu bilances apkopotājam, lai to izmantotu pēc saviem ieskatiem. Tā kā šī pieeja atbilst 5. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tai atbrīvojuma slieksni nepiemēro.

1.8.

Nākotnē SEPA kontekstā nefinanšu iestādes varēs izvēlēties turēt savus banku kontus bankās, kuru mītnes valsts ir cita ES dalībvalsts. Gadījumā, ja tas notiks un kad tas notiks, ierosinātās regulas 5. panta 3. punktā norādītā informācija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka bankas un to kontu turētāji parasti ir vienas valsts rezidenti, vairs nesniegs pietiekamu ziņotāju grupas novērtējumu. Šajā kontekstā, ievērojot mērķi palīdzēt Komisijai, ECB vēlas papildus novērtēt, cik plaši izplatīta jau ir minētā parādība. Ja tās apmēri ir uzskatāmi par būtiskiem, nepieciešams vēlreiz apsvērt maksātāja iekļaušanu maksātāja mītnes valsts banku SEPA ziņojumā (5). Tas maksājuma saņēmēja bankai visos gadījumos ļautu automātiski un nepārprotami identificēt pārrobežu maksājumus. Šīs procedūras piemērošanai slieksni nepiemēro.

1.9.

Lai arī turpmāk mazinātu ziņošanas pienākumu apjomu kā finanšu, tā arī nefinanšu uzņēmumiem, ECB atbalsta visas iniciatīvas, kas veicinātu informācijas apmaiņu starp maksājumu bilances apkopotājiem, bet tikai statistikas mērķiem. Tas var nozīmēt juridisku šķēršļu novēršanu attiecībā uz informācijas apmaiņu ES statistikas iestāžu starpā, vienlaicīgi saglabājot noteiktos konfidencialitātes aizsardzības pasākumus. Ar mērķi palīdzēt Komisijai ECB būs gatava izpētīt iespējamos risinājumus virzībai šajā jomā.

1.10.

Attiecībā uz ieteikumu no 2012. gada 1. janvāra atcelt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ziņošanas pienākumus, kuru pamatā ir norēķini, kā minēts ierosinātās regulas 5. panta 2. punktā, ECB uzsver pagaidu risinājuma nepieciešamību dalībvalstīm, kuras arvien vēl izmanto ziņošanu, kuras pamatā ir norēķini, līdz laikam, kad tiek ieviests pilnībā saskaņots Eiropas mēroga risinājums. Šāds pagaidu risinājums tika apspriests Eurosistēmā, kā rezultātā ECB ir sagatavojusi šādu piedāvājumu:

Turklāt ECB iesaka rūpīgi pārraudzīt attīstības tendences turpmākajos gados, ņemot vērā SEPA tehnisko attīstību un attīstību statistikas vākšanas metodēs.

2.1.

Saskaņā ar ierosinātās regulas 12. panta 1. punktu Komisijai vēlākais līdz 2012. gada decembrim ir jāsniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un ECB ziņojums par IBAN numura un BIC koda izmantošanu saistībā ar maksājumu automatizāciju, kam pievienots atbilstošs priekšlikums. Pieņemot, ka šā noteikuma mērķis ir veicināt un padarīt efektīvāku maksājumu uzsākšanu, ECB atbalstītu iespējamo prasības atcelšanu privātklientiem lietot BIC, ja ir tehniski iespējams izmantot tikai IBAN numuru, jo tas atbrīvotu no pienākuma sniegt divus dažādus identifikatorus.

2.2.

IBAN numurs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2560/2001 tika ieviests kā obligāta prasība saistībā ar vienlīdzīgu maksu, un ECB uzskata, ka tas ir bijis pamatnosacījums maksājumu standartizācijai SEPA kontekstā, jo ar to maksājuma apstrādes automatizācijas procesā tiek uzlabota un veicināta kontu numuru pārbaude. Tādēļ ECB iesaka saglabāt IBAN numura obligātu izmantošanu. Turklāt ECB norāda, ka IBAN režīmam līdzīga standarta formāta ieviešana attiecībā uz vērtspapīru kontiem varētu veicināt piemērojamā likuma noteikšanas regulējuma darbību saistībā ar starpnieku turētiem vērtspapīriem.

5.1.

ECB atbalsta ierosinātās regulas mērķi panākt atbilstību laba likumdošanas procesa standartiem un piekrīt vienkāršotu definīciju ieviešanai. Tomēr, šķiet, ka ierosinātajā regulā attiecīgi 2. panta 1. punktā un 2. panta 7. punktā pastāv zināma pārklāšanās starp jēdzieniem “pārrobežu maksājumi” un “maksājuma darījums”.

5.2.

ECB uzskata, ka, ja noteikts jēdziens tiek minēts vairāk nekā vienā Kopienas sekundārā tiesību aktā, attiecīgajai definīcijai visos šajos tiesību aktos ir jābūt pēc iespējas vienādai, lai nodrošinātu juridisku noteiktību, jo īpaši cieši saistītu tiesību aktu gadījumā. Tomēr ir dažas atšķirības starp MPD 4. panta 23. punktā definēto jēdzienu “maksājuma instruments” un tā ekvivalentu ierosinātās regulas 2. panta 2. punktā. MPD atsaucas uz “maksājuma uzdevumu”, savukārt ierosinātajā regulā minēts “maksājuma darījums”. Šī situācija nav veiksmīga un var izraisīt pārpratumus, jo īpaši tāpēc, ka gan “maksājuma uzdevums”, gan arī “maksājuma darījums” ir definēti jēdzieni kā ierosinātajā regulā, tā arī MPD. Tādēļ ECB iesaka saskaņot šos abus tiesību aktus attiecīgās definīcijas sakarā.

5.3.

Tā kā ierosinātajā regulā nav iekļauti noteikumi attiecībā uz maksas pārskatāmību atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2560/2001 4. pantam, ECB iesaka apsvērt, vai ierosinātajā regulā nav vajadzīga atsauce uz attiecīgajiem noteikumiem MPD saistībā ar maksājumu pakalpojumu nosacījumiem un informācijas prasībām.