19.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/1

1.

Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (turpmāk tekstā — “priekšlikums”), Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu nosūtīja EDAU, lai apspriestos, un EDAU to saņēma 2007. gada 29. maijā. Pārstrādāta priekšlikuma versija tika saņemta 2007. gada 6. jūlijā. EDAU pauž gandarījumu par to, ka atbilstīgi Komisijas ierosinājumam regulas preambulā ir minēts, ka notikusi apspriede ar EDAU.

2.

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt Padomes Direktīva 96/26/EK (1996. gada 29. aprīlis) par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē (3), lai novērstu minētās direktīvas trūkumus. Direktīvā noteikti obligātie nosacījumi attiecībā uz labu reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci, kas jāizpilda uzņēmumiem. Kā izskaidrots paskaidrojuma rakstā, Direktīva 96/26/EK pieder pie tiesību aktiem, ar kuriem veido iekšējo tirgu autotransporta nozarē. Paskaidrojuma rakstā minēts, ka šo direktīvu nepiemēro un neīsteno vienādi, jo tiesību normas nav skaidras, nav pilnīgas vai neatbilst nozares attīstības pakāpei. Rezultātā to uzskata par traucēkli godīgai konkurencei. Iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai autotransporta nozarē vajadzīgi jauni noteikumi.

3.

Priekšlikumā pārņemtas vairākas normas no Direktīvas 96/26/EK, un tajā iekļauti arī daži jauni elementi, kas uzskaitīti paskaidrojuma raksta 3.1. punktā. EDAU, pildot savu uzdevumu — sniegt konsultācijas Kopienas iestādēm un struktūrām visos jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi, — neiztirzās šos elementus, bet pievērsīs uzmanību tiem priekšlikuma elementiem, kam ir konkrēta nozīme personas datu aizsardzībā. Jo īpaši priekšlikumā ierosināts ieviest elektroniskus reģistrus, kas būtu savstarpēji savienoti starp visām dalībvalstīm, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Turklāt priekšlikumā ieteikts ieviest pienākumu iestādēm brīdināt uzņēmēju, ja tās atklāj, ka attiecīgais transporta uzņēmums vairs neatbilst labas reputācijas, finansiālā stāvokļa vai profesionālās kompetences nosacījumiem. Šis pienākums ir viens no noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šiem nosacījumiem.

4.

Priekšlikumā tātad iekļauti aspekti, kas nosaka vajadzību apstrādāt personas datus. Minētajos reģistros iekļauti personas dati (priekšlikuma 15. pants). Šajā sakarā jāuzsver, ka priekšlikumā iekļautas tiesības un pienākumi uzņēmējiem, kā arī pārvadājumu vadītājiem. No definīcijas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā izriet, ka ne vien pārvadājumu vadītāji, bet arī uzņēmumi var būt fiziskas personas. Šādos gadījumos arī uzņēmumu datu apstrāde ietilpst datu aizsardzības tiesību aktu darbības jomā.

5.

Šajā atzinumā EDAU pievēršas šādiem priekšlikuma pantiem:

6.

6. pantā noteikti nosacījumi attiecībā uz labas reputācijas prasību. Viena no prasībām, kas iekļauta 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atbilstīgi definīcijai attiecas uz fizisku personu uzvedību un ietilpst to Kopienas tiesību aktu darbības jomā, kas attiecas uz personas datu apstrādi. Pārējās prasības, ka uzskaitītas 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, var attiekties uz fizisku personu uzvedību.

7.

6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīta prasība, ka pārvadājumu vadītājs nedrīkst būt tiesāts vai saņēmis sodus par smagiem pārkāpumiem vai par atkārtotiem nelieliem pārkāpumiem. Tomēr priekšlikumā nav skaidri noteikta atšķirība starp smagiem un nelieliem pārkāpumiem. Norāde uz šo atšķirību meklējama 8. apsvērumā. Tajā minēts, ka “pārvadājumu vadītājam nebūtu jābūt notiesātam par smagiem noziegumiem vai pakļautam sankcijām, jo īpaši par Kopienas noteikumu pārkāpumiem autopārvadājumu jomā”. Tomēr šī norāde nesniedz pietiekamu skaidrību. Piemēram, vai sods saistībā ar Kopienas noteikumiem par transporta līdzekļa vadīšanas laiku un atpūtas laiku ir “smags” vai nav; kā arī — pēc kādām pazīmēm nosaka, vai sodi, kas nav saistīti ar sauszemes transporta noteikumiem, ir “smagi”?

8.

Šo jautājumu precizēs Komisijas (tai palīdzēs regulatīvā kontroles komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem) sagatavotā īstenošanas regulā, kur būs ietverts pārkāpumu kategoriju, tipu un smaguma pakāpju saraksts un norādīts tādu atkārtotu nelielu pārkāpumu biežums, kas izraisa labas reputācijas zudumu (6. panta 2. punkts). EDAU uzsver šās īstenošanas regulas nozīmi. Paskaidrojuma raksta 4.2.4. punktā pareizi teikts, ka saraksts ir priekšnoteikums informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un kopīgām robežvērtībām pilnvaru atsaukšanai (4). Turklāt saskaņā ar EDAU tas ir vajadzīgs instruments, lai nodrošinātu ar datu kvalitāti saistīto principu piemērošanu (5), piemēram, principus, ar ko nosaka, ka personas dati ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi tam mērķim, kuram tie apkopoti, un ka dati ir precīzi un tiek atjaunināti. Saraksts ir vajadzīgs arī juridiskajai skaidrībai attiecībā uz iesaistītajām personām. Visbeidzot, jāņem vērā, ka dati par pārkāpumiem ir būtiski, lai novērtētu personu piemērotību pārvadājumu vadītāju darba veikšanai, un ka šo datu apstrāde arī izraisa skaidrus apdraudējumus no privātuma aizsardzības viedokļa. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka šie dati noteiks valstu elektronisko reģistru saturu saskaņā ar priekšlikuma 15. pantu.

9.

Saskaņā ar EDAU viedokli īstenošanas regulā būs iekļauti būtiski elementi par sistēmu autopārvadājumu uzņēmumu profesionālās darbības uzsākšanai un veikšanai — tas aplūkots priekšlikumā saskaņā ar tā 1. pantu. Tādēļ būtu vēlams pašā priekšlikumā, iespējams tā pielikumā, vismaz 6. panta 2. punktā minētā saraksta galvenos elementus izklāstīt precīzāk, nekā tie izklāstīti 6. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā. EDAU ierosina šādā ziņā grozīt priekšlikumu arī tādēļ, lai tas atbilstu datu kvalitātes principiem. Viņš nepiekrīt nevienam priekšlikumam, kas izriet no 6. panta 2. punkta, proti, ka sarakstā iekļauti tikai nebūtiski elementi.

10.

EDAU norāda arī uz priekšlikuma 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošinās, lai uzņēmumi izpildītu prasību — gādāt, lai nebūtu nopietna pamatojuma apstrīdēt šo uzņēmumu labo reputāciju. Priekšlikumā un paskaidrojuma rakstā nav norādīts, kādā veidā dalībvalstīm būtu jāprecizē šī neskaidri formulētā norma, kas acīmredzot attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumiem vai pārvadājumu vadītājiem nav piemēroti sodi vai sankcijas, tomēr to labā reputācija ir apdraudēta. EDAU ierosina, ka Kopienas likumdevējam jāprecizē situācijas, uz kurām paredzēts attiecināt šo normu, jo īpaši ņemot vērā priekšlikuma mērķi — veicināt sauszemes transporta iekšējā tirgus veiksmīgu darbību. No datu aizsardzības viedokļa tas ir pat vēl svarīgāk, jo uzņēmēji var būt fiziskas personas, un saistībā ar viņiem būs piemērojami tiesību akti par datu aizsardzību.

11.

9.–14. pantā par atļaujām un kontroli noteikta dalībvalstu kompetento iestāžu galvenā nozīme šās sistēmas īstenošanā. Kompetento iestāžu pilnvaras ir noteiktas 9. pantā, un pie tām pieder: sauszemes transporta uzņēmumu pieteikumu izpēte, atļauju piešķiršana, apturēšana un atcelšana, paziņojumi par neatbilstību saistībā ar pārvadājumu vadītājiem un pārbaudēm.

12.

EDAU pauž gandarījumu par šo kompetentām iestādēm piešķirto galveno nozīmi, ar ko tām piešķirta arī atbildība par personas datu apstrādi, kā to darbībai vajadzīgu elementu. Šajā sakarā EDAU priekšlikumā ievēroja dažas neskaidrības, kuras viegli var atrisināt, neko nemainot pašā sistēmā. Pirmkārt, 10. pantā atbilstīgi tā virsrakstam aplūkota pieteikumu reģistrācija. Tomēr rodas iespaids, ka 10. panta 2. punkts, kurā aplūkota reģistrācija, attiecas uz atļauju reģistrāciju. Tomēr, ja ir paredzēts, ka Kopienas likumdevējs reģistrē arī pieteikumus — arī pārvadājumu vadītāja vārdu — tas būtu skaidri jānorāda. Otrkārt, kompetentajām iestādēm piešķirti uzdevumi saistībā ar valstu elektronisko reģistru reģistrāciju, bet nav skaidri pateikts, ka tās būtu atbildīgas par šiem reģistriem (skat. šā atzinuma 17. punktu).

13.

Atsevišķs jautājumus nodaļā par atļaujām un uzraudzību ir reabilitācijas pasākumi. Saskaņā ar 6. panta 3. punktu, lai atjaunotu labu reputāciju, ir vajadzīga reabilitācija vai citi pasākumi, kam ir līdzvērtīga ietekme. 14. panta 1. punktā noteikts, ka reabilitācijas pasākumi jānorāda dalībvalstu lēmumos par pārvadājumu vadītāju profesionālās darbības uzsākšanu, par šās pieņemšanas atsaukumu vai apturēšanu, kā arī attiecībā uz paziņojumu par neatbilstību. Tomēr reabilitācijas pamatojums un tās būtība, kā arī laikposms, kurā reabilitācijai būtu jānotiek, priekšlikumā pilnībā atstāts dalībvalstu ziņā. Būtu bijis ieteicams ierobežot dalībvalstu kompetenci, tādējādi dodot ieguldījumu sauszemes transporta iekšējā tirgus veiksmīgai darbībai, kā arī datu kvalitātes un iesaistīto personu juridiskās skaidrības principu piemērošanai.

14.

15. panta 1. punktā noteikts, ka visas dalībvalstis uztur valsts reģistru par atļauju saņēmušiem autopārvadājumu uzņēmumiem. Tajā iekļauj minētā punkta otrajā daļā izklāstītos datus, arī personas datus. Daža veida personas dati reģistros izraisa konkrētus apdraudējumus datu subjektam, jo īpaši tie ir to personu vārdi, kuras atzītas par nepiemērotām uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai (6).

15.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka piekļuve šiem reģistriem ir nepārprotami piešķirta tikai tām valstu iestādēm, kurām ir pilnvaras saistībā ar priekšlikumā aplūkojamo jomu. Reģistru izmantojamība ir arī skaidri ierobežota, attiecinot to tikai uz regulas īstenošanu, kā noteikts priekšlikuma 10.–13. pantā, kā arī priekšlikuma 26. pantā minētajam mērķim, ziņojumiem, kas jāsagatavo par šīs regulas darbību.

16.

15. panta 2. punktā noteikts glabāšanas laiks — divi gadi — atļauju darbības apturēšanas un atsaukšanas gadījumiem, kā arī attiecībā uz personām, kas pasludinātas par nepiemērotām šim darbam. EDAU pauž gandarījumu, ka glabāšanas laiks ir ierobežots ar divu gadu fiksētu laikposmu. Tomēr tekstā būtu arī jāparedz, ka datus attiecībā uz personām, kas pasludinātas par šai nodarbei nepiemērotām, nekavējoties dzēš no reģistra, tiklīdz veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar 6. panta 3. punktu. Šajā sakarā var izdarīt atsauci uz 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu Direktīvā 95/46/EK (7).

17.

Turklāt regulas tekstā būtu jāprecizē atbildība par reģistra uzturēšanu un par datu apstrādi reģistrā. Piemērojot Direktīvas 95/46/EK terminoloģiju: kuru tiesību subjektu var uzskatīt par kontrolieri? (8) Šķiet loģiski, ka kompetentā iestāde jāuzskata par kontrolieri, bet priekšlikumā tas nav minēts. EDAU ierosina precizēt to priekšlikumā. Ir vēl vairāk iemeslu precizēt, jo regulā paredzēts līdz 2010. gadam savstarpēji savienot valstu elektroniskos reģistrus, kā arī noteikt kontaktpunktus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Tomēr ne jau visas kompetentās iestādes būs kontaktpunkti: katrā dalībvalstī būs viens kontaktpunkts, bet var būt vairākas kompetentas iestādes.

18.

No tā izriet atziņas par valstu elektronisko reģistru savstarpēju savienojamību. 15. panta 4. punktā paredzēts, ka savienošanu īsteno tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt visu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem. Citiem vārdiem sakot, priekšlikumā paredzēta tiešas piekļuves sistēma. Kā EDAU izskaidroja atzinumā par priekšlikumu Padomes Pamatlēmumam par informācijas apmaiņu saskaņā ar pieejamības principu (9), tieša piekļuve automātiski nozīmēs to, ka datubāzei varēs piekļūt lielāks personu skaits, līdz ar to tā palielina apdraudējumu, ka piekļuvi varētu izmantot nepareizi. Gadījumā, ja citas dalībvalsts kompetentai iestādei ir tieša piekļuve, datu izcelsmes dalībvalsts iestādes nespēj kontrolēt piekļuvi un datu turpmāku izmantošanu. Piemēram, kādā veidā datu izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var nodrošināt to, lai iestāde citā dalībvalstī būtu informēta par grozījumiem reģistrā pēc tam, kad minētā citas dalībvalsts iestāde piekļuvusi datiem?

19.

Šos jautājumus būtu jārisina Komisijas lēmumos par savienojumiem, kā paredzēts priekšlikuma 15. panta 5. un 6. punktā. EDAU jo īpaši pauž gandarījumu par tādiem kopīgiem noteikumiem attiecībā uz automātiskām konsultāciju formu un tehniskām procedūrām, ko pieņem Komisija. Katrā gadījumā nedrīkstētu būt nekādu šaubu attiecībā uz atbildību par piekļuvi datiem un to turpmāku izmantojumu. EDAU ierosina 15. panta 5. punktā pievienot šādu teikumu: “Šajos kopīgajos noteikumos būtu jānosaka, kura iestāde ir atbildīga par piekļuvi datiem, datu turpmāku izmantojumu un atjaunināšanu pēc piekļuves, un šajā sakarā būtu jāiekļauj noteikumi par reģistrāciju un datu uzraudzību.”

20.

16. pants ir pants par personas datu aizsardzību. Šā panta sākumā ir apstiprināts, ka Direktīva 95/46/EK ir pilnībā piemērojama reģistros iekļautiem personas datiem. Ievadā uzsvērta datu aizsardzības nozīme, un to var uzlūkot kā ievadu precīzākiem noteikumiem, kas iekļauti 16. panta a), b), c) un d) punktā.

21.

EDAU uzskata, ka 16. pantā iekļautajiem precīzākajiem noteikumiem trūkst papildu vērtības. Tajos vienkāršotā formā un bez jebkādiem precizējumiem (izņemot šā atzinuma 23. punktā minēto aspektu) atgādinātas datu subjektu tiesības saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK (kas iekļautas tās 12. un 14. pantā). Turklāt datu subjektu tiesību vienkāršošana rada juridisku neskaidrību un tādējādi varētu samazināt datu subjektu aizsardzību. Priekšlikuma 16. pantā nav skaidri pateikts, vai Direktīvas 95/46/EK precīzākie nosacījumi pilnībā attiecas uz datu subjektu lūgumiem attiecībā uz informāciju par viņiem priekšlikuma darbības jomā. Priekšlikuma 16. pantā — lex specialis Direktīvas 95/46/EK 12. pantam un 14. pantam — noteikts, ka jo īpaši jānodrošina 16. panta a), b), c) un d) punktos uzskaitītie elementi. EDAU uzskata, ka tam nevajadzētu nozīmēt, ka pārējie elementi netiek nodrošināti, taču teksts nav pilnīgi skaidrs.

22.

Cita iespēja, kā 16. pantam varētu piešķirt papildu vērtību, — tajā varētu precīzi norādīt direktīvā ietvertās tiesības. Piemēram, 16. pantā varētu:

23.

16. panta b) punktā iekļauts ierobežojums piekļuves tiesībām saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 12. pantu, kas nav savietojams ar direktīvu. Tajā noteikts, ka piekļuve jānodrošina bez ierobežojumiem, regulāros intervālos un bez pārmērīgas vilcināšanās vai izmaksām ne iestādei, kas atbild par šo datu apstrādi, ne prasītājam. Savukārt Direktīvas 95/46/EK 12. panta mērķis ir aizsargāt datu subjektu, ja prasīta piekļuve bez ierobežojumiem un bez pārmērīgas vilcināšanās vai izmaksām. EDAU ierosina grozīt 16. panta b) punktu un padarīt to savietojamu ar Direktīvu 95/46, svītrojot vārdus “iestādei, kas atbild par šo datu apstrādi”. Ja pastāv bažas par izdevumiem saistībā ar piekļuves lūgumiem, būtu jāņem vērā, ka direktīvas 12. pantā minētais “pārmērīgu izmaksu” jēdziens neaizliedz datu kontrolieriem pieprasīt nelielu samaksu (pietiekami nelielu, lai tā neatturētu datu subjektu īstenot savas tiesības). Turklāt saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestādēm parasti būs juridiskas iespējas nepieļaut, ka daži datu subjekti ļaunprātīgi izmanto savas tiesības.

24.

EDAU ierosina, ka 16. pants jāpārraksta, ņemot vērā šā atzinuma iepriekšējos punktus.

25.

Visbeidzot Direktīva 95/46/EK un konkrēti 16. pants attiecas arī uz administratīvu sadarbību starp dalībvalstīm, 17. panta darbības jomu, jo informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par pārkāpumiem un sodiem saistībā ar fiziskām personām uzskatāma par personas datu apstrādi. Tas, inter alia, nozīmē, ka datu subjektus būtu jāinformē saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un regulas 16. panta a) punktu.

26.

EDAU ierosina, ka Kopienas likumdevējam jāprecizē situācijas, uz kurām paredzēts attiecināt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, arī ņemot vērā priekšlikuma mērķi — veicināt sauszemes transporta iekšējā tirgus veiksmīgu darbību. Viņš ierosina arī grozīt priekšlikumu, lai iespējams tā pielikumā, vismaz paša priekšlikuma 6. panta 2. punktā minētā saraksta galvenos elementus izklāstītu precīzāk, nekā tie izklāstīti 6. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā.

27.

EDAU pauž gandarījumu par kompetentām iestādēm piešķirto galveno nozīmi, ar ko tām piešķirta arī atbildība par personas datu apstrādi, kā to darbībai vajadzīgu elementu. Šajā sakarā EDAU priekšlikumā ievēroja dažas neskaidrības, kuras viegli var atrisināt, neko nemainot pašā sistēmā.

28.

EDAU pauž gandarījumu par to, ka piekļuve valstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru uzdevumi ir skaidri ierobežoti. Viņš arī pauž gandarījumu, ka glabāšanas laiks ir ierobežots ar divu gadu fiksētu laikposmu. Tomēr tekstā būtu arī jāparedz, ka datus attiecībā uz personām, kas pasludinātas par šai nodarbei nepiemērotām, nekavējoties dzēš no reģistra, tiklīdz veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

29.

Turklāt regulas tekstā būtu jāprecizē atbildība par elektroniska reģistra uzturēšanu un par datu apstrādi reģistrā. Attiecībā uz valstu elektronisku reģistru savstarpēju savienošanu 15. panta 5. punktā būtu jāpievieno šāds teikums: “Šajos kopīgajos noteikumos būtu jānosaka, kura iestāde ir atbildīga par piekļuvi datiem, datu turpmāku izmantojumu un atjaunināšanu pēc piekļuves, un šajā sakarā būtu jāiekļauj noteikumi par reģistrāciju un datu uzraudzību.”

30.

EDAU ierosina 16. pantu par datu aizsardzību pārrakstīt, ņemot vērā vajadzību: