SANCO/3599/2007 Rev. 1 (POOL/E4/2007/3599/3599R1GL-LV.doc)

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.1.2008

SEC(2008) 93

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS, kas pievienots

priekšlikumam EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, par tādas informācijas sniegšanu patērētājiem, kas saistīta ar pārtiku KOPSAVILKUMS PAR IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMU SAISTĪBĀ AR VISPĀRĪGIEM PĀRTIKAS MARĶĒŠANAS JAUTĀJUMIEM

{COM(2008) 40 galīgā redakcija}{SEC(2008) 92}{SEC(2008) 94}{SEC(2008) 95}

KOPSAVILKUMS

IEVADS

Vispārīgi pārtikas marķēšanas noteikumi paredzēti Direktīvā 2000/13/EK, kas ir Direktīvas 79/112/EK kodificēta redakcija. Lielākā daļa noteikumu ir spēkā jau no 1978. gada, tomēr 2003. gadā tika pieņemts viens būtisks jaunākais grozījums (alergēnās sastāvdaļas). Pārtikas tirgus attīstības un patērētāju interešu pārmaiņu rezultātā ir vajadzīga šīs jomas tiesību aktu atjaunināšana un modernizācija.

Vienkāršošanas nolūkā Komisijas darba programmā ir iekļauts jautājums par Kopienas tiesību aktu pārskatīšanu pārtikas un uzturvielu vispārējas marķēšanas jomā.

Procedūras jautājumi un apspriedes ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām notika no 2003. līdz 2007. gadam. Apspriešanās pamatā bija 2003. gadā veikta pētījuma secinājumi par tiesību aktu novērtējumu pārtikas marķēšanas jomā. Pētījuma secinājumos noteica galvenos jautājumus, kas Komisijai jāņem vērā saistībā ar priekšlikumu, kura mērķis ir modernizēt Kopienas tiesību aktus marķēšanas jomā un ievērot patērētāju vēlmes.

Lai uzzinātu viedokli par spēkā esošajiem tiesību aktiem un nepieciešamību veikt izmaiņas, notika plašas visu ieinteresēto personu aptaujas. No 2006. gada 13. marta līdz 2006. gada 16. jūnijam internetā rīkoja atklātu apspriedi.

Tika izveidota Komisijas iekšējo dienestu grupa ietekmes novērtēšanai. Ietekmes novērtējuma rezultātus pārbaudīja Eiropas Komisijas Ietekmes novērtējuma padome (INP).

Problēmas konstatēšana

Ietekmes novērtējums attiecas uz Direktīvas 2000/13/EK pārskatīšanu, kura nosaka, kādai informācijai obligāti jābūt uz pārtikas marķējuma. Plašā apspriešanā iesaistītās personas neapšaubīja šo tiesību aktu galveno mērķi. Pašreizējo noteikumu galvenais saturs tiek uzskatīts par vērtīgu acquis , un šķiet, ka iesaistītās personas nevēlas mainīt tiesību aktu būtiskās sastāvdaļas.

Tomēr ir daži tiesību aktu aspekti, kas nedarbojas efektīvi un pilnībā neattaisno sākotnējos mērķus. Vērojama vispārēja kritiska nostāja attiecībā pret sadrumstaloto pieeju visu Kopienas tiesību aktu spektru marķēšanas jomā un jo īpaši pret to, ka īstenošanas termiņi netiek koordinēti. Saistībā ar horizontālajiem pārtikas marķēšanas noteikumiem lielāko neapmierinātību izraisa tas, ka nav skaidrības un tiesiskās noteiktības, kā arī tas, ka noteikumi neatbilst iesaistīto personu pašreizējām vajadzībām un gaidām (kas laika gaitā ir mainījušās).

Apspriešanā konstatēja, ka ir lietderīgi pārskatīt dažus svarīgākos jautājumus. Taču iesaistītajām personām ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, kā šie jautājumi risināmi.

Mērķi

Tiesību aktu galvenie mērķi pārtikas marķēšanas jomā:

( dot patērētājiem iespēju veikt informētu, drošu, veselīgu un noturīgu izvēli;

( sniegt patērētājiem atbilstošu, noderīgu un likumā paredzētu informāciju;

( nodrošināt iekšējā tirgus raitu darbību;

( sekmēt konkurenci veicinošas tirgus vides izveidi.

Ņemot vērā minētos galvenos mērķus, pārskatīšanas plašajai darbības jomai jāatspoguļo šādi specifiski mērķi:

( jānodrošina konsekvence un skaidrība saistībā ar informācijas sniegšanu;

( jāsargā patērētāju veselība un jārod risinājums, kā apmierināt specifiskas patērētāju prasības attiecībā uz informāciju;

( jāanulē maldinošas norādes un jālikvidē līdzšinējās neatbilstības;

( jāsekmē un jāatbalsta jauninājumus nozarē, ļaujot pilnā mērā izmantot marķējuma ietekmi produktu pārdošanas veicināšanai.

Svarīgākie politiskie jautājumi un paredzamie ieguvumi vienkāršošanas rezultātā

Lai sasniegtu mērķus, saskaņā ar vienkāršošanas procedūru ir apsvērti vairāki pasākumi. Pilnībā ņemot vērā vajadzību pēc vienkāršošanas, ko konstatēja apspriešanās gaitā, pasākumi sagrupēti divās kategorijās.

Vispārīgie vienkāršošanas instrumenti

( Elastīga apgrieztā mehānisma (jaunas marķēšanas pārvaldības) izstrāde, kas ļautu nozarē ieviest jauninājumus un piemērot marķēšanas noteikumus dažādiem un pastāvīgi mainīgiem tirgus apstākļiem un patērētāju prasībām.

( Dažādu horizontālo marķēšanas noteikumu pārstrādāšana. Šo noteikumu apvienošana maksimāli palielinās sinerģiju un līdz minimumam samazinās pārklāšanos un liekvārdību, palielinās Kopienas noteikumu skaidrību un konsekvenci. Šī ir spēcīga vienkāršošanas metode, kurai uzņēmēji un īstenošanas iestādes jānodrošina ar skaidrāku un modernāku tiesisko regulējumu. Tika apsvērta arī iespēja apvienot vienā tekstā visus tiesību aktus marķēšanas jomā, ieskaitot vertikālos noteikumus, bet rezultāts būtu pat vēl sarežģītāka pieeja.

( Ja iespējams, vertikālo un horizontālo noteikumu savstarpējo atšķirību likvidēšana.

( Obligāti sniedzamās informācijas racionalizācija (atjaunināšana, paskaidrošana, liekvārdības izskaušana) saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3.1. pantu.

Apspriešanā konstatēja, ka dažiem jautājumiem ir būtiskāka ietekme nekā šķita, tāpēc attiecībā uz tiem veica sīkāku analīzi. Turpmāk minēto jautājumu risināšana attiecībā uz vienkāršošanu veicinātu to, ka attiecīgos noteikumus būtu vieglāk ievērot un ka iesaistītajām personām būtu lielāka skaidrība:

( etiķešu salasāmība — mērķis ir vienkāršot un uzlabot veidu, kādā informāciju sniedz patērētājiem, un padarīt vieglāk īstenojamu uzņēmēju pienākumu ievērot vispārīgo noteikumu par salasāmām un skaidrām etiķetēm;

( nefasētiem produktiem nav pievienota informācija par alergēnām sastāvdaļām — mērķis ir sargāt patērētāju veselību un nodrošināt konsekvenci informācijas sniegšanā;

( izcelsmes norādīšana uz marķējuma — mērķis ir vienkāršot pašreizējo situāciju, kad nenoteiktības dēļ arvien biežāk vērojamas maldinošas brīvprātīgas norādes par izcelsmi un notiek nebeidzami strīdi par to, kā rīkoties saistībā ar patērētāju atkārtotu prasību norādīt pārtikas izcelsmes informāciju. Šā jautājuma risināšana nodrošinātu tiesisko skaidrību, veicinātu to, ka uzņēmēji ievēro noteikumus, un uzlabotu patērētāju sapratni par izcelsmes norādēm;

( nekonsekventa informācija par sastāvdaļām un jo īpaši alkoholisko dzērienu sastāvdaļu norādīšana — mērķis ir uzlabot līdzšinējo situāciju, skaidri nosakot, kā jāpilda likumā noteiktās prasības.

Galvenie risinājumi

Ietekmes novērtējumā aprakstīti vairāki Kopienas rīcības veidi šo jautājumu risināšanai, sākot no līdzšinējās situācijas nemainīšanas līdz likumīgu prasību noteikšanai. Lai gan tika apsvērtas tā saucamās „galvenās pieejas”, ņemot vērā to, ka attiecīgā iniciatīva attiecas uz pārskatīšanu, kuras galvenās darbības jomas ir konstatētas plašā apspriešanā, sīku ietekmes analīzi balstīja uz to, kā rīkoties 4 svarīgāko problēmu risināšanā, par kurām konstatēja, ka tiesību aktos tās vajadzētu pārskatīt.

Neiejaukšanās saglabātu pašreizējo situāciju, kad tiesību akti ir izkliedēti, un tai būtu šāda negatīva ietekme:

- savstarpēji nesaistīti un neskaidri noteikumi kavētu efektīvu ieviešanu;

- pārtikas nozarei rastos nepamatots slogs novecojušu, lieku un neskaidru noteikumu dēļ;

- patērētāji nekonsekventi lietotu marķējumu;

- marķējums kā komunikācijas līdzeklis būtu neefektīvs;

- tiesību akti neatbilstu mainīgajiem tirgus apstākļiem un patērētāju likumā paredzētajām prasībām.

Iejaukšanās tika izvērtēta saistībā ar noteikumu atcelšanu, valsts tiesību aktu pieņemšanu, brīvi izvēlētu pieeju vai Kopienas tiesību atjaunošanu.

Noteikumu atcelšana ietvertu politisko pamatinstrumentu atcelšanu attiecībā uz horizontālajiem produktu marķēšanas noteikumiem, kam ir tieša ietekme uz vertikālajiem marķēšanas noteikumiem. Nesaskaņotie noteikumi vājinātu iekšējo tirgu, veicinātu nepilnīgas informācijas sniegšanu un samazinātu patērētāju aizsardzības līmeni. Vairākums dalībvalstu un patērētāju iebilstu pret līdzšinējo noteikumu atcelšanu, ņemot vērā to, ka viņi ir pieraduši pie esošajiem noteikumiem un jebkuras izmaiņas tiktu uzskatītas par atteikšanos no vērtīga acquis. Tādēļ noteikumu atcelšana netika uzskatīta par dzīvotspējīgu pieeju.

Valsts tiesību akti un Kopienas noteikumu atcelšana radītu atšķirīgus valsts līmeņa noteikumus, kas traucētu iekšējā tirgus darbību; konkurences traucējumi; palielināts administratīvais slogs rūpniecībai; nekonsekventa un patērētājus mulsinoša pieeja, uzrādot saturu un nodrošinot informācijas pieejamību; atšķirīgs ES iedzīvotāju aizsardzības līmenis.

Alternatīva brīvi izvēlētā pieeja — atšķirīgās patērētāju informācijas pazīmes un pašreizējā tendence izstrādāt ,,jaunu tiesību aktu kultūru” rosināja izvērtēt tādu pieeju, kas radītu līdzsvaru starp elastīgumu un normatīvo raksturu un starp pasākumiem valstu un ES līmenī. Daudzpakāpju apgriezta pārvaldība, kuras pamatā ir apņemšanās izmantot paraugpraksi un informācijas apmaiņu ieinteresēto personu starpā, varētu būt piemērota alternatīva attiecībā uz dažiem tiesību aktu aspektiem, un šis novatoriskais mehānisms tiek vērtēts kā iespējams risinājums.

Politiskie jautājumi un specifiski risinājumi

Politiskais jautājums Nr. 1: informācijas salasāmība

Pašreizējās problēmas

Neraugoties uz pamatdirektīvā paredzētajām prasībām, ka obligāto pārtikas marķēšanas informāciju norāda viegli saprotamā veidā, labi redzamā vietā un tā, lai tā būtu viegli pamanāma , skaidri salasāma un neizdzēšama , ir saņemtas daudzas sūdzības par nesalasāmu un nesaprotamu marķējumu. Visbiežākās sūdzības saistītas ar burtu veidu un izmēru.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: ES līmenī pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, kas ietver etiķešu standartizēšanu vai obligātā burtu lieluma noteikšanu.

Galvenie konstatējumi

Pārbaudes rezultātā konstatēja, ka īpaši noteikumi par burtu lielumu būtu risinājums vienai no būtiskākajām problēmām, kas saistītas ar informācijas lasāmību. Tomēr jāsaprot, ka tas ir tikai viens no aspektiem. Ja uzskata, ka arī citi lasāmības aspekti rada nopietnas problēmas patērētājiem, nākotnē būtu jāapsver šo faktoru saskaņošanas lietderīgums.

Nav pietiekami daudz informācijas, lai novērtētu, kādu ietekmi radīs izmaiņas tiesību aktos, nosakot obligāto burtu izmēru, savukārt ražotājiem jau šobrīd ir jāievēro noteikums par etiķešu salasāmību, tāpēc īpašu prasību ieviešana tiesību aktos saistībā ar lasāmību nodrošinātu pamatu, lai etiķetes būtu vidējam patērētājam salasāmas.

Ieinteresētie uzņēmēji neatbalsta vēl detalizētāku noteikumu ieviešanu attiecībā uz pārtikas marķējumu, jo tiem ir bažas, ka tā rezultātā paaugstinātos pārtikas marķēšanas izmaksas un samazinātos elastīgums. Tomēr tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, veicot pārskatīšanu, jo nav lietderīgi noteikt pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu patērētājiem, ja tie šo informāciju nevar izmantot. Tādēļ uzskata, ka pārskatot tiesību aktus marķēšanas jomā, ieguvuma nebūs, ja marķējums nekļūs salasāmākas.

Politiskais jautājums Nr. 2: informācijas trūkums par alergēnām sastāvdaļām uz nefasētiem produktiem

Pašreizējās problēmas

Pašreizējā likumdošana labi aizsargā patērētājus, kuriem ir alerģijas vai noteiktu pārtikas sastāvdaļu nepanesamība, attiecībā uz informāciju, ko norāda uz fasētiem produktiem. Taču šie produkti ir tikai daļa no minēto patērētāju uztura, un arvien biežāk tiek pieprasīts arī nefasētiem produktiem piemērot prasības, kādas ir spēkā attiecībā uz fasētajiem produktiem. Jo īpaši tādēļ, ka nepareizas informācijas norādīšanas gadījumā pastāv potenciāls risks veselībai.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: ES līmenī pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, attiecinot alergēnu obligātu marķēšanu arī uz nefasētiem produktiem.

Galvenie konstatējumi

Pārbaude liecina, ka informācijas sniegšana par alergēnu klātbūtni būtu risinājums patērētāju paustajām bažām saistībā ar nekaitīgumu un veselību. Lai gan šķiet, ka iesaistītajiem uzņēmējiem kopējās izmaksas būs lielas, darbības izmaksas ir grūti novērtēt. Paredzams, ka nebūs problēmu fiziski saražot etiķetes produktiem, ko pārdod nefasētā veidā, bet varētu rasties sarežģījumi saistībā ar informācijas ieguvi un atjaunināšanu. Nodrošinot to, ka no piegādātājiem ir viegli iegūstama mazumtirgotājiem, kuri pārdod nefasētus produktus, un restorāniem vajadzīgā informācija, izdotos samazināt informēšanas izmaksas. Elastīga pieeja dalībvalstīs attiecībā uz īstenošanu, ļautu pielāgot pasākumus katras dalībvalsts vietējās pārtikas mazumtirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu vajadzībām un, iespējams, šāds režīms būtu ekonomiski izdevīgāks.

Ar brīvprātīgu pieeju diez vai izdotos panākt konsekvenci uzticamas un precīzas informācijas nodrošināšanā.

Politiskais jautājums Nr. 3: skaidrojums par to, kā izmantot izcelsmes marķējumu uz pārtikas

Pašreizējās problēmas

Bieži uz pārtikas etiķetēm norādīta informācija par produktu izcelsmi, dažkārt tas ir tāpēc, ka to nosaka spēkā esošie tiesību akti, vai tāpēc, ka uzņēmums brīvprātīgi nolemj sniegt šādu informāciju. Detalizēti dati par šo jautājumu nav pieejami, tomēr šķiet, ka arvien biežāk uz produktiem tiek norādīta to izcelsme. Tā rezultātā patērētāji sagaida gan to , ka uz produkta vienmēr būs norādīta tā izcelsme , gan to, ka gadījumos, kad tā ir norādīta, viņi var būt pārliecināti, ka informācija nav nepatiesa vai maldinoša . Izcelsmes norādīšana ir arī nozares interesēs, jo produkta izcelsmes marķēšana var radīt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem . Tāpēc uzņēmēji vēlētos līdzvērtīgus noteikumus visā Eiropas Savienībā, ar skaidri saprotamiem „spēlēs noteikumiem”. Tomēr horizontālajos tiesību aktos šādi noteikumi nav paredzēti.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: ES līmenī pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, kas paredz obligātu izcelsmes marķējumu visai nefasētajai pārtikai vai izcelsmes marķējuma noteikšanu īpašos pamatotos gadījumos, vai kas paredz kritēriju izstrādi, lai izveidotu sistēmu brīvprātīgai izcelsmes marķējuma izmantošanai.

Galvenie konstatējumi

Patērētāji Eiropas Savienībā uzskata, ka informācija par produkta izcelsmes valsti ir vērtīga. Obligāta izcelsmes marķējuma izmantošanas izmaksas ir mainīgas un atkarīgas no prasības apjoma. Tomēr potenciālās izmaksas var samazināt, izmantojot esošās izsekojamības un noteikšanas sistēmas, un tāpēc, ka daudzi uzņēmumi jau tagad sniedz šādu informāciju. Atbilstošs pārejas periods, lai ļautu parastajā marķēšanas ciklā iekļaut nepieciešamos marķēšanas grozījumus, palīdzēs samazināt tiešās izmaksas, kas saistītas ar izmaiņām tiesību aktos.

Lai ievērotu patērētāju prasības un palīdzētu veikt apzinātu izvēli, tāda dažāda līmeņa izcelsmes marķējuma ieviešana dažādiem produktiem, kas izstrādāts, ņemot vērā atšķirīgās patērētāju prasības saistībā ar marķēšanu, būtu veiksmīgāks risinājums, salīdzinot ar līdzšinējo situāciju. Tomēr šādu priekšrocību panākšanai jānodrošina, ka izcelsmes valsts marķējums ir skaidrs, saprotams un nav maldinošs patērētājam. Patērētāji slikti orientējas līdzšinējā marķēšanas praksē, un dažkārt tā ir maldinoša. Tādēļ skaidrojums par to, kā lietot izcelsmes marķējumu, būtu ieguvums gan patērētājiem, gan nozarei un izpildiestādēm.

Politiskais jautājums Nr. 4: sastāvdaļu uzskaitījuma noteikumu konsekventa piemērošana

Pašreizējās problēmas

Pašlaik nav noteikts, ka uz alkoholiskajiem dzērieniem jānorāda sastāvdaļu saraksts. Šāda situācija ir izveidojusies nevis, pateicoties plašam izņēmumu lokam, ko paredzēja Direktīvā 2000/13/EK, bet gan tādēļ, ka netiek ievērotas likumīgās prasības saistībā ar to, ka ir atzīts, ka alkoholisko dzērienu sastāvdaļu uzskaitījuma marķēšanai vajadzīgi īpaši noteikumi, ņemot vērā to specifiskos raksturlielumus un ražošanas metodes. Tādējādi, lai gan pašreizējos tiesību aktos ir teorētiska prasība norādīt sastāvdaļu sarakstu uz alkoholiskiem dzērieniem, praksē šī prasība netika ieviesta, jo nebija specifisku noteikumu.

Politiskie risinājumi

Tika apsvērti šādi risinājumi: ES līmenī pasākumus neveic; brīvprātīga pieeja; likumīga pieeja, kas paredz atcelt sastāvdaļu uzskaitījuma norādīšanu uz visiem vai noteiktiem alkoholiskiem dzērieniem vai — tieši pretēji — ieviest dzīvē spēkā esošos noteikumus.

Galvenie konstatējumi

Nav daudz pierādījumu par to, kāda ietekme būs horizontālo, obligāto prasību par sastāvdaļu uzskaitījuma marķējumu attiecināšanai uz alkoholiskajiem dzērieniem, kuriem līdz šim šos noteikumus nepiemēroja, un nav skaidrs, vai patērētājus ieinteresē informācija par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām.

Attiecībā uz alergēnu marķēšanu ir panākts būtisks uzlabojums, bet saistībā ar pārējām sastāvdaļām, kuras var būt alkoholiskajos dzērienos un netiek norādītas marķējumā (piemēram, pārtikas piedevas un aromatizētāji, kas ir daudzos minētajos dzērienos, tostarp dzeršanai sagatavotos dzērienos), situācija joprojām nav mainījusies un patērētājiem informācija netiek sniegta. Patērētājiem jāsniedz noderīga un svarīga informācija, lai tie varētu pieņemt apzinātu lēmumu un lai izvairītos no patērētāju maldināšanas. Tādēļ tādu vielu izmantošana, kuras varētu ietekmēt patērētāju izvēli, tāpēc ka tās ir galaprodukta sastāvā, vai to tehnoloģiskās ietekmes dēļ, parasti būtu jānorāda obligātā kārtā.

Sastāvdaļu uzskaitījuma ieviešana neradītu lielas izmaksas ražotājiem, jo faktiskajam sastāvdaļu sarakstam jābūt viegli pieejamam uzņēmumam, vajadzētu vienīgi mainīt un nodrukāt jaunas etiķetes.

Secinājums

Apsverot dažādos risinājumus un to ietekmi, Komisijas uzdevums ir rast risinājumu, kā modernizēt un vienkāršot marķēšanu, nemazinot augsto patērētāju aizsardzības līmeni, ko Kopiena tiecas nodrošināt. Reglamentējošas pieejas ietekmi varētu samazināt, paredzot pārejas periodus, lai ļautu ieviest marķēšanas grozījumus parastā etiķešu nomaiņas cikla laikā, kuru ievēro attiecīgais uzņēmums.